LATVIETISwww.laikraksts.com

Transcription

1 Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr gada 26. februārī TĪMEKLĪ ISSN Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Bērnu vasaras nometne Tērvete. Skat. rakstu 7. lpp. FOTO Džastins Volters (Justin Walter) Prezidenta Vējoņa paziņojums Pēc Nacionālās drošības padomes sēdes Šodien, 21. februārī, Nacionālas drošības padomē (NDP) tika skatīti divi būtiski jautājumi. Pirmkārt, NDP vienbalsīgi vienojās uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja amatu atkārtoti virzīt Jāni Maizīti. J. Maizītis ir apliecinājis savu profesionalitāti, neatkarību un principialitāti, aizsargājot ar Latvijas valsts drošību saistītās sabiedrības intereses. Tāpēc es aicinu Saeimas deputātus lēmumu par jauno SAB vadītāju pieņemt atbildīgi un nevilcinoties. Otrkārt, NDP sēdē atbildīgie dienesti sniedza vispusēju informāciju par aktuālo situāciju Latvijas finanšu sektorā. Sniegtā informācija atkārtoti apliecina, ka valsts finanšu sistēma ir stabila. Tiek īstenoti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka Turpinājums 11. lpp. Spēkavīrs, karavīrs, valstsvīrs Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis aicina ikvienu sargāt Latvijas drošību Februāra sākumā Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Kanādas oficiālās vizītes ietvaros ieradās Toronto un divas dienas tikās arī ar vietējo latviešu sabiedrību. Lai kur aizsardzības ministrs parādītos, gan tiekoties ar Daugavas vanagiem, gan korporācijām, Sestdienas skolas bērniem vai uzrunājot sanākušos tautiešus, pāri viņam bira jautājumu straume, jo visiem svarīga ir Latvijas drošība. Ministrs atvēlēja laiku arī speciālai intervijai Latvija Amerikā lasītājiem. Raimonds Bergmanis ir pazīstams kā svarcēlājs, triju olimpisko spēļu dalībnieks. Vēlāk piedalījies spēkavīru sacensībās, bijis arī televīzijas raidījumu vadītājs. Desmit gadus dienējis armijā, un kad viņam 45 gadu vecumā nācās dižkareivja pakāpē pensionēties, pārdomājis, kā vēl viņš varētu palīdzēt Latvijai, tāpēc izlēmis iesaistīties politikā. Raimonds Bergmanis gan brīdina, ka visiem, kas pieņem šādu lēmumu, jābūt gataviem, ka pēc iesaistīšanās politikā sabiedrības attieksme pēkšņi mainās. Raimonds Bergmanis ir 29. Latvijas aizsardzības ministrs un šajā amatā strādājis jau divus ar pus gadus, kas ir piektais ilgāk strādājošais ministrs Latvijā. Līdz šim vidējais ilgums ir no gada līdz pusotram. Raimonds Bergmanis stāsta, ka ir pirmais ministrs ar armijas pieredzi, bet pat tad sākumā grūti bijis izprast visus procesus. Turpinājums 12. lpp. Saturs Austrālijas ziņas , 2, 4, 5, 6, 7, 10, 11, 14 Latvijas ziņas...1, 3, 8, 11, 15 Latvieši pasaulē...1, 9, 12 Redakcijā...3 LV prezidents...1, 11 Intervija Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis...1, 12, 13 PBLA...3 LAAJ...3, 10, 14 Māra Branča skatījums...8, 11 LaPa...13 Datumi...15 Sarīkojumi un ziņojumi... 15, 16 Eiro kurss HRLINH*gjjaac+

2 2. lpp. Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 26. februārī Latviešu šefi māca gatavot latviešu ēdienus Adelaidē piedalījās septiņas cittautiešu grupas MCCSA (Multicultural Communities of South Australia) ir jumtu organizācija, kas veicina cittautiešu organizācijām turpināt darboties savās esošās organizācijās un palīdzēt viņiem sekmīgi darboties piedāvājot padomus, kā arī kā pieprasīt naudu no valdības, lai varētu turpināt darboties. Ik pa laikam valdība piedāvā naudu kādam projektam, kas tieši saistīts ar kulturālu sadarbību starp esošām cittautiešu organizācijām gada decembrī naudas summa tika piešķīra MCCSA projektam tradicionālu ēdienu apmācības Ulla un Ints gatavi sagaidīt cepējus. kursiem. Lai šis projekts sekmīgi darbotos MCCSA, noīrēja lielo mācības casvila ir vairākas reizes mācījusi, kā virtuvi Sprouts, un piedāvāja septiņām rīkoties ar raugu mīklu. Skolotāja pēc cittautiešu grupām iespēju piedalīties profesijas ar laba pieredze runāt cilvēku priekšā; man likās, ka viņa būtu tas šim projektam. Starp tām izvēlētām grupām latviešiem piedāvāja iespēju pareizais cilvēks, kura izpildīs veiksmīgi visus pieprasījumus. Kad liku mācīt kā gatavot mums tradicionālu ēdienu. Bija jāizpilda visas prasības un šo ierosinājumu Ullai priekšā, viņa ļoti īpaši tika uzsvērts, ka ēdienu demonstrēs un 25 dalībnieku katrs atsevišķi vot iespēju strādāt tik glaunā virtuvē. priecīgi piekrita, jo pati gribēja piedzī- gatavos rādīto. Ēdienam jābūt uztaisītam divās stundās un pēc tam visi vienlīdzīgi. Cik es sapratu, ka vairā- Šajās dienās ir svarīgi, ka visi dalībnieki pulcēsies lielā ēdam zālē kums cilvēku, kuri demonstrēs, būs nogaršot kas tika gatavots un pārrunāt sievietes. Būtu labi, ka varētu palūgt šo nodarbību. kādu vīrieti. Nevajadzēja ilgi domāt, Kad saņēmu šo iespēju piedalīties jo es labi pazīstu, ka Ints Puķītis ir šādā projektā, es zināju, ka varam mācījis, kā taisīt sāls standziņas, ko izpildīt visas prasības. Mēs esam izdevuši savu pavārgrāmatu Latvian gadiem. Viņš bija ar mieru piedalīties. viņu mamma cepusi pirms vairākiem Flavours, vairākus gadus rīkojam reiz 14. decembrī laicīgi ieradāmies mēnesī pavārstundas Latviešu Biedrības namā. Man arī tūlīt nāca prātā, tavots, ieskaitot produktus, ko bijām glaunajā virtuvē, kur viss bija saga- kas varētu būt, kas tiešām izcelsies iepriekš pasūtījuši. Ullai mīkla skaisti par latviešu tradicionālo ēdienu. Protams, pīrāgi. Visiem garšo pīrāgi. Izlīta visiem cepējiem pēc tam, kad viņa rūga, grozā ietīta dvielī, jo tā tiks izdadotā pavārgrāmatā ir vairāk nekā viena recepte kā gatavot pīrāgus. Esam to laiku divi cilvēki visu uzņēma vi- rādīs, kā sagatavot mīklu pīrāgiem. Pa veiksmīgi mācījuši, kā demonstrēt deo, lai var apskatīties, kā gatavot pīrāgus kaut kad un izcept 2 stundās pīrāgus. Ulla Gi- nākotnē. Mācekles uzmanīgi skatās kā cept sālstandziņas. Priecājas par pirmajiem pīrāgiem. FOTO Margota Puķīte 25 dalībnieki ar lielu interesi skatījās. Daži pirmo reizi redz raugu mīklu un vēl nekad nav ēduši pīrāgu. Dalībnieki bija gan no Āzijas izcelsmes, kā arī Eiropas un arī viena latviete. Kad pēdējā paplāte iegāja cepeškrāsnī, Ints sāka rādīt, kā gatavot sālsstandziņas. Tas gāja tik ātri, ka paplātes bija gatavas likšanai krāsnī, bet pīrāgi vēl ne- Turpinājums 14. lpp. Published by Sterling Star Pty Ltd ABN Redakcija / Editorial Office: Sterling Star PO Box 6219 SOUTH YARRA, VIC 3141 AUSTRALIA Tel/fakss: (03) redakcija@laikraksts.com latvietis@netspace.net.au Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena drukātam laikrakstam: $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz vārda: Sterling Star Pty Ltd. Sludinājumu cena: $6 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: Sterling Star All rights reserved. Tīmeklī/Online ISSN Abonētājiem/Print ISSN Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. FOTO Margota Puķīte

3 Pirmdien, gada 26. februārī Laikraksts Latvietis 3. lpp. Redakcijā Sveicināti, lasītāji! Kas notiek Latvijā finanšu sektorā? Vai Latvijas Bankas prezidents ir pieprasījis un pieņēmis kukuļus? Vai Latvijas trešā lielākā banka nodarbojas galvenokārt ar Krievijas un citu postpadomju valstu netīrās naudas atmazgāšanu? Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) savā mājas lapā paziņo, ka KNAB ir uzsācis kriminālprocesu par Latvijas Bankas amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, iespējamām pretlikumīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Iespējamais kukuļa apmērs ir ne mazāks kā EUR. (..) Krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par ABLV Bank darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un Norvik banku. KNAB vēl ļoti korekti piebilst: KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Te jāpiebilst, ka ļoti grūti uzskatīt kādu par vainīgu, ja vienīgā norāde par cilvēku, par ko tieši iet runa, ir ļoti tēlains apraksts ieņem atbildīgu stāvokli. Kā zināms, KNAB pirms nedēļas daudzas stundas runāja ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēvicu, tad aizveda viņu prom ar busiņu. Šo visu vēroja un filmēja žurnālistu bars, kurš bija pulcējies aiz KNAB ēkas sētas. Pēc pāris dienām viņu atbrīvoja, un preses konferencē viņš noliedza savu vainu. Diemžēl, Latvijā ir gājis ļoti slikti ar korupcijas apkarošanu. KNAB ir bijis aktīvs novēršot sīkus interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā (skat. viņu ziņojumu mājas lapā*), bet lielākas lietas, kuras bieži skaļi uzsāktas, tā arī klusi izčibējušas. Un ir arī, protams, tādas lietas, kurās viss ir skaidrs, bet pie kurām nedrīkst ķerties. Ja arī ir šogad uzlabojies Korupcijas uztveres indekss, tad mēs tomēr nebūsim pavēruši jaunu lapu uz godīgo nākotni, iekams nebūs saukti pie atbildības vairāki korupcijas dūži, un viņi sekmīgi iesēdināti cietumā ar mantas konfiskāciju. Atbildot sākumā uzdotos jautājumus nezinu. Nezinu, vai tā ir KNAB un ASV iestāžu sekmīga darbība, vai tā ir daļa no hibrīdkara pret Latvijas valsti, izplatot viltus apsūdzības un viltus pierādījumus. Un šobrīd tieši tā nezināšana ir visbīstamākā. GN * upload/2018/informacija_ par_iknl_ parkapumiem_ docx Dziesmu un Deju svētku biļetes Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir piešķīris pārdošanai Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) dalību organizācijām, to starpā LAAJ, biļetes uz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā un Deju lieluzvedumu Māras zeme. Ja kāds kultūras darbinieks, kas loma organizācijā vai citu paskaidrojumu, kādēļ biļetes būtu piešķiramas dosies uz svētkiem, vēlās pieteikties uz iespēju iegādāties divas biļetes uz uz vēlamo sarīkojumu. kādu no šiem sarīkojumiem, tas tiek Biļešu skaits ir ierobežots, un aicināts līdz 5. martam pieteikties pie priekšroka tiks dota tiem, kuri ir veicinājuši Dziesmu un deju svētku procesa vietējā LAAJ vicepriekšsēža. Piesakoties jāuzdod: vārds, telefona numurs, uzturēšanu Austrālijā vai Jaunzēlandē. e-pasts, organizācija, kurā darbojies, LAAJ Prezidijs LATVIEŠU APVIENĪBA AUSTRĀLIJĀ UN JAUNZĒLANDĒ LATVIJAS SIMTGADĒ AICINA JŪS PIEDALĪTIES KOPĒJĀ DĀVANĀ MANA DĀVANA LATVIJAI IZGLĪTĪBAI VĪTOLU FONDAM ATSAKIETIES NO SAVAS DZIMŠANAS DIENAS DĀVANĀM! Dāvānu vērtību iemaksājiet LAAJ kontā LAAJ Davana BSB Acc No Par iemaksu, minot jubilāra vārdu un iemaksāto summu, lūdzu paziņojiet ar epastu manadavanalatvijai@gmail.com Var arī izrakstīt čeku uz LAAJ Davana un nosūtīt uz: Mana dāvana Latvijai c/o PO Box 457 STRATHFIELD NSW 2135 Ja vēlaties, pievienojiet sūtījumam apsveikumu Latvijas simtgadei. Sīkāku informāciju atradīsiet LAAJ mājas lapā Jautājumus varat sūtīt arī uz: manadavanalatvijai@gmail.com vai zvanot

4 4. lpp. Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 26. februārī Melburnas bērnudārzs Daina atsācis nodarbības Bērni vingroja un skrēja Olimpiskās spēlēs Otrdien, 13. februārī, bērnudārza Daina dalībnieki ar jautrām nodarbībām, bet skumjām sejām atvadījās no vienas mūsu pulciņa dalībnieces. Grieta Daliņa ar ģimeni izlidoja šonedēļ uz Latviju, lai paliktu tur ilgāku laiku (bet visi cer uz atpakaļceļu). Novēlējām visiem ģimenē vislabāko savās gaitās. Bērni jau runā par satikšanos Latvijā. Divām ģimenēm (Tomasa Dreipera (Draper) māte Lāra Brennere un Emīlijas Vaitas (Whyte) māte Amanda Hirsta šogad piedalīsies Dziesmu Svētku tautas dejas uzvedumos) noteikti būs iespēja to darīt vēlāk Pēdējo reiz Kas Dārzā? pirms Grietas (Daliņas) aizbraukšanas. šogad. Otrdien, 20. februārī, notika mūsu Olimpiskās spēles. Vairākās nodarbības bērni vingroja un skrēja. Bērni ar lepnumu ap kaklu nēsāja gan 1., gan 2. un 3. vietas medaļas. Pēc apbalvošana tika nodziedāta Latvijas himnu. Vēlos atgādināt, ka bērnudārzs Daina notiek katru otrdienu Svētā Krusta baznīcas zālē plkst Bērni sanāk kopā dzirdēt latviešu valodu, dziedāt latviešu dziesmiņas, spēlēties, iet rotaļās un draudzēties. Vecvecāki un vecāki var nākt darīt to pašu, kā arī iedzert kafiju un parunāties. Tuvāka informāciju, zvanot Amandai (mob. tālr ). Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte) Apbalvotie Olimpiskie dalībnieki; no kreisas: Dace Kaziņa, Estere Žubecka, Emīlija Vaita (Whyte), Raivis Bruns un Tomass Dreipers (Draper). FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte) FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte) Melburnas Latviešu vidusskolas sācies mācību gads Paplašinājies gan audzēkņu, gan skolotāju skaits Melburnas Latviešu vidusskolas (MLV) saime atsāka gada darbību 3. februārī. Latviešu nama pagalmā kopā ar Melburnas gaidu un skautu vienībām audzēkņi piedalījās Latvijas karoga uzvilkšanā. Šogad MLV audzēkņu skaits ir paplašinājies, un skolu apmeklēs 19 audzēkņi. 3. klasē piedalās trīs stipri puiši, 2. klasē četras daiļas meitenes un viens laimīgs zēns un 1. klasē četras jaukas meitenītes un četri stalti puiši. Šogad arī piedāvājam jauniešiem Valodas klasi, kurā pašreiz pievienojās divi centīgi zēni. Mums arī skolotāju skaits ir šogad paplašinājies. MLV skolas saimei pievienojās Līga Dārziņa, kura kopā ar Kārli Brēmani, Karīnu Jaunalksni un Ievas Kainu vadīs šīs klases audzēkņus. Audzēkņiem pasniegs latviešu valodas stundas, iesaistīs viņus mūsu plašajā latviešu kultūrā un vedīs viņus pa tautas vēstures takām. Laila Grosa un Līsa Jaunalksne pirmo reizi vadīs mūsu valodas klasi. Ivars Stubis turpinās darboties ar mūsu audzēkņu kori un ar muzicēšanu. Tāpat kā iepriekšējos gados, MLV turpinās audzināt jauniešus latviskā garā, tuvināt jauniešu saites ar savu latvietību un stiprināt viņiem latviešu valodas spējas. Ingrīda un Andris Eimaņi MLV vadītāji

5 Pirmdien, gada 26. februārī Laikraksts Latvietis 5. lpp. Melburnas Latviešu nama Dāmu kopas sēde Turpmāk Dāmu kopu vadīs Linda Drēziņa Sestdien, 17. februārī, Melburnas Latviešu nama Dāmu kopas dalībnieki pulcējās Latviešu namā uz savu gadskārtējo sēdi, kas bija labi apmeklēta; apmēram, 30 nama darbinieki no vairākām paaudzēm gan nama dāmas, gan papadāmas. Sēdi atklāja Melburnas Latviešu nama Dāma kopas vadītāja Māra Lezdkalna. Viņa sniedza īsu pārskatu par pagājušā gada Dāmu kopas darbību, kā arī pateicās visiem darbiniekiem un palīgiem par labo sadarbību. M. Lezdkalna ar prieku atzīmēja, ka tik daudz jaunieši arī ir iesaistījušies Dāmu kopā. Ar gandarījumu viņa atzīmēja, ka pēdēji lielie sarīkojumi namā ir bijuši ļoti labi apmeklēti; piemēram, Latvijas Valsts svētku 18. novembra sarīkojums, kora Maska kora koncerts, Latvijas Simtgades ieskaņas koncerts ar diriģentu Ivaru Cinkusu. Pateicoties visiem šiem labi apmeklētajiem sarīkojumiem, arī kafejnīcā Rīga ir laba apgrozība. Māra Lezdkalna ar šo sēdi beidz Dāmu kopas vadību. Turpmāk Melburnas Latviešu nama Dāma kopas vadību pārņem Linda Drēziņa. Māra novēlēja jaunai vadībai visu to labāko; viņa turpinās darbību Dāmu kopā. Dāmu kopas kasiere Roksija Reitere sniedza klātesošiem kases pārskatu; viņa ziņo ka kopš gada 1 jūlija kafejnīcai Rīga ir bijuši labi ienākumi, galvenokārt pateicoties lielajiem sarīkojumiem, kas ir bijuši labi apmeklēti. R. Reitere arī paziņoja, ka pēc šī gada 30. jūnijam kasiera darbu no viņas pārņems Juris Drēziņš. Jaunā Melburnas Latviešu nama Dāma kopas vadītāja Linda Drēziņa pateicās Mārai Lezdkalnai par lielo darbu, vadot kopu 7 gadus un pasniedza Mārai ziedus. L. Drēziņa aicināja pieteikties jaunus darbiniekus Dāmu kopā; palīgi vienmēr vēl noder! Melburnas Latviešu nama kooperatīva valdes priekšsēdis Kārlis Kasparsons, pasniedzot ziedus, arī apsveica Dāmu kopu ar ražīgo darbu. Sēdi noslēdza ar garšīgu launagu un atspirdzinājumiem. IN Pateicība Bitei Švolmanei par sniegto informāciju. Melburnas Latviešu nama Dāmu kopas sēdes dalībnieki. Ciema mājas pārdošanā Māja gaida pircēju, kurš ir sagatavojies uz dzīvi mazākā īpašumā. Vienas guļamistabas gaišs dzīvoklis, skaisti atjaunots ar modernu jaunu iekārtu. Dārzs ar mazu darba pieprasi; stādi tikai gaida ūdeni padzerties vasarā un tad tur var sēdēt un vērot, putniņus spēlējoties. Cena $ Ciemā ir 54 vienas, divu vai trīs guļamistabu atsevišķas mājas būvētas skaisti koptā dārzā. Mājas ir privātīpašumā ar strata title; cenas starp $ un $ Tuvāko informāciju varat saņemt no Ciema pārvaldnieces Ingrīdas Hawke: 60 Fraser Cres, Wantirna South, VIC 3152, Tālr.: epasts: administration@latvianfs.org.au FOTO Kalvis Švolmanis

6 6. lpp. Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 26. februārī Austrālijas diena Melburnas Latviešu ciemā Reizē atzīmēja Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas diena 26. janvāra pēcpusdienā Ciema ļaudis pulcējās, lai nosvinētu Austrālijas dienu. Sanākušos sagaidīja ar dažādām gardām uzkodām un dzērieniem. Galdi tika rotāti ar Austrālijas karodziņiem un svinēšana varēja sākties! Vispirms Ivars Štubis visiem klātesošajiem pastāstīja svētku svinēšanas izcelšanās vēsturi, nozīmi mūsdienās un to, cik šī svinamā diena, tomēr, ir pretrunīga....austrālijas dienu atzīmē divējādi: kā britu ierašanās un apmetnes dibināšanas dienu un kā sēru dienu attiecībā pret aborigēniem, kuriem lēnām tika atņemtas savas zemes, britu kolonizācijai izplešoties visā kontinentā. 26. janvāris visiem austrāliešiem ir īpašs notikums; šodien šīs dienas svinības atspoguļo mūsdienu Austrāliju: tās daudzveidīgo sabiedrību un krāšņās dabas ainavas, iedzīvotāju lielākos sasniegumus un nācijas gaišo nākotni. Šī diena ir iespēja austrāliešiem kā tautai pārdomāt savu vēsturi un apsvērt, kā Austrāliju padarīt par vēl labāku vietu nākotnē. travelnews.lv Ivars Štubis vada Austrālijas dienas un Latvijas de iure atzīšanas dienas svinības Melburnas Latviešu ciemā. 26. janvāris arī Latviešu tautai ir nozīmīga diena; tā ir Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas diena! Tāpēc visi sanākušie pēc tam, kad bija nodziedājušie vienu dziesmu angļu mēlē par godu Austrālijai, turpināja dziedāt dažādas patriotiskas latviešu dziesmas Ivara ģitārspēles pavadījumā. Šajā muzikālajā pēcpusdienā pie viena tika sumināti Latviešu ciema janvāra gaviļnieki. Tā divas stundas pagāja nemanot! Ingrīda Biezaite FOTO Ingrīda Biezaite Vai Tu būsi mans Valentīns? Jautrība Latviešu ciemā Melburnā Vai Tu būsi mans Valentīns? Tāds jautājums daudz reizes izskanēja 14. februārī (Valentīndienā) Latviešu Ciemā, kad Ciema pārvaldniece Ingrīda Houka (Hawke) pirms pusdienām devās pie iedzīvotājiem, rokās turot pilnu grozu ar šokolādes rozēm. Dāmas pie rozēm tika ātri vien, bet kungiem bija jāatbild uz šo mulsinošo jautājumu: Vai Tu būsi mans Valentīns? Tas izraisīja daudz jautrības, jo bija interesanti noskatīties, kā uzrunātie meklē atbildes. Kāds piekrita par Valentīnu kļūt ātri vien, cits, pirms piekrišanas mēģināja noskaidrot kādi būs Valentīna pienākumi, vēl kāds saprotot, ka viens Valentīns jau ir izvēlēts, bija gatavs būt par otro vai trešo. Cits teica, lai Ingrīda šo jautājumu uzdod klusāk, jo visiem nav jāzin šāds savstarpējs noslēpums. Vēl kāds no uzrunātajiem zināja pastāstīt šīs dienas izcelšanās vēsturi... Tas bija sirsnīgs pārsteigums un atgādinājums par šo vispasaules mīlestības dienu, kas ar gardajām šokolādes rozēm ienesa jautrību un saldināja Latviešu Ciema iedzīvotāju dzīvi! Ingrīda Biezaite No labās: Ingrīda Houka (Hawke). FOTO Ingrīda Biezaite Abonējiet laikraksta Latvietis drukāto izdevumu krāsās! Abonements $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Dāviniet sev vai citam! Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic Čeki rakstāmi: Sterling Star Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī

7 Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 26. februārī 7. lpp. 31. Bērnu vasaras nometne Tērvete Latvijas kontūra. FOTO Džastins Volters (Justin Walter) Šogad no 1. līdz 7. janvārim, risinājās 31. Tērvetes Bērnu vasaras nometne. Šī nometne notiek latviešu gaidu un skautu īpašuma Tērvete, netālu no Kilmoras pilsētas, Viktorijā. Piedalījās liels skaits bērnu 38: no Melburnas, Sidnejas, Adelaides un Brisbanes. Tēma gada nometnei bija Tautas Dziesmas Latvija 100. Mācījām bērniem par Latvijas novadiem, lielākajām upēm, ezeriem un kalniem un par galvenām pilsētām un apskates objektiem. Tērvetes bērni iemācījās, kā nosaukt visus novadus, pazīt un zīmēt latviešu rakstus, dejot Pērkonīti, Plaukstiņpolku, Tūgadiņ tāgadiņ, dziedāt tautas dziesmas Ģērbies, saule, sudrabota, Skaista, skaista tēvu zeme un Rīga dimd un kā cept (un ļoti ātri noēst) pīrāgus. Nodarbībās bērni gatavoja krelles ar latviešu rakstiņiem, krāsoja latviešu rakstus ar sveču vasku un pagatavoja milzīgu Latvijas karti no paper mache. Katru dienu mēs noturējām rīta vingrošanu, Latvijas karoga uzvilkšanu/novilkšanu ar himnas dziedāšanu, rokdarba nodarbības, garīgas nodarbības, tautas dziesmu dziedāšanu, tautas deju dejošanu, sportojām un arī rotaļas. Bērni katru dienu arī tika vesti uz Kilmoras peldbaseinu atvēsināties. Šķēršļu gājiens notika pa Tērvetes īpašumu un ilga vairākas stundas, kamēr bērni apceļoja Latviju. Nometnes laikā katrs bērns pats savā līmenī mācījās lasīt un rakstīt latviešu valodā. Šogad pirmo reizi mēs izmēģinājām jaunu pasākumu sagatavošanas klase, kura bija domāta tiem vecākiem bērniem, kuri dosies uz Annas Ziedares Vasaras vidusskolu nākamajos gados. Šie bērni lasīja latviešu grāmatas un paši gatavoja un rakstīja Tērvetes nometnes blogu. Katru dienu bija telšu apskate. Bērniem bija jātīra un jāizgrezno savas teltis. Bērni paši izvēlējās savu telšu nosaukumus šī gada tēmas noskaņā. Telšu nosaukumi bija: Sniega Bērnu vasaras nometne. FOTO Džastins Volters (Justin Walter) Visi piedalās ar milzīgu sajūsmu un prieku sunīši, Dzintara dejotājas, PiparkūNobeidzām nometni ar ballīti. kas, Tautu meitas, Rīga, Skābie kā- Bērni saģērbās pēc šī gada nometposti, Lielie gurķi, Pīrāgi un Laimas bērni. Turpinājums 14. lpp.

8 8. lpp. Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 26. februārī Māra Branča skatījums Jubilejas festivāls nosvinēts ar vērienu No 9. līdz 11. februārim Jelgavā notika kārtējais, nu jau 20. starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Tas nosvinēts ar vērienu. Kā parasti festivālā piedalījās 30 tēlnieki, kuri veidoja gan individuālos, gan komandu darbus, kas iekļāvās sacensībās par godalgotām vietām, taču daudz kas cits nebija kā ierasts. Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, tika paplašināta teritorija, kurā izvietotas skulptūras bez Pasta salas, kas citkārt ir bijis festivāla centrs, šajā reizē tās bija izliktas apskatei arī Jāņa Čakstes bulvārī gar Driksas krastu un Hercoga Jēkaba laukumā. Šāds ledus tēlniecības darbu izkārtojums novērsta nevajadzīgo drūzmēšanos, kas izsauc festivāla viesu neapmierinātību, Zīle Ozoliņa-Šneidere. Izlaid savus sapņus. kašķēšanos un pārmetumus svētku rīkotājiem, un ļāva lielākām skatītāju izrādīt savus daiļumus visā pilnībā, masām brīvi apskatīt tēlnieku veikumu, tās varēja labāk izgaismot, bet Festivāla vizuālo pusi cēla apgais- nebaiļojoties, ka citas viņu aizēnos. pats nozīmīgākais ikvienu darbu varēja izvietot tā, ka netraucēja uztverei. krāsainajiem starmešiem izceļot katru mojums. Par to bija domāts, ne tikai ar Īpaši ieguva lielās skulptūras, kurām darbu vakara stundās, bet, iestājoties katrai bija atvēlēts pietiekoši plašs, no krēslai, visa plašā teritorija tika lieliski citām izolēts laukums (telts) un kuras izgaismota ar kustīgiem prožektoriem, kā lepna un krāšņa dāma tagad spēja kas pastiprināja svētku atmosfēru. Daudzus skatītājus pievilka arī izrādes bērniem un koncerti tumsas stundās. Bērnu priekam bija ierīkoti ledus slidkalniņi un ledus labirints. Neizpalika arī izglītojošais aspekts latviešu tēlnieki vairākas pievakares demonstrēja ziņkārīgajiem skatītājiem, kā top ledus skulptūras. To varēja vērot arī tiešsaistē LMT Straume. Šie Jelgavas svētki kļūst arvien populārāki. Uz tiem sabrauc ne tikai no Latvijas, bet arī no Igaunijas un jo sevišķi no Lietuvas. Ja pilsētā ir vairāk kā 61 tūkstotis iedzīvotāju, tad apmeklētāju skaits ir krietni lielāks kā aplēsuši festivāla rīkotāji, festivāla trīs dienās skulptūras redzējuši vairāk nekā 80 tūkstoši cilvēku, šo skaitli droši vien var palielināt, ja zināms, ka bērni jaunāki par septiņiem gadiem tika ielaisti bez maksas. Jubilejas reizē Jelgavā bija izvietoti 65 tēlniecības objekti ledū bez 35 konkursa darbiem vēl skatītājus priecēja lielās foto skulptūras, ledus skulptūrām dekorētais ledus bārs, ko krāšļoja trīs lielformāta tēlnieciskie opusi, kā arī īpaši šiem svētkiem radīti darbi ledū iesaldēti dažādi priekšmeti, kas stāsta gan par to, kas mums ir Latvija, kas ir latvieši, kas mums ir tuvs un kas arī raksturo Jelgavu, piemēram, dažādi eksotiski augi, kurus pirmie ieveda kurzemnieki no savām Martins Gauba. Lietuva. Izsapņo sevi. 2. vieta. FOTO Māris Brancis kolonijām, tridekšņi, āksta maska, kas atgādina par to, ka šajā pilsētā reiz dzimis un dzīvojis latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns, baltām un sarkanām rozēm veidots Latvijas karogs utt. Šogad februāris aplaimoja Mintauta Buškevica vadīto festivāla rīkotāju komandu ar nelielo salu, lai gan vēl pirms nedēļas bieži lija un bija mikls, temperatūra pacēlās virs nulles. Tā vien liekas, ka nenoteiktais laiks darba nedēļas pirmajās divās dienās, kad vēl nebija pārliecība, ka termometra stabiņš patiesi noslīdēs zemāk par -5 C, daļēji ietekmēja mazo jeb individuālo skulptūru izveidi un kvalitāti. Nedēļai ritot uz otru pusi, aukstais laiks nostiprinājās, tādēļ komandu darbus varēja veidot trauslākus, lielākus, rūpīgāk un smalkāk izstrādāt detaļas. Festivāla tēma bija Sapņi. Tā pieļauj ļoti plašas iespējas izteikties, kas katram autoram ir sapnis, pēc kā ikviens cilvēks ilgojas, alkst un vēlas īstenībā redzēt un sasniegt. Pie festivāla devīzes strādāja 30 tēlnieku no desmit valstīm Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Ukrainas, Bulgārijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Portugāles, Īrijas un pat no Ķīnas. Pirmajās divās dienās mākslinieki veidola katrs savu tēmas versiju, nākošajās dienās līdz piektdienas vidum tika radītas tā saucamās komandu skulptūras, kurā apvienojušies divi tēlnieki. Rezultātā šogad individuālo skulptūru grupā I vietu un naudas balvu ieguva Latvijas tēlniece Zīle Ozoliņa-Šneidere ar darbu Izlaid savus sapņus. Viņai sekoja lietuviešu kolēģis Martina Gaubas veikums Izsapņo sevi, bet 3. vietu izcīnīja māksliniece no Krievijas Irina Alimurzajeva ar darbu Iztēle. Arī komandu skulptūrās izcēlās latviešu tēlniece Zīle Ozoliņa-Šneidere, kurā kopā ar krievu skulptoru Romanu Petrovu bija izvei- Turpinājums 11. lpp. FOTO Māris Brancis

9 Pirmdien, gada 26. februārī Laikraksts Latvietis 9. lpp. Kursas balsis skan ēterā Draudzīgā aicinājuma svinības Sietlā Rietumkrasta latviešu vasaras vidusskolas Kursas Draudzīgā aicinājuma svinības Sietlā, šī gada 28. janvārī sākās ar dievkalpojumu, kam sekoja programma Latviešu nama zālē ar video pārraidi par dzīvi Kursā gada vasarā, direktores Dr. Indras Ekmanes runu, trīs Trejdeksnīša dejām un cienastu groziņu veidā, ko bija sagādājuši kursiešu vecāki un Kursas labvēļi. Dievkalpojumā prāveste Daira Cilne lasīja no Jāņa Evaņģēlija stāstu ar Jēzus vārdiem nāciet un redzēsiet. Vārdus un domu viņa papildināja ietverot Kārļa Ulmaņa Draudzīgā aicinājuma tēmu: Vārdi, aicinoši vārdi ir tikai Trejdeksnītis dejo. sākums, bet lai saprastu kas ir Kursa to ir jāpiedzīvo. Nāciet, redzēsiet. Prāv. Cilnes vārdi ir aicinājums labāk vietējās valodās, un kā Indra stāstīja tālāk, iepazīt sevi, savu latvisko mantojumu šie raidījumi deva cerību patstāvības/brīvības centieniem 1980.tos un gadā. (caur dziesmām, dejām, rotu kalšanu, rokdarbiem) savu vēsturi, valodu, pat Interesanti bija noklausīties gada gramatiku. Tas viss palīdz jauniešiem kursiešu intervijas pārraidi uz Latviju, veidot latvisko es un apzināt savu identitāti, savu piederības saiti caur jauniegū- Institūta arhīvā Kalifornijā. Toreiz, strā- par kuru dokumentācija atrasta Hoover tiem draugiem un latvisko mantojumu. dājot pie Radio Brīvība, Līga Moruss Latviešu nama zālē, programmu ievadot prāv. Cilne aicināja visus klāteso- jauniešiem kāpēc viņi nāca uz Kursu? (studējusi Sietlā) uzstādījusi jautājumu šos nodziedāt Kursas dziesmu Kursa, Dzirdējām pazīstamu kursiešu balsis, atbildot uz šo jautājumu: Dainu Ābeli, Dai- tēvu zemīte ar Olafa Stumbra vārdiem un Lolitas Ritmanes mūziku. Pēc tam viņa nu Birnbaumu, Mārīti Ķeniņu, Elitu Hill, ar pateicību pieminēja tos, kuri redzēja Krišjāni Reinoldu, Tamāru Milleri Rūsi, vajadzību dibināt Kursu gadā: Ilgu Noru Stakli, Aldu Staprānu, Lailu Zaķi. Gravu, Edvīnu Circeni un jau mūžībā aizgājušos Ojāru Gravu, Pēteri Pētersonu un DRAUGI! gadā Kursa atradās Red Galvenais iemesls par dalību Kursā bija Miervaldi Janševicu. Prāv. Cilne pateicās Barn Ranch telpās ārpus Auburnas. Kopš vecākiem un vecvecākiem, kuri mudinājuši jauniešus apmeklēt Kursu, lai atrasmeklē Kursu. Un draugi ir pirmais vārds tā laika jau arī intervēto kursiešu bērni aptu un stiprinātu piederības saiti latviešu viņu atbildēs arī šodien! saimei. Sietlas latviešu draudzes priekšnieks Jānis Šulcs un Latviešu biedrības dejotāju progresu viņu profesionālajā Liels prieks bija redzēt Trejdeksnīša Vašingtona štatā priekšsēde Sarmīte Dāvidsone apsveica Kursas saimi, novēlot meitiņa kā rozīte, kurā piedalījās daudzi stājā un dejošanā. Dejā ar 8 pāriem Es tai sekmīgu darbošanos šovasar. bijušie kursieši, dejotāji divās taisnās rindās, precīzi ieturot savu rindu, griezās Fotogrāfes Emīlijas Šteinblūmas video deva ieskatu Kursas ikdienas dzīvē mācībās, dzeju vakaros un priekos, sījis daudz, daudz mēģinājumu stundu. 180 grādus ar vienu polkas soli! Tas pra- ballītēs, šaha turnīrā, izbraukumos. Intensīvais treniņš arī parādījās dejotāju Skatījāmies Emīlijas gadā filmētu solī, kas bija tik viegls, likās, ka tie lido. saīsinātu Saule un mēness uzvedumu, Vēlam Trejdeksnītim veiksmīgu dejošanu ar Latvijas deju kopām lielajā deju bijušā kursieša Māra Bērziņa profesionāli rediģētu video. Tēma tika rādīta stadionā šī gada Dziesmu svētkos Rīgā. caur dziesmām (skolotājas Maijas Riekstiņas vadībā) un tautas dejām (Baibas centra (RKLIC) priekšsēdis Kārlis Rietumkrasta Latviešu izglītības Miķelsones vadībā). Bija skaisti! Grendze ziņoja, ka centrā vajadzīgi Savā uzrunā Kursas balsis skan remonti un parādīja pārbūves plānus ēterā, Kursas direktore Dr. Indra Ekmane stāstīja par savu pagājušā gada pēt- sāksies drīz, kaut vēl vajadzīgi ziedo- centra dormitoriju dušu telpām. Darbs niecības darbu Kennan institūtā Woodrow jumi, jo tas izmaksās ap $ Visi Wilson centrā Vašingtonā. Viņa īsumā pastāstīja par Radio Brīvā Eiropa (Minhenē) telpas ir kalpojušas 30 gadus. Izrādījās, par to priecājas un aplaudēja, jo dušu raidījumiem kopš gada un Radio ka Kārlim ir vārdadiena, un tāpēc Maija Riekstiņa bija izcepusi un atvedusi Brīvība raidījumiem uz Baltijas valstīm, sākot ar gadu gadā baltiešu līdz no Šeltonas lielu kliņģeri. Klātesošie nodziedāja Daudz baltu dieniņu un raidījumus pārņēma Radio Brīvā Eiropa. ASV baltieši bija pieprasījuši raidījumus pēc tam baudīja uzkodas un kliņģeri. Kursas direktore Dr. Indra Ekmane. Rietumkrasta Latviešu izglītības centra priekšsēdis Kārlis Grendze. Paldies Latviešu biedrībai Vašingtona štatā un Sietlas Draudzei par atbalstu Kursai. Paldies rīkotājiem Ivetai Āvai, Aleksai Kramēnai, Valdim Atvaram, Kate Atvarai, Līsai Pružinskis, Marisai Turaidai par lielo darbu un skaisti klātiem galdiem zālē. Paldies kursiešu atbalstītajiem par cienastu un ziedojumiem Kursai un RKLIC. Gaidīsim jauniešus Kursā 15. jūlijā. Sveiks, Sveiks, Sveiks KURSĀ! Vija Rauda FOTO Maija Riekstiņa FOTO Maija Riekstiņa FOTO Maija Riekstiņa

10 10. lpp. Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 26. februārī Nama labad sarīkojums Būs iespēja noklausīties mūsu talantīgos jauniešus Nama labad līdzekļu vākšanas sarīkojums, ko rīko Melburnas Latviešu nama kooperatīvs, notiks svētdien, 4. martā plkst.14.30, Melburnas Latviešu nama Lielajā zālē. Nama labad sarīkojums ir svarīgs notikums Melburnas latviešu nama kalendārā. Būs iespēja pavadīt jauku pēcpusdienu kopā ar draugiem un tajā pašā laikā arī atbalstīt Latviešu nama darbību. Šogad muzikālos priekšnesumus koordinēs Ivars Štubis. Būs iespēja noklausīties mūsu talantīgos jauniešus, kuri ir nesen atgriezušies no Jaunatnes dienām Sidnejā un Annas Ziedares Vasaras Vidusskolas. dāšanās un loterija. Varam lepoties, ka mūsu jaunieši iesaistās Latviešu sabiedrībā un atbal- seniori/studenti, $10 Daugavas sko- Ieejas cenā ($30 pilna cena, $20 sta mūsu Namu. las/mlv skolnieki) iekļauts aukstais Būs arī citi priekšnesumi, sadzie- galds, kafija un kūkas. Nama labad sarīkojuma apmeklētāji gadā. Iepriekš pieteikties pie Silvijas Freivertas vai zvanot Bite Švolmane Latviskās izglītības dienas šovasar ir noslēgušās Trīs Latvijas skolotāju devums FOTO Roberts Birze Lai gan liekas, ka cilvēki parasti vasarā atpūšas, tomēr tā nevar teikt par Austrālijas latviešu skolas un spēļu grupas brīvprātīgo darbinieku saimi, kas šajā vasarā ir bijuši īpaši aktīvi un daudz mācījušies. LAAJ Skolu nozares aktivitāšu sarakstā trīs mēnešu laika posmā notika dažādi izglītojoši pasākumi seminārs latviešu spēļu grupu vadītājiem un Atvērtās durvju dienas Adelaides spēļu grupā un skolā; lekcijas par izglītības tēmām A. Ziedares Vasaras vidusskolā (AZVV) Viesu dienā; lekciju cikls nākamajā dienā pēc Vasaras vidusskolas koncerta; seminārs Sidnejā un papildus tam Latvijā akreditēti latviešu valodas eksāmeni. Esmu ļoti priecīga un pateicīga, ka idejas, kuras ir nākušas no visām pusēm gan no LAAJ Skolu nozares ilggadējās vadītājas Dainas Grosas, kura joprojām pārstāv Austrālijas intereses PBLA Izglītības padomē, gan no ciemiņiem Latvijas skolotājām, Valsts izglītības satura centra darbiniecēm (eksaminētājām), gan no Adelaides skolas skolotājiem, skolu pārziņiem ir realizējušās. Šādi izglītojuši pasākumi nākotnē vienmēr dod labus rezultātus iedvesmotus un aizrautīgus skolotājus Austrālijas latviešu skolās un spēļu grupās. Par Atvērto durvju dienu esmu jau rakstījusi, šoreiz nedaudz par trijām AZVV viesu skolotājām. Visas trīs skolotājas Ilze Gaigala, Santa Iesmi- AZVV Viesu dienas semināra dalībnieki. Seminārs Adelaides Latviešu biedrības zālē. ņa un Ilze Jēgere no 2. līdz 20. janvārim darbojās AZVV. Viņas, balstoties uz savu darba pieredzi, palīdzēja ieviest izmaiņas mācību procesā vasaras vidusskolā. AZVV pārgāja uz mācīšanu pa valodu līmeņiem. Tika izveidotas četru līmeņu grupas iesācēji, A1, A2, B-C. Skolotājas no Latvijas mācīja pirmās trīs klases (iesācējus, A1, A2). Šī pieeja izrādījās ļoti veiksmīga. Papildus savai darbībai AZVV, skolotājas bija sagatavojušas lekcijas par latviešu valodas mācīšanu kā svešvalodu, par rotaļas elementu izmantošanu valodas apmācībā, kā arī lekcijas par jaunumiem Latvijā un diasporā. Turpinājums 14. lpp. FOTO no D.Freijas personīgā arhīva FOTO Ļena Rumpe

11 Pirmdien, gada 26. februārī Laikraksts Latvietis 11. lpp. Pertas DV apspriežas Atkārtoti ievēl līdzšinējo priekšnieku un valdi DV Pertas nodaļa savu gadskārtējo biedru pilnsapulci rīko februāra sākuma. Tā nu arī šogad, svētdien, 11. februārī, plkst Pertas Daugavas vanagi un vanadzes bija sanākuši noklausīties, kas mūsu nodaļā pagājušā gadā noticis un ko darīt šajā gadā; kuri plāni ir izdevušies un pie kuriem vēl jāpiestrādā. Pilnsapulce dod biedriem iespēju apspriesties un dot valdei virzienu nākotnes darbam. Tā kā pilnsapulcei ir vajadzīgs, lai ierastos vismaz puse no biedriem, bijām nogaidījuši nepieciešamo laiku, lai ar ieradušos lēmumu varētu sapulci noturēt. Valdes priekšnieks Ilmārs Pertas DV nodaļas g. valde un pilnsapulces dalībnieki. Rudaks atklāja sapulci ar klusuma brīdi, atceroties tos mūsu nodaļas biedrus, kuri pagājušā gadā no nodaļas aizgājuši mūžībā. Tādi mums bija divi Imants Gūtmanis un Andris Vārpiņš. Pēc klusuma brīža nodziedājām vanagu dziesmas pirmo un pēdējo pantu. Pertas nodaļas priekšnieks pateicās g. valdei par labo darbu un labo sastrādāšanos pagājušā gadā. Jo sevišķu pateicību viņš izteica mūsu nodaļas vanadžu kopas vanadzēm par viņu nenogurstošo labo darbu mūsu nodaļas labā, bez kura mēs nespētu sasniegt mūsu mērķus. Ar to tad pagājušā gada valde beidza darboties, un biedriem nu bija jāievēl pilnsapulces vadītājs. Tāds radās Jāņa Vucēna personā un par sekretāru nosauca Jāni Purvinski. Ar to tad sapulces darbs varēja sākties. Pēc nodaļas priekšnieka, Daugavas vanadžu vadītājas, revīzijas komisijas un Pertas Latviešu Centra pārstāvju ziņojumu pieņemšanas bija jāpieņem nākamā gada budžeta projekts. Kasiere pie tā bija daudz strādājusi un mums deva dažus paskaidrojumus par atsevišķiem posteņiem. Viņa bija sabalansējusi Ienākumus un Izdevumus, un tādu budžetu pilnsapulce arī pieņēma. Beidzot pienāca laiks vēlēt nodaļas priekšnieku un valdi. Tā kā latviešu kopiena Pertā ar katru gadu arvien vairāk saplok, esam laimīgi, ka varam mūsu organizāciju darbiniekus vēl vispār atrast. Tie paši jau to vezumu vien velk, un nekādi jauni darītāji nerodas. Tā arī šoreiz ievēlējām Ilmāru Rudaku par nodaļas priekšnieku un iepriekšējo g. valdi ievēlējām, lai turpina iesākto darbu tālāk. Mūsu nodaļas galvenais mērķis ir bijis un paliek pēc iespējas vairāk palīdzības dot mūsu leģionāriem Latvijā, sekot DV Centrālās valdes darbam un Latvijā atbalstīt jaunatnes vanadzēnu audzināšanu patriotiskā garā. Atbalstam arī trūkumos nonākušos bērnus un Okupācijas muzeja attīstību. To visu varam darīt tikai par tik, par cik mūsu finanses atļauj. Vēl deleģējām mūsu valdes priekšsēdi Ilmāru Rudaku pārstāvēt mūsu nodaļu DV delegātu sanāksmē martā, Adelaidē un Olgu Pelšu pārstāvēt mūsu vanadzes viņu sanāksmē. Šogad bija vairāki lēmumi sakarā ar valdības likumu pārskatiem, kuri skars arī mūsu nodaļu un mūsu Latviešu Centru. Tā arī iecēlām savus direktorus, Centra paju turētāju un garantējām Centra uzturēšanu. Pēc sēdes slēgšanas vēl pamielojāmies pie vieglām pusdienām, kuras šogad bija sagādājusi nodaļas valde no tuvējās ēdnīcas, bet Viktors Mazalevskis gādāja, lai neviens nepaģībst no slāpēm. Ļoti spilgti parādās šaubas par, cik ilgi mēs vēl varēsim pastāvēt? Mūsu atbilde ir kamēr vēl kādi būs, kuri būs gatavi strādāt sabiedrības un Latvijas labā, tikmēr mūsu nodaļa pastāvēs un varēs arī sniegt palīdzīgu roku tur, kur nu tā būs vajadzīga; kad darītāju pietrūks, tad slēgsim durvis ciet un arī paši pievienosimies tiem pulkiem tur aiz zvaigznēm. Tagad, paldies darītājiem un uz redzīti nākamajā pilnsapulcē gadā! Jānis Purvinskis FOTO Jānis Purvinskis Māra Branča skatījums Turpinājums no 8. lpp. dojusi sarežģītu un iespaidīgu veidojumu ledū Noķert sapni. II vietu ieguva Krievzemes mākslinieki, bet III vietu Īrijas un Portugāles skulptori Naiels Magī (Niall Magee) un Pedro Mira ar savu Izpratni. Žūrija piešķīra arīdzan veicināšanas un simpātiju balvas. Ledus skulptūru festivāls jau izskanējis, bet Jelgavas pilsētas iestāde Kultūra jau strādā pie Starptautiskā smilšu skulptūru festivāla veidošanas, lai arī pēc tās skatītāji priecātos, to apmeklējuši. Māris Brancis Prezidenta Vējoņa paziņojums Turpinājums no 1. lpp. pilnībā tiek ievērotas Latvijas iedzīvotāju intereses un respektētas Latvijas starptautiskās finanšu saistības. Tomēr vairāki atsevišķi notikumi pēdējo dienu laikā apliecina, ka vidējā un ilgtermiņā mums jāturpina īstenot uzlabojumus banku un finanšu sektorā, jāturpina cīņa pret korupciju un naudas atmazgāšanu, veidojot stipru un labi pārraudzītu finanšu sektoru. Mūsu mērķis ir tiesiska valsts. Tolerance pret koruptīvām un krimināli sodāmām rīcībām mūsu valstī nav pieļaujama. Vainīgie tiks saukti pie atbildības, neatkarīgi no amata, statusa un ietekmes. Tāpēc tiesībsargājošām un finanšu kontroles iestādēm ir jāturpina uzsāktais darbs neatkarīgi, profesionāli, principiāli un operatīvi. Valdībai jāturpina mērķtiecīgi strādāt, lai apzinātu visus iespējamos riskus un tos samazinātu un novērstu. Tiesībsargājošām iestādēm ir svarīga sadarbība ar ASV kolēģiem, lai iegūtu visu nepieciešamo informāciju tālākai darbībai un izmeklēšanai. Aicinu ikvienu no mums rūpīgi izvērtēt ziņu avotus, neļauties dažādām sazvērestības teorijām un nepārbaudītai informācijai, kā arī neizplatīt baumas un pieņēmumus. Ļausim dienestiem strādāt. Raimonds Vējonis Latvijas Valsts prezidents

12 12. lpp. Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 26. februārī Spēkavīrs, karavīrs, valstsvīrs Turpinājums no 1. lpp. Tikšanos laikā daudzus interesēja ar sportošanu saistīti jautājumi, it sevišķi latviešu skolas bērniem. Tā nu Raimondam Bergmanim nācās stāstīt, cik lielus smagumus viņš ir cēlis, cik lielas lidmašīnas vilcis, cik smagus bruņurupučus svēris, kā arī ar nožēlu atzīt, ka pašlaik sportošanai neatliek laika. Tomēr bruņurupučus Raimonds Bergmanis vēl arvien cilā. Kopā ar Kanādas bruņoto spēku pulkvežleitnantu Veidu Ratlendu (Wade Rutland) augustā svēruši Galapagu bruņurupučus ikgadējā svēršanas pasākumā Rīgas Zooloģiskā dārzā. Aizsardzības ministrs uzaicinājis Kanādas vadītās kaujas grupas komandieri uz šo notikumu, jokojoties piebilstot, ka tad viņi noteikti nokļūs krieviski rakstošo plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā. Kā tad, nākamā rītā abi bija uz Krievijas kara propagandas izdevuma Sputņik pirmās lapas. Bet tagad par nopietnākām lietām. * * * Drošība ir kopēja lieta Raimonds Bergmanis: Ceru, ka cilvēki izpratīs, ka drošība nav tikai karavīru vai zemessargu uzdevums. Cilvēkiem, ir jāsaprot, ka tas ir ikviena uzdevums, ka arī tu savā darbavietā vari būt palīdzīgs. Pašlaik tiek ļoti uzsvērts, ka katrai valstij ir vajadzīga spēja noturēties (resilience) ilgstošā krīzes periodā. Daudz strādājam ar citām ministrijām, ar citām nozarēm. Grūti tagad mainīt domāšanu, jo ilgu laiku dzīvojām ar sajūtu, ka nekad nekas vairs nevar notikt. Jāsaprot, ka apdraudējums ne vienmēr ir fizisks, tas varbūt dažāds. Mūsu kaimiņu valsts iegulda milzīgus līdzekļus informatīvajās lietās un propagandā. Meli ir tik kvalitatīvi sagatavoti, ka cilvēkiem ir grūti atšķirt, it sevišķi jauniem cilvēkiem. Šobrīd mēs bieži vien tikai reaģējam uz Krievijas izteikumiem, izdarībām. Mums jāiet solis uz priekšu un jāstāsta mūsu stāsts. Vizīte Kanādā nozīmīga un produktīva Raimonds Bergmanis: Šī ir ļoti nozīmīga vizīte. Mans Kanādas kolēģis jau trīs reizes bijis Latvijā, un notikusi jau pirmā Kanādas karavīru rotācija, diemžēl aizņemtības dēļ nebiju varējis te ierasties. Sadarbība ar Kanādu ir izvērtusies necerēti labi. Tikai pēc kāda laika īsti apzināsimies, cik nozīmīgs Latvijas drošībai bija vēsturiskais lēmums Varšavā, NATO samitā gadā. Visas tikšanās Otavā, diskusija ministrijā un ar bruņoto spēku vadību bija patiesa, atklāta, sirsnīga un produktīva. Viesošanās Kanādas parlamentā un debašu vērošana bija ļoti laba pieredze. Arī tikšanās ar nākamās bruņoto spēku vienības, kas dosies rotācijā uz Latviju, komandieri bija pozitīva. Raimonds Bergmanis un Vita Gaiķe. Viesojos arī Kanādas militārajā akadēmijā, kas gatavo augstākā līmeņa bruņoto spēku komandierus, kur pašlaik studē arī viens virsnieks no Latvijas. Domāju, ka šī vizīte sniegs lielu pienesumu mūsu divpusējām attiecībām ne tikai militārā jomā, bet arī ekonomiskā, izglītības, sporta, kultūras un vairākās citās nozarēs. Kanādas puses izpratne par Latviju mainās. Nozīmīga arī ir tikšanās ar latviešu kopienu. Šī vizīte Kanādā man saistās ar manu pirmo ciemošanos gadā. Tiešs militārs uzbrukums nedraud Šobrīd ikvienam prātā ir viens jautājums cik droši pašlaik ir Latvijai? Arī Sestdienas skolā bērnu pirmais jautājums ministram bija: Vai domājat, ka Krievija uzbruks? Un Raimonds Bergmanis stingri atbildēja: Nē, nedomāju, ka viņa uzbruks. Un kā es vienmēr saku kamēr es esmu amatā, tikmēr kara nebūs! Arī vēlākās sarunās šis jautājums tika apspriests. Raimonds Bergmanis: Tiešu militāru draudu šobrīd nav, bet darbības, kas notiek pie robežas vairākkārt pieaudzis personāla sastāvs Rietumu kara apgabalam, jaunas militārās bāzes, ekipējums, tās rada bažas. Pirms diviem gadiem pirmo reizi pēc Aukstā kara stratēģiskie bumbvedēji nolidoja pie mūsu robežām. Mēs to visu redzam un ņemam vērā. Šobrīd arī Kanādas pusei šie procesi un notikumi ir vieglāk izprotami. Viņi apzinās, ka līdz ar atrašanos NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā mūsu valstī arī viņi ir nopietnāks mērķis no Krievijas puses. Tas tiek darīts visa reģiona drošībai, un to novērtē arī mani Skandināvijas kolēģi. Kad sakām, ka esam izpildījuši NATO prasību ieguldīt 2 % no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, mums jāsaprot, ka tas nav darīts dēļ NATO, bet tas ir darīts mūsu drošības dēļ. Mēs stiprinām savu valsti kopā ar mūsu sabiedrotajiem. Mēs daudz mācāmies no mūsu sabiedrotajiem, jo viņiem ir lielāka pieredze, bet arī mēs daudz ko varam viņiem dot un pamācīt. Daudzās mācībās sabiedrotie ir pārsteigti par mūsu profesionālismu un uzzina daudz ko jaunu, kā konkrētā vidē un apstākļos rīkoties. Man bija iespēja būt pie karavīriem Mali un Afganistānā un visur esmu dzirdējis tikai labākos vārdus par mūsu karavīriem. Daudz kas mums trūkst, bet pārmaiņas notiek ļoti strauji. Vislielākais gandarījums ir dzirdēt atzinības vārdus par attieksmi, kā mēs veicam uzdevumus. Piemēram, Spānijas kontingenta komandieris atzina, ka viņa karavīri bija pārsteigti, ka celtniecības darbi Ādažu bāzē neapstājas arī nedēļas nogalē, lai sagādātu karavīriem ērtākus apstākļus. Tagad arī daudzi Kanādas bruņoto spēku pārstāvji vēlas braukt uz Latviju dienēt, jo dzirdējuši kā tur ir. Uztrauc, ko Putins pateiks pēc 18. marta, kad viņu atkal apstiprinās prezidenta amatā. Viņa rīcība šobrīd ir neparedzama. Bet līdz ar Varšavas NATO samitā pieņemtā lēmuma realizāciju jūtamies daudz drošāki, jo mūsu valstī atrodas visplašākā kaujas grupa, kurā šobrīd ir 6 valstis (Kanāda, Spānija, Itālija, Albānija, Slovēnija, Polija), no šī gada vēl nāk klāt Slovākija un Čehija. Tas ir klasisks piemērs vienotībai un solidaritātei. Zemessardze ir mūsu superpatrioti Raimonds Bergmanis: Zemessardzei ir milzīga loma. Apbrīnoju zemessargu patriotismu. Pat profesionālā dienesta karavīri atzīst, ka nez vai spētu būt zemessargi, ziedojot savu brīvo laiku mācībām. Superpatrioti. Šobrīd ir uzlabota Zemessardzes infrastruktūra, apgāde, mācības. Lielas pārmaiņas notika gadā, kad apmācības process krasi mainījās, pārejot uz nometņu apmācību 21 dienu intensīva apmācība. Pirms tam zemessargi apguva apmācību, kad viņiem bija brīvs brīdis. Man ir grūti, jo gribas ātrāk atdot parādu, īpaši Zemessardzei, kam tik ilgu laiku daudz kā bija trūcis, tomēr Turpinājums 13. lpp. FOTO Aivars Vinters

13 Pirmdien, gada 26. februārī Laikraksts Latvietis 13. lpp. Mēneša priekšmets Februāris No muzeja Latvieši pasaulē krājuma Latvieši ogļu raktuvēs Eiropā Pirmie latvieši, kuri so le Mine (Montceau les Mines), kur atstāja bēgļu nometnes aizvadīja visu savu darba mūžu. Starp Vācijā pēc Otrā pasaules kara, nereti kļuva par vienīgais latvietis. Strādājot pazemē raktuvju strādniekiem Mārtiņš bija melnstrādniekiem. Jauni vīrieši devās uz ogļu ņogļu gabalus ar papardes nospiedu- 800m dziļumā, Mārtiņš atrada akme- raktuvēm Lielbritānijā, miem un dažus uznesa virszemē, lai Beļģijā un Francijā. Šis parādītu darbabiedriem. Nospiedumi uz akmeņogles radušies karbona darbs bija bīstams, psiholoģiski un fiziski grūts, toties bijušie bēgļi varēja jeb akmeņogļu ģeoloģiskajā periodā nopelnīt iztiku un nodrošināt mājokli pirms aptuveni 300 milj. gadiem, kad sev un savām ģimenēm. Francijas teritorijā auga papardes. Priekšmeta paraksts: Akmeņogle ar papardes nospiedumu. To Mār- glabājas liecības par latviešu bēgļu Muzeja Latvieši pasaulē krājumā tiņš Kļaviņš ( ) atrada pirmajiem darbiem jaunajās mītņu zemēs priekšmeti, fotogrāfijas, doku- ogļu raktuvēs Francijā 20. gadsimta 40. gadu beigās. Lauksaimnieks Mārtiņš Kļaviņš Otrā pasaules kara beigās Marianna Auliciema menti un intervijas. vispirms nonāca gūstā Putlosā Vācijā un Zēdelgemā Beļģija, bet pēc tam pievienojās ģimenei Lībekā. Pēc pārceļošanas uz Franciju Mārtiņš sāka strādāt ogļu raktuvēs mazpilsētā Mon- Akmeņogle ar papardes nospiedumu. FOTO Muzejs Latvieši pasaulē Spēkavīrs, karavīrs, valstsvīrs Turpinājums no 12. lpp. Varšavas lēmums lika pārplānot aizsardzības nozares izdevumus, lai varētu veikt uzņemošās valsts funkcijas. Igaunijas valdība iedeva šim mērķim papildus līdzekļus, lietuviešiem ir gandrīz divreiz lielāks aizsardzības budžets, bet vajadzīgās summas bija līdzīgas visām valstīm. Tā kā mums bija tas sarežģītākais uzdevums. Tomēr ceru, ka šobrīd arvien vairāk un vairāk varēsim atdot parādus Zemessardzei, lai viņiem dienesta apstākļi būtu daudz labāki. Zemessardzē veiksmīgi notiek paaudžu maiņa, gandrīz 70 % no zemessargiem ir jaunāki par 35 gadiem. Jāaudzina patriotiska jaunā paaudze Raimonds Bergmanis: Skolās vēlamies ieviest valsts aizsardzības mācību. Sākam pilotprojektus, lai zinātu, kas tieši mums ir nepieciešams. Valsts aizsardzības mērķis ir panākt cilvēkos valsts piederības sajūtu un sapratni, ka, lai ko viņš dzīvē savā profesijā darītu, viņš var palīdzēt savai valstij. Rezultāti ir. Šobrīd labi attīstās Jaunsardze, ir spēcīgi instruktori, kas strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Robežsardzes koledžā trešā daļa nākusi no Jaunsardzes. Pirms 2. pasaules kara Latvijai bija liela armija, labi bruņota, 20 % no budžeta aizgāja bruņojumam, un rezultātā Latvija tika okupēta bez pretestības. Tas bija politisks lēmums, ne armijas lēmums. Tāpēc ir nepieciešams izglītot visu sabiedrību. Obligātais karadienests vai jāatjauno? Raimonds Bergmanis: Atjaunošanai vajadzīgi vairāki miljoni, lai varētu veikt visu apmācību. Jāskatās uz obligāto dienestu arī tā ja cilvēks tiek iesaukts dienestā un, piemēram, deviņus mēnešus apguvis apmācību, bet pēc tam aiziet savā dzīvē un darbā, vai viņš būs vajadzības gadījumā spējīgs stāties pretī vislabāk apmācītajiem Krievijas karavīriem? Jautājums arī, kā mēs tos rezerves karavīrus vajadzības gadījumā sasauksim kāds ir Īrijā, kāds Londonā, jebkurā pasaules malā. Jāskatās, vai ir jēga to naudu tērēt. Ja būs visa infrastruktūra izveidota un būsim tik bagāti, tad var pie šī jautājuma atgriezties. Tagad sagraut to, ko mēs lēnām ceļam, nav gudri. Brīvprātīgiem ir iespēja apgūt militārās mācības Zemessardzē, Jaunsardzē. Turpmākie uzdevumi Raimonds Bergmanis: Pēc kara Gruzijā gadā mēs jau brīdinājām mūsu sabiedrotos, bet diemžēl bija jānotiek Krimas okupācijai un iebrukumam Ukrainā, lai saprastu, cik tas ir bīstami. Ukraina šobrīd ir daudz darījusi, lai mums būtu drošāk. Viņi ir krituši par mums. Mums ir jādara viss, lai nekas tāds nenotiktu uz mūsu zemes. Daudz ir izdarīts, bet vēl daudz jāstrādā un jāatrisina dažādi jautājumi. Iepriekšējos gados grūti gāja ar atbalstu aizsardzības nozarei. Tādas pārmaiņas militārā bāzē, kā šobrīd notiek Latvijā, karavīri nekur nav redzējuši. Ādažu bāze ir apbrīnas vērts, ir neticami, ka ir izdevies iet tik straujiem soļiem. Kanādas aizsardzības ministrs trīs reizes ir bijis Ādažos un atzīst, ka nevar ticēt, kā tik īsā laikā var tik daudz padarīt. Cilvēki Latvijā uzticas Bruņotajiem spēkiem. Tas ir augsts novērtējums. Priekšā trīs lieli uzdevumi: valsts aizsardzības mācības ieviešana skolās; visaptveroša valsts aizsardzība; militārās industrijas iedibināšana Latvijas valstī. Svarīgi, lai nauda neietu no mūsu valsts ārā, bet mēs to atstātu savējiem uzņēmumiem. Slēdzam līgumus, lai Latvijas uzņēmumi mūs apgādātu ar pārtiku, šūtu formas, lai mēs paši sāktu ražot kādas militāras lietas, piemēram, munīciju. Esam sasnieguši 2% aizsardzībai, bet tuvākā laikā būs jārunā, vai ar to pietiks. Dārgākais un sarežģītākais ir cilvēki, viņu apmācība. Jābūt labai veselībai, fiziskai sagatavotībai, demogrāfija nav tam par labu. Vajag cilvēkus ar zināšanām eksaktajās zinātnēs. Tomēr redzu arvien vairāk jaunus cilvēkus, kas vēlas kalpot grūtajā profesijā karavīrs. Tas dod milzīgu spēku. * * * Raimonds Bergmanis šobrīd, šķiet, ir aizņemtākais ministrs, un mājās uzturēties nav daudz laika. Pēc vizītes Kanādā viņš būs mājās divas dienas, tad dosies uz Briseli uz NATO ministru tikšanos, no turienes uzreiz uz Minheni, tad 3 dienas mājās. Pēc tam ceļš ved uz Koreju, kur tikšanās ar aizsardzības ministru un arī olimpiādes apmeklējums. Tad nedēļu uz Japānu, pēc atbraukšanas mājās drīz atkal uz Briseli, Rumāniju, ASV un Irāku. Vēlam izturību un gudru padomu, sargājot mūsu mīļo Latviju! Vita Gaiķe Pirmpublicējums Laikrakstā Latvija Amerikā

14 14. lpp. Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 26. februārī Latviešu šefi māca... Turpinājums no 2. lpp. bija izcepti. Nebija tik ilgi, kad visi pīrāgi bija ārā no krāsnīm un sālsstandziņas iekšā. Es sākumā minēju, ka pēc tam pulcēsimies lielajā ēdamzālē nogaršot izcepto. Visi lūdza maisiņus, kuros ielikt izceptos pīrāgus un sālsstandziņas, lai varētu aiznest mājās. Beigās visi ieradās ēdamzālē, lai izdzertu kafijas krūzi, un pārrunāja, ko viņi cepa, bet neviens nedalījās ar saviem pīrāgiem un sālsstandziņām. Visi bija druscītiņ pagaršojuši un nolēma, ka jāņem mājās un jādod iespēju savām ģimenēm mājās nogaršot, ko bija izcepuši. Pārrunās tika minēts, ka bieži pīrāgus cepa svinībām un svētkiem. Citi arī stāstīja par svētku ēdieniem savās zemēs, cik viegli vai grūti pieejamas vielas receptēm. Latvieši, būdami vieni no pirmajiem emigrantiem Austrālijā, minēja, ka sākuma gados gados bija ļoti grūti atrast, piemēram, piemērotus miltus, lai ceptu rupjmaizi. Nerunājot par biezpienu, rūgušpienu un citām garšvielām, kuras šodien ir samērā viegli pieejamas. Visi, kas piedalījās šajā projektā, bija ļoti apmierināti, jo tas deva iespēju redzēt, kā cittautieši gatavo savu tradicionālu ēdienu, nogaršot ēdienu un iepazīties ar dažādām garšvielām, kuras netiek lietotas savos ēdienos. Katram bija iespēja dalīties ar pieredzi, saistītas ar ēst gatavošanu ārpus savas pierastas mītnes zemes. Bija dzirdami smiekli, aplausi, kuri radīja priecīgu un draudzīgu garu tieši piemērotu pirms Ziemassvētkiem. Cerams, ka drīzā nākotnē atkal būs iespēja piedalīties šādā projektā. Mēs maza cilts, Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba. J. Rainis Margota Puķīte MCCSA latviešu pārstāve padomē 31. Bērnu vasaras nometne Tērvete Turpinājums no 7. lpp. nes tēmas; bija Sprīdītis, pelītes, kaķi, suņi, bites, Latvijas karogs, tautu meitas un tautu dēli, karavīri, hercogi un vēl daudz dažādu tēlu. Bērni dejoja, dziedāja un priecājās. Nometnē bija daudzi vecāki, no Melburnas, kā arī no citām pavalstīm, kuri brīvprātīgi palīdzēja visādos veidos nometnes laikā. Bez viņu lielās palīdzības šī nometne nebūtu iespējama. Un vislielākais paldies bērniem, ka viņi turpina nākt uz Tērvetes bērnu nometni; kaut arī visiem nav stipra latviešu valoda, viņi visi mēģināja un pats galvenais piedalās ar tik milzīgu sajūsmu un prieku. Zinta Voltera-Bruns (Walter-Bruns), Eriks Birzulis (nometnes vadītāji) Pīrāgu cepšana. FOTO Džastins Volters (Justin Walter) Latviskās izglītības dienas... Turpinājums no 10. lpp. Adelaides semināra dalībnieki pēc lekcijām. Šīs lekcijas tika prezentētas trijos semināros: Viesu dienā Dzintaros, Adelaidē un Sidnejā. Izglītības dienās, janvārī un februārī, piedalījās 6 lektori Valda Jefimova no Melburnas, Anta Lazareva un Ineta Upeniece no Valsts izglītības satura centra un trīs jau iepriekšminētās skolotājas, kā arī 41 apmeklētājs. Neskatoties uz to, ka bija skolu vasaras brīvdienas un daudzas ģimenes baudīja atvaļinājumu, tomēr interese par izglītības tēmām bija liela. Seminārus apmeklēja AZVV viesi vidusskolēnu vecāki, vecvecāki, AZVV skolotāji un darbinieki, skolotāji no Adelaides un Sidnejas latviešu spēļu grupas, skolotāji un skolu palīgi no Adelaides, Sidnejas, Melburnas pamatskolas un vidusskolas, kā arī pārstāvji no dažādām Dienvidaustrālijas organizācijām, pārstāvji no LAAJ valdes un LAAJ Kultūras Fonda. Skolotājas Ilze Jēgere un Santa Iesmiņa nofilmēja video sižetu raidījumam Lodziņš uz Latviju par AZVV. Skolotāja Ilze Gaigala bija sagatavojusi īpašu materiālu mapi mūsu skolotājiem ar mazāk redzētiem materiāliem un aktivitātēm. Mani personīgi uzrunāja tieši degsme, ar kādu skolotājas stāstīja par saviem materiāliem un pieredzi, tos izmantojot mūsu vasaras vidusskolā. Šī degsme ir tāda patīkami lipīga lieta tāpat kā smiekli, tā aizrauj. Ceru, ka tā aizrāva ne tikai mani, bet arī pārējos dalībniekus. Milzīgs paldies organizācijām (ALB, ALK Tālava, MLN, MLC, SLB), kas ziedoja savas telpas gan semināriem, gan eksāmeniem. Tas liecina par to, ka mūsu organizācijas saprot skolotāju izglītošanas nozīmi. Un kā gan ne daudzi no dalībniekiem un organizāciju biedriem paši ir bijuši gan šo skolu audzēkņi, gan skolotāji. Īpašs paldies LAAJ un LR Ārlietu ministrijai par pasākumu atbalstīšanu. Par eksāmenu norisi sekos atsevišķs raksts, tomēr statistika ir šāda kopumā Austrālijā valodas pārbaudījumā piedalījās 45 cilvēki. Ļena Rumpe LAAJ Skolu nozares vadītāja FOTO no Ļ.Rumpes personīgā arhīva

15 Pirmdien, gada 26. februārī Laikraksts Latvietis 15. lpp. Es nākšu, lai Tu dzīvotu Labdarības koncerts Sondras Zaļupes un citu onkoloģijas slimnieku atbalstam gada 1. martā koncertzālē Lielā ģilde norisināsies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) un tautā iemīļotu mūziķu labdarības koncerts Es nākšu, lai Tu dzīvotu, kas tiek rīkots kolēģes Sondras Zaļupes un citu onkoloģijas slimnieku atbalstam. Koncerta pirmajā daļā LNSO sava otrā diriģenta Gunta Kuzmas vadībā atskaņos Leonarda Bernsteina komiskās operetes Kandids spožo, asprātīgo uvertīru, skanēs arī Igora Stravinska līksmā Krievu deja no baleta Petruška, Dita Krenberga spēlēs solo Kloda Debisī maigajā miniatūrā Meitene linukrāsas matiem (versija ar orķestri), Xylem Trio ar LNSO atskaņos Morisa Ravela ikonisko Bolero, Raimonds Pauls spēlēs solo pats savā lieliskajā, dzīvespriecīgajā Rapsodijā. Koncerta otrajā daļā savas skaistākās dziesmas sniegs Linda Leen, Ieva Kerēvica, Ieva Sutugova, Intars Busulis, Kārlis Lācis, Kaspars Zemītis, Miks Dukurs, vokālā grupa Latvian Voices, grupa Musiqq un koris Maska Jāņa Ozola vadībā. Koncertu rīko LNSO, LNSO fonds, labdarības organizācija Ziedot.lv un Communication Art. Ienākumi no biļešu tirdzniecības palīdzēs Sondrai Zaļupei un onkoloģijas pacientiem. Ziedot iespējams arī portālā Ziedot. lv un zvanot uz ziedojumu tālruni (maksa par zvanu 1,42 eiro). Sondra Zaļupe ir 31 gadu jauna sieviete, gadu vecas mazulītes mamma, mūziķa Riharda Zaļupes dzīvesbiedre. Savā profesionālajā dzīvē viņa sekojusi sirdij un ļāvusies izaicinājumiem radošajā jomā gan vadot Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sabiedriskās attiecībās un mārketingu, gan atbalstot vokālās grupas Latvian Voices radošās gaitas. Šobrīd Sondras ikdienu un prieku par mazulīti aizēno smaga slimība. Es joprojām nespēju aptvert, kas īsti notiek. Bet jau tagad esmu pateicīga par katru cilvēku, kurš ir manā un mūsu ģimenes dzīvē. Esmu pateicīga draugiem, radiniekiem par atbalstu, vecvecākiem, kuri ne brīdi nedomādami ir klāt no Talsiem un Liepājas, lai parūpētos par mums, parūpētos par mazo, kad esmu prom vai pavisam sagurusi. Man ir ārprātīgi grūti pieņemt šo situāciju, jo esmu pieradusi būt par event/ Biļetes 50 un 70. atbalstu citiem, bet ticu, ka šim visam ir kāds augstāks mērķis un ceru, ka mana cīņa iedvesmos citus mīlēt, atbalstīt un baudīt katru dienu, kura mums ir dota kopā ar mīļajiem šajā brīnumu pilnajā pasaulē, stāsta Sondra. Informācija: Datumi Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi 4. marts 6. marts Alise, Auce, Enija Vents, Centis, Gotfrīds pedagogs, sabiedrisks darbinieks, vēsturnieks Jānis Lieknis. diena.. Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas sabiedrisks darbinieks Austrālijā Armands Ļauļa. 1. latviešu atsevišķā bataljona koman kauja pie Airītēm, kurā krīt sabiedrisks darbinieks Austrālijā Ivars Šeibelis sabiedrisks darbinieks Austrālidieris pulkv. Oskars Kalpaks latviešu mūziķis Ivo Fomins. jā Juris Skābe. 5. marts Austra, Aurora latviešu hokejists Herberts Kušķis diriģents Edmunds Smalkais Latvijā laista apgrozībā pirmā atjaunotā piecu latu naudas zīme. 7. marts Ella, Elmīra Rīgā ierodas jezuītu provinces priekšnieks Kampāns ar 12 pāteriem. Viņi apmetas cisterciešu klosterī un pie Sv. Jēkaba baznīcas atver pirmo latviešu skolu Rīgā. Nākamā gada 25. jūnijā skola iegūst kolēģijas statusu flautiste Dita Krenberga. 8. marts Dagmāra, Marga, Margita Starptautiskā sieviešu diena rakstnieks Kārlis Ieviņš Latvijas žurnālists un politiķis Edvīns Inkēns. 9. marts Ēvalds rakstnieks Konstantīns Strods-Plencinīks portāla Latvians Online līdzdibinātājs Arnis Gross. Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi Adelaidē Trešdien, 28. febr., plkst Latviešu kooperatīva valdes sēde Tālavas kafejnīcā. Ceturtdien, 1. martā, plkst LAIMAS Scrabble ALB namā. Svētdien, 4. martā, plkst Novuss Tālavā. Otrdien, 6. martā, plkst ALB Rosmes pusdienas ALB namā. Ceturtdien, 8. martā, plkst LAIMAS Scrabble ALB namā. Svētdien, 11. martā, plkst Kalpaka / Leģionāri / Kurzemes Cietokšņa atcere DV namā. Ceturtdien, 15. martā, plkst LAIMAS kino rīts ALB namā. Svētdien, 18. martā, plkst Novuss Tālavā. Adelaides Sv. Pētera draudze Prāv. Dr. J. Priedkalns. Svētdien, 4. martā, plkst Gavēņa laika 3. svētdienas dievkalpojums ar dievgaldu. Svētdien, 18. martā, plkst Gavēņa laika 5. svētdienas dievkalpojums. Pēc dievkalpojuma draudzes pilnsapulce. Brisbanē Svētdien, 4. martā, plkst Danču vakars Latviešu namā. Visi laipni lūgti mācīties latviešu dančus Turpinājums 16. lpp.