LATVIETISwww.laikraksts.com

Transcription

1 Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr gada 19. jūnijā TĪMEKLĪ ISSN Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Valsts prezidents noliec galvu par Komunistiskā genocīda upuriem un nogalinātajiem Latvijas armijas virsniekiem 14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, kopā ar deportācijās cietušajiem Valsts prezidents Valdis Zatlers nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Uzrunājot klātesošos, viņš norādīja: 14. jūnijā negaidīti pie daudzu cilvēku mājokļiem pieklauvēja. Tie bija godīgi cilvēki, kas dusēja pēc labi padarītas darbadienas. Atverot durvis, svešā mēlē skanēja pavēle paņemt nedaudz mantas un doties līdzi. Kurp? To nezināja neviens. Klauvēts tika ne tikai Rīgā, bet katrā Latvijas pilsētā, katrā Latvijas pagastā. Šeit nebija runa par īpašu Latvijas politisko eliti vai vadoņiem, jo klauvēts tika pie visu to cilvēku durvīm, kas veidoja Latvijas mugurkaulu. Netika sargāti ne sirmi vīri, ne mazi gada 14. jūnijs Rīgā Konference, koncerts, filmas pirmizrāde gada 14. jūnija deportāciju rezul- par savu tēvu Paulu Stradiņu, kurš pa- Profesors Jānis Stradiņš stāstīja tātā cieta Latvijas iedzīvotāji (latvieši, izsūtīšanām, sūtīja naudu uz Sibīriju. līdzēja daudziem cilvēkiem, glāba no ebreji, krievi, poļi), tajā Okupācijas muzeja vadītājs Valters Nollendors salīdzināja trimdas skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem... un Sibīrijas bērnu likteņus. Katru gadu Sibīrijas bērnu fonds Konferencē runāja Sibīrijas bērni, rīko konferenci un koncertu Sv. Jāņa atgādināja par savām ciešanām. Juris baznīcā. Konferencē Kara muzejā, Vidiņš atgādināja, ka viņš tika izsūtīts ko organizēju jau 10 reizi, piedalījās 3 gadu vecumā, 9 gadu vecumā viņš ar vairāk kā 200 cilvēku, Sibīrijas bērni kājām nāca uz Latviju 3 mēnešus, tad no visas Latvijas. Runātāji bija vēsturnieks Ainārs Bambals, kurš referēja un aizmirst? viņu izsūtīja vēlreiz. Vai to var piedot par gada uz Sibīriju aizvesto vīriešu likteņiem. Vjatlagā vien nokļuva ja konferenci ar svētbrīdi un lūgšanu, Mācītājs Guntis Kalme ievadī- 3153, gandrīz visi ir nošauti vai miruši dziedāja Doma kora skolas zēnu grupa. no bada un slimībām. Okupācijas muzejā notika Ilmāra Vēsturnieks Henrihs Strods referēja par cilvēku deportācijām un pār- Knaģa grāmatas Bij tādi laiki krievu vietošanām Krievijā pirms gada. Turpinājums 10. lpp. bērni, ne grūtnieces. Pastāstīsim šo tēvutēvu stāstu bērniem, lai mēs zinātu savu vēsturi un apzinātos savas saknes. Jo mūs vieno mīlestība pret savu zemi, pret Latviju. Turpinājums 11. lpp. Saturs Austrālijas ziņas...2, 3, 4, 5, 6, 10 Latvijas ziņas... 1, 10, 11, 13 LR prezidents...1, 11 Redakcijā...3, 11 Latvieši pasaulē... 6, 7, 14 Konkurss Trešā atmoda...8, 9 Ritas Vīksniņas pārdomas...9 Atis Lejiņš par Latvijas drošību.12 Atis Lejiņš un Vienotība...13 Uldis Siliņš par interesantiem cilvēkiem...13 Datumi...14 Iz pagātnes...15 Sarīkojumi un ziņojumi...15, 16 Lata kurss HRLINH*gjjaac+

2 2. lpp Laikraksts Latvietis Sestdien, gada 19. jūnijā Tautas sēru dienas atzīmēšana Sidnejā 14. jūnija atcere baltiešiem kopīgā sarīkojumā Svētdien, gada 13. jūnijā Sidnejas Latviešu namā notika gadskārtējā 14. jūnija atcere. Šo sarīkojumu rīko Baltiešu komiteja, kura pārstāv latviešu, lietuviešu un igauņu sabiedrības Sidnejā, un atcerē piedalās tautieši no visām trim Baltijas valstīm. Sarīkojumu organizēt uzņemas katra grupa pēc kārtas, un šogad to darīja igauņi. Protams, latviešu sabiedrība arī tiek iesaistīta, rūpējoties par tehniskām lietām un uzkodām pēc sarīkojuma. Sarīkojumu vadīja igauņu pārstāve un Baltiešu komitejas priekšsēde Tīju Krol-Simule (Tiiu Kroll-Simmul), lūgšanu teica igauņu mācītājs Mēlis Rosma (Meelis Rosma), un svētku runu teica Igaunijas goda konsuls Sidnejā un Igauņu biedrības priekšsēdis Aivo Takis. Tīju Krol-Simule nolasīja apsveikuma rakstus no ministru prezidenta Kevina Rada (Kevin Rudd) un opozīcijas vadītāja Tonija Abota (Tony Abbott). Sarīkojumā piedalījās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas goda konsuli, Polijas konsuls, pārstāvji no Sidnejas horvātu, ungāru un ukraiņu sabiedrībām, vairāki Jaundienvidvelsas parlamenta locekļi, Stratf īldas pašvaldības pārstāvis, kā arī pārstāvji no latviešu, lietuviešu un igauņu sabiedrībām. Pēc runām notika koncerts, kurā Baltiešu komitejas priekšsēde un gada 14. jūnija organizētāja Tīju Krole-Simule (Tiiu Kroll-Simmul) ar igauņu mācītāju Mēlis Rosma (Meelis Rosma) (kurš teica lūgšanu) un Igaunijas goda konsulu Sidnejā Aivo Takis (kurš teica svētku runu) 14. jūnija sarīkojumā Sidnejas Latviešu namā, 13. jūnijā. Aizmugurē redzamas Baltiešu izstādes gleznas: kreisā pusē un vidū igauņu mākslinieces Ester Kasepū darbi, un labā pusē latviešu Jāņa Supes darbs. piedalījās Sidnejas igauņu ansamblis Lōke (vadītājs Kīrans Skots (Kieran Scott)), Sidnejas Latviešu vīru koris (diriģente Daina Jaunbērziņa), Sidnejas lietuviešu koris Daina (diriģente Birute Alekna), kā arī igauņu vijolniece Līsa Pallandi (Liisa Pallandi) un poļu tautības pianists Vojčeks Visnjiskis (Wojciech Wisnieski). Vīru koris skanēja spēcīgi un dziedāja četras dziesmas Vojčeka Visnjiska klavieru pavadījumā. It sevišķi iepriecināja jaunietes Līsas Pallandijas solo spēle igauņa Arvo Parta (Pärt) kompozīcijā Fratres (Džīnelas Kariganas (Jeanell Carrigan) klavieru pavadījumā) un Vojčeka Visnjiska Bētovena Sonāta fa minorā, op. 57. Bija liels prieks dzirdēt abus šos talantīgos solistus Līsa Pallandija gadā uzvarēja Sidnejas Jauniešu orķestra koncertu sacensībās (SYO Concerto Competition), un Vojčeks Visnjiskis piedalījās kā viens no finālistiem gada Sidnejas starptau- Baltiešu gleznu izstāde Sidnejā Atklāj federālā parlamenta senators Kopā ar Baltiešu pārstāvēja Ester Kasepū (Kasepuu) ar 14. jūnija atceres sarīkojumu Sidnejas Latviešu namā katru gadu notiek Baltiešu gleznu izstāde. Izstādi rīko Apvienotā Baltiešu komiteja kopā ar Austrālijas Latviešu mākslinieku trim darbiem, kuros reāli attēloti dabas skati tuvplānā un tālumā, Vella Pihlaks (Pihlak) ar trim tautisku motīvu monotipijām, Tīju Reisare (Tiiu Reissar) ar diviem dramatiskiem dabas zīmējumiem pasteļa tehnikā un Vello Vilder ar divām digitāli manipulētām apvienību. Šogad piedalījās 15 mākslinieki ar 25 gleznām. Igauņus Turpinājums 6. lpp. FOTO Ojārs Greste Sidnejas Latviešu vīru koris. Diriģente Daina Jaunbērziņa. tiskā klavieru sacensībā (Sydney International Piano Competition). Visnjiskis ir jau vairākas reizes piedalījies latviešu sarīkojumus kā solists un pavadītājs, un par to latviešu sabiedrība var tikai priecāties. Priekšnesumiem beidzoties, visi klātesošie dziedāja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas himnas. Pēc sarīkojuma bija jauki uzkavēties Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē un kafejnīcā, satikt draugus un baudīt vīnu un uzkodas, kurus sagādāja Sidnejas Latviešu biedrības dāmas. Ojārs Greste Published by Sterling Star Pty Ltd ABN Redakcija / Editorial Office: Sterling Star PO Box 6219 SOUTH YARRA, VIC 3141 AUSTRALIA Tel/fakss: (03) redakcija@laikraksts.com latvietis@netspace.net.au Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena izdrukātam laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz Sterling Star Pty Ltd vārda. Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: Sterling Star and individual authors All rights reserved. Tīmeklī/Online ISSN Abonētājiem/Print ISSN Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. FOTO Ojārs Greste

3 Sestdien, gada 19. jūnijā Laikraksts Latvietis 3. lpp Redakcijā Sveicināti, lasītāji! Jūnijam ir tikai 30 dienas, bet neparasti daudzas no tām ir latviešiem un Latvijai ļoti zīmīgas g. 19. jūnijā sākās Cēsu kaujas. 18. novembra Latvijas republikai lojālā armija pierādīja, ka nebija Vācijas lelles, un uzsāka kaujas pret vācu vienībām, kuras, pēc Rīgas ieņemšanas, nebija turpinājušas virzīties uz austrumiem pret padomju karaspēku, bet bija pagriezušās uz ziemeļiem, lai vērstos pret neatkarīgās Igaunijas armiju un Ziemeļlatvijas armiju. 22. jūnijā kaujas beidzās ar vācu sakāvi, un neatkarīgā Latvijā šo dienu svinēja kā Varoņu piemiņas dienu. (Izšķirošo kauju laikā Baloža brigāde uzturējās Rīgā un ievēroja neitralitāti, tāpēc Ulmaņa autoritārā valdīšanas laikā šo dienu strīpoja no svinamo dienu saraksta) g. 14. jūnijā Parīze krita Vācijas spēkiem, un, kamēr brīvās pasaules uzmanība bija novērsta, divas dienas vēlāk, 16. jūnijā PSRS iesniedza Latvijai ultimātu par papildkaraspēka ievešanu un valdības maiņu. 17. jūnijā šie papildspēki šķērsoja Latvijas robežu, un sākās 50 nebrīves gadi. Gandrīz gadu vēlāk notika lielās 14. jūnija deportācijas. Ne pietiekami bieži minēts datums ir 15. jūnijs. Kas notika tai naktī starp Parīzes krišanu un ultimāta iesniegšanu? PSRS veica militāru operāciju pret Latvijas valsti, iebruka tās teritorijā un nogalināja vairākus robežsargus un citus cilvēkus. Izmeklēšanas komisija, apskatot notikuma vietu un izjautājot apkārtējos iedzīvotājus, noskaidroja sekojošo: Naktī uz š.g. 15. jūniju izdarīts uzbrukums III Abrenes bataljona 2. un 3. sardzēm. 2. sardzē Masļenkos izcēlusies apšaudīšanās starp uzbrucējiem un sardzes robežsargiem; mestas arī rokas granātas. Cīņā nogalinātas 4 personas: sargi Macītis, Cimuška, Beizaks un sardzes priekšnieka Puriņa sieva Hermīne, bet ievainotas 2 personas: sardzes pr-ka Puriņa dēls Voldis Puriņš un sarga Krieviņa sieva Lidija Krieviņš. Voldis Puriņš vēlāk Rēzeknes Sarkanā Krusta slimnīcā miris. 2. sardzes ēka un kāda blakus ēka nodedzinātas. Telefona vadi no 2. sardzes uz aizmuguri pārgriezti. 2. sardzes apkārtnē atrastas Latvijas armijas lietošanā neesošas vairākas patronu aptveres izšautu patronu čaulītes, 7 rokas granātas, gāzes maska ar krievu uzrakstiem. Robežupes līkumā redzamas vairāku gājēju pēdas, kas norāda, ka robežupe pārieta abos virzienos. Uzbrucēji aizveduši sev līdzi robežsargus, kas atradušies 2. sardzē un citus robežsargus, Turpinājums 11. lpp. Jauna zinātņu doktore Dr. Biruta Zemīte g. 21. maijā Biruta Zemīte (Zemits) ieguva doktora grādu Čarlsa Darvina (Charles Darwin) universitātē Darvinā, Ziemeļteritorijā. Birutas tēze Etno-eko dialogs: filmu gatavošana apkārtējās vides uzturamībai (Ethnoeco dialogue: Filmmaking for Environmental Sustainability) apskata mijiedarbību starp personisko identitāti, dabisko vidi, vides uzturēšanas rīcību un filmu. Materiālus savai tēzei un filmām viņa ieguvusi gan no austrāliešiem, gan Austrālijas latviešiem un Latvijā. Savu pētījuma darbu veicot, Biruta 3 mēnešus strādāja Daugavpils universitātē un šī temata apdarē iesaistīja arī Latgales skolotājus. Biruta ir dzimusi un uzaugusi Sidnejā, kur viņa apmeklēja SLB sestdienas skolu un sastāvēja Liepājas 2. Gaidu vienības guntiņu pulciņā. Viņa pēdējos 30 gadus dzīvo Darvinā, kur 14 gadus strādāja kā vidusskolas skolotāja un pēdējos 10 gadus ir lektore Čarlsa Darvina universitātē. Viņa uztur sakarus ar Darvinā apzinātajiem Vilis Vītols latviešiem un dažkārt rīko kopēju Jāņu svinēšanu. Dzintra Briede Iepazīsimies ar šī gada 18. novembra svētku runas teicēju Vilis Vītols dzimis līdz Rīgā, g ga- 14. februārī. Tēvs, arī Vilis tautsaimnieks, māte Valentīna, dzimusi Riekstiņa, bioloģe. Ģimenē vēl trīs gadus jaunāks brālis, Juris inženieris un dam Latvijas Republikas goda konsuls Venecuēlā. Viļa Vītola ģimenē tautsaimnieks. aug pieci gadā ģimene devās bēgļu gaitās un pavadīja četrus gadus Vācijā, galvenokārt Eslingenā. Pārceļoties uz Venecuēlu, Vilis nobeidz vidusskolu un universitāti ar civilinženiera grādu gadā apprecējās ar Martu Grīnšteini un tūliņ devās uz ASV ar Forda fonda stipendiju, kur ieguva civilinženiera maģistra grādu. Atgriežoties Venecuēlā, Vilis nostrādā desmit gadus Venecuēlas lielākā būvfirmā, kur piedalās divu lielāko tiltu celtniecībā gadā kopā ar tēvu uzsāk projektēšanas biroju, kas drīz pēc tam sāk būvēt pašu firmai piederošas dzīvokļu mājas. Līdz tēva nāvei gadā bija uzceltas un pārdotas kādas 70 ēkas ar aptuveni 5000 dzīvokļiem, birojiem un veikaliem. Sabiedriskā darbā Vilis strādājis Venecuēlas Latviešu apvienībā un Dienvidamerikas Latviešu apvienībā, kur divus gadus bijis priekšsēdis. Sešus gadus bijis Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdes loceklis. Vilis bijis Latvijas Brīvības fonda pārstāvis Venecuēlā no tās dibināšanas un no bērni un trīspadsmit Vilis Vītols m a z b ē r n i. Jau gadā viņa ģimenes uzņēmums sāka līdzdalību dažādos Latvijas uzņēmumos, un gadā viņš kopā ar sievu atgriezās Latvijā. Partijas Jaunais laiks valdības laikā Vilis strādāja Latvenergo un Privatizācijas aģentūras padomēs. Kopš tā laika viņš nav vairs iesaistījies politikā. Sākot ar gadu viņa galvenā nodarbošanos ir bijusi paša dibinātajā Vītolu fondā. Fonds piešķir stipendijas maznodrošinātiem lauku vidusskolu absolventiem studijām Latvijas augstskolās. Kopš gada darbojies arī Kokneses fondā, kas veido piemiņas vietu Likteņdārzs pagājušā gadsimtā Latvijai zudušo cilvēku piemiņai. Par darbu Latvijas un latviešu labā Vilis Vītols ir saņēmis PBLA balvu, kā arī Latvijas augstāko atzinību Triju Zvaigžņu ordeni. Linda Ozere LAAJ Preses ziņojums nr. 12

4 4. lpp Laikraksts Latvietis Sestdien, gada 19. jūnijā Ģirts Valdis Kristovskis runā Aizvesto piemiņas dienas atcerē. FOTO Jānis Vējiņš Aizvesto piemiņas sarīkojums Melburnā Divi sarīkojumi vienā pēcpusdienā Pirmdien, 14. jūnijā Pl. 14 Melburnas Latviešu namā vairāk nekā kis. Iznesot karogu, beidzās sarīkoju- priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovs- 120 tautiešu bija pulcējušies MLOA ma pirmā MLOA rīkotā daļa. rīkotajā 14. jūnijā Aizvesto piemiņas Pēc starpbrīža sekoja sarīkojuma atceres sarīkojumā, kas sākās ar Latvijas karoga ienešanu. Skatuve bija nības Vienotība Melburnas atbalsta otrā daļa, kuru bija organizējis apvie- atturīgi dekorēta, atbilstoši sēru dienai, gaumīgi veidotas bija sarīkojuma īsumā pastāstīja klātesošajiem par grupas dalībnieks Jānis Vējiņš. Viņš programmiņas. Sirsnīgu ievadrunu viesi partiju apvienības Vienotība teica MLOA priekšsēde Kristīne Saulīte. Tad klātesošie nodziedāja Latvi- sniedza referātu Latvijas Saeimas vē- priekšsēdi Ģirtu Valdi Kristovski, kurš jas himnu Dievs, svētī Latviju. Viļa lēšanas un politiskā partiju apvienība Plūdona dzejas lasījumu sniedza Lija Vienotība. Ar diagrammām ilustrējot savu stāstījumu, viesis klātesošiem Pūpēde. Izteiksmīgu runu 14. jūnija atcerei un aizvesto piemiņai sniedza sīkāk izskaidroja par patreizējo politisko situāciju Latvijā, par priekšvēlēšanu viesis partijas Pilsoniskā savienība un partiju apvienības Vienotība kampaņu, par Vienotības mērķiem un nodomiem un rīcības plānu. Pēc Ģ. V. Kristovska uzstāšanās sarīkojuma apmeklētāji uzdeva viņam vairākus jautājumus. Kad oficiālais sarīkojums bija beidzies, tautieši neizklīda, bet vēl labu laiku turpinājās individuālas pārrunas ar Ģirtu Valdi Kristovski. 15. jūnijā Ģirts Valdis Kristovskis sniedza interviju 3ZZZ latviešu radio raidījumam. (Red. Līdz 24. jūn. to var klausīties jūnijā rītā Ģirts Valdis Kristovskis devās tālāk uz Kanberu, lai tiktos ar turienes latviešiem. Intervija ar Ģirtu Valdi Kristovski publicēta laikraksta 94. numurā. IN MLOA priekšsēdētājas Kristīnes Saulītes ievadruna Domu sakopojums, izmantojot Roberta Ķīļa un Andas Līces publicējumus. Latviešiem pagājušā gadsimta vēsturē viens no drūmākajiem periodiem ir deportāciju laiks. Šķiet, ir maz notikumu, kas būtu atstājuši tik lielu ietekmi uz nacionālo apziņu kā gadu izsūtīšanas. R. Tāgepera par igauņiem rakstīja: Ja atskaita izsūtītos, viņu bērnus un tuvākos radiniekus, paliek pāri ļoti maz igauņu. Nav nekāds brīnums, ka, sākot jau no pirmās lielākās pretpadomju uzstāšanos gada 14. jūnijā, politiskajā retorikā un simboliskajos tēlos atsauces uz deportācijām ir kļuvušas pastāvīgas. Vienlaikus tās tiek izmantotas, lai skaidrotu fundamentālus pavērsienus Latvijas vēsturē. Zināms piemērs: ar deportācijām un represijām var izskaidrot, kāpēc latvieši nepretojās un pat aktīvi sadarbojās ar vāciešiem gadā, kāpēc liels skaits iedzīvotāju bēga uz Rietumiem gadā (Latviju pameta puse no tiem, kam bija augstākā izglītība), kāpēc tik ilgstoši noritēja mežabrāļu cīņas pēckara laikā, kāpēc gadā zemnieki tik strauji, pat paniski iestājās kolhozos. Daļēji deportācijas ir pamatā arī nacionālajai spriedzei mūsdienās. Deportācijas līdz ar imigrantu nelegālo iebraukšanu Latvijā pēckara gados (turklāt imigranti bieži vien iekārtojās izsūtīto mājvietās) tiek raksturotas kā padomju okupācijas nelikumības izpausmes un reizē arī kā tās spilgtākā iezīme. Īsi sakot, deportācijas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas izskaidro latviešu atrašanos trimdā visā pasaulē. Deportēto atmiņas ir pārāk smags un komplicēts veidojums. Nav noslēpums, ka izsūtīšana nozīmēja visu iepriekšējo sociālo saišu saraušanu un lejupejošu sociālo mobilitāti. Iepriekšējās sociālās klasifikācijas īpašums, sociālais statuss, pat radniecība un politiskā pārliecība vairs nebija derīgas jaunajā vidē. Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka gan personiskā, gan sociālā identitāte bija jāveido no jauna. Protams, daudzi šo traģisko laiku nepārdzīvoja. Daļu nošāva uzreiz, citi nomira lopu vagonos, ceļā uz Sibīriju; nemaz nerunājot par tiem, kas mira bargajā aukstumā spaidu darbos. Viena stāstītāju daļa baidās, ka neatkarīgi no cenšanās rakstīt secīgi, tomēr var gadīties neprecizitātes vai pat izdomājumi. Otri apgalvo, ka spēj aprakstīt tikai fragmentus, jo pārdzīvotais kopumā neiekļaujas nekādos vārdos. Atmiņu rakstītājiem ir grūti rast kādu dziļāku jēgas pavedienu, kas varētu saistīt viņu tagadnes Es ar pagātnes Es, vai arī, ka par šādu saikni viņiem nav iespējams dalīties domās, t.i., stāstīt pieņemamā veidā. Ir sarežģīti rast atbildes uz trim jautājumiem: Kāpēc tieši mani? Kā es varēju izdzīvot? Kāpēc es to visu rakstu? Kāpēc tieši mani? Viens ticis izsūtīts uz Sibīriju, jo mājās bijis daudz grāmatu, lai gan neviena par Staļinu. Otrs tāpēc, ka lustras atsvaram izmantotās skrotis it kā liecinājušas, ka ģimene glabā ieročus. Trešais deportēts sen mirušā tēva vietā. Kā es varēju izdzīvot? Kad daudz stiprāki, veselīgāki un bieži vien jaunāki cilvēki aiziet bojā, tad izdzīvošana parasti ir laimīga gadījuma noteikta. Man paveicās, ir bieži sastopama stāstījuma formula. Var būt arī otrādi, piemēram: Ja vien es būtu atnācis mājās piecas minūtes vēlāk vai paņē- Turpinājums 5. lpp.

5 Sestdien, gada 19. jūnijā Laikraksts Latvietis 5. lpp Ģirts Valdis Kristovskis Pertā Piedalās Aizvesto piemiņas dienu atzīmēšanā Kad pirms diviem gadiem Austrālijā ciemojās Ģirts Kristovskis, viņam Pertas apciemojums izpalika, jo, kā jau bieži agrāk ir gadījies, mēs esam par tālu, un bieži Austrālijas latviešu plānošanā tikām aizmirsti. Toties ne visi Austrumu latvieši mūs vienmēr aizmirst,un šoreiz Kristovska kunga Austrālijas braucienā arī mēs Pertā tikām ieskaitīti šai turnejā. Paldies! Kristovska kungs pēc garā un nogurdinošā ceļojuma, kuru liela daļa Austrālijas latviešu jau labi pazīst, pie mums ieradās sestdienas vakarā. No lidostas viņš tika aizvests uz naktsmājām pie Nikolāja un Ritas Džonsoniem, bet jau svētdien, 13. jūnijā apmeklēja Pertas Latviešu luterāņu dievkalpojumu, kurā atzīmēja 14. jūnijā Aizvesto piemiņas dienu. Pēc dievkalpojuma visi devās uz DV klubu, kur mūsu dāmas jau bija sagatavojušas pusdienu gardumus. Tur bija maizītes gan ar gaļu, gan biezpienu, gan tumša maize, gan baltmaize un smalkmaizītes, izvēle nu lielu lielā. Arī Viktors Mazalevskis bija parūpējies par kaut ko slapju, lai kumoss neaizķeras kaklā. Šī stundiņa ciemiņam un mums pārējiem deva iespēju iepazīties un Kristovska kungam tuvāk parādīt mūsu lepnumu, Pertas Latviešu centru un arī Latvijas goda konsulāta telpas. Tad jau Kristovska kungam bija pienācis laiks mums pastāstīt par viņa ceļojuma iemeslu: Latvijas politika šodien, kā mūsu valsts ir nonākusi tik bēdīgā stāvoklī un ko varam tai līdzēt, ja 2. oktobrī, 10. Saeimas vēlēšanās izvēlamies pareizi nobalsot. Kā Vienotības politisko partiju apvienība tad sola censties Latviju dabūt uz zaļāka zara. Viņa runa bija labi sagatavota un ar vizuāliem piemēriem sarežģīto situāciju sniedza saprotamā veidā. Pēc Kristovska kunga sniegtā, sekoja daudz jautājumu un pārrunu, kurus viņš atkal varēja labi izskaidrot. Paldies, Kristovska kungs, par Jūsu sniegumu un esam pateicīgi organizētājiem par mums sniegto iespēju Ģirts Valdis Kristovskis sniedz runu Pertas latviešiem. Jūs dzirdēt Pertā! Tad Latviešu biedrības priekšsēža Jāņa Kukuļa pavadīts Ģirts Kristovskis vēl ātri apskatīja interesantākās vietas Pertā: Galvenais Karaļa parks (King s Park), jahtu klubus Svona (Swan) upes krastos un Rietumaustrālijas Universitāti. Tad arī bija jādodas uz lidostu un ceļā tālāk uz Austrālijas austrumu krastu. Jānis Purvinskis FOTO Jānis Vucēns Latvietei apbalvojums Rita Džonsona OAM laureāte g. 14. jūnija laikrakstā Rietumaustrālietis (The West Australian), kur ir izsludināti š.g. Karalienes dzimšanas dienas apbalvojumu saņēmēji, viņu vidū, Vispārējās Divīzijas nodaļā lasām arī Ritas Džonsonas (Johnson) vārdu. Tur teikts, ka viņa ir apbalvota par viņas nenogurstošo darbu Pertas latviešu sabiedrībā. To visu mēs ļoti labi zinām un zinām arī, ka mēs nepietiekoši sakām paldies tiem darba rūķīšiem, kuri daudz nerunā, bet daudz dara. Rita ir Pertas Daugavas Vanadžu priekšniece, Latviešu biedrības kasiere un grāmatu galda vadītāja, DV kora koriste, Varavīksnes (Rainbow) veco ļaužu apgādnieku latviešu pārstāve, un, ja vēl kāds darbs ir palicis nedarīts, tad arī to viņa padara. Sveicam Ritu Džonsoni par labi pelnīto apbalvojumu, un ir prieks redzēt, ka arī austrāliešu sabiedrība atzīst Tavu lielo devumu! Jānis Purvinskis FOTO Jānis Purvinskis Kristīnes Saulītes ievadruna Turpinājums no 4. lpp mis vairāk pārtikas, likteņa gaita būtu citāda. Stāstītāji, kas ir pamatoti lepni par to, ka izdzīvojuši, tomēr nereti šaubās, vai ar laimīgu gadījumu vien izdzīvošanai būtu pieticis. Jā, vēsture tie ir fakti. Taču tā ir arī emociju jūra. Nav jākaunās no asarām, kad pārcilājam 14. jūnijā un 25. martā pļautos vālus. Tās ir nevis izlutināto, bet pazemoto sāpes. Vienīgi runājot no sirds uz sirdi, mēs varam cerēt uz savstarpēju izpratni starp paaudzēm un tautām. Tas ir visīsākais ceļš. Dzīvo vēstures liecinieku stāvi ceļa zīmes. Sarunā par bijušo ik reizi ir jāmeklē kāds valdziņš, aiz kā pavilkt. Ar baltu uz mūsu nokvēpušajām dvēselēm raksta vienīgi Dievs. Mēs, cilvēki, savus vēstījumus rakstām ar melnu uz balta un ne tikai uz papīra, kas pacieš visu. Atskārtai, ka rakstām cilvēku sirdīs, vajadzētu palīdzēt būt allaž nomodā. Pēc simt un divsimt gadiem mūsu patlaban vēl dzīvās un sāpīgās atmiņas būs tikpat viegli izskaidrojamas kā senās vēstures hronikas. Visi liecinieki būs aizgājuši mūžībā. Bet tas būs vēlāk. Pagaidām pagājušais gadsimts vēl ir tepat acu priekšā un sirds atmiņā. Mēs viņus, mirušos, atceramies pēc sejas un balss. Viņi ir pelnījuši cieņu. Bet viņi vairs nespēj sevi aizstāvēt un tas jādara dzīvajiem. Kristīne Saulīte MLOA valdes priekšsēdētāja

6 6. lpp Laikraksts Latvietis Sestdien, gada 19. jūnijā 14. jūnija piemiņas atcere Kanberā Baltiešiem kopīgs sarīkojums un dievkalpojums Kanberas baltiešu minēja deportācijas kopīgi rīkotais 14. jūnija piemiņas akts notika šī gada 13. jūnijā Poļu un to sekas. Turpinājumā viņš apskatīja politisko kluba telpās, Okonorā un ekonomisko (O Connor). situāciju Eiropas Piemiņas aktu atklāja un vadīja Kanberas Latviešu biedrības priekšnieks Ēriks Ingevics. Savā uzrunā viņš pieminēja baltiešu Savienības valstīs un salīdzināja to ar citām pasaules valstīm. N o s l ē g u m ā deportācijas Padomju okupācijas piemiņas aktu laikā; viņš minēja, ka aizvesto vidū ar muzikāliem bez baltiešiem bija arī citas minoritātes. Šie notikumi notika jau vairāk kā priekšnesumiem kuplināja mūziķi arfistes Lienas pirms 60 gadiem, bet laika tecējums nesamazina šos noziegumus pret baltiešu tautām. Piemiņas akta runu teica Dr. Jānis Priedkalns no Adelaides. Runas ievadā Dr. Priedkalns pie- Leisijas (Lacey) vadībā. Pirmdien, 14. jūnijā Kanberas latviešu ev. lut. draudzes izkārtojumā notika Aizvesto piemiņas dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā, Rīdā (Reid). No kreisās: Kanberas Latviešu biedrības priekšnieks Ēriks Ingevics, Kanberas igauņu saimes pārstāve Rīta Bergmane (Reet Bergman), Dr. Jānis Priedkalns un Kanberas Lietuviešu biedrības priekšnieks Jonas Mockunas. Dievkalpojumu vadīja mācītāja Māra Saulīte no Melburnas. Skaidrīte Dariusa FOTO Imants Skrīveris Baltiešu gleznu izstāde Sidnejā Turpinājums no 2. lpp fotogrāfijām. Kasepū un Vidler darbus redzam pirmo reizi šajā izstādē. No latviešiem piedalījās Biruta Klarka (Clark) ar diviem ziedu gleznojumiem un pilsētas ainavu ar Pētera baznīcu Rīgā, Andra Krūmiņa ar dramatisku kara tēmu Gallipoli: četras sezonas, Dzidra Mičele (Mitchell) ar tēmu par laika tecējumu (Būs laiks), Raimonds Rumba ar abstraktu pasteļa tehnikā darinātu zīmējumu, Venita Salnāja ar dekoratīvu klusās dabas akvareli un Jānis Supe ar divām spēcīgām grafikām zīmētām ar melnu tinti Ṅo lietuviešiem piedalījās Kestutis Ankus ar liela formāta gleznu Traku pils (Lietuvā), Eiženijas Bakaitis (Eugenie Bakaitis) ar psiholoģisku tēmu par apcietinājumu, Jolanta Janavičius ar litogrāfiju par vasaras temu, Jurgis Janavičius ar korķa stundā autobraucēju sastingušām sejām un Leeka Krauceviciute-Gruzdeff ar diviem darbiem Dejotāji un Dzidras Mičeles (Mitchell) glezna Būs laiks. Parīzes ielas aina. Izstādi atklāja 14. jūnija atceres sarīkojuma laikā tore Konceta Fīravanti-Velsa (Concetta Fierravanti-Wells), kura pārstāvēja Austrālijas federālā parlamenta senaopozīcijas līderi Toniju Abotu (Tony Abbott). Izstāde būs atvērta līdz 30. jūnijam Sidnejas Latviešu namā. Ojārs Greste FOTO Ojārs Greste Jāņa Supes zīmējums Nāktone, pagātne ( Future Tense, Past Imperfect ). FOTO Ojārs Greste Andras Krūmiņas glezna Gallipoli: četras sezonas. FOTO Ojārs Greste Audio grāmata Kurzemes Cietokšņa atmiņas Arnolda Šiņķa atmiņas par Kurzemes Cietokšņa kaujām iznāca autora izdevumā gadā. Kurzemes Cietoksnis tagad ir ielasīts podkāsta formātā 32 failos. Paldies Ivaram Auziņam par lielo darbu! Audio datnes ilgst ap 16 stundu. Datnes atrodas te: me.com/dvkv/kurzemescietoksnis/ KurzemesCietoksnis.xml Tālis Forstmanis DV Kanādā

7 Sestdien, gada 19. jūnijā Laikraksts Latvietis 7. lpp Latvija Gana Anglijā Bez faniem nu nekādi 5. jūnija pēcpusdienā Miltonkīnsa (Milton Keynes) stadionā Latvijas un Ganas futbolisti samēroja spēkus draudzības spēlē, tribīnēs pulcējot abu komandu līdzjutējus. Kopskaitā spēli apmeklēja tūkstoši skatītāju latvieši tur bija nospiedošā mazākumā ap 150, taču līdzās ganiešu krāsainībai bija grūti nepamanīt sarkanbaltsarkanos atbalstītājus. Šī spēle Ganas izlasei bija pēdējais sagatavošanās posms pirms Pasaules kausa finālturnīra, kamēr Latvijas futbolistiem tā kalpoja kā lieliska iespēja pacīnīties pret vienu no pasaules augstāka līmeņa komandām. Latvijas izlases sastāvā gan iztrūka vairāki pamatsastāva spēlētāji, kā Londonā spēlējošais Kaspars Gorkšs, uzbrukuma līderis Māris Verpakovskis un pussargs Andrejs Rubins. Apkrāvušies ar visu iespējamo atribūtiku dažādu lielumu Latvijas karogiem, futbola un hokeja izlašu krekliem, fanu šallēm, bungām, taurēm un uz vaigiem sakrāsotiem Latvijas karogiem, latviešu līdzjutēji centās apliecināt savu māku. To gan mazliet apgrūtināja tas, ka viņi bija izkaisīti pa dažādiem tribīņu sektoriem. Tikmēr ganieši radīja karnevāla atmosfēru, visu laiku dungojot dziesmiņas un dejojot. Šī atmosfēra kulminēja Latvijas atbalstītāji. brīdī, kad divas minūtes pirms spēles beigām ganiešu futbolistiem izdevās ieraidīt bumbu Latvijas izlases vārtos. Mačs tā arī noslēdzās 1-0. Noskanot spēles beigu svilpei, futbolisti kā ierasts apmainījās ar krekliem un pateicās līdzjutējiem Latvijas spēlētāji pienāca pie katras no tribīnēm, kur atradās latviešu atbalstīja, un ar aplausiem pateicās par sniegto atbalstu spēles laikā. Taču ganiešu atbalstītājiem ar to bija par maz viņi lielā straumē devās ieņemt futbola laukumu, lai nokļūtu aci pret aci ar saviem elkiem. Pēc spēles, dodoties ārā no stadiona, vairāki Ganas atbalstītāji vēl steidza uzņemt kopbildes ar Latvijas komandas atbalstītājām sak, grūti pretoties latviskajam skaistumam. Miltonkīnsa stadions ir iekļauts Anglijas pieteikumā uz tiesībām organizēt Pasaules kausa finālturnīru gadā, un šīs spēles pieredze liecina, ka stadions ir ērts un patīkams kā futbolistiem, tā arī skatītājiem. Terēze Bogdanova FOTO Lezlijs Īsts (Leslie East) 81 gada vecs Labākais latviešu vecvieglatlēts pasaulē Par tādu sevi droši var uzskatīt 81 gadu vecais ASV latvietis Guntis FOTO Visvaldis Paegle Linde, kurš pērn Somijā kļuva par gada pasaules čempionu vieglatlētikā veterāniem 80+ vecuma grupā 2000 m kavēkļu skrējienā, kā arī izcīnīja otro vietu 5000 m skrējienā un 3. vietu 1500 m skrējienā. Guntis dzimis Latvijā, Doles pagastā gada 14. jūlijā, bet tagad jau daudzus gadus dzīvo Kalifornijā, Venicē, Atlantijas okeāna krastā un piecas reizes nedēļā trenējas netālajā Santamonikas stadionā. Pēc skriešanas sēžu mājas dārzā pie alus glāzes, pat neatbildu uz telefona zvaniem... modernā pasaule mani maz interesē, bet noskriet jūdzi sešās ar pus minūtēs, tas priekš manis ir ļoti svarīgi! tā par sevi saka labākais latviešu vecvieglatlēts pasaulē, kurš jūlijā jau sasniegs 82 gadu vecumu un šobrīd intensīvi gatavojas Eiropas vieglatlētikas veterānu meistarsacīkstēm Ungārijā, kā arī nākamajam pasaules čempionātam, kas gadā notiks pavisam netālu no Gunta Lindes dzīves vietas Kalifornijas galvaspilsētā Sakramento. Visvaldis Paegle Turpinās autoekspedīcija Rīga Melburna! Meklē palīdzību pēdējam ceļa posmam 23. jūnijā mēs atkal atgriežamies prasību (mašīnas tīrība un stāvoklis) dēļ pie ekspedīcijas automašīnas Bangkokā, lai turpinātu ceļu Austrālijas vir- sasniedzams mērķis, bet no savas puses Austrālija mums joprojām liekas grūti zienā. Plānojam, ka ekspedīcija veiks esam gatavi darīt visu, lai tas izdotos. pārbraucienu pa Taizemes dienviddaļu Tā kā paši nevaram atļauties pirms un Malaiziju, lai sasniegtu ostu, kur mašīnas nosūtīšanas aizlidot uz Austrāliju, lai sakārtotu lietas, kas saistītas mašīnu varētu iekraut kuģī un nosūtīt uz Pertu. Lielo transportēšanas un ievešanas izmaksu, kā arī augsto sanitāro uz atbalstu no Austrālijas ar mašīnas ievešanu, mēs ļoti ceram latviešiem Pertā, Melburnā un varbūt arī Sidnejā, tāpēc īsumā aprakstīšu, kādi tieši ir mūsu lūgumi. 1. Pertā (Fremantlē) vajadzētu personīgi kontaktēties ar kuģniecībām, kas veic reisus no Malaizijas vai Singapūras, lai noskaidrotu iespējami labāko Turpinājums 14. lpp.

8 8. lpp Laikraksts Latvietis Sestdien, gada 19. jūnijā Dziesmotās revolūcijas skaņās Konkurss beidzies Maija sākumā beidzās Daugavas Vanagu organizācijas sadarbībā ar Valsts arhīvu, Valsts Okupācijas muzeju un Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Rīgā organizētais pētniecisko darbu konkurss. Martā iesūtītos zinātniski pētnieciskos un radošos darbus vērtēja Latvijas Arhīva direktore, konkursa žūrijas priekšsēdētāja Daina Kļaviņa, Eiropas Parlamenta deputātes Inese Vaidere un Sandra Kalniete, Latvijas Arhīva vēsturniece Šķinķe, Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļas vadītāja Dūra, Daugavas Vanagu Vācijā Kultūras nozares vadītājs Austris Grasis un Daugavas Vanagu Centrālās valdes Jaunatnes nozares vadītāja Ilze Jozēna. Konkursam tika iesniegti vairāk kā četrdesmit apjomīgi zinātniski pētnieciski un radoši darbi. Pusfinālam žūrija izvēlējās deviņus darbus, kuri tika aizstāvēti un sarindojās atbilstoši žūrijas vērtējumam. 1. vietu zinātniski pētniecisko darbu kategorijā ieguva Raivis Sprudzāns (Balvi, 18 gadi) par darbu Laikraksts Balvu Atmoda tautfrontiešu ideju nesējs Balvu rajonā Atmodas laikā, 2. vietu Ieva Krotova (Talsi, 17 gadi) Tautas fronte un tās nozīme Trešajā atmodā, 3. vietu Laura Celmiņa (Rīga, 25 gadi) Latviešu valodas jautājums Latvijas preses skatījumā ( ).Savukārt radošo darbu konkurencē 1. vietu ieguva Veronika Baltmane (Ilūkste, 16 gadi) par darbu Trešās atmodas notikumi Ilūkstes novadā, 2. vietu Līga Tentere (Valmiera, 17 gadi) foto albums Trešā atmoda mana vectēva fotoobjektīvā, 3. vietu Toms Egle (Engure, 18 gadi) filma gada barikāžu laiks Latvijā un Engures pagasta iedzīvotāju dalība tā laika notikumos. Trešā atmoda bija laiks, kurā vērtībām, ideāliem, augstākiem mērķiem un vienotībai bija vislielākā nozīme. Šis laiks palicis daudzu jauniešu bērnības atmiņās, kā minimums jaunieši par to ir dzirdējuši no vecāku cilvēku atmiņām. Patlaban, kad liekas zūd nacionālā identitāte, kad latviešu tauta atkal nonākusi izšķirīgu notikumu priekšvakarā, ir svarīgi šīs atmiņas un kopā ar tām arī šo latviešu tautai tik nozīmīgo laiku izcelt saules gaismā ar zināšanām, skaidru domu un jaunradi. Trešā atmoda Latvijā iezīmē laika posmu no gadam.. gs. 80. gados Padomju Savienībā Gorbačova vadībā sāktā perestroika un glasnostj politika iespēja, lai latvieši varētu atsākt cīnīties par neatkarīgu pastāvēšanu paši savā valstī. Un piesardzīgi, pakāpeniski, bet nenovēršami, soli pa solim Helsinki 86,LNNK, Latvijas Tautas fronte, Baltijas ceļš latvieši virzījās uz neatkarīgas valsts pilnīgu atjaunošanu gada 21. augustā. Tautas dvēselē šie notikumi virmoja jau agrāk. Nekas nenotiek pēkšņi. Jānis Stradiņš, no Trešās atmodas garīgajiem vadoņiem, raksta: Impulsu atmodai deva lielā mērā gruzdošā vēsturiskā atmiņa, kultūras un folkloras aktivitātes, dziesmu svētku tradīcijas. Bija pienācis īstais laiks un unikālu apstākļu sakritības rezultātā, latviešiem pavērās unikāla iespēja mierīgā ceļā atdalīties no brūkošās 20. gadsimta impērijas Padomju Savienības. Trešā atmoda pulcēja latviešus nevien Latvijā, bet arī citur pasaulē gada nogalē LTF grupas, nodaļas, atbalsta kopas strauji veidojās latviešu trimdas zemēs ASV, Kanādā, Austrālijā, Zviedrijā, Vācijā, pat Šveicē un Izraēlā. Tautas fronte globalizējās. Katrs Latvijas patriots, kļūdams par LTF biedru vai atbalstītāju, varēja iesaistīties valsts neatkarības izcīņā, tā atminas Dainis Īvāns. Neskaitāmie lielāki un mazāki Atmodas laika notikumi, latviešu aktivitātes gan Latvijā, gan citur Pasaulē nav tikai kāds laika posms vēstures grāmatā, tie nav tikai vārdi un skaistas atmiņas. Trešā Atmoda ir atstājusi neizdzēšamas pēdas Latvijas un arī ikviena latvieša dzīvē.šis laiks ir izveidojis Latviju tādu, kādu mēs patlaban to pazīstam. Dainis Īvāns atzīst: Trimdas un tēvzemes tautiešu gada intelektuālā, politiskā, saimnieciskā kopdarbība bija sākums svarīgiem politiskiem un ekonomiskiem procesiem 21. gadsimta Latvijā, pamats valsts šodienai. Tomēr ne tikai Latvijas sasniegumiem, bet arī daudzām Latvijas problēmām saknes ir meklējamas tieši šajā laika posmā. Mūsu neatkarībai tāpat kā pagrīdnieka koferim ir dubults vai pat trīskāršs dibens, raksta Anda Līce, Atmodas laika staļinisma ļaundarību apzināšanas komisijas galvenā atmiņu vācēja un glabātāja. Atmiņas par šo laika periodu ir jātur atmiņā un ciešā piemiņā, jo tās ir ierindojamas blakus citiem latviešu Eiropas Parlamenta deputātes Inese Vaidere un Sandra Kalniete paziņo konkursa fināla rezultātus. Konkursa finālisti un žūrija konkursa fināla noslēgumā. tautas izcilākajiem sasniegumiem Latviešu strēlnieku varonīgajām cīņām, Latvijas Pagaidu valdības ideālisma pilnajiem centieniem, izveidot Latvijas valsti, ekonomikas sasniegumiem 30.tos gados. Protams, minētie notikumi var tikt pretrunīgi vērtēti. Tieši tāpat pretrunīgi var vērtēt arī dažādus Atmodas aspektus. Tomēr nevar noliegt šī laika posma īpašo ietekmi uz vēstures gaitu un nozīmi Latvijas un latviešu dzīvēs. Atmiņas par Trešo atmodu ir jāuztur dzīvas! Vairāki jaunieši atzina, ka vēsture līdz šim nav bijis pats mīļākais mācību priekšmets; tādēļ vien konkurss ir vērtīgs, jo tas mums parāda, ka vēsturei ir jākļūst par vienu no aizraujošākajiem priekšmetiem skolā, jo nekas nezina un nestāsta par mums pašiem vairāk kā mūsu radinieku atmiņas, senču piedzīvotais mūsu vēsture. Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres balvas Eiropas Parlamenta Briselē apmeklējumu ieguva Raivis Sprudzāns, Ieva Krotova, Laura Celmiņa. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete Eiropas Parlamenta Briselē uzņems Veroniku Baltmani, Līgu Tenteri un Tomu Egli. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš ar Eiropas Parlamentu iepazīstinās Initu Zušu un Elīnu Smilškalni. Daugavas Vanagu Kanādā Toronto nodaļas speciālbalvu portatīvo datoru Turpinājums 9. lpp.

9 Sestdien, gada 19. jūnijā Laikraksts Latvietis 9. lpp Jautrā pāra 60 gadu jubilejas svinības Sidnejas Latviešu namā 5. jūnijā. Pussezona Jautrajā pārī aizvadīta Trimdinieku dejotās dejas šķiet sirsnīgākas Atminos, ka nu jau kādus gadus četrus atpakaļ manās mājās Liepājas pusē viesojās daži jaunieši no Austrālijas. Draudzīgi sasēdušies pie pankūku galda, viņi smaidot pavisam droši pārsteigtajam namatēvam atbildēja: Jā, esam no Austrālijas un runājam latviski!. Toreiz arī es biju sajūsmā par to, ka Sidnejā esot Latviešu nams un pat Latviešu baznīca. Skolā daudz un dikti ar skolas biedriem runājām par tiem, kas uz Sibīriju tika aizvesti. Tāpat atmiņā spilgti palikuši Padomju varas represēto piemiņas akti. Katrs bērns zināja kādu komunistu represiju stāstu, kas skāris viņa tālākus vai tuvākus radiniekus, paziņas. Zināju par vectēva izsūtīšanu, atgriešanos un grūtajiem gadiem Sibīrijā, tomēr manis veidotajā pastmarku kolekcijā pati vecākā un unikālākā pastmarka no ASV, kas it kā noplēsta no vecvectēva sūtītas vēstules, dīvainā kārtā tā arī palika tikai kā pastmarka no Amerikas bez jautājumiem kāpēc? un zināšanām, kas aiz tā visa slēpjas? Par trimdas latviešiem tika dzirdēts tā pa ausu galam. Pieņemu, ka ģimenēs, kurās tika uzturēta aktīva sarakste ar trimdā mītošajiem radiem, pavērtos cita aina, diemžēl, tā nenotika manējā. Saglabājušies stāsti par atsūtītiem džinsu pāriem, zābakiem un džemperiem, kas ar lielu lepnumu tika valkāti gadu no gada, kamēr pavisam izdila. Tāpat kafiju un bārdas skujamo žileti, bet tas arī viss. Ak, jā, ir arī dažas fotogrāfijas, kurās daudz svešu ļaužu un vecvectēvs Bostonā, ASV. Šodien gandrīz ik vienam latvietim būs kāds stāsts par Līgu, Laumu vai Juri, kuri strādā Īrijā, Anglijā vai FOTO Džeims Vaits (James Whyte) kādā citā Eiropas valstī, bet taujājot par latviešiem, kas mīt trimdā kopš 2. Pasaules kara beigām, atbildes jau vairs nav tik aprakstoši garas. Daudzi atbild, ka viņiem nav pilnīgi nekādas informācijas par šādiem cilvēkiem, citi šo to ir dzirdējuši, citiem kaut kur kāds onkulis vai tante, bet kad, vēl dzīvojot Rīgā, sāku vairākiem cilvēkiem klāstīt par šeit notiekošo, daudzi bija pārsteigti, nereti vienaldzīgi. Lai nu kā arī tur sākumā nebija ar to zināšanu vai nezināšanu, bija liels prieks tad beidzot arī to Latviešu namu apmeklēt un sākt šur tur piedalīties. Deju kopai Jautrais pāris nebija nekādas problēmas man laipni atrast vietu dejotāju rindās, jo dejot tautisko deju var katrs, kam vien ir gribēšana un kaut mazumiņš fiziskās izturības. Lai gan pirms tam tautas dejas tā īsti nebiju dejojusi, lai tagad tā nopietni ko varētu salīdzināt, likās pavisam pareizi, ka iztikām bez baleta pamatpozīciju atkārtošanas mēģinājuma sākumā, kā arī baleta griezienu treniņa mēģinājuma beigās, kā to darīju savos pirmajos divos (tie arī bija divi pēdējie) tautas deju mēģinājumos Latvijā. Priecēja arī tas, ka daudziem jauniešiem deju mēģinājumi ir labs kopā sanākšanas laiks, kas iztiek bez pārrunām un uztraukumiem par kādu gaidāmo deju konkursu, tikšanu vai netikšanu uz Dziesmu svētkiem pēc kolektīvu atlases. Tāpat pārsteidza fakts, ka trimdā dejotās dejas vismaz neilgu laiku atpakaļ nereti ļoti atšķīrās no tām, kas dejotas Latvijā, kurās izpaliek lidojoši augsti palēcieni un izteiksmīgi plaši rokas vēzieni. Tad arī sapratu, ko mans paziņa no folkloras un seno cīņu kopas Vilkači domāja, teikdams, ka trimdinieku dejotās dejas viņam šķiet sirsnīgākas. Viens no šī gada svarīgākajiem pasākumiem deju kopā Jautrais pāris Jautrā pāra 60 gadu jubilejas sarīkojums ir aizvadīts. Tas bija sirsnīgs, labi organizēts un, galvenais, deju pilns pasākums, kas lika satikties daudziem bijušajiem un esošajiem dejotājiem. Atmiņā atstājot draudzīguma, vienkāršības un mājīguma sajūta. Bija prieks dejot kopā ar Jautro pāri! Te nevar nepieminēt, ka dažiem citiem kopas jaunpienācējiem no Latvijas, dejošana Jautrajā pārī ir devusi iespēju pirmo reizi uzvilkt tautas tērpu. Tas varētu šķist dīvaini, ka latvietim jābrauc uz otru pasaules malu, lai ietērptos savas tautas tautas tērpā, bet ticiet man, Latvijā ir daudzi, kas tautas tērpu savā dzīvē nav uzvilkuši! Tāpat varu droši teikt, ka ir daudzi, kas šeit varētu smelties vairāk latvietības un uzzināt to, ka cept šašliku Līgo vakarā nav latviešu tautas tradīcija. Bet vislielāko prieku dod iespēja redzēt latviešus jau trešajā paaudzē dancojam, kā arī tas, ka daži dejotāji bija ielūguši savus austrāliešu draugus kā skatītājus, jo latviskā deja ir skaista, tai noteikti nav jāpaliek tikai mums zināmai, un tas ir veids kā Latvijas vārdu spodrināt. Un pat ja visiem jaunajiem dejotājiem neizdosies ar laiku saglabāt valodu un latvisko, kopīgs dejotprieks būs kaut kas, kas šos jauniešus vienoja un kas paliks atmiņā. Bet tiem, kurus interesēs latvisko tālāk uzturēt, ir šāda iespēja, par ko jāsaka paldies visiem tiem aktīvajiem cilvēkiem, kas kopas pastāvēšanā ir ieguldījuši un vēl turpina ieguldīt savu laiku un zināšanas! Rita Vīksniņa FOTO Džeims Vaits (James Whyte) Dziesmotā revolūcija Turpinājums no 8. lpp saņēma Ieva Krotova. Zinātniski pētniecisko un radošo darbu labākie autori piedalījās un lasīja savus referātus vēstures konferencē Un tā atnāca brīvība..., kas notika no 11. līdz 15. jūnijam Freiburgā (Vācija). Žūrijas novēlējums: turpināt rakstīt par dzimto pusi, turpināt izzināt vēsturi un turpināt veidot personīgu stāstījumu par dažādajiem vēstures notikumiem. Konkursa koordinējošais sastāvs: Agnese Ziemele un Ilze Jozēna Ilze Jozēna FOTO Ilze Jozēna un Agnese Ziemele.

10 10. lpp Laikraksts Latvietis Sestdien, gada 19. jūnijā Tasmānijas māksliniece Latvijā Personālizstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Tasmānijas mākslinieces Brigitas Ozoliņas personālizstāde Ceļojums ir aplūkojama Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zālē no 12. jūnija līdz 2. jūlijam. Izstādes darbi stāsta par mākslinieces mātes Mirdzas Ozoliņas (dzim. Bērziņa) ceļojumu Otrā pasaules kara beigās no Latvijas uz Austrāliju. Šī izstāde Ceļojums iekļaujas LNB gadā īstenotajā pētnieciskajā izstāžu ciklā par latviešiem pasaulē. Mākslas projekta sākums ir kāda veca fotogrāfija, kurā Mirdza Ozoliņa redzama Kandavā gadā svētdienas skolā. Pabalējusī fotogrāfija kļuva par simbolu mākslinieces interesei izprast viņas mātes likteni dzīvi starp divām kultūrām Latviju un Austrāliju gadā Brigita Ozoliņa devās trīs mēnešu ilgā ceļojumā, lai izsekotu savas mātes bēgļu gaitām pēc Otrā pasaules kara. Viņa apmeklēja vietas, kas bija nozīmīgas mātes dzīvē Latvijā (skolu Sarkandaugavā, saimnieku mājas Kandavā un pēdējo pieturvietu Latvijā Liepājas ostu u.c.), ceļoja pa Poliju un Vāciju, uzmeklējot bēgļu nometņu atrašanās paliekas. Visbeidzot bija Neapolē, no kurienes māte ar ģimeni gadā devās uz Austrāliju. Brigita Ozoliņa saka: Bija brīži, kad es staigāju pa Sarkandaugavas ielām vai braucu ar vilcienu cauri Polijas laukiem un varēju spilgti iztēloties šo ainavu kara laikā vai īsi pēc tam, bet, protams, manas fotogrāfijas un videofilmas liecina tikai par manu ceļojumu, manu klātbūtni un manu iztēlē radīto vietu pagātni. Tās neatjauno manu ceļojumu līdzīgi kā manas mātes fotogrāfijas neatgriež tos bērnus, kuri bija svētdienas skolā Kandavā. Bet tās apliecina šo bērnu eksistenci un to neaptveramo vēstures lauku, kas pamazām izslīd no mūsu kolektīvās atmiņas. Izstādi papildina katalogs ar Brigitas Ozoliņas darbu attēliem, dramaturģes Baņutas Rubesas eseju un LNB direktora Andra Vilka ievadvārdiem. Brigita Ozoliņa ir māksliniece un Tasmānijas Universitātes Mākslas skolas pasniedzēja, kas dzīvo un strādā Hobartā, Austrālijā gadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas skatlogos tika eksponēta Brigitas Ozoliņas instalācija gada 14. jūnijs Rīgā Turpinājums no 1. lpp valodā atvēršana. Mēs gada vasaras braucienā uz Sibīriju vedīsim šīs grāmatas uz Krieviju, dāvināsim to organizācijai Memoriāls, lai izsūta tālāk. Ir ļoti svarīgi, lai šo grāmatu izlasītu krievi un arī Sibīrijā palikušie latvieši, kuri vairs nesaprot savu senču valodā. Ilmārs Knaģis (1926) ir viens no Latvijas represēto organizācijas un fonda Sibīrijas bērni dibinātājiem. Jau kopš gada viņš organizējis un vadījis latviešu izsūtījuma vietu apzināšanas ekspedīcijas, kā arī piemiņas zīmju atjaunošanu un uzstādīšanu dažādās nometinājuma vietās. Par nopelniem izsūtīto piemiņas saglabāšanā gadā apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni. Saņēmis Barikāžu aizstāvju godazīmi. Bij tādi laiki ir stāsts par diviem izsūtījumiem un arī par pavisam nesenu pagātni. Smags liktenis piemeklēja mūsu tautu XX gadu simtenī. Svešas, naidīgas varas, sveši kari un revolūcijas simtiem tūkstošus latviešu izmētāja pa visu pasauli. Arī gandrīz visus manus skolas biedrus, bērnības draugus un radus. Gan Anglijā, gan Austrālijā, gan ASV un Vācijā, Kanādā un Jaunzēlandē. Ne viens vien guļ arī Volhovas purvos un tepat Kurzemes smiltājā. Arī krievu un vācu nāves nometnēs. Veselas dzimtas tikai izkaisītas pa plašo pasauli. Arī mana dzimta. Mans vectēvs Dāvis Knaģis gāja bojā bēgļu gaitās Krievijā gadā. Vecāmāte Minna Knaģis mira bēgļu gaitās Vācijā g. Tēvs Emīls Knaģis gāja bojā g. Krievijas nāves nometnē Vjatlagā. Tēva brālis Alberts Knaģis mira trimdā Anglijā. Viņu piemiņai šī grāmata. Ilmārs Knaģis Sv. Jāņa baznīcā notika koncerts Aizvestajiem, kurā piedalījās Latvijas Radio Koris, ērģelniece Ilze Reine, soprāns Sonora Vaice, diriģents Sigvards Kļava. Koncerta programmā: P. Barisons, L. Garūta, J. Graubiņš, A. Jurjāns, A. Maskats, E. Melngailis, V. Šmīdbergs, P. Vasks. Vakarā Latvijas TV tika demonstrēta Dzintras Gekas jaunās dokumentālās filmas Piemini Sibīriju 1. daļas pirmizrāde. (Režisore Dzintra Geka, mūzika Pēteris Vasks, operators Aivars Lubānietis, montāžas režisors Armands Zvirbulis.) Filma veido emocionāli, tēlaini un vēsturiski izzinošu gada 14. jūnijā uz Sibīriju aizvesto bērnu atmiņu stāstu. Cilvēku ciešanas pretstatā skaistajām Sibīrijas dabas ainavām gada 14. jūnijā filmēšanas grupa, Sibīrijas bērni, kuri izdzīvojuši un atgriezušies, un viņu bērni devās svētceļojumā uz Sibīriju, lai uzstādītu piemiņas plāksnes gadā deportētajām mātēm un bērniem. Filmā redzamas izsūtījuma vietas Krasnojarsku, Jeņiseijsku, Igarku, Abanu, Kansku, Dolgij most, Imbežu, Suhanoju. Filmā izmantotas Sibīrijas bērnu atmiņas, fotomateriāli un dokumentālie kadri par Sibīriju toreiz un tagad gada vasarā filmēšanas grupa ir gatava doties uz tālajiem Ziemeļiem un Tomskas apgabalu, par ko stāstīsim filmas Piemini Sibīriju otrajā daļā. Brauciena dalībnieks Gunārs Toms atceras: Jāatzīstas, ka vēl līdz šai dienai neesmu atguvis dvēseles mieru par tur redzēto un pārdzīvoto gan tiekoties ar likteņbiedru Kārli Namnieku, gan veicot 120 kilometru garo svētceļojumu no manas māmiņas Alvīnes Tomas apcietināšanas vietas Lielās Ketas sādžai līdz Jeņiseijskas varenās čekas ēku pratināšanas telpu, nošaušanas pagraba, cietuma kapsētas un vēl joprojām eksistējošā ar dzeloņdrāšu žogu apvīto nāves cietuma korpusu apskates un visbeidzot piemiņas plāksnes novietošanu muzejā. Dzintra Geka Fonda Sibīrijas bērni dibinātāja, režisore Sibīrijas bērnu fonda rīkotā konference Kara muzejā. Juris Vidiņš uzrunā konferenci.

11 Sestdien, gada 19. jūnijā Laikraksts Latvietis 11. lpp Valsts prezidents noliec galvu Turpinājums no 1. lpp Pēcpusdienā Valsts prezidents viesojās Gulbenē, pie Politiski represēto pieminekļa noliekot ziedus un pieminot ar klusuma brīdi deportētos Latvijas iedzīvotājus. Savā uzrunā gulbeniešiem, Valdis Zatles uzsvēra: Katrā no mūsu dvēselēm ir dziļa rēta. Ja ikdienā sūdzamies par mazām lietām, tad šodien, atceroties tēvutēvu stāstus, saprotam, ka Latvijā nav nevienas ģimenes, kas nebūtu cietusi no represijām. Neviens nekad neatbildēs kāpēc, bet mēs zinām, ka tie bija godprātīgi cilvēki, kas veidoja Latvijas valsts pamatu un kurus vēlējās iznīcināt. Tautas vēsturi nepierakstīs neviens cits kā mēs paši, un mūsu valsti nemīlēs neviens kā mēs paši. Pēc šī pasākuma Valsts prezidents kopā ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Sandru Daudziņu nolika ziedus pie pilsētas Brīvības pieminekļa. Vēlāk Valsts prezidents devās uz Litenes kapiem, lai noliektu galvu to Latvijas armijas karavīru piemiņas vietā, kurus gada jūnijā nogalināja NKVD. Pēc ziedu nolikšanas, Valdis Zatlers savā uzrunā sacīja: Nacionālā pašapziņa rodas mūsu sirdīs, pēc tam tā nonāk mūsu prātos un realizējas mūsu darbos. Sapnis par Latviju radās reizē ar mūsu kultūras atmodu, ar pašapziņu par tautu, kas vēlas savu Litene. valsti. Taču valsts ir ne tikai jāveido, tā ir arī jānosargā. Tamdēļ ir vajadzīgi drosmīgi vīri visos laikos, kas uzvelk šineli, paņem šauteni un dodas sargāt tēviju. Brīvības cīnītāji atdeva dzīvību par vienu mērķi lai mums viesim ir sava valsts. Armija vienmēr bija pamats drošības izjūtai. Divdesmit gados pēc brīvības cīņām mēs lepojamies ar saviem karavīriem un virsniecību. Izvērtējot vēsturisko Latvijas virsniecības nozīmību, Valsts prezidents norādīja: Litenes traģēdija ir tāda pati kā Polijas Katiņas traģēdija, tikai Latvijas tautas traģēdija. Šai traģēdijai bija nežēlīgs un cinisks mērķis lai Latvijas valsts nekad neatdzimtu. Taču tas neizdevās Latvija ir atkal atdzimusi. Vakarpusē Valsts prezidents piedalījās Litenē, Latvijas armijas nometnes vietā organizētajā Atmiņu ugunskurā, kur norisa sarunas par Latvijas armijas vēsturisko nozīmi ar veterāniem, virsniekiem un iedzīvotājiem. Valsts prezidentam, apmeklējot Litenes muižu, bija iespēja tikties ar iedzīvotājiem. Sarunu laikā prezidents diskutēja par demogrāfijas jautājumiem, par jauniešu darba problemātiku un aicināja jauniešus izmantot brīvprātīgā darba iespējas Valsts prezidenta nesen atbalstītajā programmā Pieredze nākotnei. Iedzīvotāji interesējās arī par budžeta veidošanas jautājumiem. Latvijas Valsts prezidenta kanceleja Prezidenta preses dienests Autors: Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja Deportācijas slavināšana TB/LNNK vērsīsies Drošības policijā gada 16. jūnijs maiga un nepabeigta. Savukārt Komunistiskā genocīda upuru piemiņas Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Saeimas frakcija vērsīsies dienas pasākumu Daugavpilī raksta Drošības policijai ar aicinājumu izvērtēt Daugavpils ziņu portālā gorod. domju tusiņu. autors nodēvējis par komisku pretpa- lv 15. jūnijā publicēto Ruslana Jefimova rakstu Deportācijas pārlieka apzināti tapusi dienu pēc Komunistis- Šādi izteikumi publikācijā, kas padomju varas humānisma izpausme. kā genocīda upuru piemiņas dienas, ir Tajā ir atklāti pausts atbalsts padomju uzskatāmi par spļāvienu sejā visiem varas gada 14. jūnijā veiktajām totalitāro režīmu upuriem, uzskata Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijām, neizvairoties pat no tādiem Māris Grīnblats. Tie tālu pārsniedz TB/LNNK frakcijas priekšsēdētājs secinājumiem, ka lēmuma par deportācijām īstenošana ir bijusi pārlieku bas robežas, aizskarot un jebkādas preses un izteikšanās brīvī- aizvainojot nevainīgu upuru un viņu radinieku jūtas. Mēs uzskatām, ka ir noticis krimināli sodāms pārkāpums. TB/LNNK frakcija tādēļ aicina Drošības policiju izvērtēt pamatu kriminālprocesa ierosināšanai, balstoties uz Krimināllikuma 74.1 pantu Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana, kā arī Krimināllikuma 78. pantu Nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšana. Rolands Pētersons TB/LNNK preses sekretārs Sveicināti, lasītāji! Turpinājums no 3. lpp kas steigušies palīgā, kā arī privātpersonas robežsargu ģimenes locekļus un apkārtējo māju iedzīvotājus. [..] Pavisam kopā no 2. un 3.sardzes un to apkārtnes aizvesti 10 robežsargi un 27 privātpersonas. Komisijas priekšsēdētājs: Ģen. Bolšteins ( sledziens.htm ) (Pilnīgāks apraksts: Jāatceras, ka šis uzbrukums notika laikā, kad Latvija skaitījās PSRS sabiedrotā, jo Latvijas teritorijā atradās PSRS militārās bāzes. Vēl cits datums tai pašā gada jūnijā 20. jūnijā robežsargu brigādes komandieris ģenerālis Bolšteins nošāvās. Un šādā veidā atkārtojas datumi. Jau minētajā 22. jūnijā, bet vairākus gadus agrāk gadā dzima divkārtējais Latvijas ministru prezidents Marģers Skujenieks. Kāpēc viņu minu? Pēc okupācijas viņu izveda uz Krieviju un gadā nošāva. Latvijas politiskās un intelektuālās elites plānveidīgā iznīcināšana (vēl būtu jāmin mērķtiecīgās akcijas pret latviešiem PSRS teritorijā gados) ir spēcīgs arguments nepadoties šiem tumšiem spēkiem, un, atkarībā no apstākļiem, cīnīties pretī, bēgt uz laiku uz drošāku patvērumu vietu vai palikt un pretoties apspiestības apstākļos. Un redziet, mēs vēl esam dzīvi! Mēs ne tikai pārdzīvojām šo murgu, bet spēsim pienācīgi atzīmēt citu jūnija datumu līgosim visās pasaules malās 23. jūnijā! GN

12 12. lpp Laikraksts Latvietis Sestdien, gada 19. jūnijā Izaicinājumi Latvijas drošībai Atis Lejiņš analizē maija un jūnija notikumus starptautiskā politikā Maiju un jūniju iezīmēja skaļu rezonansi trīs skaļi noti- pasaules medijos? kumus starptautiskā Šķiet, ka Izraēlas politikā, kas sakrita ar izlūkdienesti NATO Parlamentārās nebija adekvāti asamblejas sesiju Rīgā. Vai tā sakritība, vai tikai nejaušība? Lai vai kas, visi trīs notikumi bez šaubām ietekmēs starptautiskās drošību nākotnē un tādējādi arī, tieši un netieši, Latvijas drošību. Aplūkosim notikumu gaitu tuvāk, lai novērtējuši, ka uz pirmā no vairākiem kuģiem, kas devās ar humanitāro palīdzību no Kipras uz Gazu turku kuģis ir saprastu kāpēc. apkalpe, kuru Uzreiz pēc NATO sesijas beigām Rīgā 1. jūnijā, Japānas premjers iesniedza atlūgumu, jo nav varējis astoņu mēnešu laikā pēc tam, kad viņa Demokrātu partija nāca pie varas, pārvietot lielo ASV Jūras kājnieku bāzi Okinavā uz citu vietu, kā to bija solījis. nekādā ziņā nevarēja pielīdzināt parastiem rietumnieku ideālistiem, kam prātā nenāktu izrādīt fizisku pretestību bruņotiem Sekas Ziemeļkorejas neprātīgai karavīriem. rīcībai, nogremdējot Dienvidkorejas Rezultāts mums kuģi, ir milzīgas. Viena no tām ir Japānas zināms deviņi jaunā premjera Naoto Kan nākša- nas pie varas, kas vēlas atjaunot labās attiecības ar ASV, kuras nonāca grūtībās pēc tam, kad iepriekšējais premjers centās panākt Okinavas bāzes pārvietošanu uz citu vietu salā. Trauksme par nogremdēto kuģi Korejas pussalā pēkšņi atgādināja drošības trauslumu reģionā, pat kara iespējamību. Japānas sabiedrība jūt, ka ASV atbalsts tagad ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad, un prasība pārcelt Okinavas bāzi uz citi vietu zaudēja atbalstu plašākos sabiedrības slāņos. Jaunajam premjeram Naoto Kan neies viegli, ja viņš nepanāks tautsaimniecības atdzīvināšanu, jo tādējādi Japāna var būtiski zaudēt savas pozīcijas Ķīnai, kas varētu kļūt par otru lielāko ekonomiku pasaulē pēc ASV Japānas vietā. NATO sesijā Rīgā savukārt neviena NATO dalībvalsts delegācija neiebilda pret Baltijas valstu drošības interesēm. Var spriest, vai tas ir tāpēc, ka asambleja notika Rīgā un tā bija labi noorganizēta, vai drīzāk tāpēc, ka Alianse jūt, cik sarežģīts būs jaunais gadsimts ar tā izaicinājumiem dalībvalstu drošībai un secinājusi, ka vecmodīgais Aukstā kara laikmeta Piektais pants šodien ir tikpat svarīgs kā jebkad, un ka Baltijas valstu drošība ir arī katras dalībvalstu drošība. Tūlīt pēc NATO sanāksmes Rīgā, ASV ar citām dalībvalstīm izcēla desantu Kurzemes krastos lai ieņemtu Kuldīgu. Galvenie atbalsta punkti ir Ventspils un Liepāja. Tas ir līdzīgs desantam, ko velti gaidīja mūsu nacionālie partizāni pēc Otra kara beigām. Taču tagad varam būt drošāki par mūsu valsts nākotni attiecībā uz NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm. Bet kā ir ar Gazas embargo laušanas mēģinājumu, kas ieguvusi patiesi turki nogalināti, un pārtrauktas Turcijas un Izraēlas diplomātiskās attiecības. Tas ir liels trieciens Izraēlas drošībai, jo Turcija ir vienīgā islama valsts, kas ir ne tikai draudzīgi noskaņota pret Izraēlu, bet arī ar to cieši sadarbojas drošības jomā. Turcija iepērk Izraēlas ieročus, bet savu gaisa telpa atvēlējusi Izraēlas kara aviācijas treniņiem. Izraēla jau pārāk maza šādām savu kara pilotu apmācībām. Turklāt pastāv arī ciešas tirdzniecības saites starp abām valstīm. Šī Izraēlas rīcība kārtējo reizi ir nostādījusi ASV grūtā stāvoklī. Gan Turcija, gan Izraēla ir tās ciešākie sabiedrotie reģionā vai maz var izvēlēties vienu aizstāvēt, otru neapvainot? Turcija pieprasīja starptautisku izmeklēšanu ANO ietvaros, Izraēla pastāv uz savas pašas armijas izmeklēšanu, tomēr piekrita piesaistīt citu valstu lietpratēju piedalīšanos, kā tas bija Dienvidkorejas gadījumā pēc tam, kad Ziemeļkoreja nogremdēja vienu tās kara kuģi. Turciju tas neapmierināja. Taču, lai cik paradoksāli tas vien neizklausītos, Gazas embargo laušanas mēģinājums novedīs pie embargo atcelšanas un ātrākas Palestīnas valsts izveides. Uz to jau norāda spēcīgi signāli, kas nāk no Baltā nama Vašingtonā, un kategoriskā Lielbritānijas jaunā premjera prasība, ka embargo nav vairs pieņems. Iemesli Vašingtonas un Londonas viedokļiem ir vienkārši ASV un Lielbritānijas karavīri mirst Irākā un Afganistānā, bet Irāna kļūst aizvien problemātiskāka valsts. Viens no perēkļiem, kurā dzimst teroristi, ir Izraēlas-Palestīnas konflikts. Jo ātrāk izveidosies Palestīnas valsts, jo mazāk NATO Parlamentārās asamblejas sesijas pēdējā dienā 1. jūnijā Atis Lejiņš pasneidza Afganistānas aizsardzības ministram Abdulrahidam Vardakam filmu Parāds Afganistānai angļu valodā ( Debt to Afghanistan ). Abdulrahids Vardaks atcerējās Ati Lejiņu no 80. gadiem, jo arī bija mudžahedins. Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Imants Lieģis iepazīstināja viņu arī ar majoru Ilmāru Lejiņu, kas nesen atgriezas no Afganistānas, kur komandēja latviešu-amerikāņu vienību Kunāras provincē pie Pakistānas robežās. Vienība apmācīja Afganistānas Nacionālās armijas bataljonu un kopā ar to arī gāja kaujās. Bildē no kreisās: Imants Lieģis, maj. Ilmārs Lejiņš, Atis Lejiņš, Abdulrahids Vardaks. būs teroristu. To saprata iepriekšējā Izraēlas valdība un pastiprinātā režīmā strādāja kopā ar ASV un Rietumkrasta Fata pašvaldību, lai ātrāk taptu Palestīnas valsts. Palestīnas pašvaldības drošības spēku izveidi vadīja bijušais NATO virspavēlnieks Džeims Džauns (James Jones), kas tagad ir Prezidenta Baraka Obamas drošības padomnieks. Ar jauno labējo Netanjahū valdību radās problēmas, jo tā uzsāka no jauna apmetņu būvēšanu rietumkrastā, kādēļ vēl pirms pāris mēnešiem ASV-Izraēla attiecībās radās nepieredzēts saspīlējums. Cerēsim, ka ASV izdosies pārliecināt Natenjahas valdību ne tikai vārdos, bet arī darbos atbalstīt Palestīnas valsts izveidi, jo milzīgajā reģionā, kas sniedzas no Kasablankas līdz Kabulai, mirst daudzi NATO dalībvalstu karavīri, arī mūsējie. Notikumi, kas varētu kļūt par pagriezieniem pasaules drošībai, vistiešākā veidā arī skar mūsu nacionālās intereses. Mēs esam daļa no pasaules. Atis Lejiņš Latvijas Ārpolitikas institūta goda direktors Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem. Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $15. FOTO Tēvijas Sargs

13 Sestdien, gada 19. jūnijā Laikraksts Latvietis 13. lpp Pievienojas Vienotībai Atis Lejiņš atbild uz jautājumiem 1. Kāpēc es esmu Vienotībā? Ja neuzvarēs Vienotība, uzvarēs oligarhu partijas un uz Maskavu orientētais Saskaņas centrs, kas pie valsts stūres ļaus sēsties Šķēlem, Rubikam, Šleseram Šāda valdība būtu drauds Latvijas nākotnei! Un Vienotība ir vienīgā nopietnā alternatīva, lai Latvija ietu demokrātisku un rietumniecisku attīstības ceļu. Saskaņas centrs faktiski arī ir oligarhu tipa partija, kas lieliski redzams dancī ap Parex bankas īpašnieku aizstāvēšanu Saeimā jautājumā par kredītiestāžu likumu grozījumiem. Tas būtu dramatiski slikts iznākums Saskaņas un oligarhu vara Latvijā. 2. Kāpēc Vienotība ir labāka par citām partijām/partiju apvienībām? Vienotība nav perfekta, bet demokrātija arī nav perfekta. Tas ir process, kur vēlētājam aktīvi jāpiedalās mijiedarbībā ar savu ievēlēto deputātu valsts dzīves uzlabošanā. Vienotība ir atvērta, tas nav biznesa projekts, kuru vadmotīvs ir: tik naudai ir spēks! Vienotība veidojas par patiesi demokrātisku politisku kustību. Vienotībā apvienojas arvien vairāk sociāli atbildīgi politiķi, kuri nav piedalījušies valsts izzagšanā. Vienotībā ietilpstošo partiju politiķu darbs valdībā apliecina, ka viņi ir valstiski domājoši politiķi īsti valsts vīri un sievas, kuri gatavi pieņemt arī nepopulārus un Christian Soldiers ). Sākums LL 84, 85, 86, 88, 90, 92, 93, 94. Briti izšķiras sākt ar nemierniekiem sarunas. Sarunu vedējs ir ģenerālkonsuls Fraijs (Fry), kas, ieradies no Dancigas, pieprasa nemierniekiem atstāt Mēmeli. Budrijs atsakās paklausīt. Arī Deijs tiek uzaicināts ierasties Britu konsulātā uz sarunām. Konsuls šķendējas, ka patreizējā situācija Mēmelē Sabiedrotajiem ir absolūti nepieņemama. Kā Lietuvas iebrucēji jeb inserdženti (no insurgents) drīkst ignorēt Tautas Savienības lēmumus un Mēmeles konvencijas garantijas! Deijs saka, ka atrisinājums var būt ļoti vienkāršs un sola pierunāt lietuviešus atvilkt savus spēkus viņpus upītei, kas tek cauri pilsētai. Tas savukārt atļaus britiem bez starpgadījumiem izcelt krastā jūras kājnieku (marines) patruļu, kas tad kontrolēs pilsētas rietumdaļu, kur atrodas arī franču garnizons. Gaidītais franču karakuģis evakuēs savus tautiešus, bet, lai glābtu Sabiedroto prestižu, briti varēs turpināt uzturēties pilsētas rietumdaļā un pēc zināma laika doties prom, atstājot Klaipēdu lietuviešu rokās. Kā saka: vilks būs paēdis un kaza dzīva. Konsulam priekšlikums nepatīk, bet desmit dienas vēlāk notiek tieši tā, kā Deijs proponējis. Viņš telegrafē par notikumiem avīzei un Tribūne to publicē zem virsraksta: Tribūnes cilvēks miera nodibinātājs Mēmelē (Tribune Man Memel Peacemaker). * Pēc šiem notikumiem Mēmeles/ Klaipēdas teritorijā valda Mazās Lietuvas Augstākā Glābšanas komiteja, sarežģītus lēmumus, kas ir ļoti svarīgi Latvijas attīstībai un uzplaukumam. Esmu drošs, ka Vienotības politiķi saprot, ka arī nākotnē ir jākonsolidē valsts budžets, bet šai konsolidācijai ir jābūt taisnīgai un sociāli atbildīgai! 3. Kāpēc balsot par Vienotību? Kādu Latviju vēlamies redzēt? Brīvu, demokrātisku, kur sabiedrībai pienākas visa valsts bagātība caur taisnīgu budžeta sadali un nodokļu politiku, jeb tomēr tādu, kur lielais vairākums kā pateicīgi kalpi priecīgi saņem to mazumiņu, ko muižkungs tiem atmet (jo gatavs dalīties, visu nenozogot). Vai mēs esam rietumi vai austrumi? Balsošana 2. oktobrī to izšķirs! Atis Lejiņš Uldis Siliņš stāsta par interesantiem cilvēkiem Penzances pirāti (The Pirates of Penzance) Astotais turpinājums stāstam par Donaldu Deiju (Donald Day) un viņa grāmatu Uz priekšu, kristīgie zaldāti ( Onward tiek nodibināts jauns Direktorāts ar E. Simonaiti priekšgalā. Mēmeles teritorija tagad oficiāli saucas Klaipēdas teritorija un Mēmeles pilsēta Klaipēda. Francija nikni protestē un pieprasa Lietuvai atvilkt savus spēkus no teritorijas. Kādus spēkus? Lietuvas valdība noliedz, ka viņiem ir bijis kāds sakars ar ar vietējo spontāno sacelšanos, un tā 16. februārī, g. Vēstnieku konference paziņo, ka panākta vienošanās Sabiedroto un Lietuvas starpā. Klaipēdas reģions tiek nodots Lietuvai kā autonoma teritorija ar atsevišķu parlamentu, valdību un divām oficiālām valodām. Leišiem nebūtu klājies tik viegli, ja tai pašā laikā pasaules uzmanību nesaistītu Rūras ieleja, kurā bija iesoļojuši francūži. Līdz ar to asa reakcija izpalika, jo abi incidenti tika izmeklēti vienlaicīgi. * Lietuvas vēstures avoti šo notikumu apraksta slavinošiem vārdiem, bet Deija atreferējums liek domāt, ka tur bijusi arī sava līdzība ar Gilberta un Salivana opereti Penzances pirāti (The Pirates of Penzance). Leiši to apraksta tā: g. 15. janvāris ir viens no visprominentākajiem un glorificējošiem datumiem Lietuvas vēsturē, kas reti saņem pelnīto atzinību. Šai dienā Lietuvas inserdženti ieņēma un anektēja de facto Klaipēdas pilsētu. Tā bija viena no Lietuvas pārdrošākajām un veiksmīgākajām militārām operācijām, kas ieguva Klaipēdas reģionu Lietuvai un ir nesusi augļus lietuviešu nācijai līdz šai dienai. Nāk prātā teiciens: Viss ir godīgs mīlā un karā (All is fair in love and war), vai ne? Šinī gadījumā leiši stāstīja baltus melus, bet, aizmirstot morālo aspektu, viņiem Mēmeles teritorija bija vitāli nepieciešama. Lietuvai nebija pieeja pie jūras, nebija ostu. Bez tam Polijai, ar kuru Lietuva bija de facto kara stāvoklī, arī bija ambīcijas attiecībā uz Klaipēdas pilsētu un teritoriju. Leiši pasteidzās pirmie. Turpmāk vēl Labprāt pilnā lielumā (katra lappuse A4) KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim laikrakstu Latvietis. Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriem ar piegādi Austrālijā. Dāviniet sev vai citam! Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic Čeki rakstāmi: Sterling Star Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī

14 14. lpp Laikraksts Latvietis Sestdien, gada 19. jūnijā Rīga Melburna Turpinājums no 7. lpp mašīnas transportēšanas piedāvājumu. Mums pašlaik to piedāvā izdarīt no Singapūras uz Pertu par ASV dolāriem, bet mēs esam dzirdējuši, ka to iespējams izdarīt arī par gandrīz divreiz mazāku summu. Šeit arī mašīnas parametri: 1 Mercedes MB 1113 B, Dimensijas 7,6 x 2,45 m, augstums 3,00 m. Kopīgais svars 7 tonnas. Izmaksas ir tik lielas tāpēc, ka šo mašīnu nevar ievietot jūras konteinerā, bet tā tiek uzlikta uz speciālas platformas un uzkrauta kuģī virs konteineriem. 2. Pertā vajadzētu personīgi kontaktēties ar muitas dienestiem un noskaidrot vai ir gadījumi, kad mašīnu valstī var ievest bez Carnet de Passages (piemēram, ja tā tiek dāvināta kādam muzejam vai latviešu biedrībai). Varbūt iespējams Carnet nokārtot ostā pie ievešanas. Mums līdz šim vislētākais piedāvājums šīs Carnet iegādei ir 5300 eiro. Mēs savos līdzšinējos ceļojumos esam iebraukuši vismaz 10 valstīs, kur Carnet de Passages it kā ir nepieciešama, bet mums tā nekad nav bijusi un ir izdevies muitā vienoties par iebraukšanu. Piebilde: Carnet de Passages ir dokuments, kas apliecina, ka mašīna pēc ievešanas valstī netiks pārdota un noteiktā (parasti gada) laikā no valsts tiks izvesta. Mums ir iespēja iegādāties vācu ADAC Carnet par 5300 eiro. 3. Pertā vajadzētu uzticamu un rīkoties spējīgu cilvēku, kas varētu jau pirms mūsu ierašanās Fremantles ostā saņemt mašīnu, lai par tās stāvēšanu ostā nav jāizdod lieka nauda. 4. Melburnā vai Sidnejā vajadzētu personīgi tikties ar muzeja vai citas organizācijas vadību, kas būtu ieinteresēta saņemt dāvanā mūsu ekspedīcijas mašīnu pēc tam, kad tā būs sasniegusi gala mērķi Melburnu. Šīs darbības jāveic, ja Austrālijas muitas dienests dāvināšanas gadījumā akceptē mašīnas ievešanu bez Carnet de Passages. 5. Lūdzu, dodiet ziņu, kurās vietās Austrālijas latvieši gribētu mūs uzņemt un tikties ar mums maršrutā Perta Melburna, lai varam attiecīgi koriģēt savu brauciena grafiku. Mēs varam daudz pastāstīt par šo un iepriekšējām autoekspedīcijām, kā arī to visu parādīt fotogrāfijās. Laika gaitā droši vien radīsies vēl arī citas lietas, ko var palīdzēt nokārtot atbalstītāji Austrālijā. Tāpat ir arī ļoti vienkāršs veids, kā autoekspedīcijas Rīga Melburna pašreizējās problēmas atrisināt ātri sagādājot ap ASV dolāru, kas nepieciešami mašīnas transportēšanai ar kuģi (dārgākajā variantā) un lai iegādātos Carnet de Passages. Diemžēl Latvijā vēl joprojām ir smaga ekonomiskā krīze, un visi mūsu līdzšinējie sponsori ir uz bankrota robežas. Tā kā pēdējā gada laikā ļoti daudz laika un līdzekļu esmu veltījis šai autoekspedīcijai, arī personīgais budžets ir ļoti noplicināts, tāpēc meklēju iespējami lētākos un izdevīgākos variantus, lai realizētu šo ideju aizbrauktu ar automašīnu no Rīgas līdz Melburnai. Cerībā uz drīzu radošu tikšanos, sveiciens visiem Austrālijas latviešiem! Autoekspedīcijas Rīga Melburna vadītājs Harijs Sils e-pasts: Harijs.sils@gmail.com Mājas lapa: Datumi Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi 16. jūnijs Justīne, Juta Sabiedriskā darbiniece, ALT aktrise Mirdza Stilve literatūras zinātniece, pedagoģe Ērika Zimule rakstnieks, dzejnieks, žurnālists Māris Čaklais Latvija un Igaunija saņem ultimātu no PSRS par karaspēka ievešanu šajās valstīs ALT aktrise, rež. Māra Kaziņa. 17. jūnijs Artis, Artūrs Latvijas Republikas okupācijas diena literāts un žurnālists Arturs Teodors Strautmanis vēsturnieks un tulkotājs Edgars Andersons SLT un Toronto aktieris Juris Freijs PSRS karaspēks pāriet robežu un okupē Latviju un Igauniju. Abu valstu valdības atkāpās dibināta Latvijas kara invalīdu apvienība (LKIA) Hamburgā. 18. jūnijs Alberts, Madis aktrise Vizma Kalme. 19. jūnijs Nils, Viktors sākas Cēsu kaujas (Ziemeļlatvijas armija un Igaunijas armija cīnās pret vāciešiem, Baloža brigāde paliek neitrāla Rīgā) SLT aktrise Valda Līce (dz. Tomsone) rakstniece, tulkotāja, kinozinātniece Silvija Līce dzejnieks Elmārs Pelše. 20. jūnijs Maira, Rasa, Rasma dibināta Jelgavas Hercoga Pētera Akadēmija (Academia Petrina) grāmatu izdevējs Helmārs Rudzītis nošāvies ģenerālis, robežsargu brigādes komandieris Ludvigs Bolšteins dibināta Latvijas leļļu valdība profesora Kirhenšteina vadībā juriste, sabiedriskā darbiniece Anita Andersone. 21. jūnijs Egita, Emīls, Monvīds dzejnieks Valdis (Valdemārs) Lukss operetes mākslinieks, aktieris Harijs Misiņš. (1984. uz Ļeņina (Brīvības) ielas pie Operetes viņu sabrauca padomju armijas mašīna) bibliogrāfs Elmārs Zaļums Francija padodas Vācijai Latvijas kamaniņu braucēja Ingrīda Amantova Latvijas sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns. 22. jūnijs Laimdots, Laimiņš, Ludmila Varoņu piemiņas diena. Cēsu kaujas (1919) atceres diena statistiķis, politiķis, ministru prezidents (1926.g. 19.dec g. 23.janv. un 1931.g. 6.dec g. 23.marta) Marģers Skujenieks. Jura Alunāna mazdēls, Vensku Eduarda dēls. Izvests uz Krieviju un gadā nošauts beidzas Cēsu kaujas vācu Landesvērs atstāj Cēsis, atkāpjas uz Inčukalnu Otrais Pasaules karš: Francija Kompjēnā parakstīja kapitulāciju Vācijai Otrais Pasaules karš: Vācijas karaspēks iebruka PSRS, sākot operāciju Barbarossa.