KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS. Ziņojums

Similar documents
Strukturālā konverģence Latvijā un Eiropā Igors Kasjanovs

EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. aprīlī (OR. en) Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs Jeppe TRANHOLM- MIKKELSEN kungs

III REVĪZIJAS PALĀTA

EIROPAS PARLAMENTS. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja ZIŅOJUMA PROJEKTS

Committee / Commission CONT. Meeting of / Réunion des 12 & 13/09/2005 BUDGETARY AMENDMENTS / AMENDEMENTS BUDGÉTAIRES. Rapporteur: Chris HEATON-HARRIS

Pielikumā ir pievienots dokuments COM(2016) 552 final/2 - ANNEX 2. Pielikumā: COM(2016) 552 final/2 - ANNEX /16 ADD 2 REV 1 tr DGE 2A

PĀRSKATS PAR NACIONĀLO PREVENTĪVO MEHĀNISMU MODEĻIEM EIROPĀ

2014/0091 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA. par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību

ZĀĻU CENU UN PIEEJAMĪBAS ATŠĶIRĪBAS EIROPAS SAVIENĪBĀ

LATVIJAS DIVI GADI EIROPAS SAVIENĪBĀ: EKSPERTU APTAUJA

Satura rādītājs. Izmantotie saīsinājumi...11 Priekšvārds (D.L.Lutere-Timmele)...13

Izdevums latviešu valodā pieejams internetā un

Individuālā ieguldītāja ceļvedis MiFID nosacījumos

IEVADS I. EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBU AVOTI

2016. gada ziņojums. Kopsavilkums

EIROPAS PARLAMENTS ZIŅOJUMA PROJEKTS. LV Ārējais tulkojums LV. Budžeta kontroles komiteja

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

LATVIJAS REPUBLIKAS PASTAVIGA PĀRSTĀVNIECĪBĀ EIROPAS SAVIENĪBA PERMANENT REPRESENTATION OF THE REPUBLIC OF LATVIA TO THE EUROPEAN UNION

PADOMES SANĀKSMES PROTOKOLĀ IEKĻAUJAMĀS DEKLARĀCIJAS. Deklarācija par 13. b pantā minētā atbalsta īstenošanu blakusproduktu destilēšanai

LIFE programmas Latvijā 15 gadu jubileja un LIFE programmas Latvijas labāko projektu un to īstenotāju apbalvošanas ceremonija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Zane VINCĒVIČA-GAILE Ģederts IEVIŅŠ Karina STANKEVIČA Māris KĻAVIŅŠ Daina ŽAGATA

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

LATVIJAS UNIVERSITĀTE JURIDISKĀ FAKULTĀTE PROMOCIJAS DARBS SAEIMAS DEPUTĀTU POLITISKĀ ATBILDĪBA

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBSARGS

BIZNESA ATBALSTA PROGRAMMA II MVU - FIT PROJEKTS SERTIFIKĀCIJA. Latvijas Amatniecības kamera

Bieži uzdoti jautājumi par EuP Ārējais izdevums

Vai kāds mani dzird? Bērnu līdzdalība nepilngadīgo justīcijā: rokasgrāmata, kā padarīt Eiropas juvenālās justīcijas sistēmas bērniem draudzīgas

IZPLATĪŠANAS TIESĪBU IZBEIGŠANĀS PRINCIPS PROGRAMMATŪRAS GADĪJUMĀ

GROZĪJUMI Nr LV Vienoti daudzveidībā LV 2013/0165(COD) Ziņojuma projekts Olga Sehnalová (PE v01-00)

Latvian Welfare Trust saimniecisko īpašumu darbības nolikums

PAMATNOSTĀDNES PAR IEKŠĒJO PĀRVALDĪBU EBA/GL/2017/11 21/03/2018. Pamatnostādnes. par iekšējo pārvaldību

Administrācijas departamenta vadītāja amata vakance (pagaidu darbinieks, AD 12) Eiropas Patvēruma atbalsta birojā (EASO) ATSAUCE: EASO/2016/TA/022

Large carnivore conservation actions for Latvia an update of national species conservation plans

1. pielikums Latvijas Bankas padomes gada 4. novembra kārtībai Nr. 186/4. Sistēmas noteikumi dalībai TARGET2-Latvija. 1. Vispārīgie jautājumi

LATVIJAS VALSTS PARĀDA ANALĪZE LAIKA PERIODĀ NO LĪDZ GADAM

Vadlīnijas efektīvam padomes darbam. Rokasgrāmata valsts uzņēmumiem (Igaunijā, Latvijā, Lietuvā) gada janvāris

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

EUROBAROMETER 71 SABIEDRISKĀ DOMA EIROPAS SAVIENĪBĀ

Ozolnieki ½marathon 2015 Ozolnieki, Latvia Course Measurement Document (6 pages + cover sheet + 2 pages - maps)

1. Latvijas veselības aprūpes sistēmas raksturojums

Konstitucionālo tiesu prakse. Ceļā no suverenitātes uz integrāciju (III) - Tiesu prakses pārskats-

(Neleģislatīvi akti) PAMATNOSTĀDNES

NODOKĻU STRATĒĢIJA 20/20

GUNTARS ZĪLE, zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns & Partneri zvērināts advokāts.

EU-MIDIS II. Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums. Rezultātu izlase par romiem

ATZINUMS NR. 07/2011

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Veselības aprūpes sistēma Latvijā: priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai

Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 sociālā un ekonomiskā ietekme

Īpašie aksesuāru piedāvājumi

Finanšu korekcijas apjoma noteikšana

EEN Latvija Informatīvais izdevums Nr. 16

Nr Iestāde: Finanšu ministrija Struktūrvienība: Eiropas Savienības fondu vadības sistēmas departaments Sagatavoja: Ieviešanas sistēmas nodaļa

SLĒGTĀ ALTERNATĪVO IEGULDĪJUMU FONDA BALTIC PEARL REAL ESTATE FUND DARBĪBAS NOTEIKUMI

Preču loterijas Mirdzi kā briljants! noteikumi.

Sveicieni 8. martā, mīļās dāmas!

Nr Iestāde: Finanšu ministrija Struktūrvienība: Eiropas Savienības fondu vadības sistēmas departaments Sagatavoja: Ieviešanas sistēmas nodaļa

Reliģijas brīvība. * Tieši reliģijas brīvības apspiešana un vajāšanas ir radījušas situāciju, kad locekļi no Jehovas liecinieku, septītās

Latvijas Kultūras akadēmija. Kultūras teorijas un vēstures katedra KULINĀRĀS DIPLOMĀTIJAS POTENCIĀLS LATVIJAS VALSTS TĒLA VEIDOŠANĀ.

Valsts teātru finansēšanas modeļa izstrāde

SALĪDZINOŠAIS PĒTĪJUMS PAR ATALGOJUMA APMĒRU

Ievads Latvijas Republikas Satversmes VI nodaļas komentāram: tiesu varas evolūcija Latvijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE

Tiesību attīstība nemantiskā kaitējuma jomā

Latvijas Mobilais Telefons SIA

Daina Bleiere. Atslēgas vārdi: nacionālkomunisms, autonomisms, lokālisms.

ORecyclins. Skinhrit.2 H3l5 Catc.2 H35l Asp. Tox. I H304 STOT RE 2 IA73 AquaticChronic 2 H4ll

METODISKIE NORĀDĪJUMI PATSTĀVĪGO UN PĒTNIECISKO STUDIJU DARBU IZSTRĀDĀŠANAI UN AIZSTĀVĒŠANAI

LATVIJAS UNIVERSITĀTES ŽURNĀLS. Juridiskā zinātne JOURNAL OF THE UNIVERSITY OF LATVIA. Law

ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA OGRES, IKŠĶILES, LIELVĀRDES, ĶEGUMA UN BALDONES NOVADU PAŠVALDĪBU ADMINISTRATĪVAJĀS TERITORIJĀS

Ēriks Jēkabsons. Jau gadā klajā nāca aizraujoša

Baltic Institute of Social Sciences

Culture and Heritage for Responsible, Innovative and Sustainable Tourism Actions. Industriālā mantojuma seminārs , Seda

Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns gadam Galīgā redakcija

Latvijas Stabilitātes programma gadam RĪGA, 2017

Kvalifikācijas darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība Jūrmalā

INTEGRĒTĀS PRIMĀRĀ IEPAKOJUMA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMAS MODELIS

Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte PROMOCIJAS DARBS. Latvijas tautsaimniecības nozaru eksporta kvalitātes konkurētspējas analīze

Latvijas tautsaimniecības un FINANŠU NORISES ( ) Dr. oec. Viesturs Pauls Karnups

Tālavs Jundzis. štābs, kas bija izvietojies neatkarīgās pirmskara

Tiesību efektīvas piemērošanas problemātika

Latvijas Republikas Satversmes ievads

6 Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022 Domnīca Certus IKT NOZARE: IZRĀVIENA SCENĀRIJS. Uldis Spuriņš un Emīls Sjundjukovs

LATVIJAS UNIVERSITĀTE JURIDISKĀ FAKULTĀTE STARPTAUTISKO TIESĪBU PĀRKĀPUMI PSRS LATVIJAS ATTIECĪBĀS

UZDEVUMS, KAS STRUKTURĀLĀS UN KOHĒZIJAS POLITIKAS JOMĀS JĀVEIC SAISTĪBĀ AR KLIMATA PĀRMAIŅĀM

Kaspars Zellis RECENZIJAS

SOCIĀLĀS APRŪPES NAMA SELGA REORGANIZĀCIJAS PLĀNS

VISUAL COMMUNICATION GUIDELINES

Jurisprudence and Culture: Past Lessons and Future Challenges

STRAZDES BĒRNU NAMA REORGANIZĀCIJAS PLĀNS

PALACKÝ UNIVERSITY OLOMOUC Faculty of Physical Culture. European Standards in Adapted Physical Activity

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārskats par darbu 2006.gadā

SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. par gadu

pašvaldības deputāta rokasgrāmata

Latvijas Universitātes 75. konference

Fiskālās un monetārās politikas piemērošana Latvijas ekonomikas attīstībā

SCIENTIAE PATRIAE 2 - ATJ (106) 2014

Jаnis Balodis, University of Latvia

Transcription:

EIROPAS KOMISIJA Briselē, 13.1.2015. SWD(2015) 3 final KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS Ziņojums Sabiedriskā apspriešana tiešsaistē par ieguldījumu aizsardzību un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu (IVSI) transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) nolīgumā LV LV

Ziņojums Sabiedriskā apspriešana tiešsaistē par ieguldījumu aizsardzību un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu (IVSI) transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) nolīgumā Kopsavilkums 2015. gada 13. janvāris Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) nolīguma sarunu norādēs 1 ir paredzēts iekļaut jautājumu par ieguldījumu aizsardzību un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu (IVSI), ja ir izpildīti vairāki nosacījumi. Uz ieguldījumu aizsardzības un IVSI jautājumiem ir koncentrējusies spraiga ES sabiedrības diskusija par TTIP. Tāpēc Komisija laikposmā no 2014. gada 27. marta līdz 13. jūlijam organizēja sabiedrisko apspriešanu, lai sīkāk izstrādātu ES pieeju šiem svarīgajiem jautājumiem, kas uztrauc eiropiešus. Apspriešanā tika ieskicēta iespējamā ES pieeja (turpmāk ierosinātā ES pieeja vai ierosinātā pieeja ), un tās mērķis bija iegūt atsauksmes par to, vai šī ES ierosinātā pieeja (kas būtiski atšķiras no pieejas citos nolīgumos, kuros ir iekļautas tradicionālās klauzulas par ieguldījumu aizsardzību un IVSI) nodrošinātu vajadzīgo līdzsvaru starp ieguldītāju aizsardzību un ES un dalībvalstu tiesībām un spēju reglamentēt sabiedrības interesēs. Jāatgādina, ka ierosinātā ES pieeja jautājumam par ieguldījumu aizsardzību un IVSI tika arī izstrādāta, ņemot vērā pieredzi, kas daudzo esošo nolīgumu piemērošanā ir gūta saistībā ar šķīrējtiesām un dažkārt ir bijusi pretrunīga. Eiropas Savienībai, īstenojot Lisabonas līgumā tai paredzēto kompetenci, ir iespēja izveidot reformētu ES mēroga režīmu, kas aizstās un atcels esošos dalībvalstu nolīgumus. 1 http://data.consilium.europa.eu/doc/document/st-11103-2013-dcl-1/en/pdf. Datums: 2015. gada 26. marts

Lai atvieglinātu līdzdalību apspriešanā un demonstrētu ES ierosinātās inovatīvās pieejas elementus, tika pievienots atsauces dokuments, kura pamatā ir ES un Kanādas nolīguma (CETA) projekts 2. Apspriešana aptvēra 12 svarīgākos tematus, kas attiecās gan uz būtiskiem ieguldījumu aizsardzības jautājumiem, gan ar IVSI saistītiem jautājumiem. Apspriešanas anketā bija iekļauts arī atvērts vispārīgs jautājums, kas respondentiem deva iespēju izteikt vispārīgas piezīmes. Šajā ziņojumā Komisijas dienesti sniedz pārskatu par apspriešanas rezultātiem. Komisija kopumā saņēma gandrīz 150 000 atbildes. Visas atbildes tika ņemtas vērā, ievērojot vienlīdzības principu. Vairākums atbilžu aptuveni 145 000 (jeb 97 %) tika iesniegtas kolektīvi, no dažādām tiešsaistes platformām nosūtot iepriekš formulētas atbildes, kurām respondenti piekrita. Komisija arī saņēma individuālas atbildes no vairāk nekā 3000 privātpersonām un aptuveni 450 organizācijām, kas pārstāv plašu ES pilsoniskās sabiedrības spektru (uzņēmēju organizācijas, arodbiedrības, patērētāju organizācijas, juridiskos birojus, akadēmiskās aprindas u. tml.). Kopumā ir minams, ka atbildēs ir pausti trīs kategoriju izteikumi. Kaut arī apspriešanas tematu loks bija ierobežots un attiecās tikai uz ierosināto ES pieeju jautājumiem par ieguldījumu aizsardzību/ivsi transatlantiskajā tirdzniecības un ieguldījumu partnerībā, pirmās kategorijas izteikumi liecina par vispārīgām iebildēm pret TTIP vai ar to saistītām bažām. Šādi uzskati tika pausti arī iepriekšējā apspriešanā, ko Komisija organizēja par TTIP. Kaut arī šie uzskati tiek ņemti vērā, tomēr turpmākajā šīs apspriešanas rezultātu novērtējumā jākoncentrējas uz izteikumiem, kas pausti saistībā ar konkrētiem aspektiem, kuri ietverti katrā no uzdotajiem jautājumiem. Otrās kategorijas izteikumi liecina par bažām, kas saistītas ar ieguldījumu aizsardzību/ivsi transatlantiskajā tirdzniecības un ieguldījumu partnerībā vai iebildēm pret tiem. Jāatgādina, ka šī apspriešana notiek specifiskos apstākļos, proti, dalībvalstis ir vienprātīgi pilnvarojušas Komisiju risināt sarunas par ieguldījumu aizsardzību/ivsi transatlantiskajā tirdzniecības un ieguldījumu partnerībā ar nosacījumu, ka galīgais rezultāts atbilst ES interesēm. Tāpēc sarunu norādēs ir iekļauts nosacītības elements un uzsvērts, ka lēmums par IVSI iekļaušanu ir jāpieņem sarunu noslēguma posmā. Šīs otrās kategorijas atbildēs aplūkotā jautājuma mērogs ir plašāks nekā šīs apspriešanas temats. Tādējādi šis plašāka mēroga jautājums būtu jāatbild, ņemot vērā pašreizējos ES centienus, kuru mērķis ir būtiski reformēt ieguldījumu aizsardzības un IVSI sistēmu, kā arī šo centienu novērtējumu. Trešās kategorijas atbildēs ir izteikti konkrēti uzskati par dažādiem katra jautājuma aspektiem, ko bieži papildina konkrēti ieteikumi par turpmāko rīcību. Uz šo atbilžu 2 http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2014/march/tradoc_152280.pdf. 2015. gada 26. marts 3. lappuse no 28

pamata iegūtā kopaina sniedz daudz detalizētākus viedokļus. Atšķirības pastāv starp dažādām respondentu kategorijām un dažkārt pat vienas kategorijas ietvaros. Piemēram, daži respondenti uzskata, ka ierosinātā ES pieeja ir nepietiekama, lai novērstu konkrētas bažas saistībā ar reglamentēšanas tiesībām, savukārt citi brīdina par ieguldītājiem piešķiramās aizsardzības pārmērīgu samazināšanu. Viedokļi atšķiras par gandrīz katru jautājumu. Pamatojoties uz minēto un neskarot nekādus citus jautājumus, var konstatēt jo īpaši četras jomas, kurās būtu jāizskata turpmāku uzlabojumu iespējas: - reglamentēšanas tiesību aizsardzība; - šķīrējtiesu izveide un darbība; - attiecības starp savu valstu tiesu sistēmām un IVSI; - IVSI ietvaros pieņemto lēmumu pārskatīšana apelācijas mehānismā. Tāpēc Komisijas dienesti 2015. gada pirmajā ceturksnī plāno turpmāk apspriesties ar ES ieinteresētajām personām, ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu par iepriekš minētajām jomām, lai tādējādi ļautu Komisijai izstrādāt konkrētus priekšlikumus TTIP sarunām (šī apspriešana būs viens no elementiem plašākās debatēs par ieguldījumu aizsardzību un IVSI transatlantiskajā tirdzniecības un ieguldījumu partnerībā). Jāatgādina, ka sarunas par šo jautājumu pašlaik nenotiek. Viens no galvenajiem TTIP sarunu mērķiem ir izstrādāt tādu jaunu pieeju jautājumam par ieguldījumu aizsardzību un IVSI, kura pilnībā atbilst ES interesēm un ar kuru pilnībā tiek ievērotas saistības Eiropas Parlamenta priekšā. 2015. gada 26. marts 4. lappuse no 28

Saturs 1. IEVADS UN KONTEKSTS... 8 2. PĀRSKATS PAR RESPONDENTU SKAITU UN KATEGORIJĀM... 9 2.1. Pārskats par visām atbildēm... 9 2.2. Kolektīvās atbildes un tehniskās grūtības... 10 2.3. Respondentu kategorijas... 11 3. PĀRSKATS PAR GALVENAJIEM APSPRIEŠANAS REZULTĀTIEM... 14 3.1. Vispārīgi apsvērumi... 14 3.2. Konkrēti apsvērumi... 16 4. TURPMĀKĀS RĪCĪBAS JOMAS... 25 I PIELIKUMS. ANGĻU VALODĀ) KONSTATĒJUMU METODOLOĢIJA UN IZKLĀSTS (TIKAI II PIELIKUMS. ATSEVIŠĶU PILSOŅU ATBILŽU IZKLĀSTS (TIKAI VALODĀ) ANGĻU III PIELIKUMS. SAŅEMTO ATBILŽU IZKLĀSTS PA JAUTĀJUMIEM (TIKAI ANGĻU VALODĀ) 2015. gada 26. marts 5. lappuse no 28

Saīsinājumi ACEA Association des Constructeurs Européens d'automobiles (Eiropas Autoražotāju asociācija) BEPS nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana BEUC Bureau Européen des Unions de Consommateurs (Eiropas Patērētāju organizācija) BIT divpusējs ieguldījumu līgums CEEP Eiropas Darba devēju un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu centrs CEFIC Conseil Européen des Fédérations de l'industrie Chimique (Eiropas Ķīmijas rūpniecības tirdzniecības asociācija) CETA ES un Kanādas visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums CNCD Attīstības sadarbības valsts centrs ECTK Eiropas Cilvēktiesību konvencija ECT Enerģētikas hartas nolīgums EFILA Eiropas ieguldījumu likumu un šķīrējtiesu federācija ETUC Eiropas Arodbiedrību konfederācija ETUCE Eiropas arodbiedrību Izglītības komiteja ES Eiropas Savienība GATT Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību GATS Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību ĀTI ārvalstu tiešie ieguldījumi FET taisnīga un vienlīdzīga attieksme BTN brīvās tirdzniecības nolīgums IBA Starptautiskā Advokātu kolēģija ICC Starptautiskā Tirdzniecības palāta ICSID Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs IISD Starptautiskais ilgtspējīgas attīstības institūts IIED Starptautiskais Vides un attīstības institūts 2015. gada 26. marts 6. lappuse no 28

SDO Starptautiskā Darba organizācija IĪT intelektuālā īpašuma tiesības IVSI ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršana MFN lielākās labvēlības režīms DV dalībvalstis VR valsts režīms NVO nevalstiska organizācija NHS valsts veselības dienests ESAO Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ĢS ģenerālsekretārs MVU mazie un vidējie uzņēmumi TACD Transatlantiskais patērētāju dialogs TTIP transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība TRIPS intelektuālā īpašuma tiesību komercaspekti ANO Apvienoto Nāciju Organizācija UNCITRAL Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija AK Apvienotā Karaliste ASV Amerikas Savienotās Valstis PTO Pasaules Tirdzniecības organizācija 2015. gada 26. marts 7. lappuse no 28

1. IEVADS UN KONTEKSTS Padome 2013. gada jūnijā vienprātīgi pilnvaroja Eiropas Komisiju risināt sarunas par transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) nolīgumu. Sarunu norādēs tika noteikts, ka transatlantiskajā tirdzniecības un ieguldījumu partnerībā ir jāiekļauj jautājums par ieguldījumu aizsardzību un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu (IVSI), ja galīgais rezultāts atbilst ES interesēm. Ņemot vērā sabiedrības lielo interesi par ieguldījumu aizsardzības un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas (IVSI) jautājumu, Komisija sāka sabiedrisko apspriešanu par iespējamo pieeju (turpmāk ierosinātā ES pieeja vai ierosinātā pieeja ) un centās iegūt atsauksmes par vairākiem salīdzinājumā ar ES dalībvalstu agrāko un esošo praksi inovatīviem elementiem, kas paredzēti šajā ierosinātajā pieejā, kura varētu kalpot par pamatu TTIP sarunām. Sabiedriskā apspriešana notika no 2014. gada 27. marta līdz 2014. gada 13. jūlijam 3. Šajā apspriešanā varēja piedalīties visi ieinteresētie ES pilsoņi un ieinteresētās personas. Piedalīšanās apspriešanā bija iespējama visās ES valodās. Komisija vēlējās uzzināt viedokļus par šādiem divpadsmit galvenajiem jautājumiem. 1. Ieguldījumu aizsardzības materiālo tiesību noteikumu piemērošanas joma 2. Nediskriminējoša attieksme pret ieguldītājiem 3. Taisnīga un vienlīdzīga attieksme 4. Ekspropriācija 5. Reglamentēšanas tiesību un ieguldījumu aizsardzības nodrošināšana 6. Pārredzamība IVSI ietvaros, vairākkārtējas prasības un attiecības ar valsts tiesām 7. Šķīrējtiesnešu ētika 8. Uzvedība un kvalifikācija 9. Nenozīmīgu un nepamatotu prasību iesniegšanas riska samazināšana 10. Prasību uzturēšanas atļaušana (filtrs) 11. Norādījumi, kas pusēm jāsniedz par nolīguma interpretāciju 12. Apelācijas mehānisms un lēmumu konsekvence. Turklāt pēdējais atklātais jautājums ļāva respondentiem paust vispārīgus viedokļus par ieguldījumu aizsardzību un IVSI transatlantiskajā tirdzniecības un ieguldījumu partnerībā. 3 Viss sabiedriskās apspriešanas dokumentu kopums ir pieejams tīmekļa vietnē http://trade.ec.europa.eu/consultations/index.cfm?consul_id=179. 2015. gada 26. marts 8. lappuse no 28

Pie katra jautājuma apspriešanā bija izklāstīts ievada paskaidrojums, vairākumā ieguldījumu nolīgumos iekļautās pieejas apraksts, ES mērķu apraksts attiecībā uz TTIP un atsauces dokumenti, lai tādējādi uzskatāmi parādītu veidu, kādā varētu juridiski risināt konkrēto jautājumu. Šajā ziņojumā ir izklāstītas atbildes, ko Komisijas dienesti saņēma apspriešanas gaitā. Šie viedokļi nav jāuzskata par Eiropas Komisijas vai tās dienestu viedokli. Ziņojumā ir sniegts pārskats par respondentu skaitu un kategorijām un atbilžu kopsavilkuma pārskats un izklāstītas jomas, kurās Komisijas dienesti vēlas apspriesties vēl ar citām ieinteresētajām personām, ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, lai tādējādi ļautu Komisijai izstrādāt ES nostāju sarunās par ieguldījumu aizsardzību un IVSI transatlantiskajā tirdzniecības un ieguldījumu partnerībā. Pielikumā ir iekļauta metodika, kas izmantota atbilžu izvērtējumā un rezultātu izklāstā. Otrajā pielikumā ir iekļauts sīks dažādo respondentu kategoriju pausto viedokļu izklāsts pa katru apspriešanā uzdoto jautājumu. Tajā ir arī iekļauts no privātpersonām saņemto atbilžu kopsavilkums. 2. PĀRSKATS PAR RESPONDENTU SKAITU UN KATEGORIJĀM 2.1. Pārskats par visām atbildēm Apspriešana ir mobilizējusi ES pilsonisko sabiedrību tādā apmērā, kāds Komisijas organizētajās apspriešanās vēl nebija pieredzēts. Komisija kopumā saņēma gandrīz 150 000 atbilžu. Apspriešanā piedalījās respondenti no visām 28 ES dalībvalstīm. Lielākais atbilžu skaits tika saņemts no Apvienotās Karalistes, kurai sekoja Austrija, Vācija, Francija, Beļģija, Nīderlande un Spānija no šīm valstīm kopā saņemti 97 % no visām atbildēm 4. 4 Sīks statistikas pārskats tika publicēts īsi pēc apspriešanas beigām, skatīt tīmekļa vietni http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2014/july/tradoc_152693.pdf. 2015. gada 26. marts 9. lappuse no 28

1. tabula. Atbilžu sadalījums pa dalībvalstīm Dalībvalsts Atbilžu skaits % no kopskaita AK 52 008 34,8 % Austrija 33 753 22,6 % Vācija 32 513 21,8 % Francija 9791 6,5 % Beļģija 9397 6,3 % Nīderlande 4906 3,3 % Spānija 2537 1,7 % Kopā 144 905 97,0 % Pārējās dalībvalstis 4494 3,0 % Pavisam kopā 149 399 100,0 % 2.2. Kolektīvās atbildes un tehniskās grūtības Bija iespējams noteikt, ka ļoti daudzas atbildes (aptuveni 145 000) tika iesniegtas kolektīvi ar dažādu nevalstisko organizāciju (NVO) starpniecību. Šīs organizācijas sniedza iepriekš formulētas atbildes, kurām respondenti piekrita. Šīs NVO darīja pieejamas īpaši šim nolūkam paredzētas tiešsaistes platformas vai programmatūru (bieži ar iepriekš sagatavotām atbildēm), kas ļāva atbildes tieši ievietot sabiedriskās apspriešanas datubāzē, tādējādi ļaujot īsā laikā iesniegt ļoti daudz atbilžu. Jāatzīmē, ka, lai gan privātpersonas iesniedza vairākumu atbilžu, daļu no tām iesniedza dažādas organizācijas (skatīt 2. tabulu). Tās visas tika uzskatītas par vērā ņemamām. Kolektīvās atbildes var iedalīt šādi: aptuveni 70 000 atbilžu saturu veidoja septiņas atšķirīgas parauggrupas, kas iesniegtas ar astoņu dažādu NVO starpniecību. Katrā parauggrupā ir identiskas vai ļoti līdzīgas atbildes uz visiem 13 jautājumiem; aptuveni 50 000 atbildes, kas iesniegtas ar vienas NVO starpniecību, ir formulētas pēc cita principa. 1. 12. jautājums tika atbildēts ar vispārīgu izteikumu, proti, komentāru nav es uzskatu, ka IVSI nav jāiekļauj TTIP, savukārt uz pēdējo jautājumu (Nr. 13, vispārīgais novērtējums) tika sniegtas dažādas individuālas atbildes; visbeidzot, aptuveni 25 000 atbildēs ir konstatējamas līdzīgas iezīmes, t. i., uz 1. 12. jautājumu atbilde nav sniegta, bet atbildēts tikai uz 13. jautājumu. Atbildes uz 13. jautājumu ir dažādas, taču vairumā no tām ir pausts līdzīgs viedoklis. Šo atbilžu avotu nebija iespējams noteikt. Tomēr, ņemot vērā līdzību ar pārējām kolektīvajām atbildēm, šajā ziņojumā arī šīs atbildes tika uzskatītas par kolektīvām atbildēm. Lielā to atbilžu skaita dēļ, kuras vienlaicīgi tika ievietotas datubāzē, sabiedriskās apspriešanas tīmekļa vietne 2014. gada 3. jūlijā nebija pieejama 2 stundas. Lai kompensētu šīs tehniskās kļūmes laikā radušās neērtības, Komisijas dienesti nolēma 2015. gada 26. marts 10. lappuse no 28

pagarināt apspriešanas termiņu par vienu nedēļu. Šīs papildu nedēļas gaitā daudzi respondenti atkārtoti iesniedza atbildes. Tomēr, ņemot vērā to, ka daļa šo atbilžu jau bija reģistrēta to pirmajā iesniegšanas reizē, apspriešanas beigās bija vairāk nekā 6000 precīzi dublikāti (t. i., identisks teksts, ko divreiz nosūtījis viens un tas pats respondents). Turpmākā izvērtējuma un oficiālās statistikas nolūkos tika nolemts no kopējā atbilžu skaita svītrot šos dublikātus. Papildus kolektīvajām atbildēm apspriešanas datubāzē tika reģistrētas arī 3144 individuālas atbildes, ko sniedza ES pilsoņi, un 445 individuālas atbildes no dažādām organizācijām, piemēram, NVO, akadēmiskajām aprindām, atsevišķiem uzņēmumiem, arodbiedrībām, patērētāju aizsardzības grupām, uzņēmumu apvienībām u. tml. Konstatējumu izklāstā šo respondentu kategoriju atbildes tiek sauktas attiecīgi par individuālajām atbildēm no pilsoņiem un individuālajām atbildēm no organizācijām. 2.3. Respondentu kategorijas Turpmāk ir izklāstīts atbilžu sadalījums pa respondentu kategorijām. 2. tabula. Respondentu sadalījums pa kategorijām Respondenta kategorija Atbilžu kopskai ts Pilsoņi 148 830 Organizācijas, no kurām: 569 Akadēmisko aprindu pārstāvji 8 Uzņēmumi 60 Konsultāciju uzņēmumi 15 Valdības iestādes un regulatīvās iestādes 11 Juridiskie biroji 7 Nevalstiskās organizācijas 180 Arodasociācijas, kas pārstāv ES uzņēmumus 66 Arodbiedrības un organizācijas, kas pārstāv ES 42 arodbiedrības Nevalstiskās jumta organizācijas 22 Ideju laboratorijas 21 Citas organizācijas 137 Kopā precīzi dublikāti (atkārtotas atbildes) 6346 Kopā kolektīvās atbildes (bez dublikātiem) 139 464 Kopā individuālās atbildes 3589 Atbilžu kopskaits 149 399 Analīzes gaitā tika atklāti divpadsmit dublikāti, taču tie neietekmēja šajā ziņojumā izklāstīto kopējo rezultātu. 2015. gada 26. marts 11. lappuse no 28

Tikai nedaudzi respondenti (mazāk nekā 1 % no kopskaita) norādīja, ka ir veikuši ieguldījumus ASV. Atbildi iesniegušās organizācijas ir ārkārtīgi atšķirīgas pēc to būtības, nolūka un lieluma, taču kopumā tās, šķiet, pārstāv plašu Eiropas pilsoniskās sabiedrības spektru. Jāatzīmē, ka klasifikācija pa dažādām organizāciju kategorijām balstās vienīgi uz informāciju, kuru paši respondenti ir pauduši tiešsaistes veidlapā, kas apspriešanas vajadzībām bija pieejama Komisijas tīmekļa vietnē. Informatīvā nolūkā ir svarīgi ņemt vērā turpmāk minēto attiecībā uz respondentu kategorijām. Akadēmisko aprindu pārstāvji Akadēmiskās aprindas ietvēra 120 akadēmisko ekspertu grupu, kas pārstāv tirdzniecības un ieguldījumu tiesību, ES tiesību, starptautisko tiesību un cilvēktiesību, konstitucionālo tiesību, privāttiesību, politiskās ekonomikas un citas jomas (šī grupa iesniedza vienu kopīgu atbildi), Vīnes universitātes Eiropas tiesību, starptautisko tiesību un salīdzinošo tiesību institūta Starptautisko tiesību un starptautisko attiecību nodaļu, kā arī Madrides (Spānija) universitātes Universidad Pontificia de Comillas (ICAI-ICADE) Ārējo ieguldījumu tiesiskās aizsardzības uzraudzības centru (Observatorio sobre la Protección Jurídica de Inversiones en el Exterior). Uzņēmumi Komisijas dienesti saņēma arī atbildes no 60 atsevišķiem uzņēmumiem, tostarp 27 mikrouzņēmumiem (ar mazāk nekā 10 darba ņēmējiem), 14 MVU un 19 lieliem uzņēmumiem. Lielo uzņēmumu vidū ir ļoti lieli starptautiski uzņēmumi no ES (piemēram, Total, Alstom, Veolia, GDF-Suez, Versalis, Daimler, Iberdrola, Repsol) un ārpus ES (piemēram, Chevron, Japan Tobacco, Philip Morris), no kuriem daudzi ir bijuši iesaistīti IVSI lietās ar plašu rezonansi. Patērētāji Patērētāju intereses cita starpā pārstāvēja Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC), Transatlantiskais patērētāju dialogs (TACD) un Eiropas Finanšu pakalpojumu lietotāju federācija (Better Finance). Uzņēmumu asociācijas Uzņēmumu asociācijas pārstāv konfederācija BusinessEurope un Transatlantiskā uzņēmējdarbības padome, kā arī ar ievērojams skaits tirdzniecības palātu no dažādām dalībvalstīm (piemēram, Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Nīderlandes, Spānijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes). Daudzas atbildes tika arī saņemtas no organizācijām, kas darbojas konkrētās nozarēs vai jomās, piemēram, pakalpojumi, ķīmiskās vielas, pārtika, alkoholiskie dzērieni, mazumtirdzniecība, nafta un gāze, autobūve, IT, krāsainie metāli un izdevējdarbība. Piedalījās arī divas asociācijas, kas pārstāv sabiedrisko pakalpojumu jomu, proti, Aqua Publica Europea 2015. gada 26. marts 12. lappuse no 28

Eiropas ūdens resursu sabiedrisko apsaimniekotāju asociācija un Eiropas Darba devēju un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu centrs (CEEP). Eiropas līmeņa arodasociācijas, kas piedalījās apspriešanā, cita starpā ir ACEA (automobiļu ražotāji), DigitalEurope (informācijas tehnoloģijas), CEFIC (ķīmiskā rūpniecība), Eurometaux (krāsainie metāli) un European Services Forum (pakalpojumi). Valstiskās organizācijas Atbildes no reģionālām valdībām un reģionāliem parlamentiem vai politiskām partijām tika saņemtas no viena Vācijas reģiona (Bavārija) un viena Austrijas reģiona (Forarlberga), no vienas politiskās partijas Vācijas parlamentā un vienas politiskās partijas vienā Vācijas reģionā, tāpat piedalījās arī Bavārijas parlaments un Minhenes un Nantes pilsētas. Nevalstiskās organizācijas Apspriešanā piedalījās nevalstiskās organizācijas (NVO) no visām galvenajām nozarēm. Divām trešdaļām šo organizāciju bija mazāk nekā 500 dalībnieku, savukārt pārējās bija pārstāvētas visā ES mērogā. Konkrēti atbildes tika saņemtas no lielām ES līmeņa organizācijām vides jomā, piemēram, Eiropas Vides biroja, Greenpeace, Friends of the Earth Europe, grupas Transports un vide. Atbildes sniedza arī valsts līmeņa NVO, proti, Vācijas Naturschutzbund, Greenpeace Vācijas nodaļa, Vācijas Patērētāju organizāciju federācija (Verbraucherzentrale Bundesverband), Beļģijas CNCD 11.11.11, Ligue des Droits de l'homme, Mouvement Ouvrier Chrétien, Wereldsolidariteit, Francijas Union Fédérale des Consommateurs, Attac un Amis de la Terre, Apvienotās Karalistes War on Want un Trade Justice Movement, Somijas Friends of the Earth un Dānijas Patērētāju padome, kā arī Ārsti bez robežām pieejamības kampaņa (Médecins Sans Frontières Access Campaign). Apspriešanā piedalījās arī trešo valstu NVO, tostarp ASV nevalstiskā organizācija Public Citizen un Kanādas nevalstiskās organizācijas Council of Canadians un Trade Justice Network. Viedokli izteica arī ideju laboratorijas, tostarp Starptautiskais ilgtspējīgas attīstības institūts (IISD), Starptautiskais Vides un attīstības institūts (IIED) un Starptautiskais Mediācijas institūts (kas neatbildēja uz jautājumiem, bet gan iesniedza ieteicamas vadlīnijas mediācijas jomā). Arodbiedrības No arodbiedrībām apspriešanā cita starpā piedalījās Eiropas arodbiedrību galvenā jumta organizācija, proti, Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC). Turklāt apspriešanā tieši piedalījās daudzas atsevišķu valstu organizācijas, piemēram, no Austrijas, Beļģijas, Somijas, Francijas, Īrijas, Itālijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes. Atbildes iesniedza arī vairākas arodbiedrības, kas pārstāv konkrētas nozares, piemēram, izglītību (Eiropas arodbiedrību Izglītības komiteja, ETUCE), izdevējdarbību (Eiropas 2015. gada 26. marts 13. lappuse no 28

Izdevēju federācija), sabiedriskos pakalpojumus (Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija), ražošanu un enerģētiku (industriall), finanšu nozari (piemēram, Nordic Financial Sectors), transportu (Eiropas Transporta darbinieku federācija) un pakalpojumus (UNI Europa). Vairākums minēto arodbiedrību iesniedza detalizētas atbildes pēc būtības. Šķiet, ka ir notikusi zināma koordinācija, ko atspoguļo ievērojamais līdzīgo vai pat identisko atbilžu skaits. Citi respondenti Nozīmīgi respondenti pārējās kategorijās cita starpā bija Anglijas un Velsas Juristu biedrība, Enerģētikas hartas (ECT) sekretariāts, Eiropas ieguldījumu likumu un šķīrējtiesu federācija (EFILA), kā arī nozīmīgākās starptautiskās šķīrējtiesas (Hāgas Pastāvīgā šķīrējtiesa, Stokholmas Tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas institūts un Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID)). 3. PĀRSKATS PAR GALVENAJIEM APSPRIEŠANAS REZULTĀTIEM Dažādās ieinteresētās personas, kuras piedalījās apspriešanā, pārstāv ļoti daudzveidīgas intereses Eiropas Savienībā. Tāpēc nav pārsteidzoši atklāt dažas būtiskas viedokļu atšķirības ne tikai starp dažādām respondentu kategorijām, bet arī vienas un tās pašas kategorijas ietvaros. Lietderīgi atzīmēt arī to, ka visdetalizētākās atbildes, kurās minēti konkrēti ieteikumi par turpmāko rīcību, tika saņemtas galvenokārt no dažādām individuālām organizācijām. 3.1. Vispārīgi apsvērumi Kolektīvās atbildes atspoguļo plaši izplatītas iebildes pret ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu (IVSI) transatlantiskajā tirdzniecības un ieguldījumu partnerībā vai arī iebildes pret IVSI vispār. Diezgan lielā vairākumā atbilžu ir paustas vispārīgas iebildes pret TTIP. Šajās atbildēs IVSI mehānisms tiek uzskatīts par demokrātijas un publiskā sektora finanšu vai sabiedriskās politikas apdraudējumu. Šis mehānisms tiek arī uzskatīts par nevajadzīgu attiecībās starp ES un ASV, ņemot vērā priekšstatu par ES un ASV stiprajām tiesu sistēmām. Šādus viedokļus lielākoties atkārtoja vairākums arodbiedrību, liels vairākums NVO, valstiskās organizācijas un daudzi citi respondenti, tostarp patērētāju organizācijas. Daudzās kolektīvajās atbildēs tiek paustas konkrētas bažas, ka uzņēmumi varētu vērsties tiesā, pieprasot no valdībām lielas naudas summas, kam pēc šo respondentu uzskata būtu atturoša iedarbība uz reglamentēšanas tiesību īstenošanu. Turklāt dažās arodbiedrību atbildēs tiek izteikta principiāla neticība šķīrējtiesnešu neatkarībai un objektivitātei vai paustas bažas par to, ka ar IVSI palīdzību ieguldītāji varētu apiet savas valsts tiesas, tiesību aktus vai normatīvos aktus. Turpretī liels vairākums uzņēmumu asociāciju un vairākums lielo uzņēmumu pauduši spēcīgu atbalstu ieguldījumu aizsardzībai un IVSI transatlantiskajā tirdzniecības un 2015. gada 26. marts 14. lappuse no 28

ieguldījumu partnerībā, savukārt mazie uzņēmumi šajā jautājumā ir kritiskāki. Ievērojamā skaitā atbilžu tiek uzsvērta pozitīvā nozīme, kāda ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem var būt saistībā ar ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Šajās atbildēs tiek norādīts, ka ieguldījumu aizsardzības noteikumi var veicināt ieguldījumus, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES un ASV. Daži respondenti norāda, ka ES ieguldītāji ne vienmēr varētu gaidīt pienācīgu aizsardzību ASV tiesās. Tāpēc esot jārīkojas ļoti piesardzīgi, lai nepazeminātu to aizsardzības līmeni, pie kura ir pieraduši Eiropas ieguldītāji. Ņemot vērā to interešu daudzveidību, ko pārstāv šīs plašās kategorijas respondenti, kategorijā citas organizācijas iekļauto respondentu paustie viedokļi parasti atšķiras. Respondenti, kuri iebilst pret ieguldījumu aizsardzību un IVSI, galvenokārt izteic tos pašus argumentus, kas jau šajā ziņojumā minēti. Respondenti, kuri atbalsta šos divus jautājumus, uzskata, ka trūkst pierādījumu par IVSI mehānisma nepilnību. Viņi domā, ka saistībā ar ieguldījumu aizsardzību un IVSI izmantošanu nepastāv problēmas, kas prasītu kādas būtiskas pārmaiņas. Attiecībā uz ierosināto pieeju ieguldījumu aizsardzības jautājumam ir jānorāda, ka daudzas arodbiedrības, NVO, uzņēmēju organizācijas vai citu kategoriju respondenti atzinīgi vērtē ES centienus uzlabot ieguldījumu aizsardzības sistēmu. Tomēr ievērojams skaits arodbiedrību un daudzas NVO uzskata, ka ierosinātajā pieejā iekļautās izmaiņas nav pietiekamas, lai novērstu viņu bažas par ieguldījumu aizsardzību un IVSI. No otras puses, vairāki dažādu kategoriju respondenti uzskata, ka ierosinātā pieeja ir pārāk tālejoša, un pauž nopietnas bažas par ieguldījumu aizsardzības līmeņa pazemināšanu. Ievērojams skaits uzņēmumu asociāciju dažādos veidos pauž atbalstu ierosinātajiem uzlabojumiem, kuri attiecas uz IVSI transatlantiskajā tirdzniecības un ieguldījumu partnerībā, vai vispārīgi norāda, ka tie atbalstītu iekļaujošāku un saskaņotāku IVSI sistēmu, kam raksturīga pārredzamība un ētiskums. Vairāki uzņēmumi uzskata, ka ierosinātā pieeja TTIP tās pašreizējā formā būtiski pazeminās aizsardzības līmeni, kas ir noteikts esošajos ieguldījumu nolīgumos. Daži respondenti, kas pēc pašu sniegtās informācijas ir NVO, kritizē ierosināto pieeju, jo tā apdraudot ieguldījumiem piešķirto aizsardzību, un apgalvo, ka zemāki ieguldījumu aizsardzības standarti varētu negatīvi ietekmēt Eiropu, piesaistot mazāk ieguldījumu nekā līdz šim. Daudzi dažādu kategoriju respondenti uzsver nepieciešamību nodrošināt tiesības reglamentēt sabiedrības interesēs. Tomēr citi respondenti (galvenokārt atsevišķi uzņēmumi un uzņēmumu asociācijas) uzskata, ka nepastāv pretruna starp starptautiskajiem noteikumiem ieguldījumu jomā un valsts reglamentēšanas tiesībām. Ievērojams skaits respondentu dažādās kategorijās uzskata, ka ierosinātā pieeja ir nelīdzsvarota par labu ieguldītājiem. Tāpēc šie respondenti aicina noteikt stingrākus ieguldītāju pienākumus, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām, sociālo un vides reglamentējumu vai plašākā nozīmē korporatīvo sociālo atbildību. Attiecībā uz ierosināto pieeju IVSI daudzi respondenti atbalsta lielākas pārredzamības principu. Tomēr viņi arī uzskata, ka klauzulu par konfidenciālas informācijas 2015. gada 26. marts 15. lappuse no 28

aizsardzību IVSI tiesvedībā ieguldītāji varētu ļaunprātīgi izmantot, lai neizpaustu sabiedrībai svarīgu informāciju. Arī šķīrējtiesnešu rīcības kodeksa ieviešana kopumā tiek vērtēta pozitīvi, kaut arī daudzi respondenti šaubās, ka ir iespējams garantēt šķīrējtiesnešu neatkarību. Tiek izteikts arī vispārīgs viedoklis, ka savas valsts tiesas ir piemērotākas nekā IVSI, un daudzos gadījumos tiek pausts, ka valsts un ārvalstu ieguldītāju strīdu izšķiršanai būtu jāizmanto tikai savas valsts tiesas. Tomēr, neraugoties uz dažām pozitīvām atbildēm, daudzi respondenti uzskata šīs reformas par nepietiekamām, lai novērstu viņu principiālās bažas par IVSI. Bažas tiek izteiktas arī par to, ka IVSI mehānisms arī turpmāk de facto būs pieejams galvenokārt tikai lieliem uzņēmumiem, jo šā mehānisma izmaksu un sarežģītības dēļ maziem privātiem ieguldītājiem būtu grūti to izmantot. Par vēlamu tiek uzskatīts strīdu izšķiršanas mehānisms, kas ir vairāk pielāgots maziem un vidējiem uzņēmumiem. 3.2. Konkrēti apsvērumi 1. jautājums. Ieguldījumu aizsardzības materiālo tiesību noteikumu piemērošanas joma Par ieguldījumu aizsardzības noteikumu darbības jomu viedokļi ir dažādi. Daudzi dažādu kategoriju respondenti atzinīgi vērtē to, ka tiek izslēgti tā dēvētie pastkastes uzņēmumi, ieviešot prasību par reālu uzņēmējdarbību, taču šis atbalsts nav vienprātīgs. Piemēram, vairāki pilsoņi apšauba ierosinātās pieejas efektivitāti praksē. Daži akadēmisko aprindu pārstāvji, juridiskie biroji, uzņēmumi un arodbiedrības aicina skaidrāk formulēt un definēt reālas uzņēmējdarbības jēdzienu. No otras puses, mazākums uzņēmumu asociāciju uzskata, ka būtu jāatļauj labvēlīgāka nolīguma izvēle un pastkastes uzņēmumi (ja tie izveidoti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem). Daži respondenti, piemēram, uzņēmumu asociācijas, iesaka iekļaut priekšrocību atteikšanas klauzulu, nevis norādi uz reālu uzņēmējdarbību. Attiecībā uz ieguldījumu definīciju daži respondenti uzskata to par šauru, savukārt citi par plašu. Dažādu kategoriju respondenti daudzkārt aicina skaidrāk formulēt konkrētus izmantotos terminus, jo īpaši saistībā ar ieguldījumu pazīmēm. Ievērojams skaits arodbiedrību norāda, ka tās dotu priekšroku šaurai definīcijai piemēram, tādai, kas aptver tikai ĀTI. Daudzi dažādu kategoriju respondenti noraida ideju, ka varētu tikt aizsargāti portfeļa ieguldījumi vai spekulatīvi ieguldījumi. Tiek izteikti dažādi aicinājumi ieviest horizontālu izslēgšanu, piemēram, attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem vai konkrētām sensitīvām nozarēm (piemēram, veselība, izglītība, vide vai finanšu tirgi); tam stingri iebilst ievērojams skaits uzņēmumu asociāciju, kuras vēlas līdz minumam samazināt izņēmumu un ierobežojumu skaitu. Vairāki respondenti, kuri pārstāv uzņēmumu asociācijas un atsevišķus uzņēmumus, vēlētos plašas definīcijas, piemēram, tādas, kas aptver visas intelektuālā īpašuma tiesības un nemateriālos ieguldījumus, kā arī vairākus specifiskus līgumus. Daži 2015. gada 26. marts 16. lappuse no 28

respondenti arī aicina attiecināt ieguldījumu aizsardzību (tostarp IVSI) arī uz posmu pirms uzņēmējdarbības sākšanas. Dažādu kategoriju respondenti (piemēram, akadēmisko aprindu pārstāvji, uzņēmumu asociācijas, arodbiedrības) izsaka vērā ņemamus ieteikumus precizēt atsauci uz piemērojamajiem tiesību aktiem. 2. jautājums. Nediskriminējoša attieksme pret ieguldītājiem Daži respondenti uzskata, ka nediskriminācija jau ir paredzēta valsts vai ES tiesību aktos un tāpēc to nav nepieciešams nepārprotami iekļaut TTIP. Daži respondenti uzskata, ka noteiktos gadījumos diskriminācija varētu būt attaisnota. Turpretī daudzas uzņēmumu asociācijas norāda, ka nediskriminācija ir ļoti svarīgs princips ieguldījumu veikšanai vai pat ir izšķirošs faktors, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Viedokļi atšķiras arī jautājumā par vispārējiem izņēmumiem. Daži respondenti (piemēram, arodbiedrības) uzskata, ka tiem jābūt plašākiem, piemēram, tie jāpiemēro visiem ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, savukārt citi (piemēram, uzņēmumu asociācijas) uzskata, ka šie izņēmumi ir pēc iespējas jāierobežo, lai nepieļautu slēptu protekcionismu. Daži respondenti apšauba to, ka galvenokārt tirdzniecības jautājumu risināšanai paredzētie izņēmumi būs efektīvi ieguldījumu jomā. Arī par lielākās labvēlības režīma (MFN) klauzulu tiek pausti atšķirīgi viedokļi. Daži respondenti (piemēram, NVO) uzskata, ka MFN nav vajadzīgs. Citi respondenti (piemēram, no kategorijas citas organizācijas vai uzņēmumu asociācijas ) uzskata, ka tas ir ļoti būtisks. Gan pilsoņus, gan organizācijas pārstāvošie respondenti uzskata, ka ES nodoms nepieļaut labāku IVSI procedūru vai materiālo tiesību standartu importu (pārņemšanu) ar MFN klauzulas starpniecību nav pietiekami skaidrs, ir nepietiekams vai arī ir pārmērīgs tajā ziņā, ka rada risku, ka MFN pienākums var kļūst gandrīz bezjēdzīgs. Respondenti daudzkārt aicina panākt lielāku skaidrību. 3. jautājums. Taisnīga un vienlīdzīga attieksme Vairākumā atbilžu, kas saņemtas no kolektīvajiem respondentiem, arodbiedrībām un vairākām NVO, saistībā ar taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes (TVA) standartiem tiek paustas nopietnas bažas, kuras attiecas vai nu uz konkrētām IVSI lietām, vai ir saistītas ar raizēm par to, ka ierosinātā pieeja vēl joprojām dos šķīrējtiesām plašas interpretācijas iespējas. Vairāki respondenti, kuri pārstāv uzņēmumus, NVO vai citas organizācijas, pauž bažas, ka, pārskatot TVA standartus, kas tiek uzskatīti par būtiskiem aizsardzības nodrošinātājiem, tiks pazemināts aizsardzības līmenis. Šķiet, ka īpaši liela vienprātība ir par to, ka jānodrošina, lai TVA standartus nevarētu interpretēt kā saistības vai solījumu un ka tiesiskā vide, kurā darbojas ieguldītājs, paliktu nemainīga ( stabilizācijas klauzula ). Kopumā valda ieinteresētība panākt lielāku skaidrību, jo īpaši saistībā ar konkrētiem terminiem, kas izmantoti slēgtajā attieksmes sarakstā, uz kura pamata tiek definēts šis standarts. Tomēr dažādu kategoriju respondentu viedokļi dalās jautājumā, vai taisnīga un vienlīdzīga attieksme būtu jādefinē, izmantojot slēgtu vai atklātu sarakstu. Abās 2015. gada 26. marts 17. lappuse no 28

pusēs tiek paustas bažas, ka TTIP darbības laikā līgumslēdzējas puses varētu pārskatīt standarta saturu (t. i., daži respondenti raizējas, ka tādējādi standarta piemērošanas joma varētu tikt paplašināta, savukārt citi ir nobažījušies, ka līgumslēdzējām pusēm praksē būtu grūti vienoties šajā jautājumā). Ievērojamu interesi izraisa arī jautājums par tiesisko paļāvību, proti, daži respondenti apgalvo, ka tiesiskā paļāvība nav jāietver nolīgumā, savukārt citi apgalvo, ka ierosinātā pieeja to nepietiekami aptver. Vairāku kategoriju respondenti uzskata, ka būtu lietderīgi vai nepieciešami papildu precizējumi. Visbeidzot, dažādu kategoriju respondentu viedokļi pamatīgi atšķiras arī par jumta klauzulas iekļaušanu. 4. jautājums. Ekspropriācija Vairākums šajā jautājumā pausto viedokļu attiecas uz netiešo ekspropriāciju. Daži respondenti norāda, ka ne par visiem valstu veiktiem regulatīviem pasākumiem būtu jāizmaksā kompensācija, savukārt citi uzskata, ka būtu jākompensē katrs regulatīvais pasākums, kam ir tāda pati ietekme kā ekspropriācijai. Tas būtībā atspoguļo viedokļu atšķirības starp ekspertiem un šajā jomā praksē strādājošajiem, proti, policijas pilnvaru (police powers) doktrīnas un vienīgi ietekmes (sole effects) doktrīnas piekritējiem. Daži respondenti arī uzskata, ka konkrēti termini ir neskaidri. Piemēram, vairākums pilsoņu, kā arī dažas arodbiedrības, akadēmisko aprindu pārstāvji un ideju laboratorijas uzskata, ka atsauce uz konkrētu valsts veikto pasākumu proporcionalitāti vai leģitimitāti rada nenoteiktību, jo šāda atsauce varētu nozīmēt pārāk plašas interpretācijas iespējas. Daži respondenti (piemēram, arodbiedrības) uzskata, ka netiešās ekspropriācijas jēdziens būtu būtiski jāsašaurina, piemēram, tas jo īpaši nebūtu jāattiecina uz neiegūto peļņu. Citi respondenti (galvenokārt uzņēmumi) uzskata, ka ierosinātā pieeja samazinātu jo īpaši salīdzinājumā ar divpusējiem ieguldījumu līgumiem ieguldītāju aizsardzību pret lielāko risku, ar ko viņi saskaras ārvalstīs, jo šī pieeja pieļautu, ka valstis nepiešķir kompensāciju par konkrētās nozarēs (piemēram, veselības jomā) veiktiem pasākumiem. Tas varētu kaitēt ieguldījumiem šajās nozarēs salīdzinājumā ar ieguldījumiem citās nozarēs. 5. jautājums. Reglamentēšanas tiesību un ieguldījumu aizsardzības nodrošināšana Lielais vairākums praktiski visu kategoriju respondentu piekrīt vispārējam mērķim, proti, panākt vajadzīgo līdzsvaru starp ieguldījumu aizsardzību un apstiprinājumu tiesībām reglamentēt sabiedrības interesēs. Tomēr ne visi respondenti pozitīvi vērtē ierosināto pieeju drīzāk ir konstatējama ievērojama viedokļu atšķirība. Piemēram, pēc dažu respondentu uzskata, ierosinātā pieeja nav pietiekama, citi uzskata, ka tā ir pārāk visaptveroša, savukārt vēl citi apgalvo, ka nepastāv pretruna starp reglamentēšanas tiesībām un ieguldījumu aizsardzību. 2015. gada 26. marts 18. lappuse no 28

Daži respondenti (piemēram, akadēmisko aprindu pārstāvji, ideju laboratorijas) uzskata, ka ierosinātā pieeja ir pārāk vāja, jo atsauce uz reglamentēšanas tiesībām ir iekļauta preambulā un tādējādi varētu būt nesaistoša. Savukārt daži citi respondenti (piemēram, arodbiedrības) uzskata, ka ierosinātā pieeja ir pārāk šaura, jo to cita starpā nepiemēro ieguldījumu aizsardzības standartiem. Citi respondenti, piemēram, uzņēmumi, noraida konkrētus ieguldījumu aizsardzībai piemērojamos izņēmumus vai ierobežojumus (piemēram, subsīdiju vai publiskā iepirkuma jomā) vai kopumā iesaka būt piesardzīgam šādu ierobežojumu izmantošanā. 6. jautājums. Pārredzamība IVSI ietvaros IVSI procedūru pārredzamība un piekļuve tiesas sēdēm ir plaši atbalstīts mērķis. Tomēr tiek izteiktas divu veidu bažas. Viena respondentu grupa (lielākoties NVO un arodbiedrības) pauž bažas, ka daži izņēmumi, kurus piemēro pārredzamības noteikumiem, lai aizsargātu konfidenciālu komerciālo informāciju, varētu tikt pārāk plaši interpretēti un apdraudēt pārredzamības īstenošanu. Tiek paustas arī bažas, ka tiesai varētu būt pārāk plaša rīcības brīvība, lai pieņemtu lēmumu par to, kādos apstākļos sabiedrībai varētu liegt piekļuvi atklātām uzklausīšanas sēdēm. Otra respondentu grupa (uzņēmumu asociācijas un atsevišķi uzņēmumi) pauž bažas, ka ierosinātajā pieejā iekļautie noteikumi par pārredzamību ir tālejošāki nekā noteikumi, kas paredzēti vairākumā valsts tiesību sistēmu, un ka tas varētu radīt patiesi konfidenciālas informācijas un komercnoslēpumu izpaušanas risku. Tiek paustas arī bažas, ka sabiedrības piekļuve uzklausīšanas sēdēm varētu politizēt uzņēmumu ierosinātās lietas, kas varētu ietekmēt tiesvedības taisnīgumu. 7. jautājums. Vairākkārtējas prasības un attiecības ar valsts tiesām Jautājumā par attiecībām ar valsts tiesām daudzi respondenti izteicās vispārīgi, nevis izteica apsvērumus par konkrēto ierosināto pieeju. Tāpēc, piemēram, daudzas NVO (tostarp jumta NVO) uzskata, ka valsts un ārvalstu ieguldītāju strīdu izšķiršanai būtu jāizmanto tikai valsts tiesas. Tomēr ir vairāki respondenti, kuri ieņem mērenāku nostāju un vai nu neizslēdz IVSI procedūras piemērošanu dažās lietās, vai izsaka konkrētākus apsvērumus gadījumā, ja IVSI tiktu ieviesta. Šie respondenti uzskata, ka parasti priekšroka būtu jādod valsts tiesām, jo tās ir labāk piemērotas, lai izšķirtu ieguldītāju un valsts strīdus. Tādējādi šie respondenti atbalsta nodomu veicināt lietu izskatīšanu valsts tiesās, taču daudzi uzskata, ka ierosinātā pieeja nepietiekami mudina izmantot valsts līmeņa tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Viņi apgalvo, ka projektā iekļautie noteikumi nenosaka ieguldītājiem pienākumu vērsties valsts tiesās un arī nerada stimulu to darīt. Tieši pretēji tie apgalvo, ka minētie noteikumi vienīgi nosaka ieguldītājiem pienākumu izvēlēties vai nu valsts tiesas, vai starptautiskas šķīrējtiesas, lai izvairītos no paralēlas tiesvedības. Tāpēc vairāki no šiem respondentiem tieši atbalsta to, ka tiek ieviesta prasība izsmelt visus tiesiskās aizsardzības līdzekļus valsts līmenī, pirms var izmantot IVSI procedūru, kas tādējādi kļūtu par galējo līdzekli. Turpretī gandrīz visi lielie uzņēmumi un uzņēmumu asociācijas (kaut arī izprazdami mērķi veicināt lietu izskatīšanu valsts tiesās) uzskata, ka ieguldītājam jābūt iespējai brīvi 2015. gada 26. marts 19. lappuse no 28

izvēlēties vienu no abiem valsts līmeņa vai starptautisko tiesvedības ceļiem un IVSI procedūrai nav obligāti jābūt galējam līdzeklim. Šie respondenti uzskata, ka dažas problēmas, iespējams, ir labāk risināmas valsts tiesās, taču, no otras puses, varētu būt citi jautājumi, kuru risināšanai ir vajadzīgas starptautiskas šķīrējtiesas. Daži respondenti par piemēru min diskrimināciju par labu vietējiem uzņēmumiem, kas nav aizliegta saskaņā ar ASV tiesību aktiem. Citi respondenti min faktu, ka vietējās tiesas, iespējams, nevarētu tieši piemērot saistības, kas izriet no starptautiska līguma. Vēl citi uzskata, ka uzņēmējvalstīm varētu tikt piešķirta imunitāte vietējās tiesās jo īpaši publisko tiesību aktu gadījumā. Viņi arī atzīst, ka ir prasības, ko nevar izskatīt starptautiskās šķīrējtiesās, piemēram, pasākuma konstitucionalitātes izvērtējums. Kopumā visi lielie uzņēmumi un uzņēmumu asociācijas iebilst pret obligāto prasību izsmelt visus vietējos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, jo tā tikai radītu nevajadzīgu kavēšanos. Uzņēmumi (un uzņēmumu asociācijas) kopumā iebilst pret tā dēvēto neatsaucamās iespējas risinājumu (fork-in-the-road solution). Vairākums respondentu, kuri pārstāv NVO un citas organizācijas, kas principiāli neiebilst pret IVSI kā tādu, atbalsta ierosināto pieeju, kuras mērķis ir nepieļaut paralēlu tiesvedību un divkāršas kompensācijas. Tomēr daži uzskata, ka ierosinātie noteikumi nav pietiekami, lai garantētu paralēlas tiesvedības vai labvēlīgāka nolīguma izvēles neiespējamību. No otras puses, daži uzņēmumi un uzņēmumu asociācijas nepiekrīt piekšlikumam, ka uzņēmumi, kas saistīti ar ieguldītāju, kurš ir prasītājs, nevar paši iesniegt prasību sākt IVSI tiesvedību. Šie respondenti uzskata, ka gadījumos, kad pastāv kompensācijas pārklāšanās risks, šķīrējtiesas savos vēlākajos lēmumos un spriedumos ņems vērā iespējamā sākotnējā šķīrējtiesas procesa rezultātu, ja apstākļi to prasīs. Visbeidzot, aptuveni puse to respondentu visās kategorijās, kuri pauž konkrētus apsvērumus par mediāciju, atbalsta ierosināto pieeju mediācijas veicināšanai. Viņi arī piekrīt ierosinājumam, saskaņā ar kuru jābūt iespējamam izmantot mediāciju visā valsts tiesvedības un IVSI tiesvedības gaitā. Tomēr daži uzskata, ka priekšlikums nepietiekami veicina mediāciju, un nedaudzi respondenti ierosina, ka pirms vēršanās šķīrējtiesā būtu obligāti jāizmanto mediācija. 8. jautājums. Šķīrējtiesnešu ētika, uzvedība un kvalifikācija Attiecībā uz šķīrējtiesnešu ētiku un uzvedību daudzi respondenti uzskata, ka izšķiroša nozīme ir noteikumiem par neatkarību un atbilstīgām šķīrējtiesnešu atlases procedūrām. Daudzās atbildēs tiek apsveikti ES centieni risināt šo jautājumu. Tomēr vairāki respondenti apšauba to, vai ierosinātā ES pieeja nodrošinās pietiekamas garantijas, vai apgalvo, ka šī pieeja nav pārbaudīta praksē. Vairāki no šiem respondentiem (NVO, akadēmisko aprindu pārstāvji) uzskata, ka IVSI īpatnību dēļ nav iespējams regulēt šķīrējtiesnešu uzvedību; citi (galvenokārt uzņēmumi, daži juridiskie biroji un akadēmisko aprindu pārstāvji) apgalvo, ka jautājums par šķīrējtiesnešu konfliktiem nebūtu jāpārspīlē un problēma tiek pietiekamā mērā risināta ar esošajiem noteikumiem (piemēram, IBA pamatnostādnēm, ICSID noteikumiem u. tml.). 2015. gada 26. marts 20. lappuse no 28

Dažās atbildēs tiek pausts viedoklis, ka šķīrējtiesnešiem nepieciešamā kompetence ir pārāk ierobežojoša, savukārt daži respondenti (galvenokārt NVO) uzskata, ka šķīrējtiesnešiem jābūt arī pieredzei sociālajā vai vides jomā, un citi respondenti (juridiskie biroji, uzņēmumi) uzsver, ka šķīrējtiesnešiem jābūt speciālām, ar strīdu saistītām (tehniskām) zināšanām. Daudzi respondenti atzinīgi vērtē ES priekšlikumu izstrādāt rīcības kodeksu un noteikumus par IVSI šķīrējtiesnešu noraidīšanu, tomēr daudzi respondenti (NVO, akadēmisko aprindu pārstāvji, ideju laboratorijas un valstiskās iestādes) raizējas, ka minētie noteikumi praksē nebūs saistoši (skatīt skaidrojumus III pielikumā, 7. jautājums). Attiecībā uz šķīrējtiesnešu noraidīšanu daži respondenti (ideju laboratorijas, valsts iestādes un akadēmisko aprindu pārstāvji) apgalvo, ka šī procedūra būtu jāpaplašina, attiecinot to arī uz kvalifikācijas trūkumu (ne tikai uz neatkarības trūkumu, kā tas ir ierosinātajā pieejā). Daži respondenti viennozīmīgi apsveic ideju, saskaņā ar kuru ICSID ģenerālsekretārs tiek pilnvarots lemt par šķīrējtiesnešu noraidīšanu, savukārt citi respondenti (NVO) neuzticas ICSID ģenerālsekretāram, jo viņš esot pārāk labvēlīgs Amerikas Savienotajām Valstīm (skatīt skaidrojumus III pielikumā, 7. jautājums). Visbeidzot, daudzi respondenti uzskata, ka šķīrējtiesnešu atlases saraksti ir solis pareizajā virzienā. Tomēr ierosinātā ES pieeja tiek bieži kritizēta, jo tā esot tikai rezerves risinājums (t. i., to izmanto tikai tad, ja strīdā iesaistītās puses nav iecēlušas šķīrējtiesnešus vai nespēj vienoties par priekšsēdētāju). Citi respondenti (lielie uzņēmumi, juridiskie biroji un šķīrējtiesas iestādes, piemēram, ICC) iebilst pret šķīrējtiesnešu atlases sarakstu izstrādi, jo tādējādi tiktu ierobežotas strīdā iesaistīto pušu izvēles iespējas. Šie saraksti tiek kritizēti arī tādēļ, ka tie esot neobjektīvi par labu valstīm (jo ieguldītāji nepiedaloties sarakstu izstrādē), tie politizējot šķīrējtiesnešu iecelšanu un neļaujot iecelt šķīrējtiesnešus, kuriem ir speciālas, ar strīdu saistītas zināšanas. 9. jautājums. Nenozīmīgu un nepamatotu prasību iesniegšanas riska samazināšana Iesniegtajos apsvērumos, kas pievēršas nenozīmīgām un nepamatotām prasībām, galvenā uzmanība ir veltīta nenozīmīgu sūdzību izskatīšanas mehānismam, jo īpaši tā darbības jomai un procesuālajiem aspektiem, kā arī to šķīrējtiesnešu lomai, kuri izskata šādas prasības. Attiecībā uz nenozīmīgu sūdzību izskatīšanas mehānismu dažas uzņēmumu asociācijas, citas organizācijas un konsultāciju uzņēmumi apgalvo, ka nenozīmīgas un nepamatotas prasības līdz šim neesot radījušas problēmas un tāpēc tagad nav vajadzīgs pievērsties šim jautājumam. Tāpat vairākas arodbiedrības un uzņēmumu asociācijas uzskata, ka šāds mehānisms jau eksistē ICSID šķīrējtiesas noteikumos un jauna mehānisma izveidei nebūtu nekādas pievienotās vērtības. 2015. gada 26. marts 21. lappuse no 28

Izsakot piezīmes par principa darbības jomu, neliela respondentu grupa (kas galvenokārt pārstāv arodbiedrības un NVO) uzskata, ka nolīguma tekstā definēto nenozīmīgu un nepamatotu prasību izskatīšanas mehānisma darbības joma nebūs pietiekama, lai nepieļautu, ka ieguldītāji ļaunprātīgi izmanto sistēmu. Šie respondenti pauž nožēlu par to, ka ar šo sistēmu netiktu izslēgtas prasības, kas rada ievērojamu kaitējumu sabiedrībai. Kaut arī daži vairāku kategoriju respondenti aicināja izstrādāt labāku jēdziena nenozīmīgas/nepamatotas prasības definīciju, tomēr konkrēti formulējuma priekšlikumi netika iesniegti. Respondenti izteica arī detalizētus apsvērumus par ierosināto procedūru, kā izskatīt nenozīmīgas un nepamatotas prasības. Starptautiskās Tirdzniecības palātas valsts komitejas šajā saistībā pauž bažas, ka abu pantu kopējā ietekme izraisītu nevajadzīgus procedūras kavējumus. Lai novērstu risku, ka kāda valsts sistemātiski pauž iebildumus nolūkā aizkavēt procedūru, dažas NVO, uzņēmumu asociācijas un juridiskie biroji ierosina, ka procedūras ietvaros būtu jāizskata arī nenozīmīgi iebildumi. Izvērtējot principu zaudētājs maksā, vairākums respondentu iebilst pret tā striktu piemērošanu. Iesniegtie apsvērumi attiecās uz šā principa darbības jomu un sekām. Saistībā ar principa darbības jomu daži respondenti (galvenokārt uzņēmumu asociācijas, NVO un citu kategoriju respondenti) ierosina piemērot šo principu tajā brīdī, kad šķīrējtiesa pieņem lēmumu, prasība ir nenozīmīga un nepamatota. Respondenti, kuri pārstāv NVO un valsti, izsaka vēl vienu ieteikumu nolūkā vēl vairāk atturēt no nenozīmīgu prasību iesniegšanas, proti, atļaut šķīrējtiesai noteikt soda sankcijas papildus šķīrējtiesas izmaksām, kas radušās nenozīmīgu prasību iesniegušajai pusei. Nedaudzas NVO un arodbiedrības arī ierosina izstrādāt skaidrāku jēdziena ārkārtas apstākļi definīciju, jo uzskata, ka šis noteikums varētu izraisīt ilgas diskusijas. Visbeidzot, nedaudzas uzņēmumu asociācijas, atsevišķi uzņēmumi un citi respondenti apgalvo, ka šķīrējtiesnešiem būtu jāsaglabā rīcības brīvība, lai, balstoties uz viņu pašu novērtējumu, lemtu par izmaksām. Attiecībā uz principa sekām vairāki respondenti (uzņēmumu asociācijas, NVO, uzņēmumi un citas grupas) apgalvo, ka principa zaudētājs maksā nediferencēta piemērošana varētu atturēt mazos un vidējos uzņēmumus no IVSI mehānisma izmantošanas, proti risks, ka noraidītas prasības gadījumā tiem būtu jāsedz izmaksas, atturētu šos uzņēmumus izvēlēties IVSI tiesvedības ceļu. Dažas uzņēmumu asociācijas uzskata, ka citas šā principa sekas izpaudīsies tādējādi, ka tā piemērošana varētu izraisīt nevēlēšanos rast alternatīvu strīda risinājumu. Tieši pretēji vairākas NVO uzskata, ka valsts varētu vēlēties panākt izlīgumu, lai izvairītos no lieliem maksājumiem. 10. jautājums. Prasību uzturēšanas atļaušana (filtrs) Daudzi respondenti, jo īpaši uzņēmumu asociācijas, raizējas, ka filtru izmantošana strīdu izšķiršanas procedūrās varētu ievērojami politizēt strīdus, un iesaka atteikties no tiem. Daži respondenti uzskata, ka filtra mehānisms nesekmētu taisnīgāku un vienlīdzīgāku šķīrējtiesas sistēmu, savukārt citi raizējas, ka ierosinātais filtra mehānisms 2015. gada 26. marts 22. lappuse no 28