Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr. 265 2013. gada 11. jūlijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991 Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Email: redakcija@laikraksts.com Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Centrā un uz labo pusi redzami 1. alti no Austrālijas. FOTO Gunārs Nāgels Dziesmu un deju svētki izskanējuši Valsts prezidenta uzruna Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā Valsts prezidenta uzruna XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku noslēguma koncertā Līgo! 07.07.2013 Dārgie tautieši tuvumā un tālumā! Godātie klātesošie! Šonedēļ gaisma un mūsu pirmais Dziesmu svētku karogs līgo Latvijā. Līgo un rotā caur dziedātāju un dejotāju, dziesmu radītāju un diriģentu, klausītāju un mūsu bērnu sirdīm. Katrs Dziesmu un deju svētku dalībnieks, katrs klausītājs ir gaismas piepildīts un spožs kā zvaigzne tīrās debesīs. Mūsu brīvprātīgā kopā dziedāšanas tradīcija ir attīstījusies cauri gadsimtiem, it īpaši Latvijas pirmās neatkarības laikā, stiprinot mūs okupācijas gados un uzturot sapni par savas valsts atgūšanu. Tagad atkal dziedam un dejojam mūsu brīvajā Latvijā, mūsu dārgajā Tēvzemē. Melodijas un balsis ceļ mūs tuvāk Saulei un dara mūs stiprākus. Dziesmu un deju svētki ir mūsu grandiozākais kopīgais mākslas darbs, dārgums, kas pieder mums visiem un kam visi esam piederīgi. Dziesmu svētkos visas pasaules latvieši atkal ir kopā! Jāzepam Vītolam šogad būtu 150 gadi un viņš šovakar ir klātesošs un sajūtams, jo gaisma un dziesma līgo Latvijā. Sveicu svētku karogus, sveicu visus klātesošos! Man ir tas gods nodot sveicienus, pateicības visiem dalībniekiem, novē- Turpinājums 3. lpp. Saturs Dziesmu un deju svētki...1, 6, 7, 8,...9, 10, 11 Austrālijas ziņas...2 Latvijas ziņas... 1, 2, 3, 4, 5,...6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15 Latvieši pasaulē... 1, 3, 4, 5,...6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 15 Redakcijā...3 Valsts prezidents... 1, 3 Rīga 2014...13, 14, 15 PBLA...14, 15 Datumi... 15, 16 Sarīkojumi un ziņojumi...16 Lata kurss...16 9HRLINH*gjjaac+
2. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2013. gada 11. jūlijā Daugavas Vanadžu korim lieliski panākumi Atzīta par labāko senioru grupā Sestdien, 29. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajos koru karos par labāko senioru grupā tika atzīts koris Daugavas Vanadzes. Tas ir liels panākums korim, kura darbība pirms pusotra gada bija teju izsīkusi. Korī pašlaik dzied 33 vanadzes no vairākām Daugavas Vanagu Latvijā nodaļām, vecuma amplitūda ir no apmēram 50 līdz 82 gadiem. Izcilā panākuma kaldināšanā lielāko ieguldījumu devusi kora diriģente Ārija Neimane: Ceļš līdz šim panākumam nebija viegls, jo kori tikai pirms pusotra Sidnejas Laimas Jāņi Piedalījās vairāki muzikanti Trešdien, 12. jūnijā Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) Veco ļaužu aprūpes organizācija LAIMA rīkoja Jāņus saviem klientiem. Katru gadu Laimas darbinieki atved savus klientus uz Latviešu biedrību Stratf īldā, kur SLB Dāmu komiteja sagādā Jāņu mielastu ar nepieciešamo Jāņu sieru un pīrādziņiem un Ināras Krūmiņas slaveno un slavināto zemeņu torti. Kā jau katru gadu, Imants Līcis pavada izmeklētas Jāņu dziesmas. Skanēja fona mūzika, kamēr Jāņu bērni izbauda saimnieču devumu un sarunājas ar jauniem vai jau pazīstamiem kaimiņiem. Laimai laime, ka Ivars Štubis ir pievienojies viņas darbinieku saimei, Sidnejas Laimas Jāņi. gada pārņēmu no diriģentes Daigas Kalējas; dziedātāju bija atlicis maz, sastāvs nebija no labākajiem. Bet man ir tāda sajūta, ka šajā brīdī pats Dievs ir nācis mums palīgā, sūtot cilvēkus pie manis no Ādažiem, Limbažiem, Jaunciema visus dziedāt gribošus un talantīgus. Daugavas Vanadžu korī ir izveidojies ļoti jauks kolektīvs bez ļaunuma un intrigām. Visas dziedātājas grib būt kopā, lai gan labi zin, ka uz izdošanos varam iet tikai caur smagu darbu, reizēm arī ar asarām acīs par kādu aizrādījumu vai manu neatlaidību vēlamā rezultāta sasniegšanā. Liels paldies visām dziedātājām, esmu priecīga, ka mēs kopā to paveicām! Kā izmēģinājums pirms uzstāšanās koru karos bija DV Globālo dienu atklāšana 25. jūnijā arī Rīgas Latviešu biedrības namā, par ko esot bijusi pat no vienas puses lielāka atbildība, dziedot Lielo Jundu tik plašai Daugavas Vanagu auditorijai. Komentējot paša pasākuma norisi, diriģente Ārija Neimane gan bija nelielā neizpratnē par koru karu pasākuma izkārtojumu Latviešu biedrības namā, kur bija grūti atrast piemērotu telpu, lai iedziedātos. Kora dziedātājām, no kurām liela daļa jau ir cienījamos gados, bija daudz jāstaigā, kas bija ļoti nogurdinoši. Daugavas Vanagu Latvijā valdes priekšsēdētājs Juris Vectirāns: Šis panākums vienreizēji sasaucas ar mūsu aizvadītajām Daugavas Vanagu Globālajām dienām, kur Vanadžu koris gan dziedāja Lielo Jundu atklāšanas ceremonijā, gan kuplināja vanadžu dienas pasākumus Valguma pasaulē. Esmu ļoti priecīgs, ka koris nes Daugavas Vanagu vārdu tālāk tau- un Ivars ģitāras pavadījumā savervēja visus piedalīties tautas dziesmu sadziedāšanā. Andrejs Mednis nospēlēja mums jau pazīstamo Pavasara šalkas, un Jānis Bormanis, kā vienīgais vārda dienas goda brālis, pārraudzīja notikumus ar klātesošo meitu un mazmeitu. Gundega Zariņa Laikrakstam Latvietis Daugavas Vanadžu koris ieskandina DV Globālās dienas. tā. Koris ne tikai ir nosaukts Daugavas Vanadžu vārdā, bet visas dziedātājas arī ir Daugavas Vanagu biedres. Koris turpina piedalīties Dziesmu svētku pasākumos, atbilstoši savām spējām un varēšanai uzstājās senioru koru dienā 5. jūnijā Ķīpsalas hallē, kā arī dziedāja trīs noslēdzošās dziesmas kopkorī Dziesmu svētku izskaņas sarīkojumā. Laura Millere, DVL Published by Sterling Star Pty Ltd ABN 54053671855 Redakcija / Editorial Office: Sterling Star PO Box 6219 SOUTH YARRA, VIC 3141 AUSTRALIA Tel/fakss: (03) 98273753 redakcija@laikraksts.com latvietis@netspace.net.au www.laikraksts.com Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena drukātam laikrakstam: $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz vārda: Sterling Star Pty Ltd. Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: Sterling Star 2013. All rights reserved. Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991 Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983 Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. FOTO Māris Millers
Ceturtdien, 2013. gada 11. jūlijā Laikraksts Latvietis 3. lpp. Redakcijā Sveicināti, lasītāji! Lielie Dziesmu un deju svētki ir izskanējuši un izdancoti. Kārtējais apliecinājums tam, ka latvieši ir dziedātāju tauta ir lielais dziedātāju skaits, kas uzkāpa Mežaparka lielajā estrādē dziedāt noslēguma koncertā Līgo, bet pirms tam neapmeklēja nevienu mēģinājumu. Kārtīgam latvietim taču nav vajadzīgas kaut kāda iedomīgā un uzbāzīgā diriģenta norādes viņš iedziedāsies tad, kad vēlas, ne tad, kad iemācījušies cītīgie mēģinājumu apmeklētāji. Nevaru spriest, vai latvieši līdzīgā veidā ir arī dejotāju tauta, bet šaubos, vai deju lieluzvedumā Tēvu laipa uz Daugavas stadiona laukuma būtu pēkšņi ieradušies papildus dejotāji, kuri nebija piedalījušies nevienā mēģinājumā. Tomēr, pat zinot par šādām un vēl citām problēmām, godīgi jāatzīstas, ka Dziesmu un deju svētki bija ārkārtīgi aizkustinoši. Latviešu tradīcijas, senās un ne tik senās dziesmas nav kaut kāds sastindzis konservatīvisms. Mūsu tautas dziesmas ir sakņotas senā pagātnē, bet ir tik pat derīgas nākotnē. Gaismas pils nav nedz senā tautas dziesma, nedz kāds jauno laiku grāvējs, bet desmittūkstoš dziedātāju izpildīts, tas spēj klausītāju pārnest citā pasaulē. Un tā mēs arī dzīvojam starp vairākām pasaulēm. Ir Dziesmu svētku realitāte un ir ikdienas realitāte, kur mēs lēnam (vai dažs labs pat ātri) atgriežamies. Dziesmu svētku realitāte nāk mums vienmēr līdz, un tā ir kopjama ar visiem līdzekļiem. Nedrīkstam atmest ar roku un teikt, ka tur nekā jauna nav. Dziesmu svētku realitāte nav primāri forums jauniem darbiem un jaunām idejām. Tas ir process, kurā mēs piedalāmies, lai atgādinātu gan sev, gan citiem tautiešiem, ka mēs esam vienoti, un ka mēs spējam panākt to, ko neviens cits nespēj. Ne par velti ir Dziesmu un deju svētki iekļauti UNESCO mantojuma sarakstā. Daļa no šī procesa ir apstiprināt veco, un daļa ir apstiprināt nākotni. Tāpēc arī šī realitāte ietver sevī gan seno, gan jauno. Bet seno nedrīkst nekad nicināt, jo mēs esam no turienes nākuši, un tas ir mums palīdzējis pārdzīvot tādas lietas, kuras mēdz nepārdzīvot. Mēs esam latvieši, un mēs esam ar to lepni. Dziesmu un deju svētki atļāva mums uz mirkli izrauties no ikdienas raizēm, un, tāpat kā īstie Līgo svētki, tie ir mūsu gara stiprinoši un prāta izaicinoši. Fundamentālam jautājumam jeb kuram cilvēkam kas mēs esam, daļu atbildes atrodam Dziesmu un deju svētkos. GN Latvieši pasaulē piederīgi Latvijai. 2013 Noslēgusies ikgadējā konference Valsts prezidenta uzruna Turpinājums no 1. lpp. lēt veiksmi no mūsu šīvakara viesa, Vācijas prezidenta Gauka kunga. Paldies visiem svētku dalībniekiem, pašvaldībām un atbalstītājiem, Ir kļuvis par tradīciju, ka ik gadu vasaras vidū vairāku dienu garumā Rīgā notiek starptautiskā konference Latvieši pasaulē piederīgi Latvijai. Šajā gadā konference norisinājās 30. jūnijā un 1. jūlijā. To organizēja Eiropas Latviešu apvienība (ELA) sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA), LR Kultūras ministriju, LR Ārlietu ministriju, LR Izglītības un zinātnes ministriju un LR Saeimas Sabiedrības saliedētības komisiju. Konferenci bija iespējams vērot tiešraidē LR Saeimas mājaslapā http://www.saeima.lv/ Konferencē Latvieši pasaulē piederīgi Latvijai. 2013 piedalījās gan LR Saeimas, ministriju, pašvaldību un citu valsts institūciju, sabiedrisko organizāciju mediju pārstāvji un uzņēmēji, gan arī ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu organizāciju darbinieki. Viņu vidū bija pārstāvji no Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, Melburnas Latviešu vidusskolas, Latviešu nacionālās apvienības Kanādā un Baltiešu federācijas Kanādā, organizācijas Daugavas Vanagi Vācijā un Latviešu kopības Vācijā, Latviešu biedrības Īrijā un Īrijas latviešu nacionālās padomes, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā, Latviešu studentu asociācijas Apvienotajā Karalistē, Latviešu biedrības Norvēģijā, Latviešu apvienības Francijā, Augšbebru Latviešu kopības Krievijā un Sanktpēterburgas Latviešu biedrības Daugava, asociācijas Luksemburga-Latvija, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas. Plaši tika pārstāvēti arī latviešu masu mediji, kas reģistrēti un darbojas ārpus Latvijas. Konferenci 30. jūnija vakarā restorānā A-Suns atklāja LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe un ELA priekšsēdētājs Aldis Austers. Turpinājumā klātesošie tika iepazīstināti ar trim novitātēm jeb grandioziem projektiem, kas Latviju nākamajos divos gados skars starptautiskā mērogā. Par Latvijas prezidentūru ES Padomē 2015. gadā pastāstīja Inga Skujiņa Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta vadītāja, bet par Rīgas kā Kultūras visiem, kas ieguldījuši šo milzīgo darbu, lai Dziesmu un deju svētku brīnums atkal atnāktu. Paldies, Tev, Latvijas tauta! Dievs, svētī Latviju! Andris Bērziņš LR Valsts prezidents 2013. gada 14. jūlijā plkst. 10.00 APVIENOTĀS MELBURNAS DRAUDZES ATKLĀŠANAS DIEVKALPOJUMS SVĒTĀ KRUSTA BAZNĪCĀ 40 WARRIGAL RD, SURREY HILLS Pēc dievkalpojuma baznīcas zālē prāvesta Kolvina Makfersona Stāstījums par misijas ceļojumu Indonēzijā. Būs dāmu komitejas sarūpētas siltas pusdienas! Turpinājums 5. lpp. Pieteikties līdz 10. jūlijam pie Irēnes Ziedares mob. 0409 355 532; e-pasts: irene.ziedars@gmail.com vai Ineses Bērziņas 9459 0673
4. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2013. gada 11. jūlijā Latvieši pasaulē muzejs un pētniecības centrs (LaPa) Gada pilnsapulce jeb nākošais solis ceļā no idejas pie darbiem Sena ķīniešu paruna saka, ka ikviens tāls ceļojums sākas ar pirmo soli. Muzejs un pētniecības centrs Latvieši pasaulē (LaPa) pirms dažiem gadiem bija tikai ideja, bet pēc dažu gadu darbības Latvieši pasaulē ir ietverts Latvijas Valsts stratēģiskā plānā kultūras nozarē Latvijai svarīgo muzeju un institūciju skaitā, un šī gada 1. jūlijā notikusī pilnsapulce Mākslas muzeja Rīgas Birža konferenču telpās pulcēja ap 30 biedru un atbalstītāju, lai atskatītos uz paveikto un pārrunātu turpmāk darāmo. Tāpēc šobrīd gribējām īsi iepazīstināt ar tiem soļiem, Kopsapulces dalībnieki. kas pagājušā gadā sperti un tuvākā nākotnē plānoti, un labi parāda, kā LaPa no idejas kļūst par darbīgu muzeju ar LaPa kalendāra izplatīšana, sarunas saviem darbiniekiem, eksponātiem un par mājvietas piedāvājumu Cēsīs. mājvietu. Veikti arī jauno projektu priekšdarbi Dziesmu svētku stends Vērmanes Latvieši pasaulē mērķis ir izstāstīt Latvijas izceļošanas un emigrācijas stāstu tā, lai tas uzrunātu cilvēku svētku tradīciju ārpus Latvijas, un dārzā, kas iesāk projektu par dziesmu prātus un sirdis kā Latvijā, tā arī ārpus bērnu žurnāla Mazputniņš projektu, tās, sasaucoties ar citu valstu un tautu migrācijas stāstiem un muzejiem. pa ASV un Kanādu, kas iecerēta no- notiek gatavošanās izstāžu turnejai 90. gadu sākumā ārpus Latvijas dzīvoja ap 200 000 cilvēku, kuru izcelsme topošā muzeja notikumiem var atrast vembrī. Detalizētāku informāciju par saistīta ar Latviju, un pēdējos 10 gados viņiem pievienojušies vēl vismaz lapā www.lapamuzejs.lv. Turpinās arī LaPa divos apkārtrakstos un mājas tikpat cilvēku latviešu pēdas pasaulē Latvieši pasaulē krājuma pilnveidošana, vācot un apstrādājot priekšme- ir arī pēdas latviešu kopīgajā vēsturē. LaPa lielais mērķis ir dzīvs un aktīvs tus un stāstus, tādā veidā sākot pildīt ārzemju latviešu centrs Latvijā. muzeja ekspozīcijas saturu. LaPas Pirmajā jūlijā notikušajā kopsapulcē LaPa valdes priekšsēdētāja Maija priekšmetu. Daudzi priekšmeti tika krājumā pašlaik atrodas pāri par 700 Hinkle iepazīstināja klātesošos ar pēdējos deviņos mēnešos paveikto. Sva- koloniju Vārpa un Palma Brazīlijā. iegūti ekspedīcijās uz Sao Paulo un rīgākie notikumi šinī laika sprīdī bija Turpina pienākt arī dāvināti priekšmeti, piemēram, Viļņa Vīlipa saraksts ar Mariannas Auliciemas turneja pa Austrālijas galvenām latviešu kopienām, no Latvijas līdzpaņemtiem priekšmetiem un Latvijas zeme, Franka Gor- darbs pie Rīga 2014 izstādes Latvieša koferis, trešā ekspedīcija uz Brazīliju dona līdzpaņemtā Jāņa Raiņa Jāzeps un topošā filma par latviešu kolonijām un viņa brāļi, karavīra kantīnīte, pūra Brazīlijā, pētniecības ekspedīcija uz lāde, kas darināta Austrālijā, Dziesmu Viskonsinas veclatviešu kolonijām, Svētku Vadoņi, u.c. ceļojošās LaPa izstādes, 2013. gada Noteikti jāatzīmē arī izstādes, kuras gan sagatavotas iepriekš, tomēr ceļu pie skatītājiem turpināja arī pagājušā muzeja darbības gadā. LaPa Talciniece Ineta Didrichsone-Tomaševska (no kreisās) un LaPa biroja vadītāja Marianna Auliciema pie LaPas stenda Amatnieku tirdziņā Vērmanes dārzā Dziesmu un deju svētkos Rīgā. FOTO LaPa veidotā izstāde Latvieša stāja svešumā (LSS) angļu valodā, kuru sponsorēja Ārlietu Ministrija un PBLA, pašlaik ceļo pa Latvijas Republikas vēstniecībām pasaulē, kopā ar Tukuma muzeja izveidoto izstādi Vēstules uz bērza tāss. LSS tika atklāta Rīgā, Nacionālā Arhīva direkcijas telpās un apskatāma skatlogos, un pēc tam ceļoja uz Otavu, Toronto, un Monreālu. Izstāde Bēgļu ceļi: stāsti un priekšmeti bija apskatāma Latvijas Universitātes muzeja telpās no 2012. g. marta līdz maijam, kur tā tika atvērta starptautiskās konferences Oral History: Dialog with Society ietvaros. 2013. gada februārī tā ceļoja uz Tukumu muzeju, kur izstādi papildināja Tukuma novada ārzemju latviešu eksponāti, ieskaitot rotkaļa Saša Pariņa darbi un Mārtiņa Krūmiņa gleznas. LaPa labprāt ievietotu izstādi arī citos novadmuzejos, ja būtu interese. Interneta izstāde Latviešu pēdas pasaulē, www.pedas.lapamuzejs.lv ir joprojām pieejama latviešu un angļu valodās, un cilvēki to turpina apmeklēt. Ints Dzelzgalvis iepazīstināja klātesošos ar muzeja izdevumiem un ienākumiem, kas raisīja dzīvas diskusijas, jo šobrīd muzeja izmaksas ievērojami pārsniedz ienākumus un naudas trūkums ievērojami kavē straujāku tālāko attīstību. Pilnsapulcē tika pārvēlēti divi jauni valdes locekļi valdē tika ievēlēti LaPa Rīgas biroja vadītāja Marianna Auliciema un darbinieks Juris Zalāns, jo Maijai Hinklei un Intam Dzelzgalvim beidzās ievēlēšanas termiņi. Klātesošie ar lielu interesi uzklausīja arī Maijas Hinkles, Jura Zalāna un Mariannas Auliciemas stāstu par nākošā gada plāniem, kad iecerēti vairāki vērienīgi un interesanti projekti. Jau vairāk kā gadu LaPa darbinieki strādā pie izstādes Latvieša koferis, kas tiks atklāta 2014. gada 30. aprīlī Rīga Eiropas Kultūras galvas pilsēta svinību ietvaros. Izstādes centrā būs priekšmeti, kas atklās izceļošanas stāstus ar savu īpašnieku atmiņu, vēsturisku fotogrāfiju, video un audio materiālu, datorgrafikas un animācijas palīdzību. Izstāde tiks eksponēta Valsts drošības komitejas ēkā Stabu un Brīvības ielas stūrī, Rīgā, t.s. Stūra mājā. Ēkā būs pavisam sešas te- Turpinājums 15. lpp. FOTO Vita Ozoliņa
Ceturtdien, 2013. gada 11. jūlijā Laikraksts Latvietis 5. lpp. Latvieši pasaulē... Turpinājums no 3. lpp. galvaspilsētas 2014. gadā plāniem un iecerēm informēja Diāna Čivle Nodibinājuma Rīga-2014 vadītāja. Savukārt EXPO Milano 2015 projekta vadītājs Roberts Stafeckis iepazīstināja ar iecerēm un mērķiem, kas skar šo grandiozo projektu. Konferences dalībniekiem un viesiem par prieku uzstājās mūzikas grupa no Londonas Austrumkalns. Konferences otrajā darba dienā 1. jūlijā darbs notika LR Saeimas namā. Sēdi atklāja LR Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura savā runā klātesošos sīki informēja par dubultpilsonības jautājumiem, savukārt LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende pastāstīja par jau padarītajiem darbiem. PBLA priekšsēdētājs Jānis Kukainis atklāšanas sēdi noslēdza. Tālāk konferences dienaskārtībā tika plānota plenārsēde, kurā referenti uzstājās ar apjomīgiem ziņojumiem par trim aktuāliem tematiem: (Vecā) trimda & (jaunā) emigrācija. Ieilgusī stereotipu laušana (referēja Ilze Garoza un Lilija Zobens); Atmiņu politika. Vienojošs faktors? (referēja Mārtiņš Kaprāns un Jānis Krēsliņš); Atgriešanās veicināšana. Aizbraukuši, lai atgrieztos? (referēja Ilona Platonova un Elīna Apsīte Beriņa). Kā jau ierasts, arī šogad konferencē tālākais darbs bija organizēts piecās darba grupu sesijās. 1. Dace Dalbiņa, Daina Grosa un Inese Krūmiņa koordinēja darbu grupas: Diasporas skolotāji un ārpusskolas aktivitāšu veidotāji, kā temati bija finansiālais atbalsts, skolu vajadzības, metodikas attīstība, identitātes veidošana, projektu iespējas, labās prakses piemēri. 2. Darba grupas Jaunieši darbību vadīja Rihards Kols un Karīna Voronova. Šīs grupas uzmanības lokā bija šādi temati: studentu un jauno nozares profesionāļu tīklošanās, gatavošanās jauniešu forumam 2014. gadā un repatriējušos jauniešu integrācijas problēmas Latvijas vidē. 3. Karolīne Zobena-Īsta un Annija Senakola vadīja grupas Komunikācijas platformas izveide darbu, kur sesijas laikā dalībnieki diskutēja par šādiem tematiem: komunikācijas platformas Globālais latvietis attīstība, interneta vides/platformas satīklošana, praktiskā saziņa un sadarbība ikdienā, Latvijas un diasporas mediju sadarbība. 4. Grupas Kultūras darbinieki darbu koordinēja Iluta Treija un Inguna Grietiņa. Šīs grupas dalībnieki diskutēja par sadarbības stiprināšanu kultūras jomā amatiermākslā un profesionālajā mākslā. 5. Savukārt Aldis Austers un Alda Sebre vadīja grupu Projektu un organizāciju vadītāji. Tajā galvenie diskutējamie temati bija par diasporas organizāciju sadarbības praksi ar Latvijas vēstniecībām, valsts un pašvaldību iestādēm, NVO, par mītnes valstīs un Latvijā Konference Latvieši pasaulē piederīgi Latvijai. 2013 Saeimas nama Sarkanajā zālē. pieejamajiem resursiem diasporas kopienu spējas stiprināšanai, par tīklošanu un diasporas organizāciju savstarpējās sadarbības pieredzi. Konferences Latvieši pasaulē piederīgi Latvijai. 2013 noslēgumā darba grupu vadītāji klātesošos iepazīstināja ar secinājumiem un priekšlikumiem gan valdībai, gan ārzemēs dzīvojošo latviešu organizācijām. Ar tiem sabiedrība tiks iepazīstināta nedaudz vēlāk, kad šie secinājumi un priekšlikumi būs apkopoti. Informāciju sagatavojusi Eiropas Latviešu apvienības (ELA) komunikāciju referente Lāsma Ģibiete FOTO Gunārs Nāgels
6. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2013. gada 11. jūlijā Dziesmu un deju svētki 2. jūlijs Jūrmalnieki un koncerti Rīgā, Daugavas stadionā 2. jūlijā bija Jūrmalnieku pirmā darba diena. Milzīgajā tūkstošu dejotāju pulkā Austrālijas latviešu deju kopa Jūrmalnieki veidoja vienu nelielu svītriņu perfektajā rakstā. Lai viss būtu skaisti, ir jāpieliek milzu pūles. Bija interesanti vērot, kā dejā Kūmas no vispārēja it kā haosa, pēc deju virsvadītāja komandas, raiti veidojās milzīgs simetrisks raksts pa visu stadiona laukumu. Katru deju mēģināja pusotru stundu, vēl arī blakus esošajos trijos laukumos. Vienlaicīgi skan dažādu deju pavadījumi, virsvadītāju norādījumi un tā divas dienas no plkst. 8.00-23.00. Apbrīnojama dejotāju mīlestība uz deju un viņu pūles vainagotas ar lielkoncertu. Jūrmalnieki uz Latviju atbraukuši apvienotā sastāvā; no dažādu pilsētu deju kopām, kopā 8 pāri. Deju kopās dejo ne tikai latvieši, bet arī austrālieši, kuri latviski nerunā, bet latviešu tautas dejas ir iemīļojuši. Dejotājam ar nopietnu pieredzi ir 58 gadi un jaunākajai dejotājai tikai 16! Kolektīvu vada Lāra Brennere. Lai veicas, lai nekas nesajūk, lai izdodas līdz asarām aizkustināt skatītājus deju lieluzvedumā Tēvu laipas! Bet tikmēr Rīgas centrā notiek ļoti daudz skaistu koncertu gan parkos, gan telpās, gan ar biļetēm, gan par paldies. Berga bazārā Elizabetes ielā skatītāji mīļi aplaudēja mazajiem dziedātājiem, bet vēl mazāki rāmi sēdēja pat uz bruģa un ar cieņu skatījās uz tautas tērpos tērptajām meitenēm. Vērmanes dārzā visu dienu pulcēja skatītājus Latvijas amatierteātru izrādes un tikko atklātais amata meistaru darinājumu gadatirgus. Savukārt Esplanādē skatītāji steidzās uz viesu kolektīvu koncertu. Un skanēja tik tiešām nedzirdēta kora dziedājums un tā vadītāja pieteikums, ka viņu dziesmas mūs aizvedīs augstajos un skaistajos Alpu kalnos, piepildījās. Šonedēļ visi ceļi ved uz Rīgu! Aina Gailīte Laikrakstam Latvietis Lāra Brennere dod pēdējos norādījumus. Skroderdienas Silmačos. Dziesmu un deju svētki 3. jūlijs Viesu kolektīvu koncerti Trešdien, 3. jūlijā Vērmanes dārzā gāja raibi un skaļi, amata meistaru gadatirgus darbojās mazākumtautību dienas Gaismas avots pasākumu fonā. Vairākas skatuves, koši tērpi, drošas balsis. Savukārt Esplanādē uz Rīga 2014 jaunā biroja skatuves notika viesu kolektīvu koncerts. Neskatoties uz karsto laiku, skatītāju bija daudz. Visus aizrāva Rumānijas deju kolektīva Plai de Dor ārkārtīgi temperamentīgais priekšnesums, pārsteigumu arī ar dziesmām latviešu valodā sagādāja Vācijas jauktais koris Kērvīderhors (Kehrwiederchor), kuru saista draudzība ar Rīgas kamerkori. Bet vislielāko skatītāju sajūsmu un aplausus izpelnījās Bremen-Mandorf Shanty Chor, kuru atraktīvi izpildītās jūrnieku dziesmas neatstāja vienaldzīgu nevienu. Viesu kolektīvu koncerts turpinājās pie mazās Ģildes mazītiņā pagalmiņā, kur somu tautas deju kopai Purpuri un igauņu deju grupai Jandali dejotājiem nebija nemaz tik vienkārši izdejot straujās dejas. Man pašai vakarā gadījās patīkams pārsteigums 11. novembra krastmalā uz Daugavas izklaides kuģīša atpūtās Brēmenes jūrnieku dziesmu izpildītāju koris, un uz manu jautājumu kāpēc viņi nedzied visi nodziedāja tieši man skaistu dziesmu. Nu gadās tak arī tāda laime! Ļaudis krastmalā un kuģīša komanda bija ļoti pārsteigti. Aina Gailīte Laikrakstam Latvietis Brēmenes koris. Koristi ar spēcīgām balsīm, gandrīz katrs dziedāja solo.
Ceturtdien, 2013. gada 11. jūlijā Laikraksts Latvietis 7. lpp. Dziesmu un deju svētki 4. jūlijs Kokļu mūzikas koncerts un Pūtēju orķestru koncerts Ceturtdien, 4. jūlijā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notika kokļu mūzikas koncerts, kurā 420 koklētājas apvienotas kopansamblī. Koncerta pirmajā daļā skanēja latviešu tautas dziesmu apdares un arī oriģināldarbi, kā arī piedalījās viesi koklētājas ar solistu un diriģentu no Kanādas. Toties otrajā daļā skanēja Ērika Ešenvalda Saules taka ar horeogrāfes Olgas Žitluhinas mūsdienu kustību grupu. Par cik esmu konservatīva, tad, manuprāt, koklei piemērotāks būtu cits dejas žanrs, bet par gaumi nestrīdas... Es biju klāt dienas mēģinājumā un ģenerālmēģinājumā pirms koncerta. Kā jau pēdējā laikā ierasts, oriģinālkompozīcijas ir ļoti sarežģītas un pat grūti tehniski izpildāmas, un te, Ķīpsalas hallē, vēl pievienojās apskaņošanas grūtības. Protams, ka izstāžu paviljons nav piemērots koncertiem. Koklētāju koncerts Ķīpsalā. Tad nu jautājums Rīgas Domei vai paspēsiet savas darbības laikā uzcelt jaunu koncertzāli? Kokļu skaņas un koncerta gaisotne paliks ilgi atmiņā, jo 420 kokles ir kas īpašs. Tāpat 4. jūlijā zem XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XV Deju svētku zīmes arī Mārtiņa baznīcā notika pūtēju orķestru koncerts. Tajā piedalījās Tukuma pilsētas pūtēju orķestris un Skaistkalnes pūtēju orķestris no Vecumnieku novada kopā ar savu sadraudzības partneri sieviešu kori Skalve no Bauskas novada Vecsaules pagasta. Baznīcā tauru skaņas skanēja fantastiski. Un jāņem vērā, ka gan dziedātāji, gan orķestranti visu nedēļu piedalās konkursos un mēģinājumos. Šis skanīgais koncerts bija sapulcējis daudz cienītāju. Aina Gailīte Laikrakstam Latvietis Sieviešu koris Skalve no Bauskas novada un Skaistkalnes pūtēju orķestris Sv. Mārtiņa baznīcā Pārdaugavā. Dziesmu un Deju svētki 5. jūlijs Deju lieluzvedums Tēvu laipas 1. koncerts Ļoti gaidīju šo dienu un tieši koncertu dienas gaismā. Karstums pamatīgs, bet riņķī staigā raibi gubu mākoņi. Šajā koncertā Austrālijas apvienoto deju kopu Jūrmalnieki nemeklēju un arī uz deju plača viņus nevarēju sazīmēt. Par cik stadionā Daugava biju jau uz pirmo mēģinājumu 2. jūlijā, man situācija bija skaidra un fotografēšanai laimīgi nokļuvu tribīņu pašā augšā. Kāpēc es to pieminu ar apsargiem ir kā ar bitēm nekad neko nevar zināt. Pirmais bija absolūti noraidošs un par presi neko nezināja, es arī viņam neko neskaidroju, lai paliek neziņā. Pie nākamās ieejas apsargs laipni jā, lūdzu, jums jāiet tur un tur, tikai, lūdzu, uzmanīgi pa kāpnēm. No augšas paveras skaists skats ar zaļu deju laukumu un sarkanbrūnu celiņu ap to. Pretī, pāri koku galotnēm redzams Rīgas dzīvojamais rajons, tukšas tribīnes un kā tērcītes apkārt satek dejotāju rindas. Noteiktajā laikā atskan fanfaras un viss sākas! Koncertā piedalās: 14 764 dalībnieki (603 deju kolektīvi); 281 jauniešu deju kolektīvs, 7061 dalībnieks; 263 vidējās paaudzes deju kolektīvi, 6137 dalībnieki; 59 senioru deju kolektīvi, 1220 dalībnieku; 14 latviešu diasporas kolektīvi, 346 dalībnieki. Lieluzveduma autori Jānis Deju lieluzveduma kopskats. Ērglis un Jānis Purviņš. Katra koncerta daļa veido konkrētu senču zīmi to per- Turpinājums 8. lpp.
Laikraksts Latvietis 8. lpp. Ceturtdien, 2013. gada 11. jūlijā Dziesmu un Deju svētki 5. jūl. Turpinājums no 7. lpp. Deju lieluzveduma Tēvu laipas 1. koncerts. Austrālijas Jūrmalnieki (pēdējā rindā, ar seju pret publiku) dejo 4. koncertā 6. jūlijā. Deju lieluzveduma Tēvu laipas 1. koncerts. FOTO Gunārs Nāgels FOTO Gunārs Nāgels fekti paveic azartiski, lepni un laimīgi dejotāji. Koncerts paiet vienā elpas vilcienā ar nepārtrauktām kulminācijām un emocijām, kas latvietim liek ik pa laikam meklēt kabatlakatiņu. Ļoti skaisti veidoti dejotāju uznācieni pārejas no vienas daļas uz nākamo. Ja pirms koncerta skatītāji vēl tā bažīgi palūkojās uz mākoņiem, tad vēlāk visu skati bija pievērsti tikai dejotājiem, un lietusgāze visus pārsteidza pēkšņi. (Es to pamanīju kā apgaismojuma maiņu, skatoties kameras actiņā.) Visi skatītāji momentā bija satērpušies plēvītēs un atbalstīja dejotājus lietus laikā ar milzīgām ovācijām, pārspējot pērkona dārdus. Un tad jau atkal spīdēja saule. Deja kā īsta dzīve! Uzveduma fināls bija skaists, katrs dejotājs ar spoguļplāksnītēm radīja milzums spožu saulīšu, tā pilnībā Koncertu atklāj ar Deju svētku karoga, kā arī visu deju kolektīvu karogu iepiepildot autoru ieceri. Kaut ko spe- nešanu. Priekšā deju virsvadītāji. Austrālijas Jūrmalnieku karogs redzams ciāli izcelt pat nemēģināšu, jo visu kreisā pusē mugurā. laiku skatītāju uzmanība bija pilnībā piesaistīta, var būt runa tikai par katram kādu konkrētu mīļāko deju. Kamēr skatītāji atstāja tribīnes, vairāki deju kolektīvi vēl grieza danci un fotografējās. Stadiona teritorijā par lietu vairs liecināja tik dažas peļķes. Mani novērojumi un piedzīvojumi: vēl joprojām Rīgas skatītājiem ir niķis skriet prom pirms priekškars ir kritis (cits uz tramvaju, cits uz bufeti...). Sākumā, kad skatītāji ieņēma savas vietas, pie manis pienāca cienīga vecuma dāma un teica biļetē ir rakstīts, ka nedrīkst fotografēt ar tādiem aparātiem, man atlika tikai atbildēt tiešām? nezināju, bet man nemaz nav biļetes. Mūsu īsā saruna apkārtējos izraisīja jautrību. Tā nu atkal viens posms ir noslēdzies, un pēc kāda laika viss sāksies no jauna jauna programma, mēģinājumi, Austrālijas Jūrmalnieku uznākšana 4. koncertā 6. jūlijā. konkursos cīņa par iekļūšanu XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI Deju svētku dalībnieka statusā. Lai piepildās dejotāju vēlmes! Un milzīgs paldies visiem dejotājiem par skaistajiem mirkļiem! Es ar meklēju kabatlakatu... Aina Gailīte Laikrakstam Latvietis
Ceturtdien, 2013. gada 11. jūlijā Laikraksts Latvietis 9. lpp. Dziesmu un deju svētki 6. jūlijs Noslēguma koncerta Līgo! ģenerālmēģinājums un pūtēju orķestru Dižkoncerts Folkloras dienas pasākums netālu no Operas. Alūksnes vidusskolas pūtēju orķestra defilē. Šodien dziedātājiem milzīga slodze plkst. 10.00 noslēguma koncerta Līgo ģenerālmēģinājums tērpos un ar skatītājiem, plkst. 19.00 ģenerālmēģinājums-koncerts. Karstums neatkāpjas, tas jūtams jau pulksten astoņos no rīta, kad kopā ar daudziem dalībniekiem dodos uz Mežaparka estrādi. Milzīgā skatuve ir tukša, tikai daži deju kolektīvi mēģina dejas viņiem atvēlētajā daļā, jo katrs mēģinājums tomēr ienes korekcijas. Steidzos visu apskatīt, noskaidrot, lai zinātu, kas sagaida Noslēguma koncertā. Kamēr nav drūzmēšanās, var apskatīt skaistos un tik dažādos latviešu tautas tērpus, parunāties latviski ar koristiem no Japānas, safotografēt interesantus tuvplānus, uzzināt kā tiek organizēta dziedātāju uznākšana uz skatuves pa balsīm, pēc Japāņu koris Gaisma piedalījās Noslēguma koncertā. kolonnu numuriem, tikai katram jāzina savs. Noteiktās vietās ir sakrauti milzīgi dzeramā ūdens pudeļu kalni, vairākās vietās atrodas teltis ar sarkanu krustu (ārstu palīdzība dienas garumā ir nepieciešama daudzas reizes). Ir amatnieku darinājumu tirdziņš, šo to no ēdamām lietām var nopirkt, protams, alus... un arī bankomāts, lai tak var tērēt naudu. Pirms plkst. 10 sāk skanēt taure āža rags, un koristi kā tērcītes samērā ātri saplūst uz estrādes. Arī skatītāju vietas pamazām aizpildās, esot bijusi problēma ar ienākšanu pa vieniem vārtiem. Izrādās uznāciens nav iekļāvies paredzētajā laikā. Estrādes vidū, pašā augšā stāv pūtēju orķestri, spožās taures laistās vien karstajā saulē. Tiek uznests Dziesmu svētku karogs, skaisti šūdināts. Man tik ienāca prātā, vai nu ir labi viņu sešas stundas balināt saulē. Un tad jau dziesma paņem visus savā varā. Ik pa laikam Koristiem jāsastājas uzgājienam numurētās kolonās. korim piebalso solisti, tad ar interesantu intermēdiju: kalēji-perkusionisti ar īstiem kalēju rīkiem un pat dūmiem. Visu vada dziedātāju un tautas iemīļoti virsdiriģenti. Ļoti daudz skaistu līgo dziesmu, bet to jau paredz pat koncerta nosaukums. Šoreiz vairāk nestāstīšu, lai paliek skaisti pārsteigumi Noslēguma koncertā. Plkst. 16.00 devos uz Rīgas centra parkiem, lai paklausītos folkloras dienas koncertus. Tie tik tiešām bija ļoti sirsnīgi un pulcēja sev apkārt klausītāju pulciņus. Pēc tam protams biju Doma laukumā uz pūtēju orķestru Dižkoncertu (man ļoti patīk pūtēji). Pretī Radio mājai laukuma malā bija uzcelta skatuve, un tās priekšā paliels laukums bija noklāts ar gumijotu pārklāju. Viss notika ar vērienu kā jau Dižkoncertā. Tā atklāšanā piedalījās un visus klātesošos sveica Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, TV filmēja, ļaudis centās iekļūt kadrā, Andrejs Volmārs intervēja māksliniekus. Skatītāju daudz, un ievē- Ģenerālmēģinājums ar publiku. Pa kreisi lielais ekrāns. roju, ka šīs nedēļas laikā daudzi vienkārši sēž uz bruģa, jo ir vēlme klausīties. Re, kā viss notiek, un daži vēl saka, ka Latvijā slikta Par cik koncertēja daudz orķestru, tad šoreiz rīkotāji, dzīve. Latvijai tak Dievs devis tik skaistu Dabu, un latvieši manuprāt, bija pārvarējuši konservatīvismu un veiksmīgi paši sev dāvājuši Dziesmu un Deju svētkus, tad atliek vien atrisinājuši orķestru kolektīvu maiņu uz skatuves. Segums doties uz sadziedāšanos pēc noslēguma koncerta Līgo! uz bruģa bija domāts Alūksnes un Gulbenes skolēnu pūtēju...dziedādama vien staigāju... orķestru defilē. Arī defilē programmā bija jaunumi (es tam Aina Gailīte sekoju), jo drīz to vajadzēs atrādīt Francijā. Laikrakstam Latvietis
10. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2013. gada 11. jūlijā Dziesmu un deju svētki 7. jūlijs Karoga gājiens 1873. gada Līgo karogs iznests no Rīgas Latviešu biedrības. Pie Brīvības pieminekļa. No kreisās: kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas priešsēdētāja Solvita Āboltiņa, Valsts prezidents Andris Bērziņš. Gājiens un noslēguma koncerts Līgo Svētku kulminācija sākās ar Karoga gājienu, t.i., no Rīgas Latviešu biedrības nama tika iznests īstenais 1873. gada karogs Līgo, aiz tā Deju svētku karogs un kā trešais ar šī gada Dziesmu svētku simboliku rotātais; katru svētku karogu pavadīja divi valsts karogi. Tas notika ļoti svinīgi un precīzi, valdīja pat satraukums. Un tad viss sākās pūtēju orķestra pavadībā karoga gājiens devās uz Brīvības pieminekli, ielu malās bija ļoti daudz skatītāju, un man liekas, ka arī pie pieminekļa valdīja satraukums. Maršruts bija precīzi izplānots, un karognesēji ieņēma savas goda vietas. Pie Brīvības pieminekļa vienā pusē bija izkārtoti Dziesmu svētku konkursu uzvarētāju kolektīvi, un viņiem pretī neliels paaugstinājums, uz kura stāvēja tautas tērpos tērpti astoņi bērni. Pēc brīža aiz viņiem nostājās Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, ministru prezidents un kultūras ministre. Sākās uzvarētāju apbalvošana. Pēc šīs svinīgās daļas sākās svētku dalībnieku gājiens pa Brīvības ielu līdz Dailes teātrim. Ielas malās skatītāji sveica dalībniekus, un visi bija priecīgi un smaidīgi. Pa to laiku Vecrīgā jau sākot no Daugavmalas pa Torņu un Smilšu ielu noteiktā secībā veidojās dalībnieku gājiens. Šeit bija ļoti interesanti. Es pievienojos Austrālijas latviešu apvienotajam korim Atbalsis un apvienotajai deju kopai Jūrmalnieki, ar viņiem kopā aizgāju līdz Dailes teātrim. Lai arī bija ilgi jāgaida un šaurajās ieliņās burzma bija milzīga, visi tautieši bija ļoti priecīgi un pacilāti; likās, ka nemaz pa zemi nestaigā. Ar visām jukām koristi Kara muzejā paguva uztaisīt ģimenes bildi ar visu karogu. Un tad jau vajadzēja doties ceļā. Tā nu es otrreiz nosoļoju gar Brīvības pieminekli. Skatītāju atsaucība bija apbrīnojama, man gan likās, ka daudzus mulsināja Jūrmalnieku nosaukums, jo bieži dzirdēju saucienos pieminam Jūrmalu. Tad vienu brīdi nez kāpēc tika ļoti paātrināts gājiena temps, vajadzēja gandrīz vai skriet. Mēs ar kora senioru nolēmām, ka tā skriet nav smuki un nav veselīgi, turpinājām gājienu iesāktajā tempā un turpat vien pie Dailes teātra nonācām, tur mūs sagaidīja visi trīs karogi. Devos uz Mežaparka estrādi. Tur jau dalībnieki pūtināja kājas pēc gājiena. Plkst. 19.00 sākās Noslēguma koncerts Līgo! Skatītāju bija, protams, ļoti daudz. Nelielu uzrunu teica Valsts prezidents, un turpmākās sešas stundas Mežaparks skanēja daudzbalsīgās dziesmās. Ar gavilēm tika sveikti virsdiriģenti, tika izsaukti autori, atkārtotas dziesmas. Ļoti sirsnīgi tika sveikts goda virsdiriģents Roberts Zuika, kurš šogad nosvinēja 100 gadu jubileju. Pēc Baumaņu Kārļa Dievs, svētī Latviju! dalībnieki un skatītāji ar ovācijām sveica cienīto diriģentu, kurš dziesmas izskaņā, atrodoties augšā uz diriģentu paaugstinājuma bija ļoti aizkustināts. Tas bija ļoti skaisti viss mūžs atdots latviešu dziesmai. Turpinājums 11. lpp. Gājiens. Apvienotais Austrālijas latviešu koris Atbalsis. Seko Austrālijas Jūrmalnieki. FOTO Gunārs Nāgels
Laikraksts Latvietis 11. lpp. FOTO Gunārs Nāgels Ceturtdien, 2013. gada 11. jūlijā Noslēguma koncerts. Dziesmu un deju svētki 7. jūl. No kreisās: Ivars Cinkuss, Roberts Zuika. Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freibergs. Noslēguma koncerts. ATBALSTIET LAIKR AKSTA DARBU, lai var am turpināt regulāri jūs informēt, izklaidēt un izglītot! Izmantojiet tīmekļa vietni: http://laikraksts.com/atbalstit.php FOTO Gunārs Nāgels Saule norietēja, debesis satumsa, estrāde mirdzēja dažādos toņos. Dziesmas skanēja daudzās balsīs; dziedātāji, kopā ar viesu koriem 15 708; 700 dejotāji un 1500 pūtēju orķestra dalībnieki. Pēc koncerta sākās nakts sadziedāšanās, tā beidzās pusseptiņos no rīta. Ir pavadīta ļoti skaista un interesanta nedēļa. Latvijas vārds ir izskanējis pasaulē labā nozīmē. Šis laiks ir tuvinājis daudzus cilvēkus. Gaidīsim un gatavosimies atkal visi latvieši nākamajiem svētkiem 2018. gadā! Aina Gailīte Laikrakstam Latvietis Turpinājums no 10. lpp.
12. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2013. gada 11. jūlijā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums Ārlietu ministrs aicina veidot informācijas kontaktbiržu Trešdien, 3. jūlijā ārlietu ministrs diskutējam ar aktīviem pilsoņiem no Edgars Rinkēvičs, piedaloties pirmā Pasaules latviešu ekonomikas un kā sadarboties, lai stiprinātu mūsu val- ļoti dažādām pasaules valstīm par to, inovāciju foruma diskusijā par Latvijas vietu globālajā pasaulē, uzsvēra diasporu, sacīja E. Rinkēvičs. sti, ekonomiskos sakarus un saikni ar informācijas apmaiņas nozīmi starp Ministrs uzsvēra, ka Ārlietu ministrijas izstrādātie darbības virzieni Latviju un tās uzņēmējiem dažādās pasaules valstīs, lai veicinātu ciešāku diasporas politikā ir vērsti uz to, lai sadarbību ar diasporu uzņēmējdarbības jomā. bā pret diasporu. Koncepts par globā- sabiedrība mainītu domāšanu attiecī- Ministrs aicināja izmantot foruma lo latvieti pauž ideju, ka tautiešu aizbraukšana nav jāuztver kā problēma, iespējas, lai veidotu virtuālu informācijas kontaktbiržu, kurā dažādās bet gan kā iespēja Latvijai stiprināt valstīs strādājoši Latvijas uzņēmēji saikni ar savu diasporu un ar to sadarboties. varētu apmainīties ar informāciju par konkrētiem viņus interesējošiem jautājumiem attiecīgajā valstī. ir labs pamats tālākai ekonomiskai E. Rinkēvičs norādīja, ka Latvijai Ārlietu ministrijai ir divas lielas attīstībai dalība NATO un Eiropas prioritātes: ārējo ekonomisko attiecību veicināšana un sadarbība ar tautieaicinājumu pievienoties eiro zonai un Savienībā, kā arī šogad saņemtais uzšiem ārvalstīs: gan ar tiem, kuri ārpus uzsākt sarunas par pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības or- Latvijas nodzīvojuši jau vairākus desmitus gadus, gan tiem, kuri Latviju ganizācijai (OECD). Latvija turpinās pametuši pavisam nesen. Man ir liels attīstīt uzsākto sadarbību ar Austrumu prieks, ka tiekamies šajā forumā un partnerības un Centrālāzijas valstīm, kas iezīmē arī jaunus eksporta tirgus Latvijas uzņēmējiem. Ministrs iepazīstināja foruma dalībniekus ar Latvijas diplomātisko pārstāvniecību tīkla attīstības plāniem līdz 2020. gadam, kura izstrādē būtiski aspekti bija Latvijas ekonomisko interešu veicināšana un sadarbība ar diasporu. Viņš uzsvēra arī Latvijas goda konsulu darba nozīmi dažādās pasaules valstīs un izteica pateicību goda konsuliem par aktīvo darbu, kas ieguldīts, lai veicinātu sadarbību ar Latviju ekonomikā, kultūrā un citās jomās. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu organizē Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Ārlietu ministrija. Dalībai forumā reģistrējušies vairāk nekā 350 latviskas izcelsmes uzņēmēji, pētnieki, finansisti, inženieri, juristi u.c. profesionāļi no 21 valsts. LR Ārlietu ministrija Foruma dalībnieki. FOTO LR Ārlietu ministrija Foruma dalībnieki. FOTO LR Ārlietu ministrija Biedrības Daugavas Vanagi Latvijā paziņojums presei Par biedrību Daugavas Vanagu Latvijā Limbažu nodaļa Biedrība Daugavas Vanagi Latvijā Daugavas Vanagu saimei piederošā biedru organizācija Latvijā, un pilnībā norobežojas no biedrības Daugavas Vanagu Latvijā Limbažu nodaļa aktivitātēm gan šodien, 2013. gada nodaļa. Biedrības DVL reģistrāci- tajā nav struktūrvienības Limbažu 4. jūlijā, gan citās dienās, jo abas biedrības ir savstarpēji nesaistīti sabiedris- un pārvaldes orgāns delegātu sajas adrese ir Rīgā, Slokas ielā 122 ki veidojumi. pulcē ievēlēta valde, par ko liecina Uzziņai: Biedrība Daugavas Vanagi Latvijā ir vienīgā vispasaules Uzņēmumu reģistrā. Biedrība atbilstoši ieraksti Latvijas Valsts Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa ir privāta iniciatīva, par kuras aktivitātēm var atbildēt tikai un vienīgi tās reģistrētie valdes locekļi Imants Dambis, Gunārs Grīnbergs un Ruta Prauliņa. Daugavas Vanagi, sasauksimies! Biedrības Daugavas Vanagi Latvijā valde Abonējiet laikraksta Latvietis drukāto izdevumu! Abonements $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Dāviniet sev vai citam! Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: Sterling Star Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī http://www.laikraksts.com
Ceturtdien, 2013. gada 11. jūlijā Laikraksts Latvietis 13. lpp. Jāzepa Vītola spiningošanas sacensības Pirmo reizi norisinājās Liepājas ezerā Piektdien, 21. jūnijā Latvijas meistarība un veiksmes faktors. Trešo mūziķi, mākslinieki un dažādu citu vietu no ceturtās šķīra vien 300 grami. profesiju pārstāvji piedalījās latviešu Sacensību dalībnieki cīnījās par mūzikas klasiķa Jāzepa Vītola dzimšanas 150. gadskārtai veltītajā līdaku Vērpes gleznu, ko mākslinieks veido- galveno balvu jeb Grand Prix Edgara copē, ko Liepājas ezerā rīkoja Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijas pasniedza. Balvas vērtīgus makšķeja speciāli šim notikumam un pats arī Komponistu savienība. rēšanas piederumus godalgoto vietu Spiningošanas sacensību dalībnieki bija mūziķi gan no Liepājas pilsētas Dome ar tās priekšsēdētāja ieguvējiem bija sarūpējusi arī Liepājas Simfoniskā orķestra, gan arī no Rīgas vietnieces Silvas Goldes gādību un kolektīviem Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Latvijas Nacionā- Balvas pasniegt bija ieradies Liepājas veikals Cope (Liepājā, Rīgas ielā 19). lās operas, piedalījās arī mākslinieki, Domes pārstāvis, mūziķis Valdis Skujiņš, kurš arī pats ir kaislīgs makšķer- aktieri un citu profesiju pārstāvji. Mūzikas vēsturnieks Arnolds Klotiņš pirms sacensību starta laivu bāzē neņēma. nieks, bet šoreiz gan dalību sacensībās Laivinieki (Otaņķu pagastā) dalībniekiem nolasīja īsu lekciju par kompo- smago līdaku saņēma Uldis Spigulis. Grand Prix par lielāko 2,8 kg nista Jāzepa Vītola makšķerēšanas 1. vietu komandu vērtējumā par noķerto zivju kopsvaru 6,44 kg ieguva Lie- gaitām un piedzīvojumiem. Kā jau ierasts sacensību dienā laika pājas Simfoniskā orķestra mūziķu komanda Juris Tereščuks un Artis Zēns. apstākļi spiningošanai nebija piemēroti liels karstums, biežas laika maiņas, 2. vietu ar 5,10 kg lomu ieņēma Uldis arī stiprs pērkona negaiss un pat īslaicīga vētra. Tāpēc rezultāti bija blīvi, 3. vietā ar 3,20 kg iekļuva diriģents Spigulis un Renārs Herings, savukārt un jo īpaši svarīga bija makšķernieku Mārtiņš Ozoliņš ar savu brāli Viesturu Ozoliņu. Tie bija tiešām lieliski mači! Neskatoties uz to, ka Liepājā ir tāds ezers un tādas iespējas, nemaz nekas tik bieži nenotiek, saka galvenās balvas ieguvējs, pieredzējis makšķernieks Uldis Spigulis. Arī Latvijas Nacionālās operas un profesionālā pūtēju orķestra Rīga diriģents Mārtiņš Ozoliņš pauž sajūsmu par šo pasākumu: Liels paldies rīkotājiem, ka izrāva mūs šajā karstajā laikā, kad tūlīt Dziesmu svētki un dažādi citi nozīmīgi vasaras koncerti. Ir fantastiski satikt kolēģus mūziķus un citus radošo profesiju pārstāvjus pavisam citā vidē un gaisotnē. Fantastisks bija vakara saviesīgais pasākums, kad pēc copes pie ugunskura baudījām turpat kopīgi gatavoto zivju zupu. Reti kad tā gadās! Pēdējā gada laikā šis bija viens no jaukākajiem pasākumiem. Un man ir tāds prieks, ka sabrauca tik daudz dalībnieku! Iveta Vēvere Liepājas Simfoniskā orķestra sabiedrisko attiecību vadītāja Arnolds Klotiņš stāsta par Jāzepu Vītolu pirms starta. FOTO Publicitātes foto No kreisās: Edgars Vērpe un Grand Prix ieguvējs Uldis Spigulis. FOTO Publicitātes foto Rīga 2014 Trešdienu vakaros Esplanādē 2014 būs skatāmas Eiropas kino filmas Jau trešdienā, 10. jūlijā šīs filmas māksliniecisko fenomenu, tiķes Dita Rietuma un Daira Āboliņa. plkst. 21.00, ar filmas Dokumentālists kā arī iepazīstināja klātienē ar filmas Savukārt sestdienu vakaros radoši informatīvajā bezmaksas seansu radoši informatīvajā autoriem Ivaru Zviedri un Inesi Kļavu. telpā Esplanāde 2014 tiks telpā Esplanāde 2014 tika uzsākti Lattelecom filmu vakari, kas norisināsies Turpmākajos kino vakaros radoši rādītas latviešu kinofilmas. Radoši informatīvā telpa Esplavājot katru trešdienas vakaru, piedā- informatīvajā telpā Esplanāde 2014 nāde 2014 vasaras garumā ir vieta skatītājiem noskatīties Eiropas tiks demonstrētas dažādas Eiropas koncertiem, izrādēm, diskusijām un labākās filmas. valstu filmas tās būs populāras, atzītu radošajām darbnīcām. Esplanāde 2014 Kā cikla atklāšanas filma ir izvēlēta Eiropas režisoru veidotas filmas, ir nodibinājuma Rīga 2014 atvērtais Eiropā popularitāti guvusī latviešu pārstāvot visplašāko žanru klāstu birojs un vienlaikus jauna tikšanās režisora I. Zviedra filma Dokumentālists drāmas, melodrāmas un komēdijas, vieta pilsētā, kur izvietota Latvijas savdabīgs cilvēku attiecību por- tādejādi ļaujot iepazīt daudzveidīgo Nacionālās bibliotēkas lasītava, Rīga tretējums, kura centrā ir dokumentālās Eiropas kino pieredzi, un kopīgi gatavojoties 2014 informācijas centrs, apmeklētāju filmas režisors un viņa varone vientuļniece pēc gada Rīgā gaidāmajai ērtībai kafejnīca, apzaļumota terase, Inta. Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas kā arī Rīga 2014 partnera Lattelecom Pirms filmas ievadvārdus teica kinokritiķe ceremonijai. Lattelecom Daira Āboliņa, pastāstot par filmu vakaru kino izlasi veido kinokri- Turpinājums 15. lpp.
14. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2013. gada 11. jūlijā Uzsākta reģistrācija grāmatu draugu ķēdei Pārvietos grāmatas no vecās bibliotēkas ēkas uz jauno Radoši informatīvās telpas Esplanāde 2014 atklāšanā ceturtdien, 27. jū- priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Rīgas šanā pirmie reģistrējās Rīgas domes nijā, izmantojot Lattelecom bezmaksas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris wi-fi, tika uzsākta reģistrācija grāmatu Ameriks, Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un nodibinājuma draugu ķēdei. Tā būs unikāla akcija, kas 2014. gada 18. janvārī atklās Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu. pas kultūras galvaspilsētas gada pro- Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle, Eiro- Tā būs līdz šim nebijusi akcija, atklājot Eiropas kultūras galvaspilsētas Visi reģistrētie dalībnieki saņem jektu vadītāji un brīvprātīgie. gadu. Brīdī, kad Rīgai būs pievērsta grāmatu draugu ķēdes piespraudi, kas liela starptautiskā uzmanība, dzīvā apliecina dalību šajā tautas akcijā. Reģistrējoties internetā, piespraudi varēs grāmatu ķēde simboliski apliecinās tās nepārejošās un fundamentālās vērtības, kas daudzu paaudžu garumā ir planāde 2014. saņemt radoši informatīvajā telpā Es- veidojušas mūsu tautas kultūras gēnu, Grāmatu draugu ķēde 2014. gada kas tiek nodots no paaudzes paaudzē 18. janvārī norisināsies pl. 12.00- uzsver nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle. rokā no vecās bibliotēkas ēkas uz jau- 18.00, pārvietojot grāmatas no rokas Ikviens interesents grāmatu ķēdei var reģistrēties Rīga 2014 kultūras vēsturiskajā mirklī, kad grāmatas pārno, tādējādi ikviens varēs piedalīties portālā www.riga2014.org un radoši celsies uz jauno Gaismas pili, un gūt informatīvajā telpā Esplanāde 2014, gandarījumu par šādu tautas kultūras kas būs atvērta katru dienu no pl.12.00 gara apliecinājumu. līdz 20.14. Dziesmu un deju svētku laikā Esplanāde 2014 norisinājās daudzi bibliotēkas ēkas K. Barona ielā 14 līdz Ceļš no vecās Latvijas Nacionālās ar svētkiem saistīti pasākumi, tāpēc Gaismas pilij ir 2014 metrus garš un darba laiks bija pagarināts no pl.10.00 reģistrēšanās sistēmā sadalīts astoņās līdz 22.00. Dziesmu un deju svētku dalībnieki un apmeklētāji reģistrēties grā- Raiņa bulvāris, Raiņa bulvāris Aspa- zonās: Vērmanes dārzs, Merķeļa iela matu draugu ķēdei varēja arī Mežaparkā, kur darbojās Rīga 2014 informācijas iela, 11. novembra krastmala, Akmens zijas bulvāris, Audēju iela, Grēcinieku punkts un Rīga 2014 partneris Lattelecom nodrošinās bezmaksas wi-fi. var izvēlēties sev izdevīgāko vietu un tilts un Mūkusalas iela. Reģistrējoties Radoši informatīvās telpas atklā- laiku. PBLA izglītības padomes rezolūcijas Pēc konferences Latvieši pasaulē piederīgi Latvijai Pēc konferences Latvieši pasaulē mas otrajā un trešajā paaudzē, taču piederīgi Latvijai, kas notika Rīgā tagad moderno tehnoloģiju pārsātimas 2013. gada 1. jūlijā, strādājot darba nātajā 21. gadsimtā asimilācijas process grupā Diasporas skolotāji un ārpusskolas norit daudz ātrāk. Jaunizbraucēju aktivitāšu veidotāji, kurā piedalījās bērni pēc pieciem ārpus valsts pavabinieki, Latviešu valodas aģentūras dardītiem gadiem vairs nerunā latviski. Saeimas Izglītības, zinātnes Tāpēc valstij ir jāiegulda bērnos nekavējoties, un kultūras komisijas priekšsēdētāja jo ar katru gadu krītas gan va- Ina Druviete, Pasaules brīvo latviešu lodas, gan latviskās identitātes apziņas apvienības Izglītības padomes locekļi, līmenis. Valsts vēstures un nācijas izdzīvošanas Amerikas Latviešu apvienības Izglītības vārdā šodien visiem spē- padomes priekšsēde un daudzi kiem jāpretojas šim procesam, pirms diasporas skolu skolotāji, izdarāmi kļuvis par vēlu. vairāki secinājumi. Latvijas valsts ierēdņi jau sāk apzināties Piecdesmit trimdas gados latvieši ievērojamos riskus, un pēdējā savu valodu saglabājuši vairākās paaudzēs, gadā diasporas skolas ārvalstīs saņē- asimilācijas sekas bija manāmušas gan finansiālu, gan metodisku Grāmatu draugu ķēdes nozīmīte, ko saņem ikviens, reģistrējoties dalībai. (Autors: Kaspars Garda, Rīga 2014) Vērmanes dārza zona paredzēta dalībniekiem ar bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt Akmens tilta zonā, lūgti pieteikties īpaši izturīgie un drosmīgie, kurus nebaida iespējamais vējš un sals. Ceļa posmā no vecās un jauno bibliotēkas ēku tiks gādāts par iespējām sasildīties un baudīt siltu dzērienu. Savukārt domājot par grāmatu drošību, tās tiks atputekļotas un ievalcētas. Plānots, ka kopumā grāmatu draugu akcijā piedalīsies 20 tūkstoši cilvēku, tostarp augsta līmeņa ārvalstu viesi, kas apmeklēs Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšanu. Nodibinājuma Rīga 2014 sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare atbalstu, pateicoties pašaizliedzīgajiem un ieinteresētajiem Latviešu valodas aģentūras darbiniekiem, it sevišķi direktora vietniecei, Izglītības daļas vadītājai Dacei Dalbiņai un diasporas projektu koordinatorei Aijai Otomerei. Darbs jāturpina, reemigrācijas sakarā veidojot Profesionālās pilnveides kursus Latvijas skolotājiem, kas strādā ar reemigrējušajiem (un diasporas) bērniem, jāturpina strādāt pie diasporas latviešu valodas apguves mācību programmu pilnveides sadarbībā ar speciālistiem diasporā; jāpopularizē materiāli, tos izvieto- Turpinājums 15. lpp. FOTO Publicitātes foto Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem vai paziņojumiem. Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $55.