Strukturālā konverģence Latvijā un Eiropā Igors Kasjanovs Rīga, 2011. gads 1
Prezentācijas saturs β un σ konverģences novērtējuma rezultāti Strukturālās konverģences novērtējums ar Krūgmana indeksu Strukturālās konverģences valsts kopu (klasteru) analīze Secinājumi 2
Konverģences definēšana izaicinājums ekonomistiem Ekonomiskā konverģence Ienākumu konverģence Strukturālā konverģence Sigma konverģence Reālā konverģence Beta konverģence Nominālā konverģence 3
Neraugoties uz neseno krīzi, Latvijai izdevies panākt ievērojamu reālo konverģenci IKP uz vienu iedzīvotāju pirktspējas paritātes standartos (PPS; ES27 = 100) 160 140 120 100 80 60 40 20 0 Eiro zona Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Latvija Lietuva Portugāle 4 * Avots: Eurostat.
β-konverģences novērtējums. Baro un Salas-i-Martina β-konverģences modelis: kur: 1 TT log yy ii,tt 0 + TT = BB 1 ee ββββ log yy TT ii,tt0 + uu ii,tt0,tt 0 +TT, yy ii,tt0 y produkcijas izlaide uz darbaspēka vienību, t 0 perioda sākums, T perioda beigas, i valsts i, β koverģences ātrums, u kļūda. Avots: Barro, R. J., Sala-i-Martin, X. X. (1992). Convergence. The Journal of Political Economy, 100 (2), 223 251. 5
Vājāka β-konverģence reģionu līmenī ES27 valstu β-konverģence Periods β p-vērtība 1995 2008 0.027 0.000 1995 2010 0.022 0.000 1995 1999 0.000 0.958 2000 2004 0.034 0.000 2005 2008 0.036 0.000 2005 2010 0.022 0.000 ES27 valstu β-konverģence, NUTS 2. līmenis Periods β p-vērtība 1995 2008 0.017 0.000 1995 1999 0.005 0.031 2000 2004 0.025 0.000 2005 2008 0.025 0.000 6
β-konverģenci galvenokārt veicina jaunās dalībvalstis ES15 valstu un ES12 valstu β-konverģence Periods ES15 valstis ES12 valstis β p-vērtība β p-vērtība 1995 2008 0.001 0.939 0.043 0.001 1995 2010 0.002 0.847 0.032 0.001 1995 1999 0.007 0.655 0.003 0.904 2000 2004 0.002 0.881 0.048 0.001 2005 2008 0.016 0.144 0.058 0.002 2005 2010 0.012 0.209 0.034 0.011 ES15 valstu un ES12 valstu β-konverģence, NUTS 2. līmenis Periods ES15 valstis ES12 valstis β p-vērtība β p-vērtība 1995 2008 0.012 0.000 0.005 0.367 1995 1999 0.009 0.004 0.006 0.507 2000 2004 0.014 0.000 0.022 0.000 2005 2008 0.000 0.976 0.016 0.042 7
Pirms pievienošanās ES Baltijas valstu reģioni bija atšķirīgi Baltijas valstu β-konverģence, NUTS 3. līmenis Periods β p-vērtība 1996 2008 0.016 0.126 1996 1999 0.053 0.006 2000 2004 0.019 0.033 2005 2008 0.019 0.072 8
σ-konverģences novērtējums. Ienākumu logaritma izlases dispersija σ 1 N N 2 t = y i i= 1 [ log( ) ], t µ t, 2 kur: y reālie ienākumi uz vienu iedzīvotāju, i i valsts, μ izlases vidējā vērtība. Avots: Sala-i-Martin, X. X. (1996). Regional Cohesion: Evidence and Theories of Regional Growth and Convergence. European Economic Review, 40 (6), 1325 1352. 9
σ-konverģences procesu pārtrauca finanšu krīze ES27 valstīs ES27 valstu σ-konverģence 0.60 0.55 0.50 0.45 0.40 0.35 0.30 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 10
ES27 valstu σ-konverģences process galvenokārt atkarīgs no ES12 valstu konverģences ES15 valstu un ES12 valstu σ-konverģence, NUTS nulles līmenis 0.60 0.50 0.40 0.30 0.20 0.10 0.00 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 ES15 valstis ES12 valstis 11
ES27 valstu σ-konverģence teritoriālā līmenī bijusi ievērojami lēnāka ES27 valstu un to teritoriju σ-konverģence, NUTS 2. līmenis 0.60 0.50 0.40 0.30 0.20 0.10 0.00 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 ES27 valstis, NUTS 0 ES27 valstis, NUTS 2 12
Vienīgais nozīmīgais konverģences process noticis ES12 valstīs NUTS nulles līmenī ES27 valstu un ES15 valstu un to teritoriju σ-konverģence, NUTS nulles un 0.60 NUTS 2. līmenis 0.50 0.40 0.30 0.20 0.10 0.00 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 ES15 valstis, NUTS 0 ES15 valstis, NUTS 2 ES12 valstis, NUTS 0 ES12 valstis, NUTS 2 13
Strukturālo konverģenci novērtē ar Krūgmana indeksu Krūgmana specializācijas indekss = i i K ( t) V ( t) V ( t) k kur VV ii kk (tt) ir valsts k sektora i daļa laikā t, balstoties uz bruto pievienoto vērtību faktiskajās cenās; (tt) VV ii ir sektora i daļa Eiropas Savienībā bez valsts i. i k Avots: Lein-Rupprecht S., Leon-Ledesma M., Nerlich Carolin (2007). How is real convergence driving the nominal convergence in the EU memberstates? ECB. 14
Finanšu krīze palielināja ES valstu strukturālo konverģenci Krūgmana indekss: Latvija salīdzinājumā ar eiro zonu un ES27 valstīm (6 nozares) 40 35 30 25 20 15 10 5 0 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Eiro zona ES27 * Avots: Eurostat. 15
Tirdzniecības ietekme uz tautsaimniecības struktūras atšķirībām vēsturiski bijusi vislielākā Krūgmana indekss: Latvija salīdzinājumā ar ES27 valstīm (6 nozares) 35 30 25 20 15 10 5 0 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Lauksaimniecība Rūpniecība Būvniecība Tirdzniecība Finanšu pakalpojumi Sabiedriskie pakalpojumi * Avots: Eurostat. 16
Kopš 2004. gada Latvijas tautsaimniecības struktūra vairāk līdzinās Igaunijas nekā Lietuvas ekonomiskajai struktūrai Krūgmana indekss: Latvija salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju (6 nozares) 30 25 20 15 10 5 0 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Lietuva Igaunija * Avots: Eurostat. 17
Vērojama spēcīga apstrādes rūpniecības struktūru heterogenitāte Krūgmana indekss: Latvija salīdzinājumā ar ES27 valstīm un eiro zonu (apstrādes rūpniecība) 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Eiro zona ES27 valstis * Avots: Eurostat. 18
Apstrādes rūpniecības struktūra vairāk līdzinās Igaunijas apstrādes rūpniecības struktūrai Krūgmana indekss: Latvija salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu (apstrādes rūpniecība) 60 50 40 30 20 10 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Igaunija Lietuva * Avots: Eurostat. 19
Reālā konverģence veicina strukturālās novirzes Reālās un strukturālās konverģences dinamika 8 6 4 2 0-2 -4-6 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 IKP uz vienu iedzīvotāju (PPS) pārmaiņas Krūgmana indeksa pārmaiņas (6 nozares) 20
20. gs. 90. gados izveidojās divas valstu kopas (klasteri), bet gadu gaitā situācija mainījās.. 1995 2000 21
.. un tagad IKP struktūras ziņā Eiropa ir daudz vienotāka 2005 2010 22
Tomēr, ja ekonomisko struktūru specifiskās atšķirības tiek aplūkotas detalizēti,.. 1995 2000 23
.. radīsies pavisam cits priekšstats Tāpēc laiks rādīs, vai vienotība ir daudzveidībā 2005 2010 24
25