Veselības aprūpes sistēma Latvijā: priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai

Veselības aprūpes sistēma Latvijā: priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Uldis Rutkaste Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs 216. gada 29. aprīlis

Normatīvais regulējums Latvijā nosaka plašu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu Personai no valsts budžeta līdzekļiem un viņa paša maksājumiem (iemaksa un līdzmaksājums) nodrošina: Neatliekamās medicīniskās brigādes sniegto palīdzību; Ambulatoro veselības aprūpi, tai skaitā: -primārās veselības aprūpes pakalpojumus; -sekundārās un terciārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus; Stacionāro veselības aprūpi; Zāles un medicīniskās ierīces, kuras NVD iepērk centralizēti; Kompensējamās zāles un medicīnas ierīces; MK noteikumos Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība pieejams arī saraksts ar veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus no valsts budžeta neapmaksā Avots: Ministru kabineta noteikumi Nr.1529 2

Iedzīvotāju vērtējums Latvijā par veselības aprūpes sistēmas vispārējo kvalitāti krietni zem ES vidējā Iedzīvotāju īpatsvars, kas veselības aprūpes sistēmas kvalitāti novērtēja kā labu (%) Avots: Special Eurobarometer 411, 214 3

Slovēnija Austrija Nīderlande Malta Norvēģija Šveice Beļģija Lielbritānija Īrija Luksemburga Čehija Lietuva Portugāle Kipra Slovākija Somija Dānija Vācija Francija Ungārija ES Spānija Islande Itālija Horvātija Igaunija Grieķija Melnkalne Rumānija Bulgārija Zviedrija Polija Serbija Latvija Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši bieži nevēršas pie speciālistiem pēc palīdzības Iedzīvotāji, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā, 213. gads, % 25 2 15 1 5 Par dārgu vai pārāk garas rindas Citi iemesli Avots : Eurostat, EU SILC 4

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība krasi atšķiras atkarībā no iedzīvotāju ienākumu līmeņa; turklāt gados, kad veselības aprūpes finansējums bijis lielāks, šīs atšķirības nav būtiski mazinājušās Iedzīvotāji, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā garo rindu vai izmaksu dēļ (%; Latvija 25. g. - 213. g.) 35 3 25 2 15 1 5 25 26 27 28 29 21 211 212 213 Pirmā kvintīle Otrā kvintīle Trešā kvintīle Ceturtā kvintīle Piektā kvintīle Avots: Eurostat 5

Mirstības rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem ES Mirstība no onkoloģiskām slimībām (% no iedz., 211.-213.g. vidēji) Kipra Īrija Luksemburga Malta Somija Spānija Rumānija Zviedrija Bulgārija Slovākija Austrija Francija Portugāle Grieķija Polija Beļģija Lielbritānija ES-28 Čehijas Rep. Nīderlande Lietuva Vācija Igaunija Dānija Slovēnija Latvija Itālija Horvātija Ungārija.%.1%.2%.3%.4% Mirstība no asinsrites slimībām (% no iedz., 211.-213.g. vidēji) Īrija Francija Nīderlande Kipra Dānija Luksemburga Lielbritānija Spānija Beļģija Portugāle Malta Zviedrija Slovēnija Somija ES-28 Itālija Austrija Vācija Grieķija Slovākija Polija Čehijas Rep. Horvātija Igaunija Ungārija Rumānija Lietuva Latvija Bulgārija Avots: Eurostat, OECD dati; MPP aprēķins.%.2%.4%.6%.8% 1.% Zīdaiņu mirstība (uz tūkst. dzemdībām; 29.-213.gadā vidēji) Islande Japāna Somija Slovēnija Zviedrija Norvēģija Čehijas Rep. Igaunija Spānija Koreja Itālija Portugāle Luksemburga Dānija Grieķija Vācija Īrija Austrija Izraēla Beļģija Francija Nīderlande Austrālija Šveice Lielbritānija Lietuva Kanāda Polija Ungārija Jaunzelande Slovākijas Rep. Latvija ASV Čīle Krievija Turcija Ķīna 5 1 15 6

Kāpēc Veselības aprūpes rezultatīvie rādītāji ir zemi? Zems finansējums? Zema efektivitāte? 7

Finansējums 8

Kopējais finansējums veselības aprūpei attiecībā pret IKP pēdējos gados ir stabils 8.% 7.% 6.% 5.% 4.% 3.% 2.% 1.%.% Izdevumi veselības aprūpei Latvijā, % no IKP 2.2% 2.5% 2.5% 2.% 2.2% 2.2% 2.1% 2.1% 4.3% 4.6% 4.2% 4.1% 3.9% 3.7% 3.8% 3.8% 28 29 21 211 212 213 214 215 Publiskie veselības aprūpes izdevumi % IKP Privātie veselības aprūpes izdevumi % IKP 28 29 21 211 212 213 214 215 Kopējie veselības aprūpes izdevumi EUR 1 597.3 M 1 326. M 1 19.3 M 1 248.4 M 1 321.7 M 1 326.9 M 1 42.4 M 1445.4 M Publiskie veselības aprūpes izdevumi EUR 155.2 M 864.1 M 751.2 M 835.5 M 851.3 M 834.9 M 898.2 M 928.7 M Avots: OECD, CSP, LB aprēķini (privātā finansējuma aprēķinam izmantota informācija no OECD datubāzes) 9

Nominālie veselības aprūpes izdevumi uz iedzīvotāju pirmskrīzes līmenī 8 7 6 5 4 3 2 1 - Izdevumi veselības aprūpei uz iedzīvotāju Latvijā (EUR) 25 26 27 28 29 21 211 212 213 214 215 Publiskie Privātie Avots: OECD, CSP, LB aprēķini (privātā finansējuma aprēķinam izmantota informācija no OECD datubāzes) 1

Tomēr reālā izteiksmē nedaudz atpaliekam no pirmskrīzes finansējuma veselības aprūpei 7 Reālie veselības aprūpes izdevumi uz iedzīvotāju Latvijā (24. gada cenās, EUR) 6 5 4 3 2 1-25 26 27 28 29 21 211 212 213 214 215 Publiskie Privātie Avots: OECD, CSP, LB aprēķini (privātā finansējuma aprēķinam izmantota informācija no OECD datubāzes) 11

Nīderlande Zviedrija Dānija Francija Japāna Vācija Beļģija Austrija Jaunzelande Norvēģija Šveice Kanāda Islande Lielbritānija Itālija Somija Spānija Slovēnija Portugāle Grieķija Čehijas Rep. Austrālija Slovākijas Rep. Īrija Luksemburga Ungārija Igaunija Polija Izraēla Lietuva Turcija Koreja Latvija Čīle Meksika Čīle Šveice Grieķija Portugāle Meksika Koreja Izraēla Kanāda Austrālija Ungārija Vācija Īrija Slovēnija Spānija Austrija Francija Beļģija Somija Latvija Lietuva Itālija Slovākijas Rep. Jaunzelande Polija Zviedrija Japāna Islande Dānija Lielbritānija Nīderlande Norvēģija Igaunija Luksemburga Čehijas Rep. Turcija Starptautiskā skatījumā privātie izdevumi tuvu OECD vidējam līmenim, publiskie izdevumi vieni no zemākajiem 1 8 6 4 2 Publiskie veselības aprūpes izdevumi OECD valstīs (% no IKP; 213. gadā) 3.7 Privātie veselības aprūpes izdevumi OECD valstīs (% no IKP; 213. gadā) 4. 3.5 3. 2.5 2. 1.5 1..5. 2.1 Avots: OECD, CSP 12

Efektivitāte 13

Efektivitātes vērtējums: izmaksu efektivitāte un sistēmas efektivitāte Izdevumi => Izmaksu efektivitāte Starpposma rādītājs (ārstu, slimnīcu gultas vietu, magnētisko rezonanšu skaits) Starpposma rādītājs => Sistēmas efektivitāte Mērķa rādītājs (mūža ilgums) 14

Slimnīcu gultas vietas uz tūkst.iedz. Ārstu skaits uz tūkst.iedz. Latvijā lēti uzturam plašu veselības aprūpes infrastruktūru Veselības aprūpes izdevumi un slimnīcu gultas vietu skaits Veselības aprūpes izdevumi un ārstu skaits 8 6 4 2 TR LT LV EE LU MX DE AT CZ HU PL SK BE FR FI CH SL NL GR NO IT AU IS Israei DK PT SP UK NZ CAN Chile SE 6 4 2 TR LT NO CZ IS LV EE SK LU HU MX KO PL Chile GR AT IT SE CH PT DE DK SP Israel AU FR FI BE NL SL UK NZ CAN JP 4 6 8 1 Veselības aprūpes izdevumi (bez ilgtermiņa aprūpes), % no IKP 4 6 8 1 Veselības aprūpes izdevumi (bez ilgtermiņa aprūpes), % no IKP Avots: OECD dati, autoru aprēķini 15

Paredzamais mūža ilgums, gadi Paredzamais mūža ilgums, gadi Tomēr šī plašā infrastruktūra mums nesniedz atbilstošus veselības sniegumus zema sistēmas efektivitāte Slimnīcu gultas vietu skaits un paredzamais mūža ilgums Ārstu skaits un paredzamais mūža ilgums 84 82 8 78 SP CH IT Israel IC SE AU CAN NO NZ NL LU UK PT GR DK SL Chile FI FR BE CZ AT DE 84 82 8 78 Chile JP FR CH AU IS SP IT Israel SE CAN LU NL NO Korea NZ FI UK DE SL BE PT DK CZ AT GR 76 74 MX TR EE PL SK LV HU LT 76 74 PL TR MX EE SK HU LV LT 72 2 4 6 8 Slimnīcu gultas vietas uz tūkst.iedz. 72 2 4 6 Ārstu skaits uz tūkst.iedz. Avots: OECD dati, autoru aprēķini 16

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2 21 22 23 24 25 26 27 28 29 21 211 212 213 Grieķija Austrija Norvēģija Lietuva Portugāle Vācija Šveice Zviedrija Itālija Spānija Čehijas Rep. Dānija Islande Izraēla Austrālija Slovākijas Rep. Francija Nīderlande Igaunija OECD vidējais Ungārija Latvija Somija Beļģija Luksemburga Jaunzelande Lielbritānija Īrija Slovēnija ASV Kanāda Japāna Polija Koreja Meksika Čīle Turcija Ārstu skaits Latvijā ir tuvu OECD vidējam => samērā augsts sekundārās aprūpes ārstu skaits Ārstu skaits Latvijā uz tūkst. iedz. Ārstu skaits uz tūkst. iedz. 4. 3.5 3. 2.5 2. 3.2 7 6 5 4.3 4 3 3.3 3.2 2 1 1.5 Avots: OECD dati 17

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2 21 22 23 24 25 26 27 28 29 21 211 212 213 Šveice Norvēģija Dānija Islande Somija Vācija Īrija Nīderlande Luksemburga Austrālija Zviedrija ASV Japāna Jaunzelande Beļģija Kanāda Francija OECD vidējais Slovēnija Lielbritānija Čehijas Rep. Austrija Lietuva Ungārija Igaunija Itālija Portugāle Slovākijas Rep. Čīle Polija Koreja Spānija Latvija Izraēla Grieķija Meksika bet medmāsu skaits būtiski atpaliek no OECD vidējā rādītāja Medmāsu skaits Latvijā uz tūkst. iedz. Medmāsu skaits uz tūkst. iedz. 7 6 5 4 3 4.9 15 1 9.1 7.6 6.2 4.9 5 2 Avots: OECD dati 18

2 21 22 23 24 25 26 27 28 29 21 211 212 213 Īrija Portugāle Vācija Austrija Francija Austrālija Nīderlande Kanāda Somija Beļģija Šveice Izraēla OECD vidējais Čīle Lietuva Igaunija Itālija Norvēģija Luksemburga Lielbritānija Meksika Jaunzelande Spānija Čehijas Rep. Dānija Latvija Zviedrija Koreja Islande Slovēnija Turcija Slovākijas Rep. Ungārija Polija Grieķija ASV Ģimenes ārstu skaits Latvijā ir zemāks par OECD vidējo rādītāju Ģimenes ārstu skaits Latvijā uz tūkst. iedz. Ģimenes ārstu skaits uz tūkst. iedz..8.7.6.5.4.3.2.7 2.5 2. 1.5 1..5. 1..9.7 Avots: OECD dati (213 gads vai jaunākie pieejamie dati) 19

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2 21 22 23 24 25 26 27 28 29 21 211 212 213 Japāna Koreja Vācija Austrija Lietuva Ungārija Polija Čehijas Rep. Francija Beļģija Slovākijas Rep. Latvija Luksemburga Igaunija Somija Grieķija OECD vidējais Šveice Nīderlande Slovēnija Norvēģija Austrālija Itālija Portugāle Islande Izraēla Dānija Spānija ASV Īrija Jaunzelande Lielbritānija Kanāda Turcija Zviedrija Čīle Meksika Latvijā samazināts slimnīcu gultu skaits, bet tas joprojām ir augsts Slimnīcu gultas vietu skaits Latvijā uz tūkst.iedz. Slimnīcu gultu vietu skaits uz tūkst.iedz. 16 14 12 1 8 6 4 2 5.8 14 12 1 8 6 4 2 7.3 5.8 5. 4.8 Avots: OECD dati 2

Japāna ASV Itālija Koreja Grieķija Somija Islande Šveice Austrija Dānija Spānija Austrālija Īrija Luksemburga Vācija Nīderlande Igaunija Jaunzelande Beļģija Turcija Lietuva Latvija Francija Portugāle Kanāda Slovēnija Čehijas Rep. Slovākijas Rep. Čīle Polija Lielbritānija Izraēla Ungārija Meksika Japāna Austrālija ASV Islande Dānija Koreja Šveice Grieķija Latvija Itālija Austrija Portugāle Lietuva Beļģija Luksemburga Somija Igaunija Vācija Īrija Spānija Polija Jaunzelande Slovākijas Rep. Čehijas Rep. Kanāda Francija Turcija Čīle Slovēnija Nīderlande Izraēla Lielbritānija Ungārija Meksika 11.4 1.5 1.4 Medicīnas iekārtu skaits Latvijā ir vidēji augsts Magnētiskās rezonanses aparātu skaits (uz milj. iedz.; 213.g. vai jaunākie pieejamie dati) 5 45 4 35 3 25 2 15 1 5 1 8 6 4 2 Datortomogrāfu skaits (uz milj. iedz.) 35 24 19 Avots: OECD dati (213 gads vai jaunākie pieejamie dati) 21

Ungārija Turcija Izraēla Francija Vācija Beļģija Slovākijas Rep. Lielbritānija Luksemburga Čehijas Rep. Kanāda Spānija Igaunija Nīderlande Slovēnija Dānija Polija Islande Portugāle Lietuva Latvija ASV Grieķija Austrija Austrālija Somija Čīle Īrija Koreja Jaunzelande Igaunija Izraēla Francija Ungārija Turcija Lielbritānija Luksemburga Kanāda Beļģija Slovākijas Rep. Čehijas Rep. Vācija Nīderlande Čīle ASV Spānija Grieķija Portugāle Latvija Slovēnija Austrija Islande Koreja Dānija Lietuva Īrija Polija Austrālija Jaunzelande Somija un to noslodzes līmenis ir zems Magnētiskās rezonanses izmeklējumu skaits uz aparātu gadā 12, 1, 8, 6, 4, 2, 4499 3197 378 25 2 15 1 5 Datortomogrāfu izmeklējumu skaits uz aparātu gadā 2673 4557 3684 Avots: OECD dati (213 gads vai jaunākie pieejamie dati) 22

23 24 25 26 27 28 29 21 211 212 213 23 24 25 26 27 28 29 21 211 212 213 Medicīnisko iekārtu noslodze Latvijā pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījusies Magnētisko rezonanšu izmantošana Latvijā Datortomogrāfu izmantošana Latvijā 12 1 8 6 4 2 35 3 25 2 15 1 5 4 35 3 25 2 15 1 5 2 15 1 5 Magnētisko rezonanšu aparātu skaits (uz milj. iedz.) Magnētiskās rezonanses izmēklējumi (uz tūkst.iedz.); labā ass Datortomogrāfi (uz milj. iedz.) Datortomogrāfu izmēklējumi (uz tūkst.iedz.); labā ass Avots: OECD dati 23

Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modelis ir necaurskatāms Finansējums veselības aprūpei tiek piešķirts, nesasaistot to ar faktiski nepieciešamo pakalpojumu apjomu (Veselības Ministrija, 213) Necaurredzamība veselības aprūpes pakalpojumu tarifu un kvotu sadales mehānismā (Valsts Kontrole, 211) Veselības aprūpes pakalpojumu tarifa neatbilstība patiesajām pakalpojumu izmaksām (Valsts Kontrole, 211) Ilgtermiņa plāna neesamība. Piemērs, valsts galvotie aizdevumi slimnīcām, no kurām pēc tam netiek pirkti veselības aprūpes pakalpojumi (IR, 215 #47) 24

Ko darīt? 25

Obligātās privātās veselības apdrošināšanas ieviešana vidējā termiņā ļautu sasniegt abus mērķus palielināt efektivitāti un finansējumu Veselības aprūpes finansēšanas modeļi Obligātā veselības apdrošināšana Finansējums no kopējiem budžeta ieņēmumiem Valsts veselības apdrošināšanas sistēma Privātā veselības apdrošināšanas sistēma OECD: Policy analysts and economists have produced a large body of literature on the respective advantages of competing health insurance markets versus single payer systems. Regulated competition in the health insurance market is credited with the potential for gains in efficiency and the quality of health care provision provided that insurers have the ability to differentiate their products and that consumers have adequate information on the price and quality of these products. OECD Health working paper No. 5 26

Piemērs: Nīderlandes obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas galvenie elementi Obligāta privātā veselības apdrošināšana regulētas konkurences apstākļos (apdrošināti 99% iedzīvotāju) Valsts definēts apdrošināšanas bāzes pakalpojumu segums un maksimālie tarifi; apdrošinātāju un pakalpojumu sniedzēju vienošanās par tarifiem konkurences cīņā noteiktā ietvara robežās Risku izlīdzināšanas mehānisms un nediskriminējoša pieeja pret apdrošināmajiem 27

Piemērs: Sistēmas finansēšanas shēma Darba devējs Veselības apdrošināšanas iemaksa 6.95% no bruto algas Veselības apdrošināšanas fonds Valdība Pabalsts mazturīgajiem apdrošināšanas polises iegādei Pacientu pašrisks Apdrošinātā persona Pērk polisi Riska izlīdzināšanas maksājums Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Veselības aprūpes pakalpojumu iepirkums Avots: Health insurance in the Netherlands, 211 Apdrošinātājs 28

Piemērs: Nīderlandes obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas priekšrocības Katram tiek garantēta veselības aprūpe un neviens pacients netiek diskriminēts; Pacientiem garantēta plaša izvēles brīvība; Konkurence veicina veselības aprūpei pieejamo līdzekļu efektīvāku izmantošanu, izmaksu racionalizēšanu Pacienti apzinās faktiskās veselības aprūpes izmaksas, veicot apdrošinātāja izvēli; Apdrošinātāji motivēti piedāvāt augstākas kvalitātes/zemāku izmaksu polises, konkurējot par klientu piesaisti Pakalpojuma sniedzēji piedalās un konkurē apdrošinātāju iepirkumos; neefektīva darbība netiek dotēta no valsts budžeta 29

Kā obligāto veselības apdrošināšanu ieviest Latvijā? 3

Algas nodokļu ieņēmumu daļas novirzīšana veselības aprūpei, neveicot citas izmaiņas, situāciju neuzlabos 12 1 8 6 4 2 Publiskais finansējums veselības aprūpei (25. 215. gadam) 12 1 8 6 4 2 25 26 27 28 29 21 211 212 213 214 215 Finansējums, ja tiktu iezīmēti 5 p.p. no IIN likmes Pārējais publiskais finansējums veselības aprūpei 25 26 27 28 29 21 211 212 213 214 215 Finansējums, ja tiktu iezīmēti 3 p.p. no VSAOI likmes Pārejais publiskais finansējums veselības aprūpei Avots: CSP, VSAA, VID un autoru aprēķins 31

Turklāt darbaspēka nodokļi jau šobrīd ir augsti, to turpmāka palielināšana sagrautu Latvijas konkurētspēju Nodokļu ķīlis, 214.g. IIN un SAI % no kopējām darbaspēka vienības izmaksām 6% 5% 4% 3% Beļģija Austrija Vācija Ungārija Francija Itālija Somija Latvija Čehija Zviedrija Slovēnija Portugāle Slovākija Spānija Grieķija Igaunija Dānija. Turcija Nīderlande Darba devēja SAI Darba ņēmēja SAI IIN Luksemburga Norvēģija OECD Polija Islande Japāna ASV Kanāda Lielbritānija īrija Austrālija Šveice Koreja Izraēla Meksika Jaunzēlande Čīle 2% 1% % Avots: OECD un CSP dati 32

Caur obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu iespējams novirzīt lielāko daļu pašreizējā valsts finansējuma 1, 9 8 7 6 5 4 3 2 1-898 Pašreizējais veselības aprūpes finansējums OECD, 214) 67 229 - Veselības aprūpes finansējuma pārdales iespējas, ieviešot obligāto apdrošināšanu Obligātai veselības apdrošināšanai pakļaujamie šobrīd valsts un pašvaldību apmaksātie pakalpojumi un kompensējamie medikamenti No valsts un pašvaldību budžeta sedzamais No valsts un pašvaldību budžeta joprojām tiek nodrošināts: Nozares uzraudzība, kontrole, administrācija Neatliekamā medicīniskā palīdzība Asinsdonoru sistēma Centralizēta medikamentu, materiālu un iekārtu iegāde Starptautisko saistību izpilde ES fondu projektu ieviešana Medicīnas izglītība Kultūras izdevumi (Medicīnas vēstures muzejs) Ilgtermiņa aprūpe u.c. No obligātā veselības padrošināšanas tiek nodrošināts: Ārstniecības pakalpojumi Kompensējamie medikamenti un materiāli Avots: CSP un autoru aprēķins 33

Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas nosacījumi Valsts un privātā finansējuma novirzīšana caur apdrošinātājiem, kas savā starpā konkurē, ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu Valsts nosaka minimālo pakalpojumu grozu un maksimālās pakalpojumu izmaksas (uz izmaksām balstīts cenrādis) Sākotnēji polises iegādājas strādājošie; valsts apdrošina bērnus, pensionārus, bezdarbniekus un mazturīgos iedzīvotājus Esošais valsts finansējums tiek sadalīts caur riska izlīdzināšanas fondu Tiek izveidota nepieciešamā infrastruktūra: Regulējums (Nīderlandes piemērs); Institūcijas (valsts apdrošināšanas sabiedrība, veselības apdrošināšanas valde, neatkarīga sistēmas audita institūcija); Infrastruktūra (obligātās veselības apdrošināšanas reģistrs, e-veselība, pakalpojumu sniedzēju reitingi) 34

Obligātās veselības apdrošināšanas finansēšanas shēma Riska izlīdzināšanas fonds Valsts budžets Valsts veselības apdrošināšanas sabiedrība Apdrošinātājs A Apdrošinātājs B Apdrošinātājs C Pakalpojumu sniedzēji Apdrošināmie iedzīvotāji 35

Finansējums veselības aizsardzībai, ko nodrošinātu apdrošināšanas polises iegāde Polises maksa (eiro gadā) Maksā visi darbaspējīgie (25 līdz 63 gadi) (milj. EUR)* Maksā visi darbaspējīgie (18 līdz 63 gadi) (milj. EUR)* Maksā visi Latvijas iedzīvotāji, kuru vecums virs 18 gadiem (milj. EUR)* 1 97.6 11.3 15.6 15 146.4 165.4 225.9 2 195.2 22.5 31.1 25 244. 275.6 376.4 3 292.8 33.8 451.7 35 341.6 385.9 527. 4 39.4 441. 62.3 45 439.2 496.1 677.6 *Izņēmumi: ieslodzītie, trūcīgās personas, invaliditātes pensijas un vecāku pabalsta saņēmēji un nenodarbinātie studenti Avots: CSP un OECD dati; autoru aprēķini 36

Nīderlandes piemērs liecina, ka uz regulētu konkurenci balstīta obligātā veselības apdrošināšana var nodrošināt vienlīdz pieejamu veselības aprūpi gan iedzīvotājiem ar zemiem, gan augstiem ienākumiem Iedzīvotāji, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā garo rindu vai izmaksu dēļ (%; 213. gadā) 3 25 2 15 1 5 Latvija Eiropas Savienībā vidēji Nīderlande Pirmā kvintīle Otrā kvintīle Trešā kvintīle Ceturtā kvintīle Piektā kvintīle Avots: Eurostat 37