Baltijas Starptautiskā akadēmija MĀKSLA

Baltijas Starptautiskā akadēmija Studiju virziena MĀKSLA Pašnovērtējuma ziņojums par 2013./2014. mācību gadu APSTIPRINĀTS BSA Senāta sēdē 2014.gada 25.11. prot. Nr.118 Rīga 2014

2 PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS 2013. 2014. Rīgā, 2014.g. Augstākās izglītības iestādes nosaukums: Baltijas Starptautiskā akadēmija AII juridiskā adrese, kontaktinformācija: Lomonosova 4, Rīga, LV 1019, Latvijas Republika, tālr. 67100601, fakss 67241272, e mail info@bsa.edu.lv Komercreģistra reģistrācijas numurs: 40003101808 Izglītības iestādes reģistrācijas numurs: 3343800009 Studiju virziens Māksla, dizains Studiju programmu nosaukums: 1. «Dizains» (DMa), Profesionālā maģistra studiju programma 2. «Datordizains» (DD), 2.līmeņa profesionālā studiju programma 3. «Vides dizains» (VD), 1.līmeņa profesionālā studiju programma Studiju programmas kods: 1. 47214 DMa 2. 42214 DD 3. 41214 VD Iegūstamā kvalifikācija: Digitālas vizualizācijas dizainera kvalifikācija DMa Digitālas vizualizācijas dizainera kvalifikācija DD Vides dizainera kvalifikācija VD Iegūstamais grāds: 1. profesionālā maģistra grāds dizainā DMa bez Digitālas vizualizācijas dizainera kvalifikācijas piešķiršanas (tiem, kam iepriekšējā izglītībā ir iegūta šāda kvalifikācija); 2. profesionālā maģistra grāds dizainā DMa ar Digitālas vizualizācijas dizainera kvalifikācijas piešķiršanu (tiem, kam iepriekšējā izglītībā nav šādas kvalifikācijas ) 3. profesionālā bakalaura grāds dizainā (DD) 4. Nav paredzēta piešķiršana (VD) Vietas, kur īsteno studiju programmu: DMa, DD un VD Baltijas Starptautiskā akadēmija Rīga, Lomonosova ielā 4, DD un VD Baltijas Starptautiskā akadēmija Daugavpils filiāle Daugavpils, Dzelzceļa 3 Studiju programmu direktori: DMa Studiju programmas direktors, hum. zin. maģ. mākslā, prof. Mihails Kopeikins DD hum. zin. maģ. mākslā, prof. Mihails Kopeikins VD Izgl. zin. maģ. ped., hum. zin. maģ. mākslā asoc.prof. Irina Kopeikina BSA virziena «Māksla» un DS direktors: hum. zin. maģ. mākslā, prof. Mihails Kopeikins

3 Studiju virziena pašnovērtējums I. Studiju virziena pašnovērtējuma struktūra 1. Studiju virziena pašnovērtējums sastāv no: 1.1. studiju virziena raksturojuma augstskolā vai koledžā kopumā; 1.2. katras studiju virzienam atbilstošās studiju programmas (turpmāk studiju programma) raksturojuma; 1.3. kopsavilkuma par studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu attīstības plāniem un ilgtspēju; 1.4. studiju virziena pašnovērtējuma pielikumiem. II. Studiju virziena raksturojums 2. Studiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi un to saistība ar augstskolas vai koledžas kopējo stratēģiju. 3. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas Republikas interešu viedokļa. 4. Studiju virziena attīstības plāns. 5. Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam darba un izglītības tirgus novērtējuma rezultāti par darba vietu pieejamību studiju programmu absolventiem, darba devēju aptaujas rezultāti. 6. Studiju virziena stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze. 7. Studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apraksts. 8. Studiju virzienam pieejamie resursi (tai skaitā finanšu resursi) un materiāltehniskais nodrošinājums; 9. Sadarbības iespējas Latvijā un ārzemēs attiecīgā studiju virziena ietvaros. 10. Studiju programmu uzskaitījums, norādot to apjomu kredītpunktos, studiju veidu, iegūstamo grādu, grādu un profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo kvalifikāciju. Studiju programmu atbilstība Latvijas Republikas un augstskolas vai koledžas stratēģijai. 11. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums, norādot tā kvalifikāciju un pienākumus, tai skaitā studiju programmu un tās daļu, kuru katrs no akadēmiskā personāla īstenos. 12. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tā ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības projektos, kā arī dalība starptautiskajos projektos, Latvijas Zinātnes padomes un citu institūciju finansētajos projektos pārskata periodā. 13. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla galveno zinātnisko publikāciju un sagatavotās mācību literatūras saraksts pārskata periodā. 14. Studiju virziena īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (piemēram katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu) uzskaitījums, norādot to uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā. 15. Studiju virziena īstenošanā nepieciešamā mācību palīgpersonāla raksturojums, norādot tā uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā. 16. Informācija par ārējiem sakariem: 16.1. sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām; 16.2. sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām, kuras īsteno līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju programmas; 16.3. studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros, norādot apmaiņas programmu un valsti; 16.4. ārvalstu studējošo skaits studiju virzienā kopumā, kā arī sadalījumā pa studiju programmām, norādot studiju ilgumu, valsti. III. Studiju programmas raksturojums 17. Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi. 18. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti. 19. Studiju programmas plāns (studiju kursu un studiju moduļu saraksts un to apjoms kredītpunktos, sadalījums pa studiju programmas obligātās, ierobežotās izvēles vai brīvās izvēles daļām, norādot to apjomu kredītpunktos, īstenošanas plānojums). 20. Studiju kursu un studiju moduļu (ja tādi ir) apraksti. 21. Studiju programmas organizācija. 22. Prasības, uzsākot studiju programmu. 23. Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un formas, tālmācības metožu izmantošana). 24. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība). 25. Studiju programmas izmaksas. 26. Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā. 27. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām. 28. Informācija par studējošajiem: 28.1. studējošo skaits; 28.2. pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits; 28.3. absolventu (ja tādi ir) skaits.

4 29. Studējošo aptaujas un to analīze. 30. Absolventu (ja tādi ir) aptaujas un to analīze. 31. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā. IV. Kopsavilkums par studiju virziena attīstības plāniem 32. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums, ņemot vērā Latvijas uzdevumus Eiropas Savienības kopējo stratēģiju īstenošanā. Šā novērtējuma kritēriji ir: 32.1. studiju programmas atbilstība normatīvo aktu prasībām un Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas rekomendācijām; 32.2. darba devēju un profesionālo organizāciju sniegtā informācija par absolventu nodarbinātības iespējām vismaz nākamo sešu gadu perspektīvā. V. Studiju virziena pašnovērtējuma pielikumi 33. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades biogrāfijas. 34. Par katras studiju programmas apgūšanu izsniedzamā diploma pielikuma paraugs (aizpildīts). 35. Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja studiju programmu likvidē, pieteicējs nodrošinās attiecīgās studiju programmas studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai citā augstskolā vai koledžā (finansiālais pamatojums vai līgums ar citu akreditētu augstskolu vai koledžu). 36. Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju materiāli. 37. Prakses līgumi vai tās personas izsniegtas izziņas, kas nodrošinās prakses vietas, kā arī prakses nolikumi. 38. Rakstiskas vienošanās ar iesaistīto augstskolu vai koledžu par kopīgas studiju programmas izstrādi un īstenošanu, ja studiju virzienam atbilst kopīgā studiju programma. 39. Dokumenti, kas apliecina, ka kopīgā studiju programma ir atzīta attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā, ja studiju virzienam atbilst kopīgā studiju programma, kura tiek īstenota kopā ar ārvalsts augstskolu vai koledžu. 40. Citi dokumenti pēc augstskolas vai koledžas ieskatiem. Piezīme. Studiju virziena pašnovērtējuma kopējo daļu (studiju virziena raksturojuma un kopsavilkuma) kopējais apjoms nepārsniedz 60000 zīmes.

Studiju virziens Augstākās izglītības institūcija (AII) Nr. p. k. (progr.) Studiju programma Kods Akreditācijas datums Akreditācijas termiņš Akreditēts līdz Īstenošanas vieta 5 1. pielikums: II. Studiju virziena «Māksla» (BSA DS) raksturojums 2. Mākslas BSA 1 Vides dizains 41 214 41214 2013.10.16. 6 gadi 2019.10.15. Rīga, Daugavpils 2. Mākslas BSA 2 Datordizains 42 214 42214 2013.10.16. 6 gadi 2019.10.15. Rīga, Daugavpils 2. Mākslas BSA 3 Dizains 47 214 47214 2013.10.16. 6 gadi 2019.10.15. Rīga 2. Studiju virziena «Māksla» (BSA DS) attīstības stratēģija, kopīgie mērķi un to saistība ar BSA kopējo stratēģiju. Baltijas Starptautiskās akadēmijas darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģija 2009. 2015.gadam. (APSTIPRINĀTA BSA Senāta sēdē 2009.gada 13.janvārī. Protokols Nr.79/13.01.09) Baltijas Starptautiskās akadēmijas misija Baltijas Starptautiskā akadēmija ir viena no Latvijas Republikas augstākās izglītības mācību iestādēm, kas realizē Latvijas reģionālās attīstības un izglītošanas misiju, kas nodrošina konkurētspējīgas, starptautiski atzītas daudzveidīgas studijas, attīsta inovatīvu pētniecību, garantē sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un izglītošanu dažādos līmeņos. (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) BSA Dizaina skolas (virziena «Māksla») misija Preambula «Dizains» BSA DS apzīmē galaprodukta konstruktīvo un estētisko risinājumu, un procesu mijiedarbību starp cilvēkiem, artefaktiem un aktivitātēm. Dizaina nozarei ir tipiski multidisciplinārie aspekti, kas saistās ar jaunām teorijām, tehnoloģijām, sistēmām, procesiem, saskarsmi, pieredzi un attiecībām. Dizains ietver gan estētiku, gan tirgus izpēti, lietojamību, drošību, ergonomiku, vides ilgtspējīgu, jaunas tehnoloģijas, loģistiku, patērētāju pieredzi uc. Šie aspekti veido pētniecības kodolu BSA DS darbā. (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) 3. Studiju virziena «Māksla» (BSA DS) un studiju programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas Republikas interešu viedokļa Inženierija un dizains salīdzinājumā ar zinātni un mākslu. Zinātnieks varētu jautāt, kāpēc rodas problēma un veikt pētījumus, lai atbildētu uz šo jautājumu. Inženieri zin kā atrisināt problēmu. Starp zinātni un inženieriju notiek pārklāšanās. Zinātnieki tiek iesaistīti praktiskā atklājumu izmantošanā, kļūstot par inženieri. Inženieris var atklāt jaunas parādības, kļūstot par zinātnieku. Inženieris izmanto esošās zināšanas problēmas atrisināšanai.

6 Dizainers izmanto gan vienu, gan otru lai veidot komplekso, pārdomātu, komfortablu vidi pilnvērtīgai dzīvei, ietekmē visas sabiedrības viedokli par šāda vai tāda dzīves stila izmaiņu nepieciešamību, operē ar modes un mākslas iedzieniem. (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) 4. Studiju virziena «Māksla» (BSA DS) attīstības plāns BSA studiju virziena «Māksla» attīstība notiek saskaņā ar BSA DS ATTĪSTĪBAS UN STRATĒ ISKĀS RĪCĪBAS PLĀNA UN PĒTNIECISKĀS IEVIRZES 2010-2018 GADAM vadlīnijām. Ikgadēji BSA DS tirgus pētījumi apstiprina izvirzīto mērķu pamatotību. Joprojām ir pieprasījums uz dizaineru, kas gan ģenerē idejas, gan sagatavo vizuāli un funkcionāli pievilcīgu projektu, gan pielāgo konceptu konkrētas ražotnes tehnoloģiskajam ciklam utt; reālais pieprasījums iekšējā darba tirgū svārstās 50 60% robežās no kopējā dizaina sektorā aizņemto skaita; pārējie 20 30% no darba tirgus dizaina sektorā aizņemtā skaita ir autodidakti dizainā, kam izdevās apgūt ļoti ierobežotas praktiskās funkcijas un tie nevar tikt uzskatīti par dizaineriem. Dizainera praktiskā darbība prasa plašāku praktisko kompetenču spektru, nekā ir paredzēts akadēmiskajā izglītībā. BSA DS mērķis ir dizaina profesionālas izglītības attīstība un sadarbība šajā jautājumā ar visām ieinteresētajām instancēm. (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) 5. Studiju virziena «Māksla» (BSA DS) un studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam darba un izglītības tirgus novērtējuma rezultāti par darba vietu pieejamību studiju programmu absolventiem, darba devēju aptaujas rezultāti BSA DS niša LR izglītības sistēmā BSA DS kā dizaina augstākās izglītības, dizaina zinātniskās un lietišķi praktiskās pētniecības augstskola piedāvā iegūt augstāko dizaina izglītību trīs profesionālo programmu izglītības līmeņos dažādos tematiskajos virzienos: grafiskais dizains, telpiskais dizains, virtuālas vides dizains kas kopsummā veido digitālas vizualizācijas dizainera kompetenci. (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību 2014. gada februārī tika veiktas darba devēju un profesionālo prakšu vadītāju aptauja, lai noskaidrotu, kā ekonomiskā situācija varētu ietekmēt studiju programmas absolventu iespējas atrast darbu specialitātē. Tika konstatēts, ka faktiski nemazinās darba apjoms digitālas vizualizācijas virtuālajā vidē, reklāmas un interneta vietņu dizaina jomā. Savukārt poligrāfiskajā dizainā ir vērojama neliels darba apjoma pieaugums un krīzes pazīmes nozarē nav saskatāmas. (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) Profesionālajās studiju programmās prakse cieši saistīta ar teorētisko daļu. Viss mācību kurss teorētiski un praktiski ir vienots. Tajā ir iekļauta plaša profila profesionālo iemaņu apgūšana DD un VD SP specialitātē profesionālās firmās (SIA EPTRON, SIA SantMarco, RIX MEDIA GmbH, SIA Global Project Solutions, firma PAA, H&L, Arbo mēbeļu dizains, firmā LOKO AMG, konstruktoru birojā LIDO, firmā PIECI EZERI u.c.), kur studenti iziet profesionālo praksi 1.,2.,3.,4. kursos. (pilno apjomu sk. 1. pielikumā)

7 1. tabula 2013./2014. gados prakses notika šādos uzņēmumos: 1. kopā Rīgā 54 līgumi 2. kopā Daugavpils filiālē 30 līgumi (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) Studiju programmu atbilstība Augstskolu likumam, «Datordizainers» (Digitālas vizualizācijas dizainers) un «Vides dizainers» profesijas standartiem un MK noteikumiem. BSA studiju programma «Vides dizains» tika izstrādāta atbilstoši Augstskolu likumam, Noteikumiem par profesiju standartiem un Noteikumiem par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu (Latvijas Republikas MK 20 03 2001) un grozījumiem MK noteikumos no 29. 05. 2007. Nr.88 par pirmā līmeņa augstākās izglītības valsts standartu. Nosaukums «Vides dizains» tiek interpretēts plašāk salīdzinājumā ar citām līdzīgam programmām, jo līdzas tradicionālai interpretācijai (ārēja vide) ir iekļauta arī virtuālā vidē, kas pilnībā atbilst vides dizainera profesijas standarta prasībām. Visi plānoti studiju rezultāti precīzi noformulēti Diplomdarba, Kursa darbu un studiju darbu nolikumos. Darbu izpilde, kvalitāte un apjoms, pēc precīzi plānota grafika tiek pārbaudīts starp skatēs. Pārskata laika posmā BSA DS studiju programmas īstenošana pilnībā atbilst mākslu, mākslas virziens, apakšnozarē dizains, digitālas vizualizācijas programmas mērķiem un uzdevumiem, kā arī uz BSA Statūtiem augstskolas likumam un citiem normatīviem dokumentiem, kas ir spēkā Latvijas Republikā, un tiek realizēta saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēma BSA Senāts. 6. Studiju virziena «Māksla» (BSA DS) stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze (SVID analīze) Latvijas dizaina nozares analīze Stiprās puses: Nozares pašorganizēšanās - dažādu ar dizainu saistītu organizāciju (izglītības iestāžu, profesionālo savienību, NVO, industrijas) spēja apvienot centienus ne tikai nozares, bet arī valsts konkurētspējas paaugstināšanas labā. Nozares stratēģijas definēšana (2013.). Dizaina padomes atjaunošana un dizaina nozares izveide Kultūras ministrijā (2013.). (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) Dizaina popularizēšana plašākai sabiedrībai: Ikgadēja Dizaina dienu organizēšanas tradīcija Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izstādes, semināri, lekcijas, konferences, radošās darbnīcas). Rīgas starptautiskā jauno dizaineru biennāle. Dažādu lokālas nozīmes gada balvas dizainā - LDS, LIAA, LADC (Latvijan Art director club). Vājās puses: Sabiedrībā kopumā un tās atsevišķās grupās vāja izpratne par dizaina jēdzienu: Dizaina jēdziens un kompetences nepietiekami tiek lietotas valsts un pašvaldību plānošanas dokumentos un stratēģijās/ tādos kā Nacionālais attīstības plāns, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes, Izglītības politikas pamatnostādnes, Reģionālās politikas pamatnostādnes; Ministriju ierēdniecība ir vāji informēta par dizaina pielietojumu un iespējām, dizaina domāšanu ekonomiskajā, sociālajā un vides problemātikas risināšanā. (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) Iespējas: Radot pieprasījumu pēc kvalitatīva dizaina, izglītojot un skaidrojot dažādām sabiedrības grupām

8 (tostarp, arī valsts un pašvaldības ierēdņiem) par laikmetīgu dizaina izpratni un dizaina pielietošanas iespējām visās tautsaimniecības nozarēs, izveidot konkurētspējīgu ekonomiku: Ieviest dizaina skaidrojumu vispārējās izglītības ciklā sākot no pamatskolas līdz dažādu jomu augstākajai izglītībai, Nodrošināt valsts un pašvaldības pārstāvju regulāru izglītošanu par dizainu, Sekmēt kvalitatīva laikmetīgā dizaina krājuma un arhīva izveidi, lai veiktu gan skaidrojošu, izglītojojošu un izklaidējošu funkciju, gan veidotu bāzi valsts reprezentācijai ārvalstīs. (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) Draudi: Nerodoties pieprasījumam pēc kvalitatīva un laikmetīga dizaina gan pakalpojumā, gan produktā, notiek gan dizaina jomas, gan Latvijas ekonomikas tautsaimniecības nozaru stagnēšana, palielinās atpalicība no citām ekonomiski un sociāli attīstītām ES un pasaules valstīm. (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) SVID analīzes matrica sastāv no četrām dalām: stipras puses, vājas puses, iespējas un draudi. Zemāk attēlota SVID matrica iekļauj jautājumus, kuri ievadīti atbilstošajā SVID matricas dala. Jautājumi tika izmantoti kā temati diskusijām. 2. tabula (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) maksimālais vērtējums ir 20 punkti Vājās puses 11 Stiprās puses +17 SP + VP = 6 D + I = 3 SVID (+3; +6) (+3; +6) Draudi 9 Iespējas +12

9 BSA DS SVID analīze ļauj secināt, ka atskaites periodā ir vērojama programmu attīstība un pakāpeniska trūkumu novēršana. Uzlabota materiāli tehniskā bāze. Regulāri tiek remontētas pašu spēkiem studiju auditorijas, darbnīcas, infrastruktūras elementi. Iegādāti multimediju projektori, plazmas ekrāni, ir izveidota interjera laboratorija. Iespēju robežās regulāri tiek uzlabota datortehnika. Priekšlikumi darba kvalitātes uzlabošanai Programma: dizaina izglītība praktiskai vērtībai 2010. gadā BSA DS formulēja misiju stiprināt nepieciešamo praktiskai dizaineru darbībai iekšējā un ārējā tirgū izglītības vērtību, izglītības un inovatīvas domāšanas nozīmi. Programmu «dizaina izglītība praktiskai vērtībai» mēs īstenosim ar mērķi sniegt kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību dizainā, kas piedāvā cilvēkiem radošas un aktīvas līdzdalības iespējas uz zināšanām balstītā ekonomikā, kurai pamatā ir filozofiskie, semantiskie, psiholoģiskie, komunikatīvie, vizuālie, estētiskie, ergonomiskie, funkcionāli, ekonomiskie, juridiskie un tehnoloģiskie objektīvi priekšnoteikumi un tādā veidā: stiprina dizaineru profesionālas spējas, kas atbalsta intelektuālu un profesionālu sabiedrību veidošanos un ilgtspēju; atbalsta ilgtspējīgas un labvēlīgas vides un infrastruktūras attīstību; uzlabo profesionāla dizaina konkurētspēju. Programmas ietvaros mēs sekmēsim BSA DS virzību uz augstas kvalitātes dizaina institūtu; šo mērķu sasniegšanai tika izvirzīti 3 prioritārie pamatuzdevumi: BSA DS studentu profesionālie sasniegumi; BSA DS atzīšana un atpazīšana starptautiskā mērogā; BSA DS potenciāla izvērtēšana kļūt par dizaina izglītības standartu paraugu gan Latvijā, gan Centrālajā un īpaši Austrumeiropas un postpadomju telpas reģionā, nodrošinot efektīvus, optimizētus resursu ietilpīgus studiju, jaunrades, pētniecības un citus procesus BSA DS. Kvalitātes vadības modeļiem un standartiem ir dažādi vērtēšanas kritēriji un principi, taču ir vienots mērķis - atbalstīt konkurētspējīgu, sabalansētu un ilgtspējīgu organizācijas attīstību. BSA DS studiju programmu struktūra «Dizains» (DMa), Profesionālā maģistra studiju programma studiju tematiskie virzieni praktiskais praktiskais vides, interjera vai to komponentu dizainā komunikācijas un reklāmas dizainā reklāmas objektu un izstāžu aprīkojuma dizainā poligrāfijas produkcijas un iepakojuma dizainā reklāmas fotogrāfijas dizainā un krāsu korekcijā digitālās animācijas dizainā praktiskais multimediju un interneta vietņu dizainā praktiskais digitālā vizualizācijā un 3d modelēšanā teorētiskais vai teorētiski-praktiskais dizaina teorijas un vēstures jautājumos «Datordizains» (DD / Digitālas vizualizācijas dizains), 2.līmeņa profesionālā studiju programma studiju tematiskie virzieni praktiskais vides, interjera vai to komponentu dizainā praktiskais komunikācijas un reklāmas dizainā reklāmas objektu un izstāžu aprīkojuma dizainā poligrāfijas produkcijas un iepakojuma dizainā reklāmas fotogrāfijas dizainā un krāsu korekcijā digitālās animācijas dizainā

10 praktiskais praktiskais multimediju un interneta vietņu dizainā digitālā vizualizācijā un 3d modelēšanā «Vides dizains» (VD), 1.līmeņa profesionālā studiju programma studiju tematiskie virzieni praktiskais vides, interjera vai to komponentu dizainā praktiskais komunikācijas un reklāmas dizainā reklāmas objektu un izstāžu aprīkojuma dizainā poligrāfijas produkcijas un iepakojuma dizainā reklāmas fotogrāfijas dizainā un krāsu korekcijā multimediju un interneta vietņu dizainā Studiju virziena metodiskās padomes paspārnē darbojas laboratorijas, centri un studijas: (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) BSA DS darba kvalitātes uzlabošanai jāveic sekojošais: kompensēt studējošo vāja vispārīgā iepriekšējā sagatavotība ar intensīvo propedeitisko kursu pasniegšanu vienlaikus motivējot iedziļināties gan pētnieciskā, gan praktiskā rakstura problemātikā; jāmeklē iespējas: 2.1. kompensēt studējošo vājo salīdzinājumā ar starptautisko praksi materiālo stāvokli plašāk piesaistot kredītu vai darba devēju finansējumu; zemu un nestabilu programmu finansējuma līmeni ar ES finansējuma piesaistīšanu; studiju procesā ierobežojumus kontaktstundu skaitā ar plašāku iespēju individuāli konsultēties ar kursa darbu un diplomdarbu vadītājiem izmantojot mūsdienu programmatūras palīdzību Internetā; demogrāfiskās bedres problēmu paplašinot studējošo skaitu saglabājot attīstības tempu; ekonomiskās krīzes problēmu loku aktīvāk akcentējot patstāvības nozīme studiju procesā, paplašinot un padziļinot kompetenču un motivāciju diapazonu studiju programmās, īpaši ar mārketinga un menedžmenta kompetencēm, izaicinājumu, sajūsmināšanu, nodrošināt skaidrāku tieksmi pēc izcilības; programmu attīstības tempa palēnināšana ar dziļāku un rūpīgāku programmu studiju vielas saskaņošanu ar starptautiskā tirgus prasībām, t.sk. fokusējot uzmanību akcentu pārnešanai profesionālā darbībā no komforta uz ekonomiju; konkurences pieaugumu ar jaunam studiju programmām dizaina jomā, ar skaidru BSA DS spēcīgo pušu popularizēšanu, konsekventāku izglītības tirgus nišas apgūšanu. 2.2. attīstīt un motivēt: jaunu pedagogu iesaistīšanās mācību procesā, pieredzes pārņemšanas procesu; jaunas studiju formas lai kompensēt ierobežojumi augstākai darba slodzei vadošiem docētājiem; aktīvāka sadarbība ar citām izglītības iestādēm, zinātniskajām institūcijām, starptautiskām organizācijām; aktīvāka akadēmiskā personāla iesaistīšanās zinātniskās pētniecības darbā un radošā darbībā, celt zinātniskās pētniecības darbu un radošās darbības tematikas aktualitāte t.sk. arī ārpus studiju procesā; ārzemju docētāju un vieslektoru iesaistīšanu BSA DS zinātniskās pētniecības darbā un radošā darbībā; aktīvāka studentu iesaistīšanās zinātniskās pētniecības darbā; 2.3. attīstīt un uzlabot auditoriju aprīkojumu un atjaunot programmatūru, papildināt

11 bibliotēkas krājumus ar profesionālo literatūru dizaina jomā, kā arī likvidēt citu tehnisko līdzekļu trūkumu. 7. Studiju virziena «Māksla» (BSA DS) iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apraksts BSA DS kvalitātes nodrošināšanas sistēma ir veidota saskaņā ar Nolikumu par augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu (iekšējā kvalitātes vadības sistēma), kas ir izstrādāts saskaņā ar projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» Nr. 2012./0012/1DP/1.1.2.2./11/IPIA/VIAA/001 vadlīnijām. Apstiprināts BSA Senāta sēdē 2014.gada 16.decembrī (16.12.2013., protokols Nr. 110) Dienas kārtība: 1. BSA DS iekšējas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprināšana (M.Kopeikins) Kvalitātes vadība notiek vairākos līmeņos: 1. programmas direktors, programmas padome un programmas akadēmiskais personāls, 2. starpprogrammu audits. BSA DS metodiskā padome un vadība. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas īstenošanai BSA DS pastāv sekojoši mehānismi: studējošo anketēšana un analīze; iekšējie kvalitātes auditi (procedūru un dokumentācijas); BSA ikgadējais pašnovērtējums; studiju programmu ikgadējais pašnovērtējums; pasniedzēju un darbinieku snieguma novērtēšana; ārējo akreditāciju novērtējums un analīze. (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) BSA DS studiju programmu metodiskās padomes sastāvs ievelēts BSA DS akadēmiska personāla sēdē 13.06.14. protokols Nr. 5/13.06.14, apstiprināts BSA Senāta sēdē Senāta sēdē 2014.gada 19.decembrī, protokols Nr.63. Virziena «Māksla» (BSA DS) studiju programmu metodiskās padomes sastāvs: M.Kopeikins Hum. zin. maģ. mākslā prof. N.Dziedātāja Mg. Arch., Darba aizs. Mg., LAS docente sert.arh., LDS sert.prakt.diz., valdes locekle, LEB locekle B.Stafecka Hum. zin. maģ. mākslā asoc. prof. I.Kopeikina Mg. Art., Izgl. zin. maģ. pedag. asoc. prof. V.Birzaka LMA hum.zin.maģ. m.zin. un lektore kult.teor. G.Vanags Mg. Art., Mg. Arh. lektors, LDS valdes loceklis Germans Daņilovs BSA DS DD students, 4.k. (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) Viedokļu apkopojums Studentu aptauja tiek veikta regulāri katra semestra beigās studentu starpā tiek izplatīta anketa. (pilno apjomu sk. 1. pielikumā)

12 Darba devēju viedokļi: (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) 15. kopējais vērtējums 2 (vidēji par visu periodu): Studentu viedokļi: (pilno apjomu sk. 1. pielikumā) 15. kopējais vērtējums 2 (vidēji par visu periodu): 7,6 = 8 (ļoti labi= 15 punkti) 7,8 = 8 (ļoti labi= 16 punkti) 2. pielikums 8. Studiju virzienam «Māksla» (BSA DS) pieejamie resursi (tai skaitā finanšu resursi) un materiāltehniskais nodrošinājums Studiju programmās izmantojamais specializētais aprīkojums. BSA DS ik gadu turpina attīstīt dizaina studijām nepieciešamo specifisku materiāltehnisko nodrošinājumu. Aprīkojuma apjoms ir pietiekams. (pilno apjomu sk. 2. pielikumā) (sk. 2. pielikums, 3. tabula) Studiju programmu īstenošanai tiek izmantotas BSA ēkas: Rīgā, Lomonosova ielā 4 un Lomonosova ielā 1/24 (telpu raksturojumu sk. tabulā). Programmas rīcībā ir datori, pavairošanas tehnika, kodoskopi un cita tehnika. Datordizaina (Digitālas vizualizācijas dizaina) programmas uz 01.06.2014. izmantojamo telpu platības īss raksturojums (pilno apjomu sk. 2. pielikumā) (sk. 2. pielikums, 4. un 5. tabula) Datortehnikas nodrošinājums virzienā «Māksla» (BSA DS) auditorijām Rīgā 01.06.2014. Lomonosova ielā 4. 2013./2014. m. g. BSA DS nepieciešamais studiju programmu realizācijai materiāli tehniskās bāzes apjoms ir pietiekams. (pilno apjomu sk. 2. pielikumā) Auditorijas ir paredzētas: 2013./2014. m. g.: darbojas auditorijā: multimediju, prepress un poligrāfijas, datorgrafikas, animācijas, video, audio un foto apstrādes un lineāras montāžas studiju kursu pasniegšanai un kā fotostudija, kas ir aprīkota ar speciāliem tehniskiem līdzekļiem. (pilno apjomu sk. 2. pielikumā) (sk. 2. pielikums, 6. tabula) Virzienā «Māksla» (BSA DS) esošā 2013./2014. materiālā bāze (datortehnika) kopā Lomonosova ielā 1/24, 4 (pilno apjomu sk. 2. pielikumā)

13 BSA Daugavpils filiālē esošā materiāltehniskā bāze (pilno apjomu sk. 2. pielikumā) Virzienā «Māksla» (BSA DS) studiju programmu metodiskais nodrošinājums: Datordizaina (Digitālas vizualizācijas dizaina) programmā studenti izmanto augstskolas docētāju un studentu sagatavotus elektroniskus un drukātus metodiskus līdzekļus, kā arī BSA bibliotēku Rīgā, kur ir izveidota speciāla nodaļa ar mākslas, arhitektūras un dizaina tematisko sadaļu. Nodaļas apjoms ir pietiekams BSA DS vajadzībām. (pilno apjomu sk. 2. pielikumā) Virzienā «Māksla» (BSA DS) studiju programmu papildus informatīvā bāze Plašu, vispusīgu un ātri iegūstamu informāciju Datordizaina (Digitālas vizualizācijas dizaina) programmas studentiem nodrošina iespēja izmantot Informatīvo tehnoloģiju centru un internetu. (pilno apjomu sk. 2. pielikumā) Interneta izmantošanas iespējas Visi Windows un Apple savietojamie datori ir pieslēgti internetam. Darbojas e pasta servisa sistēma. Tas izdarīts, lai varētu dibināt un uzturēt sakarus un nodrošināt informācijas apmaiņu ar starptautiskajām organizācijām tajā skaitā ar dažādām studentu organizācijām, fondiem, Latvijas un ārvalstu augstskolām. Studenti un pasniedzēji savlaicīgi saņem informāciju par konferencēm, konkursiem, projektiem un dažādiem pasākumiem. Studenti internetu izmanto, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama patstāvīgajam darbam, kursa darbiem un kvalifikācijas darbam, kā arī gatavojoties semināriem un eksāmeniem. Studentiem, kuriem nav personīgo datoru, noteiktā laikā ir brīva pieeja tiem augstskolā. Lai Datordizaina (Digitālas vizualizācijas dizaina) programmas studenti varētu prezentēt sevi informācijas tīklā, izveidota BSA mājas lapa. Tā dod iespēju iegūt informāciju gan par BSA kopumā, gan par augstskolas Datordizaina (Digitālas vizualizācijas dizaina) programmu. (sk. 2. pielikums, 8., 9., 10., 11. tabula) Finansējuma līmenis salīdzinājumā ar valsts AII ir pietiekams BSA DS finansējumā netika tiešā veidā atspoguļots līdzfinansējums no darba tirgus partneriem, kas izpaužas ziedojumos un prakses finansējumā; vienā semestrī katrs studējošais apgūst vismaz 2 kp praksē ārpus studiju programmas, kur finansējumu nodrošina darba devēji. Vidējas izmaksas 1 ak. st. vienām prakses koordinatoram prakses laikā darbā ar studentiem ir min. 11,5 EIRO ar PVN, kas sastāda 1 ak. gadā apt. 91064. EIRO vai apt. 1821. EIRO uz vienu studējošo papildus uzradītiem līdzekļiem, pluss līdzfinansējums no BSA atlaižu un stipendiju formā BSA DS studējošiem apt. 91064. EIRO ak. gadā vai apt. 182. EIRO uz vienu studējošo papildus uzradītiem līdzekļiem. Turklāt kursa darbi un diplomdarbi tiek izstrādāti kā praktiskie darbi ciešā kontaktā ar darbadēvējiem, kas ir līdz 20 ak. stundām gadā uz vienu studējošo, vai apt. 228. EIRO Tādējādi kopfinansējums ir vid. 1134. eiro tīrais apjoms no studiju maksas + līdzfinansējums no BSA atlaižu un stipendiju formā, 1821. eiro no darba tirgus partneriem + 182 + 228 = 3365. EIRO ak. gadā un ir salīdzināms ar LMA finansējumu uz vienu studējošo). Šos radītājus neizmantojam atskaitēs sakarā ar to, kā netiek stingri fiksēts šādu līdzekļu apgrozījums kā līdzfinansējuma forma, šie līdzekļi netiek izmaksāti dokumentāli pārbaudāma formā un faktiski ir brīvprātīgie ziedojumi; dati par šādu papildfinansējumu netika pieprasīti projekta metodikā. Bibliotēkai un BSA DS ir sadarbības līgums ar LDS par LDS bibliotēkas koplietošanu. Apt. LDS bibliotēkas vērtība ir 34149. EIRO

14 finansējums ir atkarīgs no studējošo skaita, bet programmu finansējums uz 1 studējošo nav radikāli mainījies 6 gadu laikā un ir pietiekams un stabils par ko liecina gan iepriekšējas akreditācijas dati, gan stabili augstie studiju rezultāti sakarā ar racionālo līdzekļu izmantošanu; finansējums ir stabils un sedz nepieciešamus izdevumus, tieša finansējuma līdzekli tiek izlietoti racionāli grāmatas svešvalodās: vairāk kā 70% no visam BSA DS bibliotēkas fonda grāmatām ir angļu valodā, ap 10% vācu valodā, ap 20% citās valodās. 12. tabula Virzienā «Māksla» (BSA DS) «Dizains» (DMa), profesionālās maģistra studiju programmas budžeta sadalījums un izlietojums 2014.gadā (pavasara semestris) Nr. p.k. Idevumu veids Izdevumu apmērs (eiro) Izdevumu apmērs (%) Izdevumu apmērs uz 1 studentu (eiro) (pilno apjomu sk. 2. pielikumā) 26681 100 1400 13. tabula Virzienā «Māksla» (BSA DS) «Datordizains» (DD, digitālās vizualizācijas dizains), 2.līmeņa profesionālās studiju programmas budžeta sadalījums un izlietojums 2014.gadā (pavasara semestris) Nr.p.k. Izdevumu veids Izdevumu apmērs (eiro) Izdevumu apmērs (%) Izdevumu apmērs uz 1 studentu (eiro) (pilno apjomu sk. 2. pielikumā) 790224 100 1043 14. tabula Virzienā «Māksla» (BSA DS) «Vides dizains» (VD), 1.līmeņa profesionālā studiju programma budžeta sadalījums un izlietojums 2014.gadā (pavasara semestris) Nr.p.k. Izdevumu veids Izdevumu apmērs (eiro) Izdevumu apmērs (%) 257225 100 1400 Izdevumu apmērs uz 1 studentu (eiro) kopā BSA DS 725323.- EIRO (pilno apjomu sk. 2. pielikumā)

15 9. Sadarbības iespējas Latvijā un ārzemēs studiju virziena «Māksla» (BSA DS) ietvaros Uz laiku BSA DS darbā iesaistītie mācībspēki no citām organizācijām Latvijā un ārzemēs (izņemot BSA DS) piedalās BSA DS metodiskajā un zinātniskajā darbā (t.sk. vasaras skolas) (sk. lpp. 76) Absolventiem ir iespējas (nākotnes perspektīvas) veiksmīgi strādāt apgūtajā specialitātē vai atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai. Ieinteresētās grupas (absolventi, darba devēji u.c.) apstiprina, ka tiek sasniegti programmas mērķi izglītošanā. (pilno apjomu sk. 3. pielikumā) Sadarbībā ar starptautiskiem un LR partneriem notiek sagatavošana Profesijas standartu «Datordizainers» (Digitālas vizualizācijas dizainers) un «Vides dizainers» aktualizēšanai. (pilno apjomu sk. 3. pielikumā) 10. Virziena «Māksla» (BSA DS) studiju programmu uzskaitījums, norādot to apjomu kredītpunktos, studiju veidu, iegūstamo grādu, grādu un profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo kvalifikāciju. Studiju programmu atbilstība Latvijas Republikas un BSA stratēģijai BSA DS SP saturs un iegūstamā kvalifikācija pilnībā atbilst profesionālajiem standartiem un nosaukumiem Izglītības programma «Datordizains» (Digitālas vizualizācijas dizains) nodrošina otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Tā tiek strukturizēta tādējādi, lai audzēkņi četru (pilnā laika studijas) vai četru ar pusi (nepilna laika studijas) studiju gadu laikā iegūtu ne tikai nepieciešamās teorētiskās zināšanas, bet arī uz praktisku pieredzi orientētu izglītību, saskaņā ar Latvijā un starptautiskajā apritē pastāvošām prasībām un ieteikumiem. Studiju programma tika izstrādāta atbilstoši augstākās profesionālās izglītības standartam (Augstskolu likumam un Latvijas Republikas MK Noteikumiem Nr. 481 no 2001. gada 20. novembra) (Profesijas standarta papildinājuma projektu un šobrīd spēkā esošu Profesijas standartu sk. 2. pielikumā) (pilno apjomu sk. 3. pielikumā) Virziena «Māksla» (BSA DS) studiju programmu struktūra: (sk. 3. pielikums, 16. tabula) Beidzot studijas, studenti iegūst kvalifikāciju «Datordizainers (Digitālas vizualizācijas dizainers)». Lai iegūtu Digitālas vizualizācijas dizainera kvalifikāciju, studentam savlaicīgi un sekmīgi jānokārto studiju kursos paredzētās pārbaudes, sekmīgi jānokārto kvalifikācijas eksāmens, jāizstrādā un jāaizstāv diplomdarbs (projekts). Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas «Dizains» atbilstība LR MK noteikumiem Nr. 481, (sk. 3. pielikums, 17. tabula) 2 gadi, 80 k.p. pilna laika studijas (imatrikulācija ar profesionālo kvalifikāciju Digitālas vizualizācijas dizainers ar akadēmiskā bakalaura grādu dizainā, arhitektūrā, tehnoloģijā, inženierzinātnē vai vizuālā mākslā ar studiju ilgumu 4 gadi pilnā laikā un praktisko pieredzi vai tai pielīdzinātai augstākai izglītībai ar studiju ilgumu ne mazāk kā 4 gadi, 160 k.p./240 ECTS k.p.):

16 (sk. 3. pielikums, 18. tabula) 3 gadi, 100 k.p. nepilna laika studijas (imatrikulācija bez profesionālas kvalifikācijas ar akadēmiskā bakalaura grādu dizainā, vizuālā mākslā vai diplomu par augstāko izglītību dizainā, vizuālā mākslā vai tehnoloģijā un inženiertehniskā virzienā, vai citu diplomu par augstāko izglītību šajās jomās kurš atbilst 2. līmeņa vai tai pielīdzinātai augstākai izglītībai ar studiju ilgumu ne mazāk kā 3 gadi, 120 k.p./180 ECTS k.p.) (sk. 3. pielikums, 19. tabula) BSA DS studiju programmās apgūstamās iemaņas: sniegt klientam pilna cikla dizaina pakalpojumus; (pilno apjomu sk. 3. pielikumā) Baltijas Starptautiskajā akadēmijā ir atbilstošs zinātniskais potenciāls, tehniskais un metodiskais nodrošinājums un organizatoriskās tradīcijas profesionālu dizaineru sagatavošanā. Baltijas Starptautiskās akadēmijas zinātniskais un radošais potenciāls ļauj nodrošināt profesionālas kvalifikācijas, profesionālā bakalaura un profesionālā maģistra programmas īstenošanu un profesionālas kvalifikācijas, profesionālā bakalaura un profesionālā maģistra grāda piešķiršanu dizainā. (pilno apjomu sk. 3. pielikumā) (sk. 3. pielikums, 20. tabula) Visi plānoti studiju rezultāti precīzi noformulēti Diplomdarba, Kursa darbu un studiju darbu nolikumos. Darbu izpilde, kvalitāte un apjoms, pēc precīzi plānota grafika tiek pārbaudīts starp skatēs. Pārskata laika posmā BSA DS studiju programmas īstenošana pilnībā atbilst mākslu, mākslas virziens, apakšnozarē dizains, digitālas vizualizācijas programmas mērķiem un uzdevumiem, kā arī uz BSA Statūtiem augstskolas likumam un citiem normatīviem dokumentiem, kas ir spēkā Latvijas Republikā, un tiek realizēta saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēma BSA Senāts. 11. Virziena «Māksla» (BSA DS) studiju programmu īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums, norādot tā kvalifikāciju un pienākumus, tai skaitā studiju programmu un tās daļu, kuru katrs no akadēmiskā personāla īstenos. Ievelēto profesoru, asociēto profesoru, docentu (ar doktora grādu, izņemot virzienā «Mākslas») īpatsvars (%) programmā (ECTS) (2013./2014.) BSA DS SP studiju kursu pasniedzēji ir attiecīgās nozares labākie profesionāļi. Tiek vērtēti pēc visstingrākajiem kritērijiem. 21. tabula. BSA DS studiju programmas īstenoja Rīgā un Daugavpilī 2013./2014. stud. gadā: Kopā: Ievēlētie BSA docētāji Stundu docētāji (blakusdarbs) 42 41 1 100 % 97,6 2,4 %

17 22. tabula. Ievēlētie BSA docētāji Stundu docētāji (blakusd.) Kopā: Visi docētāji/ () Ar augstāko izglītību/ (%) Maģistri/(%) 41 29 12 Doktori/(%) 97,6 % % 69,0% 28,6 % 1 1 2,4 % % 2,4 % % 42 30 12 100 % 71,4 % 28,6 % 23. tabula. 2013./2014. stud. gadā BSA DS studiju programmas īstenoja Rīgā un Daugavpilī: Profesori, Asoc. profesori Ievēlētie BSA Docenti Ievēlētie BSA lektori, asistenti Citi Kopā: 9 20 12 1 42 21,4 % 47,6 % 28,6 % 2,4 % 100% (sk. 3. pielikums, 24. tabula) BSA DS studiju programmās (Vides dizains, Datordizains (Digitālas vizualizācijas dizains), Dizains) (sk. 3. pielikums, 25. tabula) 2013./2014. studiju. gadā Rīgā strādājošie docētāji un lasāmie studiju kursi: 26. tabula. Akadēmiskā BSA DS programmu personāla sadalījums pēc vecuma (Rīga). Studiju gads Visi docētāji Jaunāki par 25-44 4-64 65 un vecāki 25 2013./2014. 42-24 12 100 % 0 14 % 57 % 29 % 12. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tā ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības projektos, kā arī dalība starptautiskajos projektos, Latvijas Zinātnes padomes un citu institūciju finansētajos projektos pārskata periodā. Akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības (radošais) darbs ir saistīts ar docētajiem studiju kursiem. (pilno apjomu sk. 4. pielikumā) (sk. 4. pielikums, 27. tabula) (sk. 4. pielikums, 28. tabula) Līgumdarbi un pašvaldību pasūtījumi (sk. 4. pielikums, 29. tabula) Tirgus orientētie projekti

18 (sk. 4. pielikums, 30. tabula) Dalība zinātnisko izdevumu, mākslas katalogu u.c. izdevumu redkolēģijās, padomēs u.t.t. (sk. 4. pielikums, 31. tabula) Simpoziju, konferenču, kongresu, semināru u.c. pasākumu organizēšana (sk. 4. pielikums, 32. tabula) Dalība simpoziju, konferenču, kongresu, semināru u.c. pasākumu zinātniskajās komitejās, padomēs u.t.t. (sk. 4. pielikums, 33. tabula) Dalība simpozijos, konferencēs, kongresos, semināros u.c. pasākumos (sk. 4. pielikums, 34. tabula) Mākslinieciskā darbība (sk. 4. pielikums, 35. tabula) Izstādēs u.c. pasākuma organizēšana (sk. 4. pielikums, 36. tabula) Dalība izstādēs u.c. pasākumi (sk. 4. pielikums, 37. tabula) Starptautiskā sadarbība Stažēšanās, pēc doktorantūras studijas, lekcijas ārvalstīs (sk. 4. pielikums, 38. tabula) Citas aktivitātes Zinātnieku klubi, radošās savienības, biedrības, citās padomēs (sk. 4. pielikums, 39. tabula) Zinātnes vai mākslas komunicēšanas aktivitātes Virziena «Māksla» (BSA DS) studiju programmu īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla un studējošo zinātniskās pētniecības (radošais) darbs ir saistīts ar studiju programmas mērķiem. Profesionālās izglītības gadījumā izstrādājot projektus tiek veikts pētniecisks darbs, kura rezultāti radoša darba projektēšanas procesā teicami sintezējas. Kopdarbību rezultātā iegūtais projekts atbilst SP attiecīgo priekšmetu mērķiem. (pilno apjomu sk. 4. pielikumā) (sk. 4. pielikums, 40. tabula)

19 Akadēmiskais personāls un studējošie piedalās zinātniskās konferencēs un/vai radošās aktivitātēs. Apraksts, salīdzinājums pa pēdējiem trim gadiem (var skaitļos). (pilno apjomu sk. 4. pielikumā) 41. tabula aktivitātes nosaukums Dalībnieku skaits (akadēmiskais personāls) 1. Dalība 21 st International Fine Art Festival Snina 2014. plainair from 28 th 2 September to 12 th October 2014. 2. Dalība INTERATIONAL «greenhouse» - ART SYMPOSIUM of European 2 Cultural Association Juholan puutarha, Mustio, Finland, August 10th August 17th 2014. 3. Dalība The Owl Hill 2014.: Dialogue with the color-330 (3 x 110) Kauno 2 kolegija / University of Applied Sciences Justinas Vienožinskis Faculty of Arts from July 27 to August 4 4. Dalība The Káplár Miklós International Artists Camp Hortobágy, between 2 7 July 2014. 16 July 2014., 5. Dalība International Artists Camp Tajhaz 4278 Vamospercs, Beke u. 35, 2 between 29 Juny 2014. 07 July 2014. 6. St. Petersburg Center of humanitarian programs EUROPE IN THE 2 RUSSIAN HEART, 2014.g. 7. KAUNO KOLEGIJA/ UNIVERSITY OF APPLIED SCIENCES 5 2 JUSTINAS VIENOŽINSKIS FACULTY OF ARTS UNIVERSITY OF LIEPAJA The International Scientific Conference, exhibition of creative work Art, Design And Art Education: Methods And Experiences Of Creativity Development, 20 November 2014., Kaunas, Lihuania 8. J.Stradiņam veltītā foto izstāde 2014. 1 8 9. Pasniedzēju izstāde RDMV 2014. 1 10. In Graafika festtival Parnu (Estonia) 2014. 1 4 11. Haapsalu Graphic design Festival (Estonia) 2014. 1 3 12. Gada balva dizainā 2014. 4 15 13. Foto plenērs STROBIST.LV 2014. 1 7 14. Ogres fotokluba foto seminārs 2014. 1 3 15. Gada balva dizainā 2013. 5 19 16. Foto plenērs STROBIST.LV 2013. 1 5 17. Gleznu izstāde «Atbalss» 2014. 1 18. Gleznu izstāde «Pāris nepāris» 2014. 1 19. Izstāde Rīga 2014. 1 20. Izstāde Redzējumi. Austrijas mūsdienu māksla. Rīga: LNMM, 2013. 1 21. Izstāde Lehs Majevskis. 4 kustīgi dzejoļi. Rīga: LNMM, 2013. 1 22. Pskov Design Festival «Alice in Wonderland 150» 1 23. 2.zinātniskā konference «Dizaina sala», referāts: 1 reatīvā pro esa kontrole un pilnveidošana 24. IV. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference «Mūsdienu tendences un 12 27 tehnoloģijas dizaina izglītības attīstībā Boloņas procesa ietvaros» 25. Starptautiskais starpaugstskolu seminārs «Jurmala-2014» 2 26. Grāfiskās identitātes vadlīnijas Ministère de l éducation et de la science de la République du Kazakhstan UNIVERSITE NATIONALE PEDAGOGIQUE ABAÏ INSTITUT SORBONNE-KAZAKHSTAN 1 27. RDMV keramikas nodaļas 80.gadi izstāde «Savējie» darbu grupa «Kannas» 1 28. «I international exibition of contemporary ceramics» Turcija keramikas 1 mākslas centrs + katalogs 29. Dalība diskusijā TV raidījumā «100 g kultūras» «Nacionālie dārgumi» 1 30. Petnieciskā rakstura referāti, publikācijas, līgumdarbi 28 65 kopā par 2013. / 2014. 86 158 Dalībnieku skaits (studējošie)

20 salidzinājums: kopā par 2013. / 2014. 86 158 kopā par 2012. / 2013. 79 176 kopā par 2011. / 2012. 77 193 Virziena «Māksla» (BSA DS) studiju programmu īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla un studējošo zinātniskās pētniecības (radošais) darbs: akadēmiskā personāla skaits par 3 gadiem ir svārstījies, bet nav būtiski samazināts neskatoties uz studējošo skaita un slodzes samazināšanu 3 gadu laikā (01.09.2013 365 studējošie), plānojot provizorisko slodzes sadalījumu 2013./2014. māc. gadā rudens semestrī akadēmiskais personāls tika motivēts aktīvāk iesaistīties pētnieciskā darbā (sk. pielikumā: izrakstu no BSA DS 13.06.14. Metodiskās padomes un BSA DS akadēmiskā personāla sēdes protokola Nr. 5/13.06.14.). Sakarā ar šādu motivāciju radošo un pētniecisko aktivitāšu skaits ir palielinājies uz 9%, bet studējošo ārpus studiju aktivitāte ir samazināta uz 17% sakarā ar augstākminēto iemeslu. (pilno apjomu sk. 4. pielikumā) (sk. 4. pielikums, 42. tabula) Studējošā patstāvīgā pētnieciska un radoša darba formas Studējošā patstāvīgā pētnieciska un radoša darba formas (ārpus studiju aktivitātes) 1 2 3 4 5 6 7 8 ofi iāli apstiprinātas ofi iāli apstiprināta ofi iāli apstiprinātas ofi iāli apstiprināta ofi iāli apstiprināta ofi iāli apstiprinātie uzstāšanas un līdzdalība pētnie iskā līdzdalība aktīvā praksē piedalīšanas starptautiski rakstura tēzes valsts līmeņa līdzdalība realizētie finansētos un akadēmijas, projekti starptautiskajā s zinātniskajās konferences vai mākslas, vai dizaina simpozijos Latvijā un ārvalstīs kongresos un semināros pētījumos vai mākslinie iskā s jaunrades projektos, patstāvīgie un pasūtījuma tirgus, tehnoloģiju un materiālu pētījumi un publikā ijas kongresu, konferenču un semināru krājumos, žurnālos, informatīvajos materiālos starptautiskās pētnie iskos vai mākslinie iskā s jaunrades projektos (izstādēs, konkursos u.c.) kur darbus atlasa žūrija ofi iāli apstiprināta līdzdalība pētnie isko vai mākslinie iskā s jaunrades līgumdarbu īstenošanā Dizaina skolas, studiju programmas, meistardarbnī as (profesora grupas), laboratorijas īstenošanā dizaina jomā par atskaites periodu aktivitātes piedalījās studējošie kopā par 2013. / 2014. 52 168 kopā par 2012. / 2013. 57 188 kopā par 2011. / 2012. 59 211 ofi iāli apstiprināts valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināto uzņēmumu darbinieks 13. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla galveno zinātnisko publikāciju un sagatavotās mācību literatūras saraksts pārskata periodā. Publikācijas. Konferenču tēzes 19 Referāti 9 Meistarklases 6 Uzstāšanas 12 Konferenču dalībnieki (uzstājas) 11 Konferenču dalībnieki (metodiskie darbi) 12 (pilno apjomu sk. 4. pielikumā)

21 14. Studiju virziena īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (piemēram katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu) uzskaitījums, norādot to uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā. BSA DS no 2013. g. septembra divos virzienos (teorētiskais un praktiskais) darbojas 5 struktūrvienības (docētāju grupas) (pilno apjomu sk. 4. pielikumā) 15. Studiju virziena īstenošanā nepieciešamā mācību palīgpersonāla raksturojums, norādot tā uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā. BSA DS datorcentrs vārds, uzvārds amats kabinets Dmitrijs Belozjorovs vadītājs L4_408 Viktors Andaševs intranet (iekšējas datorsistēmas) administrators (Windows/PC) L4_131 MaksimsKopeikins intranet (iekšējas datorsistēmas) administrators (MacOSX Apple Macintosh) L4_213 Aleksejs Voroncovs interanet vietnes administrators (Windows/PC) L4_408 16. Informācija par ārējiem sakariem: 16.1. sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām Uz laiku BSA DS darbā iesaistītie mācībspēki no citām organizācijām Latvijā un ārzemēs (izņemot BSA DS) piedalās BSA DS metodiskajā un zinātniskajā darbā (t.sk. vasaras skolas) Vieslektori un mācībspēki no citām organizācijām un dizaina aģentūrām tiek aicināti priekšsēdētāja amatā kvalifikācijas komisijās kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darbu aizstāvēšanās. Kvalifikācijas eksāmenu digitālas vizualizācijas programmā izvērtē komisija no citu augstskolu līdzīga virziena studiju programmu vadītājiem, darba dēvēju pārstāvjiem un praktizējošiem dizaineriem. Aizstāvēšanas piedalās komisija no 5 locekļiem ieskaitot programmas direktoru. Nr. Valsts pārbaudījuma un kvalifikācijas darbu komisijas sastāvā piedalījās 2013. 2014. māc. gadā Nr. Valsts pārbaudījuma un kvalifikācijas darbu komisijas sastāvā piedalījās 2006 2013. māc. gadā LAS biedrs, Arhitektūras birojs «FORMA«SIA Valdes loceklis, Mg. Arch. Māris Kārkliņš Tallinn University Earoakadeemia Jevgeni Hristoforov SIA APGĀDS MANTOJUMS direktors valdes priekšsēdētājs Māris Deģis (sk. 5. pielikums, 43. tabula A) BSA DS ārpus Erasmus programmas tika iesaistīti ārvalstu mācībspēki: 16.2. sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām, kuras īsteno līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju programmas Sadarbība, pārklāšana Studiju programmas mērķi un studiju rezultāti atšķiras no citu līdzīgu studiju programmu mērķiem un studiju rezultātiem esošajā AII vai atbilstošajā reģionā. SP mērķi ir stingri reglamentēti un precīzi definē tirgus nišu. Rezultātā studiju kursu gala projekts tiek realizēts augstā kvalitātē. SP absolvents iegūst universālas iemaņas, spēj radīt kvalitatīvu produktu dažādās digitālajās tehnoloģijās. Papildus iegūtās zināšanas humanitārajās un mākslas nozarēs sniedz iespēju konkurēt darba tirgū, pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Galvenā atšķirība: precīza orientācija uz Eiropas tirgus prasībām digitālās vizualizācijas jomā; tādējādi absolvents ir sagatavots Eiropas tirgus prasībām un ir konkurētspējīgs gan Baltijas tirgū, gan Eiropas tirgu. Par to liecina šādi dati: (pilno apjomu sk. 5. pielikumā)

22 (sk. 5. pielikums, 43. tabula B) 16.3. studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros, norādot apmaiņas programmu un valsti: Tiek īstenoti vai ir plānoti studējošo un akadēmiskā personāla mobilitātes, kā arī ārvalstu studējošo un ārvalstu mācībspēku piesaistes projekti. 2013./2014. ak. g. notika docētāju braucieni Igaunijā, Polijā, Lietuvā, Portugālē. Uzņemti lektori no Polijas un Slovākijas. 4 studenti turpina studijas maģistrantūrā Nīderlandes, Spānijā, Zviedrijā un Itālijā. Ir ieplānots uzņemt apmaiņas programmas dalībniekus (studentus): no Turcijas 2, no Polijas 9, no Lietuvas 1. 43. tabula C BSA studentu dalība mobilitātes ERASMUS programmā 2013./2014. studiju gadā prakse Nr. Uzvārds, Vārds Pers. kods ISIC Valsts Universitāte Programma Studiju periods (mēn.) Ak. gads 20 Tukre Sanita 110876-12951 RI1A726 Portugāle ESAD University Datordizains 4.25 2013./2014. 21 Sidoroviča Tamara 171188-12719 RI1A769 Portugāle ESAD University Datordizains 4.25 2013./2014. 22 Jukna irts 280289-12752 RI0A427 Portugāle ESAD University Datordizains 4.75 2013./2014. 23 Musts Kārlis 290591-12701 RI1A540 Grieķija T.E.I. of Athens Datordizains 4 2013./2014. 16.4. ārvalstu studējošo skaits studiju virzienā kopumā, kā arī sadalījumā pa studiju programmām, norādot studiju ilgumu, valsti. (sk. 5. pielikums, 44. tabula) Ārzemju studenti, kuri studēja BSA pēc mobilitātes ERASMUS programmas 2013./2014. studiju gadā (Incoming Students), kopā: 3 (sk. 5. pielikums, 45. tabula) BSA DS studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programma ERASMUS ietvaros, norādot apmaiņas programmu un valsti (Outgoing Students), kopā: 28 (sk. 5. pielikums, 46. tabula) Ārzemju akadēmiskais/administratīvais personāls, kurš pēc mobilitātes ERASMUS programmas viesojās/lasīja lekcijas BSA 2013./2014. studiju gadā (Incoming Staff), kopā: 4 Līgumu par mobilitāti skaits, kopā: 12 (pilno apjomu sk. 5. pielikumā) (sk. 5. pielikums, 47. tabula) Partneri, kopā: 23 Ārvalstu studējošo skaits studiju virzienā kopumā, kā arī sadalījumā pa studiju programmām, norādot studiju ilgumu, valsti. (sk. 5. pielikums, 48. tabula) BSA DS DD (4 / 4,5 gadi) ārpus Erasmus programmas studē ārvalstu studenti: