Nr. 8/9 2007 Latvijas Jūras administrācijas izdevums
Latvijas J cijas bezmaksas izdevums Atbildīgais par izdevumu: Sarma Kočāne Tālr. 7062125, 26454516 Adrese: Jūrnieks Latvijas Jūras administrācija Trijādības iela 5, Rīga, LV-1048 E-pasts: jurnieks@lja.bkc.lv Izdevumā izmantoto fotomateriālu autori: Sarma Kočāne, Raitis Mūrnieks, Jānis Lipšāns, Līga Kočāne, Juris Baļķēns, v/a Tēvijas sargs.
Trīs Baltijas valstu Jūras administrāciju direktori Tiekas trīs Baltijas valstu Jūras administrāciju dienestu vadītāji No 22. līdz 24. augustam netālu no Narvas (Igaunijā) norisinājās gadskārtēja trīs Baltijas valstu Jūras administrāciju pārstāvju tikšanās. Šādas tikšanās, kuru laikā administrāciju dienestu vadītāji pārrunā aktualitātes un kopīgi risināmās problēmas, ir tradicionālas. Bija laiks, kad visām trim valstīm bija kopīgi pārrunājami globāli jautājumi par gatavošanos iestājai Eiropas Savienībā, par pievienošanos Parīzes memoranda valstīm un tamlīdzīgi. Pašlaik pārrunājamo jautājumu loks ir piezemētāks, tomēr visi tikšanās dalībnieki atzīst, ka šāds pasākums nav zaudējis savu nozīmību. Katrai no trim Jūras administrācijām ir atšķirīga struktūra atšķirīgi dienesti nodarbojas ar līdzīgiem jautājumiem. Darba grupā, kuras sastāvā strādā- ja kuģošanas drošības dienestu vadītāji, viens no aktuālākajiem jautājumiem bija gatavošanās IMO (Starptautiskā Jūras organizācija) auditam. Pašlaik IMO audits ir brīvprātīgs, taču, lai iegūtu zema riska kuģu valsts statusu, šis audits ir jāveic, un tam gatavojas visas trīs valstis. Bez tam svarīgi visām valstīm ir jautājumi, kas saistīti ar vides aizsardzību kā kontrolēt, vai uz kuģiem tiek ievērotas dažādu regulu ar vides aizsardzību saistītās prasības, piemēram, par kuģu korpusu krāsas nekaitīgumu, par siltumefekta gāzu izplūdes ierobežošanu un citas. Tika pārrunātas arī izmaiņas, kas sagaidāmas no 2008. gada, kad tankkuģiem ar kravnesību virs 600 tonnām būs aizliegts Baltijas jūrā pārvadāt smago naftu (mazutu).
2 Jūrnieks Augusts/Septembris 2007 Jūras negadījumu izmeklētāji Hidrogrāfiem katrā no valstīm pašlaik ir atšķirīgas aktualitātes. Tā Latvijā tiek lemts par DGPS (diferencētās pozicionēšanas sistēma) izvietošanas nepieciešamību Irbes šaurumā pārrunu laikā tika uzklausīts igauņu viedoklis, jo Igaunijas piekrastē šāda sistēma jau darbojas. Savukārt Lietuva joprojām nav IHO (Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija) dalībvalsts Latvija un Igaunija uzskata, ka šāda situācija nav pieņemama, jo Lietuva ir palikusi vienīgais baltais plankums IHO Ziemeļeiropas kartē. Kļūstot Lietuvai par IHO biedru, visām trim Baltijas valstīm būtu lielākas iespējas lobēt sev svarīgos jautājumus starptautiskajā organizācijā, tādēļ Latvija un Igaunija ir gatavas darīt visu iespējamo, lai panāktu iestāšanās jautājuma atzīšanu par augsti prioritāru Lietuvā. Hidrogrāfu darba grupā tika arī lemts par vienotu nostāju dažādos IHO līmenī lemjamos jautājumos, kā arī par hidrogrāfijas karšu drukāšanu, tirāžām un izplatīšanu. Darba grupā, kurā strādāja ar jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu saistītie speciālisti, viena no svarīgākajām aktualitātēm bija cīņa pret viltotiem sertifikātiem. Speciālisti sprieda par STCW (Jūrnieku izglītības, sertificēšanas un sardzes pildīšana) konvencijas labojumiem, kā arī par vienoto izpratni un pieeju konsolidētās jūrnieku darba un sadzīves apstākļus nosakošās konvencijas ieviešanā. Pamatā starp mūsu valstīm nav pretrunu, ir vienota svarīgāko jautājumu izpratne. Taču radikāli atšķiras jūrnieku apmācības, sertificēšanas, darbā iekārtošanas un darba apstākļu uzraudzības struktūra. Pie mums Latvijā ar to visu nodarbojas viena institūcija Jūrnieku reģistrs, bet Lietuvas un Igaunijas Jūras administrācijās šīs funkcijas sadalītas pa dažādiem dienestiem. Ir atšķirības arī jūrnieku sertificēšanas kārtībā, taču tas līdz šim nav radījis problēmas, jo atšķirības ir tikai tādā līmenī, kā to pieļauj starptautiskie dokumenti, skaidro Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra (JA JR) vadītājs Jāzeps Spridzāns. Radikāli atšķirīga struktūra ir arī kuģu un ostu aizsardzības nodrošināšanai, ko nosaka ISPS (Starptautiskā kuģu un ostu aizsardzība) kodeksa prasības. Latvijā JA Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija
Jūrnieks Augusts/Septembris 2007 3 (KOAI) atbild gan par drošību uz kuģiem, gan ostās, Igaunijā funkcijas ir sadalītas divām struktūrām, bet Lietuvā Jūras administrācijas atbild tikai par drošību uz kuģiem, bet ostu drošība ir Klaipēdas ostas pārvaldes pārziņā. Mūsu kolēģi ir atzinuši, ka sistēma, kas darbojas Latvijā, kur ar kuģu un ostu drošību saistītos jautājumus risina kompleksi sadarbojoties JA, Jūras Spēkiem un citām atbildīgajām institūcijām, ir visoptimālākā, un viņi arī ievieš līdzīgu sistēmu. Stratēģija ISPS kodeksa jomā ir līdzīga, jo visām trim valstīm kuģu skaits ir salīdzinoši neliels, un tas ļauj Jūras administrācijām pašām veikt savu kuģu uzraudzību, nedeleģējot to citām organizācijām, uzsver JA KOAI vadītājs Harijs Arnicāns. Savukārt darba grupā, kurā strādāja Jūras negadījumu izmeklēšanas speciālisti, igauņu un lietuviešu kolēģus jo īpaši ieinteresēja JA vecākā avāriju izmeklētāja Staņislava Čakša stāstījums par Latvijas aktivitātēm, mēģinot realizēt Eiropas direktīvas par negadījumu izmeklēšanu prasības. Direktīva stāsies spēkā pēc trim gadiem, un tad avāriju izmeklēšanas struktūrām būs jābūt pilnīgi neatkarīgām. Latvija pasteigusies noteikt, ka Avāriju izmeklēšanas nodaļa jau no 2008. gada tiek atdalīta no JA un pievienota Transporta nelaimes gadījumu izmeklēšanas birojam, kurā jau tagad apvienojušies aviācijas un dzelzceļa avāriju izmeklētāji. Taču joprojām nav skaidrs, vai tiks apstiprināts jaunās struktūras budžets nākamajam gadam, līdz ar to jūras avāriju izmeklētāji ir neskaidrībā par savu nākotni. Latvijas piemērs ļāvis igauņiem un lietuviešiem saprast, ka šis jautājums jārisina pakāpeniski, nosakot pārejas periodu. Nākamgad trīs Baltijas valstu Jūras administrāciju tikšanās notiks Latvijā. Par kuģošanas drošību atbildīgo dienestu vadītāji Jūrnieku apmācības un sertificēšanas speciālisti Kuģu un ostu aizsardzības struktūru pārstāvji Hidrogrāfu darba grupa
A/S Latvijas Kuģniecība sakarā ar flotes paplašināšanu un jaunu kuģu būvēšanu aicina darbā visu amatu jūrniekus. Mēs piedāvājam: Stabilu darbu un konkurētspējīgu atalgojumu. Reālas izaugsmes iespējas. Mācību kursu, medicīnisko izziņu un citu izdevumu segšanu. Teicamu jūras praksi jūrskolu audzēkņiem un akadēmiju studentiem. Iespēju strādāt uz kuģiem zem Latvijas karoga ar visu nodokļu nomaksu. Mūs var atrast: Adrese: Andrejostas ielā 4а, Rīgā. Tālrunis: 67020272 E-pasts: aris.pontags@lscsm.lv Mājas lapa internetā: http://www. lscsm.lv А/О «Latvijas Kuģniecība», в связи с увеличением флота и постройкой новых судов, приглашает на работу моряков всех должностей. Мы предлагаем: Стабильную работу и конкурентоспособную зарплату. Реальную возможность роста. Покрытие расходов на учебные курсы, получение медицинской справки и других расходов. Возможность прохождения морской практики для учащихся мореходных училищ и студентов морских академий. Возможность работы на судах под Латвийским флагом и уплатой всех налогов. Мы находимсья: Адрес: улица Андрейостас 4а, Рига. Телефон: 67020272 Э-почта: aris.pontags@lscsm.lv Домашняя страница в Интернете: http://www.lscsm.lv
Latvija nepiekrīt Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas (SM) un Latvijas Jūras administrācijas (JA) speciālisti sagatavojuši Latvijas pozīciju par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem Direktīvai par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu. Tāpat kā lielākā daļa pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu, arī Latvija nepiekrīt EK ieteikumiem. Starptautiskā Jūras organizācija (IMO) jau ir noteikusi prasības, kas jāpilda karoga valstij (valstij, zem kuras karoga reģistrēts kuģis) attiecībā uz kuģošanas drošību. Taču šīs prasības lielākoties ir rekomendējošas. EK grib šīs prasības noteikt daudz stingrākas un padarīt tās par obligātām, turklāt uzskata, ka nepieciešams šīs prasības unificēt. Direktīvas mērķis būtu ieviest brīvprātīgo IMO auditu karoga valstīm par obligātu, turklāt nosakot, ka tajā jāiesaista arī EK eksperti. Taču lielākā daļa dalībvalstu atzīst, ka tik reglamentējoša JA Kuģošanas drošības inspekcijas vadītājs Artūrs Ošs
6 Jūrnieks Augusts/Septembris 2007 pārbaudes, pastiprināti kontrolēs, kā tiek ieviestas un ievērotas kodeksa prasības. Parīzes memoranda valstīs gandrīz katru gadu tiek veiktas līdzīgas kampaņas par kādām tā brīža aktuālākajām kuģošanas drošības tēmām. Lai šādas kampaņas būtu veiksmīgas, tiek noteikti kopīgi pārun uzbāzīga kontrole karoga valstīm nav vajadzīga. Arī mēs paši gatavojamies IMO auditam, jo šis audits ir nepieciešams, lai saņemtu rekomendācijas mūsu turpmākajam darbam. Protams, ka mēs esam ieinteresēti, lai mūsu kuģi būtu droši, lai tie neciestu negadījumos un netiktu aizturēti citu valstu ostās, skaidro JA Kuģošanas drošības inspekcijas (KDI) vadītājs Artūrs Ošs. Latvijas pozīcijā norādīts, ka Latvija vienmēr atbalstījusi jebkurus pasākumus, kas reāli uzlabo kuģošanas drošību un jūras vides aizsardzību, taču piedāvātajā direktīvas projektā nesaskata pievienoto vērtību. ES dalībvalstīm, protams, atsevišķos gadījumos vajadzīga metodiska palīdzība, nevis pārlieku sīka uzraudzība un kontrole, kas tikai apgrūtina un traucē darbu. Eiropas Komisija norāda, ka, palielinoties dalībvalstu skaitam, ir pieaudzis kuģu aizturēšanas procents ES valstīs, taču Latvijas pozīcijā uzsvērts, ka atšķirība starp vecajām un jaunajām valstīm ir meklējama nevis šo valstu jūras administrāciju darba kvalitātē, bet gan atšķirīgajā ekonomiskajā situācijā ja kuģu īpašniekiem nav līdzekļu flotes atjaunināšanai un ja viņi nespēj maksāt pietiekami augstas algas, lai piesaistītu augsti kvalificētus speciālistus, tad arī pati labākā administrācija nespēs nodrošināt zemu kuģu aizturēšanas procentu. Šādā gadījumā to varētu nodrošināt, tikai izslēdzot no Kuģu reģistra tos kuģus, kuri bojā statistiku. Tā jau rīkojušās vairākas valstis, piemēram, Malta, Kipra, Rumānija. Taču šāda rīcība neuzlabo kuģošanas drošības situāciju kopumā, jo izslēgtie kuģi tiek reģistrēti tā sauktajos lēto karogu reģistros, kur drošības uzraudzība nenotiek vispār vai arī tā ir minimāla. Bez tam kuģu izslēgšana no reģistra rada valstij ekonomiskus zaudējumus. Lai samazinātu kuģu aizturēšanas procentu, jauno valstu administrāciju galvenais uzdevums ir palīdzēt kuģu īpašniekiem uzraudzīt kuģu stāvokli un sniegt rekomendācijas tā uzlabošanai. Šī uzdevuma veikšanai nav nepieciešama pastiprināta kontrole, bet gan metodisks atbalsts, kādu sniedz IMO. Papildus pārbaudīs ISM koda ieviešanas gaitu No 1. septembra līdz 1. decembrim visās Parīzes memoranda un Tokijas memoranda valstīs tiek organizēta koncentrēta ostas valsts kontroles inspekciju kampaņa par ISM (Starptautiskā Drošas pārvaldes) kodeksa) ieviešanas gaitu. Kampaņas laikā inspektori, kuri veic ostas valsts kontroles
Jūrnieks Augusts/Septembris 2007 7 KDI vecākie kuģu kontroles inspektori Ludis Kārlis Kalvišķis un Mihails Mihejevs veic kuģa dokumentācijas pārbaudi ostas valsts kontroles laikā baužu pamatprincipi un sagatavotas īpašas pārbaužu lapas, kā arī inspektori sagatavoti pastiprināto pārbaužu veikšanai. Vairāki Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas (JA KDI) inspektori šogad tika sagatavoti kampaņas veikšanai speciāla semināra laikā Pēterburgā, un augusta beigās seminārs Rīgā tiks organizēts visiem KDI speciālistiem. Mūsu darbs kampaņas laikā tiek koncentrēts divos virzienos pārbaužu veikšana mūsu ostās ienākošajiem ārvalstu kuģiem, kā arī mūsu karoga kuģu sagatavošana, lai tie veiksmīgi izturētu pārbaudes citu valstu ostās. Esam informējuši Latvijas karoga kuģu īpašniekus un iepazīstinājuši viņus ar prasībām, kas noteikti jāņem vērā, un esam plānojuši vēlreiz tikties ar kompānijām, lai izvērtētu problēmas, ar kādām īpašnieki saskaras, gatavojoties pastiprinātai kuģu kontrolei, skaidro KDI vadītājs Artūrs Ošs. Tajā pašā laikā KDI nav plānojusi palielināt ostas kontroles pārbaužu apjomu, tās tiks organizētas parastā kārtībā, tikai notiks padziļināti par ISM kodeksa prasībām. Šā gada septiņos mēnešos KDI inspektori pārbaudījuši 332 Latvijas ostās ienākušos ārvalstu kuģus, un tas ir vairāk nekā iepriekšējos gados līdzīgā laika periodā. No 332 pārbaudītajiem kuģiem aizturēti četri. 9. janvārī Rīgā aizturēts Jamaikas karoga ro-ro kravas kuģis Merchant Bravery, kura galvenais dzinējs un palīgdzinēji nebija darba kārtībā. 15. janvārī Ventspilī pēc avārijas aizturēts Kipras karoga balkeris Golden Sky, kurš avārijas rezultātā bija zaudējis jūras spēju. Kā zināms, kuģis joprojām atrodas Ventspils ostā. 22. janvārī Rīgā aizturēts Maltas karoga sauskravas kuģis Nijord, kura apkalpe neievēroja kompānijas noteikto politiku attiecībā uz alkoholisko dzērienu lietošanu, un, vadot kuģi alkohola reibumā, tas tika izmests krastā un guva korpusa bojājumus. 14. jūnijā aizturēta Zviedrijas karoga liellaiva Carrier 5, kas sadursmes rezultātā bija guvusi ievērojamus korpusa bojājumus.
Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienests piedāvā veikt ģeodēziskos, tai skaitā topogrāfiskos, mērījumus un licencētu zemes kadastrālo uzmērīšanu.
Latvijas kuģa priekšgals ar norauto tilta balsta apšuvuma fragmentu uz deguna Jūrnieks Augusts/Septembris 2007 9 Latvijas kuģim nepatikšanas Tunisijā 15. augustā Latvijas karoga kuģis Sava Lake Tunisijas ostā Bizeretē aizskāra tilta balstu, bojājot balsta apšuvumu. Sadursme bija neliela, kuģim bojājumi praktiski netika nodarīti, taču Sava Lake arestēts līdz laikam, kamēr tiks veikta ekspertīze un noteikti kuģa nodarītie zaudējumi. Līdz 27. augustam, kad tika sagatavots Jūrnieka 8./9. numurs, ekspertīze joprojām nebija veikta, un kuģim nācās turpināt gaidīšanu Bizeretes ostā. Latvijas jūrlietu speciālisti atzīst, ka Sava Lake nav paveicies, jo, kaut arī negadījums nav uzskatāms par nopietnu, tas noticis tādā pasaules daļā, kur procesi krietni atšķiras no eiropiešu izpratnes par līdzīgu incidentu risināšanu. Turklāt Tunisijā nav Latvijas vēstniecības, kas varētu iesaistīties konflikta noregulēšanā. Pēc informācijas, ko Latvijas Jūras administrācija saņēmusi no kuģa kapteiņa, sadursmes cēlonis bijis īslaicīgas tehniskas problēmas saistībā ar kuģa dzenskrūvi, kas apgrūtinājušas kuģa manevrēšanas spējas. Latvijas Jūras administrācijas kuģoša- nas drošības inspektori Sava Lake karoga valsts kontroles pārbaudi veica šā gada jūlija beigās. Sava Lake zem Latvijas karoga tika reģistrēts pirms gada, tas būvēts 1990. gadā un ir labā tehniskā stāvoklī. Tilts ar sadursmē bojāto balsta apšuvumu
EST zem Latvijas karoga 29. jūnijā zem Latvijas karoga reģistrēts SIA A&A Trading sauskravas kuģis EST. Kuģis būvēts 1987. gadā Nīderlandē, tas ir 60,20 metru garš un 10,50 metru plats ar bruto tilpību 920, dīzeļdzinēja jauda 638 kw. Kuģa vārds vairākkārt mainīts sākotnēji tas bija Riha, tad Laura II, pēc tam REEST un visbeidzot EST. Kuģis pierakstīts Liepājas ostā. Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas (JA KDI) inspektori kuģi pēc reģistrācijas pārbaudīja Liepājas ostā un norādīja uz trūkumiem, kas nekavējoties jānovērš. Atkārtota pārbaude tika veikta Ventspils ostā, kur kuģis uzņēma kravu un gatavojās pirmajam reisam zem Latvijas karoga. Pirmā reisa laikā EST Dānijā tika veikta ostas valsts kontrole, kuru kuģis veiksmīgi izturēja, nesaņemot aizrādījumus.
Novikontas is a full member of All Training Courses approved by Latvian Maritime Administration - FULL NAVIGATION BRIDGE SIMULATOR - RADAR AND ARPA SIMULATOR - ENGINE ROOM SIMULATOR - GMDSS SIMULATOR approved by - FIRE FIGHTING SIMULATOR - SURVIVAL TECHNIQUES SIMULATOR Maritime Training Centre «NOVIKONTAS» Riga, Duntes iela 17a Tel. +371 7399999 Fax +371 7399998 E-mail: training@novikontas.lv Web: www.novikontas.lv
Enkura 2007 uzvarētāji iepazīstas ar Regina Baltica Jūlijā savu godam nopelnīto balvu braucienu uz Latvijas karoga kuģa un iepazīšanos ar kuģi saņēma televīzijas konkursa vidusskolniekiem Enkurs 2007 trīs uzvarētājas komandas Bauskas 1. vidus skolas, Rīgas universālās vidusskolas un Rīgas 13. vidusskolas jaunieši. Latvijas Jūras administrācijas aicinājumam piedāvāt iespēju jauniešiem apskatīt kuģi atsaucās AS Tallink, ļaujot trīs reisos uz Stokholmu ar prāmi Regina Baltica doties kādai no uzvarētāju komandām. Brauciena laikā vidusskolnieki tika iepazīstināti ar norisēm uz kuģa viņi tikās ar kuģa virsniekiem, apmeklēja kapteiņa tiltiņu, kur saņēma informāciju par kuģa vadību, kā arī apskatīja kuģa mašīntelpu un iekārtu kontroltelpu. Braucienu dalībnieki atzina, ka lielāko iespaidu uz viņiem atstājusi tieši mašīntelpa, jo līdz šim viņi neesot varējuši iedomāties, ka mehānismi, kas darbina kuģi, ir tik milzīgi un vareni. Taču izglītojošā ziņā ļoti vērtīgs bijis viss, ko viņi redzējuši uz Regina Baltica. Vienlaikus jauniešiem bija visas iespējas izbaudīt šo braucienu kā balvu uz kuģa piedāvātā atpūtas programma šķiet īpaši piemērota tieši jauniešu auditorijai šovprogrammas, diskotēkas, karaoke. Neilgs bija laiks, ko vidusskolnieki varēja pavadīt Stokholmā, taču, lai iepazītos ar pilsētas centrālo daļu, laika pietika, turklāt balva jau bija divu diennakšu brauciens ar prāmi un Stokholma kā bonusiņš. Enkurs 2007 mērķis ir ieinteresēt vidusskolniekus par iespēju apgūt jūras virsnieka profesiju, kā arī piesaistīt sabiedrības uzmanību faktam, ka kvalificētu jūras virsnieku trūkst ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, ka tā ir perspektīva un augsti atalgota profesija. Pašlaik saasināta situācija jūrniecības darba tirgū veidojas gan uz kuģiem, gan krastā. Konkursu organizēja Latvijas Jūras administrācija, SIA Novikontas un Latvijas Kuģu apkalpju komplektēšanas kompāniju asociācija. Konkursu atbalsta Latvijas Kuģniecība, Rīgas brīvosta, Ventspils brīv osta, Liepājas osta, AS Tallink, Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība un Latvijas Jūras akadēmija. Savulaik populārs un jauniešu vidū iecienīts bija televīzijas konkurss Vai Tu mīli jūru? To organizēja Zvejnieku kolhozu savienība,
Jūrnieks Augusts/Septembris 2007 13 un tajā piedalījās galvenokārt piejūras skolas. Enkurs atšķiras ar to, ka jaunieši tiek aicināti pievērsties nevis zvejnieka, bet tirdzniecības flotes jūras virsnieka arodam. Turklāt piedalīties konkursā tiek aicinātas skolas no dažādiem Latvijas novadiem. Konkursa Enkurs 2007 laikā jaunieši pildīja uzdevumus peldbaseinā un dūmu labirintā, darbojās ar trenažieri (simulatoru), izvadot ātrgaitas kuteri pa noteiktu maršrutu, vilka virvi, kā arī apliecināja savas zināšanas ģeogrāfijā un jūrniecības vēsturē. Televīzijas ekrānos konkursa norisi varēja vērot maijā, bet 30. septembrī gaidāms raidījums par uzvarētāju piedzīvojumiem uz Regina Baltica. Jaunajā mācību gadā iecerēts konkursa organizēšanu turpināt, cerot, ka tas kļūs tradicionāls un jauniešu auditorijā populārs.
Materiālu sagatavojis Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta sabiedrisko attiecību virsnieks Jānis Krops. Krasta apsardzes dienestam notikumiem bagāts laiks Atskatoties uz aizvadītajiem septiņiem mēnešiem, jāatzīst, ka šis gads Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam padevies notikumiem bagāts. Kolīdz kopīgiem spēkiem bija izdevies atrisināt videi tik bīstamo kuģa Golden Sky avārijas situāciju netālu no Ventspils, tā jau atkal ārkārtas seku 2007. gada ziemā, tāpat kā pirms diviem gadiem, notikusī vētra atkal bija nodarījusi lielu kaitējumu piekrastei, vienīgi šoreiz vētra draudēja arī ar milzīgu kaitējumu videi un Baltijas jūras ekosistēmai. 15. janvārī vētras laikā vējš un viļņi no enkura norāva Ventspils ostas reidā esošo Kipras saus kravas kuģi Golden Sky. Golden Sky ar 24 apkalpes locekļiem, applūdušu mašīntelpu, bojātu korpusu, 500 tonnām mazuta degvielas un 25 000 tonnu kālija minerālmēslu uz borta zvalstījās bezpalīdzīgs un nevadāms pašā Kurzemes piekrastē. Kopīgiem Krasta apsardzes dienesta un Gaisa spēku pūlikvidēšanas komandai bija jāsteidzas no Kurzemes uz Latgali, kur Daugavā izplūda dīzeļdegviela. Kā patīkama veldze pēc padarīta darba ir patiesais prieks par labi novadītām, veiksmīgām un atziņām vērtīgajām meklēšanas un glābšanas mācībām Bold Mercy šā gada maijā. Golden Sky liņiem izdevās evakuēt uz kuģa esošo apkalpi. Taču, ja cilvēku dzīvība šoreiz netika apdraudēta, tad vides kvalitāte gan. Veicot apgrūtinošu, apstākļu ietekmē smagu un pacietīgu darbu, cīnoties ar ziemas aukstumu un jūras nemiermīlību, kopīgiem centieniem izdevās atkausēt aizsalušo un applūdušo mašīntelpu, izsūknēt uz klāja esošo dīzeļdegvielu un pārkraut kālija minerālmēslu kravu. Tikai pēc gandrīz trim mēnešiem izdevās atkal nostādīt sauskravas kuģi Golden Sky drošā patvērumā, kad 2. aprīlī kuģis tika ievilkts Ventspils ostā un novietots pie piestātnes Nr. 37.
Jūrnieks Augusts/Septembris 2007 15 Bold Mercy No 14. līdz 17. maijam Baltijas jūrā netālu no Pāvilostas notika starptautiskas NATO meklēšanas un glābšanas mācības Bold Mercy Centrālajam Baltijas jūras rajonam. Šajās mācībās tika veiksmīgi izspēlēts iepriekš sagatavotais mācību scenārijs, kas sastāvēja no četrām epizodēm. 14. maijā tika veikta mācību Bold Mercy pirmā epizode, kad, sadarbojoties Baltijas valstu, Polijas, Zviedrijas un Lielbritānijas institūcijām, tika meklēta pie Ventspils pazudusī lidmašīna. Mācības savus primāri izvirzītos mērķus sasniedza laika posmā no 15. līdz 16. maijam, kad tika veikta apvienotā otrā un trešā epizode izspēlēts scenārijs par pie Pāvilostas gūstā saņemtu prāmi. Pirmajā fāzē, sadarbojoties ar Drošības policijas Pretterorisma centru, JS KAD atbalstīja nacionālā līmeņa mācības ķīlnieku atbrīvošanas un teroristu aizturēšanas operācijai. Pabeidzot nacionālā līmeņa mācības naktī no 15. uz 16. maiju, tika turpināta starptautisko mācību fāze, kuras mērķis bija organizēt plaša mēroga meklēšanas un glābšanas mācības. Šajā dienā pēc scenārija tika veikta ugunsgrēka dzēšana uz prāmja klāja un cietušo evakuācija, izmantojot helikopterus un kuģus. Mācības Bold Mercy Centrālajam rajonam tika pabeigtas 17. maijā, kad tika veikta pazudušas jahtas meklēšana Baltijas jūrā. Izvērtējot mācību gaitu un iegūtos rezultātus, tika secināts, ka šādas mācības jāveic atkal, jo, lai arī tika izkristalizētas tās nepilnības, kuras varētu būt radušās krīzes situācijā, sasniegtā sadarbība starp iesaistītajiem dienestiem noritēja veiksmīgi. Tieši labā sadarbība un koordinācija nodrošināja veiksmīgu mācību norisi un izvirzīto mērķu pilnīgu sasniegšanu.
16 Jūrnieks Augusts/Septembris 2007 Dīzeļdegvielas savākšana Šā gada 24. martā Latviju pāršalca ziņa par dīzeļdegvielas noplūdi no Krievijas maģistrālā naftas produktu vada Vitebskas apgabalā. Dīzeļdegviela bija ieplūdusi netālu esošajā Ulas upē, kas netālu no Novopolockas ietek Daugavā. Pēc provizoriskajām aplēsēm, dīzeļdegviela Latviju varēja sasniegt 40 stundās. Šo 40 stundu laikā trauksme un mobilizācija tika izsludināta gan Jūras spēku Krasta apsardzes dienestā, gan citos glābšanas un operatīvā darba dienestos. Lai veiksmīgi tiktu galā ar reālajiem draudiem, noplūdes seku likvidēšanā tika iesaistīti Jūras spēki, Krasta apsardzes kuģu personāls un naftas izplūdes ierobežošanas, savākšanas un likvidācijas grupas, 1. Reģionālā nodrošinājuma centra karavīri, vietējās Zemessardzes vienības un Gaisa spēku helikopters Mi-17. Tāpat piesārņojuma seku likvidācijā bija iesaistītas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas, Daugavpils, Aizkraukles un Rīgas brigādes, Valsts robežsardze un vietējā pašvaldība. Jau 25. marta rītā pirmās glābšanas vienības ieradās Piedrujā. Agrā rītā tika sasaukta kopīga apspriede starp JS, VUGD, Zemessardzi un vietējo pašvaldību pārstāvjiem. Tāpat sarunās piedalījās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs un NBS komandiera vietnieks brigādes ģenerālis Juris Kiukucāns. Tika izstrādāts rīcības plāns un nekavējoties sākta naftas produktu ierobežojošo bonu izlikšana Daugavā. Darbu gaitu apgrūtināja lielā upes straume, tādēļ tika pieņemts stratēģisks lēmums atkāpties dziļāk Latvijas teritorijā. Meklējot piemērotus apstākļus, lai veiksmīgi izvietotu bonas uz Daugavas, glābšanas darbos iesaistītās vienības bija spiestas atkāpties līdz Daugavpilij. Šeit izdevās veiksmīgi uzstādīt bonas un tika apturēta naftas produktu izplatība trešdaļā Daugavas. Uzstādot papildu bonas piecās rindās, tika izveidots dīzeļdegvielas filtrs, kas neļāva izplūdušajiem naftas produktiem virzīties tālāk pa upi. Veiksmīgā dienestu sadarbība un nekavējoša ārvalstu palīdzība sekmēja veiksmīgu katastrofas novēršanu. Vērā ņemama ir tā pieredze, kura tika iegūta, jo pirmo reizi dienesta pastāvēšanas vēsturē tika izvietotas bonas upē ar salīdzinoši lielu straumes ātrumu. Turklāt šī operācija parādīja jau izteikto tēzi, ka Bruņoto spēku uzdevums miera laikā ir sniegt palīdzību sabiedrībai, nekavējoties reaģējot jebkurā krīzes situācijā, nodrošinot esošo resursu operatīvu iesaistīšanu tās novēršanai.
Materiālu sagatavojusi Jūras Spēku štāba preses un informācijas virsniece Iveta Kraule. NBS Jūras spēku patruļkuģis Zibens Nīderlandē Šā gada 3. jūlijā Jūras spēku Patruļkuģu eskadras patruļkuģis Zibens devās uz Nīderlandi, lai tur no 6. līdz 9. jūlijam piedalītos admirāļa de Rijtera (Michiel Adriaenszoon de Ruyter) 400 gadu dzimšanas dienas svinībās. Admirālim de Rijteram bija liela nozīme Nīderlandes flotes attīstībā, viņš bija arī pazīstams diplomāts. 6. jūlijā notika kuģu parāde, kurā piedalījās daudzu ārvalstu un vietējie karakuģi. Pasākumi aptvēra visu pilsētu, teltīs uzstājās mūziķi, pilsēta bija izgreznota ar karodziņiem. Vlisingenas ostā 7. un 8. jūlijā kuģi bija atvērti apmeklētājiem, un Zibenim ciemiņu netrūka.
18 Jūrnieks Augusts/Septembris 2007 JA sportiskākie kuģošanas drošības dienesti Latvijas Jūras administrācijas (JA) sporta spēlēs, kas šogad notika jau astoto gadu pēc kārtas, pirmo reizi uzvarēja Kuģošanas drošības departamenta un Kuģošanas drošības inspekcijas apvienotā komanda Deitroni. Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem JA ļaudīm nācās mēroties spēkiem ne tikai fiziskās aktivitātēs, bet arī pārbaudīt savu intelektu un asprātību, piemēram, izdomāt, kā no attāluma pārliet ūdeni no viena trauka otrā, kā nomest olu no vairāku metru augstuma, to nesaplēšot, kā ātrāk iededzināt ugunskuru un tā tālāk. Gatavojoties sporta spēlēm, komandas bija izvēlējušās arī attiecīgi intelektuālus nosaukumus bez Deitroniem pasākumā piedalījās arī Jūrnieku reģistra komanda Profesoru reģistrs, Hidrogrāfijas dienesta komanda Einšteina mazbērni un apvienotā pārvaldes, Kuģu reģistra un Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas komanda Perpetum Mobile. Katram dienestam bija iespēja atrast sacensību veidu, kurā izcelties un pārspēt pārējos. Tā Profesoru reģistrs pārliecinoši uzvarēja volejbolā un bočio spēlē, kurā lielākā
Jūrnieks Augusts/Septembris 2007 19 daļa dalībnieku roku iemēģināja pirmo reizi mūžā, turklāt vislabāk spēlēja dambreti gan parasto, visiem zināmo, gan cilvēkdambreti spēli, kur dambretes kauliņu vietā tiek izmantoti paši komandas dalībnieki, kuriem tad nu arī jāvienojas, kurp katram doties. Einšteina mazbērni apliecināja radniecību ar savu slaveno senci, vislabāk atrisinot pavisam nopietnu kontroldarbu, savukārt Perpetum Mobile bija vienīgā komanda, kurai izdevās nesaplēst olu, metot to uz klona grīdas no padsmit metru augstuma. Taču Deitroni pārliecinoši pierādīja, ka ir gan fiziski veiklākie sakaujot savus pretiniekus futbola soda sitienos un stafetē, gan arī attapīgākie visveiklāk no attāluma pārlejot ūdeni, risinot sudoku mīklas un uz acumēru nosakot attālumu.
Ekskursija uz Zviedriju ar piedzīvojumiem Nepatīkami piedzīvojumi Zviedrijā sagaidīja pasažierus, kuri bija izlēmuši uz Gotlandi doties ar zvejas kuģīti Bārbele jo neveiksmīga bija transporta līdzekļa izvēle. Uz Bārbeles glābšanas aprīkojums paredzēts tikai sešiem cilvēkiem, bet naktī no 29. uz 30. jūliju jūrā izgāja 3 apkalpes locekļi un 15 pasažieri tātad pavisam 18 kuģotāju. Turklāt pasažieru vidū bija arī vairāki mazgadīgi 2002. un 2003. gadā dzimuši bērni. Patiesībā viss šis pasākums vērtējams kā klaja neapdomība, taču, par laimi, nekas nopietns neatgadījās. Ja vien par nopietnu neuzskata to, ka, pēc Zviedrijas Jūras administrācijas inspektoru pieprasījuma, atceļā uz Latviju Bārbele varēja vest vairs tikai sešus cilvēkus (ieskaitot apkalpes locekļus), pērējiem nācās meklēt citas iespējas, kā atgriezties dzimtajā zemē. Šajā gadījumā pieļauti arī citi pārkāpumi minimālais apkalpes locekļu skaits uz šāda kuģa ir četri, turklāt no trim apkalpes vīriem, kas vadīja kuģi naktī no 29. uz 30. jūliju, tikai vienam bija sertifikāts! Runājot par pasažieru skaitu bija iespējams veikt saskaņošanu Latvijas Jūras administrācijā (JA) un izvietot uz kuģa papildu glābšanas aprīkojumu tad varētu uzņemt 12 pasažierus. Taču, ja uz kuģa atrodas vairāk par 12 pasažieriem, tad tas jau skaitās pasažieru kuģis un tam ir pavisam citas drošības prasības, skaidro JA Kuģošanas drošības inspekcijas vadītājs Artūrs Ošs. JA pieprasījusi Liepājas ostai veikt izmeklēšanu par šo gadījumu un noskaidrot, kādēļ tika pieļauta kuģa iziešana jūrā, un kas jādara, lai nākotnē līdzīgi incidenti tiktu novērsti. Atkārtosim angļu valodu un pasmiesimies kopā ar britiem: 1. The easiest way to fifififind something around the house is to buy a replacement. 2. There are two kinds of pedestrians the quik and the dead. 3. Life is sexually transmitted. 4. An unbreakable toy is useful for breaking other toys.
Uzmanību! Žurnālu Jūrnieks iespējams lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājas lapā www.jurasadministracija.lv. Reklāmas izvietošana Jūrniekā - izcenojumi: Nr. p.k. Izvietojums Formāts Cena (bez PVN), LVL PVN 18%, LVL Cena (ar PVN), LVL 1. Iekšlapa A5 250,00 45,00 295,00 2. Iekšlapa ½ A5 175,00 31,50 206,50 3. Iekšlapa ¼ A5 120,00 21,60 141,60 4. Vāki 1 1 Atkarībā no vāka atrašanās vietas un reklāmas laukuma formāta iekšlapas cenai piemēro šādus koeficientus: - 3. vāks K1=1,1 (10%) - 2. vāks K2=1,2 (20%) - 4. vāks K3=1,5 (50%) Sīkāku informāciju par piedāvājumu var saņemt, zvanot pa tālruni 26454516, rakstot uz e-pasta adresi jurnieks@lja.bkc.lv, vai adresi Jūrnieks, Latvijas Jūras administrācija, Trijādības iela 5, Rīga, LV 1048.
LATVIJAS JŪRAS ADMINISTRĀCIJA: www.jurasadministracija.lv Trijādības iela 5, Rīga, LV-1048 E-pasts: lja@lja.bkc.lv Fakss: 7860082 Direktors 7062101 Direktora vietnieks 7062155 Lietvedības sekretāre 7062101 Sabiedrisko attiecību speciāliste 7062125 Kvalitātes vadības sistēmas vadītāja 7062137 Hidrotehnisko būvju un projektu inženieris 7062104 Latvijas Kuģu reģistrs Trijādības iela 5, Rīga, LV-1048 Tālr. 7062165, fakss 7062161 E-pasts: svetlana.salaja@lja.bkc.lv Latvijas Jūrnieku reģistrs Katrīnas iela 2a, Rīga, LV-1045 Tālr. 7099401, fakss 7323100 E-pasts: jr@lja.bkc.lv Kuģošanas drošības departaments Trijādības iela 5, Rīga, LV-1048 Tālr. 7062177, fakss 7860083 E-pasts: zinta.lazdina@lja.bkc.lv Kuģošanas drošības inspekcija Trijādības iela 5, Rīga, LV-1048 Tālr. 7062166, fakss 7860083 E-pasts: zinta.lazdina@lja.bkc.lv Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija Trijādības iela 5, Rīga, LV-1048 Tālr. 7062129, fakss 7860082 E-pasts: harijs.arnicans@lja.bkc.lv Jūras avāriju izmeklēšana Trijādības iela 5, Rīga, LV-1048 Tālr. 7062157, fakss 7860082 E-pasts: stanislavs.cakss@lja.bkc.lv Hidrogrāfijas dienests Andrejostas iela 10, Rīga, LV-1045 Tālr. 7148740, fakss 7148741 E-pasts: sekretare@lhd.lv