Filmu industrijas attstbas iespjas Latvij

Transcription

1 LATVIJAS ZINTU AKADMIJAS EKONOMIKAS INSTITTS Bezpeas organizcija sabiedrba ar ierobežotu atbildbu, re.nr Akadmijas laukums 1, LV-1050, Rga, Latvija; tel , fax/tel , e-pasts: Filmu industrijas attstbas iespjas Latvij Dr.econ. Raita Karnte Mris Kava Ptjums veikts pc LR Kultras ministrijas pastjuma Rg,

2 Saturs Ievads 3 1. ss filmu nozares vstures apskats 6 2. Msdienu filmu industrijas btba un tirgus nosacjumi 7 3. Filmu industrijas piemri mazs valsts ES filmu nozares analze (1997) Filmu nozare Lielbritnij Filmu nozare rij Filmu nozare ehij Somijas filmu nozare Filmu industrijas resursi un iespjamais modelis Latvij/Baltijas valsts Filmu industrijas resursi Latvij Tehniskie resursi Finansu resursi Personls Filmu industrijas iespjamais modelis Latvij/Baltijas valsts Nozares struktra Valsts prvaldba Apkalpojoš infrastruktra Filmu industrijas attstbas perspektvas Latvij Nozares finansjuma uzlabojums Finansu piesaistes instrumenti Tirgus Valsts atbalsts Latvijas filmu industrijas konkurtspjas aptuvens novrtjums 38 Nobeigums 40 Atsauces 42 Statistiskais pielikums 44 2

3 Ievads Š ptjuma objekts ir Latvijas filmu industrija. Jdziens filmu industrija literatr nav preczi izskaidrots. Alberts Morns uzskata, ka, t k filmas izgatavošana ir saistta ar ražošanu, katra filmas izgatavošana vispirms ir industrija, un tikai pc šs fzes filma kst par savdabgu lietu vienlaicgi preci un mkslas priekšmetu (Morns, 1996). Šds uzskats domin, ja filmu nozari uztver tikai k kultras priekšmetu radtju, mkslas veidu. Msdiens nozares raksturs mains. Filmas tiek ražotas ne tikai kultras mriem, bet ar izteikti komerciliem, peas gšanas mriem, ne tikai k radošo personbu izteiksmes ldzeki, bet k masveida priekšmeti. Ražojot masveid, industril sastvdaa sk domint pr radošo, filmu ražošan radošos mrus aizstj rutna. Tpc jdzienu filmu industrija ir nepieciešams defint preczk. Vrdam industrija ir vairkas nozmes ar šo vrdu var apzmt preu ražošanu, bet ar nozari, tas ir vienveidgu preu ražošanu. Oksfordas vrdnca defin jdzienu industrija k organiztu darbbu, kur iesaista darbu un kapitlu, lai ražotu preces ( The Oxford Dictionary For The Bussiness World (1993), 413. lpp), un jdzienu kino k filmu radšanas mkslu vai industriju ( The Oxford Dictionary For The Bussiness World (1993), 145 lpp.), kas diferenc filmu produkcijas divus atširgus mrus mkslas priekšmetu un tirgus preces radšanu. Šaj ptjum ar filmu industriju saprot kinofilmu uzemšanu un citu ar filmu ražošanu saisttu darbbu veikšanu specili prdošanai (t.i. preu ražošana ar nodomu). Ptjum lietots ar jdziens filmu nozare. Jdziens filmu nozare ir plašks, tas ietver produkta ražošanu ne tikai tirgum, bet ar citiem (kultras, sociliem) mriem. Filmu nozare ietver: filmu producšanu, t.sk., - sples filmu (pilnmetržas un smetržas), - dokumentlfilmu, - animcijas filmu (leu un zmto) producšanu; filmu izplatšanu filmu demonstršanu; filmu saglabšanu; nozares administršanu. Var teikt, ka filmu industrija ir filmu nozares iedomti noširta daa, kas izmanto filmu nozares infrastruktru gan fizisko, gan institucionlo (administrciju). Filmu industriju no filmu nozares atšir mris filmu industrijas mris ir izteikti komercils, filmu nozare kop kalpo gan mkslas, gan komerciliem mriem. rzemju literatr (angu valod) parasti filmu nozare un filmu industrija netiek širotas tas visticamk izskaidrojams ar valodas nabadzbu, jo angu valod vrds industry apzm gan nozari, gan rpniecisku ražošanu tdu. Filmu nozar, tai skait filmu industrij skaidri izdals trs atseviši darbbas veidi: ražošana, sadale un demonstršana. Pdj laik sakar ar video tehnikas pardšanos, k atsevišs darbbas veids kuvis kino un videofilmu kopšana. Kopš divdesmit gadsimta otrs puses filmu nozares un filmu industrijas attstbu btiski ietekm televzija (TV), skum k filmu demonstrtjs, bet pdj laik ar k to ražotjs, vai ražošanas ldzfinanstjs ( Filmu nozares ekonomisk potencila izmantošana Latvijas tautsaimniecb (2001)). 3

4 Jdzienu filmu industrija lieto ar plašk nozm. Piemram, Zviedrijas filmu lgum (When Audiovisual meets Finance, Addendum to the broshure, 3 rd Edition) ar jdzienu filmu industrija apzmta lgumsldzja puse, kas ietver Zviedrijas filmu demonstrtju asociciju, arodbiedrbu, Atturbnieku centru asociciju, Zviedrijas filmu izplattju asociciju, Zviedrijas filmu ražotju asociciju. Šaj ptjum nav paši uzsvrta atširba starp jdzienu filmu nozares produkcija un audiovizul produkcija (nav emta vr filmu nozares transformcija video produkcijas intervences rezultt). Abi jdzieni lietoti, lai apzmtu filmu nozares produkciju. Latvij filmas pazst kopš gada, uzem kopš gada. Ldz gadam Latvijas filmu produkciju baudja plašs skattju loks, t bija konkurtspjga sev pieejamajos tirgos. Pc gada filmu Latvijas filmu nozar skušs lielas prmaias, vrda tieš nozm sagrve, kuras cloi un redzams sekas aprakstti ptjum par filmu nozares potencila izmantošanu Latvija tautsaimniecb ( Filmu nozares ekonomisk potencila izmantošana Latvijas tautsaimniecb (2001)). Neskatoties uz grtbm, Latvij filmu nozare nav zudusi, tpc jautjums par ts tlks attstbas iespjm, tai skait par filmu industrijas attstbu, ir dabisks un atbilde uz to nepieciešama. Filmu nozares tautsaimniecisk vrtba un paš attieksme pret to izriet no nozares savdabbas t ir vienlaikus mksla un industrija, patkama darba vieta izgltotiem cilvkiem, t var bt ienesga ražotne, bet t darbojas jau sadalt tirg skarbas konkurences apstkos. Filmu nozarei ir pieaugoša socil funkcija, galvenokrt tpc t pastv viss valsts bez izmuma. Nacionl programm Kultra nosaukti objektvi apstki, kas nosaka filmu nozares pastvšanas un pašas attieksmes pret to nepieciešambu, paši valstm ar nelielu iedzvotju skaitu un ierobežotu valodas arelu: filmu nozare valst ir nepieciešama, lai valsts sptu ar moderniem ldzekiem apliecint savu nacionlo identitti starptautiskaj arn, pašu attieksmi pret filmu nozari nosaka: a) nepieciešamba ietekmt filmu ražošanu atbilstoši sabiedrbas interesm, b) neliels skattju skaits un pagaidm visai ierobežota iedzvotju makstspja, c) rzemju filmu, prsvar ameriku, konkurence, reizm negodga, d) valsts ekonomiskais stvoklis kopum. Filmu nozare pastv viss valsts, bet veids un nosacjumi, uz kdiem tas ir iespjams, atširas. Atširas ar pakpe, kd filmu nozare ir industrializta. Valsts, kur industrializcijas pakpe ir augstka, filmu nozare spj dod produktu ar augstu pievienoto vrtbu, kas tirg ir pietiekoši labi apmaksts, un papildina filmu nozares finansjumu. Valsts, kur nozares industrializcijas pakpe ir zemka, nozares komercil ienesba ir atkarga no produkta mksliniecisks vrtbas, nacionlo un globlo interešu sakritbas un radošs veiksmes, un visbiežk nav prk augsta. Jo augstka industrializcijas pakpe, jo zemks ir valsts ldzeku patsvars nozares kopj finansjum. T k valsts budžeta ldzeki vism valstm ir ierobežoti, attstot filmu industriju ir vieglk uzturt filmu nozarei nepieciešamo infrastruktru. Teortiski filmu nozare var pastvt ar nepilngu infrastruktru. Vl vairk, bez filmu industrijas uzturt pilngu filmu nozares infrastruktru gandrz nav iespjams. Turpret filmu industrija intensvi izmanto filmu nozares infrastruktru, un bez ts nevar pastvt. Filmu industrija valsts var bt un var nebt, bet, tur kur t ir, ir iespjams iegt sinerisku efektu no mksliniecisk un komercil filmu nozares novirzienu mijiedarbbas. Tas nosaka š ptjuma pašo interesi par filmu industriju 4

5 Ptjuma pamat ir hipotze par filmu nozares un filmu industrijas mijiedarbbas pozitvo ietekmi uz filmu nozares attstbu un pastvšanas iespjambu. Filmu nozare pilng komplektcij ietver tehniski sarežtu un resursu ietilpgu infrastruktru, kuras uzturšanai maz valst parasti nepietiek ldzeku. Tieši tpc maz valst un brva tirgus apstkos filmu nozares iespjas svrsts no neesambas, ldz dajai pastvšanai, vai pastvšanai piln komplektcij. Pastvšana pilng komplektcij iespjama tikai tad, ja ir sasniegts noteikts ražošanas apjoms, kas iepriekš minto apsvrumu d ir iespjams, ja darbojas filmu industrija. Maz valst filmu nozarei, ar filmu industrijai, piemt vairkas patnbas, kas jnoskaidro pamatgk: maz valst filmu nozares arels (tehnoloisks des, tirgus, pasttjs, patrtjs) prsniedz valsts robežas jnoskaidro kad un kd veid tas iespjams, nozare darbojas svas globls konkurences apstkos jnoskaidro, kdi ir konkurtspjas faktori filmu nozar, filmu nozar iespjams izdalt divas nosacti patstvgas sastvdaas personls un tehnika, kas maz valst nonk konflikt (ir pietiekošs personls, bet nav iespjams uzturt atbilstošu tehnisko nodrošinjumu) jnoskaidro, k šo problmu var atrisint, filmu nozares produkts ir ne tikai filmas, bet ar pakalpojumi jizpta piemri, kad, manipuljot ar abiem produkcijas veidiem, ir pankta sekmga attstba, iespjams, ka maz valst filmu nozari ir iespjams uzturt daji, piemram, tikai personla komponenti, organizjot filmu uzemšanu rpus Latvijas (jizpta šda modea priekšrocbas un trkumi), bet tikpat iespjams ir sniegt tehniskos pakalpojumus citu valstu filmu nozarm jnoskaidro, k tas ietekm filmu industriju, ir nepieciešams atrast optimlu personla un tehnisks komponentes proporciju un starpvalstu sadarbbas modeli filmu nozar Latvij. Filmu nozares vlam attstba ir iezmta Nacionlaj programm Kultra, tomr programmas ietvaros nav atrisintas visas nozares problmas. Nacionlaj programm gandrz nav skartas filmu industrijas problmas. Projekta izpildes rezultt pasttjs saems atbildes uz šdiem jautjumiem: 1) msdienu filmu industrijas btba un tirgus nosacjumi, 2) filmu industrijas piemri mazs valsts, 3) filmu industrijas resursi un iespjamais modelis Latvij/Baltijas valsts, 4) Latvijas filmu industrijas konkurtspjas aptuvens novrtjums. Ptjuma pamat bs Latvijas filmu nozares detalizta analze un rvalstu pieredzes izpte (pagtn un nkotn). Ptjuma autori apmeklja gandrz visas nozmgks filmu studijas un intervja to vadtjus un specilistus. Ptjums ir iepriekš veikt ptjuma Filmu nozares potencila izmantošana Latvijas tautsaimniecb turpinjums. Ptjuma rezultti tiks izmantoti Nacionls programmas Kultra stenošan, Nacionl attstbas plna rpniecbas jautjumu izstrd, LR Kultras ministrijas un Nacionl filmu centra darb, risinot filmu nozares attstbas jautjumus. Ptjumu veica LZA Ekonomikas institta ptnieki Dr.ekon. Raita Karnte un Mris Kava. 5

6 1. ss filmu nozares vstures apskats Pirmo filmu Latvij pardja gad (Padomju Latvijas enciklopdija (1985)). Latvijas kinomkslas pirmskumi ir mekljami 19. gs. skum. Pirmos dokumentlos kadrus Latvij uzma Aleksandrs Stanke gad operators fiksja kinolent Ptera Pirm piemineka atklšanas brdi Rg (Padomju Latvijas enciklopdija (1985), 694. lpp.). Eduards Tisse gad filmja dabu un iedzvotjus Liepj, gad viš uzma vcu kara flotes ienkšanu Liepjas ost. Kinolents iemžinta ar Daugavpils aizstvšana 1. Pasaules kara laik, citi vsturiski notikumi. Kino iekaroja skattju uzmanbu, ldz gadam kinotetru skaits Latvij strauji pieauga gados Latvij uzemtas trs mkslas filmas (viena Ventspil, divas Rg). K liecina vsture, šs filmas izrdja Krievij un pat rvalsts (Padomju Latvijas enciklopdija (1985), 694. lpp.). Neatkargaj Latvij 30-tajos gados kinomksla kuva par nozmgu mkslas un ekonomikas pardbu (Padomju Latvijas kinomksla (1989), lpp., Interneta resursi). Tika nodibints Sabiedriskais Kultras Departaments (SKD), kas bija atbildgs par kultras politiku kinomkslas sfr gad aktieris un režisors Vilis Segliš uzma pusstundu garu filmu Kar aizejot gad Rg izveidota a/s Latvju filma gad Latvju filma atvra kinoaktieru kursus, kurus vadja krievu režisors Pjotrs ardiins un Vilis Segliš gada laik ardiins uzma trs filmas, bet gad vl vienu. Filmu kvalitte nebija augsta, tomr to uzemšan piedaljs Latvijas aktieri un specilisti gad, kad ardiins atgriezs Krievij, akciju sabiedrba Latvju filma izjuka. Divdesmitajos gados aktieris un režisors Roberts Vizbulis uzma divas pilnmetržas komdijas, bet gad uzemta pirm Latvijas skau filma Daugava gad uzemta etnogrfiska filma Tvija sauc pc Via La scenrija, un ts ieskaošan izmantota VEF izgatavota aparatra. Vrtgk pirmskara Latvij uzemt splfilma ir romna Zvejnieka dls ekranizcija. Film piedaljs daudzi tlaika ievrojami aktieri. Dokumentls filmas uzma pc iestžu un organizciju pastjuma vai pc privtpersonu pastjuma. Filmu uzemšanu finansja pasttjs. Piemram, gad pc Latgales Lauksaimniecbas biedrbas pastjuma uzemta dokumentla pilnmetržas filma Š ir msu zeme. Mm kino period Latvij darbojs fotomeistara Mrtia Lapia kinofotoatelje, kas atbalstja dokumentl kino, kas atspoguo kultras notikumus, uzemšanu. Uzemts filmas nebija peu nesošas. Neskatoties uz to SKD turpinja projektu atbalstu, sevišu vrbu pievršot filmm, kuras tika uzskattas par oti nepieciešamm. Latvijas Padomju enciklopdij atzmtas vairkas šdas filmas, piemram dokumentl filma Gauja (scenrija autors un režisors aktieris Kristaps Linde), režisora Voldemra Puces filmas Msu drgais pelkais akmens, reklmas filma Csis un kultrfilma Latvieši, dodieties jr (pabeigta gad) gada 26. septembr filmu nozares prvaldba prgja LPSR TKP Mkslas lietu prvaldes pakautb. Jau gad radta Rgas kinostudija. Režisori turpinja ieskto darbu, Voldemrs Puce 1940 gad pabeidza vriengu filmu par Kauguru sacelšanos gad, kur piedaljs apmram 40 aktieru un vairk k 300 statistu. Kopš gada regulri uzma kinožurnlus. Kopš gada kino kuva par spcgu ideoloisku ieroci. Rgas kinostudij kop ar Latvijas kinematogrfistiem strdja Maskavas kinematogrfisti. Dau no iesktajiem projektiem prtrauca II pasaules karš. 6

7 Pc kara, tika nodibinta Rgas dokumentlo un hroniklo filmu studija, kur pamat darbojs bijušie kara operatori. Studiju vadja frontes operators, kinorežisors Hermanis Šujatins. Rgas kinostudij uzma patriotiskas vai ideoloiski pareizas filmas. Latvijas kinematogrfisti strdja kop ar Maskavas vai eingradas režisoriem (Lenfilm (Eduards Tisse), Jliju Raizmanu, M.Gorkija kinostudija). Latvijas filmu nozare pirmajos pckara gados tika pilngi integrta PSR filmu nozar, gan institucionli, gan ideoloiski un saturiski (administratvie vadtji un režisori PSRS vadoši kinematogrfisti), gan tehnoloiski un profesionli. Latvijas labums no šda stvoka bija tehniskie un profesionlie ieguvumi. 50-o gadu vid un otraj pus Latvijas kino pievrss senkas un nesenkas vstures tmm un spja atgriezties latviskk gaisotn. Šdas filmas uzma latviešu režisori, lomas izpildja latviešu aktieri gad Rgas kinostudij ska strdt pirmie profesionlie latviešu kinematogrfisti, kuri bija ieguvuši izgltbu Krievij, Vissavienbas kinematogrfijas institt. Latvijas kinomksla savu esttisko kvalitti atguva tikai 1960-tajos gados (Padomju Latvijas kinomksla, 1989). Šaj laik savu darbbu ska jauna filmu veidotju paaudze. Padomju ideoloijas plnotji apzinjs filmu btisko ietekmi uz pozitva valsts tla radšanu, tpc filmu ražotji sama dsnu finansilu atbalstu savai darbbai. Astodesmitajos tika uzemtas vidji 8 splfilmas gad, k ar dokumentls un populrzintnisks filmas. Latvijas filmu nozares tehnoloiskais un organizatoriskais lmenis bija saldzinoši augsts. Filmas iema nozmgu vietu Latvijas sabiedrbas kultras dzv. Filmu nozari pilnb finansja valsts. Rgas kinostudij ražots filmas bija finansili ienesgas, jo bija plašs kinotetru tkls, filmas skattjiem patika un ts tika izrdtas ar cits Padomju Savienbas republiks. Filmu industrijas struktra sabruka kop ar Padomju Savienbu. Neskaidrs finansu situcijas d kritiski samazinjs uzemto filmu skaits. Valst lielku vrbu piešra citm nozarm, kuras uzskatja par svargkm nek filmu nozare gad nozarei pieširtais finansjums ldzinjs ldzekiem, kurus agrk piešra sfilmu ražošanai. Rezultt splfilmu ražošana gandrz apstjs. K liecina ekspertu intervijas un nozares uzmumu apmekljumi, pašlaik Latvijas filmu nozare veidojas no jauna. Šs analzes mris nav popularizt Latvijas kinomkslu, bet gan pardt, ka Latvij kino nozares attstba vienmr ir bijusi gan svarga, gan iespjama. Visos laikos, skot no pagjuš gadsimta skuma, Latvij ir atradušies cilvki, kas vljušies strdt ar moderniem audiovizuls izteiksmes ldzekiem, kds ir kino. 2. Msdienu filmu industrijas btba un tirgus nosacjumi Ptjum par filmu nozares potencila izmantošanu Latvijas tautsaimniecb ( Filmu nozares ekonomisk potencila izmantošana Latvijas tautsaimniecb (2001)) konstatts, ka filmu nozarei ir duls raksturs: no vienas puses t ir uz peu orientta nozare, no otras, ts uzdevums ir pildt socils aprpes, izgltojošas un kultras dabas funkcijas, saemot finansilo nodrošinjumu no sabiedrbas kopjiem resursiem. Jrins ar ar citm, zemk daji uzskaittm, filmu nozares patnbm ( Filmu nozares ekonomisk potencila izmantošana Latvijas tautsaimniecb (2001)). 1. Filmu, jeb kino nozari veido trs savstarpji saistti uzmjdarbbas veidi: filmu ražošana (1), to izplatšana (2) un demonstršana (3). 2. Izgatavot filma, neatkargi no ts materils formas (kino- vai video lente, video disks), no ekonomisk viedoka ir prece. K jebkuras preces ar filmas ražošana saistta ar materilo resursu un darba patriu. To apjoms un kvalitatvais sastvs veido filmas ražošanas 7

8 izmaksas. Filmas realizcijas, jeb patria veids ir ts demonstršana skattjiem kinotetros, TV ekrnos, vai dzvokos. Ts izlietojuma efekts, jeb dergums ir patrtju (skattju) gargo, jeb kultras vajadzbu apmierinšana. Šs vajadzbas, atširb no cilvka bioloiskm vai fiziskm (uztura, aprba, mjoka un tml.) nav neatliekamas un patrtjs pats lemj skatties kdu konkrto filmu, vai neskatties, citiem vrdiem bagtint sevi ar tm atzim, ko iecerjuši sniegt filmas radtji, vai ar ts ignort. 3. T k filma ir tikai viens no ldzekiem cilvka kulturlo vajadzbu apmierinšanai skattjam nav obligti jpieem kda no piedvt skaita. Ja neviena no tm neatbilst indivda vlmm, viš ts neskats un savu atptai paredzto laiku izmanto citdi: kultras rakstura paskumu apmeklšanai, TV raidjumu skatšanai, sportam, daždm sarunm (ppšanai), atptai un tml. darbbm. No šejienes izriet, ka filmu nozare ts produkta izlietojuma sfr konkur ar prjm kultras, sporta un sadzves sfras nozarm. 4. Divdesmit gadsimt filmu ražošana koncentrjs atsevišos globla mroga centros, kuri veido kopjo situciju pasaules filmu tirg. Lai palielintu produkcijas konkurtspju, producenti tiecas piedvt arvien sarežtkus sižetus, kuru ražošana saistta ar lielkm izmaksm. Ts var atauties tikai lielie filmu ražotji. Šdas filmas parasti orienttas ne tikai uz savas valsts, bet ar un pat lielk mr uz visas pasaules auditoriju. Starptautiskaj tirg vissekmgk darbojas to valstu filmu ražotji, kurs ir samr plašs vietjais kinofilmu demonstršanas tkls. 5. T k filmu ražošan jiegulda lieli finansu resursi, lai tie atmakstos, ir nepieciešams atbilstošs noieta tirgus, respektvi skattju auditorija. Iedzvotju skaita zi nelielo valstu filmu nozares kopj, objektv problma ir mazs skattju skaits. To sašaurina ar plaš cits valsts ražoto filmu konkurence. Td filmu ražošana mazs valsts tiek realizta ar valsts finansilu atbalstu. Kinofilma nav parasts patria priekšmets - t pilda skattju izklaides, izgltbas un kultras lmea paplašinšanas un pasaules uzskata veidošanas funkcijas. Vienlaicgi izmantojot vizulos un skaas ldzekus kino ir viens no visiedarbgkajiem informcijas veidiem. Ar t paldzbu var pakpeniski ietekmt iedzvotju kultras lmea un pasaules uzskata attstbas virzbu. Nacionl programm Kultra teikts Filmu nozare ir pašs industrijas atzars, kura gala produkts ir vienlaicgi mkslas darbs un prece. Ts prraudzba prasa uzmangu uzmjdarbbas interešu ldzsvarošanu ar valsts socilajm, izgltbas, kultrpolitiskajm interesm (Nacionl programma Kultra (2001)). Teiktais attiecas galvenokrt uz filmu ražošanu kultras, izgltbas un citiem socili nozmgiem mriem, bet ar uz filmu industriju (rpniecbu) š ptjuma izpratn. Msdienu filmu industrijas galvens iezmes ir: filmu industrija ir labk attstta liels valsts, filmu nozar kopum un filmu industrij notiek straujš tehniskais progress, tehnisk progresa ietekm nozar notiek gan koncentrcijas, gan specializcijas procesi, uzmumi apvienojas gan vertikli, gan horizontli, atbilstoši filmu nozares industrializt daa veidojas k produkta (filmu) ražošana tirgum vai rutnas procedru (pakalpojumu) sniegšana tirgum, filmu industrijas preu (gatavo filmu) tirgus ir sadalts starp lielajiem ražotjiem, tirg domin ASV filmu industrija, 8

9 filmu industrijas pakalpojumu (atsevišu filmu ražošanas procedru veikšana) tirgus vl tikai veidojas, tas atspoguo starptautisko darba dalšanu filmu nozar, un vl nav piestints, filmu industrij domin angu valoda, jo filmas tiek gatavotas eksportam, jebkura filma satur gan mksliniecisko (vismaz izteiksmes) gan industrilo komponenti, neatkargi no t, vai filma ražota tirgum vai kultras mriem (jo ar kultras mriem ražotu filmu kop, filmas uzemšan ir gan radošas, gan rutnas procedras, utt.), industrili ražot filmu produkcija parasti ir mkslinieciski mazk vrtga, bet komercili ienesgka, tpc pastv kompromiss starp filmu nozares un filmu industriju ts viena otrai gan paldz, gan kait, filmu industrijas produkta patrtjs ir gan indivds, gan televzija, un pdjs loma pieaug, TV lomas palielinšans vl vairk patrina tehnisko progresu filmu industrij, pastiprins starptautiska sadarbba, bet pastiprins ar protekcionisms gan atklt, gan slpts forms, filmu nozares lobšan piedals ne tikai atbildgs institcijas, bet ar valdbas un starptautisks institcijas (piemram, prasba par ASV kinoprodukcijas ierobežošanu Eiropas kino tirg), ja ir pieaujama protekcionisma politika starpvalstu mrog, t var tikt piekopta ar atsevišs valsts, filmu nozare tiek subsidta viss Eiropas Savienbas valsts, bet filmu industrija princip netiek subsidta. Ptjum konstatta btiska sakarba starp filmu ražošanu un demonstršanu - starptautiskaj tirg vissekmgk darbojas to valstu filmu ražotji, kurs ir samr plašs vietjais kinofilmu demonstršanas tkls, tau nav pierdts, kura sakarbas puse ir clonis, kura sekas. Tas ir, vai vietjais tirgus jebkd veid ietekm filmu nozares, bet it paši, filmu industrijas attstbu. K mints, š ptjuma mris ir noskaidrot, vai Latvij ir iespjams attstt filmu industriju (rpniecbu), lai ar ts paldzbu vartu atvieglot un uzlabot filmu ražošanu kultras, izgltojošiem un citiem socili nozmgiem mriem. 3. Filmu industrijas piemri mazs valsts 3.1. ES filmu nozares analze (1997) Filmu nozare ir nonkusi digitlaj laikmet. Gan š, gan tehnoloiju saplšanas rezultt, pasaul run par audiovizulo industriju, kas ietver gan tradicionlo filmu nozari, gan televziju. Pastv trs lieli audiovizulie tirgi: Eiropa, ASV un Japna. Laika period no gadam visstraujk ir audzis tieši Eiropas audiovizulais tirgus (par 13.1%). Tomr ASV joprojm pieder 51% no visa filmu produkcijas tirgus, kamr Eiropas valstm - tikai 31%. Atseviši izdals trs lieli filmu tirgi Ziemeamerika, Eiropa, un Japna/Honkonga. Eiropas tirgus ir uz pusi mazks nek ASV tirgus. 16% no visa audiovizul tirgus apgrozjuma sastda video tirgus. 9

10 Eiropas filmu nozare pieaug ar katru gadu, nozar nonk arvien vairk investcijas. Lai nodrošintu stabilu Eiropas audiovizuls nozares darbbu: jrada labki sakari starp filmu ražotjiem un izplattjiem, td veid nodrošinot labku mrketingu un audiovizuls produkcijas izmantošanu, vairk naudas jiegulda filmu radšan un mrketing. Ar Eirop novrojama arvien intensvka uzmumu apvienošans. Notiek gan vertikl, gan horizontl uzmumu saplšana, neatkargi no uzmuma lieluma. Eiropas audiovizulajai nozarei ir liels darba vietu radšanas potencils, kuru t centsies sekmgi izmantot. Paredzams, ka mjsaimniecbu patriš nozarei pieaugs. Attstoties tehnoloijm arvien vairk pards jauni televzijas kanli, kuriem ir nepieciešamas filmas un programmas ar kurm noturt skattju interesi. Šd situcij splfilmu loma kopj audiovizulaj nozar turpina pieaugt. Pieaug investciju apjoms nozar, it paši no televzijas kanliem. Mains ar filmu nozme, ts izmanto apmcbai, izgltošanai, informšanai un tirdzniecbai. 1. tabula Filmu pieprasjuma struktra ES un ASV un gad, % ES, 1988 ES, 1996 ASV, 1988 ASV, 1996 Kinotetri Video noma Video tirdzniecba Maksas TV Avots: The European Film Industry under Analysis. (avots izmantots ) K redzams 1. tabul, filmu pieprasjuma struktra ES tirg un ASV atširas, un atširas ar pieprasjuma struktras izmaias dinamika. Abos tirgos lielkais patsvars pieprasjuma struktr ir kinotetriem, abos tirgos kinotetru pieprasjuma patsvars pieaug, bet ES valsts kinotetru patsvars pieprasjuma struktr ir un paliek augstks k ASV. Otrs lielkais filmu nozares produkta patrtjs ES valsts ir videonoma, un ts patsvars pieprasjuma struktr pieaug no zema (zemka k ASV) ldz augstam, turpret ASV maksas TV, un t patsvars pieaug no zemka k ES uz augstku. ES valsts maksas TV patsvars filmu pieprasjuma struktr ir samazinjies vairk k divas reizes. 2. tabul redzams audiovizuls nozares iemumu struktras saldzinjums pasaul, ASV un Eiropas Savienbas valsts. Gandrz pusi audiovizuls nozares iemumu dod reklmas nolkam radtais produkts. Daa nozares iemumu rodas no televzijas kanliem prdotajm licencm. Iemumi no filmu rdšanas kinotetros ir tikai maza daa no kopjiem iemumiem. Plnots, ka gad box-office iemumi sastds tikai 5% no kopjiem iemumiem. Daudzi uzmumi rada papildus iemumus, ražojot ar filmm saisttas videosples un suvenrus. Paredzts, ka TV loma filmu nozares iemumos palielinsies ar katru gadu. Nozar prsvar darbojas mazi uzmumi. Apmram 80% no uzmumiem ražo vienu filmu gad. Daudzi Eiropas filmu ražotji savs films lieto angu valodu, kas nodrošina filmai starptautisku izplatbu. 10

11 2. tabula Audiovizuls nozares iemumu struktra, % Iemumu avots Pasaule Pieaugums g ASV Pieaugums g Eiropa Pieaugums g Reklma Video Kabetelevzija Maksa licencm Kinotetri (box-office) par Maksas TV Avots: The European Film Industry under Analysis. (avots izmantots ) Laik no gadam strauji ir palielinjušies iemumi no kabetelevziju abonentiem un maksas televzijm, un ar tabul analiztaj period iemumi no kabetelevzijai sniegtajiem pakalpojumiem pieauguši visstraujk gan Eirop, gan ASV gad pieemt Media II programma koncentrjas uz trs galvenajm sfrm: apmcba, sekmgu ražojumu attstšana un starptautisku filmu un audiovizulo programmu izplatšana. Tiek uzsvrta nepieciešamba pc lielkas sadarbbas ar TV, k ar Eiropas programmu kataloga izveide. Visizplattkais filmu žanrs Eiropas tirg gad bija splfilmas (43%), it paši ameriku, tad seko animcijas filmas brniem (37%). Prjos 20% sastda dokumentls filmas, sporta, mzikas un izklaides programmas. Filmu festivli ir alternatva filmu izplatšanas metode. Tiem ir liela loma kultr. Kopš gada splfilmu budžeti pastvgi pieaug. Pasaul notiek btiskas izmaias audiovizuls nozares finansšan, jo arvien cieška ir saistba starp kino un televzijas ražošanu un izplatšanu. Filmu izplattji kst arvien zinoški un sk investt filmu ražošan. Savukrt producenti sk apzinties integrtas filmu ražošanas, izplatšanas un izmantošanas nozmi sekmg darbb. Prsvar tiek subsidtas mazu budžetu filmas, nevis lieli un ambiciozi projekti. No kopj Eiropas filmu ražošanas finansjuma no nacionliem ldzekiem nk 25%. Savu atbalstu audiovizulajai nozarei skušas sniegt bankas, kas ir izveidojušas šai nozarei paredztas kredtlnijas. Viengi Lielbritnijas, Itlijas un Francijas valdbas ir piemušas likumus par to, ka televzijas kanliem obligti jinvest filmu nozar. Valsts, kurs šda likuma nav, TV ieguldjums filmu nozar paši neatširas. Avots: (avots izmantots ) 11

12 ES audiovizul politika Eiropas Savienbas audiovizul politika ir vrsta uz Eiropas audiovizulo darbu ražošanas un izplatšanas veicinšanu. Š mra stenošanai ir jrada atbilstoša tiesisk vide un piemroti atbalsta mehnismi. Ir gaidmas jaunas audiovizul satura formas, kas bs domtas, lai informtu un izgltotu. Tiks lietota atseviša politika, lai regultu audiovizul satura raidšanu un audiovizul satura btbu. Tiks nodrošintas tdas sabiedrbas intereses k: vrda brvba, tiesbas uz atbildi, autora un via darbu aizsardzba, klientu aizsardzba, minoritšu aizsardzba, valodu un kultras daždba. Audiovizul sektoru reguljošai institcijai ir jbt neatkargai no valdbas un operatoriem (TV). Digitlais laikmets rada jaunas iespjas ražotjiem un izplattjiem. Tiks nodrošints atbalsts projektiem, kuri sev ietver audiovizulo mantojumu un kuru radšan tiks izmantotas jaunas tehnoloijas. Ir nepieciešams izveidot sadarbbas tklu starp nozares uzmumiem. Avots: (avots izmantots ) 3.2 Filmu nozare Lielbritnij Devidesmito gadu skum arvien biežk pardjs satraukums par Lielbritnijas filmu nozares sekmgu pastvšanu. Samazinjs filmu budžeti un saražots produkcijas daudzums. Lielbritnijas kinotetros un video tirg dominja ASV uzemts filmas, nodrošinot vairk nek 90% no kinotetru kases iemumiem gad. Šda stvoka rašanos veicinja valdbas neitrla politika pret filmu nozari. Nkot pie varas konservatvo valdbai, septidesmito gadu beigs, tika aizmirsti plni par valsts atbalsta palielinšanu nozarei un nozares atzšanu ne tikai komercil, bet ar kultras aspekt. Valdba uzskatja, ka ts iejaukšans nozares darbb nav nepieciešama un atbalstja brv tirgus apstkus. Tika likvidtas kvotas, kas noteica kinotetriem, cik no vism rdtajm filmm ir jbt uzemtm Lielbritnij. Valdba atcla ar nodokli kinotetru kases iemumiem. Šis nodoklis pc t iekasšanas nonca filmu veidotju rcb gad tika izveidota specializta banka, kuras mris bija atbalstt filmu uzemšanu Lielbritnij un to izplatšanu. Konservatvo valdba samazinja atbalstu šai bankai, liekot tai vairk nodarboties ar biznesa finansšanu. Banka tika privatizta. Valdba piešra ldzekus, lai t vartu turpint savu darbbu un nkotn kt finansili neatkarga. Šaj laik viengais nozmgais valsts atbalsts filmu nozarei bija ldzeki, ko katru gadu piešra šai bankai. Lai gan banka darbojs sekmgi, tai neizdevs kt finansili neatkargai. Atbalstot brv tirgus apstkus, valdbai neizdevs izveidot pamatus komercili sekmgai filmu nozarei. Tomr, pamatojoties uz gada ziojumu par filmu nozares attstbu, valdba ir izmainjusi savu politiku. Ziojums atklja galveno nozares vjbu: izplatšanas infrastruktras trkumu. Kultras, mdiju un sporta departaments, kas ir atbildgs par filmu nozares finansšanu, k ar par valdbas politiku, ir izvirzjis mri radt spcgu un veiksmgu filmu nozari. Lielk daa no valdbas finansjuma nozar nonk caur Filmu Padomi, kas dibinta gada 1. aprl un kuras mri ir: attstt spcgu Lielbritnijas filmu nozari, attstt Lielbritnijas filmu kultru, uzlabojot pieeju tai un izgltbu par to. Ar Filmu Padomes dibinšanu ir pankts, ka valst par vienotas filmu nozares attstbas stratiju atbild viena, nevis vairkas organizcijas. T nodarbojas ar ar loteriju administršanu, kas dod papildus finansjumu filmu uzemšanai. 12

13 Lai palielintu kino apmekltju skaitu un uzlabotu attieksmi pret filmm, tika nodibinta paša darba grupa. Darba grupas pienkumos ietilpst zinoša skattja radšana un izgltošana. Nozar strdjošo prasmju un iemau uzlabošanai tika izveidots fonds, kas finansili pastv no filmu ražotju brvprtgiem ieguldjumiem. Katrs ražotjs fond iegulda aptuveni 0,5% no filmu ražošanas budžeta. Fonds izstrd apmcbas stratiju iemam kurm ir seviši augsta prioritte. Par rvalstu filmu ražotju piesaisti atbild Britu filmu komisija. Komisija strd pie Lielbritnijas k filmšanas vietas, popularizšanas. Saistb ar Britu filmu komisiju darbojas Jorkširas Ekrna komisija (Yorkshire Screen Commission YSC, dibinta gad) savdabgs kinoindustrijas biznesa centrs (inkubators). YSC ir bezpeas organizcija, to finans rajona pašvaldbas gandrz visas Jorkširas reiona pašvaldbas ir komisijas dalbnieki. Komisija saem finansjumu ar no Eiropas reionls attstbas fonda, finansjuma saemšanas pamats ir Biznesa attstbas programma Take 3. Citi finanstji ir ar Jorkširas televzija un citas nozares organizcijas. Komisija sadarbojas ar vism rajona kultras institcijm. Komisijas darbbas mris ir izveidot Jorkširu par filmšanas centru, kur filmas uzemtu producenti no Lielbritnijas un citm ES un pasaules valstm. Komisija rpjas par to, lai šaj viet btu atbilstošs pakalpojums filmšanas vietas, aparatra un iekrtas, tehnisk paldzba TV un filmm. Papildus savam personlam, komisija piedv klientam vairkas datu bzes par specilistiem, apmešans un filmšanas vietm, k ar organizatorisku paldzbu attiecbs ar pašvaldbm un krtbsargjošm institcijm, biroja telpas un aparatru. Komisijas datu bz piedv filmšanai nepieciešamus atribtus, piemram filmu un TV aentras, filmjamus dzvniekus un drestjus, filmšanas aparatru, dinšanas uzmumus, aprbu nomas uzmumus informcijas dienestus, laboratorijas, juridiskos, kopšanas, tulkošanas pakalpojumus un citus. Komisijas devze ir: Katrai filmai, kas var bt uzemta Lielbritnij, ir jbt uzemtai Lielbritnij. Avots: (avots izmantots ) 3.3 Filmu nozare rij Par filmu nozari atbildg departamenta stratij ir defints, ka galvenais mris ir veicint, uzraudzt un novrtt integrtu politiku, kas autu attstties stabilai rijas filmu industrijai. Nkotn ir paredzts dibint nozares novrošanas komisiju, kas kontrols darbbas nozar, k ar uzraudzs nodoku sistmas darbbu nozar un sniegs finansilu atbalstu filmu projektiem. paša uzmanba tiks veltta rijas producentu kopprodukcijai ar televziju. Pašlaik par filmu nozari ir atbildga rijas Filmu padome. Viens no rijas Filmu padomes mriem ir radt pašprliecintu vietjo filmu nozari. Padomes funkcijas: veicint filmu uzemšanu valst, attstt valst industriju, kas btu spjga sekmgi ražot filmas, radt apstkus, lai ar filmu paldzbu tiktu atainota valsts kultra, piedalties rvalstu sadarbbas projektos. 13

14 Padome ir piešrusi finansjumu organizcijai, kas nodarbojas ar filmu nozares prasmju attstbu. rija ir ratificjusi Eiropas Konvenciju par kinematogrfijas kopprodukciju, kas nodrošins vietjiem filmu producentiem atbalstu sadarbbai ar producentiem no citm Eiropas valstm gad tika pieemts Nodoku Konsolidcijas Akts, kura mris bija veicint nodoku makstju ieinterestbu investt filmu ražošan. Šis lmums pozitvi ietekmja filmu nozares stvokli. Avots: (avots izmatots ) 3.4 Filmu nozare ehij ehijas filmu nozare gad ir devusi 20 jaunas splfilmas, no kurm viena gandrz ir samusi Oskara balvu. Aktvi notiek sadarbba ar Slovkijas filmu ražotjiem, k ar tiek veidoti sakari ar citu Eiropas valstu filmu nozares prstvjiem. Filmas veiksmgi tika izrdtas rzems notiekošajos filmu festivlos. Par filmu nozari valst atbild Kinematogrfijas Fonds. Fonda iemumi pdjos gados ir palielinjušies, kas nodrošina ldzekus filmu uzemšanai. Valsts televzija ir galvenais vietjs kinematogrfijas atbalsttjs. Lielu atbalstu ražošanai dod no privt sektora nkuši ldzeki gad ir palielinjies kinotetru apmekltju skaits un kases iemumi. ehij ir notikuši apmram 40 filmu festivli, skates un seminri, kas piesaista daudz cilvkus, it seviši jaunus. Barandovas studija ir ieguvusi jaunu rvalstu investoru. Valst iznk 2 žurnli par filmu nozari. Tomr tiek atzts, ka trkst sistemtiska, patstvga un pietiekama atbalsta no valsts un pašvaldbu ldzekiem. Audiovizuls nozares likumi tiek pieemti ar nokavšanos. Tiek izstrdts likumprojekts par ehijas Audiovizul Centra dibinšanu. Centra uzdevums btu atbalstt vietjs filmas, gan vietj, gan starptautisk lmen, k ar sniegt paldzbu rvalstu uzmumiem, kas nolmuši ienkt ehijas audiovizulaj tirg. Centrs ir plnots k valsts organizcija, kura dibintjs un finanstjs ir Kultras ministrija. Tas nodrošintu iespju sadarboties ar ldzgm organizcijm cits valsts, pašu uzsvaru liekot uz ES valstm, kurm pagaidm ehij nav piemrota sadarbbas partnera. Lai veicintu kinoskattja veidošanos, ehij tiek dibinti filmu klubi gada beigs valst1 bija apmram 116 šdi klubi ar aptuveni dalbniekiem. Klubi sekmgi darbojas gan lielajs, gan mazajs pilsts. ehijas Filmu Klubu Asocicijas rko Vasaras Filmu Skolu k ar daždus izgltojošus seminrus. Seviši liels atbalsts klubiem ir pilsts, kur ir daudz studentu. Klubos tiek rkotas filmu skates. Euroimage ietvaros notiek sadarbba ar Slovkijas, Francijas un Vcijas partneriem, gad tika uzemtas 4 kopprodukcijas. Tiek uzemtas filmas, kas domtas tieši brniem. Lai gan Barandovas studijas ieguldjums kopj filmu ražošan ir tikai dajs, t tomr ir ehijas pašmju audiovizuls nozares stratiskais strakmens. Apmram pusi no studijas ikgadj apgrozjuma veido sadarbba ar rzemju partneriem. Studijas pastvšana ir svarga tpc, ka taj atrodas lielkie filmu ražošanas uzmumi. Pastvgi pieaug rvalstu filmu un TV ražotju interese par iespjm strdt ehij. Vr emams ir valsts ieguvums no pakalpojumiem, kas tiek sniegti rvalstu klientiem. Valsts filmas ir apmekljuši 23% no kopj apmekltju skaita. Avots: (avots izmantots ) 14

15 3.5 Somijas filmu nozare Somijas filmu nozari prrauga Somijas Filmu Fonds gada 1. mart likumdošana mainja fonda statusu, k rezultt palielinjs t loma filmu finansšan. Nozares finansšanas apjomi gad neatšrs no gada apjomiem gad tika iesniegta programma, kas paredz finansjuma palielinšanu filmu ražošanai par 32 milj FIM (2,9 milj. Ls) gad ir paredzts palielint finansjumu televzijas raidjumu ražošanai un atbalsta radšanai filmu ražošanas uzmumiem. Savukrt gad tiks palielints finansjums filmu ražošanai, televzijas raidjumu ražošanai, mrketingam un filmu kopiju izgatavošanai gad vietjs filmas palielinja savu dau kinotetru kases iemumos ldz 15%, k ar piesaistja lielu skaitu TV skattju. Digitl televzija filmu nozarei rada jaunas iespjas kvalittes un apjoma zi. Somijas Filmu fonds un trs nacionlie TV kanli ir vienojušies par kopgu sadarbbu. Pieaugot producentu un filmu veidotju profesionalittei, izdodas uzemt arvien veiksmgkas filmas. Ir kuvusi stiprka izplatšanas un mrketinga sistma. Fonds stingri uzsver sadarbbas nepieciešambu nozar. Pašlaik Fonds aktvi strd, lai sagatavotos digitls izplatšanas metodm. Tiek domts par to kdas izplatšanas un rdšanas sistmas bs jveido nkotn. Fondam finansu ldzekus piešir Izgltbas ministrija gad finansjums tika izlietots sekojošiem mriem: 75% - pašmju filmu, TV un video produkcijas ražošanai, 10% - filmu un video izplatšana pašmju tirg un rvalstu tirg, 12% - fonda uzturšanai, 3% - nacionlo filmu festivlu rkošanai. No filmu ražošanai paredzt finansjuma 80% tika veltti splfimm, 20% sfilmm un dokumentlajm filmm. Lai uzlabotu kinotetru tehnisko aprkojumu, tiek pieširtas papildus subsdijas. Aktvi tiek finansta Somijas filmu piedalšans rvalstu filmu festivlos, lai nodrošintu filmu tirdzniecbu rvalsts, k ar lai iepazstintu citas valstis ar savu kultru. Lai dotos uz rvalstu filmu festivliem, filmu veidotji var saemt grantus,. Fonds finans filmu tulkošanu cit valod. Daudzs valsts tiek rkotas Somijas filmu nedas. Skandinvijas filmu fondi ir apvienojušies kopg organizcij, kuras mris ir veicint vietjo filmu izplatšanos Skandinvij, k ar to eksportu uz rvalstm. Avots: (avots izmantots ) 4. Filmu industrijas resursi un iespjamais modelis Latvij/Baltijas valsts Filmu industrija Latvij pagaidm netiek uztverta k filmu nozares nosacti atseviša un savdabga sastvdaa, tpc nevien no ldz šim spk esošajiem stratiskajiem dokumentiem nav nordes par valdbas nodomiem ts attstb. Ir tikai abstrakti izteiktas nordes par filmu industrijas nozmi Latvijas sabiedrbai, kas visbiežk attiecas nevis uz filmu industriju, bet uz filmu nozari k tdu. Ar Nacionls programmas Kultra galvenie virzieni praktiski neskar filmu industriju. Tie ir: sagatavot izmaias likumdošan un izveidot tdu prvaldes struktru, kas veicintu nozares (domts: filmu nozares) attstbu; 15

16 sadarbb ar citm atbildgajm ministrijm izveidot filmu nozares finansšanas sistmu, kur ldztekus valsts finansu atbalstam piedaltos privtais un rvalstu kapitls; sagatavot tdu politisku un saimniecisku lmumu pieemšanu starptautiskaj lmen, kuri veicintu Latvijas straujku iekaušanos reionlajs un Eiropas sadarbbas struktrs; pilnveidot profesionlo izgltbu nozar, k ar iekaut zinšanas par filmu nozari visprj izgltb; apgt informcijas tehnoloijas; izstrdt un ieviest sadarbbas principus starp valsts, pašvaldbu un sabiedriskajm institcijm; veidot savstarpji ieinterestu sadarbbu starp filmu nozari un televziju; sadarbb ar masu medijiem popularizt filmu mkslu. Atgdinsim, ka šaj ptjum filmu industrija tiek uzskatta par filmu nozares sastvdau, un ar to apzm filmu produkta ražošanu tirgum un ar filmu ražošanu saisttu pakalpojumu sniegšanu. Papildus filmu industrijai, filmu nozare ietver filmu produkta ražošanu kultras mriem. Ar kultras mriem ražota filma visbiežk tiek prdota, bet ts ražošanas mris nav tirgus. Filmu industrija aptver filmu ražošanu, filmu izplatšanu un filmu izrdšanu. Filmu industrijai nepiekrt kino un video tehnikas izprdošana, bet piekrt kino un videofilmu kopiju ražošana. Diskutjams ir jautjums par audiovizul produkta nomas un prdošanas piekritbu filmu industrijai, un televzijas piekritbu (pilngi vai daji) filmu industrijai. Jau mints, ka filmu industrijas definjum vl ir daudz neskaidrbu daji tpc, ka nozare ir jauna, ts produkts specifisks un ts integrcija cits nozars ir samr augsta, bet ar td, ka kultras ekonomika, kas risina nozari identifikcijas jautjumus, ir pavisam jauns ekonomisks zintnes virziens. K jau mints, filmu industrijas pamats bs Latvijas filmu nozare. Filmu industrija ir filmu nozares btiska sastvdaa, un ts galven misija ir sekmt filmu nozares infrastruktras uzturšanu. No š izriet, ka vismaz skum kultras mriem un tirgus mriem orientts filmu nozares sastvdaas izmantos vienu un to pašu infrastruktru, bet filmu industrijai attstoties, t pati saviem ldzekiem izveidos savu, plašku infrastruktru. Izveidojusi sev nepieciešamo tehnisko bzi filmu industrija vars apkalpot filmu studijas, kuras nodarbojas ar filmu uzemšanu kultras mriem. Šdas koopercijas rezultt filmu nozares produkta ražošanas izmaksm vajadztu samazinties. Ptjum par filmu nozares potencila izmantošanu tautsaimniecb uzskatmi pierdts, ka tikai dažm bijušajm socilistisks nometnes valstm izdodas izveidot kaut ko ldzgu filmu industrijai (Polija, ehija, Ungrija ražo filmas gad) un ts visas ir lielas valstis. Filmu nozares stabilitte atkarga no valsts ekonomisks labkljbas lmea (piemram, Slovnij gad uzem vairk filmas k Bulgrij). No t izdarts secinjums (P. Guns), ka mazas valsts filmu producentiem vlams orientties vispirms uz vietjo auditoriju, risint tai aktulas problmas, k kultras mantojuma t ar pašreizjo aktualitšu jom. Tas neizsldz iespju risint ar globla rakstura jautjumus, orientties uz auditoriju rpus valsts robežm, aktvi iesaistties reionlaj un vl labk globlaj filmu tirg, ja ir atbilstošs intelektulais potencils (scenristi, režisori un lomu tlotji) un iespja iegt nepieciešamos finansu resursus, lai ražotu konkurtspjgu produktu ( Filmu nozares ekonomisk potencila izmantošana Latvijas tautsaimniecb. (2001)). Savukrt filmu industrijas mris nav ražot vietjam tirgum, bet gan eksportam. Filmu industrija td nozm, k defints šaj ptjum, ir btisks filmu nozares paplašinjums, kas tehnoloiski papildina nacionlo filmu nozari, bet kuras saturam var bt, bet var ar nebt nacionla vrtba. 16

17 4.1. Filmu industrijas resursi Latvij Resursu novrtjums veikts visai filmu nozarei un ievrojot šdas patnbas: pieemts, ka filmu industrija skum izmantos filmu nozares kopjos resursus, un tikai nozarei attstoties (ja tas notiks) izveidosies specifiska filmu industrijas infrastruktra, resursu novrtjums veikts pieejams (skaitliski oti ierobežotas) informcijas ietvaros, galvenokrt kvalitatv izteiksm, resursu pietiekamba un atbilstba komentta filmu industrijas attstbas aspekt Filmu ražošanas tehniskie resursi Nacionl programm Kultra uzsvrts, ka filmšanas tehnikas bze Latvij ir morli un fiziski novecojusi. Kopš PSRS sabrukuma nozare nav samusi investcijas materils un tehnisks bzes atjaunošanai. Š iemesla d aptuveni % no filmas (splfilmas) budžeta jtr par pakalpojumiem rvalsts - ehij, Vcij, Somij, Zviedrij, Baltkrievij. Filmu studiju apmekljumos noskaidrojs, ka uzmumu tehniskais nodrošinjums ir dažds skot no fiziski un morli novecojušm iekrtm, kas palikušas lietošanas krtb Rgas kinostudij, ldz pat Baltijas valsts modernkai HD formta filmšanas iekrtai, kas ir filmu studijas Platforma rcb. Filmu studiju apmekljumos konstatts, ka tehniskais nodrošinjums ir labks videofilmu uzemšanai, sliktks kinofilmu uzemšanai. Attstoties filmu uzemšanas tehnoloijm, tehnoloiju izvle paplašins un daždu tehnoloiju pielietošanas rezultts tuvins, tpc vairki filmu nozares specilisti uzskatja, ka tuvkaj nkotn nebs atširba, vai filma uzemta video formt vai 35 mm lentas formt. Turpret citi bija prliecinti, ka st kinofilma ir tikai t, kas uzemta uz 35 mm kinofilmas, un kinofilmu izmantošana ir viengais veids, k saglabt filmas arhvos. Ptjuma gait apstiprinjies novrojums, ka tuvkaj nkotn tehnoloiju attstba btiski iespaidos filmu nozares tehnisko bzi. K visos straujos tehnoloiju attstbas procesos iegst tas, kurš tehnoloijas iegdjas vlk - teortiski to sauc par atpalicbas priekšrocbu. Tas nozm, ka Latvijas filmu industrija, attstoties no galji atpalikušas tehnisks bzes, var dabisk ce iegt konkurences priekšrocbas. Izvloties filmu uzemšanas tehnoloiju (un atbilstoši iekrtu) ir jrins ar notikumiem filmu demonstršanas jom. T k Latvija nav izolta, un filmu nozarei agrk vai vlk (lasi: jo trk, jo labk) bs jizmanto citu valstu tirgus, jem vr, ka pasaul filmu demonstršanai arvien vairk tiek izmantotas digitls tehnoloijas, kas filmu izplatbu un demonstršanu padara vieglku un ltku. Digitlo tehnoloiju ekonomisks priekšrocbas ir tik btiskas, ka to attstba nenoliedzami turpinsies. Ts ir: ltka filmu transportšana demonstrcijai (to prsta k jebkuru elektronisku stjumu, nav nepieciešams fiziski prvietot filmu bundžas), demonstrjot filmas praktiski nenolietojas, filmu izplatšanu var organizt ar elektronisku tklu paldzbu, ietaups maksa par pasta stjumiem, filmu glabšanas formts ir ievrojami mazks un rtks. Lai izmantotu digitlo izplatšanas tehnoloiju priekšrocbas, filmu demonstrtji jau tagad prveido 35 mm kinofilmu formt uzemts filmas. Digitls tehnoloijs strd ar TV, kas veido filmu nozarei augošu pieprasjumu un tpc nevar bt ignorts. Latvij kopum vrojama tendence, ka vlk izveidots filmu studijas tehnikas iegdei piešir primru nozmi (t.i., studija skas ar tehnikas iegdi), bet 90-o gadu skum izveidots lielku uzmanbu velta produktam un uzskata, ka tehnikas nodrošinšana ir rpus via uzmuma 17

18 esoša problma (preczk, par to jdom valstij un jiedod studijai, parasti privtai, nepieciešamie ldzeki). Uzkrjumi tehnikas iegdei šdos uzmumos parasti netiek veidoti, un esoš projektu finansšanas krtba uzkrjumu veidošanu praktiski nepieauj. Uzmumos, kurus vada profesionli vadtji, šda problma nepastv, tehnikas iegde tiek organizta mrtiecgu, uzkrjot ienkumus. Projektu realizcijai nepieciešamos tehniskos pakalpojumus sniedz gan Latvij, gan rzems esošie pakalpojumu sniedzji. rzems izmantoto pakalpojumu apjoms pieaug, jo tie Latvij vairs nav pieejami (piemram, filmu attstšana u.c.). Nacionl programm Kultra paredzts, ka nkotn, realizjot citu valstu pieredzi, iecerts paplašint Latvij pieejamo pakalpojumu loku, piemram, piedalties laboratorijas un skau studijas izveid. Tlk nkotn, kopgi apvienojoties, Baltijas valstm btu lietdergi izveidot vienotu filmu tehnisko pakalpojumu centru. Turpret aptaujto filmu studiju domas par šdu struktru izveidošanu daljs vairums uzskatja, ka t nav nepieciešama, jo filmu ražošanas apjoms ir prk mazs un jaunai laboratorijai bs grti izturt esošo laboratoriju konkurenci, tomr atzmja, ka attlintu laboratorijas pakalpojumu izmantošana kav filmas uzemšanas procesu. No t jsecina, ka laboratorijas izveidošana ks aktula, ja attstsies filmu industrija. Laboratorijas izveidošana vartu attaisnoties, ja tiktu izveidota tehnoloiski nkotnes laboratorija. Jauno filmu studiju rcb ir moderna skau ierakstu un filmu montšanas tehnika, kas tiek izmantota gan videofilmu, gan 35 mm kinofilmu ražošan. Filmu studijas kooperjas tehnikas izmantošan, t atvieglojot tehnikas pašniekam ts uzturšanu. Visticamk, ka kinoindustriju apkalpojošais centrs izveidosies uz kdas esošs studijas bzes, paplašinot tehnikas izršanas pakalpojumu un uz iemumu bzes iegdjoties vairk jaunas tehnikas. Latvijas filmu nozares nkotnes vzij joprojm paši tiek izdalta Rgas kinostudija k tradicionli galven pakalpojumu sniedzja. K pierdts ptjum par filmu nozares potencila izmantošanu Latvijas tautsaimniecb, Rgas kinostudijas nozme ir praktiski zudusi, to vairs nevar uzskatt par filmu nozares sastvdau. Kinostudijas sabrukuma galvenais iemesls ir neizpratne par privatizcijas sekm tirgus apstkos. K atzmts ptjum, valsts, privatizjot savu pašumu, nenoteica t turpmks izmantošanas noteikumus, un ar valsts pilnvarnieks, kura atbildba un tiesbas atbilst 30% valsts akciju daai, nespja nodrošint pašuma apsaimniekošanu atbilstoši valsts interesm. emot vr, ka Rgas kinostudij 30% akciju joprojm pieder valstij, ts loma filmu nozar vartu mainties kinostudija vartu kt par bzi filmu industrijas attstbai Latvij, darbojoties pc tehnoloisk parka principa. Par šdu Rgas Kinostudijas attstbas stratiju jizširas tri, jo pretj gadjum filmu ražošanas pakalpojumu sniegšanas uzmumi izveidosies (jau sk veidoties) citur. Kinostudijas uzdevums btu nodrošint filmu studijm telpu, uzmjdarbbas infrastruktru un filmu uzemšanas paviljonus (jo kinostudijas tehnisko bzi visticamk nav vrts atjaunot k mints Nacionlaj programm Kultra - laboratorija slgta sakar ar novecojušu tehnoloiju un nespju priet uz modernu, msdienu prasbm atbilstošu; skau cehs - to pašu iemeslu d). Rgas kinostudija vartu apgdt mazks filmu studijas ar retkiem specilistiem un vidjo tehnisko personlu. Tehnisko pakalpojumu sniegšanai ir izveidojušies ar vairki mazi uzmumi, kas piedv izršanai filmšanas, apgaismošanas, skanu ierakstu, montžas un citu tehniku. Tomr šobrd Latvij nav iespjams nodrošint pilnu filmas ražošanas ciklu Finansu resursi Latvijas filmu nozarei raksturga paaušans uz valsts budžeta finansjumu. Ja nepastv filmu industrija, patiešm, valsts budžeta finansjums ir galvenais filmu ražošanas finansjums. Saprotams, ka valsts budžeta ldzeki nevar tikt izmantoti peas gšanai, kds ir filmu industrijas mris. Tpc, ja filmu industriju neuzskata par nepieciešamu filmu nozares pastvšanai, t vienkrši neizveidojas. Tomr, ja valst pastv valsts subsidta filmu nozare, uz ts bzes filmu industrijai ir vieglk izveidoties. 18