"Nord Stream" ietekmes uz vidi novērtējuma konsultatīva dokumentācija Espo konvencijas ietvaros

Similar documents
Strukturālā konverģence Latvijā un Eiropā Igors Kasjanovs

LATVIJAS ZIVJU FAUNA. Atis Minde

Zane VINCĒVIČA-GAILE Ģederts IEVIŅŠ Karina STANKEVIČA Māris KĻAVIŅŠ Daina ŽAGATA

Ozolnieki ½marathon 2015 Ozolnieki, Latvia Course Measurement Document (6 pages + cover sheet + 2 pages - maps)

Problems in Assessment of Wind Energy Potential and Acoustic Noise Distribution when Designing Wind Power Plants

Large carnivore conservation actions for Latvia an update of national species conservation plans

LATVIJAS VALSTS PARĀDA ANALĪZE LAIKA PERIODĀ NO LĪDZ GADAM

ASCOBANS 11 th Advisory Committee Meeting Document AC11/Doc. 20(S) Jastrzebia Góra, Poland, April 2004 Dist. 19 April 2004

UZDEVUMS, KAS STRUKTURĀLĀS UN KOHĒZIJAS POLITIKAS JOMĀS JĀVEIC SAISTĪBĀ AR KLIMATA PĀRMAIŅĀM

Īpašie aksesuāru piedāvājumi

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. aprīlī (OR. en) Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs Jeppe TRANHOLM- MIKKELSEN kungs

PĀRSKATS PAR GAISA KVALITĀTI LATVIJĀ GADĀ

ZĀĻU CENU UN PIEEJAMĪBAS ATŠĶIRĪBAS EIROPAS SAVIENĪBĀ

Recreational fishing in Poland rules, available data, perspectives

Saturs. 4. pielikums. Trokšņa līmeņa analīze. 5. pielikums. Gaisa piesārņojums

1. Latvijas klimata pētījumu attīstība

PĀRSKATS PAR NACIONĀLO PREVENTĪVO MEHĀNISMU MODEĻIEM EIROPĀ

Committee / Commission CONT. Meeting of / Réunion des 12 & 13/09/2005 BUDGETARY AMENDMENTS / AMENDEMENTS BUDGÉTAIRES. Rapporteur: Chris HEATON-HARRIS

LIFE programmas Latvijā 15 gadu jubileja un LIFE programmas Latvijas labāko projektu un to īstenotāju apbalvošanas ceremonija

POZITĪVA NOTEKŪDEŅU APSAIMNIEKOŠANAS PIEREDZE

Latvijas savvaļas floras saglabāšanas un aizsardzības stratēģija gadam

SALĪDZINOŠAIS PĒTĪJUMS PAR ATALGOJUMA APMĒRU

Artūrs Veinbergs Maģistra darbs

13196/16 AS/JGC/sr DGB 2A

EUROBAROMETER 71 SABIEDRISKĀ DOMA EIROPAS SAVIENĪBĀ

PĀRSKATS PAR GAISA KVALITĀTI LATVIJĀ GADĀ

APSTIPRINĀTS ar Rīgas domes lēmumu Nr.3285 (Rīgas domes lēmuma Nr redakcijā)

PADOMES SANĀKSMES PROTOKOLĀ IEKĻAUJAMĀS DEKLARĀCIJAS. Deklarācija par 13. b pantā minētā atbalsta īstenošanu blakusproduktu destilēšanai

Infrastruktūras situācijas novērtējums, inovāciju nepieciešamība. Aleksandrs Grebežs, SIA «Fima» tehniskais direktors

Veselības aprūpes sistēma Latvijā: priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai

LATVIJAS REPUBLIKAS PASTAVIGA PĀRSTĀVNIECĪBĀ EIROPAS SAVIENĪBA PERMANENT REPRESENTATION OF THE REPUBLIC OF LATVIA TO THE EUROPEAN UNION

Investīcijas Rīgas brīvostā: jaunas iespējas un izaicinājumi

ORecyclins. Skinhrit.2 H3l5 Catc.2 H35l Asp. Tox. I H304 STOT RE 2 IA73 AquaticChronic 2 H4ll

Pētījums Dažādu karpu (Cyprinus DAŽĀDU KARPU ŠĶIRŅU MAZUĻU AUDZĒŠANA AKTUALITĀTES ŠAJĀ NUMURĀ:

III REVĪZIJAS PALĀTA

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Satura rādītājs. Izmantotie saīsinājumi...11 Priekšvārds (D.L.Lutere-Timmele)...13

COUNCIL REGULATION (EU)

JŪRAS TRANSPORTS. [Izglītības iestādes nosaukums nominatīvā]

COUNCIL REGULATION (EU)

EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 sociālā un ekonomiskā ietekme

NODOKĻU STRATĒĢIJA 20/20

The Baltic cod reproduction volume as a proxy for cod year-class strength

ATSKAITE Latvijas un Baltijas empiontam alpnism. Par uzkpšanu virsotn Kjerag (1087 m) Vårløsning maršruts, 6 (NOR)

Valsts autoceļu tīkls. State Road Network. Vispārējas ziņas. General Information

Māra Abaja. Atslēgas vārdi: saimniecību plāni, Dundagas muiža, Herdera institūts

THE DYNAMICS OF ESTUARIES AND THEIR FISH POPULATIONS: implications for fish conservation in the Tidal Thames

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Baltic Institute of Social Sciences

Nr. 8/ Latvijas Jūras administrācijas izdevums

TNS LATVIA LATVIJAS MEDIJU PĒTĪJUMU GADAGRĀMATA RĪGA 2009

VADLĪNIJAS DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTO AIZSARDZĪBAI PRET ELEKTROMAGNĒTISKĀ LAUKA RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ

Latvijas Stabilitātes programma gadam RĪGA, 2017

ATZINUMS NR. 07/2011

ĢEOTEHNISKĀS IZPĒTES PĀRSKATS

LATVIJAS LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA GADS

EU-MIDIS II. Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums. Rezultātu izlase par romiem

2014/0091 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA. par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

(Non-legislative acts) REGULATIONS

Fiskālās un monetārās politikas piemērošana Latvijas ekonomikas attīstībā

Bieži uzdoti jautājumi par EuP Ārējais izdevums

GUNTARS ZĪLE, zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns & Partneri zvērināts advokāts.

Foto: Raimonds Volonts REDAKCIJAS PADOMES SLEJA

Finanšu korekcijas apjoma noteikšana

Eirāzijas bebrs (Castor fiber L. ) Latvijā un tā apsaimniekošanas ekonomiskais pamatojums Yukichika Kawata 1 *, Jānis Baumanis 2 **, Jānis Ozoliņš 2

RĪGAS SABIEDRISKĀ TRANSPORTA ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA

Representativeness of Environmental DNA Metabarcoding signal in River Fish Biodiversity Assessment

1. Latvijas veselības aprūpes sistēmas raksturojums

EIROPAS PARLAMENTS. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja ZIŅOJUMA PROJEKTS

Freshwater Crayfish in Latvia Status and Recommendations for Conservation and Sustainable Use

Session A2 - Free access for riverine fish along the Dutch Rhine, hydraulics and construction of the Dutch Rhine fishways

BIZNESA ATBALSTA PROGRAMMA II MVU - FIT PROJEKTS SERTIFIKĀCIJA. Latvijas Amatniecības kamera

6 Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022 Domnīca Certus IKT NOZARE: IZRĀVIENA SCENĀRIJS. Uldis Spuriņš un Emīls Sjundjukovs

Tūrisma nozares tendences, aktualitātes un LIAA aktivitātes. Inese Šīrava, LIAA Tūrisma departamenta direktore Ventspils,

Observing the behavioral response of herring exposed to mid-frequency sonar signals

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS. Ziņojums

INFORMATION från HAVSFISKELABORATORIET Lysekil

North East Atlantic Fisheries Baltic Sprat Whitepaper March 2011

KSH 2.0. Pielietojums. Tehniskais raksturojums. Komplektācija. Uzstādīšana. Garantijas noteikumi. Plakans saules kolektors.

LATVIJAS UNIVERSITĀTE JURIDISKĀ FAKULTĀTE PROMOCIJAS DARBS SAEIMAS DEPUTĀTU POLITISKĀ ATBILDĪBA

Assessment of cumulative Sound Exposure Levels (SEL) for marine piling events

Herring (Clupea harengus) in subdivisions and 32 (central Baltic Sea, excluding Gulf of Riga)

IEVADS I. EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBU AVOTI

Pielikumā ir pievienots dokuments COM(2016) 552 final/2 - ANNEX 2. Pielikumā: COM(2016) 552 final/2 - ANNEX /16 ADD 2 REV 1 tr DGE 2A

The compositional and functional study of the Liv fishermen s homesteads

Large Scale 1/5 & 1/6 2wd & 4WD Rtpower Turaida, augusts

un Amatiera statusa noteikumi

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte PROMOCIJAS DARBS. Latvijas tautsaimniecības nozaru eksporta kvalitātes konkurētspējas analīze

Ēkas gaisa caurlaidības

Construction materials and construction influential factors in Latvia

Scientific, Technical and Economic Committee for Fisheries (STECF)

Latvijas tautsaimniecības attīstība pēc. Mārtiņš Bitāns. pievienošanās Eiropas Savienībai klasisks ekonomikas pārkaršanas piemērs

PĀRSKATS LATVIJAS MEŽA RESURSU ILGTSPĒJĪGAS, EKONOMISKI PAMATOTAS IZMANTOŠANAS UN PROGNOZĒŠANAS MODEĻU IZSTRĀDE PĒTĪJUMA NOSAUKUMS:

PAMATNOSTĀDNES PAR IEKŠĒJO PĀRVALDĪBU EBA/GL/2017/11 21/03/2018. Pamatnostādnes. par iekšējo pārvaldību

Drošības datu saraksts ZER001 Interplate Zero Grey Powder Part B Versija Nr. 3 Pēdējās pārskatīšanas datums 30/01/12

Latvian Welfare Trust saimniecisko īpašumu darbības nolikums

Transcription:

"Nord Stream" ietekmes uz vidi novērtējuma konsultatīva dokumentācija Espo konvencijas ietvaros "Nord Stream" Espo atskaite: Pamatjautājumu izklāsts Zivis un zvejniecība 2009. gada februāris Latvian version KIP Fish and Fishery

Ldzu, emiet vr: Nord Stream ietekmes uz vidi novrtjuma dokumentcija konsultcijm saska ar Espo konvenciju šeit tlk un vis iesniegtaj dokumentcij tiks saukta par Nord Stream Espo prskatu vai Espo prskatu. Nord Stream Espo prskata versija ang#u valod ir tulkota 9 atbilstošajs valods (tlk saukti par Tulkojumiem ). Ja kd no Tulkojumiem ir pretrunas ar versiju ang#u valod, noteicoš ir versija ang#u valod.

Satura rādītājs Lpp. 1 Ievads 7 2 Izaicinājums 8 3 Pašreizējā situācija 9 3.1 Zvejošana Baltijas jūrā 9 3.2 Zvejošana Baltijas jūrā 12 3.2.1 Zvejniecības Baltijas jūrā vadība un likumdošana 13 3.2.2 Zivju resursi 14 3.2.3 Zvejniecības rīki un veidi 18 3.2.4 Baltijas jūras zvejniecības gar cauruļvadu trasi pārskats 22 3.2.5 Kopsavilkums 27 4 Iespējamā ietekme uz zivīm un zveju būvniecības, sagatavošanas ekspluatācijai un nodošanas ekspluatācijā posmā 28 4.1 Ietekme uz zivīm būvniecības posmā 29 4.1.1 Munīcijas likvidēšana 29 4.1.2 Darbi jūras gultnē, cauruļu ieguldīšana, noenkurošanās un metināšana atmosfēras kamerā 29 4.1.3 Troksnis un vibrācija 33 4.1.4 Vizuāli/fiziski traucējumi 35 4.2 Ietekme uz zivīm pirmsekspluatācijas un nodošanas ekspluatācijā posmā 35 4.2.1 Troksnis un vibrācija 35 4.2.2 Ūdens kvalitātes izmaiņas 36 4.2.3 Kopsavilkums 36 4.3 Ietekme uz zvejošanu būvniecības laikā 36 4.3.1 Kuģu satiksmes intensitātes palielināšanās 36 5 Iespējamā ietekme uz zivīm un zveju ekspluatācijas laikā 39 5.1 Ietekme uz zivīm ekspluatācijas laikā 39 5.1.1 Ievads 39 5.1.2 Apkopes un remontdarbi 39 5.1.3 Cauruļvadu klātbūtne 39 5.2 Ietekme uz zveju ekspluatācijas laikā 42 5.2.1 Cauruļvadu klātbūtne 42 5.2.2 Novēršana 43 5.2.3 Kompensēšana 45 5.2.4 Neplānoti notikumi 45 5.2.5 Zvejas aprīkojuma bojājumi 45 5.2.6 Zvejas kuģu navigācijas ierobežojumi 46 5.3 Kopsavilkums 46

Saīsinājumi un definīcijas Skrót Polski Angielski DNV Det Norske Veritas Det Norske Veritas DPV Statek pozycjonowany dynamicznie Dynamically Positioned Vessel ESR Podregion ekologiczny Ecological Subregion FOGA Informacja dla rybaków o działaniach sektora naftowego i gazowniczego Fishermen s Information of Oil and Gas Activities IBSFC Międzynarodowa Komisja Rybołówstwa Morza Bałtyckiego International Baltic Sea Fishery Commission ICES Międzynarodowa Rada Badań Morza International Council for the Exploration of the Sea MAC Minimalne dopuszczalne stężenie Minimum Allowable Concentration PNEC Przewidywane stężenie niepowodujące zmian w środowisku Predicted No-Effect Concentration ROV Zdalnie sterowany robot podwodny Remotely Operated Vehicle SINTEF Fundacja Badań Naukowych i Przemysłowych przy Norweskim Uniwersytecie Technologii Foundation for Scientific and Industrial Research at the Norwegian Institute of Technology TAC Całkowity dopuszczalny połów Total Allowable Catch WPRyb Wspólna polityka rybołówstwa Common Fisheries Policy WSE Wyłączna strefa ekonomiczna Exclusive Economic Zone WWA Wielopierścieniowe węglowodory aromatyczne Poly Aromatic Hydrocarbons

7 1 Ievads Nord stream ir dabasgāzes cauruļvads, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju ar Eiropas Savienību. Lai Nord stream Projektu ieviestu, ievērojot augstos vides standartus un līdz minimumam samazinot cauruļvada ietekmi, Nord stream AG ir uzsācis plašus Baltijas jūras vides pētījumus. Tiek atzīts, ka komerciālajā nozvejā ir lielas problēmas, jo nozvejas apjomi (piemēram, mencām) tiek ievērojami ierobežoti. Sadarbojoties ar atbildīgajām iestādēm, zvejniecības asociācijām un zvejniekiem Baltijas jūras valstīs, Nord stream strādā pie tā, lai cauruļvada tuvumā līdz minimumam samazinātu iespējamo ietekmi uz zvejniecību/zvejniecību ar traļiem. Lai noskaidrotu vislabākos iespējamos risinājumus, Nord stream ir veicis šādus pētījumus: Nārstošanas vietu atzīmēšana kartē un sezonālā jutīguma identificēšana, lai izvairītos no ietekmes radīšanas šajās vietās/sezonās Pētījumi par dažādu komerciāli nozīmīgu zivju sugu patiesajiem nozvejas apjomiem Baltijas jūrā ar mērķi noteikt zvejniecības svarīgumu Pētījumi par zvejas aprīkojuma veidiem, lielumu un izmantošanu Baltijas jūrā un iespējamo ietekmi uz zvejas ierīcēm (piemēram, aizķeršanās risks) Pētījumi par zvejošanas ar traļiem biežumu Lauka pētījumi par zvejas metodēm katrā valstī Nord stream arī uzsāka dialogu ar zvejniecības kopienas pārstāvjiem. 2008 gadā tālāknorādītajās izcelsmes valstīs ir notikušās sapulces: Somija Helsinki: 10 septembrī, 12 septembrī, 3 oktobrī, 7 novembrī un 9 decembrī Zviedrija Ēregrunda: 3 septembrī, Sinrishamna: 14 novembrī, Gotlande: 28 novembrī Dānija Bornholma: 25 novembrī Vācija Zasnica: 19 novembrī Krievija 8 oktobrī

8 2 Izaicinājums Nord stream Projekts var ietekmēt gan Projekta teritorijā esošo zivju, gan komerczvejas intereses. Gāzes cauruļvadi šķērso teritorijas, kas ir nozīmīgas vairāku valstu komerczvejai. Plaši runājot, saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem ES dalībvalstīm un Krievijai zvejas tiesības ir visā teritorijā. Daudzu zivju sugu populācijas ģeogrāfiski ir izplatītas ārpus ekskluzīvo ekonomisko zonu (EEZ) robežām. Tādēļ Nord stream Projekta ietekme uz zivīm un zveju visā Projekta teritorijā un dažādu valstu piekrastes teritorijās visām Baltijas jūras valstīm ir vispārējas nozīmes. Iespējamā ietekme ietver tālāk norādīto: Būvniecības posms - Munīcijas likvidēšana (troksnis/spiediens, nogulumu izplatīšanās, navigācijas ierobežojumi) - Darbi jūras gultnē (troksnis, nogulumu izplatīšanās, navigācijas ierobežojumi) - Cauruļvadu uzstādīšana (troksnis, nogulumu izplatīšanās, enkuru radīti bojājumi, navigācijas ierobežojumi) - Pirmsekspluatācijas posms un ūdens novade (troksnis, ūdens emisijas) Ekspluatācija - Cauruļvada ekspluatācija (troksnis, emisijas) - Cauruļvadu klātbūtne (iespēja veikt zveju ar traļiem pāri cauruļvadiem) Šajā dokumentā ir paskaidrots, kas ir šo ietekmju novērtējuma pamatā un kādi ir šī novērtējuma rezultāti. Šeit ir arī minēta informācija par ietekmes mazināšanas pasākumiem, kas nepieciešamības gadījumā tiks veikti.

9 3 Pašreizējā situācija 3.1 Zvejošana Baltijas jūrā Baltijas jūrā ir apmēram 70 sāļūdens zivju sugu un vēl 30-40 iesāļa vai saldūdens zivju sugu, kas mājo Baltijas jūras centrālajos reģionos un piekrastes teritorijās. Zivju populācijā gan pēc biomasas apjoma, gan skaita dominē mencas, reņģes un brētliņas. Šīs sugas ir arī komerciāli vissvarīgākās. Lai detalizēti atspoguļotu ekoloģiskās sistēmas dažādību un vides īpašības Nord stream cauruļvadu trasē, Nord stream nolīga IfAÖ (Institut für Angewandte Ökologie GmbH) Baltijas jūras ekoloģisko apakšreģionu (EAR) klasifikācijas izstrādei. Klasifikācijas pamatā ir trīs galvenās pazīmes: ūdens sāļums, ūdenī izšķīdušais skābeklis un substrāta tips. Šie faktori visspēcīgāk ietekmē Baltijas jūras floru un faunu. Pamatojoties uz šiem faktoriem, Nord stream vides novērtējuma grupa cauruļvadu trasē ir definējusi šādus piecus galvenos EAR:

3.1. attēls. I V Ekoloģiskie apakšreģioni 10

11 3.1. tabula. Ekoloģiskie apakšreģioni, kas veido novērtējuma pamatu (1) Ekoloģiskie apakšreģioni Zemākā Ūdenī Dziļums Substrāts līmeņa Izšķīdušais Sāļums Skābeklis I EAR Portovajas 0 3 psu Pietiekams Sekls ūdens Mazāk līcis bioloģiskai atklātas aktivitātei gultnes II EAR Somu līcis 3 9 psu Mainīgi skābekļa nosacījumi No sekla ūdens līdz dziļam Jauktas gultnes III EAR Baltijas 9-16 psu Dominē Dziļūdens Dūņas Akvatorija skābekļa trūkums IV EAR Dienvidu 7-16 psu Pietiekams Sekls ūdens Atklāti Smilšu Sēkļi bioloģiskai minerālieži aktivitātei V EAR Greifsvaldes 8-18 psu Pietiekams Sekls ūdens Mazāk atklāta Ielīcis bioloģiskai gultne aktivitātei Zivju populācijā I EAR dominē pelaģiskas saldūdens sugas. Daudzas sugas, piemēram, menca un brētliņa nav sastopamas šajos ūdeņos, jo tās necieš zemu sāļumu, kurš arī novērš veiksmīgu to ikru attīstību. Dažas svarīgas komercvērtības zivis, piemēram, plaudis jeb breksis (Abramis brama). asaris (Perca fluviatilis) un Baltijas siļķe (Clupea harengus) izmanto I EAR seklos ūdeņus kā barības iegūšanas un nārstošanas vietas. Aizsardzības vērtības zivju sugas, kuras var atrast I EAR, ietver trīsadatu stagaru (Gasterosteus aculeatus), deviņadatu stagaru (Pungitius pungitius), Atlantijas lasi (Salmo salar), upes nēģi (Lampetra fluviatilis) un jūras foreli (Salmo trutta). (1) Lielāks attēls- skatīt karti ER-02.

12 Somu līcī sastopamas gan jūras, gan saldūdens zivis, ieskaitot līdakas (Esox lucius), raudas (Rutilus rutilus), plaužus (Gymnocephalus cernuus), vēdzeles (Lota lota) un pličus (Abramis bjoerkna). Piekrastes ūdeņos mīt arī stagari (Gasterosteus aculeatus, Pungitius pungitius), grunduļi (Phoxinus phoxinus), Baltijas siļķe (Clupea harengus membras), ātes (Psetta maxima) un butes (Platichtus flesus). Mencas (Gadus morhua) II EAR nav izplatītas. Reņģes nārstošanai izmanto Somijas līča seklos piekrastes ūdeņus. Esošajās diadromajās sugās ietilpst Atlantijas lasis (Salmo salar), salaka (Osmerus eperlanus) un upes nēģis (Lampetra fluviatilis). III ekoloģiskā apakšreģiona lielākās daļas apkārtējo apstākļu un noplicināto bentosa kopu dēļ šis ekoloģiskais apakšreģions lielākoties nav nozīmīgs dziļūdens un bentosa zivju sugu biotops. Taču III ekoloģiskajā apakšreģionā ir izplatītas vairākas saimnieciski nozīmīgas pelaģiskās sugas, un saimnieciski nozīmīgas pelaģiskās un dziļūdens sugas, to skaitā mencas un brētliņas (Sprattus sprattus balticus) izmanto III ekoloģiskā apakšreģiona baseinus nārstošanai. IV ekoloģiskajā apakšreģionā ir īpaši bagātīgas bentosa populācijas, salīdzinot ar citām Baltijas jūras daļām, tāpēc šis reģions ir svarīgs dziļūdens un bentosa zivju, kā arī pelaģisko zivju sugu biotops. IV ekoloģiskajā apakšreģionā Pomerānijas līcī un ap Bornholmu ir plaši izplatītas pelaģiskās zivis, piemēram, Atlantijas laši, brētliņas un taimiņi. Pelaģisko zivju populācijās uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas dominē reņģes, brētliņas un laši. Zivju kopa V EAR sastāv no saldūdens, jūras zivīm un sugām, kuras spēj pielāgoties atšķirīgiem sāļuma apstākļiem. Kopā dominē asari, butes, vēdzeles (Zoarces viviparous), līdakas un reņģes, lielākā daļa šo sugu Greifsvaldes ielīcī ir komerciāli nozīmīgas. V EAR mīt vairākas sugas, kas uzskaitītas Biotopu direktīvas II pielikumā. Tajās ietilpst upes nēģis, jūras nēģis un salate (Aspius aspius). Greifsvaldes ielīča vidējais dziļums ir 5,8 m, un šī lagūna ir nozīmīgs zivju barošanās un nārstošanas biotops. 3.2 Zvejošana Baltijas jūrā Zvejošana ir kulturāli nozīmīga daudzās Baltijas jūras valstīs. Tā tiek uzskatīta par daļu no kopienas identitātēm un svarīgu uztura un ienākumu avotu. Industriju ietekmē vairāki faktori, ieskaitot zvejoto zivju sugas, zivju krājuma svārstības, jūras gultnes morfoloģiju, demogrāfisko un sociālekonomisko struktūru, tehniskos jauninājumus un vadības režīmu. Baltijā noteiktā likumdošanas bāze ļauj visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Krievijai zvejot EEZ saskaņā ar noteikto nozvejas limitu. Piekļuvi 12 jūras jūdžu (21.224 km) piekrastes joslai regulē valstu jurisdikcija. Tādējādi nav nekas neparasts redzēt, piemēram, Somijas vai Latvijas zvejniekus zvejojam Dānijas EEZ ap Bornholmu. Tādējādi ietekme, kas cauruļvada trasē skar zvejniecību, var tikt izjusta plašāk un ir uzskatāma par pārrobežu ietekmi.

13 3.2.1 Zvejniecības Baltijas jūrā vadība un likumdošana Zvejošana lielākajā Baltijas jūras daļā ir pakļauta vadības režīmam, kura mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu zivju un citu ūdens sugu izmantošanu. Baltijas jūras zivju krājuma pārvaldīšana gandrīz pilnīgi atrodas ES valstu mandātā (Krievija ir vienīgā Baltijas jūras piekrastes valsts ārpus ES). Agrāk zvejniecību Baltijas jūrā vadīja Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija (SBJZK), kurā ietilpa seši locekļi: Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un ES. 2007 gadā (1) Eiropas Kopiena un Krievija vienojās par sadarbību zvejniecībā un jūras resursu aizsardzībā. Vienošanās, kura sākotnēji ir spēkā 6 gadus, ļauj Krievijas zvejniekiem zvejot noteiktu daļu no Baltijas jūras kopējiem zivju krājumiem un aizstāj agrākās abpusējās vienošanās, kas pastāvēja pirms jauno ES dalībvalstu pievienošanās. Baltijas jūra tiek pārvaldīta saskaņā ar ES Kopīgo zivsaimniecības politiku (KZP) (2). Katru gadu valstis, kurām atļauts zvejot Baltijas jūrā, vienojas par dažādu sugu zivju kopējā atļautā nozvejas apjoma kvotām. Tad katrai valstij tiek piešķirti iepriekš noteikti KAN procenti saskaņā ar pieejamajiem krājumiem un valsts vēsturiskajām tiesībām. Ikgadējās KAN kvotas nosaka, sekojot Starptautiskās jūras izpētes padomes (ICES) zinātniskajiem ieteikumiem, kas balstīti uz pašreizējā zivju krājuma stāvokļa izpētes analīzi tā gada biomasas un mirstības rādītāju izteksmē dažādās teritorijās, kas attēlotas saskaņā ar ICES zvejniecības zonu sadalījumu Baltijas jūrā. Smagās politiskās pārrunas par KAN kvotām biežī nozīmē, ka KAN kvota, par ko panākta vienošanās, noteiktam gadam pārsniedz ICES ieteikto faktisko kvotu. (1) Vienošanās starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zvejniecībā un dzīvo jūras resursu aizsardzībā Baltijas jūrā (COM(2006)0868 6-0052/2007 2006/0309(CNS)). IBSFC darbība tika pārtraukta 2007. gada 1. janvārī. (2) EK Padomes regula Nr. 2371/2002, attiecībā uz ilgtspējīgu zivju resursu izmantošanu Eiropas Kopienā.

14 3.2. tabula. Kopējā atļautais nozvejas apjoma salīdzinājums 2007. un 2008. gadā (1) Zivju Atrašanās vieta KAN kvota KAN kvota Zviedrijas Zviedrijas sugas (ICES zonas) 2008. gadā (tonnas) 2007. gadā (tonnas) kvota 2008. gadā (tonnas) kvota 2007. gadā (tonnas) Menca Austrumi (25-32) 38765 40805 9022 9497 Rietumi (22-24) 19221 26696 2989 4152 Reņģe 25-29 un 32 teritorija 152630 132718 51047 44389 22. 24. teritorija 44550 49500 7929 8806 MU 3 87440 91600 15676 16501 Rīgas līcis 36094 37500 0 Brētliņas Visas teritorijas 454492 454492 86670 86670 Lasis Visas teritorijas 364392 (gb.) 428607 (gb.) 102068 (gb.) 120080 (gb.) Āte Visas teritorijas 3201 3766 173 203 KZP noteiktās struktūras ietvaros valstu valdības var noteikt pašas savu politiku attiecībā uz saviem teritoriālajiem ūdeņiem līdz 12 jūras jūdzēm. Daudzas valstis, piemēram, ir aizliegušas traļu zveju piekrastes ūdeņos. Zivsaimniecības noteikumi tiek arī realizēti ar minimālu tīklu acu izmēru, minimālu tīklu izmēru, slēgtām teritorijām/sezonām un ar iekārtām saistītiem pasākumiem, lai zvejniecībā uzlabotu selekivitāti. Ir arī ieviesti zvejošanas kontroles noteikumi par svejošanas dienām (nosakot dienu skaitu, ko drīkst pavadīt jūrā) (2). 3.2.2 Zivju resursi Baltijas jūrā tiek zvejotas aptuveni 30 zivju sugas, bet komerciālajā zvejniecībā dominē tikai trīs sugas - mencas (Gadus morhua), reņģes (Clupea harengus membras) un brētliņas (Clupea sprattus), kas veido 90-95 procentus no kopējās komerciālās nozvejas svara Baltijas jūrā (3). Izmaiņas ūdens temperatūrā, sāļumā un intensīva zvejošana pēdējo 10-15 gadu laikā ir izraisījušas zivju populācijas vairākuma nobīdi no mencām uz reņģēm un brētliņām. (1) Zvejniecības pārskats, apmeklējot Zviedriju. Zvejošana Baltijas jūrā: Zvejnieku informēšana par naftas un gāzes darbībām (FOGA) 2008. gadā. (2) Delaney, A.E. 2008. Profiling of small-scale fishing communities in the Baltic Sea. Study prepared for the European Commission. Innovative Fisheries Management. Aalborg. 130 pp. (3) ICES. 2007. Report of the Baltic Fisheries Assessment Working Group (WGBFAS), 17 26 April 2007, ICES Headquarters. ICES CM 2007/ACFM:15. 727 pp.

15 3.1. lodziņš. Mencas Baltijas jūrā Menca Baltijas menca ir ekonomiski nozīmīgākā Baltijas jūras zivju suga. Mencu pārpilnība un izplatība laika gaitā ir ievērojami mainījusies bioloģisku, kā arī antropogēnu iemeslu dēļ. Mencām piemērota biotopa pieejamība mainās dažādās teritorijās un gados, atkarībā no valdošajiem vides apstākļiem, īpaši skābekļa līmeņa un sāļuma tuvu jūras gultnei. Krājumu apjoms turpmāk ir atkarīgs no zvejas apjoma, noteiktu medījuma sugu pārpilnības, īpaši airkājvēžu Pseudocalanus pasugas un brētliņu, reņģu un pašu mencu uzbrukumu mencu ikriem un mazuļiem pakāpes. Baltijas jūrā mīt divas mencu populācijas: austrumu un rietumu Baltijas menca. Austrumu mencas sastopamas Baltijas jūras centrālajā, austrumu un ziemeļu daļā, un nenozīmīgā daudzumā Botnijas jūrā un Somu līcī. Teritorijās uz rietumiem no Bornholmas, ieskaitot Dānijas šaurumus, mīt rietumu mencu populācija. Nārstošana Baltijas jūras austrumos notiek vismaz 60-90 m dziļumā, piemēram, Bornholmas ieplakas, Gdaņskas ieplakas un Gotlandes ieplakas dziļajos ūdeņos, lai gan divu pēdējo teritoriju nozīme pēdējās desmitgades laikā ir mazinājusies. Nārstojošo zivju skaits kopš vēsturiski augstākā līmeņa 1982.-1983. gadā pēdējo gadu laikā ir samazinājies līdz zemākajam līmenim. Mencas nozvejas samazināšanās Baltijas jūrā sākās aptuveni 1985. gadā šodienas nozveja ir tikai puse no 1991. gada nozvejas (1). (1) Ibid

16 3.2. lodziņš. Reņģes Baltijas jūrā Reņģe Komerciālās nozvejas svarīguma ziņā reņģes var pielīdzināt mencām. Reņģes lielos baros ir sastopamas visā Baltijas jūrā, to krājumi dažādās teritorijās ļoti atšķiras. Reņģes ir pelaģiskā zivju suga, kas barojas galvenokārt no zooplanktona ūdens stabā, un mazākā apjomā no zivju ikriem un mazuļiem. Reņģes nārsto piekrastes teritorijās, kur tās nērš ikrus, kas piestiprinās pie piemērota substrāta. Var izšķirt pavasarī un rudenī nārstojošās populācijas. Lielākajā daļā pelaģiskās zvejas Baltijas jūrā tiek zvejots reņģu un brētliņu sajaukums, kas rada neskaidrību par patieso nozvejas apjomu. Baltijas jūras centrālās daļas nārstojošo reņģu skaita samazināšanis līdz 20. gs. 90. gadu beigām daļēji izraisīja vidējā vecuma svara samazināšanās (1). To visticamāk izraisīja izmaiņas zooplanktona (medījuma) sugu sastāvā un paaugstināta sacensība par barību starp reņģēm un brētliņām. Vidējais svars pēdējo gadu laikā ir nostabilizējies un pat redzams pieaugums. Reņģu nozvejas samazināšanās Baltijas jūrā sākās aptuveni 1990. gadā šodienas nozveja ir tikai puse no 1991. gada nozvejas (2). 3.3. lodziņš. Brētliņas Baltijas jūrā Brētliņas Brētliņas dzīvo baros visā Baltijas jūrā. Tās ir atklātā jūrā dzīvojošas sugas, kas piekrastē ir sastopamas reti. Brētliņas dažādos gadalaikos migrē atklāta ūdens teritorijās, meklējot siltāka ūdens slāņus. Tās ēd zooplanktonu, izvēloties airkājvēžu Acartia pasugu, kā arī mencu mazuļus. Salīdzinājumā ar reņģēm, tās nārsto atklāta ūdens stabā, bet bieži ūdens baseinu nogāžu tuvumā. Baseini atrodas Baltijas jūras dziļūdens teritorijās, ieskaitot Bornholmas ieplaku, Gdaņskas ieplaku un Gotlandes ieplakas dienvidu daļu. 20. gs. 80. gadu pirmajā pusē nārstojošo brētliņu biomasa bija zema. 20. gs. 90. gadu sākumā zivju skaits sāka ātri pieaugt un 1996.-1997. gadā tas sasniedza maksimālo novēroto nārstojošo zivju biomasu 1,8 miljonus tonnu. Populācijas apjoms palielinājās spēcīgas populācijas un dabiskās mirstības samazināšanās (mencu biomasas samazināšanās sekas) rezultātā. Kopš 1998. gada populācija turpina ievērojami svārstīties. Uzskatāms, ka populācija tiek izmantota pastāvīgi (3). (1) Vidējais svars vecumā ir termins, ko izmanto, lai raksturotu vidējo dažāda vecuma komerciālu zivju resursu izmēru. Vidējā svara vecumā samazināšanās nozīmē, ka komerciāla krājuma zivs viena reproduktīvā cikla laikā nērš mazāk ikru. (2) ICES. 2007. Report of the ICES Advisory Committee on Fishery Management, Advisory Committee on the Marine Environment and Advisory Committee on Ecosystem. ICES Advice, Book 8. The Baltic Sea. 2007. (3) Ibid.

17 3.4. lodziņš. Citi zvejas resursi Baltijas jūrā Citi zvejas resursi Citas komerciāli nozīmīgas sugas ir zuši (Anguilla anguilla), laši, foreles (Salmo trutta), butes (Platichthys flesus), zeltplekstes (Pleuronectus platessa), līdakas (Esox lucius), asari (Perca fluviatilis), zandarti (Stizostedion lucioperca) un salakas (Osmerus eperlanus) un sīgas (Coregonus lavaretus). Lielākā daļa šo sugu galvenokārt tiek zvejotas piekrastes teritorijās. Butes, kas tiek zvejotas tālāk no krasta, dod lielāko nozvejas svara apjomu. Lasis joprojām tiek uzskatīts par vērtīgu sugu, lai gan tas veido tikai 1% no nozvejas (1). (1) Greenpeace. Atrodas šeit: http://www.greenpeace.org/raw/content/denmark/press/rapporter-og-dokumenter/balticrecovery.pdf (pieeja veikta - 2009. gada janvārī).

18 3.2.3 Zvejniecības rīki un veidi Baltijas jūrā tiek izmantoti dažādi zvejas rīku veidi. Galvenie izmantotie rīki ir dziļūdens traļi, pelaģiskie traļi, žaunu tīkli, mārciņtīkli un mazākā apjomā dāņu vadi un garie tīkli. Žaunu tīkli un dziļūdens traļi ir galvenās mencu zvejošanas metodes. Arvien biežāk uz žaunu tīklu rēķina tiek izmantoti garie tīkli. Pelaģiskie traļi reizēm tiek izmantoti mencu zvejošanai, kad zems skābekļa līmenis zivju sugām neļauj dzīvot tuvu jūras gultnei. Žaunu tīkli ir aptuveni 50 m gari un 2 m augsti tīkli, kas taisnā līnijā novietoti uz jūras gultnes: 3.2. attēls. Tipiska mencu zvejā izmantota žaunu tīkla attēls (1) Zvejošanu ar traļiem zemākajos ūdens slāņos jeb dziļūdens traļu zveju veic, pār jūras gultni velkot konusa formas tīklu. Baltijas jūrā visbiežāk izmantotie traļu tīkli ir tā dēvētie otertraļi, kas savu nosaukumu ieguvuši no taisnstūra traļa durvīm, kas atvelk sānis tīkla spārnus un vilkšanas laikā tīkla atveri tur horizontāli atvērtu. Zemes tauva pie traļa atveres, kas bieži aprīkota ar ritenim līdzīgām 20-50 cm spolēm un/vai gumijas diskiem centrālajā daļā, lai palīdzētu vilkšanā, nodrošina labu saskari ar gultni (2). Daži traleri izmanto pāra traļu sistēmu, kurā abi tīkli tiek vilkti aiz kuģa ar smagu kompaktas masas svaru vidū (3). Ir daži kuģi, kas (1) Zvejniecības pārskats, apmeklējot Zviedriju. Zvejošana Baltijas jūrā: Zvejnieku informēšana par naftas un gāzes darbībām (FOGA) 2008. gadā. (2) C.C.E. Hopkins. 2003. Dziļūdens traļu zvejas riski Baltijas jūrā. Coalition Clean Baltic. (3) Avots: Zvejniecības pārskats, apmeklējot Dāniju. Zvejošana Baltijas jūrā: Zvejnieku informēšana par naftas un gāzes darbībām (FOGA). 2008.

19 izmanto smagus grunts traļu zvejas rīkus, lai darbotos sarežģītā jūras gultnē, bet to skaits ir samazinājies un pārstāv tikai nelielu flotes daļu (1). 3.3. attēls. Dažas no galvenajām otertraļa sastāvdaļām (2) Ar pelaģiskajiem traļiem Baltijas jūrā galvenokārt zvejo brētliņas un reņģes. Abas sugas var zvejot atkarībā no teritorijas un gadalaika. Pelaģiskajā traļu zvejā traļa tīklu velk viens kuģis vai kuģu pāris. Tīkls tiek turēts noteiktā dziļumā ūdens stabā, izmantojot dažādu tīklu svaru, traļa durvis un eholoti. (1) Avots: Zvejniecības pārskats, apmeklējot Somiju. Zvejošana Baltijas jūrā: Zvejnieku informēšana par naftas un gāzes darbībām (FOGA). 2008. (2) Avots: http://www.fishingnj.org/diaotter.htm (skatīta 2009. gada 7. janvārī).

20 3.4. attēls. Pelaģiskā traļa pretskats (1) Pelaģiskajā un dziļūdens traļu zvejā zvejas kuģi daļēji sakrīt. Daudzi no kuģiem izmanto gan pelaģisko trali, gan dziļūdens trali, vai arī abos zvejas veidos tiek izmantots tas pats rīks. Komerciālo zvejas kuģu lieluma ierobežojumi Baltijas jūrā nepastāv, tomēr šobrīd lielāko kuģu bruto tonnāža ir aptuveni 300 GRT (2), un maksimālā vilktspēja aptuveni 25 tonnas. Baltijas jūrā traļa borta lielums zvejas kuģiem galvenokārt ir 300-500 kg robežās, šobrīd maksimālais lielums ir trīs tonnas. Kompaktas masas svars (3), ko izmanto zvejas kuģiem pāru traļu zvejā Baltijas jūrā, sver līdz trīs tonnām. Baltijas jūrā zvejojot reņģes, pelaģiskajā traļu zvejā izmanto jaunāko Baltijas reņģu populācijas daļu, dziļūdens traļu zvejā lielāka uzmanība tiek pievērsta pieaugušajai populācijas daļai (4). Pelaģiskie traļi tiek izmantoti visā Baltijas jūrā, turpretim dziļūdens traļus galvenokārt izmanto Baltijas jūras akvatorijā un Baltijas jūras dienvidrietumu daļā. (1) Zvejniecības pārskats, apmeklējos Somiju. Zvejošana Baltijas jūrā: Zvejnieku informēšana par naftas un gāzes darbībām (FOGA). 2008. (2) Bruto tonnāža ir kuģa kopējā iekšējā tilpuma mērs. Maksimālais board pull norāda maksimālo vilkšanas spēju, kāda kuģim ir pret objektu (piemēram, traļa tīklu vai citu kuģi). (3) Kompaktas masas svars ir traļa tīkla apakšdaļai pievienots svars, lai tīkls ūdens stabā vai uz grunts nemainītu pareizo novietojumu. (4) ICES. 2007. Report of the Baltic Fisheries Assessment Working Group (WGBFAS), 17 26 April 2007, ICES Headquarters. ICES CM 2007/ACFM:15. 727 pp.

21 Piekrastes teritorijās zvejošanai izmanto murdus/mārciņtīklus un žaunu tīklus, kā arī grunts traļus. Jūras ūdeņos lašus zvejo, izmantojot dreifējošos tīklus un garos tīklus, un, dodoties nārstot, tie tiek zvejoti gar krastu, galvenokārt murdos un nostiprinātos žaunu tīklos. Vietās, kur zvejošana ir atļauta upju grīvās, tiek izmantoti žaunu tīkli un murdi. 3.5. attēls. Zvejošanas ar garajiem tīkliem attēls (1) Piekrastes zvejniecībā ar dažādiem rīkiem, ieskaitot stāvvadus (piemēram, žaunu tīklus, mārciņtīklus, murdus un tačus) un dāņu vadus, zvejo dažādas sugas. Galvenās zvejotās sugas ir reņģes, laši, jūras foreles, butes, ātes, mencas un saldūdens un migrējošās sugas (piemēram, sīgas, zandarti, līdakas, salakas, repši, zuši un ātes). (1) Zvejniecības pārskats, apmeklējos Somiju. Zvejošana Baltijas jūrā: Zvejnieku informēšana par naftas un gāzes darbībām (FOGA). 2008.

22 3.2.4 Baltijas jūras zvejniecības gar cauruļvadu trasi pārskats Šī ietekmes novērtēšanas pētījuma nolūkā svarīgi ir pievērsties nozvejai, ko projekts potenciāli var ietekmēt. Galvenokārt tas attiecas uz traļu un žaunu tīklu zveju, kas notiek blakus vai šķērso cauruļvadu trasi, ieskaitot netālu no piekrastes teritorijām. Lai sasniegtu šo mērķi, Ramboll ir sastādījis zvejniecības datus par katru no ICES zvejniecības zonām, kas atrodas netālu vai pārklāj cauruļvadu trasi (1). Kopējais nozvejas svara apjoms un sugu vērtība zvejošanas teritorijās cauruļvadu trases maršrutā ir attēloti tālāk. Diagrammas sastādītas, par pamatu ņemot datus, kas iegūti no nacionālajām zvejniecības pārvaldības iestādēm dažādās Baltijas jūras valstīs (2). Lielākā nozvejas daļa nāk no traļu zvejas. Diemžēl dati netika iegūti no Vācijas un Krievijas. Tomēr attēlā parādīta trīs galveno sugu nozīme kopējā Baltijas jūras nozvejā ICES zonās cauruļvadu trases maršrutā. Lielākais nozvejas apjoms tiek ziņots ap Bornholmu un mazākā apjomā austrumos no Gotlandes un pie Somu līča grīvas. (1) ICES zonu teritorija ir 0,5 ziemeļu-dienvidu virzienā un apmēram tāds pats attālums austrumu-rietumu virzienā, kas apmēram ir 55 km x 55 km = 3025 km². (2) Nozvejas dati attiecas uz oficiāli ziņotās nozvejas summu laivām, kuru lielums ir 10 m vai vairāk un nozvejas aprēķiniem, ko veikušas attiecīgās zvejniecības institūcijas kuģiem, kas mazāki 10 m.

23 3.6. attēls. Nozvejas kopējais apjoms (pēc svara) pa sugām ICES zonās 2005. gadā (sk. arī karti FC-6) Apzīmējumi: Zaļš = brētliņas; sarkans = mencas; zils = reņģes; gaiši zils = butes; un melns = visas citas sugas Šie skaitļi parāda, ka 2005. gadā svarīgākās zvejniecības teritorijas atradās Baltijas jūras rietumu daļās, īpaši uz ziemeļiem un austrumiem no Bornholmas, Baltijas akvatorijas dienvidos un Gotlandes austrumos un nelielā apjomā arī pie ieejas Somu līcī. Valstu ziņojumi, ko sagatavojusi FOGA (1), apstiprina šos datus. Svarīgākās sugas svara ziņā ir brētliņas, un vērtības ziņā mencas. Papildus šīm trim vissvarīgākajām sugām brētliņām, mencām un reņģēm Baltijas akvatorijā un Baltijas jūras rietumu daļā svarīgas ir arī butes un laši. No ICES zonām cauruļvada trases maršrutā iegūtās informācijas var noteikt svarīgākās valstis attiecībā pret nozveju dažādās zonās. Valstu zvejniecības salīdzinājums, izņemot Vāciju un Krieviju, norāda, ka Baltijas jūras lielākās zvejniecības valstis ir Zviedrija, Dānija un Polija. (1) Zvejniecības ziņojumi, apmeklējot valstis, kas zvejo Baltijas jūrā: Zvejnieku informēšana par naftas un gāzes darbībām (FOGA). 2008. Pētījumus pasūtījis Nord stream.

24 Kartēs FC-10 līdz FC-16 norādīts atsevišķu valstu Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Polijas un Dānijas kopējais nozvejas apjoms svara izteiksmē. Tas parāda, ka 2005. gadā lielākā daļa zvejas kuģu zvejoja tuvu savas valsts robežām, lai gan kuģi no visām valstīm bieži sastopami Bornholmas teritorijā. Tas uzsver zvejošanas pārrobežu raksturu Baltijasjūrā. 3.7. attēls. Zvejošana valstīs/vērtība 2005. g Apzīmējumi: sarkans = Dānija; brūns = Zviedrija; tumši zils = Somija; zaļš = Igaunija; gaiši zils = Latvija; melns = Lietuva; dzeltens = Polija. Šie dati parāda, kur cauruļvadu trases maršrutā atrodas galvenās traļu zvejas vietas.

25 3.8. attēls. Traļu zvejas teritorijas cauruļvada trasē (sk. karti FC-2) Sarkanās teritorijas traļu zvejai ir ļoti nozīmīgas, dzeltenās traļu zvejai ir nozīmīgas, un zaļās teritorijas traļu zvejai ir mazāk svarīgas. Lai aizsargātu Baltijas jūras zivju resursus, veikti noteikti pārvaldības pasākumi. Pašlaik no 1. maija līdz 31. oktobrim Baltijas jūrā zvejošanai ir slēgtas trīs noteiktas teritorijas. Šīs teritorijas ir: Bornholmas ieplaka, Gdaņskas ieplaka un Gotlandes ieplaka (lai gan pastāv atvieglojumi lašu zvejai ar āķiem vai tīklos, kuru acu lielums ir 157 mm vai vairāk). Turklāt spēkā ir pilnīgs zvejošanas aizliegums 4 jūras jūdžu attālumā ap Gotska Sandēnu. Attēlā zemāk un kartē FC-1 redzamas teritorijas, kas atrodas tuvu zvejas vietām Baltijas jūras reņģu nārstošanas laikā attiecīgi Portovajas līcī un Greifsvaldes ielīcī.

26 3.9. attēls. Aizsargājamās teritorijas, kurās zvejošana ir ierobežota Teritorijas, kas zvejošanai slēgtas no maija līdz 31. oktobrim, ir iezīmētas sarkanā krāsā, un teritorijas, kur zvejošanas ir aizliegta visu laiku, ir iezīmētas violetā krāsā. Oranžās teritorijas piekrastē zvejošanai ir slēgtas Baltijas reņģu nārstošanas laikā (sk. arī karti FC-1). Dažādās zvejnieku nācijas ap Baltijas jūru izmanto ļoti dažādu zvejas floti. Katras valsts zvejošanas veida apraksts tiek sniegts Espoo pārskata 8. nodaļā (8.12.2. sadaļā). Apraksta pamatā ir flotes statistika, ko uztur EK Vispārējā zvejniecības pārvalde (1) un ICES (2). (1) Http://ec.europa.eu/fisheries/fleetstatistics/index.cfm?lng=en (pieeja veikta 2009.gada 29. janvārī). (2) ICES. 2007. Report of the Baltic Fisheries Assessment Working Group (WGBFAS), 17 26 April 2007, ICES Headquarters. ICES CM 2007/ACFM:15. 727pp.

27 3.2.5 Kopsavilkums Zvejošana ir svarīga daudzām piekrastes kopām valstīs ap Baltijas jūru. Ārpus piekrastes rajoniem galvenās Baltijas jūrā lietotās zvejas ierīces ir traļi. Pelaģiskos traļus galvenokārt izmanto reņģu un brētliņu zvejošanai, bet grunts traļus izmanto mencu un bušu zvejošanai. Traļu zvejas intensitāte dažādās teritorijās ir atšķirīga. Teritorija ap Bornholmu ir vissvarīgākā teritorija zvejošana ar grunts traļiem, kas piesaista zvejniekus no gandrīz visām valstīm ap Baltijas jūru. Īpaši nozīmīga tā ir mencu ziņā. Citas nozīmīgas teritorijas ir teritorija uz dienvidaustrumiem no Gotlandes un mazākā apjomā teritorija pie Somu līča grīvas, lai gan šajā teritorijā ar pelaģiskajiem traļiem zvejo reņģes un brētliņas. Piekrastes teritorija Vācijā, Greifsvaldes ielīcī, veido nozīmīgu reņģu un mazākā apjomā arī dažādu saldūdens zivju sugu zvejas teritoriju. Zvejošanu šajā teritorijā lielākoties veic ar pasīvām metodēm. Reņģes zvejo arī Somu līča austrumu daļā ārpus Portovajas līča, turpretim saldūdens sugas zvejo tuvāk piekrastei. Izmantotās zvejošanas ierīces, zvejojamās sugas un zvejošanas teritorija lielā mērā nosaka to, vai projektam būs potenciāla ietekme uz zvejniecību. Var uzskatīt, ka zvejnieki, kuri izmanto grunts traļus netālu no cauruļvadu trases vai kuri zvejo netālu no piekrastes teritorijas, projektam būs viskritiskākie traļa mehānismam uztvertā aizķeršanās aiz cauruļvadiem vai bojājumu riska un iespējamās ietekmes uz zivju krājumiem ziņā. No otras puses, pelaģiskie traļi, zvejošana ar garajiem tīkliem, žaunu tīkliem vai citām pasīvajām metodēm ir labāk apvienojami ar ierosināto projektu, ja vien neatklātos, ka tieši var tikt ietekmēti noteiktu zvejojamo zivju sugu krājumi (piemēram, nārstošanas laikā), vai ka jāizvairās no iecienītām zvejošanas zonām. Ņemot vērā nenoteiktību un faktu, ka zvejniecība daudzās piekrastes teritorijās ir svarīga gan iztikai, gan reģionālajiem ieņēmumiem, zvejniecības jutīgums uzskatāms par vidēju.

28 4 Iespējamā ietekme uz zivīm un zveju būvniecības, sagatavošanas ekspluatācijai un nodošanas ekspluatācijā posmā Tiek uzskatīts, ka iespējamo ietekmi uz zivīm un zveju Nord stream cauruļu ieguldīšanas posmā radīs: Cauruļvadu ieguldīšanas un atbalsta kuģu kustība munīcijas likvidēšanas laikā, darbi jūras gultnē, cauruļu ieguldīšana, noenkurošanās un savienojumu metināšana atmosfēras kamerā, kas izraisa: - Zvejas kuģu navigācijas ierobežojumu - Izmaiņas pašreizējā zvejniecības sistēmā Darbu jūras gultnē radīta nogulumu atkārtota suspendēšanās un izplatīšanās, cauruļu ieguldīšana, savienojumu metināšana atmosfēras kamerā un noenkurošanās, kas izraisa: - Duļķainuma palielināšanos - Piesārņojošo vielu izplūdi Būvniecības un atbalsta kuģu kustība, munīcijas likvidēšana un darbi jūras gultnē, kas izraisa: - Troksni un vibrāciju - Vizuālus/fiziskus traucējumus Cauruļvadu applūdināšana, spiediena pārbaude un spiediena pārbaudē izmantotā ūdens novadīšana, kas izraisa: - Troksni un vibrāciju Spiediena pārbaudes ūdens novade, kas izraisa: - Troksni un vibrāciju - Izmaiņas ūdens kvalitātē

29 4.1 Ietekme uz zivīm būvniecības posmā 4.1.1 Munīcijas likvidēšana Somijā tiks likvidēta 31 parastā munīcijas vienība, bet Zviedrijā - vienā. Ir prognozes par zivju mirstību munīcijas likvidēšanas laikā veiktās munīcijas detonēšanas dēļ. Šīs publicētās mirstības (1) varbūtības regresijas taisnes parāda, ka, piemēram, izmantojot 150 kg smagu lādiņu apmēram 200 m lielā horizontālā attālumā, mirstības varbūtība ir 25%-35%. Šīs ietekmes ierobežos mazais izmantoto detonāciju skaits Somijā un Zviedrijā, bet atrašanās vieta tiks ierobežota līdz mīnai un tai tuvumā esošajam apgabalam. Tādēļ tika novērtēts, ka munīcijas likvidēšanas pasākumu ietekmes uz zivīm nozīmīgums ir neliels vai mērens. Tiek prognozēts, ka, tiklīdz munīcijas likvidēšana būs pabeigta, zivis šajā teritorijā atgriezīsies. Tāpēc paredzams, ka munīcijas likvidēšanas kopējā ietekme uz zvejniecības sistēmām būs neliela. 4.1.2 Darbi jūras gultnē, cauruļu ieguldīšana, noenkurošanās un metināšana atmosfēras kamerā Īsajā būvdarbu periodā darbu jūras gultnē, cauruļu ieguldīšanas, noenkurošanās un savienošanas rezultātā zivis izvairīsies no uzturēšanās tiešā cauruļvadu koridora tuvumā. Šo darbību radītā ietekme ir būvniecības un atbalsta kuģu izraisīts troksnis un vibrācija, kā arī piesārņotāju izplūde un duļķainuma palielināšanās, kas rodas, traucējot nogulumus. Tiklīdz šie traucējumi beigsies un duļķainums atkal būs normas robežās (vienas vai divu dienu laikā), zivis atgriezīsies. Ietekmei pakļautā teritorija tiks ierobežota līdz cauruļvadu koridoram, un traucējumu ilgums kāda no atrašanās vietām būs mazs. Ietekme uz zivju nārstošanu būs ierobežota, pateicoties piesardzības pasākumiem, kas tiks īstenoti, lai nārstošanas sezonas laikā izvairītos no šīm teritorijām. Tāpēc zvejnieki varēs izvairīties no teritorijām, kur tiek veikta būvniecība, būtiski neietekmējot sev ierastās zvejniecības sistēmas. Palielinās duļķainums Nogulumu atkārtotu suspendēšanos un tai sekojošu duļķainuma palielināšanos izraisīs noenkurošanās, darbi jūras gultnē un savienojumu metināšana atmosfēras kamerā un virs ūdens. Šīs ir galvenās darbības, kas, iespējams, ietekmēs zivis. Tiek prognozēts, ka vislielāko ietekmi no minētajām darbībām radīs bagarēšana, kas tiks veikta tikai piekrastes zonās Krievijā un Vācijā. Bagarēšanas rezultātā suspendēto nogulumu koncentrācija ilgāk par 72 stundām pārsniegs 1 mg/l 1 km attālumā no cauruļvadiem, daļēji nogulumu dūņainības dēļ, un līdz pat (1) Baxter, l., Hays, E., Hampson, G. and Backus, R., 1982, Mortality of fish subjected to explosive shock as applied to oil well severance on Georges Bank, Woods Hole Oceanographic Institution, Ch. WHOI-82-54.

30 12 stundām 7 km attālumā no cauruļvadiem. Tas, iespējams, var izraisīt fizioloģiskus bojājumus zivju sugām, to ikriem un kūniņām, kuras atrodas palielināta duļķainuma teritorijā. Šo sugu reproduktīvos rezultātus ietekmēs paaugstinātais duļķainums būvniecības darbu rezultātā jūras gultnē, un nārstošana tiks ietekmēta šādā veidā: Nogulumu atkārtota nogulsnēšanās var nomākt ikrus, kūniņas un medību objektus Augsta suspendēto nogulumu koncentrācija pieaugušās zivis var novirzīt no to dabiskajām nārstošanas vietām Būvdarbi tiek plānoti tā, lai nārstošanas sezonas laikā izvairītos no nārstošanas teritorijām, tādējādi mazinot vai novēršot iespējamo ietekmi uz floru un faunu, tajā skaitā zivīm. Tāpēc reņģu nārstošana netiks ietekmēta. Tomēr palielinātā duļķainuma rezultātā var tikt ietekmēti ikri un kūniņas, kas tiek nārstotas vēlu sezonā. Ikru un kūniņu iztraucēšana kopējo populācijas lielumu cauruļvadu trases teritorijā visticamāk neietekmēs mazuļu migrēšanas dēļ no blakus teritorijām, kuras darbi neietekmē. Tāpēc munīcijas likvidēšanas, darbu jūras gultnē un cauruļu ieguldīšanas radītā ietekme uz šīm sugām būs nenozīmīga. Noenkurošana Būvdarbu laikā, būvniecības kuģim pārvietojoties gar cauruļvadu trasi, to enkuri būs jāpaceļ un jāizmet. Pārvietojot baržu ar enkuriem, enkura trošu daļas lēni vilksies pa gultni. Papildu ietekmi rada arī kuģa dzenskrūves darbība seklā ūdenī, kas arī paaugstinās duļķainumu. Pirmā (ziemeļrietumu) cauruļvada ieguldīšanai no KP 7,5 līdz KP 300 ir paredzēts izmantot dinamiski pozicionēto kuģi (DPK). Atkarībā no pieejamības arī otrā (dienvidaustrumu) cauruļvada ieguldīšanai no KP 7,5 līdz KP 300 var tikt izmantots DPK. DPK izmantošana līdz minimumam samazinās duļķainības palielināšanos, ko šajā teritorijā radīs būvdarbi un noenkurošanās. Enkuru pacelšana no jūras gultnes un izmešana atpakaļ uz jūras gultnes radīs ierobežotu duļķainuma pieaugumu. Tomēr, salīdzinot ar zvejas un traļu tīklu radīto duļķainumu, šī ietekme tiek uzskatīta par nenozīmīgu. Lai risinātu vai samazinātu iespējamās ar noenkurošanu saistītās ietekmes uz nārstojošajām zivīm nozīmību, tiek plānoti šādi ietekmes mazināšanas pasākumi: Tiks ieplānota prakstiska cauruļu ieguldīšana, lai līdz minimimam samazinātu ietekmi galvenajā zivju nārstošanas teritorijā

31 Bagarēšana un tranšeju rakšana Bagarēšanas un tranšeju rakšanas rezultātā tiks paaugstināts duļķainums, kas, iespējams, jebkurai zivij var nodarīt psiholoģisku kaitējumu. Plakanzivis ir pieradušas pie duļķaina ūdens, kas saistīts ar dzīvi jūras gultnē, tāpēc tās nav jutīgas pret palielinātu duļķainumu. Pētījumi arī rāda, ka palielināts duļķainums nedaudz ietekmē jauno mencu spēju atrast medījumu (1). Teritorijā, kur haloklīns nepastāv, palielināts duļķainums var ietekmēt vairākas jutīgas pelaģiskās zivju sugas, piemēram, Atlantijas lašus, Eiropas zušus un reņģes. Liela daļa jūras gultnes gar plānoto cauruļvadu trasi, kur tiks veikta bagarēšana un tranšeju rakšana, tomēr ir smilšaina vai ar cietu pamatni, un tā netiks traucēta un nepaliks suspendēta ūdens stabā ilgstoši. Veiktā nogulumu dispersijas modelēšana norāda, ka tranšeju rakšanas darbības radīs minimālu nogulumu atkārtotu suspendēšanos un atkārtoti suspendētie nogulumi nogulsnēsies diezgan ātri. Līdz ar to šajās svarīgajās nārstošanas un zivaudzētavas teritorijās duļķainuma palielinājums un atkārtoti nogulsnējušos nogulumu līmenis būs minimāls. Tādējādi ir maz ticams, ka tiks nomākts nozīmīgs ikru un kūniņu daudzums vai pieaugušās zivis lielos apjomos pārvietosies prom no nārstošanas teritorijām. Lai risinātu vai samazinātu potenciālās ar jūras gultnē veiktajiem darbiem saistītās ietekmes uz nārstojošajām zivīm nozīmību, tiek plānoti šādi pasākumi: Lai samazinātu atkārtoti suspendēto nogulumu apjomu, cauruļvadu trase ir optimizēta mazākam nepieciešamo jūras gultnē veicamo darbu apjomam Lai novietotu cauruļvadus atsevišķās jūras sekcijās, tiks izmantots cauruļvadu arkls, nevis iesmidzināšanas metodes Savienošanas darbības Abi cauruļvadi tiks savienoti, veicot savienojumu metināšanu jūras gultnē (atmosfēras kamerā) punktā KP 300, kas atrodas Somu līča rietumos, un KP 675, kas atrodas uz austrumiem no Gotlandes. Abi šie punkti neatrodas svarīgā nārstošanas vietā vai tās tuvumā. Paaugstināta duļķainuma zona būs lokalizēta, un paredzams, ka zem haloklīna duļķainums būs minimāls. Tā kā savienojumu metināšanas darbības būs ļoti lokalizētas un tur būs haloklīns, duļķainuma palielināšanās vairākumu sugu neskars, un ietekme būs nenozīmīga. Cauruļvadu pacelšana no jūras gultnes virszemes savienošanas darbu laikā punktā KP 1195,9 un novietošana atpakaļ uz jūras gultnes radīs ierobežotu duļķainuma palielinājumu. (1) Meager, J.J., Solbakken, T., Utne-Palm, A.C. and Oen, T., (1978) Effects of turbidity on the reactive distance, search time, and foraging success of juvenile Atlantic cod (Gadus morhua).

32 Tomēr, salīdzinot ar zvejas un traļu tīklu radīto duļķainumu, šī ietekme tiek uzskatīta par minimālu un līdz ar to nenozīmīgu. Piesārņojošo vielu izplūde Izšķīdušu piesārņojošo vielu atkārtota suspendēšanās ūdens stabā no atkārtoti suspendētiem piesārņotiem nogulumiem teorētiski var palielināt piesārņojošo vielu koncentrāciju barības ķēdē un ietekmēt zivju nārstošanu un pašas zivis. III un IV ekoloģiskajā apakšreģionā III un IV EAR pelaģisko nārstotāju atstātie ikri un kūniņas paliek ūdens staba augšējos slāņos un tos neietekmēs piesārņojuma izplūde pie jūras gultnes. Nogulumi I, II un V EAR satur paaugstinātu piesārņojošo vielu līmeni. Nozīmīgākie piesārņotāji ir smagie metāli un citi organiski savienojumi, to skaitā poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO). Zivis, kas pakļautas paaugstinātai piesārņojošo vielu koncentrācijai, absorbēs piesārņojošās vielas caur žaunām, uzkrājot tās aknās, vēderā un žultspūslī, kas var novest pie ilgtermiņa, daļēji letālas iedarbības. Pieaugušas zivis ir mobilas un spējīgas noteikt smagi piesārņotas teritorijas (1) vai teritorijas ar zemu ūdens kvalitāti. Pelaģiskās sugas piesārņotā ūdenī ietekmēs paaugstinātā izšķīdušo piesārņojošo vielu koncentrācija. Paredzams, ka 14 stundas PAO koncentrācija saglabāsies lielāka nekā prognozētā bezietekmes koncentrācija (PBK). Tiklīdz zivis aizpeld projām no piesārņojuma avota, tās var metabolizēt piesārņojošās vielas un attīrīt sevi dažu iedarbības nedēļu laikā (2),(3). Tāpēc iedarbības periods ir īss, turklāt iespējams, ka zivis izvairās no paaugstināta duļķainuma teritorijām, kur var būt suspendētie nogulumi. Dažas zivju sugas, piemēram, asari un raudas, izmanto duļķainumu kā patvērumu, kad pazūd makrofīti (4), un tāpēc rezultātā šīs sugas var būt pakļautas augstākam piesārņojošo vielu līmenim. Tomēr notiekošo darbu rezultātā palielināsies troksnis un vibrācija, tāpēc zivis atstās teritorijas ar palielinātu duļķainumu paaugstinātā trokšņa līmeņa dēļ. V EAR iedarbības periods varētu būt ievērojams. Lai risinātu vai samazinātu iespējamās ar bagarēšanu saistītās ietekmes uz nārstojošajām zivīm nozīmīgumu, tiek plānoti šādi ietekmes mazināšanas pasākumi: Tiks konstruēts 3 sienu aizsprosts, lai ierobežotu nepieciešamo bagarēšanas apjomu un samazinātu nogulumu izplatīšanos Cauruļvadi tiks uzstādīti vienas uzstādīšanas sezonas laikā (1) IPIECA. 2000. Biological Impacts of Oil Pollution - Fisheries. IPIECA Report Series. Vol.8. (2) GESAMP (IMO/FAO/UNESCO/WMO/WHO/IAEA/UN/UNEP Joint Group of Experts on the Scientific Aspects of Marine Pollution. 1993. Impact of Oil and Related Chemicals and Wastes on the Marine Environment. UNEP. (3) Heath, A.G. 1995. Water Pollution and Fish Physiology. second ed. Lewis Publishers. Boca Raton. FL. (4) Pekcan-Hekim, Z., (2007) Effects of turbidity on feeding and distribution of fish. Doctoral dissertation (articlebased). University of Helsinki. Faculty of Biosciences. Department of Biological and Environmental Sciences, Aquatic Sciences.

33 Lai ierobežotu ietekmēto virsmas platību, tiks izveidota atsevišķa, ļoti šaura tranšeja 4.1.3 Troksnis un vibrācija Iespējamā ietekme uz zivīm radīsies no būvniecības dēļ palielinātā zemūdens trokšņa un vibrācijas līmeņa. Šī ietekme varētu rasties no vairākām darbībām būvniecības posma laikā, it īpaši no darbiem jūras gultnē, cauruļu ieguldīšanas un būvniecības, kā arī no palīgkuģu kustības un darbībām. Paaugstināts zemūdens trokšņa līmenis var ietekmēt zivis, bojājot audus (piemēram, bojājot dzirdes orgānus) vai izraisot izmaiņas uzvedībā (piemēram, izvairīšanos vai piesaistīšanu). Uz zivīm atstātās ietekmes raksturs un apjoms lielā mērā būs atkarīgs no sugas, jo sugu dzirdes spējas un attiecīgi trokšņa uztvere atšķiras. Ir pierādīts, ka visas zivju sugas dzird, taču frekvences, ko dažādas zivju sugas spēj sadzirdēt, ievērojami svārstās no 30 Hz līdz 4 khz. Piemēram, I EAR reņģes ir viena no sugām, kas ir ļoti jutīgas pret troksni, un var dzirdēt plašā frekvenču diapazonā no 30 Hz līdz 4 khz; to dzirdes slieksnis ir 75 decibeli (db) re 1µPa pie 100 Hz (1). Reņģes ir dziļūdens nārstotāji, kas nogulda ikrus uz rupjām smiltīm, grants, akmeņiem un klintīm. Paaugstinātie trokšņa līmeņi šajās teritorijās ietekmēs reņģu nārstošanas rezultātus, ja būvniecības darbi tiek veikti nārstošanas sezonu laikā no maija līdz jūnijam (2). Tāpēc Nord stream ir izveidojis tādu būvniecības grafiku, lai piekrastes zonās no 3 līdz 17 m dziļumā laika posmā no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam netiktu veikti nekādi darbi. Līdz ar to troksnis neietekmēs reņģu nārstu. Zivis varētu arī parādīt izmaiņas uzvedībā, reaģējot uz klusāka neregulāra vai pastāvīga trokšņa avotiem, taču tās bieži ir grūti noteikt. Izmaiņas uzvedībā parasti nozīmē normālo darbību pārtraukšanu un sākšanu izvairīties vai satrūkties, sadzirdot skaņas, ko jūrā rada būvdarbi. Ilgstoši dzirdot kādu troksni, zivis bieži pie tā pierod un pēc laika atgriežas pie savas normālās uzvedības (3). Kuģu kustība Zivis var pierast pie trokšņa avotiem, un pētījumi šo spēju ir apliecinājuši (4). Sugas, kas apdzīvo cauruļvadu trases rajonu, iespējams, ir jau pieradušas pie citu jūras satiksmes kuģu radītā trokšņa, un papildu troksnis, ko radīs cauruļu ieguldīšanas kuģis, visticamāk, nenozīmēs būtisku (1) Enger, P.S. 1967. Hearing in Herring. Comparative Biochemistry and Physiology. 22: 527-538. (2) http://www.rktl.fi/english/fish/fish_atlas/herring/ (accessed on 29 January 2009). (3) Knudsen, F.R., Enger, P.S. and Sand, O. 1992. Awareness reactions and avoidance responses to sound in juvenile Atlantic salmon, Salmo salar L. Journal of Fish Biology. 40: 523-534. (4) Chapman, C.J., and Hawkins, A.D. 1969. The importance of sound in fish behaviour in relation to capture by trawls. FAO Fisheries Reports 62(3): 717-729.

34 zemūdens trokšņa palielinājumu. Norvēģijā tika veikts pētījums par nārstojošām reņģēm, lai izpētītu, kāda ietekme ir izpētes kuģa vairākkārtējai teritorijas šķērsošanai (8 40 m attālumā 30 40 m dziļumā) ar maksimālo trokšņa līmeni aptuveni 145 db re 1uPa 1Hz 5 500 Hz diapazonā. Šī pētījuma ietvaros netika novērota nekāda kuģa ietekme uz nārstojošām reņģēm (1). Paredzamais kuģu radītā trokšņa maksimālais līmenis ir 162 db. Tas ir nedaudz vairāk nekā zvejas tralerim (158 db), bet mazāk nekā lielajiem tankkuģiem (177 db), kas, kā zināms, kursē Baltijas jūrā (2). Ietekme uz zivīm palielinātā kuģu radītā trokšņa dēļ uzskatāma par nenozīmīgu. Munīcijas likvidēšana Audu bojājumi vai nāve varētu rasties, ja zivis atrastos tiešā skaļa, pēkšņa trokšņa un spiediena viļņu, piemēram, nejauša munīcijas sprādziena, tuvumā (sk. iepriekš. 4.1.1. sadaļu Munīcijas likvidēšana). Bagarēšana un tranšeju rakšana Paredzams, ka bagarēšana un tranšeju rakšana radīs līdzīga līmeņa zemūdens troksni. Runājot par tranšeju rakšanu (tas pats attiecas arī uz bagarēšanu), pētījumi ir parādījuši, ka zivis var būt spējīgas noteikt troksni ar maksimālo līmeni 178 db 1 metra attālumā no avota pie 160 Hz, ja vispārējais avota līmenis 1 metra attālumā ir 185 db (2). Šie pētījumi ir parādījuši, ka zivis var noteikt šādas frekvences un jaudas troksni vairāk nekā 10 km attālumā. Reņģu dzirdes slieksnis pie 160Hz ir aptuveni 76 db re 1µPa. Maksimālais trokšņa līmenis bagarēšanas laikā ir ievērojami lielāks nekā šis dzirdes slieksnis. Ir ziņots, ka siļķu dzimtas zivīm (reņģēm un brētliņām) pēc pakļaušanas trokšņa iedarbībai, kad skaņas līmeņi ir no 153 līdz 180 db re 1µPa, ir radušās traumas. Pāļu dzīšana var radīt bagarēšanai līdzīgu trokšņa līmeni, un ir pierādīts, ka tā izraisa smagas traumas vai zivju mirstību tiešā pāļu dzīšanas tuvumā (10-12 m). Tomēr sakarā ar kuģu klātbūtni un pārvietošanos apgabalos, kur notiek šīs darbības, paredzams, ka zivis aizpeldēs projām no cauruļvadu tuvuma, pirms troksnis būs sasniedzis tādu līmeni, kas varētu izraisīt traumas. Iežu novietošana Nav paredzams, ka iežu novietošanas radītais troksnis pārsniegs fona troksni aiz tiešā darbu tuvuma, un tādejādi ir sagaidāms, ka šī darbība zivis neietekmēs. (1) Skaret, G., Axelsen, B. E., Nottestad, L., Ferno, A. and Johanssen, A. 2005,"The behaviour of spawning herring in relation to a survey vessel, ICES Journal of Marine Science. 62: 1061-1064. (2) Thomsen, F., Lüdemann, K., Kafemann, R. & Piper, W. (2006) Effects of offshore wind farm noise on marine mammals and fish. Biola, Hamburg on behalf of Cowrie.

35 Kopsavilkums Tā kā skaļš troksnis parasti zivīm izraisa izvairīšanās reakciju, zivis aizpeldēs projām no cauruļvadiem, kamēr notiks būvniecība, bet atgriezīsies, kad būvniecība būs pabeigta. Būvniecības radītā trokšņa ietekme uz zivīm būs lokāla, pagaidu, ar zemu intensitāti un tāpēc nenozīmīga. 4.1.4 Vizuāli/fiziski traucējumi Kuģu klātbūtne un pārvietošanās būvniecības laikā varētu iespaidot dažas šajā teritorijā mītošās pelaģiskās zivju sugas reņģes, mencas, brētliņas un Atlantijas lašus. Taču maz ticams, ka kuģu satiksmes intensitātes palielinājums varētu būt nozīmīgs salīdzinājumā ar esošo fona līmeni. Cauruļu ieguldīšanas kuģu klātbūtne dažādās vietās cauruļvadu trasē būs īslaicīga, jo vienā dienā tiks ieguldīti 2 3 km cauruļu. Baltijas jūra ir blīvi kuģots ūdensceļš, un ar rūpniecisko zveju saistīti kuģi, kā arī zvejas kuģi regulāri šķērsos projekta teritoriju (sk. karti SH 1). Daži papildu kuģi saistībā ar būvniecību šajos īsajos laika sprīžos neradīs nozīmīgu palielinājumu, īpaši tāpēc, ka pārējiem kuģiem, kas nepiedalās projekta realizācijā, tiks noteikta aizlieguma zona. Tāpēc paredzams, ka kuģu klātbūtnes un pārvietošanās ietekme uz zivīm Baltijas jūras kontekstā būs nenozīmīga. 4.2 Ietekme uz zivīm pirmsekspluatācijas un nodošanas ekspluatācijā posmā Potenciālā ietekme pirmsekspluatācijas posmā un nodošanas ekspluatācijā posmā uz zivīm var rasties no trokšņa, kas I EAR saistīts ar jūras ūdens ņemšanu un spiediena pārbaudē izmantotā ūdens novadīšanu. Var rasties arī zivju ikru un kūniņu fiziski bojājumi. Tomēr, tā kā zināms, ka zivis uz laiku aizpeld no traucējumu skartajām teritorijām, spiediena pārbaudei vajadzīgā jūras ūdens ņemšana un atūdeņošana saistībā ar cauruļvadu sagatavošanu ekspluatācijai izraisīs īslaicīgu tikai to zivju pārvietošanos, kas atradīsies tiešā ūdens ņemšanas vietas tuvumā. 4.2.1 Troksnis un vibrācija Pirmsekspluatācijas un nodošanas ekspluatācijā posmā (cauruļvadu applūdināšana un spiediena testa ūdens novadīšana), kā arī ekspluatācijas posmā ietekme uz zivīm var rasties dabasgāzes ievades cauruļvados izraisītā zemūdens trokšņa un vibrācijas dēļ. Tomēr paredzēts, ka šī ietekme būs mazāk nozīmīga nekā ietekme, kura saistīta ar būvniecības posmu, jo pirmsekspluatācijas darbības tiks veiktas daudz mazākā teritorijā un īsākā laikā. Tādējādi šī ietekme ir uzskatāma par nenozīmīgu. Būvdarbu un projekta palīgkuģu kustības troksnis pirmsekspluatācijas un nodošanas ekspluatācijā posmā var nedaudz ietekmēt teritorijā esošās pelaģiskās zivju sugas, piemēram,