Projekta kopsavilkums

Transcription

1 aaa Klimata pārmaiņu izglītība visiem Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta gada perioda programmas Nacionālā klimata politika neliela apjoma grantu shēmas projekts Klimata pārmaiņu izglītība visiem Projekta kopsavilkums Izbaudiet katru sniegoto dienu nākotnē Latvijā tādu varētu arī nebūt! gada aprīlis gada augusts 1

2 Brošūra izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta gada perioda programmas Nacionālā klimata politika neliela apjoma grantu shēmas projektu Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām projekta Klimata pārmaiņu izglītība visiem ietvaros. PROJEKTA PARTNERI Vadošais partneris biedrība Zaļā brīvība, reģ. Nr , adrese: Meža iela 4, Rīga Partneris Latvijas Universitāte, reģ. Nr , juridiskā adrese: Raiņa bulv. 19, Rīga Partneris GRID-Arendal, reģ. Nr MVA, Teaterplassen 3, P.O. Box 183, Arendal, N-4802, Norway Brošūra sagatavota Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē projekta koordinatora Jāņa Zaļokšņa vadībā. LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, Jelgavas iela 1, Rīga, LV-1004 tālrunis Literārā redaktore Anna Šmite Maketu sagatavojusi Baiba Lazdiņa LU Akadēmiskajā apgāds Baznīcas 5, Rīga, LV-1010, tālrunis Brošūra iespiesta tipogrāfijā Latgales druka Latvijas Universitāte, 2016 ISBN

3 PROJEKTA PADOME Viesturs Melecis, projekta padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors Māris Kļaviņš, projekta padomes loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Ieva Ručevska, projekta padomes locekle, Norvēģijas GRID-Arendal Austrumeiropas, Kaukāza un Centrālās Āzijas darbības spēju paaugstināšanas un novērtējuma programmu vadītāja (Project Manager, GRID-Arendal Eastern Europe, Caucasus and Central Asia at the Capacity Building and Assessment Programme) Jānis Brizga, projekta padomes loceklis, biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs Zane Vinceviča-Gaile, projekta padomes sekretāre, Latvijas Universitātes pētniece VADOŠIE EKSPERTI Agrita Briede, Viesturs Melecis, Ilze Prūse EKSPERTI Maija Dragiļeva, Māris Kļaviņš, Zane Vinceviča-Gaile, Jānis Zaļoksnis 3

4 PROJEKTA PAMATOJuMS Projekta aktualitāti noteica Latvijas sabiedrības skeptiskums par klimata pārmaiņām un to globālo un vietējo ietekmi, praktisku pasākumu nepieciešamību un katra indivīda ieguldījumu šīs svarīgās problēmas risināšanā. Latvijas izglītības sistēmā vispār, bet profesionālai auditorijai jo īpaši, plānotu un sistemātiski īstenotu klimata pārmaiņu izglītības kursu un moduļu nebija. Klimata politikas ieviešanu Latvijā pieprasa vairāki starptautiskās likumdošanas akti: 1) gadā pieņemtā ES Stratēģija (COM(2013) 216 nosaka, ka visām ES dalībvalstīm līdz gadam ir jāpieņem nacionālā pielāgošanās stratēģija; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību; 3) Baltā grāmata par pielāgošanos klimata pārmaiņām: Ceļā uz Eiropas ietvaru rīcībai (COM (2009) 147/4) aicina izstrādāt nacionālo un reģionālo pielāgošanās stratēģiju; 5) Zaļā grāmata: Meža aizsardzība un meža informācija ES par mežu gatavību klimata pārmaiņām ( ) aicina ES uzsākt plašas diskusijas par meža nozares stāvokli un nozares kapacitāti piemēroties klimata pārmaiņām gadā apstiprinātās Vides politikas pamatnostādnēs ( ) ir uzsvērta ilgtspējīga attīstība, kas vienlaikus sekmē vides jautājumu integrēšanu citu nozaru politikā un sabiedrības līdzdalības palielināšanu vides plānošanā, izceļot šādus klimata politikas mērķus: 1) nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu samazināšanā, ņemot vērā Latvijas vides, sociālās un ekonomiskās intereses, 2) veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītajai ietekmei. 3) izglītot sabiedrību un iesaistīt iedzīvotājus politikas veidošanā un ieviešanā par klimata pārmaiņām. Savukārt ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (Latvijā stājusies spēkā ) 6. pants Izglītība, mācības un sabiedriskā apziņa nosaka, ka dalībvalstis veicinās 1) klimata pārmaiņu un to seku izglītības programmu izstrādi un īstenošanu, attīstot sabiedrisko apziņu, 2) apmācību, lai sagatavotu speciālistus klimata jomā. Eiropas Savienības stratēģija EUROPE 2020 klimata jomā piešķir lielu nozīmi izglītībai, uzsverot praktisko zināšanu nozīmi un izmantojot tālmācības un mūžizglītības metodes. Savukārt izglītības modernizācija jāsaista ar mācību satura uzlabošanu, izmantojot vadošo augstākās izglītības iestāžu pieredzi, kas paredz zināšanu nodrošināšanu arī pasaules mērogā. 4

5 PROJEKTA ATBILSTĪBA GRANTu SHĒMAS KONKuRSA MĒRĶIM Projekta rezultāti atbilst Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas Nacionālā klimata politika neliela apjoma grantu shēmas konkursa Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām atklāta konkursa jomai 5.1. Pasākumi, lai veicinātu sabiedrības izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām: tēmai Izpratnes paaugstināšana klimata pārmaiņu jomā, izstrādājot un organizējot apmācības un izstrādājot izglītības un studiju programmu moduļus, vienlaikus risinot tēmas Izglītojošu projektu un informatīvu kampaņu organizēšana, lai veicinātu sabiedrības izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām uzdevumus. Atbildīgā iestāde par grantu shēmas konkursa organizēšanu Valsts reģionālās attīstības aģentūra ar gada 13. janvāra lēmumu Nr. 2/EEZLV02/14/GS/114 noteica, ka projekta iesniegums kopējā vērtējumā atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem ir ieguvis 29,5 punktus un ir iekļauts atbalstāmo projektu sarakstā. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR PROJEKTu Finansējuma avoti Summa, euro % I. Pieprasītais programmas līdzfinansējums II. Projekta iesnieguma iesniedzēja finansējums II. 1. Ieguldījums natūrā brīvprātīgais darbs II. 2. Finansiālais ieguldījums Kopā (I. + II.) Nr. Izmaksu pozīcijas nosaukums Kopējā summa euro % 1. Administratīvās izmaksas Aktivitāšu īstenošanas izmaksas Publicitātes izmaksas Kopā % Aktivitātes 1. Klimata pārmaiņu izglītības risinājumu izpēte un apmācības programmas izstrāde 1.1. Mērķauditoriju izpratnes apzināšana un viedokļu izpēte 1.2. Klimata izglītības apmācības programmu izstrādāšana 1.3. Klimata izglītības moduļu izstrādāšana 1.4. Darba semināri 2. Apmācības materiālu izstrāde un izplatīšana 2.1. Mācību grāmatas Klimats un ilgtspējīga attīstība sagatavošana un iespiešana 5

6 2.2. Grāmatas Klimats un ilgtspējīga attīstība prezentācija un izplatīšana 2.3. E-studiju kursa sagatavošana un aprobēšana 2.4. Mācību materiālu prezentācijas 3. Publicitāte 3.1. Konferences 3.2. Mājas lapas izveide un uzturēšana 3.3. Izglītojoši semināri PROJEKTA ĪSTENOŠANAS LAIKA GRAFIKS gads gads Projekta pagarinājums PROJEKTA IETEKMES SFĒRAS LATVIJĀ Projekta produktus var izmantot visās Latvijas pašvaldībās (9 pilsētās, 110 novados, 497 pagastos), 1084 vispārizglītojošās skolās ar skolēniem (2015. gada 1. septembra dati), kā arī visās Latvijas augstskolās. 6

7 PROJEKTA KONFERENCES un SEMINĀRI PROJEKTA uzsākšanas KONFERENCE gada 20. maijs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Alberta iela 10 REFERĀTI Inovatīvās metodes konstruktīvisma pieejā vides izglītībā, Daiga Kalniņa, LU docente Informācija par projektu: mērķis, aktualitāte, uzdevumi, laika plānojums, sagaidāmie rezultāti, Māris Kļaviņš, LU profesors NVO un augstskolas: klimata izglītības virzītāji, Jānis Brizga, biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs Klimata pārmaiņas, ilgtspējīga attīstība, izglītība, Jānis Zaļoksnis, LU docents Klimata pārmaiņas Latvijā, Elīna Līce un Laura Melne, biedrība Homo Ecos Klimata politikas jaunumi, Līga Rūtiņa, VARAM Klimata pārmaiņu departamenta vecāka referente Klimata izglītība skolās, Gunta Kalvāne, LU Ģeogrāfijas didaktikas centra vadītāja Klimata pārmaiņas Rīgā, Jānis Kleperis, Rīgas domes Gaisa un ūdens aizsardzības nodaļas galvenais speciālists EZZ finanšu instrumenta programma Nacionālā klimata politika, Lelde Laiviņa, Valsts reģionālās attīstības aģentūras vecākā eksperte Klimata pārmaiņas un to raksturs Latvijā, Agrita Briede, LU profesore Uzrunu saka profesors Juris Zaķis, Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektors un Rīgas domes deputāts. Referē LU profesore Agrita Briede. 7

8 PROJEKTA ZINĀTNISKĀ KONFERENCE Klimata izglītība gada 3. februāris, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, Rīga, Jelgavas iela 1 REFERĀTI Klimata izglītība skolās: praktiskie darbi un eksperimenti, Gunta Kalvāne, Artis Ģērmanis Fenoloģiskie (dabas) novērojumi klimata mainības bioindikatori, Gunta Kalvāne, Nora Rustanoviča Klimata izglītības satura attīstības risinājumi, Māris Kļaviņš Klimata izglītība mikrolīmenī: ūdens un enerģijas resursu samazināšanas piemērs, Dzintra Atstāja Kā pilsoniskā izglītība var palīdzēt klimata izglītībā, Ireta Čekse Ar klimata jautājumiem saistītu tematu izmantošana to skolēnu motivēšanai dabaszinātņu apguvei, kuriem ir zemi mācību rezultāti, Daiga Kalniņa, Krišjānis Liepiņš, Inese Liepiņa Ekoskolu Rīcības dienas jauniešu iesaiste klimata aktīvismā, Edmunds Cepurītis Tropu mēnesis ilggadējs un tradicionāls pasākums apmeklētājiem kā viens no galvenajiem instrumentiem vides izglītības darbā Zooloģiskajā dārzā, Laura Līdaka Klimata izglītības pilnveides vadība skolas demokratizācijas kontekstā, Olga Pole Klimata izmaiņas un biodaudzveidība, Viesturs Melecis Jaunu metožu lietojums apmācībās par pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, Marika Rošā, Aiga Barisa Referē Krišjānis Liepiņš no biedrības Bērnu vides skola. 8

9 PROJEKTA NOSLĒGuMA KONFERENCE gada 25. maijs, Latvijas Universitāte, Raiņa bulvāris 19, Lielā aula LU profesors Māris Kļaviņš atklāj konferenci. LU rektors profesors Indriķis Muižnieks konferences atklāšanas runā uzsvēra, ka svarīgi ir tas, kā mēs sevi pozicionējam vai mēs esam piespiesti mīlēt dabu, vai uzskatām to kā neatņemamu komponenti, vai attiekties pret dabu tā, lai mēs to sargātu. LU jau mērķtiecīgi izglīto studentus par klimata pārmaiņām, iekļaujot dabas saudzēšanas apstākļus visās mācību programmās, lai visi LU studenti būtu informēti un sāktu domāt par šo jautājumu. Norvēģijas Karalistes vēstnieks Ēgils Hāgens: Ļoti svarīga ir vietējā un nacionālā sadarbība, bet Latvijas Klimata politikas programma palīdzēs stiprināt vietējo kompetenci. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis uzsvēra, ka klimata pārmaiņas Latvijā ietekmēs miera un drošības jautājumus, jo cilvēki no siltajām zemēm meklēs jaunu dzīvesvietu. Latvija veido klimata politiku, bet darba vēl esot daudz. Nozīmīgs faktors šajā jautājumā ir cilvēku izglītošana. 9

10 Toms Bricis, LTV Ziņu dienesta diktors, demonstrēja laika prognozi Latvijai gada oktobrim un norādīja, ka ir grūti pārliecināt iedzīvotājus par klimata pārmaiņām, kas ietekmēs arī Latviju. Tāpēc svarīgākais ir sākt skaidrot, izglītot un gatavoties pārmaiņām. REFERĀTI Konferencē uzstājās daudz referentu, kuri aktualizēja tēmas par klimata pārmaiņu iespējamajām sekām, ietekmi uz tautsaimniecību, enerģētiku, bioloģisko daudzveidību, stāstīja par ilgtspējīgas attīstības mērķiem, pašvaldību nozīmi klimata izglītības veicināšanā. Konferences apmeklētāji tika iepazīstināti ar Norvēģijas klimata politiku. Laika prognoze Latvijai, Toms Bricis, LTV Ziņu dienesta diktors Klimata pārmaiņas notiek!, Māris Kļaviņš, LU profesors Latvijas klimats globālo pārmaiņu kontekstā, Agrita Briede, LU profesore Klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība, Viesturs Melecis, LU profesors Klimata pārmaiņu ietekme uz tautsaimniecību, Džineta Dimante, LU asociētā pro fesore Klimata pārmaiņas un enerģētika, Dagnija Blumberga, RTU profesore Latvijas klimata politika un ilgtspējīgas attīstības mērķi, Einārs Cilinskis, Latvijas Republikas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāts Norvēģijas klimata politikas aspekti, John Patrick Crump, ANO Vides programmas Norvēģijas centra GRID-Arendal vecākais zinātniskais eksperts Ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu izglītības jautājumi vispārējās izglītības sistēmā, Velga Kakse, IZM Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pieredze vides izglītībā, Edmunds Teirumnieks, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors un Rēzeknes domes deputāts Klimata izglītība Norvēģijā, Sven Äke Bjørke, Agderas Universitātes (Norvēģija) profesors 10

11 PROJEKTA SEMINĀRI Grāmatas autoru seminārs Rīga, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte gada 29. jūnijs 1. Studiju materiālu izstrādes koncepcija, Māris Kļaviņš, LU profesors 2. Informācija par ilustratīvā materiāla un grāmatas maketa sagatavošanu, LU Akadēmiskais apgāds 3. Autoru viedokļi Apmācību programmas izstrādes seminārs Rīga, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte gada 9. novembris 1. Informācija par apmācību programmas izstrādes virzību projekta Klimata izglītība visiem ietvaros, Māris Kļaviņš, LU profesors 2. Aktualitātes un problēmu risinājumi projekta izstrādes gaitā, Jānis Zaļoksnis, LU docents 3. Norvēģija pieredze tālmācības nodrošināšanā, Sven Äke Bjørke, Agderas Universitātes profesors 4. E-kursu ieviešana un pieejamība LU sistēmā un ārpus tās, Arnis Voitkāns, LU Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju servisa vadošais sistēmanalītiķis, Elva Kamoliņa, LU e-studiju konsultante 11

12 REģIONĀLIE SEMINĀRI Kurzemes seminārs gada 6. aprīlis, Liepāja Liepājas Universitāte REFERĀTI Īsumā par projektu un semināru, Jānis Zaļoksnis, LU docents Klimata izmaiņas un biodaudzveidība, Viesturs Melecis, LU profesors Klimata politika, Gustavs Gudzuks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākais eksperts Liepājas Universitātes izstrādātais izglītības modulis Klimata pārmaiņas, Māra Zeltiņa, Liepājas Universitātes rektora vietas izpildītāja Augstākās izglītības loma atjaunojamo energoresursu apguves veicināšanā, Viesturs Kalniņš, Liepājas Universitātes doktorants Klimatisko izmaiņu un vides procesu modelēšanas kursa īstenošana, Maksims Žipunovs, Liepājas Universitātes pētnieks Praktiskie risinājumi vides inženierzinātnēs, Ivars Javaitis, Liepājas Universitātes pētnieks Ilgtspējīgas attīstības īstenošana, Jānis Zaļoksnis, LU docents Seminārs Liepājas Universitātē. 12

13 Vidzemes seminārs gada 13. aprīlis, Valmiera Vidzemes augstskola REFERĀTI Īsumā par projektu un semināru, Jānis Brizga, projekta vadītājs Latvijas klimats, Māris Kļaviņš, LU profesors Klimats un ilgtspējīga attīstība, Jānis Zaļoksnis, LU docents Zemu emisiju ekonomika, Džineta Dimante, LU asociētā profesore Klimats un patēriņš, Jānis Brizga, biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs Klimata politika, Gustavs Gudzuks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākais eksperts Emisiju samazināšanas labās prakses piemēri Valmierā, Kaspars Kalniņš, Valmieras pilsētas Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes darbinieks 13

14 Latgales seminārs gada 20. aprīlis, Rēzekne Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija Semināru atklāja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors profesors Edmunds Teirumnieks, novēlot dalībniekiem izmantot lielisko iespēju uzzināt noderīgu informāciju savā specialitātē. Semināra dalībniekus uzrunāja arī Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka, kura uzsvēra, ka seminārs ir lieliska iespēja parādīt savus zinātniskos sasniegumus. Lai jūs savām inovatīvajām idejām varētu piesaistīt līdzekļus un varētu šīs idejas materializēt, ir nepieciešami cilvēki, kuri jūs finansiāli atbalstītu. Līdz ar to seminārs ir vieta, kur jūs mācāties sevi parādīt un aizstāvēt savas idejas. REFERĀTI Latvijas klimata pārmaiņu raksturs un ietekmes, Māris Kļaviņš, LU profesors Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā, Jānis Zaļoksnis, LU docents Oglekļa pēdas nospiedums klimats un patēriņš, Jānis Brizga, biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs Klimata politika, Gustavs Gudzuks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākais eksperts Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas semināra auditorija. 14

15 Zemgales pašvaldību seminārs gada 26. aprīlis, Rīga LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs REFERĀTI Latvijas klimata politika, Ilze Prūse, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Klimatisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem, Viesturs Melecis, LU profesors Vietējā patēriņa globālās ietekmes, Jānis Brizga, biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs Klimata izglītība skolās, Gunta Kalvāne, LU Ģeogrāfijas didaktikas centra vadītāja Ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu izglītība, Jānis Zaļoksnis, LU docents Zemgales pašvaldību pārstāvji seminārā Nr. Vārds, uzvārds Pašvaldība, iestāde 1. Andris Rāviņš Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs 2. Leons Līdums Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs 3. Vija Dzene Aknīstes novada domes priekšsēdētāja 4. Gints Kaminskis Auces novada domes priekšsēdētājs 5. Raitis Ābelnieks Bauskas novada domes priekšsēdētājs 6. Andrejs Spridzāns Dobeles novada domes priekšsēdētājs 7. Jānis Pelsis Iecavas novada domes priekšsēdētājs 8. Guntis Libeks Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs 9. Edvīns Meņķis Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs 10. Ziedonis Caune Jelgavas novada domes priekšsēdētājs 11. Dainis Vingris Kokneses novada domes priekšsēdētājs 12. Kārlis Pabērzs Krustpils novada domes priekšsēdētājs 13. Arvīds Kviesis Neretas novada domes priekšsēdētājs 14. Pēteris Veļeckis Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs 15. Gunta Žilde Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja 16. Aivars Okmanis Rundāles novada domes priekšsēdētājs 17. Irēna Sproģe Salas novada domes priekšsēdētāja 18. Andris Zālītis Skrīveru novada domes priekšsēdētājs 19. Dace Reinika Tērvetes novada domes priekšsēdētāja 20. Rihards Melgailis Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs 21. Jānis Dimitrijevs Viesītes novada domes priekšsēdētājs 22. Santa Ozola Zemgales plānošanas reģions, administrācijas vadītāja 23. Valdis Veips Zemgales plānošanas reģions, izpilddirektors 24. Dace Vilmane Zemgales plānošanas reģions, attīstības nodaļas vadītāja 25. Aigars Ieviņš Zemgales plānošanas reģions, sabiedrisko attiecību speciālists 26. Valda Zvirbule Auces novads, Izglītības nodaļas vadītāja 27. Vija Ieleja Iecavas novads, Izglītības nodaļas vadītāja 15

16 PROJEKTA MĒRĶu IZPILDE Projekta mērķis bija apmācību programmu un materiālu izstrāde, kā arī apmācības organizēšanas piedāvājums dažādām profesionālām auditorijām, pašvaldību pārstāvjiem un pedagogiem. Programmas un mācību materiālu saturu veidoja informācija par klimata pārmaiņu būtību un norises liecībām Latvijā un pasaulē, klimata pārmaiņu prognozes un klimata pārmaiņu ietekmes, konkrētus piemērus saistot ar Latviju. Tika raksturota nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņām (arī dzīvesveida un patēriņa izmaiņām), aplūkoti pielāgošanās risinājumi Latvijā un pasaulē. Tika raksturota siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas iespēju daudzveidība Latvijā gan tehnoloģiju un pasākumu, gan aktivitāšu īstenotāju aspektā, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām sociālekonomiskās iespējas Latvijā. Projekta primārā mērķgrupa bija pašvaldību pārstāvji un pedagogi. Projekta netiešā mērķauditorija bija vidējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie un augstākās izglītības iestāžu studenti. Apmācības mērķis bija nodrošināt zināšanu apgūšanu un attieksmes veidošanu par klimata jautājumiem, kā arī praktisku iemaņu ieteikšana par ikdienā risināmām klimata pārmaiņu problēmām. Projekta aktivitātes ietvēra pētījumu par klimata pārmaiņu komunikācijas risinājumiem un esošo zināšanu līmeni mērķauditorijās. Projekta galvenais uzdevums bija sagatavot mācību grāmatu Klimats un ilgtspējīga attīstība, kas tiktu izmantota projekta mērķgrupai (profesionālajām auditorijām, pašvaldību pārstāvjiem un pedagogiem), kā arī vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmu apguvējiem, augstākās izglītības iestāžu studentiem. PROJEKTA PRODuKTI Grāmata Klimats un ilgtspējīga attīstība Māra Kļaviņa un Jāņa Zaļokšņa redakcijā 16

17 Grāmatas nodaļu autori Dagnija Blumberga Agrita Briede Jānis Brizga Džineta Dimante Gunta Kalvāne Māris Kļaviņš Vieturs Melecis Ilze Prūse Zane Vinceviča-Gaile Jānis Zaļoksnis Saturs 1. Ievada vietā: vai cilvēks spēj ietekmēt dabu? 2. Zemes klimats un to veidojošie faktori 3. Klimata mainība un klimata pārmaiņas 4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs 5. Globālā sasilšana un tās sekas 6. Klimatisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem 7. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību 8. Klimats un enerģētika 9. Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību 10. Klimata pārmaiņas un ekonomika 11. Klimata politika 12. Ilgtspējīgas attīstības pamati 13. Adaptācija klimata pārmaiņām 14. Klimata pārmaiņas, dzīvesveids un patēriņš, oglekļa mazietilpīga attīstība 15. Ilgtspējīgas attīstības īstenošana 16. Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā 17

18 Ievada vietā: vai cilvēks spēj ietekmēt dabu? Ķīmiskais piesārņojums Klimata pārmaiņas Okeānu ūdeņu paskābināšanās Aerosolu daudzums atmosfērā Bioloģiskā daudzveidība Zemes lietojuma veida izmaiņas Saldūdens resursi Ozona slāņa sabrukšana N cikls P cikls Planētas iespēju robežu koncepcija. Zaļie sektori raksturo darbības jomas, kurās cilvēka ietekme ir minimāla, dzeltenie sektori jomas, kurās cilvēka ietekme ir salīdzināma ar dabisko procesu intensitāti vai pārsniedz dabiski norisošo procesu intensitāti un apjomu. Zemes klimats un to veidojošie faktori 107 Atstarotais Saules starojums No Saules nākošais starojums Absorbēts atmosfērā Emitētais infrasarkanais starojums 236 Siltumnīcefekta gāzes Atstarots no Zemes virsmas Absorbēts Evapotranspirācija Atgrieztais starojums 324 Absorbēts Zemes enerģijas bilance, W/m 2. Aptuveni 30% Saules starojuma tiek atstaroti Visumā, turklāt daļu šīs enerģijas atstaro mākoņu sega un sīkās daļiņas, kas atrodas atmosfērā, proti, aerosoli. Gaišākie Zemes virsmas apgabali sniegs, ledus un tuksneši atstaro 1/3 Saules starojuma. Zemes virsma absorbē 51% Saules starojuma, un šī enerģija tiek izlietota iztvaikošanas procesos (23%), konvekcijas un advekcijas ( no lat. advection gaisa masu horizontāla pārvietošanās, kas no rajona uz rajonu pārnes siltumu, mitrumu, putekļus) procesos (7 %) un Zemes virsmas infrasarkanā starojuma veidā ( 21 %). 18

19 Klimata mainība un klimata pārmaiņas Saules starojuma daudzums Zemes orbitālais riņķojums ap Sauli Orbitālie faktori Kosmiskais starojums un kosmiskās katastrofas Atmosfēras cirkulācija Vulkānisms un gāzu noplūdes no Zemes garozas Zemes klimats Atmosfēras sastāvs Antropogēnās ietekmes Kontintentu pārvietošanās jeb kontinentu dreifs Pasaules okeāna cirkulācija un siltumapmaiņa ar atmosfēru Zemes virsmas un atmosfēras albedo Zemes klimatu ietekmējošie faktori. Okeāna, atmosfēras un sauszemes faktori Latvijas klimats un tā mainības raksturs Gada vidējā gaisa temperatūra, C gads lineārā tendences līkne 5 gadu slīdošais vidējais Vidējās gada gaisa temperatūras ilgtermiņa izmaiņas ( gads) un lineārās tendences līkne pēc Rīga Universitāte novērojumu stacijas datiem. 19

20 Globālā sasilšana un tās sekas ,22 km ,14 km ,08 km ,01 km 2 Kalnu ledāja platības izmaiņas 60 gadu laikā. Klimatisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem Pašreizējā situācija Prognozes 2085 Arktiskie / Alpu tuksneši Arktiskā / Alpu tundra Boreālie / Alpu mistrotie meži Boreālie / Alpu skujkoku meži Hemiboreālie mistrotie meži Mērenie egļu un jauktie meži Nemorālie mistrotie lapu koku meži Lapu koku meži Vidusjūras meži Vidusjūras krūmāji Meža stepe Stepe Modelētās veģetācijas izmaiņas 21. gadsimtā. 20

21 Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību Sausums Dabas ugunsgrēki Karstums vai aukstums UV starojums Ārkārtas dabas apstākļi, kas pastiprinās klimata pārmaiņu ietekmē un var būtiski ietekmēt cilvēka veselību. Plūdi un zemes nogruvumi Vētras, orkāni, cunami Gaisa piesārņojums Klimats un enerģētika Gāze vietējam patēriņam Gāze Biomasa Akmeņogles Cementa / metāla/ rafinēšanas rūpnīcas u.c. CO2 ģeoloģiska uzglabāšana Dabasgāze + CO2 uztveršana Izmantošana rūpnieciskām vajadzībām Minerālu karbonizācija Nafta CO2 ģeoloģiska uzglabāšana Elektroenerģijas Naftas pārstrādes ražošana rūpnīca + CO2 uztveršana H2 izmantošana nākotnē Uzglabāšana okeānā (ar kuģi vai cauruļvadu sistēmu) Oglekļa dioksīda uzglabāšanas un izmantošanas iespējas. 21

22 Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību Ziedēšana Pirmā raža Otrā raža 59 30'N 59 00'N 58 30'N 58 00'N 57 30'N Tagadne 57 00'N 56 30'N 56 00'N 55 30'N 55 00'N 54 30'N 54 00'N 53 30'N 21 E 22 E 23 E 24 E 25 E 26 E 27 E 28 E 21 E 22 E 23 E 24 E 25 E 26 E 27 E 28 E 21 E 22 E 23 E 24 E 25 E 26 E 27 E 28 E 59 30'N 59 00'N 58 30'N Nākotnes prognozes 58 00'N 57 30'N 57 00'N 56 30'N 56 00'N 55 30'N 55 00'N 54 30'N 54 00'N 53 30'N 21 E 22 E 23 E 24 E 25 E 26 E 27 E 28 E 21 E 22 E 23 E 24 E 25 E 26 E 27 E 28 E 21 E 22 E 23 E 24 E 25 E 26 E 27 E 28 E Nedēļas no gada sākuma Zemeņu ziedēšanas un nogatavošanās iestāšanās laika reģionālās atšķirības un prognozētās izmaiņas. Klimata pārmaiņas un ekonomika a b Tūrisma klimata indeksa salīdzinājums 20. gadsimta beigās (a) un 21. gadsimta beigās (b) km 0 10 Tūrisma klimata indekss (TCI) vasarā Izcils (TCI: ) km 0 10 Ļoti labs (TCI: 70 80) Labs (TCI: 60 70) 20 Apmierinošs (TCI: 40 60) Nelabvēlīgs (TCI: 0 40) 30

23 Klimata politika Jaunu tehnoloģiju attīstīšana un ieviešana Izmaksu optimizēšana un samazināšana Enerģētiskās drošības un neatkarības uzlabošana Ekonomiskās konkurētspējas paaugstināšana Oglekļa mazietilpīga attīstība Vides kvalitātes uzlabošana Pielāgošanās klimata pārmaiņām nepieciešamības minimizēšana Klimata pārmaiņu ierobežošana un samazināšana Jaunu darba vietu radīšana Drošas dzīvesvides nodrošināšana Oglekļa mazietilpīga attīstība un ilgtspējīgas attīstības trīs dimensijas. Ilgtspējīgas attīstības pamati Pasaules stāvoklis Materiālā labklājība Patēriņa preces uz vienu iedzīvotāju Resursi Rūpniecības produkcija Iedzīvotāju kopskaits Pārtikas daudzums uz vienu iedzīvotāju Paredzamais dzīves ilgums Piesārņojums Pārtika Pakalpojumi uz vienu iedzīvotāju Cilvēces attīstībai raksturīgo rādītāju mainība simtgadēs. 23

24 Adaptācija klimata pārmaiņām Klimata mainība Klimata ietekme Klimata pārmaiņas Konteksts Jutīgas iedzīvotāju grupas, objekti Jutīgums Kapacitāte Noturīgums Ietekmējamā sistēma: sociālā vide ekonomiskā vide dabas vide Risks/ietekme Adaptācija, lai mazinātu jutīgumu un riskus Novērtējums Informācija Dalībnieki: sabiedrība, jutīgas grupas politiķi ražošana Adaptācijas risinājumu izstrādes koncepcija. Klimata pārmaiņas, dzīvesveids un patēriņš, oglekļa mazietilpīga attīstība 3. līmeņa emisijas 1. līmeņa emisijas tiešās emisijas 3. līmeņa emisijas Importētās preces un resursi Rūpniecība Eksportētās preces un pakalpojumi Elektroenerģija un siltums 2. līmeņa emisijas Mājsaimniecības Siltumnīcefekta gāzu emisiju bilance Latvijā. 24

25 Ilgtspējīgas attīstības īstenošana Ietvari Ne-augsme Ilgtspējīga attīstība Zaļā ekonomika Zaļā augsme Augsme kā parasti Nacionālā laime Patiesā progresa indikatori Patiesais ietaupījums Zaļais IKP IKP Indikatori Attīstības alternatīvu spektrs dažādām ekonomikas sistēmām un indikatoriem. 1. Nabadzības izbeigšanās. 7. Pieejama un tīra enerģija. 13. Klimata pārmaiņu rīcības. 2. Bada izbeigšanās. 3. Laba veselība un labklājība. 4. Kvalitatīva izglītība. 5. Dzimumu līdztiesība. 6. Tīrs ūdens un sanitārie apstākļi. 8. Atbilstošs darbs un ekonomiskā augsme. 9. Rūpniecība, inovācijas, infrastruktūra. 10. Mazināta nevienlīdzība. 11. Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas. 12. Atbildīgs patēriņš un ražošana. 14. Ūdens dzīvības saglabāšana. 15. Sauszemes dzīvības saglabāšana. 16. Miers, taisnīgums un spēcīgas institūcijas. 17. Globāla sadarbība ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai gada septembrī Ņujorkā notika ANO Ģenerālā Asambleja, kura lēma par Tūkstošgades mērķu īstenošanas rezultātiem un izvirzīja jaunus, mūsdienu pasaulei aktuālus mērķus līdz gadam Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības īstenošana līdz gadam. 25

26 Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā Ilgtspējīgs Hurdāles ekociemats Akershusas reģionā Norvēģijas austrumos. Nīderlandes lauksaimniecība ir atkarīga no ūdens līmeņa lai sagatavotos gaidāmajām pārmaiņām, jau gadā Nīderlandes valdība izstrādāja Nacionālo programmu par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Samso salas (Dānija) vēja turbīnas jūrā un termiskie Saules paneļi siltumapgādes iekārtām, kas ļāvuši 3800 kopienas cilvēkiem kļūt par paraugu dāņu sabiedrības pašpietiekamībai. Ūdens patēriņš, milj. m 3 100,0 90,0 80,0 70,0 60,0 50,0 Ūdens patēriņš Iedzīvotāji , Iedzīvotāju skaits Saragosas (Spānijas) ūdens patēriņa un iedzīvotāju skaita izmaiņas no līdz gadam. 26

27 GRĀMATAS KLIMATS un ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA ATVĒRŠANA Studiju kurss Klimats un ilgtspējīga attīstība 1. Zemes klimats un tā pārmaiņas (3 lekcijas) Zemes klimats un to veidojošie faktori Klimata mainība un pārmaiņas Latvijas klimata pārmaiņas Klimata pārmaiņu ietekme (2 lekcijas) Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību Klimatisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem Klimats un tautsaimniecības nozares (4 lekcijas) Klimats un enerģētika Klimats, rūpniecība un transports Klimats, lauksaimniecība un mežsaimniecība Klimata pārmaiņas un ekonomika Klimata politikas īstenošana (3 lekcijas) Klimata politika Adaptācija klimata pārmaiņām Klimata pārmaiņas, dzīvesveids un patēriņš Ilgtspējīga attīstība (2 lekcijas) Ilgtspējīga attīstība Ilgtspējīgas attīstības īstenošana. 2. Semināri 3. Praktiskie darbi 4. Eksāmens E- kurss Studiju kurss Klimats un ilgtspējīga attīstība ir sagatavots izmantošanai tālmācības formā pašvaldību darbiniekiem un skolotājiem. Studiju kurss angļu valodā Climate and Sustainable Development sadarbībā ar Agderas Universitāti (Norvēģija) ir sagatavots studentiem, arī ERASMUS programmas ietvaros. Abi studiju kursi ir pieejami Latvijas Universitātes mājas lapā. 27

28 NOSLĒGuMA KONFERENCES DEKLARĀCIJA Klimata pārmaiņas notiek!!! Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā pēc ilglaicīgiem novērojumiem ( ) ir bijusi 6,0 C, bet, aprēķinot to pēdējo 30 gadu periodam ( ) paaugstinājums ir līdz 6,4 C. Gada vidējais temperatūras pieaugums Rīgā ( ) ir 1,3 C. Siltumnīcefektu izraisošā CO 2 koncentrācija atmosfērā no 280 miljondaļām pirmsindustriālā periodā ir palielinājusies līdz 400 miljondaļām pašlaik un turpina pieaugt (zinātnieku ieteiktajai CO 2 koncentrācijai atmosfērā nevajadzēja pārsniegt 375 miljondaļas). Nokrišņu daudzums uz Zemes kopš 20. gadsimta sākuma ir pieaudzis aptuveni par 2%, bet gada nokrišņu daudzums Ziemeļeiropā 20. gadsimta laikā ir palielinājies pat par 10 40%. Latvijā biežākas ir kļuvušas ļoti karstas dienas un naktis, kā arī dienas ar stipriem nokrišņiem, savukārt ļoti aukstas dienas tiek novērotas aizvien retāk. Latvijas teritorijā reģistrētās lielākās vēja brāzmas sasniegušas ātrumu 48 m/s, vasarās virpuļviesuļi var veidoties visā teritorijā, bet bezvēja apstākļi ir samērā reti. Modelēšanas rezultāti liecina, ka Latvijas upju maksimālās noteces apjoms paredzams februārī. Globālās sasilšanas sekas var skart lauksaimniecību, mežsaimniecību, zvejniecību, atpūtas un tūrisma nozari, enerģētiku, īpaši hidroenerģētiku, pārtikas rūpniecību, medicīnisko aprūpi un daudzas citas jomas. Dabas katastrofu varbūtības pieaugums, kurš saistāms ar klimata mainību, var ietekmēt ikvienu. Tiek prognozēts, ka līdz pat 30% no pašreiz zinātnei pazīstamajām augu un dzīvnieku sugām nespēs pielāgoties temperatūras pieaugumam un tās izraisītajām pārmaiņām to dabiskajās dzīvotnēs. Klimata izmaiņu ietekmē notiek mājdzīvnieku un kultūraugu slimību ierosinātāju un parazītu migrācija pāri valstu robežām, apdraudot pārtikas ražošanu un drošību kāda ievazāta augu slimība varētu pat pilnībā iznīcināt vienu no trim svarīgākajām pasaules graudaugu kultūrām rīsus, kviešus vai kukurūzu. Klimata pārmaiņas pēdējos 30 gados ir samazinājušas pasaules lauksaimniecības produkciju par 3 15%. Nesen veiktie pētījumi rāda, ka, globālajai temperatūrai paaugstinoties tikai par 2 C, sagaidāma katastrofāla lauksaimniecības produkcijas samazināšanās, it īpaši tropu reģionos. Daudzu Eiropas augu sugu potenciālais areāls varētu pārvietoties vairākus simtus kilometru uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem. Baltijas jūras reģiona mežos iespējama platlapu koku īpatsvara palielināšanās. 28

29 Piemēroti klimatiskie apstākļi skujkoku vidū varētu iestāties lapeglēm. Dzēlējodiem, knišļiem un arī ērcēm labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ izplatīsies kukaiņu pārnēsātās slimības, piemēram, malārija, leišmanioze, Denges drudzis un citas slimības. Ja Zemes vidējā gada temperatūra paaugstināsies par 4 o C, tiks piedzīvota no ledus brīva pasaule, kāda tā bija pirms 35 miljoniem gadu. Ko darīt? Parīzes Vienošanās (ANO Klimata konference, Parīze, ) mērķis ir ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas kontekstā stiprināt globālos risinājumus saistībā ar klimata pārmaiņām: nepieļaut globālās gada vidējās temperatūras paaugstināšanos vairāk par 2 C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni, censties ierobežot šo temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 C, jo tas būtiski samazinātu klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes, uzlabot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām, veicināt oglekļa un tā savienojumu mazietilpīgu izmantošanu, neapdraudot pārtikas ražošanu, sekmēt investīciju novirzi klimata pārmaiņu pielāgošanās nepieciešamībai. Parīzes Vienošanās dalībvalstīm iesaka: paplašināt zinātnisko izpēti, sistemātisku klimata novērošanu un agrās brīdināšanas sistēmas attīstību, uzlabot zināšanas par klimatu, lai informētu ražotājus, pakalpojumu sniedzējus un lēmumu pieņēmējus, būt elastīgiem, izmantojot un attīstot sociāli ekonomiskās un ekoloģiskās sistēmas, tostarp orientējoties uz ekonomikas dažādošanu un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, apzināties, cik svarīgi ir samazināt un novērst zaudējumus un kaitējumus, kas saistīti ar nelabvēlīgo klimata pārmaiņu ietekmi, ekstremālus laika apstākļus, lēni notiekošus procesus, mazinot apdraudējuma riskus, veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītību par klimata pārmaiņām un atbilstošu apmācību procesu, palielināt sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām, sabiedrības līdzdalību un sabiedrības piekļuvi informācijai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas Nacionālā klimata politika ietvaros strādā pie Nacionālā klimata politikas plāna izstrādes. Konference vēl veiksmi un sagaida nākotnes cienīgu dokumentu! 29

30 Konference aicina Latvijas Republikas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisiju iekļaut darba kārtībā un virzīt jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Pārresoru koordinācijas centru, kas nodrošina nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām, panākt, lai aktuāli klimata pārmaiņu jautājumi tiktu adekvāti ietverti visu sektoru plānošanas dokumentos. Valsts kanceleju pievērst pastiprinātu uzmanību politikas dokumentu un tiesību aktu projektu atbilstībai Latvijas starptautiskajām saistībām un pienākumiem klimata jomā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pievērst lielāku uzmanību ilgtspējīgas attīstības un klimata politikas īstenošanai Latvijā un sniegt atbalstu iesaistītajām institūcijām, organizācijām, uzņēmumiem, jo īpaši pašvaldībām. Izglītības un zinātnes ministriju panākt, lai izglītība par ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām beidzot tiktu reāli uzsākta atbilstoši ANO un UNESCO dokumentu uzstādījumiem un atspoguļotos visu līmeņu izglītības standartos. Latvijas pašvaldības apzināties, ka nākotnes pārmaiņas ietekmēs visās pilsētās un novados dzīvojošos cilvēkus. Neatliekami uzsākt pielāgošanās pasākumus, kā arī sniegt atbalstu sabiedrībai un skolām atbilstošas izglītības nodrošināšanai. Latvijas skolotājus ņemt vērā savu atbildīgo lomu, lai pārvarētu iespējamās negatīvās klimata pārmaiņu sekas un vienlaikus dotu savu zināšanu ieguldījumu vietējai sabiedrībai. Deklarācija pieņemta gada 25. maijā, Rīgā, Latvijas Universitātē Konferences vadītājs akadēmiķis Māris Kļaviņš 30

31 PuBLICITĀTE Latvijas Republikas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas (komisijas vadītāja Laimdota Straujuma) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas (komisijas vadītājs Ingmārs Līdaka) deputātu iepazīstināšana ar grāmatu Klimats un ilgtspējīga attīstība. Projekta materiāli pieejami biedrības Zaļā brīvība mājas lapā: 31

32 Klimata pārmaiņas ir cilvēku darbības izraisītas. Tās kļūst aizvien intensīvākas un draudošākas. Siltas ziemas un postoši vēji tās ir tikai dažas no klimata pārmaiņām, ar kurām ir saskāries ikviens Latvijas iedzīvotājs. Tas nozīmē, ka arī mums jānodrošina oglekļa savienojumu mazietilpīga attīstība, jāiemācās pielāgoties jaunajai klimata realitātei. Par to arī vēsta šī grāmata. Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards Klimata pārmaiņas notiek! Lai izprastu pārmaiņu raksturu un to, kā jārīkojas katram no mums, svarīga ir kvalitatīva izglītība par klimata pārmaiņu raksturu, sekām un arī par to, kāda ir katra cilvēka atbildība. Šos uzdevumus nodrošina lasītājiem piedāvātā grāmata. Latvijas Universitātes rektors, profesors Indriķis Muižnieks Cik ierasti rīta radio izskan laika prognoze! Un jau šī ikdienišķā ziņa liek mums mobilizēties dienai un meklēt piemērotu apģērbu. Bet kā reaģēt uz globālām klimata pārmaiņām? Vai cilvēka spēkos ir tās izzināt, kontrolēt vai vadīt? Ja nē, tad kādi var būt mūsu planētas pastāvēšanas riski. Atbildes uz šiem jautājumiem ir rodamas grāmatā. Esmu pārliecināts, ka tās var Jūs interesēt. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis Ojārs Spārītis ISBN