ELEKTROIETAIŠU ZEMĒŠANA UN ELEKTRODROŠĪBAS PASĀKUMI. GALVENĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS

LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 048 Pirmais izdevums 2005 ELEKTROIETAIŠU ZEMĒŠANA UN ELEKTRODROŠĪBAS PASĀKUMI. GALVENĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS Latvijas Elektrotehniskā komisija LEK 048

LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 048 Pirmais izdevums 2005 ELEKTROIETAIŠU ZEMĒŠANA UN ELEKTRODROŠĪBAS PASĀKUMI. GALVENĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS Standarts nosaka elektroietaišu zemējumu ierīkošanas un elektrodrošības pasākumu galvenās tehniskās prasības, lai nodrošinātu cilvēkus un dzīvniekus pret elektrotraumām elektroietaišu normālā darba režīmā, kā arī izolācijas bojājumu gadījumos. Standarta prasības attiecināmas uz jaunierīkojamām un rekonstruējamām elektroietaisēm. Standarts izstrādāts, balstoties uz a/s,,latvenergo elektrisko uzņēmumu darba pieredzi, Latvijas nacionālajiem standartiem, Elektrotehnikas standartizācijas Eiropas komitejas materiāliem. Atkāpes no standarta pieļaujamas tikai tad, ja tās nerada kaitējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam, kā arī apkārtējai videi. Atkāpes no standarta jāsaskaņo ar elektroapgādes uzņēmumu. Standarts aizstāj bijušās PSRS Enerģētikas un elektrifikācijas ministrijas Elektroietaišu ierīkošanas noteikumu 1.7. nodaļu Zemēšana un elektrodrošības pasākumi (6.izdevums, 1985.g.). Standarts pieņemts Elektroietaišu ierīkošanas un ekspluatācijas standartizācijas tehniskajā komitejā un apstiprināts Latvijas Elektrotehniskajā komisijā. Copyright LEK 2005 Šīs publikācijas jebkuru daļu nedrīkst reproducēt vai izmantot jebkurā formā vai jebkādiem līdzekļiem, elektroniskiem vai mehāniskiem, fotokopēšana vai mikrofilmas ieskaitot, bez izdevēja rakstiskas atļaujas. Reģistrācijas nr. 088 Datums: 27.06.2005. Latvijas Elektrotehniskā komisija LEK 081 Pulkveža Brieža ielā 12, Rīgā, LV-1230 LATVIJAS ENERGOSTANDARTS

3 048 LEK: 2005 Satura rādītājs 1. Vispārējā daļa...4 1.1. Darbības sfēra... 4 1.2. Termini un definējumi... 4 3. Aizsardzības pasākumi pret tiešo saskari...16 4. Aizsardzības pasākumi pret tiešo un netiešo saskari...17 5. Aizsardzības pasākumi pret netiešo saskari...18 7. Zemējumietaises izolētas neitrāles tīklā ar spriegumu virs 1 kv...27 8. Zemējumietaises cieši zemētas neitrāles tīklā ar spriegumu līdz 1 kv...28 9. Zemējumietaises izolētas neitrāles tīklā ar spriegumu līdz 1 kv...30 10. Zemējumietaises vietās ar lielu zemes īpatpretestību...30 11. Zemētāji...31 12. Zemētājvadi...32 13. Galvenā zemējumkopne...33 14. Aizsargvadi (PE vadi)...33 15. Aizsargneitrālvadi (PEN vadi)...37 16. Potenciālu izlīdzināšanas sistēmas vadi...38 17. Zemētājvadu, aizsargvadu un potenciālu izlīdzināšanas sistēmas vadu savienošana un pievienošana...38 18. Pārnesamie elektropatērētāji...39 19. Pārvietojamās elektroietaises...40 20. Dzīvnieku uzturēšanai paredzēto telpu elektroiekārtas...44

4 048 LEK: 2005 1. Vispārējā daļa 1.1. Darbības sfēra Standarta prasības attiecas uz visām jaunierīkojamām un rekonstruējamām maiņsprieguma un līdzsprieguma elektroietaisēm ar spriegumu līdz 1 kv un augstāk un satur vispārējās prasības elektroiekārtu zemēšanai, kā arī cilvēku un dzīvnieku aizsardzībai no elektriskās strāvas triecieniem kā elektroietaišu normālā darba režīmā, tā arī pie elektroiekārtu izolācijas bojājumiem. Papildus prasības elektroietaišu zemēšanai un elektrodrošības pasākumiem norādītas attiecīgos Latvijas energostandartos. 1.2. Termini un definējumi 1.2.1. Attiecībā uz elektrodrošības pasākumiem elektroietaises iedalās: elektroietaisēs ar spriegumu virs 1 kv cieši zemētas un efektīvi zemētas neitrāles tīklos; elektroietaisēs ar spriegumu virs 1 kv izolētas, kompensētas vai pretestībzemētas neitrāles tīklos; elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv cieši zemētas neitrāles tīklos; elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv izolētas neitrāles tīklos. 1.2.2. Šajā standartā ietverti šādi elektroietaišu ar spriegumu līdz 1 kv zemēšanas veidi: TN sistēma sistēma, kurā ir viens tieši zemēts punkts un ietaises atklātās strāvvadošās daļas ir savienotas ar šo punktu ar aizsargājošiem vadiem. Atkarībā no aizsargājošo vadu izveidojuma izšķir šādus trīs TN sistēmas veidus: TN C sistēma TN sistēma, kurā aizsargvads (PE vads) un neitrālvads (N vads) apvienoti vienā vadā visā to garumā (sk.1.att.). 1.attēls. TN-C sistēma maiņstrāvai (a) un līdzstrāvai (b). Aizsargvads un neitrālvads apvienoti vienā vadā. 1 barošanas avota neitrāles (viduspunkta) zemējums; 2 atklātās strāvvadošās daļas; 3 līdzstrāvas barošanas avots N vads, neitrālvads;

5 048 LEK: 2005 PE vads, aizsargvads zemētājvads, potenciālu izlīdzināšanas sistēmas aizsargvads; PEN vads, aizsargneitrālvads zemēts vads, kas veic gan aizsargvada, gan neitrālvada funkcijas TN S TN sistēma, kurā aizsargvads un neitrālvads viens no otra atdalīti visā to garumā (sk.2.att.). 2.attēls. TN-S sistēma maiņstrāvai (a) un līdzstrāvai (b). Aizsargvads un neitrālvads atdalīti. 1 maiņstrāvas barošanas avota viduspunkta zemējums; 1-1 līdzstrāvas barošanas avota izvada zemējums; 1-2 līdzstrāvas barošanas avota viduspunkta zemējums; 2 atklātās strāvvadošās daļas; 3 barošanas avots TN C S sistēma TN sistēma, kurā aizsargvada un neitrālvada funkcijas apvienotas vienā vadā tikai kādā līnijas daļā, sākot no barošanas avota (sk.3.att.); IT sistēma sistēma, kurā barošanas avota neitrāle izolēta no zemes vai zemēta, pieslēdzot mēraparātus vai ierīces ar lielu pretestību, bet elektroietaises atklātās strāvvadošās daļas zemētas (sk.4.att.); TT sistēma sistēma, kurā barošanas avota neitrāle cieši zemēta, bet elektroietaises atklātās strāvvadošās daļas zemētas ar zemētāju, kas elektriski neatkarīgs no barošanas avota cieši zemētās neitrāles (sk.5.attēlu.).

6 048 LEK: 2005 Lietotajiem sistēmu apzīmētājiem ir šādas nozīmes: Pirmais burts norāda barošanas avota neitrāles stāvokli attiecībā pret zemi: T neitrāle zemēta; I neitrāle izolēta (visas spriegumam pieslēgtās daļas izolētas no zemes). Otrs burts norāda atklāto strāvvadošo daļu stāvokli attiecībā pret zemi: T atklātās strāvvadošās daļas zemētas neatkarīgi no barošanas avota vai jebkāda barojošā tīkla punkta stāvokļa attiecībā pret zemi; N atklātas strāvvadošās daļas savienotas ar barošanas avota zemēto punktu. Tālāk sekojošie burti (pēc N) apzīmē apvienotas vienā vadā vai atdalītas aizsargvada un neitrālvada funkcijas: S aizsargvads (PE vads) un neitrālvads (N vads) atdalīti; C aizsargvada un neitrālvada funkcijas apvienotas vienā aizsargneitrālvadā (PEN vadā). 3. attēls.tncs sistēma maiņstrāvai (a) un līdzstrāvai (b). Aizsargvads un neitrālvads daļā sistēmas apvietoti vienā vadā 1 maiņstrāvas barošanas avota neitrāles zemējums; 11 līdzstrāvas barošanas avota izvada zemējums; 12 līdzstrāvas barošanas avota viduspunkta zemējums; 2 atklātās strāvvadošās daļas; 3 barošanas avots 1.2.3. Efektīvi zemētas neitrāles elektriskais tīkls trīsfāžu elektriskais tīkls ar spiegumu virs 1 kv, kurā zemesslēguma koeficients nepārsniedz 1,4.

7 048 LEK: 2005 1.2.4. Zemesslēguma koeficients trīsfāžu elektriskajā tīklā potenciālu starpības attiecība starp nebojāto fāzi un zemi zemesslēguma vietā, ja viena vai divas fāzes bojātas, pret potenciālu starpību starp fāzi un zemi tajā pašā punktā pirms zemesslēguma. 1.2.5. Cieši zemēta neitrāle tieši zemējumietaisei pievienota transformatoru vai ģeneratoru neitrāle. Cieši zemēts var būt arī vienfāzes maiņstrāvas barošanas avota izvads vai līdzstrāvas avota pols divvadu tīklos, kā arī viduspunkts līdzstrāvas trīsvadu tīklā. 1.2.6. Izolēta neitrāle transformatora vai ģeneratora neitrāle, kas nav pievienota zemējumietaisei vai pievienota tai ar lielu pretestību (signalizācijas aparāti, mēraparāti, aizsardzības un citas līdzīgas ierīces). 1.2.7. Spriegumaktīva daļa jebkurš vadītājs vai strāvvadoša daļa, ko paredzēts pieslēgt spriegumam normālos ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā arī neitrāles vadītājs; taču ir pieņemts, ka šajā kategorijā neietilpst PEN vadītāji. 4. attēls. IT sistēma maiņstrāvai (a) un līdzstrāvai (b). Elektroietaises atklātās strāvvadošās daļas zemētas. Barošanas avota neitrāle izolēta no zemes vai zemēta ar lielu pretestību 1 barošanas avota neitrāles zemēšanas pretestība (ja tāda ir); 2 zemējums; 3 atklātās strāvvadošās daļas; 4 elektroietaises zemējums; 5 barošanas avots

8 048 LEK: 2005 1.2.8. Atklāta strāvvadoša daļa tieši pieskarei pieejama strāvvadoša daļa, kas parasti nav pievienota spriegumam, bet tajā spriegums var rasties bojājuma gadījumā. Tādas strāvvadošās daļas ir elektroiekārtu metāla apvalki, vadības rokturi u.tml. 1.2.9. Strāvvadoša daļa elektroiekārtas daļa, kas spēj vadīt strāvu, taču tai nav obligāti jābūt paredzētai darba strāvas vadīšanai. 1.2.10. Ārēja strāvvadoša daļa, elektroietaisei nepiederoša ārēja strāvvadoša daļa daļa, kas neietilpst elektroietaisē, un kura var radīt potenciālu starpību (parasti pret zemi). 1.2.11. Tieša saskare cilvēka vai dzīvnieka tieša saskare ar spriegumaktīvu daļu, kas atrodas zem sprieguma. 1.2.12. Netieša saskare cilvēka vai dzīvnieka saskare ar atklātu strāvvadošu daļu, kas atrodas zem sprieguma izolācijas bojājuma gadījumā. 1.2.13. Aizsardzība pret tiešo saskari* aizsardzība normālos apstākļos, kad nav bojājuma, lai novērstu tiešu saskari ar spriegumaktīvām strāvvadošām daļām, kas atrodas zem sprieguma. Piezīme*: Starptautiskajā terminoloģijas standartā IEC 60050-195 International Electrotechnical Vocabulary - Part 195: Earthing and protection against electric shock bāzes aizsardzība. 1.2.14. Aizsardzība pret netiešo saskari* cilvēku vai dzīvnieku aizsardzība pret elektrotriecienu, ko, piemēram, izolācijas bojājuma gadījumā var radīt saskare ar atklātām strāvvadošām daļām, kas bojājuma dēļ atrodas zem sprieguma. Piezīme*: Starptautiskajā terminoloģijas standartā IEC 60050-195 International Electrotechnical Vocabulary - Part 195: Earthing and protection against electric shock pieskaraizsardzība Termins izolācijas bojājums jāsaprot, ka ir vienīgi izolācijas bojājums. 1.2.15. Zemētājs elektrovadošu materiālu (apaļdzelzs, leņķdzelzs, plakandzelzs, cauruļu u.tml.) noteiktā kārtībā savienots kopums, kas atrodas zemē un veido ar to elektrisku kontaktu. 1.2.16. Mākslīgais zemētājs speciāli zemēšanai izgatavots zemētājs. 1.2.17. Dabīgais zemētājs zemēšanai izmantota ārēja strāvvadoša daļa, kurai ir elektrisks kontakts ar zemi. 1.2.18. Zemētājvads vadītājs vai vadītāju sistēma, kas zemētāju savieno ar zemējamo konstrukciju. 1.2.19. Zemējumietaise elektroiekārtas zemēšanai nepieciešamo zemētāju un zemētājvadu kopums.

9 048 LEK: 2005 5. attēls. TT sistēma maiņstrāvai (a) un līdzstrāvai (b). Elektroietaises atklātās strāvvadošās daļas zemētas ar zemētāju, kurš ir elektriski neatkarīgs no neitrāles zemētāja 1 maiņstrāvas barošanas avota neitrāles zemējums; 11 līdzstrāvas barošanas avota izvada zemējums; 12 līdzstrāvas barošanas avota viduspunkta zemējums; 2 atklātās strtāvvadošās daļas; 3 elektroietaises atklāto strāvvadošo daļu zemējums; 4 barošanas avots. 1.2.20. Nullzeme* vadītspējīga zemes daļa, kuras potenciālu parasti pieņem vienādu ar nulli, un kurā neatrodas neviena zemējumietaise. Piezīme*: Senāk lietotais termins nulles potenciāla zona. 1.2.21. Potenciālzeme* zemes daļa, kas veido elektrisku kontaktu ar zemētāju un kuras potenciāls nav vienāds ar nulli. Piezīme*: Senāk lietotais termins kliedēšanās zona. 1.2.22. Zemesslēgums spriegumaktīvas daļas nejaušs savienojums ar zemi (zemētām metāla daļām) vai izolācijas pretestības ievērojams samazinājums attiecībā pret zemi.

10 048 LEK: 2005 1.2.23. Zemētāja spriegums potenciālu starpība starp zemētāja potenciālu, ko rada izplūdes strāva zemētāja izplūdpretestībā un nullzemes potenciālu. 1.2.24. Pieskarspriegums spriegums starp cilvēkam vai dzīvniekam pieejamām strāvvadošām daļām vai strāvvadošo daļu un zemi izolācijas bojājuma gadījumā. 1.2.25. Sagaidāmais pieskarspriegums spriegums starp vienlaicīgai pieskarei pieejamām strāvvadošām daļām laikā, kad cilvēks vai dzīvnieks tām nepieskaras. 1.2.26. Soļa spriegums spriegums starp diviem zemes virsmas punktiem, kuru attālums ir 1 m, kas nosacīti pieņemts par cilvēka soļa garumu. 1.2.27. Zemējuma pilnā pretestība zemējumietaises pretestība starp zemējamo elektroiekārtu un zemi. Nosacīti tā sastāv no divām komponentēm no zemētāju izplūdpretestības un no savienotājvadu pretestības starp zemētāju un zemējamo elektroiekārtu. 1.2.28. Zemētāja izplūdpretestība pretestība, ko no zemētāja izplūstošai strāvai rada zemētāja saskare ar zemi un tuvākie zemes slāņi. Atkarībā no izplūdes strāvas frontes stāvuma izšķir stacionāro izplūdpretestību, kas raksturīga 50 Hz frekvences maiņstrāvai, un izplūdes impulspretestību, kas raksturīga, piemēram, praktiski stāvam zibensizlādes strāvas impulsam. 1.2.29. Pieskarstrāva elektriskā strāva, kas plūst caur cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, ja šis ķermenis saskaras ar elektroiekārtas vai elektroierīces strāvvadošām daļām, kas atrodās zem sprieguma. 1.2.30. Zemes ekvivalentā īpatpretestība zemei ar neviendabīgu struktūru īpatpretestība zemei ar viendabīgu struktūru, kurā zemējumietaises pretestība ir tāda pati, kā zemē ar neviendabīgu struktūru. Piezīme: Standartā lietotais termins īpatpretestība zemei ar neviendabīgu struktūru jāsaprot kā ekvivalentā īpatpretestība. 1.2.31. Zemējums elektrotīkla, elektroietaises vai elektroiekārtas kāda punkta mērķtiecīgs savienojums ar zemējumietaisi. 1.2.32. Aizsargzemējums zemējums, kas ierīkots elektrodrošībai. 1.2.33. Funkcionālzemējums viena vai vairāku elektrotīkla vai elektroiekārtas punktu zemēšana tādu mērķu īstenošanai, kas nav saistīti ar elektrodrošību. 1.2.34. Potenciālu izlīdzināšana strāvvadošo daļu elektriska savienošana nolūkā vienādot to potenciālus, potenciālu starpības (soļu sprieguma) samazināšana uz zemes vai grīdas virsas, lietojot zemē, grīdā guldītus vai uz zemes vai grīdas virsas klātus, zemējumietaisei pievienotus aizsargvadus, vai lietojot zemes speciālus pārklājumus.

11 048 LEK: 2005 1.2.35. Aizsargvads, (PE vads) dažos pret elektrošoku vērstos aizsardzības pasākumos nepieciešams elektrovadītājs, kas elektriski pievienots kādai no sekojošām daļām: atklātām strāvvadošām daļām; ar iekārtu nesaistītām strāvvadošām daļām; galvenajam zemēšanas pievienojumam; zemētājam; enerģijas avota zemētam punktam vai mākslīgai neitrālei. 1.2.36. Neitrālvads, N vads sistēmas neitrālpunktam pievienots vads, kas var līdzdarboties elektroenerģijas pārvadē. 1.2.37. Aizsargneitrālvads, PEN vads zemēts vads, kas veic gan aizsargvada, gan neitrālvada funkcijas. 1.2.38. Galvenā zemējumkopne kopne, kas ir zemējumietaises sastāvdaļa un paredzēta atsevišķo zemētāju pievienošanai. 1.2.39. Barošanas automātiskā aizsargatslēgšana viena vai vairāku fāzes vadu (ja vajadzīgs, arī neitrālvada) atslēgšana elektrodrošībai. 1.2.40. Pamatizolācija spriegumaktīvo daļu izolācija aizsardzības nodrošināšanai pret elektrotriecienu. 1.2.41. Papildizolācija no pamatizolācijas neatkarīgi izveidota izolācija, kas paredzēta aizsardzībai pret elektrotriecienu pamatizolācijas bojājuma gadījumā. 1.2.42. Dubultizolācija izolācija, kas sastāv no pamatizolācijas un papildizolācijas. 1.2.43. Pastiprināta izolācija izolācija, kas bīstamo spriegumaktīvo daļu aizsardzības ziņā pret elektrotriecienu ir ekvivalenta dubultizolācijai. 1.2.44. Mazspriegums spriegums, kas nepārsniedz 50 V maiņstrāvas ietaisēs un 120 V līdzstrāvas ietaisēs. 1.2.45. Šķirtu tinumu transformators divtinumu vai vairāktinumu transformators, kura tinumi nav elektriski saistīti. 1.2.46. Šķirtu tinumu drošības transformators šķirtu tinumu transformators, kas paredzēts mazsprieguma ķēžu barošanai. 1.2.47. Aizsargekrāns vadītājmateriāla ekrāns elektriskās ķēdes un/vai vadu savstarpējai atdalīšanai.

12 048 LEK: 2005 1.2.48. Elektrisko ķēžu aizsargatdalīšana elektrisko ķēžu savstarpēja atdalīšana elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv ar: dubultizolāciju; pamatizolāciju un aizsargekrānu; pastiprinātu izolāciju. 1.2.49. Nevadītājvide apkārtne, vide, telpa (zonas, laukumiņi), kurā, pieskaroties elektroierīces korpusam vai spriegumaktīvām daļām, cilvēks vai dzīvnieks nav pakļauts elektrobīstamībai sakarā ar vides lielo pretestību (piemēram, izolētas sienas vai grīdas), kā arī sakarā ar to, ka nav pieejamas zemētas daļas. 1.2.50. Paaugstinātas bīstamības telpa telpa, kas raksturojās ar vienu no šādiem apstākļiem, kas rada paaugstinātu bīstamību: relatīvais gaisa mitrums pārsniedz 75 %; ražošanas procesā izdalās strāvvadoši putekļi, kas var nosēsties uz spriegumaktīvām daļām un iekļūt mašīnās un aparātos; strāvvadošas grīdas (metāla, grunts, dzelzsbetona, ķieģeļu u.tml.); paaugstināta temperatūra pastāvīgi un periodiski (vairāk par diennakti) temperatūra pārsniedz +35 0 C; cilvēkam iespējams vienlaicīgi pieskarties ēkas metālkonstrukcijām, kas savienotas ar zemi, tehnoloģiskām iekārtām, mehānismiem u.tml. no vienas puses un metāliskiem korpusiem (atklātām strāvvadošām daļām) no otras. 1.2.51. Sevišķi bīstama telpa telpa, kurā ir vismaz viena no pazīmēm, kas raksturo sevišķu bīstamību: relatīvais gaisa mitrums tuvs 100 % (griesti, sienas, grīdas un priekšmeti pārklāti ar mitrumu); ķīmiski aktīva vide pastāvīgi jeb ilgstoši telpā atrodas agresīvi tvaiki, gāzes, šķidrumi, kas veido nosēdumus un izsauc elektroiekārtas izolācijas un spriegumaktīvo daļu bojājumus; darbojas vienlaicīgi divi vai vairāki paaugstinātas bīstamības apstākļi. 2. Pamatprasības 2.1. Elektroietaises spriegumaktīvās daļas jānovieto tā, lai nepieļautu nejaušu pieskaršanos tām, bet atklātās strāvvadošās daļas un svešās strāvvadošās daļas, ar kurām ir iespējama saskare, nedrīkst būt spriegumaktīvas ar bīstamu spriegumu normālā darba režīmā, kā arī izolācijas bojājuma gadījumā.

13 048 LEK: 2005 2.2. Aizsardzībai pret elektrotriecienu normālā darba režīmā jālieto viens vai vairāki šādi aizsardzības pasākumi pret tiešu saskari: spriegumaktīvo daļu pamatizolācija; iežogojumi un apvalki; barjeru uzstādīšana; spriegumaktīvo daļu novietošana ārpus zonas, kurā iespējama tieša saskare; mazspriegums. Elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv, ja ir papildus prasības, kā papildpasākums jālieto barošanas automātiskā aizsargatslēgšana ar nominālo atslēgšanas strāvu ne lielāku par 30 ma. 2.3. Aizsardzībai pret elektrotriecienu izolācijas bojājuma gadījumā un netiešo saskari jālieto viens vai vairāki šādi aizsardzības pasākumi: aizsargzemēšana; barošanas automātiskā aizsargatslēgšana; potenciālu izlīdzināšana; dubulta vai pastiprināta izolācija; elektrisko ķēžu aizsargatdalīšana; nevadītājas (izolējošas ) telpas, zonas, laukumiņi. 2.4. Pasākumi aizsardzībai pret elektrotriecienu jāparedz elektroietaisē vai tās daļā, vai arī atsevišķiem elektropatērētājiem, un šie pasākumi var būt realizēti elektroiekārtu izgatavojot, vai elektroietaises montāžas procesā, vai arī abos gadījumos. 2.5. Aizsardzība pret netiešo saskari jāierīko, ja elektroieteises spriegums ir lielāks par 50 V maiņstrāvai un lielāks par 120 V līdzstrāvai. Paaugstinātas bīstamības telpās, sevišķi bīstamās telpās un āra ietaisēs nepieciešamība ierīkot aizsardzību pret netiešo saskari var būt daudz zemākiem spriegumiem, piemēram, 25 V maiņstrāvas un 60 V līdzstrāvas vai 12 V maiņstrāvas un 30 V līdzstrāvas, ja to prasa atbilstoši noteikumi. Aizsardzība pret tiešo saskari nav nepieciešama, ja elektroiekārta atrodas potenciālu izlīdzināšanas zonā, bet darba spriegums nepārsniedz 25 V maiņstrāvai vai 60 V līdzstrāvai telpās bez paaugstinātas bīstamības un 6 V maiņstrāvai vai 15 V līdzstrāvai visos gadījumos. Piezīme: Šeit un turpmāk standartā maiņspriegumam uzrādītas sprieguma vidējās kvadratiskās vērtības, bet līdzspriegumam līdzsprieguma vai iztaisnotas strāvas sprieguma vērtība ar pulsācijām, kas nepārsniedz 10 % no vidējās kvadratiskās vērtības. 2.6. Elektroietaišu zemēšanai lieto mākslīgos un dabīgos zemētājus. Ja, izmantojot dabīgos zemētājus, zemētāja izplūdpretestība vai pieskarspriegums atbilst atļautai vērtībai, kā arī zemētāja spriegums un pieļaujamais strāvas blīvums dabīgos zemētājos nepārsniedz noteikumos pieļauto, elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv mākslīgo zemētāju lietošana nav nepieciešama. Izmantojot dabīgos zemētājus kā zemētājietaises elementus, nedrīkst pieļaut to bojāšanu, caurplūstot īsslēguma strāvai, kā arī traucēt to iekārtu darbu, ar kurām dabīgie zemētāji saistīti.

14 048 LEK: 2005 2.7. Dažādas nozīmes un dažādu spriegumu, kā arī teritoriāli tuvām elektroietaisēm jāierīko viena kopēja zemējumietaise, kurai jāatbilst visām prasībām šo elektroietaišu zemēšanai: cilvēku aizsardzībai pret elektrotriecienu izolācijas bojājuma gadījumā, tīkla darba režīma noteikumiem, elektroiekārtu aizsardzībai pret pārspriegumiem u.tml. visā ekspluatācijas periodā. Pirmkārt, jāievēro prasības attiecībā uz aizsargzemēšanu. Ēku un būvju elektroietaišu un šo ēku zibensaizsardzības zemējumietaisēm jābūt kopējām. Ierīkojot atsevišķu (neatkarīgu) zemētāju informācijas iekārtu vai citu pret traucējumiem jutīgu iekārtu darba nosacījumu nodrošināšanai, jāveic speciāli pasākumi pret elektrotriecienu, kuri izslēdz vienlaicīgas saskares iespēju ar daļām, kurām var būt bīstama potenciālu starpība izolācijas bojājuma gadījumā. Dažādu elektroietaišu zemējumietaišu apvienošanai vienā kopējā zemējumietaisē var izmantot dabīgus un mākslīgus zemējumvadus, bet to skaitam jābūt ne mazākam par diviem. 2.8. Noteiktās pieskarsprieguma un zemētāja izplūdpretestības vērtības, strāvai noplūstot uz zemi, kā arī pieļaujamās noplūdes strāvas jānodrošina visnelabvēlīgākajos apstākļos jebkurā gadalaikā. Nosakot zemējuma pilno pretestību, jāievēro gan mākslīgie, gan dabīgie zemētāji. Nosakot zemes īpatpretestību, par aprēķina lielumu jāpieņem tās lielums sezonā, kad ir visnelabvēlīgākie apstākļi. Zemējumietaisēm jābūt mehāniski izturīgām, kā arī termiski un dinamiski noturīgām pie zemesslēguma strāvu iedarbības. 2.9. Sabiedrisko ēku, dzīvojamo ēku, ražošanas ēku un āra elektroietaišu ar spriegumu līdz 1 kv barošana jāparedz no barošanas avota ar cieši zemētu neitrāli, lietojot TN sistēmu. Aizsardzībai pret netiešo saskari šajās elektroietaisēs jāierīko barošanas automātiskā aizsargatslēgšana atbilstoši pp. 5.3. un 5.4. prasībām. TNC, TNS un TNCS sistēmas konkrētām elektroietaisēm izvēlas atbilstoši šo elektroietaišu elektroapgādes standartu prasībām. 2.10. Barošanu maiņstrāvas elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv un barošanas avotu ar izolētu neitrāli, lietojot IT sistēmu, izmanto ietaisēs, kurās nav pieļaujams barošanas atslēgums pēc pirmā zemesslēguma vai savienojuma ar atklātām strāvvadošām daļām, kas savienotas ar potenciālu izlīdzināšanas sistēmu. Šādās elektroietaisēs aizsardzībai pret netiešo saskari jāierīko aizsargzemējums kopā ar tīkla izolācijas kontroli vai jālieto barošanas automātiskā aizsargatslēgšana ar nominālo atslēgšanas strāvu ne lielāku par 30 ma. Divkārša zemesslēguma gadījumam jāierīko barošanas automātiska aizsargatslēgšana atbilstoši p.5.6. prasībām. 2.11. Elektroietaišu ar spriegumu līdz 1 kv barošana no cieši zemētas neitrāles avota, zemējot atklātas strāvvadošās daļas ar zemētāju, kas nav pievienots neitrālei (TT sistēma), pieļaujama tikai gadījumos, kad TN sistēma nespēj nodrošināt elektrodrošības prasības. Aizsardzībai pret netiešo saskari šādās elektroietaisēs jāierīko automātiska barošanas atslēgšana, obligāti izmantojot barošanas automātiskās atslēgšanas ierīces. Šajā gadījumā jāievēro noteikums:

15 048 LEK: 2005 R a I a 50 V, kur: I a aizsargierīces nostrādes strāva, A; R a zemētāja izplūdpretestības un zemētājvada, bet, lietojot barošanas automātisko aizsargatslēgšanas ierīci vairāku elektropatērētāju aizsardzībai, zemētāja izplūdpretestības un tālākā elektropatērētāja zemētājvada summārā pretestība,. 2.12. Lietojot barošanas automātisko aizsargatslēgšanu, jāierīko galvenā potenciālu izlīdzināšanas sistēma atbilstoši p.5.7. prasībām, bet nepieciešamības gadījumā arī potenciālu izlīdzināšanas papildsistēma atbilstoši p.5.8. prasībām. 2.13. Lietojot TN sistēmu, ieteicams pirms ievada ēkas elektroietaisē un citās pieejamās vietās atkārtoti zemēt PE vadus un PEN vadus. Atkārtotam zemējumam vispirms jāizmanto dabīgie zemētāji. Atkārtotā zemētāja izplūdpretestība nedrīkst pārsniegt 30. Lielās un daudzstāvu ēkās analoga funkcija jāveic ar potenciālu izlīdzināšanu, pievienojot aizsargvadu galvenajai zemējumkopnei. Elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv, kuras barošanu saņem pa gaisvadu elektrolīnijām, atkārtotie zemējumi jāierīko atbilstoši standarta LEK 014, 0,4 kv gaisvadu elektrolīnijas. Galvenās tehniskās prasības noteikumiem. 2.14. Ja barošanas automātiskās aizsargatslēgšanas laiks TN sistēmai neatbilst p.5.3. un p.5.4. prasībām, vai IT sistēmai p.5.6. prasībām, aizsardzību pret netiešo saskari atsevišķai elektroietaises daļai vai atsevišķiem elektropatērētājiem var izveidot, lietojot dubultu vai pastiprinātu izolāciju (II. klases elektroiekārta), mazspriegumu (III. klases elektroiekārta), elektriski sadalot ķēdes nevadītājvidē (telpās, zonās, laukumos). 2.15. IT sistēma ar spriegumu līdz 1 kv, kas saistīta ar vidsprieguma tīklu ar transformatoru, jāaizsarga ar caursites drošinātāju gadījumam, ja bojāta izolācija starp transformatora augstākā un zemākā sprieguma tinumiem. Caursites drošinātājs jāuzstāda katra transformatora zemsprieguma pusē, neitrālē vai fāzē. 2.16. Izolētas neitrāles elektroietaisēs ar spriegumu virs 1 kv aizsardzībai pret elektrotriecienu jāierīko atklātu strāvvadošo daļu aizsargzemējums. Šādas elektroietaises jāierīko tā, lai varētu ātri konstatēt zemesslēgumu. Zemesslēgumaizsardzībai jāatslēdz viss elektriski saistītais elektriskais tīkls gadījumos, kad tas nepieciešams elektrodrošībai (elektrolīnijām, kas baro pārvietojamas apakšstacijas un mehānismus, kūdras ieguves ražotnes u.tml.). 2.17. Efektīvi zemētas neitrāles elektroietaisēs ar spriegumu virs 1 kv aizsardzībai pret elektrotriecienu jāierīko atklāto strāvvadošo daļu aizsargzemējums. 2.18. TN sistēmā un IT sistēmā elektroiekārtām, kas uzstādītas uz gaisvadu elektrolīniju balstiem (spēka un mērtransformatori, atdalītāji, kondensatori u.c. aparāti) jāierīko aizsargzemējums atbilstoši attiecīgo gaisvada elektrolīniju ierīkošanas standartu un šī standarta prasībām.

16 048 LEK: 2005 3. Aizsardzības pasākumi pret tiešo saskari 3.1. Spriegumaktīvo daļu pamatizolācijai jāpārklāj spriegumaktīvās daļas un jāiztur visas ekspluatācijā iespējamās iedarbes. Izolācijas noņemšanai jābūt iespējamai tikai to saārdot. Lakveida pārklājumi nav uzskatāmi par izolāciju, kas aizsargā no elektrotriecieniem, izņemot gadījumus, kad šo pārklājumu īpašības speciāli noteiktas konkrētu izstrādājumu tehniskajos noteikumos. Ja izolāciju izveido montāžas gaitā, tā jāpārbauda atbilstoši spēkā esošo normu un noteikumu prasībām. Gadījumos, kad pamatizolācija nodrošināta ar gaisa spraugu, aizsardzība pret tiešo saskari ar spriegumaktīvām daļām vai pietuvošanos tām līdz bīstamam attālumam, tajā skaitā elektroietaisēs ar spriegumu virs 1 kv, jāierīko ar apvalkiem, iežogojumiem, barjerām, vai spriegumaktīvās daļas izvietojot neaizsniedzamā attālumā. 3.2. Iežogojumiem un apvalkiem elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv jābūt ar aizsardzības pakāpi ne mazāku par IP20-IP24 izņemot gadījumus, kad lielākas spraugas nepieciešamas elektroiekārtu normālam darbam. Iežogojumi un apvalki droši jānostiprina un tiem jābūt pietiekošai mehāniskai izturībai. Iespējai ieiet aiz iežogojuma vai apvalka atvēršanai jābūt, tikai lietojot speciālu atslēgu vai instrumentu, vai arī tikai pēc sprieguma atslēgšanas no spriegumaktīvām daļām. Ja šos noteikumus nav iespējams izpildīt, jāuzstāda starpiežogojumi ar aizsardzības pakāpi ne mazāku par IP20-IP24, kurus var noņemt tikai ar speciālu atslēgu vai speciālu instrumentu. 3.3. Barjeras paredzētas aizsardzībai no nejaušas saskares ar spriegumaktīvām daļām elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv vai tuvošanās tām līdz bīstamam attālumam elektroietaisēs ar spriegumu virs 1 kv, bet nenovērš iespēju tīši pieskarties vai pietuvoties līdz bīstamam attālumam spriegumaktīvām daļām, apejot barjeru. Barjeru noņemšanai nav nepieciešami pielietot atslēgu vai instrumentu, bet barjeras jānostiprina tā, lai tās nevarētu noņemt netīši. Barjeras jāizgatavo no izolējoša materiāla. 3.4. Izvietošana ārpus aizsniedzamības zonas aizsardzībai pret tiešu saskari ar spriegumaktīvām daļām elektroiekārtās ar spriegumu līdz 1 kv vai tuvošanās tām līdz bīstamam attālumam elektroietaisēs ar spriegumu virs 1 kv lietojama, ja nav iespējams veikt pp. 3.2. un 3.3. dotos norādījumus, vai ja šo norādījumu izpilde vien ir nepietiekoša. Šajā gadījumā attālumam starp strāvvadošām daļām, kurām iespējams vienlaicīgi pieskarties, ietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv jābūt ne mazākam par 2,5 m. Aizsniedzamības zonā, kurā iespējama saskare ar strāvvadošām daļām, nedrīkst būt daļas ar dažādiem potenciāliem kurām iespējams vienlaicīgi pieskarties. Vertikālā virzienā aizsniedzamības zonas augstums elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv jāpieņem 2,5 m no virsmas, uz kuras atrodas cilvēki (sk. 6. zīm.). Norādītie izmēri doti, neievērojot palīglīdzekļu (piemēram, instrumentu, kāpņu, garu priekšmetu u.tml.) lietošanu. 3.5. Barjeru uzstādīšana un izvietošana ārpus aizsniedzamības zonas robežām pieļaujama vienīgi tajās telpās, kurās var iekļūt tikai kvalificēts personāls.

17 048 LEK: 2005 6. attēls. Aizsniedzamības zona elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv: S virsma, uz kuras var atrasties cilvēks; B virsmas S pamatne; /////// spriegumaktīvo daļu aizsniedzamības zonas robeža, kuru var aizsniegt ar cilvēka roku; 0,75; 1,25; 2,50 m attālumi no virsmas S līdz aizsniedzamības zonas robežai. 3.6. Elektroietaišu telpās ar spriegumu līdz 1 kv nav nepieciešama aizsardzība pret tiešo saskari, ja vienlaicīgi izpildīti šādi nosacījumi: šīs telpas ir īpaši apzīmētas un iekļūt tajās var tikai izmantojot atslēgas; nodrošināta brīva izkļūšana no telpām bez atslēgas, pat ja tās no ārpuses aizslēgtas ar atslēgu; apkalpes eju platums atbilst sadalietaišu ar spriegumu līdz 1 kv ierīkošanas noteikumiem. 4. Aizsardzības pasākumi pret tiešo un netiešo saskari 4.1. Elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv mazspriegumu var lietot aizsardzībai no elektrotrieciena tiešas un/vai netiešas saskares gadījumiem kopā ar elektrisko ķēžu aizsargatdalīšanu vai kopā ar barošanas automātisko aizsargatslēgšanu. Par barošanas avotu abos gadījumos jāizmanto šķirtu tinumu drošības transformators vai cits mazsprieguma strāvas avots, kas nodrošina tādu pašu drošību. Mazsprieguma ķēžu spriegumaktīvās daļas jāatdala no citām ķēdēm tā, lai nodrošinātu elektrisku atdalīšanu, kas ekvivalenta atdalīšanai starp atdalošā šķirtu tinumu drošības transformatora primāro un sekundāro tinumu. Mazsprieguma ķēžu vadītāji, kā likums, jāinstalē atsevišķi no augstāka sprieguma vadiem un aizsargvadiem, vai arī jāatdala no tiem ar zemētu metāla ekrānu (apvalku), vai arī, kā papildinājumus pamatizolācijai, jāieslēdz nemetāliskā apvalkā. Spraudsavienojumu spraudņiem un kontaktrozetēm mazsprieguma ķēdēs ir jābūt tādas konstrukcijas, kas nepieļauj pieslēgšanos citu spriegumu ķēdēm.

18 048 LEK: 2005 Ja mazspriegums pārsniedz 25 V maiņstrāvas vai 60 V līdzstrāvas ķēdēs, jāierīko arī aizsardzība pret tiešo saskari, izmantojot iežogojumus, apvalkus vai izolāciju, kas 1 minūti iztur 500 V pārbaudes maiņspriegumu. 4.2. Lietojot mazspriegumu kopā ar elektrisko ķēžu aizsargatdalīšanu, atklātās strāvvadošās daļas nedrīkst speciāli pievienot citu ķēžu zemētājiem, aizsargvadiem, kā arī atklātām strāvvadošām un ārējām strāvvadošām daļām, izņemot gadījumu, kad ārējo strāvvadošo daļu savienojums ar elektroiekārtu ir nepieciešams, bet spriegums uz šīm daļām nevar pārsniegt mazsprieguma vērtību. Lietojot mazspriegumu kopā ar barošanas automātisko aizsargatslēgšanu, viens no mazsprieguma barošanas avota izvadiem un tā korpuss jāpievieno pie barošanas avota barojošās ķēdes aizsargvada. 4.3. Gadījumos, kad elektroietaisē pielietota elektroiekārta ar lielāko funkcionālo (darba) spriegumu, kas nepārsniedz 50 V maiņstrāvas un 120 V līdzstrāvas ķēdēs, šādu spriegumu var izmantot kā pasākumu aizsardzībai pret tiešo vai netiešo saskari, ja ievērotas pp. 4.1. un 4.2. prasības. 5. Aizsardzības pasākumi pret netiešo saskari 5.1. Aizsardzības prasības pret netiešo saskari attiecas uz: elektrisko mašīnu, transformatoru, aparātu un gaismekļu korpusiem u.tml.; elektrisko aparātu piedziņām; sadalietaišu paneļu, vadības paneļu, sadaļņu un skapju korpusiem, kā arī to noņemamām vai atveramām daļām, ja uz pēdējām uzstādīta elektroiekārta ar spriegumu virs 50 V maiņspriegumam vai virs 120 V līdzspriegumam; sadalietaišu metāla konstrukcijām, kabeļkonstrukcijām, kabeļuzmavām, spēka un kontrolkabeļu apvalkiem un bruņām, vadu apvalkiem, elektroinstalācijas caurulēm, kopņvadu apvalkiem un atbalsta konstrukcijām, kabeļrenēm, cauruļkārbām, trosēm un sloksnēm, uz kurām nostiprināti kabeļi un vadi (izņemot troses un sloksnes, pa kurām instalēti kabeļi ar zemētu metāla apvalku vai bruņu), kā arī uz citām metāla konstrukcijām, uz kurām uzstāda elektroiekārtas; spēka un kontrolkabeļu metāla apvalkiem un bruņu, kā arī vadiem spriegumiem, kuru vērtības nepārsniedz p. 2.5. norādītās vērtības un kuri instalēti pa kopējām metāla konstrukcijām, tajā skaitā kopējās caurulēs, cauruļkārbās, kabeļrenēs u.tml., ar augstāka sprieguma kabeļiem; pārvietojamo un pārnesamo elektropatērētāju metāla korpusiem; elektroiekārtām, kas uzstādītas uz darbgaldu, mašīnu un mehānismu kustīgajām daļām; Ja kā aizsardzības pasākumu lieto barošanas automātisko aizsargatslēgšanu, norādītās atklātās strāvvadošās daļas sistēmā TN jāpievieno barošanas avota cieši zemētai neitrālei un jāzemē IT un TT sistēmās.

19 048 LEK: 2005 5.2. Nav nepieciešami pievienot barošanas avota neitrālei TN sistēmā un zemēt IT un TT sistēmās: elektroiekārtu un aparātu korpusus, kas uzstādīti uz metāla pamatnēm: konstrukcijās, sadalietaisēs, sadalnēs, skapjos, darbgaldu, mašīnu un mehānismu statnēs, kas pievienotas barošanas avota neitrālei vai zemētas, ja nodrošināts šo korpusu drošs kontakts ar pamatnēm; P. 5.1. uzskaitītās konstrukcijas, ja nodrošināts drošs elektrisks kontakts starp šīm konstrukcijām un uz tām uzstādītām elektroiekārtām, kas pievienotas aizsargvadam; sadalietaišu ligzdu metāla karkasu, skapju, iežogojumu u.tml., noņemamās vai atveramās daļas, ja uz atveramām (noņemamām) daļām nav uzstādītas elektroiekārtas, vai arī, ja uzstādīto elektroiekārtu spriegums nepārsniedz p. 2.5. norādītās vērtības; gaisvadu elektrolīniju izolatoru armatūru un tai pievienotās stiprinājumu detaļas; atklātās strāvvadošās daļas elektroiekārtās ar dubulto izolāciju; metāla skavas, stiprinājumus, cauruļu atgriezumus kabeļu mehāniskai aizsardzībai vietās, kur caurules iet cauri sienām un pārsegumiem un līdzīgas elektroinstalācijas detaļas ar virsmas laukumu līdz 100 cm 2, tajā skaitā slēgtās instalācijas caurvilkšanas kārbas un nozarkārbas. 5.3. Ierīkojot barošanas automātisko aizsargatslēgšanu elektroiekārtās ar spriegumu līdz 1 kv, visas atklātās strāvvadošās daļas jāpievieno barošanas avota cieši zemētai neitrālei, ja lieto TN sistēmu un jāzemē, ja lieto IT vai TT sistēmas. Šajā gadījumā jāsaskaņo aizsargaparātu raksturojumi un aizsargvadu parametri, lai nodrošinātu bojātās ķēdes normēto atslēgšanas laiku ar aizsargslēdzi atbilstoši barojošā tīkla fāzes spriegumam. Elektroietaisēs, kurās aizsargpasākumam lietota barošanas automātiska aizsargatslēgšana, jāveic potenciālu izlīdzināšana. Barošanas automātiskai aizsargatslēgšanai var lietot aizsargslēdžus, kas reaģē uz pārstrāvu vai noplūdstrāvu. 5.4. TN sistēmā barošanas automātiskās aizsargatslēgšanas laiks nedrīkst būt lielāks par tabulā 1 uzrādīto. Tabula 1 Maksimāli pieļaujamais barošanas automātiskās aizsargatslēgšanas laiks TN sistēmā Nominālais līnijas spriegums U o, V 220 380 Lielāks par 380 Atslēgšanas laiks, s 0,4 0,2 0,1 Uzrādītos atslēgšanas laikus uzskata par pietiekošiem elektrodrošībai, tajā skaitā grupveida ķēdēs, kas baro pārvietojamus un pārnesamus elektropatērētājus un 1. klases rokas elektroinstrumentus.

20 048 LEK: 2005 Ķēdēs, kas baro sadales skapjus, grupu, stāvu u.c. sadalnes, atslēgšanas laiks nedrīkst pārsniegt 5 s. Atļauts pārsniegt 1.tabulā uzrādītos atslēgšanas laikus ne vairāk par 5 s ķēdēm, kas no sadales skapjiem vai sadalnēm baro tikai stacionārus elektropatērētājus, ja izpildīta viena no šādām prasībām: aizsargvada starp galveno zemējumkopni un sadales skapi vai sadalnēm pilna pretestība nav lielāka par: 50 Z ķ / U o,, kur: Z ķ ķēdes,,fāze-nulle pilnā pretestība, ; U o ķēdes nominālais fāzes spriegums, V; 50 sprieguma kritums aizsargvada posmā starp galveno zemējumkopni un sadales skapi vai sadalni, V; sadales skapja vai sadalnes PE kopnei pievienota papildus sistēma potenciālu izlīdzināšanai, kas aptver tās pašas ārējās strāvvadošās daļas, kā galvenā potenciālu izlīdzināšanas sistēma. Atļauts lietot barošanas automātiskās aizsargatslēgšanas iekārtu, kas reaģē uz noplūdstrāvu. 5.5. Barošanas automātiskās aizsargatslēgšanas iekārtu, kas reaģē uz noplūdstrāvu, nav atļauts lietot četrvadu trīsfāžu tīklā ( TNC sistēmā). Ja nepieciešams barošanas automātiskās aizsargatslēgšanas iekārtu lietot atsevišķu elektropatērētāju, kuri barojas no TNC sistēmas, aizsardzībai, elektropatērētāja PE vads jāpievieno elektropatērētāju barojošās ķēdes PEN vadam pirms aizsargslēdža. 5.6. IT sistēmā, notiekot dubultam fāžu slēgumam ar atklātām strāvvadošām daļām, barošanas automātiskās aizsargatslēgšanas laiks nedrīkst būt lielāks par tabulā 2. uzrādīto. Maksimāli pieļaujamais barošanas automātiskās aizsargatslēgšanas laiks IT sistēmā Tabula 2 Nominālais līnijas spriegums U o, V 220 380 Lielāks par 380 Atslēgšanas laiks, s 0,8 0,4 0,2 5.7. Galvenajai potenciālu izlīdzināšanas sistēmai elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv savstarpēji jāsavieno šādas strāvvadošās daļas (sk. 7. att.): TN sistēmā barojošās līnijas PE vai PEN vads;

21 048 LEK: 2005 IT un TT sistēmās zemētājvads, kas pievienots elektroietaises zemējumietaisei; zemētājvads, kas pievienots atkārtotam zemējumam pie ievada ēkā (ja ir zemētājs); ēkā ievadīto komunikāciju (aukstā un karstā ūdensvada, kanalizācijas, apkures, gāzesvada u.tml.) metāla caurules; Ja gāzesvada caurules ievadā ēkā ir izolējošs ieliktnis, galvenajai potenciālu izlīdzināšanas sistēmai jāpieslēdz tikai tā gāzesvada daļa, kas attiecībā pret izolējošo ieliktni atrodas ēkas pusē; ēkas karkasa un liftu šahtu metāla daļas; centralizēto ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu metāla daļas. Ja ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas ir decentralizētas, to metāla gaisavadi jāpievieno ventilatorus un kondicionierus barojošo sadaļņu PE kopnei; un 3. kategorijas zibensaizsardzības zemējumietaise; funkcionālā (darba) zemējuma zemētājvads, ja tāds ir un nav ierobežojumi darba zemējuma tīkla pievienošanai aizsargzemējuma ietaisei. Strāvvadošās daļas, kas ieiet ēkā no āra, jāsavieno iespējami tuvāk to ievada vietai ēkā. Savienošanai ar galveno potenciālu izlīdzināšanas sistēmu visas norādītās daļas jāpievieno galvenajai zemējumkopnei (p. 13.1., p. 13.2.) ar potenciālu izlīdzināšanas sistēmas vadiem. 5.8. Potenciālu izlīdzināšanas papildsistēmai savstarpēji jāsavieno visas atklātās stacionāro elektroiekārtu strāvvadošās daļas un ārējās strāvvadošās daļas, kam iespējams vienlaicīgi pieskarties, ieskaitot pieskarei pieejamās ēkas celtniecības konstrukciju metāla daļas, kā arī neitrālaizsargvadi TN sistēmā un aizsargvadi IT un TT sistēmās, ieskaitot spraudsavienojumu neitrālvadus. Potenciālu izlīdzināšanai var izmantot speciāli paredzētus vadus vai atklātās un ārējās strāvvadošās daļas, ja tās atbilst p.14.2. prasībām aizsargvadiem attiecībā uz vadītspēju un elektriskās ķēdes nepārtrauktību. 5.9. Aizsardzību ar dubultu vai pastiprinātu izolāciju var nodrošināt, lietojot II klases elektroiekārtu vai ieslēdzot elektroiekārtu, kuras spriegumaktīvām daļām ir tikai pamatizolācija, izolējošā apvalkā. Iekārtas ar dubultu izolāciju strāvvadošās daļas nedrīkst pievienot aizsargvadam un potenciālu izlīdzināšanas sistēmai.

22 048 LEK: 2005 7. attēls. Ēkas potenciālu izlīdzināšanas sistēma M atklāta strāvvadoša daļa; C1 ēkā ieejošā ūdensvada caurules; C2 ēkā ieejošās kanalizācijas caurules; C3 ēkā ieejošā gāzesvada caurules ar izolējošu ieliktni ievadā; C4 ventilācijas un kondicionēšanas gaisavadi; C5 apkures caurules; C6 ūdensvada metāla caurules vannas istabā; C7 metāla vanna; C8 ārēja strāvvadoša daļa, ko var aizsniegt no atklātām strāvvadošām daļām; C9 dzelzsbetona konstrukciju armatūra; GZK galvenā zemējumkopne; T1 dabīgais zemētājs; T2 zibensaizsardzības zemētājs (ja tāds ir); 1 aizsargneitrālvads; 2 galvenās potenciālu izlīdzināšanas sistēmas vads; 3 potenciālu izlīdzināšanas papildus sistēmas vads; 4 zibensaizsardzības vads; 5 darba zemējuma kontūrs (maģistrāle) skaitļošanas tehnikas telpās; 6- funkcionālā (darba) zemējuma vads; 7 potenciālu izlīdzināšanas vads funkcionālā (darba) zemēšanas sistēmā; 8 zemētājvads.

23 048 LEK: 2005 5.10. Elektrisko ķēžu aizsargatdalīšana lietojama, kā likums, vienai ķēdei. Atdalāmās ķēdes lielākais darba spriegums nedrīkst pārsniegt 500 V. Atdalāmā ķēde jābaro no šķirtu tinumu transformatora vai no cita avota, kas nodrošina tādu pašu drošību. Tās ķēdes, kas barojas no šķirtu tinumu transformatora, strāvvadošās daļas nedrīkst būt savienotas ar zemētām daļām un citu ķēžu aizsargvadiem. Ķēžu, kas barojas no šķirtu tinumu transformatora, vadītājus ieteicams instalēt atsevišķi no citām ķēdēm. Ja tas nav iespējams, tad šādām ķēdēm jālieto kabeļi bez metāla bruņas, metāla apvalka, ekrāna un izolēti vadi izolācijas caurulēs, cauruļkārbās un kanālos, pie tam šo vadu un kabeļu nominālam spriegumam jāatbilst kopīgi instalēto ķēžu augstākajam spriegumam un katrai ķēdei jābūt aizsargātai no pārstrāvas. Ja šķirtu tinumu transformators baro tikai vienu elektropatērētāju, elektropatērētāja atklātās strāvvadošās daļas nedrīkst pievienot ne aizsargvadam, ne citu ķēžu atklātām strāvvadošām daļām. Atļauts no viena šķirtu tinumu transformatora barot vairākus elektropatērētājus, ja vienlaicīgi ievērotas šādas prasības: atdalāmās ķēdes atklātām strāvvadošām daļām nav elektriska kontakta ar barošanas avota metāla korpusu; atdalāmās ķēdes atklātām strāvvadošām daļām jābūt savstarpēji savienotām ar vietējās potenciālu izlīdzināšanas sistēmas izolētiem, nezemētiem vadiem, kuriem nav savienojumu ar citu ķēžu aizsargvadiem un atklātām strāvvadošām daļām; katrai kontaktrozetei jābūt aizsargkontaktam, kas pievienots vietējai nezemētai potenciālu izlīdzināšanas sistēmai; visiem lokaniem kabeļiem, izņemot II klases iekārtas barojošos, jābūt aizsargvadam, kas jāizmanto kā potenciālu izlīdzinošais vads; aizsardzības atslēgšanas laiks divfāžu slēgumā uz atklātām strāvvadošām daļām nedrīkst būt lielāks par tabulā 2 noteikto. 5.11. Nevadītājvides telpas, zonas un laukumus var lietot elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv, ja prasības ierīkot barošanas automātisko aizsargatslēgšanu nav iespējams izpildīt, bet citu aizsargpasākumu lietošana nav iespējama vai nav mērķtiecīga. Šādu telpu sienu, grīdu, zonu, un laukumiņu pretestībai attiecībā pret potenciālzemi jābūt ne mazākai par: 50 k elektroietaisei ar spriegumu līdz 500 V ieskaitot. Pretestība jāmēra ar 500 V megommetru; 100 k elektroietaisēs ar spriegumu virs 500 V. Pretestība jāmēra ar 1000 V megommetru. Ja pretestība kādā punktā ir mazāka par noteikto, tādas telpas, zonas un laukumiņi nav uzskatāmi par pasākumu pret elektrotriecienu.

24 048 LEK: 2005 Telpās, zonās vai laukumiņos ar nevadītājvidi atļauts lietot 0 klases elektroiekārtas, ja ievērota vismaz viena no šādām prasībām: atklātas strāvvadošās daļas attālinātas viena no otras un no ārējām strāvvadošām daļām ne mazāk kā 2 m. Šo attālumu ārpus aizsniedzamības zonas atļauj samazināt līdz 1,25 m; atklātās strāvvadošās daļas atdalītas no ārējām strāvvadošām daļām ar izolējoša materiāla barjerām. Šajā gadījumā attālumi, kas minēti iepriekšējā apakšpunktā, jānodrošina no barjeras vienas puses; ārējās strāvvadošās daļas pārklātas ar izolāciju, kas pārbaudes spriegumu ne mazāku par 2 kv iztur 1 minūti; telpās vai zonās ar nevadītājvidi nedrīkst lietot aizsargvadu. Jāparedz pasākumi, lai no āra neievadītu potenciālu uz telpā esošām ārējām strāvvadošām daļām. Šādu telpu grīdas un sienas nedrīkst būt pakļautas mitruma iedarbei. 5.12. Realizējot pasākumus cilvēku aizsardzībai no elektrotriecieniem, elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv elektroiekārtas jāizvēlas atbilstoši tabulai 3. Elektroiekārtas klase Elektroiekārtu lietošana elektroietaisēs ar spriegumu līdz 1 kv Marķējums Aizsardzības nozīme 0 klase Netieša saskare I klase Aizsargspaile zīme vai burti PE, vai dzelteni-zaļas joslas Netieša saskare II klase Zīme Netieša saskare III klase Elektroiekārtas lietošanas nosacījumi elektroietaisē 1. Nevadītājvides telpās 2. Ja no šķirtu tinumu transformatora sekundārā tinuma baro tikai vienu elektropatērētāju Elektroiekārtas zemēšanas spaile jāpievieno elektroietaises aizsargvadam Zīme Tieša un netieša saskare Neatkarīgi no aizsardzības pasākumiem elektroietaisē Barošana no šķirtu tinumu drošības transformatora Tabula 3 6. Zemējumietaises efektīvi zemētas neitrāles tīklā ar spriegumu virs 1 kv 6.1. Elektroietaišu ar spriegumu virs 1 kv ar efektīvi zemētu neitrāli zemējumietaises jāierīko, ievērojot p. 6.3. noteikto izplūdpretestību, vai 6.4. noteikto pieskarspriegumu, kā arī ievērojot pp. 6.5. un 6.6. prasības attiecībā uz zemējumietaises konstrukciju un p. 6.2. prasības attiecībā uz zemētāja sprieguma ierobežojumu. Pp. 6.2.6.6. prasības neattiecas uz gaisvadu elektrolīniju balstu zemējumietaisēm.

25 048 LEK: 2005 6.2. Zemesslēguma strāvai plūstot caur zemējumietaisi, zemētāja spriegums, kā likums, nedrīkst pārsniegt 10 kv. Spriegums virs 10 kv atļauts uz zemējumietaisēm, kurās novērsta potenciāla iznešana ārpus elektroietaišu ēkām un ārējiem iežogojumiem. Ja zemētāja spriegums pārsniedz 5 kv, jāparedz pasākumi aizejošo telekomunikāciju un telemehānikas kabeļu izolācijas aizsardzībai, kā arī pret bīstamu potenciālu iznešanu ārpus elektroietaises robežām. 6.3. Zemējumietaisei, kura ierīkota, ievērojot noteikto izplūdpretestību, jebkurā gadalaikā, ievērojot dabīgos un mākslīgos zemētājus, zemētāja izplūdpretestība nedrīkst būt lielāka par 0,5. Lai izlīdzinātu elektrisko potenciālu un radītu iespēju zemējumietaisei ērti pieslēgt teritorijā izvietotās elektroiekārtas, jāierīko zemējumtīkls no garenvirziena un šķērsvirziena horizontāliem zemētājiem. Horizontālie zemētāji jāiegulda gar elektroiekārtu izvietojuma asīm no iekārtu apkalpošanas puses 0,5 0,7 m dziļumā no zemes virsas un 0,8 1,0 m attālumā no iekārtu pamatiem vai pamatnēm. Atļauts attālumu no pamatiem vai pamatnēm palielināt līdz 1,5 metriem, ierīkojot vienu horizontālo zemētāju divām elektroiekārtu rindām, ja elektroiekārtu apkalpes puses vērstas viena pret otru, bet attālums starp abu rindu pamatiem vai pamatnēm nepārsniedz 3,0 m. Šķērsvirziena horizontālie zemētāji jāizvieto ērtās vietās starp iekārtām 0,5 0,7 m dziļumā no zemes virsas. Attālumu starp šiem zemētājiem ieteicams pieņemt aizvien lielāku virzienā uz zemējumtīkla centru. Šajā gadījumā pirmais un nākošie attālumi, sākot no zemējumtīkla ārējām malām, nedrīkst būt lielāki par attiecīgi 4,0; 5,0; 6,0; 7,5; 9,0; 11,0; 13,5; 16,0 un 20,0 m. Zemējumtīkla ligzdu izmēri vietās, kur spēka transformatoru neitrāles un īsslēdzēji pievienoti zemējumietaisei, nedrīkst būt lielāki par 66 m. Horizontālie zemētāji jāizvieto pa zemējumietaises aizņemtās teritorijas malu tā, lai tie kopumā izveidotu noslēgtu kontūru. Ja zemējumietaises kontūrs izvietots elektroietaises ārējā iežogojuma robežās, pie elektroietaises ieejām un iebrauktuvēm jāizlīdzina potenciāls, ierīkojot divus vertikālus zemētājus, kuri iepretī ieejām un iebrauktuvēm jāpievieno ārējam horizontālajam zemētājam. Vertikālajiem zemētājiem jābūt 35 m gariem, bet attālumam starp tiem jābūt vienādam ar ieejas vai iebrauktuves platumu. 6.4. Zemējumietaisei, kas ierīkota, ievērojot prasības attiecībā uz pieskarspriegumu, jebkurā gadalaikā zemesslēguma strāvas caurplūšanas gadījumā jānodrošina pieļaujamās pieskarsprieguma vērtības. Šajā gadījumā zemējumietaises pretestību nosaka pēc pieļaujamā zemētāja sprieguma un zemesslēguma strāvas. Nosakot pieļaujamo pieskarsprieguma vērtību, par iedarbes laiku pieņem aizsardzības nostrādes laika un slēdža pilnā atslēgšanas laika summu. Nosakot pieļaujamās pieskarsprieguma vērtības darba vietās*, kur operatīvo pārslēgumu laikā var rasties īsslēgumi uz konstrukcijām, ar kurām apkalpojošam personālam iespējama saskare, par iedarbes laiku jāpieņem rezerves aizsardzības nostrādes laiks, bet pārējā teritorijā pamataizsardzības nostrādes laiks. Garenvirziena un šķērsvirziena horizontālie zemētāji jāizvieto tā, lai būtu ievērotas prasības pieskarspriegumus ierobežot līdz normētām vērtībām un nodrošināt ērtu zemējamo iekārtu pieslēgšanu. Attālumi starp garenvirziena un šķērsvirziena horizontālajiem mākslīgiem zemētājiem nedrīkst pārsniegt 30 m, bet gruntī zemētāji ieguldāmi ne mazāk kā 0,3 m dziļumā. Pieskarsprieguma samazināšanai darba vietās nepieciešamības gadījumā var ierīkot 0,1 0,2 m biezu šķembu uzbērumu.

26 048 LEK: 2005 Ja dažādu spriegumu zemējumietaises apvienotas vienā kopējā zemējumietaisē, pieskarspriegums jānosaka, izejot no apvienojamo brīvgaisa sadalietaišu lielākās zemesslēguma strāvas. Piezīme*: Ar terminu darba vieta jāsaprot elektrisko aparātu operatīvās apkalpes vietu. 6.5. Ierīkojot zemējumietaisi, ievērojot prasības attiecībā uz zemējumietaises izplūdpretestības vai pieļaujamā pieskarsprieguma vērtībām, papildus p. 6.3. un p. 6.4. prasību izpildei vēl nepieciešams: zemētājvadus iekārtas vai konstrukcijas pievienošanai zemētājam ieguldīt zemē ne mazāk kā 0,3 m dziļumā; horizontālos garenvirziena un šķērsvirziena zemētājus ieguldīt četros virzienos spēka transformatoru zemētu neitrāļu un īsslēdzēju izvietojuma tiešā tuvumā. Ja zemējumietaises gabarīti sniedzas aiz elektroietaises iežogojuma robežām, horizontālie zemētāji, kuri atrodas aiz iežogojuma, jāiegulda ne mazāk kā 1 m dziļumā. Zemējumietaises ārējo kontūru šajā gadījumā ieteicams ierīkot daudzstūra veidā ar plata leņķa vai noapaļotiem stūriem. 6.6. Nav vēlams elektroietaises ārējo žogu pievienot zemējumietaisei. Ja no elektroietaises atiet 110 kv un augstāka sprieguma gaisvadu elektrolīnijas, žogs jāzemē ar 23 m gariem vertikāliem elektrodiem. Šie elektrodi jānovieto pie žoga stabiem ik pēc katriem 2050 metriem pa visu žoga perimetru. Šādi zemētāji nav jāierīko žogiem ar metāla stabiem vai dzelzsbetona stabiem, kuru armatūra elektriski savienota ar žoga metāla posmiem. Lai novērstu ārējā žoga elektrisku saiti ar zemējumietaisi, attālumam no žoga līdz zemējumietaises elementiem, kas novietoti gar žogu no iekšpuses, no ārpuses vai žoga abās pusēs, jābūt ne mazākam par 2 m. Tie horizontālie zemētāji, caurules un kabeļi ar metāla apvalku vai bruņu un citas metāla komunikācijas jāiegulda vidū starp žoga stabiem ne mazāk kā 0,5 m dziļumā. Vietās, kur ārējais žogs piekļaujas ēkām un būvēm, kā arī vietās, kur ārējam žogam pievienojas iekšējie metāliskie iežogojumi, jāierīko ne mazāk kā 1 m gari ķieģeļu vai koka žoga posmi ieliktņi. Uz ārējā žoga uzstādītie elektropatērētāji jābaro no šķirtu tinumu transformatoriem. Šos transformatorus aizliegts uzstādīt uz žoga. Elektropatērētāju un šķirtu tinumu transformatora sekundāro tinumu savienojošā līnija jāizolē no zemes atbilstoši aplēses spriegumam uz zemējumietaises. Ja nav iespējams izpildīt kaut vienu no norādītajiem pasākumiem, žoga metāla daļas jāpievieno zemējumietaisei un jāizlīdzina potenciāli tā, lai pieskarspriegumi žoga iekšpusē un ārpusē nepārsniegtu pieļaujamās vērtības. Ierīkojot zemējumietaisi izejot no pieļaujamās izplūdpretestības vērtības, šim mērķim gar žoga ārpusi 1 m attālumā no žoga un 1 m dziļumā zemē jāiegulda horizontālais zemētājs, kas ne mazāk kā četros punktos jāpievieno zemējumietaisei. 6.7. Ja elektroietaises ar spriegumu virs 1 kv un efektīvi zemētu neitrāli zemējumietaise ar kabeli ar metāla apvalku vai bruņu vai citu metāla saiti savienota ar citas elektroietaises zemējumietaisi, potenciālu izlīdzināšanai ap šo citu elektroietaisi vai ēku, kurā šī elektroietaise izvietota, jāveic viens no šādiem pasākumiem: