Cilvēks VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMA Latvijas sabiedrības zaudētie paredzamā mūža gadi
Terminu skaidrojumi Potenciāli zaudētie mūža gadi (PMZG) - gadu skaits, kurus cilvēks būtu dzīvojis, strādājis un maksājis nodokļus, ja nebūtu priekšlaicīgi miris. Veselīgie dzīves gadi (VDzG) - iedzīvotāju veselības stāvokļa rādītājs, gadi bez invaliditātes un hroniskām slimībām Eiropas Veselības aprūpes patērētāju indekss EHCI - novērtē veselības aprūpes sistēmas, aptverot 5 jomas attiecībā uz patērētāju: - pacientu tiesības un informācija; - gaidīšanas laiks, lai saņemtu ārstēšanu; - ārstēšanas rezultāti; - sniegto pakalpojumu spektrs un pieejamība; - zāļu pieejamība. Aprēķinos izmanto valsts statistikas, pacientu aptauju un neatkarīgu pētījumu rezultātus.
Problēmsituācijas aktualitāte Latvijā Katrs ceturtais mirušais miris priekšlaicīgi, nesasniedzot 65 gadu vecumu. 2012.gadā, nomirstot Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem, zaudēti 98,6 tūkstoši potenciālo mūža gadu Vidēji viens priekšlaicīgi mirušais zaudē 13-14 sava mūža gadus. Veselīgie dzīves gadi Latvijā vīriešiem 53,5 gadi (par 8,2 gadiem mazāk nekā ES vidēji), sievietēm 56,5 gadi (par 6,1 gadu mazāk nekā ES vidēji). Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, 2013
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS AKTUALITĀTE Mirstības (līdz 65 g.vecumam) un potenciāli zaudēto mūža gadu cēloņu struktūra (%), 2012.gads Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, 2013
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI Paredzamā mūža ilgums, salīdzinot ES valstis
LATVIJAS VESELĪBAS APRŪPES PROBLĒMSITUĀCIJA NOVĒLOTA ĀRSTĒŠANAS UZSĀKŠANA Veselības pakalpojumu NEPIEEJAMĪBA JAUNU INVALIDITĀTES gadījumu skaita pieaugums PIEAUG ikmēneša veselības IZDEVUMU īpatsvars mājsaimniecību budžeta izdevumos NOVIRZES no starptautiski pieņemtiem ārstēšanas uzsākšanas kritērijiem un standartiem VA sistēmai NAV noteiktu izmērāmu darbības rezultātu un efektivitātes novērtēšanas indikatoru INOVĀCIJU ziņā Latvija ievērojami atpaliek no citām ES valstīm
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI NEPIEEJAMĪBA EHCI indekss Gaidīšanas laika indeksa izmaiņas 2009. 2012. gads 1- nav jāgaida; 3- gaidīšanas laiks pārsniedz 90 dienas
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI NEPIEEJAMĪBA Invaliditātes pieaugums Jaunu - pirmreizēju gadījumu skaits 2006.-2011. 18000 16000 14000 12000 10000 8000 6000 4000 2000 9818 15017 Kopā Ļaundabīgi audzēji Asinsrites sistēmas slimības Muskuļu un skeleta slimības Psihiskas slimības Ievainojumi, saindēšanās un ārējās iedarbes sekas Linear (Kopā) 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 9818 9856 10355 11980 14636 15894 14589 15017 Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, 2013
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI NEPIEEJAMĪBA Invaliditātes pieaugums strādājošām personām 6000 12000 5000 10000 strādājo ošie 4000 3000 2000 8000 6000 4000 nestrādā ājošie strādājošie nestrādājošie 1000 2000 0 0 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Avots: www.csb.gov.lv
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI VESELĪBAS PAKALPOJUMU NEPIEEJAMĪBA un Invaliditātes pieaugums Latvijā 2008. 2010. 18000 600 16000 14000 12000 10000 8000 6000 4000 2000 500 400 300 200 100 primreizējā invaliditāte ārstu apmeklējumu skaits, tūkst. hospitalizēto skaits, tūkst. 0 2006 2007 2008 2009 2010 0 Avots: www.csb.gov.lv, NVD
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI FINANSIĀLA NEPIEEJAMĪBA Veselības aprūpes nepieejamība dārdzības dēļ, %, LV unes citas valstis Avots: Eurostat, 2012 11
Slimības rada milzīgu slogu sabiedrībai Strādājošo skaits valstī samazinās... Darba nespējas lapu skaits pieaug... Avots: www.csb.gov.lv
Slimības rada milzīgu slogu sabiedrībai NO muskuļu un skeleta sistēmas slimībām tikai 20% izmaksas sedz veselības aprūpe 34% indivīds 30% darba devējs 16% sociālās apdrošināšanas sistēma 20 16 34 Indivīds Darba devējs 30 Veselības aprūpe Soc.apdrošināšanas sist. Avots: Behmane D., Dūdele A. RSU Zinātniskā konference, 2014
Pieaug invaliditātes izmaksas Invaliditātes pabalsti, Latvija, 2008.-2012. 2012. mln.eur 300 250 209 241 244 261 269 200 150 mln.eur 100 50 2008 2009 2010 2011 2012 0 Avots: www.csb.gov.lv
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI FINANSIĀLĀ NEPIEEJAMĪBA VA budžets, EUR/iedzīvotāju, 2011 Holande Austrija Vācija Zviedrija Īrija Portugāle Grieķija Ungārija Horvātija Igaunija Polija Lietuva Kipra Rumānija Latvija Bulgārija 472 449 523 843 838 793 783 782 758 1179 1307 1901 2458 2660 2637 3112 Avots: Eurofound, 2013
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI FINANSIĀLĀ NEPIEEJAMĪBA Latvijā pieaug Privāto maksājumu īpatsvars kopējos izdevumiem veselības aprūpes izdevumos 2005. 2012. gads 1000.0 900.0 800.0 700.0 600.0 500.0 400.0 300.0 200.0 100.0 0.0 mln LVL 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 Public HE Private HE Mln LVL 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 Valsts līdzekļi 296,8 414,2 518,1 576,6 503,7 496,1 495,8 496,6 Privātie izdevumi. 136,6 153,5 258,4 290,9 268,4 263,9 283,8 307,1 Privātie % 32% 27% 33% 34% 35% 35% 36% 38% Avots: PVO, 2013
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI Nav Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatoru Starptautiskie PVO, Eurostat u.c. Veselības aprūpes sistēmu efektivitātes novērtēšanas indikatori Labāka veselība Dzīves ilgums Taisnīgums pakalpojumu saņemšanā Racionāla veselības aprūpes pieejamība Finansiāli aizsargāts iedzīvotājs Veselīgi dzīves gadi Saslimstības rādītāji Jauni invaliditātes gadījumi Novēlota diagnostika, % u.c. sociālekonomisko faktoru saistība ar saslimstību, mirstību, pakalpojumu apjomu u.c. pieejamības standartu noteikšana (laiks līdz pakalpojuma saņemšanai, gaidīšanas rindas, teritoriālā pieejamība u.c.) ārstniecības procesa kvalitātes kritēriji iestāžu produktivitātes rādītāji, u.c. Valsts un privāto maksājumu attiecība % ( no 60/40 uz 75/25) Mājsaimniecības izdevumi veselībai, %, u.c.
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI Nav Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatoru Eiropas Veselības patērētāju indekss (EHCI), 2012 starptautisks valstu kopvērtējums, punktu skaits 5 jomas:
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI Nav Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatoru 350 Latvijas veselības sistēmas novērtējums pret kopējo maksimālo punktu skaitu EHCI, 2012 300 250 200 150 100 50 0 pacientu tiesības un informācija pakalpojumu pieejamība (gaidīšanas laiks) ārstnieciskais rezultāts pakalpojumu klāsts un pieejamība farmācija Latvija Maksimālais punktu skaits
Zāļu iegādes kompensācijas izdevumi ambulatoriem pacientiem, EUR/iedzīv. 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 Kompensējamiem medikamentiem piemērojamā PVN likme: Latvijā - 12%, Igaunijā - 9%, Lietuvā - 5% 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 prognoz e Igaunija 64 69 72 73 77 79.5 84.6 Lietuva 59 60 58 58 64 72 74 Latvija 48 45 45 55 57 57 58 Avots: NVD, 2014
120 100 80 60 40 20 Apstākļi, kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos - Kopā 120 100 80 60 40 20 0 1. kvintile 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 1 2 3 4 5 6 7 8 1...nevarēja to atļauties 2...pārāk ilgi jāgaida uz pieņemšanu/rindas 3...nevarēja izbrīvēt laiku darba apstākļu dēļ vai bija jārūpējas par bērniem vai citiem cilvēkiem 4...bija pārāk tālu jābrauc/ nav transporta līdzekļu 5...bailes no ārstiem/slimnīcas/ izmeklēšanas 6...gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk 7...nezināja nevienu labu ārstu vai speciālistu 8...citi iemesli Avots: CSB 120 100 80 60 40 20 0 1 2 3 4 5 6 7 8 5. kvintile 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 1 2 3 4 5 6 7 8 22
LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI INOVĀCIJU TRŪKUMS VESELĪBAS APRŪPĒ From: IMS Health, 2010
Savlaicīga Paaugstināta asinsspiediena (Hipertensija) ārstēšana 10 546 stacionētiem pacientiem gadā Latvijā ietaupītu 6 398242 EUR novēršot* Kā risināt problēmas? SIRDS ASINSVADU SASLIMŠANAS Nodrošināta savlaicīga medikamentozā ārstēšana 190 Koronārās sirds slimības gadījumus 105 infarktus 116 insultus Insults VA Infarkts KSS stacionārā Smaga Hipertensija stacionārā PVA 1 pac.gadā Zāles amb.ārst. gadā Stacionārs kopā PVA izmaksas Izmaksu salīdzinājums, EUR 474570 45 78 877 650 2500 3990 0 1000 2000 3000 4000 5000 7695400 Zāles 822588 0 4000000 8000000 Avots: Adan I. et al, Is Prehipertension a risk factor for cardiovascular diseases? Stroke, 2005, 36: 1859-1863
Kā risināt problēmas Onkoloģijā? Nodrošināta ārstēšana ar inovatīviem medikamentiem Inovatīvi medikamenti glābj dzīvības, samazina mirstību RITUXIMAB difūzas lielo B šūnu limfomas ārstēšanā Tiešās zāļu izmaksas 18000 16000 14000 12000 10000 8000 6000 4000 2000 0 Tiešās zāļu izmaksas standarta ter. jaunā ter. 700 16400 Potenciālais ieguvums, dzīves gadi uz 100 pacientiem 50 45 40 35 30 25 20 15 10 5 0 Ieguvums, dzīves gadi uz 100 pac. standarta ter. jaunā ter. 28 44 Avots: Long-term outcome of patients in the LNH-98.5 trial, the first randomized study comparing rituximab-chop to standard CHOP chemotherapy in DLBCL patients: a study by the Groupe d Etudes des Lymphomes de l Adulte; Blood 2010;116(12);2040-2045
Nodrošināta ārstēšana ar inovatīviem medikamentiem glābj dzīvības, samazina slimību ekonomisko slogu un ietaupa sabiedrības netiešās izmaksas Sabiedrības netiešo izmaksu ietaupījums, tūkst. EUR 5000 Vienas 4500 dzīvības cena 4000 Latvijā 3500 275 000 EUR 3000 2500 2000 1500 1000 500 Sabiedrības netiešo izmaksu ietaupījums, tūkst. EUR 0 izmaksas jaunā ter. ieguvums, netiešās izmaksas izmaksuieguvuma starpība 2,8 miljoni EUR 1570 4400 2800 pētījums HEATCO Developing harmonized European approaches for transport costing and Project Assessment D5 2006; CSDD dati 2011
Uzsākta zāļu kompensācija nenodrošina vienlīdzību saņemšanā: 40 pacienti saņem, ap 60 nesaņem. Terapija dod iespēju 2 reizes palielināt laiku līdz slimības progresijai (ļaundabīgs nieru audzējs)
Kā risināt problēmas? Nodrošināta savlaicīga medikamentoza ārstēsana
Kā risināt problēmas? Nodrošināta savlaicīga un starptautiskām vadlīnijām atbilstoša izmaksu efektīva ārstēšana Atšķirībā no citām Eiropas valstīm HIV medikamentozā ārstēšana pacientiem tiek uzsākta novēloti: pie CD4 (imunitātes) šūnu skaita 200 / µl (AIDS stadijā) Eiropā vismaz 350 / µl - tas ir IEVĒROJAMI LĒTĀK * Samazinās HIV inficēto mirstība un potenciāli zaudētie mūža gadi * Valstij mazāki zaudējumi priekšlaicīgas mirstības dēļ Ārstējot HIV inficētos viņi nespēj izplatīt vīrusu Valsts ietaupa finanšu resursus, ko tā tērēs inficēto aprūpei t.sk. jaunu sieviešu un bērnu ārstēšanai visa mūža garumā
Latvijas veselības aprūpes sistēmas radītās pretrunas, kam ir tieša ietekme uz sabiedrības veselības stāvokli un izmaksām: Augstākais privāto (no 40 līdz 60% no kopējām izmaksām) maksājumu īpatsvars kopējā veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā starp ES valstīm. ES - vidēji 20% Kopējā līdzekļu nepietiekamība (ap 3 % no IKP, viens no zemākiem % Eiropā, vidēji 8-9%) Latvijas iedzīvotāji nav finansiāli aizsargāti pret veselības aprūpes izmaksām nopietnas saslimšanas gadījumā (pieaugoša tendence) Latvijas iedzīvotājiem finansiāli nav pieejama savlaicīga, tajā skaitā, arī izmaksu efektīvas ambulatoras (t.sk.medikamentozas) ārstēšanas uzsākšana Nepietiekama līdzekļu novirzīšana savlaicīgai ārstēšanai rada nepamatoti lielu mirstību, invaliditāti un zaudētus dzīves gadus 30
Papildus ieguldīti 100$ uz 1 iedzīvotāju gadā sociālajā labklājībā samazina kopējo mirstību par 1,19% (Martin McKee) Starptautiski eksperti ceļ trauksmi par valstīm, kuras krīzes laikā mazinājušas VA budžetu Par Grieķiju: Early signs of a public health tragegy (S.Bonovas, G.Nikolopoulos)
Pārmaiņām veselības aprūpes finansēšanas un pakalpojumu plānošanas sistēmā Latvijā ir nepieciešams nodrošināt: Iedzīvotāju veselības rādītāju paaugstināšanu atbilstoši NAP 2020 izvirzītajiem mērķiem Izmaksu efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu fizisku, teritoriālu un finansiālu pieejamību Ieviest VA novērtēšanas indikatorus: Taisnīgumu pakalpojumu saņemšanā atbilstoši potenciālajam veselības riskam Iedzīvotāju finansiālo aizsardzību pret katastrofāliem zaudējumiem veselības pasliktināšanās gadījumā Solidaritāti (ienākumi; vecums; veselības stāvoklis) Novērst nepamatoti augstos sabiedrības un citu sektoru (sociālā budžeta, darba devēju u.c.) izdevumus nepieejamas veselības aprūpes dēļ 32
Paldies par uzmanību! Anda Karnīte, RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente Anda.Karnite@rsu.lv Daiga Behmane, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja info@lvea.lv dgbehmane@gmail.com Daiga.Behmane@rsu.lv