LATVIJAS REPUBLIKAS PASTAVIGA PĀRSTĀVNIECĪBĀ EIROPAS SAVIENĪBA PERMANENT REPRESENTATION OF THE REPUBLIC OF LATVIA TO THE EUROPEAN UNION

Transcription

1 Ref. Ares(2016) /02/2016 LATVIJAS REPUBLIKAS PASTAVIGA PĀRSTĀVNIECĪBĀ EIROPAS SAVIENĪBA PERMANENT REPRESENTATION OF THE REPUBLIC OF LATVIA TO THE EUROPEAN UNION 23, Avenue des Arts 1000 Bruxelles Belgium Tel: +32 (0) Fax: +32 (0) permrep.eu@mfa.gov.lv No. Z.b.9^i90 Brussels <У Ft&bUtZ/Mf,2016 Directorate-General for Environment European Commission B-1049 Brussels/Belgium env-seveso@ec.europa.eu I have the honor to forward to you information prepared by the Ministry of Environmental Protection and Regional Development of Latvia regarding the SEVESO Directive report for the years For any further information kindly contact Mrs Anita Drondina (phone: , anita.drondina@mfa. gov.lv).

2

3 PIELIKUMS 1. dala -Anketa gadam Anketa trīsgadu pārskatam, kas minēts 19. panta 4. punktā Direktīvā 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas 0SEVESO II) 1. Vispārīga informācija a) Vai ir veiktas būtiskas izmaiņas attiecībā uz galvenajām kompetentajām iestādēm, kas atbild par Seveso II direktīvas izpildi, vai attiecībā uz to galvenajiem uzdevumiem? Nav veiktas būtiskas izmaiņas galvenajās kompetentajās iestādēs. b) Uz uz cik uzņēmumiem attiecās noteikumi, ar ko transpone 6. un 9. pantu (visi Seveso uzņēmumi), uz cik no tiem noteikumi, ar ko transpone 6. pantu (tā sauktie zemākā līmeņa uzņēmumi RANP) un uz cik no tiem noteikumi, ar ko transpone 9. pantu (tā sauktie augstākā līmeņa uzņēmumi DP)? KOPĀ RANP DP c) Sniedziet statistikas iedalījumu, apkopojot visu Seveso uzņēmumu darbības uz , izmantojot SPIRS darbību sarakstu šā pielikuma 2. daļā Degvielas glabāšana (tostarp apkure, mazumtirdzniecība u.c.) 32 (KU SIA Omega Holding", SIA Danfort", SIA Oktans", SIA EAST-WEST TRANSIT" Cēsu NB, SIA EAST- WEST TRANSIT" Valmieras NB, SIA TĪNE" Valkas NB, SIA Ventamonjaks serviss", SIA EAST-WEST TRANSIT" Rēzeknes NB, AS Virši-A" degvielas noliktava Avoti", SIA V.Biļuka komercfirma EVIJA", LSEZ SIA Glen Oil", SIA Jāņa centrs" Torņi", SIA VL Bunkering", SIA RDZ Energy", SIA WOODISON TERMINAL", SIA OVI", SIA RIX J ET RIGA", SIA Nordeka Oil", SIA LatRosTrans" LRDS Ilūkste", SIA Ventspils nafta" termināls", AS Ventbunkers", SIA Ventali Termināls", LSEZ SIA DG Termināls", LSEZ SIA Transit Termināls", AS Saldus naftas bāze" Torņi", SIA Naftimpeks", SIA T2 TERMINAL", AS B.L.B. Baltijas termināls", SIA Statoil&Retaü" Rīgas termināls, SIA Neste Latvija" Rīgas termināls, SIA Lukoil Baltija R" Olaines NB, LSEZ SIA GI Termināls") 16 Vispārējā ķimikāliju ražošana (nav iekļauta iepriekš) 2 (SIA Tenachem", SIA Atbildi uz šo jautājumu var pilnīgi vai daļēji aizstāt, norādot uz SPIRS ziņojumu un pievienojot minēto ziņojumu, kas attiecas uz gadu (ziņošanas pienākums saskaņā ar 19. panta 1.a punktu). Dalībvalstis, kuras šajā SPIRS ziņojumā izmanto NACE kodus nozares klasificēšanai, var turpināt izmantot šos kodus darbību aprakstā SPIRS darbību saraksta vietā. 1

4 Olaines ķīmiska rūpnīca Biolars"") 20 SDG uzglabāšana un sadale 4 (SIA AGA" Valmieras Gaisa sadales rūpnīca, LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs" Gaisa sadalīšanas ražotne, SIA AGA" Zaķumuiža, AS Latvijas Gāze" Inčukalna pazemes gāzes krātuve) 22 Sašķidrinātas naftas gāzes glabāšana 8 (AS Baltic Coal Terminal", SIA A un C", SIA PRO GĀZE SNGB", SIA INTERGAZ", SIA Latvijas propāna gāze" Latgales reģionālās pārvalde Daugavpils, SIA Latvijas propāna gāze" Kurzemes reģionālās pārvalde Ventspils, SIA Latvijas propāna gāze" Vidzemes reģionālās pārvalde Valmiera, SIA Latvijas propāna gāze" Rīgas eksporta GUS) 25 Stikla ražošana 1 (AS Valmieras stikla šķiedra") 28 Citas darbības (kas nav iekļautas iepriekš) 3 (SIA VARS", AS Latvijas ķīmija", AS Ventamonjaks") 31 Elektroenerģijas ražošana, apgāde un sadale 2 (VAS Latvenergo" Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2) 33 Metālu apstrāde 2 (VAS Latvijas dzelzceļš" Lokomotīvju remonta centrs Lokomotīvju serviss" Daugavpils ražotne, VAS Latvijas dzelzceļš" Lokomotīvju remonta centrs Lokomotīvju serviss" Rīgas iecirknis) 37 Mēslošanas līdzekļu ražošana un uzglabāšana 5 (SIA NPK Ekpert", SIA Baltic Agro", SIA Alpha Osta", SIA Riga fertilizer terminal", LPKS Latraps") 41 Medikamentu ražošana 2 (AS Olainfarm", AS Grindeks") 42 Sprāgstvielu ražošana, iznīcināšana un uzglabāšana 1 (SIA Sprādziens") 48 Koka apstrāde un mēbeles 1 (AS Latvijas finieris" rūpnīca Lignums") d) Uz šo jautājumu atbildēt nav obligāti: Uz cik daudziem no Seveso uzņēmumiem attiecas Direktīva 2010/75/ES (IED) vai cik daudzi uzņēmumi ietver iekārtas, uz kurām attiecas Direktīva 2010/75/ES (IED), kas seko Direktīvai 2008/1/EK? Ja uzņēmumiem vai to daļām piemēro gan Seveso, gan IED kā tas praksē ietekmē veidu, kā kompetentās iestādes piemēro Seveso attiecīgajiem uzņēmumiem? 2. Operatīvās rīcības plāni a) Attiecībā uz cik augstākā līmeņa uzņēmumiem kompetentās iestādes pieņēmušas lēmumu saistībā ar drošības pārskatā iekļauto informāciju, ka prasības ārējā operatīvās rīcības plāna sagatavošanai saskaņā ar 11. panta 6. punktu nav piemērojamas? Visiem objektiem, kas izstrādā drošības pārskatu, ir jāizstrādā ārpusobjekta civilās aizsardzības plāni (turpmāk - CA plāni). LV 2 LV

5 b) Cik augstākā līmeņa uzņēmumiem (uz kuriem attiecas prasība izstrādāt ārējo operatīvās rīcības plānu) izraudzītās iestādes nav sagatavojušas ārējo operatīvās rīcības plānu, kas minēts 11.1 panta c) punktā? Visiem objektiem, kam jāizstrādā drošības pārskati, ir izstrādāti ārpusobjekta CA plāni. c) Cik augstākā līmeņa uzņēmumiem gada 31. decembrī pēdējos trīs gados nav pārbaudīts ārējais operatīvās rīcības plāns, kā tas paredzēts 11. panta 4. punktā? Ārējais operatīvās rīcības plāns nav pārbaudīts vienam objektam - SIA "T2 Termināls" bijušais SIA "MANN-TESS", Tvaika ielā 7k-l, Rīgā, mācību regularitāte netika ievērota (notikušo mācību datumi un ), sakarā ar objekta strukturālām izmaiņām (SIA "T2 Termināls" vēstule, VUGD reģistrēta Nr /2555). d) Sniedziet informāciju par galvenajiem pasākumiem, lai nodrošinātu sabiedrībai specifisku informāciju (trauksmes sistēmas, galvenās reaģēšanas pasākumi un kārtība, kā novērš nelaimes gadījuma blakusparādības). Divas reizes gadā tiek pārbaudīta civilās trauksmes un apziņošanas sistēma, pirms tam informējot sabiedrību par to, kādai būtu jābūt rīcībai, izdzirdot trauksmes sirēnu, kā arī pārbaudes laikā pārraidot informāciju elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Objekti, kuri izstrādā drošības pārskatu izstrādā informatīvo materiālu iedzīvotājiem, kurā iekļauj informāciju par objekta trauksmes un apziņošanas sistēmu, civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu, kā arī par rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā. Izstrādājot objekta CA plānu vai ārpusobjekta CA plānu tiek veikta to sabiedriskā apspriešana. Ārpusobjekta CA plāni tiek pievienoti attiecīgās pašvaldības CA plānam, kurš savukārt tiek publicēts attiecīgās pašvaldības mājas lapā. e) Sniedziet īsu paskaidrojumu par to, kā notiek ārējo operatīvās rīcības plānu pārbaude (piemēram, daļēja pārbaude, pilnīga pārbaude, iesaistot avārijas dienestus, izmantojot datorus utt.) un kādā gadījumā tos uzskata par atbilstošiem. Precizējiet kritērijus, kas tika izmantoti, lai uzskatītu, ka ārējais operatīvās rīcības plāns ir atbilstošs un ka ārējais operatīvās rīcības plāns ir pārbaudīts. Ārpusobjekta CA plāna pārbaude notiek veicot praktiskās civilās aizsardzības mācības, atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 22.septembra noteikumu Nr.772 "Noteikumi par civilās aizsardzības mācību veidiem un organizēšanas kārtību" prasībām, kurās tiek iesaistītas visas institūcijas, kas norādītas minētajā plānā. Mācību izvērtēšanas kritēriji ir noteikti minēto noteikumu 3.pielikumā. 3. Informācija par drošības pasākumiem a) Sniedziet vispārīgu informāciju par savas valsts stratēģiju, koncepciju un attīstību pēdējo trīs gadu laikā attiecībā uz to, kā sabiedrība un personas, kuras var ietekmēt Seveso nelaimes gadījums, ir informētas par smagu nelaimes gadījumu briesmām, iespējamajām sekām un drošības pasākumiem. LV 3 LV

6 Objekti, kuri izstrādā drošības pārskatu izstrādā informatīvo materiālu iedzīvotājiem, kurā iekļauj informāciju par objekta trauksmes un apziņošanas sistēmu, civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu, kā arī par rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā. Izstrādājos objekta CA plānu vai ārpusobjekta CA plānu tiek veikta to sabiedriskā apspriešana. Ārpusobjekta civilās aizsardzības plāni tiek pievienoti attiecīgās pašvaldības civilās aizsardzības plānam, kurš savukārt tiek publicēts attiecīgās pašvaldības mājas lapā. b) Par cik augstākā līmeņa uzņēmumiem vismaz reizi pēdējos piecos gados (2010, ) ir sniegta informāciju sabiedrībai? Visiem objektiem, kuri izstrādā drošības pārskatu ir izstrādāts informatīvais materiāls iedzīvotājiem, kurā iekļauta informācija par objekta trauksmes un apziņošanas sistēmu, civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu, kā arī par rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā. Vienam objektam ir veikta sabiedriskā apspriešana par ārpusobjekta CA plānu (SIA "Riga Fertilizer Termināls"). c) Sniedziet statistikas iedalījumu, norādot kurš (operators, iestādes) un ar kādiem līdzekļiem (piemēram, operatoru vai iestāžu brošūras, skrejlapas, elektroniskais pasts, SMS) darījis zināmu informāciju saskaņā ar 3. b) punktu. Visiem objektiem, kuri izstrādā drošības pārskatu ir izstrādāts un izplatīts informatīvais materiāls iedzīvotājiem, kurā iekļauta informācija par objekta trauksmes un apziņošanas sistēmu, civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu, kā arī par rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā. d) Sniedziet īsu paskaidrojumu par sistēmām, kas izveidotas, lai uzraudzītu, ka šī informācija ir sniegta/ir pieejama. Uzraudzību, kā tiek īstenota šī informatīvā materiāla izdale veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - VUGD) ikgadējās ugunsdrošības un civilās aizsardzības pārbaudēs. e) Uz šo jautājumu atbildēt nav obligāti: Uz par cik augstākā līmeņa uzņēmumiem ir pastāvīgi pieejama atjaunināta informācija? f) Uz šo jautājumu atbildēt nav obligāti: sniedziet statistikas iedalījumu, norādot kurš (operators, iestādes) un ar kādiem līdzekļiem (piemēram, operatoru vai iestāžu paziņojumi, tīmekļa vietnes) darījis pastāvīgi pieejamu informāciju saskaņā ar 3.e) punktu. g) Uz šo jautājumu atbildēt nav obligāti: Uz par cik zemākā līmeņa uzņēmumiem ir pastāvīgi pieejama atjaunināta informācija? 4. Pārbaudes LV 4 LV

7 a) Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurās pārbaužu programma smagu nelaimes gadījumu briesmu paredz vērtēt sistemātiski kādi ir galvenie kritēriji, pēc kuriem notiek sistemātiskā vērtēšana? Pārbaudes SEVESO objektos tiek plānotas saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumu Nr.532 Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.532) lll.punktu: Inspekcijas programmā paredz, ka komplekso pārbaudi veic ne retāk kā: 1. reizi kalendāra gadā - ikvienā objektā, kas atbilstoši šiem noteikumiem izstrādā drošības pārskatu; 2. reizi trijos gados - citos objektos, uz kuriem attiecas šie noteikumi. Pārbaužu kritēriji attiecībā uz civilo aizsardzību un ugunsdrošību ir noteikti šādos Ministru kabineta noteikumos: 1. Ministru kabineta 2008.gada 22.septembra noteikumi Nr.772 "Noteikumi par civilās aizsardzības mācību veidiem un organizēšanas kārtību". 2. Ministru kabineta 2007.gada 18.septembra noteikumi Nr.626 "Noteikumi par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai". 3. Ministru kabineta 2007.gada 11.septembra noteikumi Nr.612 "Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam". 4. Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumi Nr.530 "Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība". 5. Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.423 "Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība". 6. Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.82 Ugunsdrošības noteikumi". 7. Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumi Nr.686 Noteikumi par iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijām un tiesībām". b) Uz šo jautājumu atbildēt nav obligāti: Kāda informācija (ja tāda ir) no pārbaužu programmas un pārbaužu ziņojumiem ir pieejama sabiedrībai? c) Sniedziet vispārēju apkopojošu informāciju par darbību veidiem (piemēram, lietošanas aizliegumi, sankcijas vai citi pasākumi), kas veiktas saistībā ar nelaimes gadījumiem un negadījumiem, un neatbilstību atļauju izsniegšanas nosacījumiem ziņojuma laikposmā. Vienu reizi gadā katrā objektā tiek organizēta plānota ugunsdrošības pārbaude. Par pārbaudes gaitu un rezultātiem tiek sastādīti pārbaudes akti, kuros ir norādīti ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību pārkāpumi, kā arī to novēršanas termiņi. Viens pārbaudes akta eksemplārs tiek iesniegts pārbaudāmā objekta īpašniekam (valdītājam), vadītājam vai pilnvarotai personai pārkāpumu novēršanai. Otrs LV 5 LV

8 pārbaudes akta eksemplārs paliek VUGD uzraudzības lietā. Informācija par ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību pārkāpumiem tiek sniegta Valsts vides dienestam (turpmāk - WD). Laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gadam par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu tika piemēroti administratīvie sodi 32 reizes, no kuriem par civilās aizsardzības prasību pārkāpšanu, kuras noteiktas civilās aizsardzības jautājumus regulējošos normatīvajos aktos tika uzlikti 3 administratīvie sodi. Laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gadam par pārkāpumiem, kad būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatācija, būvdarbi vai produkcijas laišana tirgū var radīt nepieļaujamu risku cilvēkiem un materiālajām vērtībām tika sastādīti 4 brīdinājumi par būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatācijas, būvdarbu vai produkcijas tirgū laišanas apturēšanu vai ierobežošanu. Visi objekti, kuri izstrādā drošības pārskatu un rūpniecisko avārijas novēršanas programmu izstrādā CA plānus. Izskatot VUGD iesniegtos CA plānus, tika konstatēts, ka pārsvarā tajos nepieciešams veikt precizējumus un papildinājumus. Pēc šādu CA plānu izskatīšanas VUGD norāda, ka objekts ekspluatāciju var turpināt, bet objekta civilās aizsardzības plānā nepieciešams izdarīt attiecīgus labojumus, grozījumus vai papildinājumus. Izskatot VUGD iesniegtos informatīvos materiālus, tika konstatēts, ka pārsvarā tajos nepieciešams veikt precizējumus un papildinājumus. Pēc atkārtotās iesniegšanas, ja VUGD atzinumos noradītie priekšlikumi tika ņemti vērā, CA plāni un informatīvie materiāli tiek saskaņoti. d) Cik augstākā līmeņa uzņēmumos ir veiktas pārbaudes uz vietas ik pēc divpadsmit mēnešiem? Visos augstākā līmeņa uzņēmumos (29), ir veiktas pārbaudes. e) Cik augstākā līmeņa uzņēmumos, kuriem nepiemēro 4.d) punktu, pēdējos trijos gados veiktas pārbaudes uz vietas? Veiktas pārbaudes uz vietas visos augstākā līmeņa uzņēmumos (kuriem nepiemēro 4.d) punktu). f) Cik zemākā līmeņa uzņēmumos veiktas pārbaudes uz vietas pēdējos trijos gados? Objekti, kuriem nepieciešams izstrādāt rūpniecisko avāriju novēršanas programma: 2012.gadā - 15; ; "Domino" efekts Sniedziet atbildes (ne skaitliskā formā) par to, kā ir nodrošināta 8. panta minēto mērķu saistībā ar "domino" efekta sekām sasniegšana un aprakstiet jūsu pieredzi, piemērojot šo pantu laikposma ziņojumā. Saskaņā ar MK noteikumi Nr. 532 ir jānosaka uzņēmumu vai objektu grupas, kur varētu izraisīties domino efekti, ņemot vērā iespējamās lielās avārijas gan augstākā LV 6 LV

9 v līmeņa uzņēmumos", gan zemākā līmeņa uzņēmumos". Sādu uzņēmumu vai objektu grupas nosaka VVD, izmantojot iesniegumos, rūpniecisko avāriju novēršanas programmās un drošības pārskatos sniegto informāciju un ņemot vērā: bīstamās vielas, kas atrodas objektos un uzņēmumos, to īpašības, agregātstāvokli un daudzumu, kā arī izvietojumu; tehnoloģisko iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģisko procesu parametrus; objektu un tehnoloģisko iekārtu izvietojumu; citus iekšējos un ārējos riska faktorus, tai skaitā, uzņēmumus, uz kuriem neattiecas Seveso II direktīvas prasības, bet, kuri atrodas Seveso uzņēmumu tiešā tuvumā un veic darbības ar bīstamajām vielās, šo riska faktoru bīstamību, apmēru, izvietojumu. 6. Zemes izmantošanas plānošana Lūdzu, sniedziet atbildes (ne skaitliskā formā) par to, kā ir nodrošināta 12. panta minēto mērķu saistībā ar zemes izmantošanas plānošanas izpilde un aprakstiet jūsu pieredzi, piemērojot šo pantu laikposma ziņojumā. Prasības zemes gabalu (teritorijas) izmantošanas plānošanai nosaka normatīvie akti par teritoriju plānošanu, Aizsargjoslu likums un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par aizsargjoslām. Prasības jaunu plānu izvērtēšanai un jaunu lielu uzņēmumu izvietošanai nosaka arī normatīvie akti par ietekmes uz vidi novērtēšanu, kā arī īpašās prasības saistībā ar SEVESO uzņēmumu izvietojumu un to apkārtnes teritorijas izmantošanas plānošanu ir noteiktas MK noteikumos Nr.532. Teritorijas attīstības plānošanas likums un Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīlī noteikumi Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" nosaka vispārējo kārtību teritoriju (zemes lietošanas) plānošanai un teritoriju plānojumu sabiedriskai apspriešanai, kā arī līdz gada 1. maijam to noteica Ministru kabineta 2012.gada 16.oktobra noteikumi Nr.711 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem". Teritoriju plānošanas kārtība nosaka arī sabiedriskās apspriešanas organizēšanu konkrētas plānošanas procesā. Aizsargjoslu likums nosaka īpašas prasības ierobežot dzīvojamās apbūves teritoriju attīstību un citu darbību plānošanu teritorijās bīstamo uzņēmumu tuvumā, kā arī ierobežot bīstamās darbības jutīgo teritoriju tuvumā. MK noteikumu Nr.532 VIII nodaļa nosaka īpašas prasības uzņēmumu un objektu apkārtnes teritorijas plānošanai tiem uzņēmumiem un objektiem, uz kuriem attiecas MK noteikumu Nr.532 prasības, t.i., izstrādājot teritoriju plānojumus, plānot drošus attālumus un citus riska samazināšanas pasākumus visos teritoriju plānošanas līmeņos, ņemot vērā normatīvo aktu nosacījumus un Vides pārraudzības valsts biroja ieteikumus. Lai teritoriju plānojumos dzīvojamās un sabiedriskās ēkas un citus objektus varētu plānot drošā attālumā no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas MK noteikumi Nr.532 prasības, Vides pārraudzības valsts birojs sniedz: - informāciju attiecīgajām pašvaldībām par zemākā līmeņa" uzņēmumiem un augstākā līmeņa" uzņēmumiem un teritorijām, kuras var ietekmēt šajos objektos iespējamie smagie negadījumi (rūpnieciskās avārijas) vai šādu negadījumu izraisītais domino efekts; - ieteikumus par ierobežojumiem teritoriju izmantošanā, attālumiem starp zemākā līmeņa" uzņēmumiem un dzīvojamo ēku apbūves teritorijām vai citām 7

10 teritorijām, augstākā līmeņa" uzņēmumiem un dzīvojamo ēku apbūves teritorijām vai citām teritorijām, kā arī citiem riska samazināšanas pasākumiem, kas ieteikti pēc izvērtēšanas vai paredzēti drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā. Rekomendācijās, norādot drošības pārskatos un rūpniecisko avāriju novēršanas programmās saskaņā ar riska novērtējuma rezultātiem norādītos rūpniecisko avāriju nevēlamo seku iespējamos izplatības attālumus, tiek sniegta īsa informācija par negadījumu nevēlamo iedarbību ar smagākajām sekām. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.532 prasībām teritorijas plānojuma izstrādātājam, plānojot drošus attālumus ap augstākā līmeņa" uzņēmumiem un zemākā līmeņa" uzņēmumiem, teritorijas plānojumā jāņem vērā nepieciešamība teritorijā, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija (smags negadījums) vai tās izraisīts domino efekts, noteikt teritorijas izmantošanas ierobežojumus, lai samazinātu rūpniecisko avāriju risku cilvēkam un videi, ja šo risku nav iespējams novērst, veicot riska samazināšanas pasākumus. Ņemot vērā normatīvo aktu prasības un Vides pārraudzības valsts biroja ieteikumus, teritoriju plānojuma izstrādātājs visu līmeņu teritoriju plānojumos plāno drošu attālumu starp esošu augstākā līmeņa" vai zemākā līmeņa" uzņēmumu un šādām apbūves teritorijām vai uzņēmumiem: - jaunām vai esošām dzīvojamo vai sabiedrisko ēku apbūves teritorijām; - jaunu "augstākā vai zemākā līmeņa" uzņēmumu, kā arī starp šo jauno "augstākā vai zemākā līmeņa" uzņēmumu un citām apbūves teritorijām; - jaunām būvēm vai citiem objektiem, kas var veicināt rūpnieciskās avārijas vai domino efekta rašanos vai padarīt smagākas rūpnieciskās avārijas sekas (piemēram, degvielas uzpildes staciju, dzelzceļu, pa kuru pārvadā bīstamās kravas); - īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām. Piemēram, Rīgas teritorijas plānojuma karti, kur attēlotas arī apbūves ierobežojuma zonas ap Seveso uzņēmumiem var apskatīt: savukārt to, ko nedrīkst šajās zonās būvēt nosaka saistošie noteikumi: saistosie noteikumi Nr5 RTIAN grozijumi.pdf. Līdzīga veida informācija pieejama gandrīz visu to pašvaldību tīmekļos, kurās ir izvietoti Seveso uzņēmumi. 7. Papildu informācija Uz šo jautājumu atbildēt nav obligāti: Sniedziet jebkādu papildu ar Seveso saistītu vispārīgu informāciju, īstenošanas pieredzi, ziņojumus utt., kas varētu interesēt un kurā varētu dalīties ar sabiedrību, citām dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar šādiem jautājumiem: LV 8

11 a) pieredze, kas gūta no nelaimes gadījumiem un negadījumiem, lai novērstu to atkārtošanos; Daudzos nelaimes gadījumos ir nostrādājis "cilvēciskais faktors", kad nodarbinātais objektā neizpilda iekšējā dokumentācijā noteikto kārtību, kā rezultātā notiek nelaimes gadījums. Minētā pieredze norāda cik svarīgas ir apmācības un mācības, lai paaugstinātu izpratni par procesiem un kārtību objektā. b) IT rīki, ko izmanto, lai uzraudzītu direktīvas īstenošanu un datu apmaiņu; Netiek neizmantoti IT rīki, lai uzraudzītu direktīvas īstenošanu un datu apmaiņu. c) vajadzības gadījumā jebkuri noteikumi, kas līdzīgi Seveso, kurus piemēro iekārtām un darbībām, uz kurām neattiecas šī direktīva; piemēram, cauruļvadiem, ostām, šķirotavām, iekārtām jūrā, gāzes izpētē, ieguvē, u.c. LV 9 LV

12 2. daļa - Seveso darbību saraksts Lauksaimniecība Celtniecība un inženiertehniskā būvniecība Keramika (ķieģeļi, keramika, stikls, cements u.c.) Ķīmiskās iekārtas - amonjaks Ķīmiskās iekārtas - oglekļa oksīdi Ķīmiskās iekārtas - hlors Ķīmiskās iekārtas - fluors vai fluorūdeņradis Ķīmiskās iekārtas - ūdeņradis Ķīmiskās iekārtas - rūpnieciskās gāzes Ķīmiskās iekārtas - neorganiskās skābes Ķīmiskās iekārtas - slāpekļa oksīdi Ķīmiskās iekārtas - citi smalkās organiskās sintēzes produkti Ķīmiskās iekārtas - sēra oksīdi, oleums Elektronika un elektrotehnika Degvielas glabāšana (tostarp apkure, mazumtirdzniecība u.c š ) Vispārējā ķimikāliju ražošana (nav iekļauta iepriekš) Vispārējā inženierija, ražošana un montāža SIA Izkraušanas un transporta centri (ostas, lidostas, kravas parki, šķirotavas u.c.) Atpūta un sports (piemēram, ledus halle) SDG uzglabāšana un sadale Sašķidrinātas naftas gāzes ražošana, fasēšana un beztaras izplatīšana Sašķidrinātas naftas gāzes glabāšana Cementa, kaļķa un ģipša ražošana Pārtikas produktu un dzērienu ražošana Stikla ražošana Medicīna, pētniecība, izglītība (tostarp slimnīcas, universitātes, u.c.) 10 LV

13 Derīgo izrakteņu ieguve (izbiraš un fizikāli-ķīmiskie procesi) Citas darbības (kas nav iekļautas iepriekš) Naftas ķīmijas sektors/naftas pārstrādes uzņēmumi Plastmasas un gumijas ražošana Elektroenerģijas ražošana, apgāde un sadale Melno metālu pārstrāde (lietuves, kausētavas u.c.) Metālu apstrāde Metālu apstrāde, izmantojot elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus Krāsaino metālu pārstrāde (lietuves, kausēšana u.c.) Celulozes un papīra ražošana Mēslošanas līdzekļu ražošana un uzglabāšana Uguņošanas ierīču ražošana un uzglabāšana Pesticīdu, biocīdu, fungicidu ražošana un uzglabāšana Pamata organisko ķīmisko vielu ražošana Medikamentu ražošana Sprāgstvielu ražošana, iznīcināšana un uzglabāšana Kuģubūve, kuģu sagriešana lūžņos, kuģu remonts Tekstilizstrādājumu ražošana un apstrāde Atkritumu uzglabāšana, pārstrāde un apglabāšana Ūdens un notekūdeņi (savākšana, piegāde, apstrāde) Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzglabāšana un izplatīšana (izņemot sašķidrināto naftas gāzi) Koka apstrāde un mēbeles 11 LV

14