ĢEOTEHNISKĀS IZPĒTES PĀRSKATS

CĒSIS ĢEOTEHNISKĀS IZPĒTES PĀRSKATS Salacgrīvas pilsēta, Jahtu ostas laukums, teritorijas ģeotehniskā izpēte izstrādātājs-sia ARHAJS, www.arhajs.lv +71 88051 016 DIREKTORS R.RĒĶIS 1

SATURA RĀDĪTĀJS 1. IEVADS.... SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS... 4. DARBU SASTĀVS, METODES UN APJOMS... 5 ĢEOTEHNISKO APSTĀKĻU RAKSTUROJUMS... 8 5. LAUKUMA HIDROLOĢISKIE APSTĀKĻI... 10 6. ĢEOTEHNISKO IZSTRĀDŅU ŽURNĀLS... 11 7. GRUNŠU RĀDĪTĀJI, APRĒĶINU METODES... 1 8. SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS... 16 9. LABORATORIJAS TESTĒŠANAS PĀRSKATS, GRANULOMETRISKAIS SASTĀVS.... 18 pielikums Nr.1... 19 URBUMS Nr.1... 19 URBUMS Nr.... 0 URBUMS Nr.... 1 II.GRAFISKIE PIELIKUMI....6 LAPAS 11. DINAMISKĀS ZONDĒŠANAS (DPL) REZULTĀTU INTERPRETĀCIJA... LAPAS 1. ĢEOTEHNISKO IZSTRĀDŅU NOVIETOJUMA PLĀNS(M 1:500)....... 1 LAPA 1. ĢEOTEHNISKAIS GRIEZUMS UN APZĪMĒJUMI......... LAPAS PIELIKUMĀ: ZEMES DZĪĻU IZMANTOŠANAS LICENCE Nr.CS16ZD007, NOSACĪJUMI UN PIELIKUMI, LAPAS

1. IEVADS Pārskatā apkopoti dati par ģeoteniskās izpētes darbiem, Jahtu ostas laukumā, Salacgrīvas pilsētā, projekta izstrādes ietvaros. Darbi izpildīti pamatojoties uz SIA Super Bebris (turpmāk pasūtītājs) un SIA Arhajs (turpmāk izpildītājs) 016. gadā noslēgtu vienošanos. Izpētes darbu mērķis ir noskaidrot autoceļam piegulošās konstrukcijas stāvokli, kā arī mākslīgo un pagulošo dabīgo grunšu ģeotehnisās īpašības, lai nodrošināu iespējami racionālākus būvniecības risinājumus projekta izstrādē. Izpēte veikta tehnikā projekta stadijā. Ģeotehniskā izpēte veikta Valsts vides dienesta 016. gada 11. martā izsniegtās zemes dzīļu izmantošanas licences Nr.CS16ZD007 (pielikums) darbības ietvaros. Izpētes lauka darbus vadīja ģeoloģe V.Baranovska, R.Rēķis, iegūtos materiālus apstrādāja un pārskatu par ģeotehniskās izpētes darbiem sagatavoja ģeoloģe V.Baranovska un R.Rēķis.

. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS Rekonstrukcijai paredzētais ielas posms, Salacgrīvas pilsēta, Jahtu ostas laukums..1. attēls. Objekta izvietojums Salacgrīvas pilsētas teritorija atrodas Austrumeiropas platformas ietvaros, Viduslatvijas zemienes daļā, ko izdala kā Piejūras zemieni. Kristāliskā pamatklintāja ieži ir gneisi, kristāliskie slānekļi un amfibolīti. Šie teritorijas attīstības orogēnā etapa liecinieki tagad atrodas līdz 800 m dziļumā. No platformas segas senākie ir 550 mln. gadu vecie kembrija sistēmas, Cirmas slāņkopas ieži. Jūrās nogulsnētie smilšu, aleirītu un mālu slāņi kopsummā ir tikai 0-40 m biezi. Arī ordovika un silūra vecuma kaļķakmeņi, merģeļi, māli un dolomīti ir veidojušies jūras vidē. Šo 500-400 miljonus gadu veco iežu biezums pārsniedz 400m. Kvartāra nogulumu biezums teritorijā caurmērā ir 0-0 m robežās. To pamatmasa ir kustīga ledāja pamatnē nogulsnēta mālsmilts un smilšmāls ar nelielu grants, oļu un laukakmeņu piejaukumu, jeb pamatnes morēna. Smilts un mālainie nogulumi radušies no ledāju kušanas ūdeņu, kā arī Baltijas baseinu pārskalota morēnu materiāla. Teritoriju raksturo plāna ūdens noturīgo glacigēno mālsmilts un smilšmāla nogulumu sega. Zem tās atrodas devona nogulumi ar ļoti raiba sastāva ģeoloģisko griezumu, kura iežu sadalījuma likumsakarības vēl nav līdz galam noskaidrotas. Te liela loma ir ūdeni caurlaidīgajiem smilšakmeņiem. Pašvaldībai sakarā ar tā novietojumu tiešā jūras tuvumā ir izteiktas klimatiskās atšķirības starp piekrastē un dziļāk iekšzemē esošajām teritorijām. Tā pagasta piekrastes daļā gada nokrišņu summa ir 700 mm, bet pagasta A daļā nokrišņu summa pieaug līdz 750 mm gadā. Gaisa mitrums ir paaugstināts. 4

Līdzīgs nokrišņu sadalījums ir arī veģetācijas periodā maija - oktobra mēnešos, kad piekrastē nokrišņu daudzums ir 400 mm, bet iekšzemē esošajā pagasta daļā 450 mm. Jāatzīmē nelielā virszemes ūdeņu notece veģetācijas periodā pašvaldības R daļā, kur tā sastāda tikai 50 mm, salīdzinot ar 90 mm noteci pašvaldība Rietumu daļā. Pēc gada nokrišņu summas un gada noteces mikrorajons, kurā ietilpst arī visa pašvaldība, Latvijā ieņem. vietu, bet pēc iztvaikošanas no zemes virsmas - 6. vietu republikā. Pēc daudzgadīgajiem novērojumiem Ainažu hidrometeopostenī (kopš 1909. gada) teritorijai vislielākās temperatūras svārstības ir aprīlī un oktobrī. Janvārī vidējā temperatūra ir - līdz -5 C, jūlijā +16,5 līdz +17 C. Teritorijai raksturīga pastāvīga gaisa masu pārvietošanās virzienā uz iekšzemi. Piekrastē vidējais vēja ātrums ir 5,5 m/sek. Veģetācijas perioda aktīvo temperatūru summa 10 cm dzijumā sasniedz 400-600 C. Gadā ir 150 180 apmākušās dienas, pilnīgi skaidras ir tikai 0-40 dienas. Valdošie ir DR un D vēji. Vidējais gada vēja ātrums ir 6-7 m/s. Stiprie vēji, kas ir stiprāki par 14 m/s pūš 0-40 dienas gadā. Ziema ir salīdzinoši maiga, iestājas pakāpeniski. Sākas decembra beigās, kad lieti mijas ar sniegputeņiem. Sniega sega bieži ir nepastāvīga. Bieži atkušņi. Laiks pārsvarā ir mitrs. Pats aukstākais mēnesis gadā ir februāris ar vidējo temperatūru 5 0 C. Ziema ilgst aptuveni trīs mēnešus. Pavasaris iestājās pakāpeniski, bieži atgriežas sali, jūtama jūras aukstuma ietekme. Vidējā temperatūra martā ir zemāka par 0 0 C, bet aprīlī tā ir 4 0 C, maijā 1 0 C. Aprīļa beigās sākās veģetatīvais periods, kas ilgst 180-190 dienas. Pavasaris ir salīdzinoši sauss gadalaiks. Vasara ir vēsa un mitra. Vidējā dienas temperatūra ir 19 0 C, maksimālā sasniedz 0 0 C. Lieti pārsvarā ir īsi un spēcīgi. Rudens ir mitrs, bieži novērojama migla, vētras. [ avots: Salacgrīvas novada teritorijas plānojums] Izpētes teritorija atrodas Salacgrīvas novadā, Salacgrīvas pilsētā, Jahtu ostas laukumā, teritorija sastāv no neliela izpētes laukuma, maksimāla augstumu atzīmju starpība izpētes laukumā ir 4,m. Izpētes laukums ir relatīvi līdzens, ar nelielu kritumu, absolūtās augstuma atzīmes laukuma robežās svārstās no 1,1m līdz 5,8m. Izpētes laukums ir daļēji apbūvēts, to aizņem jahtu osta, stāvlaukums un tiem piegulošā infrastruktūra.. DARBU SASTĀVS, METODES UN APJOMS Darbu sastāvs un apjomi noteikti saskaņā ar pastāvošajām celtniecības normām un noteikumiem, kā arī vadoties pēc pasūtītāja norādījumiem un pastāvošo Eirokodekss 7 : Ģeotehniskā projektāšana-. daļa : Būvpamatnes izpēte un pārbaudes. Lai tiktu sasniegts ģeotehniskās izpētes mērķis, iegūta pietiekama informācija teritorijas novērtēšanai, tika veikti dinamiskās zondēšanas darbi(dpl), mehāniskās urbšanas darbi, grunts paraugu laboratorijas pārbaudes, datu apstrāde un pārskata sagatavošana. 5

.1. Ģeotehniskā izpēte veikta saskaņā ar LR spēkā esošajiem normatīviem: Eirokodekss 7: Ģeotehniskā projektāšana-. daļa: Būvpamatnes izpēte un pārbaudes. Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes ; Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-15 Inženierizpētes noteikumi būvniecībā ; Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 07-15 Ģeotehniskā projektēšana ; Eiropas standarts: Ģeotehniskā izpēte un testēšana augsnes identifikācija un klasifikācija - 1. daļa: identifikācija un apraksts(iso 14688-1:00); Eiropas standarts: Ģeotehniskā izpēte un testēšana. Lauku izmēģinājumi.. daļa: Dinamiskā zondēšana(iso 476-:005); Latvijas standarts LVS NE ISO 475-1:014 Ģeotehniskā izpēte un testēšana. Paraugošanas metodes un pazemes ūdens mērījumi. 1.daļa:Darbu izpildes tehniskie principi(iso 475-1:006).. Sagatavošanās darbi: Sākotnējā informācija par teritorijas ģeoloģisko uzbūvi tika iegūta no dažādiem literatūras avotiem, interneta resursiem, un ģeoloģiskās kartēšanas darbiem 1:00 000 datiem. Sagatavošanās darbi iekļāva objekta un tā tuvākās apkārtnes apsekošanu (rekognosciju), ģeotehnisko izstrādņu vietu identificēšanu un nospraušanu dabā, kā arī urbšanas darbu saskaņošanu atbildīgajās iestādēs... Dinamiskās zondēšanas darbi: Kā viena no galvenajām metodēm ģeotehniskās informācijas iegūšanai izmantota dinamiskā zondēšana. Dinamiskās zondēšanas darbu laikā izmantots agregāts Stitz GmbH DPL ar stieņu diametru Øm, dinamiskās zondes uzgaļa laukums 10cm, darba svars 10kg. Dinamiskā zondēšana veikta, lai precīzi noteiktu ceļa konstrukcijas fizikāli mehāniskos rādītājus. Ierīkoti dinamiskās zondēšanas punkti līdz metru dziļumam. Starp dinamiskās zondēšanas punktiem attālums svārstās 7-8 metri..4. Urbšanas darbi: Kā otra no galvenajām metodēm ģeotehniskās informācijas iegūšanai izmantota mehāniskā urbšana. Urbšanas darbu laikā izmantots urbšanas agregāts Stihl BT-11C ar gliemežskrūves urbi, kura urbšanas diametrs 100 mm. Lai precīzi noteiktu ceļa konstrukcijas augšējās daļas konfigurāciju un iegūtu paraugus laboratorijas pārbaudēm, urbšanas punktos, kuros tas bija nepieciešams, tika veikta arī skatrakumu ierīkošana. Ierīkoti urbumi līdz 4 metru dziļumam. Ģeotehnisko izstrādņu attālums vienai no otras 7-8 metri, urbumu kopējā metrāža ir 1 metri. Ģeotehnisko izstrādņu izvietojuma plāns pievienots kā grafiskais pielikums IĢ-1, bet ģeotehnisko urbumu apraksti pievienoti 1. pielikumā. Visas izstrādnes pēc slāņu aprakstīšanas, paraugu noņemšanas un gruntsūdens līmeņa noteikšanas tika likvidētas, aizberot tās ar izstrādāto materiālu (veikta ģeotehnisko urbumu tampontāža). 6

Urbšanas darbu laikā saskaņā ar projektēšanas uzdevumu noņemti traucētas struktūras grunts paraugi, mālaino grunšu īpašību noteikšanai. Grunts paraugu testēšana veikta SIA Ģeoserviss laboratorijā, testēšanas pārskati ir pievienoti nodaļā Nr.9..5. Materiālu apstrāde un pārskata sagatavošana: Pēc lauka darbu pabeigšanas ir veikti kamerālie darbi materiālu apstrāde, analīze un sagatavots pārskats par ģeotehniskās izpētes darbiem. Balstoties uz dinamiskās zondēšanas datiem, ģeotehnisko urbumu aprakstiem un laboratorijas pārbaužu datiem, sagatavoti ģeotehniskie griezumi kas pievienoti kā grafiskais pielikums IĢ-, kas attēlo grunšu tipus un izplatību. Izdalīti ģeotehniskie elementi (turpmāk ĢTE), tiem piešķirta numerācija. 7

ĢEOTEHNISKO APSTĀKĻU RAKSTUROJUMS Plānotā būvlaukuma dabas apstākļu sarežģītības pakāpe kopumā visā izpētes teritorijā atbilstoši noteikumiem par Latvijas būvnormatīvs LBN 005-15 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"un Eirokodekss 7: Ģeotehniskā projektāšana-. daļa: Būvpamatnes izpēte un pārbaudes. Latvijas būvnormatīvs LBN 07-15 Ģeotehniskā projektēšana klasificējama kā I (vienkārši dabas apstākļi). Plānotā būve ielas rekonstrukcija, pēc noteikumiem par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-15 Inženierizpētes noteikumi būvniecībā un Eirokodekss 7: Ģeotehniskā projektāšana-. daļa: Būvpamatnes izpēte un pārbaudes. Latvijas būvnormatīvs LBN 005-15 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā" atbilst I ģeotehniskai kategorijai. Ģeotehniskos apstākļus līdz 4m dziļumam, konkrētajās izpētes vietās raksturo ģeotehniskie griezumi, kas pievienoti kā grafiskie pielikumi IĢ-. Lokāli daļu griezumu veido mākslīgi elementi. Lielu griezuma daļu veido mākslīgas izcelsmes gruntis uzbērums. Objektā izdalīti sekojoši mākslīgie elementi: Objektā izdalīti sekojoši mākslīgo grunšu tipi jeb ģeotehniskie elementi: Mākslīga grunts (ĢTE - CoClMg) mākslīga grunts, mehāniski traucēta mālaina grunts ar oļu piejaukumu. Mākslīga grunts (ĢTE-OrSaMg) mākslīga grunts, sabērta smilšaina grunts, vidēja smilts ar organisko vielu piejaukuma pazīmēm. Mākslīga grunts (ĢTE - CoSaGRMg) mākslīga grunts, sabērta smilšaina grunts, smilšaina grants ar oļu piejaukumu. Mākslīga grunts (ĢTE - SaMg) mākslīga grunts, sabērta smilšaina grunts, vidēja smilts. Dabiskā saguluma gruntis līdz m dziļumam no zemes virsmas sasniegtas visos izpētes punktos, skatīt 1. pielikumu un grafisko pielikumu IĢ-. Tās pieder pie neklinšainām, mālainām gruntīm. Pēc ģeotehniskās klasifikācijas principiem Ģeotehniskā izpēte un testēšana grunšu identifikācija un klasifikācija 1. Daļa: Identifikācija un apraksts (ISO 14688-1:00)izdalīti sekojoši dabisko grunšu tipi jeb ģeotehniskie elementi: Biogēnās gruntis: Biogēna grunts (ĢTE-Or) augsne Mālainās gruntis: Mālaina grunts (ĢTE-CoSiCl) putekļains māls ar oļiem. Mālaina grunts (ĢTE-CoSaCl) smilšains māls ar oļiem. Mālaina grunts (ĢTE-SaCl) smilšains māls. Mālaina grunts (ĢTE-SiCl) putekļains māls. Mālaina grunts (ĢTE-SiClSa) putekļains māls ar smilšainām starpkārtiņām. 8

4.1. Mākslīgās gruntis(tehnogēnās gruntis): Mākslīgās gruntis(tehnogēnas izcelsmes) sastopamas visā izpētes laukumā. Sabēruma biezums svārstās no mazākā 1,0m līdz 1,6m biezam sabērumam. Netiek izslēgta iespējamība atsevišķās vietās konstrukcijas pamatnē atsegt pārraktu augsni, vai deluviālos nogulumus ar paaugstinātu organikas saturu. Mākslīga grunts (ĢTE-CoClMg), slāņa nr. griezumos 1 Grunts tips sastopams lokāli izpētes laukumā, izstrādnes Nr.1 vietā. Grunti veido, mehāniski traucēta mālaina grunts ar oļu piejaukumu. Pēc blīvuma pakāpes laukumā sastopama, sablīvējusies grunts. Pēc mitruma pakāpes laukumā konstatēta grunts. biezums laukumā, izstrādnes vietā Nr.1, 1,0m. Mākslīga grunts (ĢTE-OrSaMg), slāņa nr. griezumos 5 Grunts tips sastopams lokāli izpētes laukumā, izstrādņu Nr. un Nr. vietās. Grunti veido, sabērta grunts, smilšaina grunts ar organisko vielu piejaukuma pazīmēm. Pēc blīvuma pakāpes laukumā sastopama nesablīvējusies grunts. Pēc mitruma pakāpes laukumā konstatēta grunts. biezums laukumā, izstrādņu vietās 1,1m 1,5m. Mākslīga grunts (ĢTE-CoSaGRMg), slāņa nr. griezumos 7 Grunts tips sastopams lokāli izpētes laukumā, izstrādnes Nr. vietā. Grunti veido, sabērta smilšaina grunts, smilšaina grants ar oļu piejaukumu. Pēc blīvuma pakāpes laukumā sastopama, sablīvējusies grunts. Pēc mitruma pakāpes laukumā konstatēta grunts. biezums laukumā, izstrādnes vietā Nr., 0,m. Mākslīga grunts (ĢTE-SaMg), slāņa nr. griezumos 8 Grunts tips sastopams lokāli izpētes laukumā, izstrādnes Nr. vietā. Grunti veido, sabērta smilšaina grunts, vidēja smilts. Pēc blīvuma pakāpes laukumā sastopama, sablīvējusies grunts. Pēc mitruma pakāpes laukumā konstatēta grunts. biezums laukumā, izstrādnes vietā Nr., 0,m. 4.. Gruntis dabiskā sagulumā: Biogēna grunts (ĢTE-Or), slāņa nr. griezumos 4 Grunts tips sastopams lokāli izpētes laukumā, izstrādnes Nr. vietā. Nav uzskatāma par stabilu pamatni un labas nestspējas grunti. Grunti veido biogēna grunts, augsne. Pēc blīvuma pakāpes laukumā sastopama, irdena grunts. Pēc mitruma pakāpes laukumā konstatēta grunts. biezums laukumā, izstrādnes Nr. vietā, 0,1m. 9

Mālaina grunts (ĢTE-CoSiCl), slāņa nr. griezumos Grunts tips sastopams visā izpētes laukumā. Uzskatāma par stabilu pamatni un labas nestspējas grunti. Grunti veido mālaina grunts, putekļains māls ar oļu ieslēgumiem. Pēc konsistences pakāpes laukumā sastopama sīksti plastiska, cieta grunts. Pēc mitruma pakāpes laukumā konstatēta grunts. Lokāli šī grunts turpinās dziļāk par ģeotehnisko izstrādņu pamatnes atzīmi. Smilšaina grunts (ĢTE-CoSaCl), slāņa nr. griezumos Grunts tips sastopams lokāli izpētes laukumā, izstrādnes Nr.1 vietā. Uzskatāma par stabilu pamatni un labas nestspējas grunti. Grunti veido mālaina grunts, smilšains māls ar oļu ieslēgumiem. Pēc konsistences pakāpes laukumā sastopama cieta grunts. Pēc mitruma pakāpes laukumā konstatēta vāji mitra grunts. Lokāli šī grunts turpinās dziļāk par ģeotehnisko izstrādņu pamatnes atzīmi. Mālaina grunts (ĢTE-SiCl), slāņa nr. griezumos 6 Grunts tips sastopams lokāli izpētes laukumā, izstrādņu Nr. un Nr. vietās. Uzskatāma par stabilu pamatni un labas nestspējas grunti. Grunti veido mālaina grunts, putekļains māls. Pēc konsistences pakāpes laukumā sastopama plastiska, sīksti plastiska grunts. Pēc mitruma pakāpes laukumā konstatēta, mitra grunts. biezums laukumā, izstrādņu vietās 0,4m 0,6m. Mālaina grunts (ĢTE-SiClsa), slāņa nr. griezumos 9 Grunts tips sastopams lokāli izpētes laukumā, izstrādņu Nr. un Nr. vietās. Uzskatāma par stabilu pamatni un labas nestspējas grunti. Grunti veido mālaina grunts, putekļains māls ar smilšainām starpkārtiņām. Pēc konsistences pakāpes laukumā sastopama plastiska, mīksti plastiska grunts. Pēc mitruma pakāpes laukumā konstatēta mitra grunts. biezums laukumā, izstrādņu vietās 0,6m 0,7m. 5. LAUKUMA HIDROLOĢISKIE APSTĀKĻI Salacgrīvas pilsētas teritorijā celtniecības apstākļus ietekmē pirmais (skaitot no zemes virsas) pazemes ūdeņu horizonts, šajā gadījumā gruntsūdeņi, kas galvenokārt saistīti ar aluviālajiem, purvu, limnoglaciālajiem, fluvioglaciālajiem un glacigēnajiem, vietām arī tehnogēnajiem, nogulumiem (ūdeni saturošas smiltis, grants, kūdra, cits irdens materiāls). Iecirkņi, kuros periodiski parādās maldu gruntsūdeņi un dažkārt uzkrājas virsūdeņi, atrodas teritorijās, kur apgrūtināta notece un ir slikti infiltrācijas apstākļi. Parasti šie iecirkņi sakrīt ar tām vietām, kur zemes virspusē iznāk morēnu smilšmāli vai mālsmiltis, izplatīti limnoglaciāli mālaini nogulumi, kā arī situācijā, kurā zem plāna fluvioglaciāla smilts slāņa atrodas mālainas gruntis. 10

Hidroģeoloģisko situāciju izpētes laukumā galvenokārt ietekmē, tā atrašanās vieta, ģeomorfoloģiskās īpašības, hidroloģiskais tīkls un meteoroloģiskie apstākļi. Lauku darbu veikšanas laikā 016. gada 1. oktobrī, urbumos tika konstatētas neliels gruntsūdens 1 daudzums, kas piesaistīts smilšainās grunts starpslānīšiem mālainajos nogulumos, virs pirmā ūdens necaurlaidīgā mālainā nogulumu slāņa. Intensīva lietus periodos, pavasaros un rudeņos grunstūdens līmenis var būt par 0,5-0,6m augstāks par lauka darbu laikā konstatēto izpētes laukumā, kur izplatītas mālainās gruntis. Izstrādņu Nr. un Nr. vietās, sezonāli, iespējams var tikt konstatēts tā sauktais maldu gruntsūdens, jeb virsūdens. Gruntsūdens parādīšanās dziļums un tā piemērīšanas dziļums doti tabulā Nr.1. tabula Nr.1. Nr.p.k Urbuma Nr. Piemērīšanas datums Paradijās pie: Nostājās uz: 1. urbums Nr.1 1.01.016 netika konstatēts. urbums Nr. 1.10.016 +,90 nenostājās. urbums Nr. 1.010.016 +,90 nenostājās 6. ĢEOTEHNISKO IZSTRĀDŅU ŽURNĀLS tabula Nr. Numurs pēc kārtas Ģeotehniskās izstrādnes nosaukums Izstrādnes numurs Ģeotehniskās izstrādnes dziļums, m Augstuma atzīme virs jūras līmeņa Darbu veikšanas datums X Koordinātes LKS-9 Y 1. Urbums 1 4,00 +1,10 1.10.016 401616,78 5181,11. Urbums 4,00 +5,50 1.10.016 40164,46 5184,0. Urbums 4,00 +5,80 1.10.016 40160,9 5186,15 4. DPL 1 1,00 +1,10 1.10.016 401616,78 5181,11 5. DPL,00 +5,50 1.10.016 40164,46 5184,0 6. DPL,00 +5,80 1.10.016 40160,9 5186,15 1 Gruntsūdens-pazemes ūdens, kas, uzkrājas virs pirmā ūdens necaurlaidīgā grunts slāņa 11

7. GRUNŠU RĀDĪTĀJI, APRĒĶINU METODES 7.1. Izpētes laukuma griezumu veidojošo grunšu rādītāji: tabula Nr. Ģeoteh- nisko elementu apzīmē-jums Grunšu nosaukums Porai nības koeficents e Grunts blīvums ρn Filtrācijas koeficents Kf, m/dnn C Saskaņā ar LVS NE 1997- Saiste, C KPa Iekšējās berzes leņķis Deformācijas CI CII k=0,95 k=0,90 φ modulis φi φii k=0,95 k=0,90 E, MPa CoSaGrMg CoClMg SaMg OrSaMg SiCl SiClSa CoSiCl CoSaCl Mākslīga grunts sablīvējusies, Mākslīga grunts sablīvējusies, Mākslīga grunts, sablīvējusies, Mākslīga grunts, nesablīvējusies, Mālaina grunts, plastiska, Mālaina grunts, mīksti plastiska, mitra Mālaina grunts, sīksti plastiska, Mālaina grunts, cieta, 0,55 1,95,00-4,00 1,00 0,95 0,90 40,00 8,00 6,00 40 0,55,01 <0,01 5 0,65 1,91 0,50-,00 1,00 0,95 0,90 8,00 6,10 4,0 0 0,75 1,75 0,50-,00,00 0,40 8,80 11 0,60 1,95 <0,01 8,00 6,60 5,0,00 0,90 19,80 5 0,65 1,85 <0,01 1,00 1,5 11,70 4,00,80 1,60 16 0,5,0 <0,01 7,00 5,15,0 5,00,75,50 45 0,41,1 <0,01 47,00 44,65 4,0 6,00 4,70,40 55 tabula Nr.4 BS 590 Site investigations Cu, kpa ASTM D488 qu, kpa IL LVS-47. Būvniecība. Gruntis. Klasifikācija Very soft < 0 Very soft <.94 >1.00 Plūstoša Soft 0-40 Soft.94-0.75- Plūstoši plastiska 47.88 1.00 Firm 40-75 Firm 47.88-0.50- Mīksti plastiska 95.76 0.75 Firm to stiff 75-100 Stiff 95.76-0.5- Sīksti plastiska 191.5 0.50 Stiff 100-150 Very stiff 191.5-0-0.5 Puscieta 40.9 Very stiff to hard >150 Very stiff-hard >40.9 <0 Cieta 1

7.. Grunšu dinamika: Uzgaļa iedzīšanai izmantots zveltnis ar iepriekš noteiktu masu un brīvu kritiena augstumu. Iedzīšanas pretestību noteikta kā sitienu skaits, kas nepieciešams, lai iedzītu penetrometru noteiktā dziļumā. Nodrošināta nepārtraukta rezultātu nolasīšana atkarībā no dziļuma. Paraugi netiek. Pārbaudes veiktas un protokolētas saskaņā ar EN ISO 476-. Korelācija starp deformācijas moduli un konusa pretestību: Grunts q c Zemas plasticitātes māls q c 0,7 MPa < < 8 0,7 < q c < MPa < < 5 q c MPa 1 < <,5 Zemas plasticitātes aleirīts q c < MPa < < 6 q c MPa 1 < < Augstas plasticitātes māls q c < MPa < < 6 Augstas plasticitātes aleirīts q c > MPa 1 < < Stipri organisks aleirīts q c < 1, MPa < < 8 Kūdra un stipri organiski māli q c < 0,7 MPa 50 < w 100 1,5 < < 4 100 < w 00 1 < < 1,5 w > 00 < 0,4 Krīts < q c MPa < < 4 q c > MPa 1,5 < < Smilts < q c < MPa < < 4 q c > MPa 1,5 < < tabula Nr.5 Korelācija starp sitienu skaitu un blīvumu atkarībā no dziļuma: Piemēri relatīvā blīvuma (I D) noteikšanai no dinamiskās zondēšanas dažādām neviendabības koeficienta C U (derīguma intervāls N10 50) Viendabīga smilts (C U ) virs pazemes ūdens I D = 0,15 + 0,60 lg N 10L Viendabīga smilts (C U ) zem pazemes ūdens I D = 0,1 + 0,0 lg N 10L Piezīme. Piemēru publicēja Štencels un citi (Stenzel, 1978) un DIN 4094-1

Korelācija starp efektīvo iekšējās berzes leņķi un relatīvo blīvumu: Efektīvais iekšējās berzes leņķis () rupjgraudainai gruntij kā funkcija no relatīvā blīvuma (I D) un neviendabības koeficienta (C U) tabula Nr.6 Grunts veids Vāji smalkgraudaina smilts Smilts, smilts un grants Smilts, smilts un gants, grants Šķirotība D I pakāpe Iekšējās berzes leņķis () % Grādos Viendabīga 15-5 (irdena) 0 (C U < 6) 5-65 (vidēji blīva),5 > 65 (blīva) 5 Neviendabīga 15-5 (irdena) 0 (6 C U 15) 5-65 (vidēji blīva) 4 > 65 (blīva) 8 Piezīme. Piemērs publicēts DIN 1054 100 Vērtības kompresijas koeficientam (w1) var noteikt no dinamiskās zondēšanas, piemēram, pielietojot sekojošus vienādojumus, kuri atkarīgi no grunts veida: Viendabīga smilts (C U ) virs pazemes ūdens w 1=14 lg N 10L +71 (DPL; derīguma intervāls: 4 N 10L 50) Mazplastiski māli ar minimāli stingu konsistenci (0,75 I c 1,0) virs pazemes ūdens līmeņa (I c ir konsistences indekss) w 1=4 N 10L +0 (DPL; derīguma intervāls: 6 N 10L 19) Piezīme. Piemēru publicēja Štencels un citi (Stenzel, 1978), Bīdermans (Biedermann, 1984) un DIN 4094 :00. Dinamiskās zondes konusa pretestība iedzīšanai: Specifiskais zondes darba (E n) aprēķins, viena sitiena laikā E n = m*g*h/a = E teor/a kur: m ir, āmura masa, konkrētajā gadījumā 10kg; g ir, paātrinājums, 9,8m/s ; h ir, āmura kritiena augstums, konkrētajā gadījumā 0,5m; A ir, konusa pamatnes laukums, konkrētajā gadījumā 5cm ; E teor ir, zondes darbs, teorētiskais. 14

Teorētiskās enerģijas E teor aprēķins Eteor = m*g*h kur: m ir, āmura masa, konkrētajā gadījumā 10kg; g ir, paātrinājums, 9,8m/s ; h ir, āmura kritiena augstums, konkrētajā gadījumā 0,5m. Grunts slāņu pretestības p d un q d aprēķins izteikts Pa p d= E teor A e un q d=( m m+m )rd kur: m ir, āmura masa, konkrētajā gadījumā 10kg; g ir, paātrinājums, 9,8m/s ; h ir, āmura kritiena augstums, konkrētajā gadījumā 0,5m; A ir, konusa pamatnes laukums, konkrētajā gadījumā 5cm ; e ir, vidējais sitienu skaits(0,1/n 10); N 10 ir, sitienu skaits uz 100mm. Piezīme. Veicot aprēķinus jālieto SI sistēmas mērvienības. Metode norādīta LVS NE ISO 476-:005 Ģeotehniskā izpēte un testēšana. Lauka izmēģinājumi..daļa: Dinamiskā zondēšana Smilts grunšu stiprības raksturlielumi tabula Nr.7 Zondēšanas Nr. Grunts dziļums p.k. raksturojums (m) Raksturlieluma apzīmējums 1. Smilts, rupja 6 c Īpatnējā saiste c (kpa) un iekšējais berzes leņķis f (grādos) atkarībā no pd (MPa) 5 10 15 17,5 - - - 0,7 1,1 1, f - -,8 9 40 41. Smilts, vidēji rupja 6 c f - - - - 1,1 5 1,7 7,1 8, 9. Smilts, smalka 6 c f - 8 1 0,1,5 4 4,1 6 4,5 7 4. Smilts, putekļaina c 4,1 5,5 6,1 6,5 (nepiesātināta ar ūdeni) 6 f 6 8 0 4 5 15

8. SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS 8.1. Secinājumi: Ģeotehniskās izpētes rezultātā apkopoti izpētes dati un veikti secinājumi par grunts tipu izplatību, uzbūvi un to fizikāli mehāniskajām īpašībām. Laukumā izstrādņu Nr. un Nr. vietās, mākslīgajā gruntī konstatētas organisko vielu piejaukuma pazīmes. Izstrādnēs Nr. un Nr. konstatētais gruntsūdens, veido vienotu horizontu. Pastāvot esošajiem ģeoloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, par pamatni projektējamajai būvei un tās pamatnei, var būt visas izpētes laukuma ģeotehnisko griezumu veidojošās gruntis, to fizikāli mehānisko rādītāju robežās. Izpētes laukuma virsējos slāņus veido mākslīgas gruntis, ņemot vērā, ka, nav zināma šo slāņu izcelsme, to sagulumu pakāpi un sastāvu, kā arī slāņu biezumu iespējams interpretēt tikai tiešā izstrādnes tuvumā. Saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 005-15 Inženierizpētes noteikumi būvniecībā būvlaukuma dabas apstākļu sarežģītības pakāpe pētītajā laukumā ir, pirmā (vienkārši dabas apstākļi). 16

8.. Ieteikumi: Būvniecības gaitā ieteicams veikt ģeotehnisko uzraudzību. Vietās, kur sastopamas vājās un nosacīti vājās gruntis nesablīvējusies mākslīga grunts, mākslīga grunts ar organikas piejaukumu un mīksti plastiskas konsistences mālainas gruntis, tās, ir jāizrok un jānomaina ar tīru smilti, to pakāpeniski sablīvējot līdz vidēji blīvam vai blīvam stāvoklim, vai jāizmanto ģeosintētiskie materiāli ceļa konstrukcijas pamatnes stabilizēšanai un slodžu izlīdzināšanai. Izpētes laukumā konstatētās mākslīgās gruntis ieteicams caurrakt. Būvniecības laikā jāsaglabā mālainās grunts, dabīgo struktūru, novēršot vai ierobežojot ūdens ietekmi uz mālainajām gruntīm, ierīkojot drenāžu vai ūdens novadīšanas kanālus, pretējā gadījumā mālainās gruntis var atmiekšķēties un novest pie mālaino grunšu nestspējas pasliktināšanās. Mālainās gruntis satur ievērojamu daudzumu māla daļiņu, sakarā ar to tas spēj uzņemt un noturēt sevī ievērojamu daudzumu ūdens un palielināties tilpumā-uzbriest. Projektējot būves pamatni un citus konstruktīvos elementus, jāparedz pasākumi, kas novērš būvlaukuma applūšanu, līdz ar to grunts samitrināšanos un izsalšanu būvniecības laikā, ja darbi tiks veikti gadalaikā ar negatīvām temperatūrām. Mālainajās gruntīs var veidoties kriogēnie procesi, kas jāņem vērā, ierīkojot pamatni gadalaikā ar negatīvām temperatūrām. Normatīvais mālainās grunts caursalšanas dziļums pēc LBN 00-15 ar varbūtību 50% - 90cm, ar varbūtību 10% - 10cm, ar varbūtību 1% - 15cm. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir auksto sezonu ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Minētie raksturlielumi aprēķināti mālainajām gruntīm. Pēc grunšu dažādības novērtējuma Latvijā 56% ir mālainās gruntis, 6% smilšainas gruntis un apmēram 8% kūdrainas gruntis. Smilšainās gruntis sasalst dziļāk nekā mālainās gruntis. Normatīvā grunts sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainās gruntīs var izmantot mālaino grunšu raksturlielumus, lietojot koificentu 1,. Atsegtas smilšainās grunts sasaluma dziļuma speciālo novērtējumu rezultāti apstiprina šī koeficienta pareizību, attiecīgi iegūstot smilšaino grunšu normatīvo sasalšanas dziļumu izpētes laukumā, ar varbūtību 50% - 108cm, ar varbūtību 10% - 144cm, ar varbūtību 1% - 16cm. 17

9. LABORATORIJAS TESTĒŠANAS PĀRSKATS, GRANULOMETRISKAIS SASTĀVS. A/S Ģeoserviss Pasūtītājs: SIA Arhajs Ģeotehniskā laboratorija Pasūtījuma Nr.505 Piedrujas iela - 107, Rīga Objekts: Salacgrīva, Transporta iela Tel. 674809 Datums: 1.010.016. TESTĒŠANAS PĀRSKATS Nr. TP-016-505 GRANULOMETRISKĀ SASTĀVA NOTEIKŠANAS REZULTĀTI Nr.p.k. Parauga identifikācija Urb. Nr. Par. Nr. Dziļums m Granulometriskais sastāvs, atlikums % pēc masas uz sietiem; sieta izmēri mm >1.5 >16.0 >11. >8.0 >5.6 >4.0 >.0 >1.0 >0.6 >0.0 >0.10 >0.06 >0.08 Areometra metode 1. 1 0.5-1.4 - - - - -. 4.4 7.8 1.0 61. 6.4 1.5 4.4 - - - - - 5.8 0.08-0.0 0.0-0.008 0.008-0.004 0.004-0.00 <0.00 I org. % Filtrācijas koeficients r g/cm e K 10 m/diennaktī r ird. r sabl. e ird. e sabl. K ird. K sabl. MĀLAINO GRUNŠU FIZIKĀLO ĪPŠĪBU NOTEIKŠANA Nr. p.k. Urb. Nr. Parauga identifikācija Par. Nr. Parauga ņemšanas dziļums, m Dabīgais mitrums, W % Plūstamības robeža W L, % Plastiskuma robeža W P, % Plastiskuma indekss I P, % Konsistences indekss I c Plūstamības indekss I L Grunts daļiņu blīvums g/cm Iorg. % 1. 1.5-1.9 17.9 4.6 1.9 11.7 0.57 0.4 Materiāla testēšanas metodes : 1. Ģeotehniskā izpēte un testēšana. Augsnes testēšana laboratorijā. 4.daļa: Granulometriskā sastāva noteikšana-lvs CEN ISO/TS 1789-4:005,p.5.;5.**. Filtrācijas koeficienta noteikšana smilšainām gruntīm- GOST 5584-90 p.,*. Grunts testēšana laboratorijā. 1.daļa: Atterberga robežu noteikšana LVS CEN ISO/TS 1789-1:01, p.5.;5.** 4. Grunts daļiņu blīvuma noteikšana GOST 5181-78 p.* 5. Grunts testēšana laboratorijā. 1.daļa: Ūdens satura noteikšana LVS CEN ISO/TS 1789-1:005 6. Organisko vielu un pelnu satura noteikšana LVS NE 19-:00** *-LATAK akreditētās metodes (LATAK T-81 Testēšanas rezultāti attiecas tikai uz konkrētiem testēšanas paraugiem Paraugus laboratorijā piegādāja un par paraugu kvalitāti atbild pasūtītājs Bez A/S Ģeoserviss ģeotehniskās laboratorijas rakstiskas atļaujas nav tiesību pavairot testēšanas pārskatu nepilnā apjomā 016-505//V1-0 1(1) 18

pielikums Nr.1 SIA ARHAJS URBUMS Nr.1 Teritorijas ģeotehniskā izpēte Urbuma žurnāls Nr.1 Atrašanās vieta Salacgrīvas pilsēta, Jahtu ostas laukums Absolūtā augstuma atzīme +1,10 Urbšanas datums 1.10.016. Gruntsūdens līmenis un tā piemērīšanas datums netika konstatēts 1.10.016. NR. p.k. Nr. ĢTE apzīm. absolūtā augstuma atzīme dziļums biezums 1. 1 CoClMg +0,10 1,00 1,00. CoSiCl -1,10,0 1,0. CoSaCl -,90 4,00 1,80 Grunts raksturojums Mākslīga grunts, mehāniski traucēta mālaina grunts ar oļu piejaukumu, brūna Mālaina grunts, putekļains māls ar oļiem, gaiši brūna Mālaina grunts, smilšains māls ar oļiem, pelēki brūns Grunts blīvums un mitrums Sablīvējusies, Cieta ar sīksti plastiskiem starpslāņiem, Cieta, 19

pielikums Nr.1 SIA ARHAJS URBUMS Nr. Teritorijas ģeotehniskā izpēte Urbuma žurnāls Nr. Atrašanās vieta Salacgrīvas pilsēta, Jahtu ostu laukums Absolūtā augstuma atzīme +5,50 Urbšanas datums 1.10.016. Gruntsūdens līmenis un tā piemērīšanas datums nenostājās 1.10.016. NR. p.k. Nr. ĢTE apzīm. absolūtā augstuma atzīme dziļums biezums 1. 4 Or +5,40 0,10 0,10. 5 OrSaMg +,90 1,60 1,50. 9 SiClSa +,0,0 0,70 4. 6 SiCl +,60,90 0,60 5. CoSiCl +1,50 4,00 1,10 Grunts raksturojums Augsne, vidēji humusēta, melna Mākslīga grunts, sabērta, smilšaina grunts, vidēja smilts ar organisko vielu piejaukuma pazīmēm, melna Mālaina grunts, putekļains māls ar smilšainiem starpslānīšiem, (pēc grunts sastāva, grunts paraugs Nr.), dzelteni brūns Mālaina grunts, putekļains māls (pēc grunts sastāva, grunts paraugs Nr.), gaiši brūns Mālaina grunts, putekļains māls ar oļiem, gaiši brūna Grunts blīvums un mitrums Irdena, Nesablīvējusies, mitra Mīksti plastiska, mitra Sīksti plastiska, Cieta ar sīksti plastiskiem starpslāņiem, 0

pielikums Nr.1 SIA ARHAJS URBUMS Nr. Teritorijas ģeotehniskā izpēte Urbuma žurnāls Nr. Atrašanās vieta Salacgrīvas pilsēta, Jahtu ostu laukums Absolūtā augstuma atzīme +5,80 Urbšanas datums 1.10.016. Gruntsūdens līmenis un tā piemērīšanas datums nenostājās 1.10.016. NR. p.k. Nr. ĢTE apzīm. absolūtā augstuma atzīme dziļums biezums 1. 7 CoSaGRMg +5,60 0,0 0,0. 8 SaMg +5,40 0,40 0,0. 5 OrSaMg +4,0 1,50 1,10 4. 6 CSa +,90 1,90 0,40 5. 9 SiClSa +,0,50 0,60 6. CoSiCl +1,80 4,00 1,50 Grunts raksturojums Mākslīga grunts, sabērta, smilšaina grunts, smilšaina grants ar oļiem, gaiši brūna Mākslīga grunts, sabērta, smilšaina, vidēja smilts, oranža Mākslīga grunts, sabērta, smilšaina grunts, vidēja smilts ar organisko vielu piejaukuma pazīmēm, melna Mālaina grunts, putekļains māls (grunts paraugs Nr.), gaiši brūns Mālaina grunts, putekļains māls ar smilšainiem starpslānīšiem, (pēc grunts sastāva, grunts paraugs Nr.), dzelteni brūns Mālaina grunts, putekļains māls ar oļiem, gaiši brūna Grunts blīvums un mitrums Sablīvējusies, Sablīvējusies, Nesablīvējusies, mitra Sīksti plastiska, Mīksti plastiska, mitra Cieta ar sīksti plastiskiem starpslāņiem, 1

Salaca 40 NE 60 10 Objekta izvietojuma shēma Ainaži 0 0 N 0 00 NW Skolas iela 70 W SW SE E 90 Viļņu iela Pērnavas iela 10 S 150 180 Ostas iela Baznīcas iela A1/E67 X=401650 Y=5150 5.60 Rīga 5.97 5.9 6 6.05 1.9 1.89 1.40 b 0.90 0. 0.90 4.80 4.8 5.8 4.45 4.96 1.1 ūd.līm. 0. 1.08.016. 0. 1.0 br 5.41 5.41 5.90 b 5.91 5.64 0.66 ūd.līm. 0.5 09.08.016. 5.5 50 5 60 0.9 1.14 5.61 5.1 5.6 DPL.1 1,1 b 5.81 5.81 5.79 DPL. 5,5 DPL. 5,8 1 0.56 1.4 0.94 0.80 1' 5.6 urb.1 1,1 gr urb. 5,5 urb. 5,8 5.79 000 5.60 5.759 n.atr. d00 pe 1.14 t5.10 5.9 5.76 1.11 0.99 6615001007 5.75 1.0 5.77. kabeļi (x1.5, x.5) br 5.70 d50 1.06 5.77 66150010084 abon 5.76 5.04 1.94 b 5.89 1.61 cok 8.15 b.84 6.64 br.70 b MN bāka 5.97.18 6.66 5.90 cok 7.50 6.09 6.0 5.78 br 6.8 5.7 Salaca 0.50 1.01 b 1.07 0.55 b 1.0 0.88 0.98 k 0.95 0.86 0.54 0.54 APZĪMĒJUMI urb.1 8,4 DPL.1 8,4 1 1' Urbuma nr. Absolūtā atzīme Din.zond. punkts Absolūtā atzīme Griezuma līnija un tās nr. SIA "ARHAJS" Lauka d. R.Rēķis Lauka d. V.Baranovska Kame. d. R.Rēķis 1.10. 1.10. 016 Salacgrīvas pilsēta, Jahtu ostas laukums, teritorijas ģeotehniskā izpēte Lapa Lapas Ģeotehnisko izstrādņu izvietojums 1 1 Mērogs Vert. 1:500 Horiz. 1:500 IĢ - 1

GEOSTRU SOFTWARE SRL VIA LUNGOMARE 890 BIANCO RC ITALY www.geostru.com DYNAMIC PENETRATION TEST Nr.1 Equipment used... DPL (Arhajs) Customer: Super Bebris Date: 1.10.016 Site: Salacgriva Location: Jahtu ostas laukums Scale 1:5 No. of blows tip penetration 0 5 10 15 0 5 0 5 40 45 Rpd (Kg/cm²) 0 48,6 97, 145,8 194,4 4,0 8 6 6 45 47 4 5 45 1 1 SIGNATURE 1 SIGNATURE

GEOSTRU SOFTWARE SRL VIA LUNGOMARE 890 BIANCO RC ITALY www.geostru.com DYNAMIC PENETRATION TEST Nr. Equipment used... DPL (Arhajs) Customer: Super Bebris Date: 1.10.016 Site: Salacgriva Location: Jahtu ostas laukums Scale 1:14 No. of blows tip penetration 0 5 10 15 0 5 0 5 40 45 50 55 60 65 70 75 80 85 90 95 100105 Rpd (Kg/cm²) 0 8,4 166,8 50,,6 417,0 1 4 1 4 4 5 5 5 4 6 1 5 47 70 81 96 106 SIGNATURE 1 SIGNATURE

GEOSTRU SOFTWARE SRL VIA LUNGOMARE 890 BIANCO RC ITALY www.geostru.com DYNAMIC PENETRATION TEST Nr. Equipment used... DPL (Arhajs) Customer: Super Bebris Date: 1.10.016 Site: Salacgriva Location: Jahtu ostas laukums Scale 1:14 No. of blows tip penetration 0 5 10 15 0 5 0 5 40 45 50 55 60 65 70 75 80 85 90 95 100 Rpd (Kg/cm²) 0 79,4 158,8 8, 17,6 97,0 0 18 0 19 1 1 11 10 10 1 11 10 1 6 4 7 8 10 11 11 1 1 18 1 47 65 80 101 SIGNATURE 1 SIGNATURE