EU-MIDIS II. Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums. Rezultātu izlase par romiem

Transcription

1 EU-MIDIS II Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums Rezultātu izlase par romiem

2 Europe Direct dienests jums palīdzēs rast atildes uz jautājumiem par Eiropas Savienīu Bezmaksas tālruņa numurs (*): (*) Informāciju sniedz ez maksas, tāpat arī lielākā daļa zvanu ir ezmaksas (izņemot dažus operatorus, viesnīcas vai taksofonus). Fotoattēli (uz vāka un iekšlapās): Shutterstock (Tomas Vynikal) un FRA Plašāka informācija par Eiropas Savienīu ir pieejama portālā Europa ( Luksemurga: Eiropas Savienīas Pulikāciju irojs, gads Print ISBN doi: / TK-AN LV-C PDF ISBN doi: / TK-AN LV-N Eiropas Savienīas Pamattiesīu aģentūra, gads Atļauts reproducēt, norādot avotu.

3 Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums Rezultātu izlase par romiem

4

5 Priekšvārds Aptuveni 80 % romu, kuri piedalījās apsekojumā, dzīvo zem savas mītnes valsts naadzīas sliekšņa; katra trešā roma mājoklī nav krāna ūdens; katrs trešais romu tautīas ērns dzīvo mājsaimniecīā, kur pēdējā mēneša laikā kāds vismaz reizi ir devies pie naktsmiera izsalcis; 50 % romu vecumā no 6 līdz 24 gadiem neapmeklē skolu. Šajā ziņojumā uzsvērta satraucoša, kaut arī neizēgama, realitāte: Eiropas Savienīas lielākā etniskā minoritāte joprojām saskaras ar nepieļaujamu diskrimināciju un nevienlīdzīgu piekļuvi svarīgiem pakalpojumiem. Ziņojumā ne vien akcentēti pastāvīgi šķēršļi nodarinātīas, izglītīas, mājokļu un veselīas aprūpes pakalpojumu pieejamīai, et arī pausts, ka četri no desmit apsekoto romu vismaz reizi pēdējo piecu gadu laikā ir izjutuši diskrimināciju, no kuriem vien daži par to ir ziņojuši iestādēm. Tā kā vairumam romu nav zināmi tiesīu akti, kas aizliedz diskrimināciju, vai organizācijas, kas varētu sniegt atalstu, šāda situācija nepārsteidz. Tomēr rodas nopietni jautājumi par iespējām izmanot tiesīas netikt diskriminētiem, ko garantē ar Eiropas Savienīas (ES) Pamattiesīu hartu un Rasu vienlīdzīas direktīvu. Ziņojumā ir izmantots liela mēroga apsekojums, kurā apkopota informācija par teju 34 tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo romu tautīas mājsaimniecīās deviņās Eiropas Savienīas (ES) dalīvalstīs, intervijās klātienē iztaujājot gandrīz 8000 romu. Tajā ir iekļauta Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas otrā apsekojuma rezultātu izlase, kas iegūta, apsekojot aptuveni 26 tūkstošus ES iedzīvotāju ar imigrantu vai etnisko minoritāšu izcelsmi. Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums palīdz lielā mērā īstenot ES Pamattiesīu aģentūras apņemšanos apkopot un pulicēt datus par grupām, ko neiekļauj visu iedzīvotāju apsekojumos. Šis ir trešais romu apsekojums, ko veikusi aģentūra. Pirmais mēģinājums sniegt salīdzināmus datus par viņu situāciju ija gadā veiktais Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas apsekojums. Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas otrā apsekojuma metodika tika koriģēta, lai panāktu uzticamīas un salīdzināmīas ziņā iespējami laākos rezultātus visās valstīs. Šajā ziņojumā sniegtie dati ir unikāls resurss politikas veidotājiem, ļaujot viņiem novērtēt progresu laika gaitā un palīdzot konstatēt īstenotās politikas panākumus un trūkumus. Šādi ieskati ir svarīgi, lai formulētu efektīvus pasākumus ne tikai attiecīā pret romiem, et arī pret visām citām sociāli atstumtajām grupām. Kaut arī šajā pulikācijā izklāstītie fakti liek apjaust skaudro patiesīu, ES Pamattiesīu aģentūra cer, ka tie pastiprinās centienus sekmēt romu pilnīgu iekļaušanu un ievērot viņu pamattiesīas. Michael O Flaherty Direktors 3

6 Valstu kodi Valsts kods BG CZ EL ES HR HU PT RO SK ES dalīvalsts Bulgārija Čehija Grieķija Spānija Horvātija Ungārija Portugāle Rumānija Slovākija Valstu grupas ES-28 Pašreizējās 28 ES dalīvalstis 9 DV Deviņas dalīvalstis, kurās veica romu apsekojumu EU-MIDIS II Akronīmi un saīsinājumi EU-MIDIS Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas apsekojums EU-SILC IAM ICESCR LFS SDO UNDP Eiropas Savienīas statistika attiecīā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem Ilgtspējīgas attīstīas mērķi (Apvienoto Nāciju Organizācija) Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesīām Daraspēka apsekojums (Eurostat) Starptautiskā Dara organizācija Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstīas programma

7 Saturs PRIEKŠVĀRDS... 3 KĀPĒC IR VAJADZĪGS ŠIS APSEKOJUMS BŪTISKĀKIE SECINĀJUMI UN FRA ATZINUMI Naadzīa un sociālā atstumtīa Iesaistīšanās dara tirgū Izglītīa Zināšanas par tiesīām un ziņošana par diskrimināciju Efektīvāka pārraudzīa un izvērtēšana REZULTĀTU APSKATS Naadzīa un sociālas atstumtīas dzīves apstākļi Zemu ienākumu radīta naadzīa Bads Iesaistīšanās dara tirgū Pamatnodarošanās statuss Algots dars Jaunieši, kuri nav iesaistīti ne dara tirgū, ne izglītīā, nedz arī apmācīā Mājsaimniecīas ar zemu dara intensitāti Izglītīa Iesaistīšanās izglītīā Segregācija izglītīā Izglītīas līmenis Veselīas aprūpe Veselīas apdrošināšanas segums un neapmierinātas medicīniskā aprūpes vajadzīas Ilglaicīgi ieroežota aktivitāte Mājokļi Personīgās telpas platīas pieejamīa Piekļuve komunālajiem pakalpojumiem un elementārām mājokļu laierīcīām Mājokļu kvalitāte un apkārtējā vide Diskriminācija un savu tiesīu zināšana Diskriminācijas vispārējā izplatīa Sujektīvais viedoklis par diskriminācijas apmēru etniskās izcelsmes dēļ Ziņošana par diskriminācijas gadījumiem Zināšanas par atalsta organizācijām, līdztiesīas atalsta struktūrām, tiesīu aktiem un kampaņām, ar ko apkaro diskrimināciju ĪSUMĀ PAR APSEKOJUMU ATSAUCES

8 Attēli un taulas 1. attēls. Romu naadzīas riska indeksi (mazāk nekā 60 % no ekvivalento ienākumu mediānas pēc sociālo paalstu izmaksas) salīdzinājumā ar Eurostat gada visu iedzīvotāju rādītāju, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Romu naadzīas riska indeksi un koncentrācija dzīvojamos rajonos, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Romu spēja izdzīvot ar ienākumiem, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Romi, kuri dzīvo mājsaimniecīās, kur pēdējā mēneša laikā vismaz viena persona ir devusies pie naktsmiera izsalkusi vienreiz, dažas reizes vai arī vismaz četras reizes, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls gadu vecu romu tautīas vīriešu un sieviešu algota dara rādītājs, tostarp pašnodarinātīa, gadījuma dari vai dars pēdējo četru nedēļu laikā, salīdzinot ar stratēģijas Eiropa gada nodarinātīas rādītāju (Eurostat), iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls gadus veci romu tautīas jaunieši, kuri nav iesaistīti ne dara tirgū, ne izglītīā, nedz arī apmācīā kā viņu pamatnodarošanās veidā, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Romi vecumā līdz 59 gadiem, kuri dzīvo mājsaimniecīās ar šorīd zemu dara intensitāti, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Bērni vecumā no četriem gadiem līdz oligātās pamatizglītīas sākuma vecumam (konkrētajā valstī), kuri apmeklē agrīnās pirmsskolas izglītīas iestādes, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Bērni oligātajā izglītīas vecumā (konkrētajā valstī), kuri apmeklē izglītīas iestādes, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Romi vecumā no 6 līdz 24 gadiem, iedalījums pēc apgūtā izglītīas līmeņa (%) attēls. Personas vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuras priekšlaicīgi pametušas izglītīu un apmācīu, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Skolu segregācija ērnu vecumā no 6 līdz 15 gadiem koncentrācija skolā, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Romi, kuri nav ieguvuši nekāda līmeņa formālo izglītīu (ISCED 0), iedalījums pa vecuma grupām un ES dalīvalstīm (%) attēls. Romi no 16 gadu vecuma, kuri apgalvo, ka ir apdrošināti ar valsts apdrošināšanas pamata shēmu un/vai ar papildu apdrošināšanu, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Ilglaicīgi ieroežota aktivitāte sievietēm un vīriešiem romi un visi iedzīvotāji, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Vidējais telpu skaitu uz vienu personu mājsaimniecīā romi un visi iedzīvotāji (vidējā vērtīa), iedalījums pa ES dalīvalstīm attēls. Romi, kuri dzīvo mājokļos ez krāna ūdens, salīdzinot ar visiem iedzīvotājiem, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Romi, kuri dzīvo mājokļos ez tualetes un dušas vai vannasistaas sava mājokļa telpās, salīdzinot ar visiem iedzīvotājiem, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Romu izcelsmes personu diskriminācijas vispārējā izplatīa pēdējos 5 gados un pēdējos 12 mēnešos, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Romi, kuri uzskata, ka konkrētajā valstī ir diezgan vai ļoti ieži sastopama diskriminācija etniskās izcelsmes, ādas krāsas vai reliģiskās pārliecīas dēļ, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Visu iedzīvotāju sujektīvais viedoklis par diskriminācijas apmēru etniskās izcelsmes dēļ visās deviņās ES dalīvalstīs (Īpašais Eiroarometrs Nr. 437), iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Romi, kuri ziņoja vai iesniedza sūdzīu par pēdējo piedzīvoto diskriminācijas gadījumu savas romu izcelsmes dēļ, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Romu zināšanas par organizācijām, kas sniedz atalstu vai konsultācijas diskriminācijas upuriem (neatkarīgi no diskriminācijas iemesla), iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) attēls. Romu zināšanas par tiesīu aktiem, kas aizliedz diskrimināciju ādas krāsas, etniskās izcelsmes vai reliģijas dēļ, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) taula. Pašreizējā pamatnodarošanās deviņās ES dalīvalstīs, visas personas romu mājsaimniecīās, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu (%) taula gadu vecu romu tautīas iedzīvotāju algota dara rādītājs, tostarp pašnodarinātīa, gadījuma dari vai dars pēdējo četru nedēļu laikā, iedalījums pēc vecuma grupas un valsts (%) taula. Romu tautīas ērnu uzņemšanas rādītāji atilstīgajā izglītīas līmenī salīdzinājumā ar visiem iedzīvotājiem, iedalījums pa vecuma grupām un ES dalīvalstīm (%) taula. Romi, kuri dzīvo mājokļos, kur ir nehermētisks jumts, mitras sienas vai citas prolēmas ar mājokļa struktūru, un mājokļos, kas ir pārāk tumši, salīdzinot ar visiem iedzīvotājiem, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) taula. Mājokļu vide romi, kuri dzīvo apkaimēs, ko ietekmē piesārņojums, noziedzīa, vardarīa un vandālisms, salīdzinot ar visiem iedzīvotājiem, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) taula. Romu izcelsmes personu diskriminācijas izplatīa dažādās dzīves jomās pēdējos 12 mēnešos, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) taula. Romu izcelsmes personu diskriminācijas izplatīa dažādās dzīves jomās pēdējos 5 gados, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) taula. Romu tautīas personu un mājsaimniecīu skaits, kas piedalījās EU-MIDIS II, iedalījums pa ES dalīvalstīm

9 Kāpēc ir vajadzīgs šis apsekojums Eiropas Savienīas (ES) iestādes jau sen uzsvērušas to, ka pret romiem lielāko Eiropas minoritāti ir jāizturas līdzvērtīgi un jāievēro viņu pamattiesīas, kuras ir minētas ES Pamattiesīu hartā. Tās ir sniegušas arī padomus un finansējumu ES dalīvalstīm, lai sasniegtu šo mērķi. Eiropas Komisija gadā ierosināja ES programmu attiecīā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz gadam. Tās mērķis ir nodrošināt romiem vienlīdzīgu piekļuvi četrām pamatjomām nodarinātīai, izglītīai, veselīas aprūpei un mājokļiem nolūkā uzlaot viņu sociālekonomiskos apstākļus. Paziņojumā uzsvērts, ka ES stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei Eiropa 2020 nav aplūkota pastāvīgā ekonomiskā un sociālā marginalizācija attiecīā pret Eiropas lielāko etnisko minoritāti. ES Padome gada 9. decemrī pieņēma ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalīvalstīs (2013. gada Padomes ieteikums) 1, par kura īstenošanu Eiropas Komisija ziņo reizi gadā. Kaut arī romi ir lielākā Eiropas etniskā minoritāte 2, ES dalīvalstīs netiek sistemātiski apkopoti dati par romiem. Tāpēc no Eiropa 2020 statistikas rādītājiem par nodarinātīu, naadzīu un izglītīu nevar atlasīt atsevišķus datus par romiem. Plaša mēroga apsekojumi ES līmenī, piemēram, ES statistika attiecīā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) un daraspēka apsekojums (LFS) patlaan neapkopo informāciju par etnisko izcelsmi un pietiekami neatspoguļo etniskās minoritātes, tostarp romus. Par terminoloģiju Eiropas Padomes lietotais termins romi ir virsjēdziens: tas attiecas uz romiem, sintiem, kaliem un saistītām grupām Eiropā, tostarp ceļotājiem un austrumu grupām (domiem un lomiem), un aptver attiecīgo grupu lielu daudzveidīu, ieskaitot personas, kuras sevi dēvē par čigāniem. Apsekojuma EU-MIDIS II izpratnē termins romi attiecas uz autohtoniem romiem atsevišķās ES dalīvalstīs, et ne uz tiem, kuri no vienas ES dalīvalsts ir pārcēlušies uz citu. Sīkāka informācija: Eiropas Padome (2012), Descriptive glossary of terms relating to Roma issues, Strasūra. Eiropas Revīzijas palāta gadā sagatavoja īpašu ziņojumu, ar ko novērtēja ES politikas iniciatīvu un finansiālā atalsta ietekmi uz romu integrāciju 3. Šā ziņojuma 8. ieteikuma ) punktā Eiropas Komisija aicināta mudināt dalīvalstis turpmāko divu gadu laikā apkopot visaptverošus statistikas datus par etnisko izcelsmi. Tajā arī ieteikts, ka Eurostat varētu iekļaut attiecīgos jautājumus EU-SILC apsekojumā un daraspēka apsekojumā. Tomēr Eiropas Komisija noraidīja šo ieteikumu, sniedzot pamatojumu, ka dažās valstīs ir ne vien dārgi, et arī tehniski un juridiski sarežģīti apkopot statistikas datus par etnisko izcelsmi, izmantojot Eiropas statistikas instrumentus. Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstīas programmu gadam dalīvalstis apņēmušās sniegt pārskatu par gūtajiem panākumiem, turpmākajos 15 gados īstenojot mērķus un to apakšmērķus, un izstrādāt rādītājus šī dara vajadzīām. Lai varētu novērtēt panākumus un neviens netiktu aizmirsts, ūs vajadzīgi kvalitatīvi, pieejami, savlaicīgi un uzticami dati, kas iedalīti pa kategorijām 4. Risinājums vajadzīgo datu iegūšanai ES Pamattiesīu aģentūra (FRA) ir novērsusi šo trūkumu, gūstot datus ar etnisko minoritāšu un romu apsekojumiem. Šajā ziņojumā ir iekļauta Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas otrā apsekojuma (EU- MIDIS II) rezultātu izlase par romiem. Visus gūtos rezultātus par romiem pulicēs gadā. FRA gadā septiņās ES dalīvalstīs apsekoja romus 5, veicot Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas pirmo apsekojumu (EU-MIDIS I) 6. Sadarīā ar Eiropas Komisiju, Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstīas programmu (UNDP) un Pasaules Banku gadā FRA veica otro romu apsekojumu 11 ES dalīvalstīs 7. Apsekojumā tika apkopoti dati par viņu sociālekonomisko situāciju nodarinātīas, izglītīas, veselīas aprūpes un mājokļu jomā, piedzīvoto diskrimināciju un savu tiesīu pārzināšanu 8. FRA gadā trešo reizi apsekoja romus, veicot EU-MIDIS II apsekojumu, lai novērtētu panākumus laika gaitā, atspoguļojot juridisko un politikas norišu praktisko 1 Eiropas Savienīas Padome (2013), Padomes ieteikums 378/1 (2013. gada 9. decemris) par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalīvalstīs, OV C 378, Eiropas Komisija, EU and Roma (tiešsaistē), gada 5. augusts, un Eiropas Padome (2012). 3 Eiropas Revīzijas palāta (ERP) (2016). 4 Sīkāku informāciju sk. programmas gadam tīmekļa vietnē. 5 Bulgārija, Čehija, Grieķija, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija. 6 FRA (2009). 7 Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Itālija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Spānija un Ungārija. 8 FRA (2012). 7

10 Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums Rezultātu izlase par romiem ietekmi. Šā apsekojuma pamatā ir iepriekšējos apsekojumos gūtā pieredze, lai varētu veikt salīdzinājumus ar Eurostat datiem, vienlaikus, ciktāl iespējams, saglaājot salīdzināmīu ar iepriekšējiem romu apsekojumiem. Datu apkopošana n Apsekojumā iekļautās valstis. EU-MIDIS II apkopoja informāciju no vairāk nekā respondentu ar dažādu etnisko minoritāšu un imigrantu izcelsmi visās 28 ES dalīvalstīs. Šajā ziņojumā sniegtais rezultātu kopsavilkums ir sagatavots, pamatojoties uz intervijām ar 7947 romu tautīas pārstāvjiem, kuri dzīvo Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā, Horvātijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Spānijā un Ungārijā. Turklāt apsekojumā tika gūta informācija par romu tautīas pārstāvjiem, kuri dzīvo respondentu mājsaimniecīās. Saskaņā ar Eiropas Padomes aplēsēm 80 % no visiem ES dzīvojošajiem romiem mīt šajās deviņās apsekojumā iekļautajās valstīs gada romu apsekojums tika veikts astoņās, et gada EU-MIDIS I apsekojums tika veikts sešās no deviņām EU-MIDIS II apsekojumā iekļautajām valstīm. n Apsekojuma rezultātu reprezentativitāte. Gūti reprezentatīvi dati par romiem, kuri dzīvo minēto deviņu ES dalīvalstu ģeogrāfiskās vai administratīvās vienīās (kur romu tautīas iedzīvotāju līvums ir lielāks nekā 10 %) un kuri sevi dēvē par romiem vai kādas citas ar šo virsjēdzienu apzīmētās grupas pārstāvjiem. Tāpēc šajā ziņojumā pulicētie rezultāti atspoguļo apsekojumā iekļautajās deviņās ES dalīvalstīs dzīvojošo 80 % romu dzīves apstākļus, pamattiesīu ievērošanas pakāpi un piedzīvoto diskrimināciju (sīkāku informāciju sk. sadaļā Īsumā par apsekojumu ). n Apsekojuma dalīnieki. Apsekojumā varēja piedalīties personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu, dzīvo privātās mājsaimniecīās, dēvē sevi par romiem un vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā lielākoties uzturējušās ES teritorijā. n Apsekojuma jautājumi. Respondenti sniedza informāciju par personīgo situāciju un dzīves apstākļiem, kā arī galvenajām sociālekonomiskajām iezīmēm attiecīā uz visiem mājsaimniecīas iemītniekiem. Apsekojumā iekļauti jautājumi par piedzīvoto diskrimināciju nodarinātīas, izglītīas, mājokļu un veselīas aprūpes jomā, kā arī saiedrisko vai privāto pakalpojumu izmantošanas jomā. Tika noskaidrots arī tas, cik ieži ziņo par šiem starpgadījumiem. Turklāt apsekojumā vaicāja par pieredzi ar viktimizāciju, ko rada noziegumi (tostarp naida izraisīti noziegumi). Apsekojuma respondentiem uzdeva arī jautājumu par to, vai viņi zina savas tiesīas un tiesiskās aizsardzīas mehānismus. Aptaujas pamatā ija EU-MI- DIS I un gada romu apsekojuma jautājumi. To pilnveidoja ar ieinteresēto personu un ekspertu ieteikumiem, un pēc tam, gadā, veica kognitīvu iepriekšēju pāraudi (kvalitatīvs instruments aptaujas struktūras uzlaošanai) 10. Apsekojuma intervijas notika no gada oktora līdz gada aprīlim. n Rādītāju izlase. Ziņojumā minētais rādītāju kopums atspoguļo šādas prioritārās jomas, kas raksturīgas ES programmai attiecīā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz gadam: nodarinātīa un naadzīa, izglītīa, mājokļi, veselīas aprūpe, diskriminācija un zināšanas par tiesīām. Sīkus rezultātus un papildu rādītāju analīzi pulicēs gadā. Rādītāji ir tie paši vai līdzīgi tiem, ko piemēro Eiropas standarta apsekojumos, piemēram, EU SILC vai EU LFS, ja vien iespējams un lai varētu veikt analītisku salīdzināšanu. Veicot pirmos salīdzinājumus ar gada romu apsekojumu un EU-MIDIS I apsekojumu, izmanto salīdzināmos rādītājus, un ziņojumu sagatavo tikai lielāku atšķirīu gadījumā. Tā kā gadā uzlaoja izlases metodiku un izlases modeļa svara piemērošanu, salīdzināmīa ar gada romu apsekojumu vai EU-MIDIS I apsekojumu ir ieroežota atsevišķos gadījumos ir minētas konkrētas atrunas (sīkāku informāciju sk. sadaļā Īsumā par apsekojumu ). Analizējot tendences katrā no apsekojumā iekļautajām valstīm, jāņem vērā šīs atrunas par metodiku, statistikas datu dispersija un vajadzīa pēc padziļinātas analīzes. 9 Eiropas Padome (2012). 10 Sk. Willis, G. B. (2005), 3. lpp. 8

11 1 Būtiskākie secinājumi un FRA atzinumi Turpmāk redzamie FRA atzinumi, kam pamatā ir EU-MIDIS II ūtiskākie secinājumi par romiem, ir jāizvērtē saistīā ar ES izaugsmes stratēģijā Eiropa 2020 noteiktajiem mērķiem un īpaši saistīā ar Padomes gada ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalīvalstīs. Viens no stratēģijas Eiropa 2020 mērķiem ir līdz gadam par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuriem draud naadzīa vai sociālā atstumtīa. To vidū, kuriem draud naadzīa vai sociālā atstumtīa, ir pārāk daudz romu: FRA pirmajā romu apsekojumā, ko veica gadā, secināts, ka vismaz astoņas desmitdaļas apsekoto romu ir pakļauti naadzīas riskam un tikai vidēji nepilna trešdaļa strādā algotu daru, taču teju puse dzīvo mājokļos, kur nav elementāru laierīcīu, piemēram, virtuves, tualetes, dušas vai vannas iekštelpās, kā arī elektrīas. Šajā sakarā Eiropas Komisija gada aprīlī pieņēma ES programmu attiecīā uz romu integrācijas valsts stratēģijām, pievēršoties četrām pamatjomām: izglītīai, nodarinātīai, veselīas aprūpei un mājokļiem. Īstenojot šo programmu, dalīvalstis izstrādāja savas romu integrācijas valsts stratēģijas un integrētu politikas pasākumu kopumu. Nodarinātīas, sociālās politikas, veselīas un patērētāju tiesīu aizsardzīas padome (EPSCO) gada decemrī pulicēja ieteikumu, kurā sniegtas norādes dalīvalstīm, kā uzlaot romu integrācijas pasākumu efektivitāti. Vienlaikus ES piešķīra finansējumu no saviem struktūrfondiem un ieguldījumu fondiem, ieviešot īpašu ex ante tematisku nosacījumu, ka šo finansējumu drīkst izmantot romu integrācijas vajadzīām tikai tad, ja ir ieviesta piemērota romu integrācijas valsts stratēģija Naadzīa un sociālā atstumtīa EU-MIDIS II liecina, ka 80 % romu joprojām dzīvo zem savas mītnes valsts naadzīas sliekšņa; katra trešā roma mājoklī nav krāna ūdens; desmitā daļa dzīvo mājokļos ez elektrīas; katrs ceturtais roms (27 %) un katrs trešais romu tautīas ērns (30 %) dzīvo mājsaimniecīā, kur pēdējā mēneša laikā vismaz reizi ir ciests ads. Tas liecina, ka ne tuvu nav sasniegts Padomes gada ieteikuma mērķis par efektīviem romu integrācijas pasākumiem naadzīas mazināšanas jomā, izmantojot sociālos ieguldījumus. Tas pats attiecas uz Eiropas Komisijas gada ieteikumu Ieguldījums ērnos: naadzīas apurtā loka pārraušana, kurā sniegtas norādes dalīvalstīm par to, kā organizēt un īstenot politiku ērnu naadzīas un sociālās atstumtīas novēršanai. 9

12 Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums Rezultātu izlase par romiem FRA 1. atzinums ES dalīvalstīm ir Eiropas pusgada laikā jāpieņem savas valsts reformas programmas, kurās galvenā prioritāte ir izskaust galējas naadzīas izpausmes romu vidū, jo īpaši adu, nepietiekamu uzturu un ļoti sliktus sadzīves apstākļus. Tas ir paredzēts arī ANO 1. ilgtspējīgas attīstīas mērķī. ES dalīvalstīm ir jānodrošina nelavēlīgā situācijā esošām personām, tostarp romiem, piemēroti un pieejami sociālie pakalpojumi un sociālās aizsardzīas sistēmas, ko arī izmanto personas, kurām tie paredzēti. Stratēģijas Eiropa 2020 un valsts reformas programmu valsts mērķos ir skaidri jāiekļauj romu ērnu neaizsargātīas jautājums, pieprasot, ka ģimenēm ir jāūt pieejamiem piemērotiem mājokļiem, kur ir krāna ūdens, elektrīa un pietiekami liela platīa. ES dalīvalstīm ir pilnīā jāizmanto iespējas, ko sniedz Eiropas atalsta fonds vistrūcīgākajām personām 11, lai visiem ērniem, kuriem vajadzīga palīdzīa un kuri cieš no nepietiekama uztura, tostarp romiem, ūtu pieejamas ērnu aprūpes iestādes un skolās nodrošināta ezmaksas ēdināšana Iesaistīšanās dara tirgū Pēc EU-MIDIS II datiem, apsekojuma veikšanas rīdī tikai viena ceturtdaļa romu, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu, ija nodarināti vai pašnodarināti. Romu tautīas sieviešu nodarinātīas rādītāji ija daudz zemāki nekā romu tautīas vīriešiem tikai 16 % salīdzinājumā ar 34 %. Apsekojums liecina, ka kopumā 43 % romu vecumā no 20 līdz 64 gadiem strādā algotu daru, kas ir daudz mazāk nekā ES gada vidējais rādītājs 70 %. Situācija jauniešu gadījumā ir daudz sliktāka: apsekojuma veikšanas rīdī vidēji 63 % romu vecumā no 16 līdz 24 gadiem neija nodarināti un neguva izglītīu vai apmācīu, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju tai pašai vecuma grupai 12 %. Šajā vecuma grupā rezultāti liecina arī par ievērojamu dzimumu atšķirīu, proti, 72 % gados jaunu romu tautīas sieviešu neija nodarinātas un neguva izglītīu vai apmācīu salīdzinājumā ar 55 % gados jaunu romu tautīas vīriešu. Jāsecina, ka ūs diezgan grūti sasniegt Padomes gada ieteikuma mērķi ieviest efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret romiem dara tirgus un nodarinātīas iespēju pieejamīā. FRA 2. atzinums ES dalīvalstu pasākumiem, ar ko īsteno Padomes gada ieteikuma noteikumus par piekļuvi nodarinātīai, jāvelta pienācīga uzmanīa pārejai no izglītīas un apmācīas uz nodarinātīu, lai ieguldījums izglītīā nodrošinātu dara iespējas nelavēlīgā situācijā esošām personām, tostarp romiem, jo īpaši jauniešiem un sievietēm. ES dalīvalstīm ir jāmudina uzņēmumi jo īpaši vietējā mērogā vairāk iesaistīties šajā procesā, kā arī jāapsver atalsts sociālo uzņēmumu izveidei, lai radītu ilgtspējīgas daravietas romiem, galvenokārt domājot par romu tautīas sievietēm. ES dalīvalstīm jāīsteno Padomes gada ieteikuma noteikumi par nodarinātīas iespēju veicināšanu civildienestā etniskajām minoritātēm, piemēram, romiem ( jo īpaši sievietēm). Valsts pārvaldei var ūt izdevīgs etniski daudzveidīgs personāls, kas arī palīdzētu vairot tās izpratni par konkrētām prolēmām, ar ko saskaras romi, un kļūtu par lau priekšzīmi etnisko minoritāšu kopienām Izglītīa gada romu pirmā apsekojuma rezultāti raisīja ažas. Tie liecināja, ka tikai puse apsekoto ērnu apmeklēja pirmsskolas iestādi vai ērnudārzu un tikai niecīga daļa turpināja mācīas pēc oligātās izglītīas iegūšanas. EU-MIDIS II rezultāti liecina, ka romu tautīas ērni atpaliek no saviem citu tautīu vienaudžiem visos izglītīas aspektos. Tikai aptuveni puse (53 %) romu tautīas ērnu vecumā no četriem gadiem līdz oligātās pamatizglītīas sākuma vecumam apmeklē agrīnās pirmsskolas izglītīas iestādes. Vidēji 18 % romu vecumā no sešiem līdz 24 gadiem apgūst tāda līmeņa izglītīu, kas neatilst viņu vecumam, t. i., atpaliek no tā. Romu, kuri priekšlaicīgi pamet skolu, proporcija ir nesamērīgi augsta salīdzinājumā ar pārējiem iedzīvotājiem. Skolu segregācija Bulgārijā, Grieķijā, Slovākijā un Ungārijā joprojām ir prolemātiska, neskatoties uz to, ka šāda rīcīa ir aizliegta ar likumu un nesen ir ieviesta Eiropas Cilvēktiesīu tiesas judikatūra. Jāsecina, ka nav sasniegts Padomes gada ieteikuma mērķis ieviest efektīvus pasākumus, lai romu tautīas ērniem nodrošinātu pilnīgu piekļuvi kvalitatīvai vispārējai izglītīai un vienlīdzīgu attieksmi pret viņiem, kā arī panākt, lai visi romu tautīas skolēni iegūtu vismaz oligāto izglītīu. Rezultāti liecina, ka valsts iestādes nav īstenojušas efektīvus pasākumus nolūkā nodrošināt romu tautīas ērniem vienlīdzīgu piekļuvi ērnudārziem un pirmsskolas, vidusskolas un augstākajai izglītīai. 11 Eiropas atalsta fonds vistrūcīgākajām personām palīdz dalīvalstīm sniegt vistrūcīgākajām personām materiālo palīdzīu, piemēram, pārtiku, apģēru un pirmās nepieciešamīas preces. 10

13 Būtiskākie secinājumi un FRA atzinumi FRA 3. atzinums ES dalīvalstīm jāīsteno Padomes gada ieteikuma noteikums, ar ko aicina nekavējoties novērst skolu segregāciju, īstenojot pasākumus visu romu tautīas ērnu vienlīdzīgai dalīai integrētās skolās un klasēs. Valsts izglītīas iestādēm ciešā sadarīā ar romu pilsonisko saiedrīu un vietējām iestādēm ir jānovērš kopienu konflikti un/vai tā dēvētais antičigānisms, kā dēļ romu tautīas vecāku ērnus neuzņem integrētās skolās vai klasēs. Vietējām iestādēm ir jāņem vērā romu tautīas ērnu vispārīgie dzīves apstākļi un izglītīas šķēršļi, ar ko viņi saskaras. Politikas pasākumiem ir jāparedz stimuli un sociālais un mācīu atalsts skolās, lai risinātu virkni jautājumu, ar ko saskaras romu tautīas ērni, un uzlaotu vienlīdzīgas izglītīas iespējas. Valsts izglītīas iestādēm jāsniedz vajadzīgais atalsts un resursi skolām, kur mācās romi, lai viņus uzņemtu klasēs, kas atilst viņu vecumam, un mazinātu priekšlaicīgas skolas pamešanas rādītājus. Tas liecina, ka, lai arī Padomes gada ieteikumā ir konkrēti minēta virkne horizontālu politikas pasākumu diskriminācijas apkarošanai, darāmā vēl ir daudz, lai efektīvi praksē īstenotu Rasu vienlīdzīas direktīvu (2000/43/EK) 12, kas ir ieteikuma nepārprotama prasīa. FRA 4. atzinums ES dalīvalstīm ir jāpanāk, ka saskaņā ar Padomes gada ieteikumu valsts pārvalde un līdztiesīas atalsta struktūras veic vajadzīgos pasākumus, lai varētu efektīvi praksē īstenotu Rasu vienlīdzīas direktīvu (2000/43/EK), jo īpaši pievēršot uzmanīu dzimumu līdztiesīas aspektiem. ES dalīvalstīm un Eiropas Komisijai ir jāpastiprina atalsts pilsoniskās saiedrīas centieniem vairot romu zināšanas par tiesīām. ES dalīvalstīm ir pilnīā jāīsteno Direktīvas 2000/43/EK 10. pants, kurā dalīvalstīm ir noteikta prasīa rūpēties par to, lai saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie noteikumi kopā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem noteikumiem tiktu darīti zināmi attiecīgajām personām, izmantojot savā teritorijā visus attiecīgos līdzekļus Zināšanas par tiesīām un ziņošana par diskrimināciju gada romu apsekojumā aptuveni puse respondentu norādīja, ka ir saskārušies ar diskrimināciju savas etniskās izcelsmes dēļ. Tikai neliela daļa zināja par tiesīu aktiem, kas aizliedz diskrimināciju etniskās izcelsmes dēļ, pieņemot personu darā. EU-MIDIS II liecina, ka romi joprojām ikdienā saskaras ar ārkārtīgi lielu diskrimināciju, meklējot daru, daravietā, izglītīā, veselīas aprūpē, komunicējot ar pārvaldes iestādēm, kā arī apmeklējot veikalus. Teju puse romu (41 %) pēdējo piecu gadu laikā vismaz reizi ir saskārušies ar diskrimināciju savas etniskās izcelsmes dēļ kādā no iepriekš minētajiem gadījumiem. Ceturtā daļa romu (26 %) apgalvo, ka pēdējo reizi tikuši diskriminēti 12 mēnešu laikā pirms šā apsekojuma. Visiežāk pēdējo 12 mēnešu laikā diskriminācija notikusi, lietojot saiedriskos vai privātos pakalpojumus (19 %) vai meklējot daru (16 %). Tomēr vidēji tikai 12 % romu ziņo iestādēm par piedzīvoto diskrimināciju. Turklāt gandrīz trešdaļa (27 %) apsekoto romu nemaz nezina par tiesīu aktiem, kas aizliedz diskrimināciju etniskās izcelsmes dēļ, un vairumam romu (82 %) nav zināma neviena organizācija, kas sniedz atalstu diskriminācijas upuriem Efektīvāka pārraudzīa un izvērtēšana Viens no Padomes gada ieteikuma strukturālajiem pasākumiem attiecas uz pārraudzīas un izvērtēšanas politiku. Eiropas Komisija un FRA vairākus gadus aicināja apkopot datus, kas ir iedalīti pēc etniskās izcelsmes un kuru pamatā ir informācija par respondenta pašidentifikāciju, turklāt kuri ir apkopoti rīvprātīgi un atilstīgi ES un valsts datu aizsardzīas noteikumiem. Saistīā ar to FRA regulāri veic apsekojumus par etnisko, reliģisko un citu minoritāšu pārstāvjiem. Lai ES mērogā izstrādātu kopēju metodiku, kas sniedz atilstīgus un salīdzināmus datus par romu tautīas iedzīvotājiem ES dalīvalstīs, to ir ieteicams darīt ciešā sadarīā ar visām dalīvalstīm. 12 Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederīas, OV L 180,

14 Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums Rezultātu izlase par romiem Ņemot vērā iepriekš minēto, Revīzijas palāta savā gada īpašā ziņojuma par ES politikas iniciatīvām un finansiālo atalstu romu integrācijai 8. ieteikumā aicina Eiropas Komisiju sadarīā ar dalīvalstīm izstrādāt kopēju metodiku. Komisijai ir jāmudina dalīvalstis, ievērojot valstu tiesiskos regulējumus un ES tiesīu aktus, tostarp pastāvošās iespējamās atkāpes, nākamos divus gadus visaptverošā veidā vākt statistikas datus par etnisko izcelsmi. FRA 5. atzinums Eiropas Komisijai ir jāmudina ES dalīvalstis apsvērt daraspēka apsekojumā un Eiropas Savienīas statistikā attiecīā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem apkopot statistikas datus par etnisko izcelsmi. Kaut arī apkopot statistikas datus par romu tautīas iedzīvotājiem ir ne vien tehniski un juridiski sarežģīti, et arī dārgi, atsevišķas dalīvalstis ir veikušas veiksmīgus izmēģinājumus ar etniskās izcelsmes jautājumu iekļaušanu daraspēka apsekojumā un Eiropas Savienīas statistikā attiecīā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem. 12

15 2 Rezultātu apskats 2.1. Naadzīa un sociālas atstumtīas dzīves apstākļi Vispārējās cilvēktiesīu deklarācijas 25. pants, kas minēts Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesīām (ICESCR) 11. pantā, paredz, ka katram cilvēkam ir tiesīas uz tādu dzīves līmeni, tostarp uzturu, apģēru, mājokli, medicīnisko aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami viņa un viņa ģimenes veselīai un laklājīai. 13 Šie starptautisko cilvēktiesīu instrumenti kopā ar Eiropas Sociālo hartu (pārskatītu) ir plašāks pamats, lai izstrādātu jaunā Eiropas sociālo tiesīu pīlāra apspriedes, par ko Eiropas Komisija pavēstīja gadā 14. Naadzīas un sociālās atstumtīas apkarošana ir viens no stratēģijas Eiropa 2020 pamatmērķiem. Padomes gada ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem ir rasta saikne starp naadzīas mazināšanu un dara tirgus aktivizēšanas un veicināšanas politiku 15. Tas sasaucas arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1. ilgtspējīgas attīstīas mērķi (IAM), kas aicina līdz gadam izskaust naadzīu visās tās izpausmēs un nodrošināt sociālo aizsardzīu naadzīgajiem un neaizsargātajiem iedzīvotājiem, uzlaojot piekļuvi pamatpakalpojumiem 16. ANO ilgtspējīgas attīstīas mērķi un to apakšmērķi 1. mērķis. Visur izskaust naadzīu visās tās izpausmēs. 1. apakšmērķis. Līdz gadam visur izskaust galēju naadzīu, kāda, pēc pašreizējiem kritērijiem, ir tad, ja cilvēkam jāpārtiek ar mazāk nekā 1,25 USD dienā. 2. apakšmērķis. Līdz gadam vismaz uz pusi samazināt to visu vecumu vīriešu, sieviešu un ērnu īpatsvaru, kuri dzīvo naadzīā visās tās dimensijās atilstīgi valstī pieņemtajai definīcijai. 3. apakšmērķis. Īstenot valsts līmenī atilstīgas sociālās aizsardzīas sistēmas un pasākumus visiem, tostarp nodrošināt minimālo ienākumu līmeni, un līdz gadam panākt, ka šādas sistēmas aptver iedzīvotājus ar viszemākajiem ienākumiem un neaizsargātos iedzīvotājus. 10. mērķis. Samazināt nevienlīdzīu starp valstīm un valstu iekšienē. 1. apakšmērķis. Līdz gadam pakāpeniski sasniegt un saglaāt 40 procentu naadzīgāko iedzīvotāju ienākumu pieaugumu tādā līmenī, kas ir augstāks par vidējo attiecīgajās valstīs Zemu ienākumu radīta naadzīa Naadzīas riska indeksā iekļauj tādu mājsaimniecīu iemītniekus, kuros ekvivalentie mājsaimniecīas ienākumi nepārsniedz valsts naadzīas riska slieksni, kas ir 60 % no gada ienākumu mediānas 13 Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamlejas Vispārējās cilvēktiesīu deklarācijas (1948. gada 10. decemris) 25. pants. Sk. arī ANO Ģenerālās asamlejas Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesīām (1976. gada 3. janvāris) 11. pantu. 14 Eiropas Komisija (2016). 15 Padomes gada Ieteikuma 2.6. ieteikums Naadzīas samazināšana, pateicoties sociālajam ieguldījumam. 16 Sk. 1. IAM. Sk. arī FRA (2016). 13

16 Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums Rezultātu izlase par romiem pēc sociālo paalstu izmaksas atilstīgi Eurostat ikgadējiem pulicētajiem datiem 17. Kopumā 80 % apsekoto romu un viņu ērnu izdzīvo ar ienākumiem, kas ir zemāki nekā attiecīgās valsts naadzīas riska slieksnis (1. attēls). Salīdzinājumam gadā vidēji 17 % iedzīvotāju visā ES ija pakļauti naadzīas riskam. Gandrīz visiem apsekotajiem romu tautīas iedzīvotājiem) Spānijā (98 %), Grieķijā (96 %) un Horvātijā (93 %) un ienākumi nepārsniedz valstij noteikto zemu ienākumu radītu naadzīas slieksni. Čehijā šis rādītājs ir zemāks (58 %), tomēr tas teju sešas reizes pārsniedz visu iedzīvotāju rādītāju. Šķiet, ka zemu ienākumu radīta naadzīa ir saistīta ar romu koncentrāciju noteiktās teritorijās. Lielākajā daļā valstu naadzīas riskam pakļauto romu ir proporcionāli vairāk apkaimēs, kur saskaņā ar respondentu novērtējumu visi vai gandrīz visi iedzīvotāji ir romu izcelsmes (2. attēls). Izņēmums ir tikai Grieķija un Spānija: šajās dalīvalstīs naadzīas risks ir ļoti augsts, taču nav vērojamas krasas atšķirīas starp dažādām apkaimēm. Jautāti, vai var izdzīvot ar mājsaimniecīas kopējiem ienākumiem, 92 % apsekoto romu apgalvo, ka sastopas ar zināmām grūtīām, et 45 % pauž, ka ir ārkārtīgi grūti izdzīvot ar šo iztiku. Grieķijā un Portugālē šis īpatsvars ir 74 % (3. attēls). 1. attēls. Romu naadzīas riska indeksi (mazāk nekā 60 % no ekvivalento ienākumu mediānas pēc sociālo paalstu izmaksas) salīdzinājumā ar Eurostat gada visu iedzīvotāju rādītāju, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) a, BG CZ EL ES HR HU PT RO SK Kopā (8 DV) Romu naadzīas riska indekss zem valsts gada sliekšņa Visu iedzīvotāju naadzīas riska indekss gadā (EU-SILC) 15 * Piezīmes. * Nav piemērojams. Portugāles vērtīu nevar pulicēt, jo trūkst liels skaits vērtīu (>50 %). Avots: a No visām personām romu mājsaimniecīās (n=26 571); svaroti rādītāji. Saskaņā ar EU-MIDIS II apsekojumu naadzīas riskam ir pakļautas visas personas, kuru ekvivalentie rīcīā esošie mājsaimniecīas mēneša ienākumi nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no valsts gada naadzīas riska sliekšņa (pēc Eurostat pulicētajiem datiem). Ekvivalentos rīcīā esošos ienākumus aprēķina, mājsaimniecīas kopējos ienākumus, no kuriem atņemti nodokļi un citi atskaitījumi, dalot ar mājsaimniecīas locekļu skaitu, ko izsaka pieaugušo ekvivalentā, izmantojot tā dēvēto modificēto OECD skalu (1-0,5-0,3). Eurostat [ilc_li02] (dati iegūti: ). FRA, g. EU-MIDIS II, romi; Eurostat, g. EU-SILC. 17 Rādītāja aprēķina pamatā ir EU-MIDIS II, un tas ir ieroežotā veidā salīdzināms ar ES rādītāju naadzīas riska rādītājs pēc sociālo paalstu izmaksas. EU-MIDIS II informāciju par ienākumiem ieguva gadā, taču izmantotā naadzīas sliekšņa pamatā ir gada EU-SILC dati ( jaunākie dati, kādi pieejami pulikācijas sagatavošanas rīdī). Tā kā naadzīas slieksnis gadā, visticamāk, ir augstāks, šajā ziņojumā varētu neūt pietiekami novērtēts romu naadzīas riska indekss. EU-MIDIS II respondentiem vaicāja par viņu pašreizējiem mājsaimniecīas mēneša ienākumiem. Rezultātā mājsaimniecīas gada ienākumi var tikt novērtēti pārāk zemu, proti, EU-MIDIS II var krietni pārvērtēt tos, kuri pakļauti naadzīas riskam. Turpretī Eurostat rādītāja vajadzīām apkopotie dati sniedz informāciju par mājsaimniecīu gada ienākumiem. 14

17 Rezultātu apskats 2. attēls. Romu naadzīas riska indeksi a un koncentrācija dzīvojamos rajonos, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) c * BG CZ EL ES HR HU PT RO SK Kopā (8 DV) Visi ir romi Lielākā daļa ir romi Daži ir romi vai neviens nav roms Piezīmes. * Nav piemērojams. Portugāles vērtīu nevar pulicēt, jo trūkst liels skaits vērtīu (>50 %). Avots: a c No visām personām romu mājsaimniecīās, izņemot Portugāli (n=26 419); svaroti rādītāji. Iedzīvotājiem uzdeva jautājumu: Jūsuprāt, cik daudz no visiem iedzīvotājiem jūsu dzīvojamajā rajonā ir romu izcelsmes personas tāpat kā jūs: visi iedzīvotāji, lielākā daļa, daži vai neviens iedzīvotājs? Attēlā redzamās kategoriju summas noapaļošanas rezultātā var atšķirties no tekstā norādītajām summām par vienu procentpunktu. FRA, g. EU-MIDIS II, romi. 3. attēls. Romu spēja izdzīvot ar ienākumiem, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) a,,c (1) BG CZ EL ES HR HU PT RO SK Kopā (9 DV) Ārkārtīgi grūti Grūti Diezgan grūti Diezgan viegli, viegli vai ļoti viegli Piezīmes. a No visām personām romu mājsaimniecīās (n=31 334); svaroti rādītāji. Apsekojuma jautājums: Domājot par jūsu mājsaimniecīas kopējiem ienākumiem, vai jūsu mājsaimniecīai ir grūti ar tiem izdzīvot? c Attēlā redzamās kategoriju summas noapaļošanas rezultātā var atšķirties no tekstā norādītajām summām par vienu procentpunktu. Avots: FRA, g. EU-MIDIS II, romi. 15

18 Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums Rezultātu izlase par romiem Bads Vispārējās cilvēktiesīu deklarācijas 25. pants un ICESCR 11. pants paredz, ka katram cilvēkam ir tiesīas uz uzturu un vajadzīgajiem sociālajiem pakalpojumiem. Tiesīas uz sociālo palīdzīu ir noteiktas arī ES Pamattiesīu hartas 34. pantā (sociālā nodrošinājuma un sociālās palīdzīas pieejamīa). Tās tiek nepārprotami pārkāptas, ja cilvēki cieš adu un nesaņem pietiekamu uzturu. Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesīu komiteja (CESCR) savā Vispārējā komentārā Nr. 12 (1999. gads) interpretēja tiesīas uz pienācīgu uzturu, nosakot, ka tiesīas ir nodrošinātas tad, ja visiem vīriešiem, sievietēm un ērniem, kā atsevišķi, tā arī kopā ar pārējiem kopienas locekļiem, ir fiziski un ekonomiski vienmēr pieejams pienācīgs uzturs vai līdzekļi tā iegādei. Bada izskaušana un pārtikas nodrošinājums ir viens no ilgtspējīgas attīstīas mērķu pīlāriem. 4. attēlā redzams, ka 7 % apsekoto romu dzīvo mājsaimniecīās, kur pēdējā mēneša laikā vismaz viena persona regulāri devusies pie naktsmiera izsalkusi (t. i., vismaz četras reizes). To piedzīvojuši 17 % romu Horvātijā, 13 % romu Grieķijā un 11 % romu Ungārijā. Grieķijā gandrīz puse respondentu (47 %) dzīvo mājsaimniecīās, kur pēdējā mēneša laikā kāds vismaz reizi ir devies pie naktsmiera izsalcis. Tas jo īpaši raisa ažas, jo Grieķijā ir visaugstākais algotā darā strādājošu romu ANO ilgtspējīgas attīstīas mērķi un to apakšmērķi 2. mērķis. Izskaust adu, panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlaotu uzturu, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecīu. 1. apakšmērķis. Līdz gadam izskaust adu un nodrošināt visiem iedzīvotājiem, jo īpaši naadzīgajiem un neaizsargātajiem, tostarp zīdaiņiem, piekļuvi nekaitīgam, uzturvielām agātam un pietiekamam uzturam visa gada garumā. 2. apakšmērķis. Līdz gadam izskaust visu veidu nepareizu uzturu, tostarp līdz gadam sasniegt starptautiski saskaņotos mērķus attiecīā uz kavētu augšanu un vājumu ērniem vecumā līdz 5 gadiem, kā arī apmierināt pusaudžu meiteņu, grūtnieču, ar krūti arojošu sieviešu un vecu cilvēku uztura vajadzīas. rādītājs, taču, kā redzams, ar to nepietiek, lai apmierinātu pat pamata vajadzīas, piemēram, uzturu. Turklāt rezultāti liecina, ka vidēji katrs trešais romu tautīas ērns apsekojumā iekļautajās valstīs dzīvo mājsaimniecīā, kur pēdējā mēneša laikā vismaz reizi ir ciests ads. Salīdzinot ar gada apsekojuma rezultātiem, Bulgārijā, Čehijā, Rumānijā un Ungārijā ir samazinājies to romu īpatsvars, kuri dzīvo mājsaimniecīās, kur pēdējā mēneša laikā kāds vismaz reizi ir devies pie naktsmiera izsalcis. Īpatsvars nav mainījies ne Grieķijā, ne Slovākijā, nedz arī Spānijā. 4. attēls. Romi, kuri dzīvo mājsaimniecīās, kur pēdējā mēneša laikā vismaz viena persona ir devusies pie naktsmiera izsalkusi vienreiz, dažas reizes vai arī vismaz četras reizes, iedalījums pa ES dalīvalstīm (%) a, * BG CZ EL ES HR HU PT RO SK Kopā (8 DV) Piezīmes. * Nav piemērojams. Portugāles vērtīu nevar pulicēt, jo trūkst liels skaits vērtīu (>25 %). Avots: Ne reizi Vienreiz Dažas reizes (2 3) Vairākas reizes (vismaz 4) a No visām personām romu mājsaimniecīās (n=31 793); svaroti rādītāji. Apsekojuma jautājums: Vai pēdējā mēneša laikā jums vai kādam citam jūsu mājsaimniecīas loceklim ija jādodas pie naktsmiera izsalkušam tāpēc, ka nepietika naudas uzturam? Ja tā, tad cik ieži tas notika pēdējā mēneša laikā? FRA, g. EU-MIDIS II, romi. 16

19 Rezultātu apskats 2.2. Iesaistīšanās dara tirgū ES Pamattiesīu hartas 15. pants aizsargā personas tiesīas strādāt. Pirmais stratēģijas Eiropa 2020 pamatmērķis ir panākt, lai līdz gadam 75 % iedzīvotāju vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem ūtu nodarināti. Padomes gada ieteikums aicina dalīvalstis īstenot efektīvus pasākumus, lai sasniegtu šo mērķi, tostarp apkarojot diskrimināciju un atalstot pirmo dara pieredzi, profesionālo apmācīu, apmācīu dara vietā, mūžizglītīu un prasmju pilnveidošanu, kā arī atalstot pašnodarinātīu un uzņēmējdarīu. Trīs no IAM 8. mērķa veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarinātīu, kā arī cilvēka cienīgu daru visiem apakšmērķiem attiecas uz iesaistīšanos dara tirgū. ANO ilgtspējīgas attīstīas mērķis un tā apakšmērķi 8. mērķis. Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarinātīu, kā arī cilvēka cienīgu daru visiem. 5. apakšmērķis. Līdz gadam nodrošināt pilnvērtīgu un produktīvu nodarinātīu un pienācīgas kvalitātes daru visām sievietēm un vīriešiem, tostarp jauniešiem un personām ar invaliditāti, un vienādu dara samaksu par vienādi vērtīgu daru. 6. apakšmērķis. Līdz gadam ievērojami samazināt to jauniešu īpatsvaru, kuri nav iesaistīti ne dara tirgū, ne izglītīā, nedz arī apmācīā. 8. apakšmērķis. Aizsargāt dara ņēmēju tiesīas un veicināt drošu dara vidi visiem dara ņēmējiem, tostarp migrējošiem dara ņēmējiem un jo īpaši migrējošām sievietēm un personām, kuras nodarinātas neprognozējamā darā Pamatnodarošanās statuss Vidēji viena ceturtdaļa romu, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu (25 %), apgalvoja, ka apsekojuma veikšanas laikā viņu pamatnodarošanās ija nodarināts vai pašnodarināts (1. taula). Šeit ietilpst pilna un nepilna laika dars, kā arī gadījuma dars, ja to uzskata par pamatnodarošanos 18. Teju trīsreiz vairāk (64 %) deviņu attiecīgo ES dalīvalstu respondentu no visiem iedzīvotājiem apgalvoja, ka strādā algotu daru 19. Nav konstatēti vērā ņemami uzlaojumi, salīdzinot ar gada 18 Pamatnodarošanās paredz jautāt visiem mājsaimniecīas locekļiem par viņu pašreizējo statusu attiecīā uz nodarinātīu. Tā atšķiras no SDO nodarinātīas koncepcijas un no tās, kas lietota Darspēka apsekojumā (mainīgais, kas izmantots MAINSTAT). Nodarinātīa attiecas arī uz neliela apjoma daru ez atlīdzīas ģimenes saimnieciskajā darīā, jo tas ir devums ģimenes udžetā. 19 Pamatojoties uz pieprasītajiem datiem no Eurostat daraspēka apsekojuma par pašnovērtēto nodarinātīas statusu (MAINSTAT) personām no 15 gadu vecuma. apsekojuma rezultātiem. Visaugstākie romu pašnovērtētie nodarinātīas rādītāji ir Grieķijā (43 %), Ungārijā (36 %) un Portugālē (34 %). Viszemākie rādītāji ir konstatēti Horvātijā (8 %) un Spānijā (16 %). Viena trešā daļa apsekoto romu mājsaimniecīu locekļu (34 %) apgalvo, ka ir ezdarnieki, turklāt to īpatsvars ir lielāks nekā 50 % Horvātijā (62 %), Spānijā (57 %) un Bulgārijā (55 %). Īpaši mazs respondentu pašnovērtēto ezdarnieku īpatsvars ir Rumānijā tikai 5 %, mazliet augstāks tas ir Portugālē (17 %) un Ungārijā (23 %). Tā kā pastāv saikne starp to, ka personas sevi uzskata par ezdarniekiem, un to personu īpatsvaru, kuras veic mājsaimniecīas pienākumus, vajadzētu veikt padziļinātu analīzi valsts mērogā, lai noskaidrotu, vai iedzīvotāji nereģistrējas ezdarnieku statusā vai arī pamet dara tirgu, kā arī to, vai tas ir saistīts ar aiziešanu no dara. Turklāt 1. taulā ir redzama vērā ņemama dzimumu atšķirīa: 34 % romu tautīas vīriešu apgalvo, ka ir nodarināti, salīdzinot vien ar 16 % romu tautīas sieviešu. Visu iedzīvotāju vidū joprojām ir visai liela dzimumu atšķirīa, tomēr tā ne tuvu nav tik krasa kā romu vidū (71 % nodarinātu vīriešu salīdzinājumā ar 57 % nodarinātu sieviešu). Dzimumu atšķirīu dara tirgus dalīnieku vidū var skaidrot ar to, ka romu tautīas sievietes iežāk veic mājsaimniecīas pienākumus, ko uzskata par savu pamatnodarošanos. Arī gada romu apsekojums liecināja par ūtisku dzimumu atšķirīu dara tirgus dalīnieku vidū un lielāku sieviešu īpatsvaru starp tiem, kuru pamatnodarošanās ir mājsaimniecīas pienākumu veikšana, kas gadā ir (un ija) otrā augstākā pašu uzrādītā pamatnodarošanās kategorija pēc ezdara. Saskaņā ar EU-MIDIS II apsekojuma rezultātiem 28 % no visām apsekotajām romu tautīas sievietēm kā savu pamatnodarošanos minējušas mājsaimniecīas pienākumus salīdzinājumā ar 6 % no visiem romu tautīas vīriešiem. Šī romu tautīas sieviešu proporcija ir augsta, salīdzinot ar sievietēm visu iedzīvotāju vidū, ko varētu skaidrot ar tradicionālo dzimumu lomu sadalījumu 20. Aptuveni 12 % romu tautīas respondentu kā pamatnodarošanos minējuši pensionārs, turklāt ez ievērojamām atšķirīām dzimumu starpā. Šī vērtīa ir salīdzinoši zema un atspoguļo faktu, ka romu tautīas iedzīvotāju vidējais vecums ir mazāks salīdzinājumā ar pārējiem iedzīvotājiem. To var skaidrot ar augstākiem romu dzimstīas rādītājiem un īsāku paredzamo mūža ilgumu lielākajā daļā apsekoto valstu 21. Vismazākais pensionēto romu īpatsvars ir Grieķijā un Horvātijā aās 2 %. 20 FRA (2014). 21 Fundación Secretariado Gitano (ed.),

20 Eiropas Savienīas minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums Rezultātu izlase par romiem 1. taula. Pašreizējā pamatnodarošanās deviņās ES dalīvalstīs, visas personas romu mājsaimniecīās, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu (%) a, ES dalīvalsts BG CZ EL ES HR HU PT RO SK Kopā (9 DV) Nestrādā slimīas vai invaliditātes dēļ Nodarināts Bezdarnieks Mājsaimniecīas pienākumi Pensionārs Ekonomiski neaktīvs cita iemesla dēļ (izglītīa, militārais dienests, cits) Sievietes (1) Vīrieši (1) (0) 13 5 Kopā Sievietes Vīrieši (1) 16 8 Kopā Sievietes (1) (2) Vīrieši (0) (2) (2) Kopā Sievietes Vīrieši (0) 6 5 Kopā Sievietes (1) 6 Vīrieši (0) (2) 8 Kopā Sievietes Vīrieši (0) 16 9 Kopā Sievietes (1) Vīrieši (1) (1) Kopā (1) Sievietes Vīrieši Kopā Sievietes Vīrieši (1) 11 8 Kopā Sievietes Vīrieši Kopā Piezīmes. a No visām personām romu mājsaimniecīās, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu (n=22 097); svaroti rādītāji. Avots: Rezultāti, kuru pamatā ir mazs atilžu skaits, ir statistiski mazāk ticami. Tāpēc rezultāti, kuru pamatā ir nesvaroti novērojumi grupas kopējos rezultātos vai arī šūnas, kurās ir mazāk nekā 20 nesvaroti novērojumi, ir doti iekavās. Rezultāti, kuru pamatā ir mazāk nekā 20 nesvaroti novērojumi grupas kopējos rezultātos, netiek pulicēti. FRA, g. EU-MIDIS II, romi. 18