TNS LATVIA LATVIJAS MEDIJU PĒTĪJUMU GADAGRĀMATA RĪGA 2009

Transcription

1 TNS LATVIA LATVIJAS MEDIJU PĒTĪJUMU GADAGRĀMATA 200 RĪGA 200 1

2 SATURS gads. Turbulence un patiesības mirklis 5 Par TNS Latvia 6 TNS Latvia vadošie pētījumu virzieni 12 Reklāmu reģistrs. Adex 1 TV auditorijas pētījums 23 Radio auditorijas pētījums 2 Preses auditorijas pētījums 34 Interneta auditorijas pētījums 3 Patēriņa pētījums TNS Atlas TM 44 Media Intelligence 45 Biežāk lietotie termini! Klikšķinot šeit, jūs nokļūsiet attiecīgajā sadaļā KONTAKTINFORMĀCIJA TNS Latvia Kronvalda bulvāris 3 2 Rīga, LV- Latvija Tālr.: Fakss: E-pasts: tns@tns.lv 2

3 200. gads. Turbulence un patiesības mirklis Pagājušajā gadā līdz ar globālās finanšu sistēmas krīzes saasināšanos gada otrajā pusē ekonomikas attīstībā strauju virziena maiņu un negaidīti spēcīgus satricinājumus piedzīvoja arī Baltijas valstis. Vēl gada pirmajā pusē tika izteiktas prognozes par ekonomikas smago piezemēšanos, bet sākotnēji tas šķita pārāk pesimistisks scenārijs. Kaut gan Latvija un Igaunija jau bija recesijā vēl pirms septembra notikumiem, un arī Lietuvas ekonomikas izaugsme bremzējās, tomēr to, ka piezemēšanās notiks tik strauji, neviens negaidīja. Iepriekšējo gadu laikā straujās izaugsmes rezultātā ekonomikā bija uzkrāta milzīga nesabalansētība, un tās dēļ sākot ar 200. gada otro pusi Baltijas valstu tautsaimniecība piedzīvo dubultu šoku. Kā atzīmē vadošo Latvijas banku analītiķi, tuvākajos gados nāksies maksāt gan par pašu tuvredzīgo ekonomikas politikas veidošanu iepriekšējos gados, gan arī izjust finanšu tirgus burbuļa izraisītās globālās ekonomikas lejupslīdes sekas. Inflācijas rādītājs ir viens no retajiem ekonomikas indikatoriem, kura samazināšanās patlaban ir pozitīva iezīme. Latvijā inflācijas rādītājs 200. gada maijā sasniedza savu augstāko punktu 17,% un gada otrajā pusē sāka samazināties, decembrī sasniedzot jau,5%. Arī abās pārējās Baltijas valstīs patēriņa cenu indekss gada nogalē samazinājās un sasniedza pat viencipara skaitli attiecīgi Lietuvā,5%, bet Igaunijā 7%. Arī IKP rādītāji 200. gadā visās trīs Baltijas valstīs strauji pasliktinājās, Latvijā nokrītot pat līdz -4,6%. Tomēr, kā norāda finanšu eksperti, iekšzemes faktori Baltijas valstu ekonomikas attīstībā 200. un 200. gadu mijā bija mazāk svarīgi par ārējiem faktoriem, jo reģiona tautsaimniecību iespējas noteica ārējais finansējums un prognozes par pasaules ekonomiku. Baltijas ekonomiku ļoti smagi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums un ārkārtīgi vājais iekšzemes pieprasījums, ko nosaka zemā konjunktūra, augošais bezdarbs, darba algu samazināšana un kredītu deficīts. Visas trīs valstis ir sākušas rūpīgu ekonomikas pārstrukturēšanas darbu, lai paaugstinātu gan privātā, gan valsts sektora konkurētspēju un efektivitāti. Tā kā pasaules ekonomiskā krīze turpina padziļināties un jau ir nodēvēta par Lielo Recesiju, visdrīzāk ekonomiskās aktivitātes zemākais punkts vēl ir priekšā. Saskaņā ar prognožu vairākumu, pakāpeniska pasaules ekonomikas atveseļošanās sagaidāma 20. gadā, bet atsevišķi procesi, iespējams, varētu stabilizēties jau 200. gada beigās. Līdz ar ekonomikas lejupslīdi 200. gadā bija vērojamas arī būtiskas izmaiņas Baltijas reklāmas tirgus dinamikā. Piemēram, pēc Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) datiem mediju reklāmas tirgus Latvijā vēl pirmajā pusgadā uzrādīja 22% pieaugumu, kas lika cerīgi raudzīties uz atlikušo gadu. Tomēr visa gada vidējais rādītājs tikai 3% kāpums liecina par strauju apjomu samazināšanos. Kā liecina TNS Latvia Reklāmu reģistra un LRA apkopotā informācija, reklāmas apjomi Latvijas medijos pagājušajā gadā sasniedza 7,1 miljonus LVL, kas ir vidēji 43 lati (61 eiro) uz vienu Latvijas iedzīvotāju (5 eiro gadā), kas pēc gadā novērotā 24% neto reklāmas investīciju pieauguma, 200. gadā faktiski saglabājās tuvu gada līmenim. Latvijas reklāmas tirgus pieaugumu 200. gadā apsteidza Lietuva, kur pieauguma rādītājs vēl bija %, sasniedzot 47 eiro uz vienu Lietuvas iedzīvotāju. Reklāmas tirgus deflācija jau 200. gadā bija vērojama Igaunijā, kur reklāmas tirgus, salīdzinot ar gadu, samazinājās par 3% un bija 3 eiro uz vienu Igaunijas iedzīvotāju. Atbilstoši TNS Latvia, kā arī Lietuvas un Igaunijas TNS uzņēmumu Reklāmu reģistru datiem arī reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu 200. gadā samazinājās gan Baltijā kopumā, sasniedzot 0,57% (2007. g. 0,61%), gan arī katrā no trim valstīm atsevišķi. Pagājušajā gada globālās ekonomikas procesu ietekme uz Baltijas valstu ekonomiku veicināja jaunas tendences arī mediju un reklāmas nozarē. Jau gada otrajā pusē būtiski mazinājās mediju piesātinājums ar reklāmu, kas, savukārt, radīja izmaiņas gan mediju reklāmas cenu politikā, gan klasisko mediju piedāvājumos reklāmdevējiem. Tāpat darba satura un intensitātes izmaiņas jau 200. gada nogalē piedzīvoja arī mediju un reklāmas aģentūras, sastopoties gan ar reklāmdevēju mārketinga stratēģiju koriģēšanu, gan budžetu pārstrukturēšu atbilstoši jaunajai konkurences situācijai noteiktās tautsaimniecības nozares gads. Turbulence un patiesības mirklis 3

4 Tomēr, kā uzsver vairums reklāmas nozares ekspertu, mārketings savu lielāko nozīmi iegūst tieši krīzes laikā, jo ir instruments, pateicoties kam uzņēmums atšķiras no citiem līdzīgiem uzņēmumiem, rada savu tēlu un piesaista patērētāju. Tie uzņēmumi, kas investē naudu mārketingā, var noturēt vai palielināt savas tirgus daļas un gūt pārsvaru pār investēt nespējīgiem un vājākiem konkurentiem un, sākoties ekonomikas augšupejai, būs jau nesalīdzināmi stiprākās pozīcijās. Savas nozares saspringtās konkurences ietekmē reklāmdevēji arvien biežāk tieši pētījumos atrod atbalsta punktu tālākas darbības un investīciju mērķu noteikšanai. Uzņēmumi arvien rūpīgāk izvērtē iespējamo atdevi no pētījumiem, un vēlas saņemt tiešākas rekomendācijas ko darīt? Līdz ar to arī pētniekiem ir jāstrādā vēl precīzāk, lai klientiem rekomendētu konkrētas shēmas, kā rīkoties. Pētījumu aģentūrām jāspēj reaģēt uz to, kas klientiem ir visvairāk vajadzīgs tieši šobrīd, paturot prātā, kādas investīcijas klients šobrīd šīs informācijas ieguvē ir gatavs investēt. Tādējādi, 200. gads mārketinga industrijai gan mediju un reklāmas, gan pētījumu nozarēm līdz ar nepieciešamību strādāt arvien fokusētāk, mērķtiecīgāk un kvalitatīvāk, ir bijis fundamentāls pagrieziena punkts. Savdabīgs patiesības mirklis, kas liek katram industrijas dalībniekam pārvērtēt līdzšinējās mācības un balstīt nākotnes plānus un prognozes uz jaunām vērtībām un izaugsmes dzinuļiem. Sagatavots pēc materiāliem no www. seb.lv; LRA, TNS Latvia Reklāmu reģistrs. Ginta Krivma, sociālpsiholoģe, vadībzinību doktorante, TNS Latvia valdes priekšsēdētāja 200. gads. Turbulence un patiesības mirklis 4

5 PAR TNS LATVIA TNS Latvia ir pilna servisa mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra. Kopš uzņēmuma dibināšanas 11. gadā arvien vairāk esam pilnveidojuši un papildinājuši pētījumu pakalpojumu klāstu ar mērķi nodrošināt mūsu klientiem un sadarbības partneriem tirgus pētījumus, analīzi un padziļinātu skatījumu aktuālajās tirgus norisēs gadā TNS Latvia pievienojās vienai no vadošajām pasaules tirgus informācijas grupām TNS, kuras uzņēmumi darbojas 0 pasaules valstīs. Šajā izdevumā apkopoti 200. gada mediju un reklāmas tirgus pētījumu rezultāti Reklāmu reģistra dati, TV auditorijas pētījums, preses, radio un interneta auditorijas pētījums (Nacionālais Mediju pētījums), un patēriņa pētījums TNS Atlas TM. Plašāku informāciju par pētījumiem un metodēm, aktuālākajiem datiem un pētījumu rezultātu arhīvu Jūs varat iegūt, apmeklējot mūsu interneta lapu: gada oktobrī starptautiskais pētījumu un tirgus informācijas koncerns TNS pievienojās Kantar Group un tagad strādā WPP informācijas, izpratnes un konsultāciju divīzijas ietvaros. Jau vairāk nekā 12 gadus TNS Latvia veic mediju pētījumus, aptverot visus mediju veidus televīziju, radio, presi un internetu, nodrošinot mediju un reklāmas industriju ar ikdienā nepieciešamo darba instrumentu reitingiem. TNS starptautiskais mērogs nodrošina vienotas izpētes metodes un iespēju iegūt salīdzināmus datus ne tikai par Baltiju, bet arī Eiropu un citām pasaules valstīm. 1. gadā TNS Latvia uzsāka TV auditorijas pētījumus, izmantojot speciālu tehnisko aprīkojumu TV metrus. TNS Latvia strādā 71 pilna laika darbinieks un vairāk nekā 160 intervētāju gadā tika veikti vairāk nekā 300 tirgus un regulārie mediju pētījumu projekti. Pētījumu projektos tika veiktas vairāk nekā intervijas (CATI, CAPI, PAPI un CAWI), kā arī 53 fokusa grupas un 2351 Noslēpumainā klienta vizītes gadā TNS Latvia klientu vārdā noskaidroja vairāk nekā 0 Latvijas iedzīvotāju viedokli. PAR TNS LATVIA 5

6 TNS LATVIA VADOŠIE PĒTĪJUMU VIRZIENI FINANŠU SEKTORA PĒTĪJUMI Pēdējo pāris gadu laikā ir vērojamas pārmaiņas Latvijas iedzīvotāju finanšu pakalpojumu izmantošanas ieradumos iedzīvotāji kļūst arvien pragmatiskāki un racionālāk apsver savus lēmumus attiecībā uz finanšu pakalpojumu un produktu izvēli. Tāpēc finanšu pakalpojumu sniedzējiem jārēķinās ar to, ka arvien vairāk uzmanības jāiegulda savstarpējo attiecību ar klientiem veidošanā un nostiprināšanā. Šo attiecību izpratnē un tālākā attīstīšanā īpaši noderīgi ir dažādi finanšu sektora pētījumi. Finanšu sektora pētījumi parasti aptver dažādu finanšu produktu patērētāju pētījumus tie var būt banku klienti vai jauno finanšu instrumentu potenciālie lietotāji, vai arī visi Latvijas iedzīvotāji vai uzņēmumi. Izpētes mērķi var būt dažādi, un parasti tie mainās atkarībā no pasūtītāja vajadzībām. Tie var būt sākot ar jau ierastajiem finanšu produktu patēriņa un finanšu pakalpojumu sniedzēju novērtējuma pētījumiem un beidzot ar padziļinātu finanšu pakalpojumu lietotāju vajadzību izpēti. Lai uzzinātu vairāk par finanšu sektora pētījumiem, lūdzam sazināties ar Ilvu Puduli, TNS Latvia vecāko projektu direktori, e-pasts: TEHNOLOĢIJU SEKTORA PĒTĪJUMI Jauno tehnoloģiju attīstība Latvijā norit straujiem lēcieniem ja gada pavasarī tikai pusei Latvijas uzņēmumu bija dators un trešdaļai arī interneta pieslēgums, tad 200. gada rudenī absolūtais vairākums ekonomiski aktīvo uzņēmumu savā darbībā jau izmantoja datorus un internetu. Līdzīga tendence, lai arī ar pieticīgākiem, ne tik augstiem rādītājiem, ir vērojama arī iedzīvotāju mērķauditorijā. Regulārs informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas pētījums Biznesa Omnibuss sniedz informāciju par datoru, interneta un datu pārraides lietošanu uzņēmumos, kā arī par šo pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt IT sektorā izplatīti ir arī t. s. R & D (Research & Development izpētes un attīstības) pētījumi, kas IT pakalpojumu sniedzējiem palīdz prognozēt pieprasījumu pēc jaunajiem produktiem. Pārmaiņas noris arī telekomunikāciju tirgū, it īpaši mobilo sakaru jomā. Tā kā šis tirgus ir ļoti piesātināts, sakaru operatoriem jāmeklē jauni veidi, kā uzrunāt savus potenciālos klientus, kā arī jauni risinājumi, ko piedāvāt jau esošajiem klientiem. Tāpēc liela daļa sakaru pakalpojumu sniedzēju veic pētījumus, aptaujājot gan fiksēto, gan arī mobilo sakaru lietotājus kā iedzīvotāju, tā arī uzņēmumu mērķauditorijās. Lai uzzinātu vairāk par jauno tehnoloģiju pētījumiem, lūdzam sazināties ar Ilvu Puduli, TNS Latvia vecāko projektu direktori, e-pasts: ilva.pudule@tns.lv TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI 6

7 SPECIALIZĒTIE MEDIJU PĒTĪJUMI Atšķirībā no tradicionālajiem mediju pētījumiem, veicot kurus, mēs runājam par reitingiem un auditorijas lielumiem, specializētie mediju pētījumi sniedz mums atbildi uz šādiem jautājumiem. Kas pētāmo mērķauditoriju piesaista konkrētajam medijam? Kā šās mērķauditorijas pārstāvji vērtē konkrētā medija saturu? Kāds ir konkrētā medija attīstības potenciāls? Pie specializētajiem mediju pētījumiem pieder arī reklāmu efektivitātes mērījumi. Parasti šos mērījumus veic divos līmeņos: reklāmas ievērošana konkrētajos medijos un kopējā reklāmas kampaņas pamanāmība; reklāmas efektivitāte vai reklāmas kampaņa ir bijusi ne tikai pamanīta, bet arī sasniegusi tai izvirzīto mērķi vai nu tas būtu pakalpojuma vai produkta atpazīstamības veicināšana, vai arī uzņēmuma tēla veidošana. Lai uzzinātu vairāk par specializētajiem mediju pētījumiem, lūdzam sazināties ar Ilvu Puduli, TNS Latvia vecāko projektu direktori, e-pasts: AUTOTIRGUS PĒTĪJUMI TNS Latvia specializēti auto tirgus pētījumi un pētījumi, kas tikai skar jautājumus par auto tirgu, tiek veikti nu jau gandrīz divus gadu desmitus. Tie atklājuši virkni tirgus tendenču, taču, kas ir vēl interesantāk, tie liecina par Latvijas iedzīvotāju dabu. Varam secināt, ka salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem mūs var uzskatīt par daudzbraucēju nāciju, jo vidēji gadā nobraucam attālumu, gandrīz vienādu ar deviņkārtīgu savas valsts perimetru. Tāpat pētījumos atklājas, ka Latvijas iedzīvotāji iemīļo un zina, ka tas, kas ir pazīstams un savs, jātaupa, un viņi gaida, ka tā rīkosies arī citi, apmēram deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem iegādājas lietotu auto. Bet, pats svarīgākais, viņi neatmet cerību un kaļ plānus: lai arī auto tirgū visādi citādi novērojamas pārmaiņas, rādītājos par Latvijas iedzīvotāju plāniem iegādāties sev jaunu auto nav būtisku atšķirību, salīdzinot datus par stāvokli pirms vairāk nekā desmit gadiem, apmēram pirms diviem gadiem un tagad. Tāpēc, izmantojot jau ierasto metodoloģiju, kā arī attīstot jaunu un dažādojot pētījumu veidus, vērosim, kas notiks tālāk un vai ir kaut kas tāds, kas spētu mainīt Latvijas iedzīvotāju raksturu. Galvenās TNS Latvia aptvertās auto tirgus jomas ir klientu apmierinātības, dažādo zīmolu tēla un slēptā jeb viltus klienta jeb pircēja (Mystery Shopping) pētījumi. Lai uzzinātu vairāk par auto tirgus pētījumiem, lūdzam sazināties ar Diānu Grencmani, TNS Latvia vecāko projektu direktori, e-pasts: TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI 7

8 MAZUMTIRDZNIECĪBAS SEKTORA PĒTĪJUMI Ekonomiskajā situācijā, kad vērojams bezdarba pieaugums, patērētāju augstais parādu līmenis, veselības aprūpes izmaksu palielināšanās, degvielas cenu kāpums, katram uzņēmumam rūpīgi jāizvērtē esošā pieredze un jāmeklē jaunas pieejas savā darbībā. Mazumtirgotājiem jāmeklē jauni veidi, kā paaugstināt sadarbību starp mazumtirgotāju un patērētāju, starp vairumtirgotāju un mazumtirgotāju, starp tirdzniecību centru vadību un tā nomniekiem. Var apvienoties, var atvērt jaunas tirdzniecības vietas, bet tas nebūt nav garants tirgus daļas pieaugumam. Skaidrs zīmola pozicionējums, izpratne par to, kas patīk vai nepatīk patērētājiem, sekošana līdzi apkalpošanas kvalitātei šīs lietas ir kļuvušas aktuālākas kā vēl jebkad. No jaunākajiem pētījumiem redzams, ka Latvijas iedzīvotāji nedēļā ikdienas preču iegādei tērē apmēram 30 latus. Domājot par to, kā izdevīgāk izlietot savus līdzekļus, patērētāji apmeklē jaunas tirdzniecības vietas. Bez tam cena nav galvenais faktors, ko viņi ņem vērā, pieņemot pirkuma lēmumu. Lai uzzinātu vairāk par mazumtirdzniecības pētījumiem, lūdzam sazināties: Diāna Grencmane, TNS Latvia Pētījumu direktore, e-pasts: KLIENTU APKALPOŠANAS KVALITĀTES PĒTĪJUMI Vairākumā gadījumu klientu apkalpošana ir laba, tomēr tikai dažreiz tā ir izcila. Reizēm klienti netiek pamanīti un apkalpoti vispār, reizēm darbiniekiem klientus apkalpot nav laika, jo viņi sarunājas savā starpā, runā pa telefonu vai dara citas, ar tiešajiem darba pienākumiem nesaistītas lietas. Var gadīties, ka klients pat izdara pirkumu, nedzirdot no darbinieka nevienu vārdu, savukārt darbinieks domā, ka klients ir apmierināts, jo pirkumu ir izdarījis. Tāpēc ir svarīgi iegūt objektīvu situācijas novērtējumu, un tādu sniedz slēptā jeb viltus klienta jeb pircēja (Mystery Shopping) pētījumi, kurus veic cilvēki, kas ir speciāli apmācīti detalizēti novērot klientu apkalpošanas kultūru un sniegt atziņas, kas un kādā veidā ir uzlabojams gadā TNS Latvia veica vairāk nekā 2500 šādu apmeklējumu, un jau kopš gada tiek veikts arī salīdzinošs klientu apkalpošanas kvalitātes pētījums vairākās nozarēs, kura rezultātā tiek noteikts klientu apkalpošanas indekss. Šis indekss ir izmantojams jūsu uzņēmuma rādītāju salīdzināšanai ar attiecīgās nozares un visas Latvijas vidējiem rādītājiem. Lai uzzinātu vairāk par klientu apkalpošanas kvalitātes pētījumiem, lūdzam sazināties ar Ilzi Kronbergu, TNS Latvia vecāko projektu vadītāju, e-pasts: Intaru Ābomu, TNS Latvia projektu vadītāju, e-pasts: TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI

9 DARBINIEKU PĒTĪJUMI Labi darbinieki ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem uzņēmuma veiksmīgai darbībai. Līdz ar ekonomikas attīstību palielinās pieprasījums pēc labu izglītību ieguvuša, kvalificēta personāla. Uzņēmumiem arvien vairāk jādomā, kā piesaistīt un noturēt labākos darbiniekus, lai varētu veiksmīgi konkurēt ar citiem uzņēmumiem tirgū. Izmantojot uzņēmumā iesaistīto pušu attiecību novērtēšanas metodi TRI*M, TNS Latvia veic darbinieku apmierinātības pētījumus, kuros tiek noskaidrota darbinieku motivācija un lojalitāte pret uzņēmumu, kā arī uzņēmuma vājās un stiprās puses attiecībās ar darbiniekiem. Pētījuma rezultātā tiek sniegti ieteikumi personāla vadīšanai, kā arī noteiktas prioritātes darbinieku motivēšanā un noturēšanā. Liela nozīme jaunu darbinieku piesaistē ir uzņēmuma tēlam potenciālo darbinieku vidū. Uzņēmuma tēlu veido gan uzņēmumā strādājošie, gan darba devēja aktivitātes ārpus uzņēmuma uzņēmuma vadītāja publiskais tēls, uzņēmuma sniegtie pakalpojumi un ražotie produkti, saskarsme ar klientiem, informācija masu saziņas līdzekļos, reklāma, finanšu panākumi un citi faktori. Izmantojot TRI*M metodoloģiju, TNS Latvia reizi divos gados veic pētījumu par Latvijā strādājošo piesaistību savai darba vietai, tas ir, par līdzdalību uzņēmuma darbā, motivāciju un lojalitāti pret to. Pētījuma rezultātā tiek iegūts vispārējs pārskats par Latvijas uzņēmumu vadītāju un vadošā personāla un tajos strādājošo savstarpējām attiecībām. Reizi gadā TNS Latvia veic darba devēju tēla pētījumu, nosakot pievilcīgākos darba devējus Latvijā, aptverot arī jautājumus par to, ko darbinieki gaida no sava darba devēja, kādi ir darba devēja izvēles galvenie motivējošie kritēriji, kāds ir darba devēja tēls. Lai uzzinātu vairāk par darbinieku apmierinātības pētījumiem, lūdzam sazināties ar Signi Kaņējevu, TNS Latvia projektu direktori, e-pasts: TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI

10 SOCIĀLIE PĒTĪJUMI Paralēli mārketinga pētījumiem TNS Latvia veic arī dažādus sociālpolitiskos un sociālekonomiskos pētījumus, kuros tiek noskaidrots dažādu mērķgrupu (Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju u. c.) viedoklis par dažādām aktuālām tēmām. TNS Latvia kopš gada veic dažādu Eiropas Savienības fondu un institūciju (Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda u. c.) pasūtītus pētījumus, kas notiek visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī citās pasaules valstīs. Kopš gada TNS Latvia veic sabiedriskās domas pētījumu Eurobarometer. Divas reizes gadā tiek organizēti Standard Eurobarometer pētījumi, kuru mērķis ir novērtēt pilsoņu attieksmi pret ES un tās institūcijām, kā arī pret ekonomisko situāciju Latvijā. Piecas, sešas reizes gadā tiek veikti Special Eurobarometer pētījumi, kuros ietverti jautājumi par aktuālām tēmām Latvijā un Eiropā: Eiropas Konstitūciju, ES lauksaimniecības politiku, sabiedrības drošību un tieslietu sistēmu, apkārtējās vides aizsardzību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, finanšu pakalpojumiem, zinātni un augstajām tehnoloģijām, inovācijām, sabiedriskajiem pakalpojumiem, situāciju darbaspēka tirgū, sportu un citi tamlīdzīgi jautājumi. Bez Eurobarometer pētījumiem Latvijas iedzīvotāju vidū tiek veikti arī dažādi starptautiskie pētījumi, kas identificē aktuālās problēmas noteiktās dzīves jomās. Piemēram, pētījumi par Latvijas iedzīvotāju labklājību, veselību, dzīves kvalitāti, darba drošību, darba un privātās dzīves līdzsvaru gadā TNS Latvia jau trešo reizi uzņēmēju vidū veica pētījumu par galvenajiem uzņēmējdarbību traucējošiem šķēršļiem (Business Environment and Enterprise Performance Survey, BEEPS). Pētījums apkopo datus par aktuālajiem jautājumiem ražošanas un pakalpojumu sektoros, aptverot vairāk nekā 25 valstis. Tāpat jau otro gadu uzņēmēju vidū tiek veikts apjomīgs pētījums par darba apstākļiem un darba vidi (Establishment Survey on Working Time and Work-Life Balance, ESWT), kas vienlaikus notiek 30 Eiropas valstīs. Uzņēmēju vidū tiek veikts arī starptautisks pētījums par psihosociālajiem riskiem darbā (European Survey of Enterprises on New Emerging Risks, ESENER). Laika posmā no līdz 200.gadam TNS Latvia ir veikusi virkni vietējo ministriju un ministriju pakļautībā esošo iestāžu pasūtītu un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētu pētniecības projektu, kas ir saistīti ar nodarbinātību. Pētīto tēmu loks ir plašs: darba apstākļi un riski Latvijā, Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas, komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšana Latvijā, bezdarbnieku darbiekārtošanas jautājumi, ieteikumi no ieslodzījuma vietām atbrīvoto personu nodarbinātības veicināšanai u. c. jautājumi. Lai uzzinātu vairāk par sociālajiem pētījumiem, lūdzam sazināties ar Signi Kaņējevu, TNS Latvia projektu direktori, e-pasts: Intu Priedolu, TNS Latvia vecāko projektu vadītāju, e-pasts: TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI

11 TNS BIZNESA RISINĀJUMU REĢISTRĒTĀS METODES Sniedz atbildi vai Jūsu izvēlētā reklāmas stratēģija, sākot ar pamatstratēģiju, koncepciju, reklāmas vēstījuma aprakstu un beidzot ar reklāmas izveides procesa kopvērtējumu, ir veiksmīga un efektīva. Pētījuma metode, kas dod ieskatu nākotnē, nodrošina iespēju apzināt un saprast jaunos patērētājus, viņu vēlmes un intereses, jo viņi ir tie, kuru viedoklis veidos zīmola nākotni tirgū. Ar šo metodi var noteikt esošo un jauno produktu, pakalpojumu un zīmolu nākotnes potenciālu. Sniedz patiesu ainu par patērētāju vajadzībām Jūsu tirgū un novērtē, cik veiksmīgi zīmoli spēj apmierināt šīs vajadzības, dod iespēju Jūsu produktiem veidot tuvas patērētāja un zīmolu attiecības. Cilvēku uzvedības psiholoģisks izpētes instruments, ar kuru pēta patērētāju / klientu piesaistību noteiktam zīmolam / uzņēmumam. Tā ir starptautiski atzīta metode, kas ļauj dziļi ielūkoties patērētāju prātos. Sniedz uzņēmumiem nepieciešamo informāciju dažādu uzņēmumā iesaistīto pušu attiecību novērtēšanai, pārvaldīšanai un monitoringam un pārskatu par uzņēmuma klientu apmierinātības līmeni, uzņēmuma iekšējo biznesa procesu kvalitāti, darbinieku motivāciju, kā arī uzņēmuma korporatīvo reputāciju. TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI 11

12 REKLĀMU REĢISTRS. ADEX Kopš 14. gada TNS Latvia veic regulāru Latvijas reklāmas tirgus izpēti. Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par reklāmas tirgus stāvokli kopumā un atsevišķu reklāmdevēju reklāmas aktivitātēm. TNS darbojas arī Igaunijā un Lietuvā. Pētījuma izlases struktūra ir veidota ar mērķi aptvert dažādus medijus, kurus izmanto atsevišķa mērķauditorija gadā TNS Latvia Reklāmu reģistra izlasi veidoja 26 avīzes un to pielikumi, 65 žurnāli, 11 TV kanāli, 14 radio stacijas un 3 vides reklāmas aģentūras. Baltijas mediju reklāmas tirgus Baltijas mediju reklāmas tirgus izaugsme Baltijas reklāmas tirgus, salīdzinot ar gadu, ir palielinājies par 4 procentiem. Līdz ar to kopējais Baltijas 200. gada mediju reklāmas tirgus apjoms ir sasniedzis 406,3 miljonus EUR. Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 200. gadā bija 111,2 miljoni EUR (173 milj. EEK), savukārt Lietuvā 157,0 miljoni EUR (542,2 milj. LTL). Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedzis 13,2 miljonus EUR jeb 7,1 miljonu latu. milj. EUR 450,0 400,0 350,0 300,0 250,0 200,0 150,0 147,2 kopā izaugsme % 13% 14% 200, 1,2 166,0 16% 263,7 233,5 31,5 13% 23% 32,5 406,3 21% % 25,0% 20,0% 15,0%,0% 0,0 50,0 4,0% 6% 4% 5,0% 0, gads 0,0% Avots: TNS Latvia (Latvija), TNS Emor (Igaunija), TNS Gallup (Lietuva), Līdz gadam un gadā Latvijas mediju reklāmas tirgus avots: TNS Latvia / LRA REKLĀMU REĢISTRS. ADEX 12

13 Baltijas mediju reklāmas tirgus izaugsme 200. gadā Baltijas reklāmas tirgus pieaudzis visās mediju grupās, izņemot presi. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, reklāma televīzijā veido lielāko daļu no kopējā reklāmas tirgus apjoma, tai seko reklāma laikrakstos, žurnālos un reklāma radio. Internets ir turpinājis savu straujo izaugsmi un sasniedzis vides reklāmas līmeni. BALTIJAS REKLĀMAS TIRGUS IZAUGSME DAŽĀDOS MEDIJOS GADS 160,0 140,0 120,0 0,0 TV Radio Laikraksti Žurnāli Vide Internets Kino milj. EUR 0,0 60,0 40,0 20,0 0, gads Avots: TNS Latvia (Latvija), TNS Emor (Igaunija), TNS Gallup (Lietuva), REKLĀMU REĢISTRS. ADEX 13

14 Latvijas reklāmas tirgus 200. gadā Salīdzinot 200. gadu ar gadu, Latvijas mediju reklāmas tirgus pieaugums bijis 3%, sasniedzot 7,1 miljonu latu apgrozījumu. Visstraujāk pieaudzis kino reklāmas tirgus (4%), arī interneta reklāmas apjomi pieauguši ievērojami vairāk par vidējo līmeni par 44%. TV un radio reklāmas tirgi pieauguši attiecīgi par 6% un %. Savukārt preses reklāmu apjomi piedzīvojuši kritumu žurnālos par 4%, bet avīzēs par 15%. LATVIJAS MEDIJU REKLĀMAS TIRGUS APJOMS UN PIEAUGUMS MEDIJU GRUPĀS UN 200. GADĀ 2007 milj. LVL 200 milj. LVL 200 pret 2007 TV 32, 34,7 6% Radio,,6 % Laikraksti 20,7 17,7-15% Žurnāli 16,3 15,6-4% Vide,1,5 17% Internets 5,,5 44% Kino 0,5 0,6 2% Kopā 3,4 7,1 3% Avots: TNS Latvia / LRA, Kopējā reklāmas tirgus apjoma lielāko daļu, tāpat kā iepriekšējos gados, sastāda televīzijas reklāma (35%), otrs lielākais reklāmas apjoms ir fiksēts laikrakstos (1%), savukārt šiem medijiem seko reklāma žurnālos (16%) un radio (11%). Vides reklāma sastāda % no kopējā reklāmas tirgus apjoma, savukārt interneta un kino reklāma sastāda attiecīgi % un 1% no kopējā reklāmas tirgus apjoma. REKLĀMAS APJOMA SADALĪJUMS PA MEDIJIEM 200. GADĀ Vide % Internets % Kino 1% TV 35% Žurnāli 16% Laikraksti 1% Radio 11% Avots: TNS Latvia / LRA, 200 REKLĀMU REĢISTRS. ADEX 14

15 Latvijas mediju reklāmas apjoms kvadrātcentimetros un minūtēs 200. gadā Kā liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotā informācija, tad 200. gadā bijušas TV reklāmas, un tas, salīdzinot ar gadu, ir par 2% mazāk (2007.g. reģistrētas reklāmas). Presē 200. gadā bija reklāmas, kas, salīdzinot ar gadu, ir par 26% mazāk (2007.g. reģistrētas reklāmas). Reģistrēto radio reklāmu skaits 200. gadā bijis lielāks nekā gadā. Pieaugums par 2% no reklāmas gadā uz reklāmām 200. gadā gan noticis pētījumā iekļauto radio staciju skaita pieauguma dēļ. Televīzijā reklāmas apjoms samazinājies līdz minūtēm, kas ir par 2% mazāk nekā gadā, kad reklāmu kopējais garums bija minūtes. Presē reklāmas apjoms sasniedzis 23,3 miljonus cm 2, kas ir par 1% mazāk nekā gadā (2,6 miljoni cm 2 ). Savukārt radio reklāmu kopējais garums 200. gadā sasniedza minūtes, kas ir par 2% vairāk nekā gadā, kad radioreklāma bija minūtes. REKLĀMU REĢISTRS. ADEX 15

16 Reklāmdevēji, zīmoli un produktu grupas Reklāmdevēju topa virsotnē notikušas izmaiņas ilggadējs līderis Procter&Gamble atrodas 2. vietā, jo pirmajā izvirzījies Tele2, kas bija otrais gadā. Uz augšu pakāpušies arī Bite un Coca Cola, 200. gadā esot attiecīgi 3. un 4. vietā. 5. vietā no 3. vietas gadā nokļuvis LMT, bet Unilever pārvietojies no 4. uz. vietu. Topa 6. vietā iekļuvis Danone, savukārt Henkel pakāpies no. uz 7. vietu. Nemainīgi. pozīciju ir saglabājis L Oreal un.vietā Maxima. Visvairāk reklamēto zīmolu topa virsotnē nemainīgi arī 200. gadā atrodas zīmols Zelta Zivtiņa. Tele2 ir pakāpies par vienu vietu ieņemot 2. pozīciju, no kuras uz 3. pārvietojies zīmols Maxima. 4. vietā topā ierindojas strauju izaugsmi piedzīvojušais zīmols Bite. Tāpat kā gadā 5. vietā atrodas Coca Cola. O karte 200. gadā ierindojas 6. vietā, kas ir divas vietas zemāk nekā gadu iepriekš. Tālāk topā atrodas 3 jaunpienācēji Rimi, Actimel un DNB Nord. Top noslēdz L Oreal. Kā ierasts reklamētākās nozares Latvijā arī 200. gadā bijušas mobilie sakari un finansu institūcijas. 3. un 4. vietā pakāpjoties par 3 vietām, salīdzinot ar gadu, atrodas mazumtirdzniecības un zāļu nozares. No 3. uz 5. vietu noslīdējusi auto nozare, bet par vienu vietu zemāk, t.i. 6.vietā, atrodas mājsaimniecības higiēnas nozare. Auksto dzērienu nozare pakāpusies uz 7. vietu, bet. vietā nemainīgi ierindojusies matu kopšanas līdzekļu nozare. Topa. un. vietā ir iekļuvušas divas jaunas nozares alkoholiskie dzērienu un piena un siera produktu nozare. VIETA 200. GADĀ VIETA 200. GADĀ VIETA 200. GADĀ TOP REKLĀMDEVĒJI* REKLĀMDEVĒJS VIETA GADĀ 1 TELE2 2 2 PROCTER & GAMBLE 1 3 BITE 6 4 COCA-COLA HBC 7 5 LMT 3 6 DANONE 11 7 HENKEL L'OREAL UNILEVER 4 MAXIMA TOP ZĪMOLI* REKLĀMDEVĒJS VIETA GADĀ 1 ZELTA ZIVTIŅA 1 2 TELE2 3 3 MAXIMA 2 4 BITE 21 5 COCA-COLA 5 6 O KARTE 4 7 RIMI 12 ACTIMEL 3 DNB NORD 14 L'OREAL TOP PRODUKTU GRUPAS* REKLĀMDEVĒJS VIETA GADĀ 1 Mobilie sakari 1 2 Finansu institūcijas, pakalpojumi 2 3 Mazumtirdzniecība 6 4 Zāles 7 5 Automašīnas 3 6 Mājsaimniecības higiēna 5 7 Aukstie dzērieni Matu kopšanas līdzekļi Alkoholiskie dzērieni 12 Piens, siers 17 *Sarindojums pēc reklāmas apjoma latos, neto Avots: TNS Latvia / Reklāmu reģistrs, REKLĀMU REĢISTRS. ADEX 16

17 TV klipu daudzveidība 200. gadā televīzijas kanālos demonstrēto jauno unikālo reklāmas klipu skaits salīdzinot ar gadu samazinājies par 3% gadā pirmo reizi TV rādīti 562 dažādi reklāmas klipi, no kuriem 6% ir pieejami TNS Latvia klipu arhīvā gadā šis arhīvs tika papildināts ar 7230 jauniem klipu paraugiem un gada nogalē TNS Latvia Reklāmu reģistra klipu arhīvā bija pieejami TV reklāmu paraugi. REKLĀMAS KLIPU UN TO PARAUGU SKAITS ADEX ARHĪVĀ unikāli klipi mpg paraugi 000 Skaits g g g g g g g g g. Avots: TNS Latvia / Reklāmu reģistrs, Gads Lai uzzinātu vairāk par TNS Latvia Reklāmu reģistru, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: adex@tns.lv REKLĀMU REĢISTRS. ADEX 17

18 TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS TNS Latvia 1. gadā uzsāka TV auditorijas pētījumu, izmantojot speciālu tehnisko aprīkojumu TV metrus. Šobrīd TNS Latvia TV auditorijas pētījuma panelis ir lielākais Baltijas valstīs. Pētījums tiek veikts regulāri visu gadu ar mērķi iegūt informāciju par TV kanālu skatītāju auditoriju, informāciju par atsevišķo TV kanālu auditoriju raksturojošām pazīmēm un par dažādu TV kanālu skatīšanos konkrētās mērķgrupās, kā arī par reklāmas kampaņu sasniegto auditoriju. Pētījuma rezultātus kā oficiālu norēķina vienību izmanto Latvijas reklāmas industrija. Pētījuma izlase pārstāv, reprezentē Latvijas iedzīvotāju kopumam reprezentatīvs ģimeņu panelis, tā respondenti ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 4 gadiem gadā TV auditorijas pētījumā ik mēnesi piedalījās vidēji 35 ģimenes un 0 respondenti. Pētījumā tiek izmantoti divu veidu TV mērītāji Eurometer un Mitronmeter, savukārt digitālā TV signāla mērīšanai tiek izmantota Frame Grabber iekārta gadā pētījuma nodrošināšanai ik mēnesi tika izmantoti vidēji 40 TV mērītāji. TV kanālu auditorija Kā liecina apkopotā informācija, 200. gadā kopējā TV skatīšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir nedaudz palielinājusies, tomēr tā nav būtiski mainījusies. Kanāliem MTV Latvija, RenTV Baltija, TV5 Rīga un PBK vērojama lielāka nekā gadā sasniegtā auditorija vidēji dienā, neliels pieaugums ir arī kanālam LTV7. Arī kanāliem TV6 un PBMK, kas pētījumā iekļauti kopš gada aprīļa, 200. gadā ir vērojams pieaugums. Tāpat Latvijas iedzīvotāju vidū palielinājusies interese par citiem kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas kanāliem, kā arī video un DVD. SASNIEGTĀ AUDITORIJA VIDĒJI DIENĀ (DAILY REACH %) GADĀ LTV 1 LTV 7 PBK PBMK* TV 3 TV 5 Rīga 3+** RenTV Baltija*** MTV Latvija**** TV 6***** Video/DVD Citi kanāli TV 5,2 3,7 3,1 2,3 0, , 7,3 4,6 3,7 3,3 3,1 3,7 16,0 1, 17,7 1, 16,0 16, 16, 15,6 13,7 14,2 12,1,6 24,5 24,0 27,4 2, 26,2 24,0 22,6 22,3 21,4 22,3 30, 31,7 32, 35,4 35,0 41,0 41,6 43,4 45,2 45, 36,7 3, 3,4 40,1 3,7 3,3 41,1 3,1 37,4 3,6 71,4 70,7 71,7 71,4 72,4 % 0,0,0 20,0 30,0 40,0 50,0 60,0 70,0 0,0 * kanāls PBMK no 02/04/2007 **** kanāls MTV Latvija no 04/0/2006 ** kanāls 3+ no 01/01/2004 ***** kanāls TV6 no 24/04/2007 *** kanāls REN TV Baltija no 03//2005 Avots: TNS Latvia / TAM, TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 1

19 Vidējā skatīšanās laika daļa Pēc vidējās skatīšanās laika daļas pirmās divas pozīcijas tāpat kā gadā saglabājuši kanāli un TV3. Savukārt trešo vietu dala kanāli LTV1 un PBK. TV 6** 1,3% VIDĒJĀ SKATĪŠANĀS LAIKA DAĻA (SHARE %) 200. GADS Citi kanāli 25,1% Video 2,5% 3+ 4,0% 1,3% LTV 1,7% TV 5 Rīga 3,3% TV 3 15,4% LTV 7 4,6% MTV Latvija 0,2% Skatīšanās ilgums dienā Laiks, ko 200. gadā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs pavadījis pie TV ekrāna, salīdzinājumā ar gadu palielinājies par 11 minūtēm un sasniedzis 213 minūtes dienā. Salīdzinot vidējo skatīšanās ilgumu dienā pa kanāliem, nav vērojams būtisks samazinājums vai pieaugums kādam no kanāliem. RenTV Baltija 2,5% 0% PBK,7% PBMK 0,4% VIDĒJAIS SKATĪŠANĀS ILGUMS DIENĀ MINŪTĒS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU (AVT MIN) GADS 0% % 70% 60% 50% , , ,5 40% 30% % % % Citi kanāli Video TV 6***** PBMK**** MTV Latvija*** RenTV Baltija** * kanāls 3+ no 01/01/2004 ** kanāls RenTV Baltija no 03//2005 *** kanāls MTV Latvija no 04/0/2006 **** kanāls PBMK no 02/04/2007 ***** kanāls TV 6 no 24/04/2007 Avots: TNS Latvia / TAM, * TV 5 Rīga TV 3 PBK LTV 7 LTV 1 TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 1

20 Skatītākie TV raidījumi Lai arī Eirovīzijas dziesmu konkursa finālu kanālā LTV gadā vērojuši mazāk Latvijas iedzīvotāju nekā gadā, tomēr tas ir ierindojies raidījumu gada TOP 20 pirmajā vietā. Otrajā vietā ierindojies Latvijas 0 gadu jubilejai veltītais gaismas priekšnesums kanālā LTV1, bet trešajā šovs Dejo ar zvaigzni 2 kanālā TV3. Arī TV3 šovs Koru kari ir gada skatītāko raidījumu vidū. Skatītāko TV raidījumu vidū, tāpat kā citus gadus, ierindojušās arī Latvijas Valsts prezidenta un Ministru prezidenta uzrunas un apsveikumi Jaunajā gadā. Starp skatītākajām filmām pirmajās divās vietās ierindojušās kanālā demonstrētās filmas: pirmajā filma Nodevība, otrajā Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis. Savukārt trešajā vietā atrodas filma Viens pats mājās 3, kas demonstrēta kanālā TV gada skatītākais TV seriāls ir bijis kanālā demonstrētais 141. gada jūnijs. Otrajā vietā ierindojies Komisārs Reksis (). Skatītāko seriālu vidū ir arī pašmāju seriāli Svešā dzīve (), Cerību iela 21 () un Neprāta cena (LTV1). Skatītākais šovs bijis Dejo ar zvaigzni 2 kanālā TV3. Starp skatītākajiem iekļuvuši arī tādi šovi kā Koru kari (TV3), Latvijas zelta talanti (), Zvaigžņu lietus () un Latvijas princese (). PROGRAMMU TOP 20 (VISI KANĀLI 200. GADĀ) Kanāls Programma Žanrs Reitings % Reitings 000 LTV1 53.Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Fināls Mūzika 16,6 364,7 51,2 LTV1 Latvijas 0 gadu jubilejai veltīts gaismas priekšnesums Šovs 16,2 356,7 35,1 TV3 Dejo ar zvaigzni 2 Šovs 14,5 31,5 31,6 TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Kanāda - Krievija Sports 13, 302,0 33, LTV1 Laimīgu Jauno gadu! Izklaide 13,7 301,0 2,7 LTV1 Latvijas Valsts prezidenta V.Zatlera Jaungada apsveikums Politika 13,2 2,7 2,5 TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Norvēģija Sports 12, 22,6 37,6 TV3 Koru kari Šovs 12,7 27,3 2,2 LTV1 53.Starpt. Eirovīzijas dziesmu konk.nac. atlases fināls Mūzika 12,6 277, 34,3 Jaunais vilnis 200 Mūzika 11, 261, 37,7 LTV1 53.Starpt. Eirovīzijas dziesmu konk.nac. atlases pusfināls Mūzika 11, 260,0 2,7 TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Somija Sports 11, 25, 36,3 Labestības maratons "Eņģeļi pār Latviju". Noslēguma koncerts Share % Mūzika 11,6 254, 27,2 Nodevība Mākslas filma 11,4 251, 27,7 ziņas (Sestdienā) Ziņas 11,3 24,4 31,6 LTV1 Padomju stāsts Dokumentāla filma LTV1 LR proklamēšanas gadad. Valsts prezidenta V.Zatlera uzruna 11,1 244,5 27,2 Politika, 240,3 26,2 LTV1 LR Ministru prezidenta I.Godmaņa Jaungada apsveikums Politika, 23,2 23,4 ziņas (Svētdienā) Ziņas, 236,7 26,7 LTV1 XXIV Dziesmu un XIV Deju svētki. Atklāšanas koncerts Mūzika,7 235, 34,5 Avots: TNS Latvia / TAM, 200 TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 20

21 TV spēļu topa pirmajā vietā ierindojusies spēle Zini vai mini kanālā LTV1, otrajā Prāta banka (), trešajā Zelta ģimene (). Ziņu un analītisko raidījumu topa pirmajās trīs vietās ierindojušās kanāla ziņu pārraides ziņas (sestdienās), ziņas (svētdienās) un ziņu TOP. Sporta raidījumu vidū skatītākās ir pārraides no Pasaules meistarsacīkstēm hokejā kanālā TV3, kas aizņem pirmās četras pozīcijas. Vieta Kanāls Programma Reitings % Reitings 000 Share % Filmu TOP (visi kanāli 200. g.) TV3 TV3 TV3 TV3 TV3 TV3 Nodevība Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis Viens pats mājās 3 Titāniks (17.g.) Viens pats mājās 2 Viens pats mājās Princese pret pašas gribu Mīlas lidojums Viens pats mājās 4 Smerš 11,4,1,,,5,5,0,7,3,3 251, 222,2 21,1 216,1 20,3 20,1 1,2 10,3 13,3 11,5 27,7 24,3 21, 27,1 21, 21,0 24, 22, 1,3 23,4 Seriālu TOP (visi kanāli 200. g.) LTV1 PBK PBK PBK TV3 141.gada jūnijs Komisārs Reksis Svešā dzīve Neprāta cena Likvidācija Cerību iela 21 Un tomēr es mīlu Gromovi Izlūki. Karš pēc kara Izlaušanās 2,,3 7, 7, 7, 7,6 7,5 7,2 7,2 6, 13,5 12,4 173,4 172,5 171,0 167,1 165,7 15,3 15,4 152, 1,3 20,4 20,6 1,0 1,2 1, 1,3 16,5 1,3 16,7 Šovu TOP (visi kanāli 200. g.) TV3 LTV1 TV3 TV3 Dejo ar zvaigzni 2 Laimīgu Jauno gadu! Koru kari Latvijas zelta talanti Zvaigžņu lietus Zvaigžņu lietus 2 Vakars ar M.Galkinu Latvijas princese Latvijas Lepnums 200 Vislatvijas alus dzeršanas čempionāts 14,5 13,7 12,7,7,7,6,5,1,1, 31,5 301,0 27,3 235,4 235,4 232,4 22,5 222, 220, 217, 31,6 2,7 2,2 27,2 25,5 27,0 2,0 25,1 21,4 22,1 TV spēļu un realitātes šovu TOP (visi kanāli 200. g.) LTV1 TV3 TV3 TV3 PBK TV3 Zini vai mini! Prāta banka Zelta ģimene Mājokļa jautājums Gribi būt miljonārs? XXL Zelta drudzis Dziesmu duelis Pēdējais varonis. Paradīzē aizmirstie Atklāj īsto!,4,3 7, 7,6 7,1 6,7 5, 5,4 5,3 5,3 13,7 13,3 171,0 166, 155, 14,2 126,7 11,1 116,5 115,3 20,4 22, 1, 17,6 16,2 16,0 1,0 13,6 13,1 11,7 Ziņu un analītisko raidījumu TOP (visi kanāli 200. g.) LTV1 LTV1 LTV1 TV3 ziņas (Sestdienā) ziņas (Svētdienā) ziņu "Top " ziņu Vecgada speciālizlaidums Degpunktā. Speciālizlaidums Degpunktā de facto Panorāma. Ziņas Satversmes 0. pants TV 3 ziņas. Gada notikumu apskats 11,3,,6,0,,5,4,2,0,7 24,4 236,7 233,2 21,2 214, 20,4 207,7 202, 17,4 11,6 31,6 26,7 25,0 22,4 1,1 22,3 20,5 22,1 20,7 20,3 Sporta pārraižu TOP (visi kanāli 200. g.) TV3 TV3 TV3 TV3 LTV7 LTV7 RenTV Baltija PBK Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Kanāda - Krievija Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Norvēģija Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Somija Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Kanāda Pasaules stiprākie vīri. Latvijas "Grand Prix 200" izcīņa F-1 Brazīlijas "Grand Prix" izcīņa Eiropas meistarsacīkstes futbolā. Vācija - Spānija Kontinentālā hokeja līga. Dinamo Riga - Baris Astana Eiropas meistarsacīkstes futbolā. Spānija - Krievija Eiropas meistarsacīkstes futbolā. Nīderlande - Krievija 13, 12, 11,,6,1,1 7,5 6,6 6,6 6,6 302,0 22,6 25, 211,5 1,7 17,2 164,6 145,3 144,7 143, 33, 37,6 36,3 36,5 23,6 17,7 20,5 1,2 1, 23,3 Avots: TNS Latvia / TAM, 200 TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 21

22 Dibināšanas pētījums Dibināšanas pētījums tiek veikts katru gadu, lai noskaidrotu informāciju par ģimeņu TV tehnisko aprīkojumu gadā tika aptaujāti respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem 506 mājsaimniecībās visā Latvijā gada pētījuma rezultāti parādīja, ka:,2% mājsaimniecību ir vismaz viens strādājošs televizors; 56,1% mājsaimniecību ir kabeļtelevīzijas pieslēgums; 15,3% mājsaimniecību ir satelīttelevīzijas uztvērējs; 56,4% mājsaimniecību ir videomagnetofons vai DVD atskaņotājs; tuvākā gada laikā 7,1% mājsaimniecību plāno iegādāties televizoru, 0,6% videomagnetofonu, 3,5% DVD atskaņotāju/rakstītāju; 27% aptaujāto ir skatījušies TV vismaz reizi nedēļā ārpus mājas. No tiem 74,6% ir skatījušies TV pie draugiem vai paziņām, 11,3% kafejnīcās vai bāros, savukārt 17,5% darbā vai mācību iestādē. Avots: TNS Latvia/Dibināšanas pētījums 200 Lai uzzinātu vairāk par TV auditorijas pētījumiem, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 22

23 RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS TNS Latvia radio auditorijas pētījumu veic kopš 14. gada. Pētījuma izlasi veido vairāk nekā 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. Pētījums notiek regulāri un tiek veikts, izmantojot dienasgrāmatu metodi. Pētījuma rezultāti tiek apkopoti katru ceturksni. TSN Latvia Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio ietvaros 200. gadā, papildus jau līdz šim mērītajām 40 radiostacijām, uzsākts mērīt vēl trīs jaunu radiostaciju auditoriju: Radio,6 Jumor FM, TOP Radio un Radio Valmiera. KLAUSĪŠANĀS ILGUMS min KLAUSĪŠANĀS ILGUMS DIENĀ (TSL DLY, MIN) GADS 20 Vasara / Rudens Vasara / Rudens 2007 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Vasara / Rudens 2006., 2007., 200. Vasara / Rudens gada vasaras/rudens periodā veiktā radio auditorijas pētījuma rezultāti liecina, ka viens radioklausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 26 minūtes, kas ir par minūtēm vairāk nekā gadā šajā pašā laika periodā. Vislielākais radio klausīšanās ilgums 200. gadā pēc TNS Latvia Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio datiem bijis vasaras periodā, vidēji arī 26 minūtes. min KLAUSĪŠANĀS ILGUMS DIENĀ (TSL DLY, MIN) 200. GADĀ PA CETURKŠŅIEM Ziema 2007 / 200 Pavasaris 200 Vasara 200 Rudens 200 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Ziema 2007 / 200 Rudens 200 RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 23

24 RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS Radioklausītāju skaits laika periodā no līdz 200. gadam ir nedaudz samazinājies. Ja vasaras/rudens periodā gadā vidēji dienā radio klausījās 63% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, tad 200. gadā tie bija vairs 56,7% minētās mērķgrupas pārstāvju. Tomēr salīdzinājumā ar gadu radioklausītāju skaita kritums šajā gada periodā ir bijis mazāks gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tie bija 3, procentpunkti, bet 200. gadā tikai 2,4 procentpunkti. Analizējot pētījuma rezultātus par 200. gadu, redzams, ka Latvijas iedzīvotāji vecumā no 12 līdz 74 gadiem visaktīvāk radio klausījušies pētījuma ziemas periodā ( ), kad vidēji dienā radio klausījušies 5,3% atbilstošā vecuma Latvijas iedzīvotāju. Arī vidējais radioklausītāju skaits nedēļā laika periodā no līdz 200. gadam ir nedaudz samazinājies. Ja gada vasaras/rudens periodā vidēji nedēļā radio klausījušies 1,5% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, tad 200. gadā tie bija vairs tikai 75% šās mērķgrupas pārstāvju. Vidēji nedēļā visvairāk radioklausītāju Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 12 līdz 74 gadiem ir bijis pētījuma pavasara periodā. KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS DIENĀ (REACH DLY 000, %) GADS (000) Vasara / Rudens 2006 Vasara / Rudens 2007 Vasara / Rudens 200 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Vasara / Rudens 2006., 2007., 200. KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS DIENĀ (REACH DLY 000, %) 200. GADĀ PA CETURKŠŅIEM (000) Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Ziema 2007 / 200 Rudens 200 KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS NEDĒĻĀ (REACH 000, %) GADS (000) ,5 Vasara / Rudens ,2 Vasara / Rudens ,0 Vasara / Rudens 200 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio,Vasara / Rudens 2006., 2007., 200. KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS NEDĒĻĀ (REACH 000, %) 200. GADĀ PA CETURKŠŅIEM (000) ,3 5,2 57,3 57,3 Ziema 2007 / ,0 5, Pavasaris 200 Vasara 200 Rudens ,5 77,0 75, 75,4 Ziema 2007 / 200 Pavasaris Vasara , Rudens 200 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Ziema 2007 / 200 Rudens 200 0,0% 75,0 50,0 25,0 0,0 0% % % RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

25 Analizējot radiostaciju sarindojumu pēc kopējā radioklausītāju skaita nedēļā, redzams, ka Latvijā kopumā stabilā līderpozīcijā atrodas Latvijas Radio 2, ko pētījuma vasaras/rudens periodā klausījušies 26,3% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. Latvijas Radio 2 Radio SWH Latvijas Radio 1 Star FM European Hit Radio Radio Skonto 6,2-Krievijas Hiti (Russkoje Radio) Radio SWH + Latvijas Radio 4 NOVOE RADIO Radio MIX FM Radio,6 - Jumor FM Radio PIK 0 FM Latvijas Kristigais radio SWH Rock Fit FM Radio Baltkom - Eho Moskvi Latvijas Radio 3 TOP Radio Capital FM Radio NABA Radio NORD BBC World Service Citas radio stacijas Kopējais radio klausītāju skaits nedēļā (Reach %) nacionālajām un Rīgas radio stacijām, periodā Vasara/Rudens 200 % ,7 2,7 2,7 2,6 2,5 2,5 2,0 1,2 0,6 0,4 6, 6,6 6,4 4, 14, 13,6 11, 11,1,5,,6,0 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara/ Rudens ,3 RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 25

26 Rīgā radiostaciju sarindojums pēc klausītāju skaita atšķiras. Rīgā vecumā no 12 līdz 74 gadiem visvairāk klausītāju vidēji nedēļā ir bijis radiostacijām Krievu hītu radio (20,6%), Radio SWH+ (15,7%) un Radio Skonto (15,7%). 6,2-Krievijas Hiti (Russkoje Radio) SWH + Radio Skonto Latvijas Radio 2 Radio,6 - Jumor FM Radio SWH Latvijas Radio 4 European Hit Radio Radio MIX FM Latvijas Radio 1 NOVOE RADIO Star FM Radio PIK 0 FM Fit FM SWH Rock Radio Baltkom - Eho Moskvi TOP Radio Latvijas Radio 3 Radio NABA Capital FM Latvijas Kristigais radio Radio NORD BBC World Service Citas radio stacijas Kopējais radio klausītāju skaits nedēļā (Reach %) nacionālajām un Rīgas radio stacijām Rīgā, periodā Vasara/Rudens 200 % , 3, 2, 2, 2,5 2,4 2,3 1,0 0,6 3,7 12,5 11,5 11,4 11,7,4,, 15,7 15,7 15,4 14,4 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara/ Rudens 200 4,4 20,6 RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 26

27 KLAUSĪTĀKĀS RADIOSTACIJAS Analizējot pētījuma rezultātus pēc klausīšanās laika sadalījuma starp radiostacijām, redzams, ka Latvijā kopumā pēdējo piecu gadu laikā visklausītākā radiostacija ir Latvijas Radio 2 (24,2%). Savukārt otro vietu ieņem Latvijas Radio 1 (,7%), bet trešo Radio SWH (%). Jāatzīmē, ka arī pēc radiostaciju kopējās nedēļas auditorijas minētās radiostacijas atrodas pirmajā trijniekā. Rīgā pēc klausīšanās laika sadalījuma par klausītāko radiostaciju 200. gada vasaras/ rudens periodā ir kļuvusi radiostacija Latvijas Radio 2 (13%). Galvaspilsētā otro vietu ieņem krievu valodā raidošā radiostacija 6,2-Krievijas Hiti (Russkoje Radio) (11%), trešo Radio Skonto (%). Jāatzīmē, ka Rīgā radiostaciju vidū pēc klausīšanās laika sadalījuma nevar izdalīt vienu tirgus līderi, jo minēto radiostaciju tirgus daļas pēc klausīšanās laika sadalījuma ir ļoti līdzīgas. KLAUSĪŠANĀS LAIKA SADALĪJUMS LATVIJĀ KOPUMĀ (AQH SHARE, %) VASARA / RUDENS 200 NOR NAB 0% 0% BAR FIT 0% 1% SWR 1% TOP 1% KRI 1% PIK 1% CAP 1% LR 3 1% MIX 2% JUM 3% SW+ 4% BBC 0% EHR 5% CIR 11% STR 5% KHR 5% LR4 5% Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Vasara / Rudens 200 KLAUSĪŠANĀS LAIKA SADALĪJUMS RĪGĀ (AQH SHARE, %). VASARA / RUDENS 200 SWR 1% FIT 1% NAB 1% TOP 1% BAR 1% KRI 1% LR3 1% NOV 3% STR PIK 3% 4% MIX 4% EHR 4% CAP 1% LR4 7% NOR 0% BBC 0% JUM 7% CIR 3% SW+ 7% LR 2 13,0% SWH % Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Vasara / Rudens 200 KHR 11% LR 2 24% LR 1 % SWH % SKO 6% SKO,0% LR 1 % RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 27

28 RADIO KLAUSĪŠANĀS DAŽĀDU MĒRĶGRUPU PĀRSTĀVJU VIDŪ Radio klausītāju īpatsvars dažādās mērķa grupās (Reach %), Vasara/Rudens 200 Kopējais 200. gada vasaras/rudens perioda radioklausītāju skaits nedēļā dažādās mērķgrupās atšķiras. Vairāk radio ir klausījušies cilvēki vecumā no 25 līdz 44 gadiem (vairāk nekā 7% atbilstošā vecuma iedzīvotāju), kā arī latviešu tautības iedzīvotāji (7%). Salīdzinoši mazāks radioklausītāju skaits nedēļā ir bijis Vidzemes reģionā (66%), lielāks Kurzemes (1%) un Zemgales (3%) reģionos. Vecums Dzimums % Visi vīrieši sievietes Lai uzzinātu vairāk par radio auditorijas pētījumiem, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: radio@tns.lv Reģions Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale 71 Tautība latviešu cita 6 7 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara/ Rudens 200 RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 2

29 PRESES AUDITORIJAS PĒTĪJUMS TNS Latvia Nacionālais Mediju pētījums: Prese tiek veikts jau kopš 12. gada. Pētījuma mērķis ir nodrošināt Latvijas mediju tirgus dalībniekus un reklāmdevējus ar preses izdevumu reitingiem. Metodoloģijas pamatā ir pēdējo sešu numuru lasīšanas metode, kas neatkarīgi no izdevuma iznākšanas biežuma dod iespēju iegūt salīdzināmus preses auditorijas rādītājus. Kopš gada preses auditorijas pētījuma veikšanai tiek izmantota datorizētā tiešā intervija CAPI (Computer Assisted Personal Interview) respondentu dzīves vietā. Gada laikā preses auditorijas pētījumā tiek aptaujāts vairāk nekā respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma izlasei ir reprezentatīvs raksturs, tāpēc iegūtos rezultātus ar augstu ticamības pakāpi var attiecināt gan uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, gan uz konkrētas mērķgrupas pārstāvjiem šajā vecuma grupā gadā Nacionālajā Mediju pētījumā: Prese (laika periodā no līdz ) katru ceturksni tika mērītas vidēji 306 preses izdevumu auditorijas. Tā kā arvien vairāk žurnālu tiek izdoti divas reizes mēnesī, 200. gada pētījumā tika izdalīta jauna izdevumu kategorija divnedēļu žurnāli. Šajā kategorijā 200. gada izlasē tika mērītas 14 žurnālu auditorijas. Kopumā gada izlasē apkopota informācija par 23 preses izdevumiem, kas tika pētīti katru 200. gada ceturksni, t. i., par 15 preses izdevumiem vairāk nekā gada izlasē. Nacionālajā Mediju pētījumā iekļauto preses izdevumu skaits atsevišķajās kategorijās 200. gadā Ziema 200 Pavasaris 200 Vasara 200 Rudens GADS Mēneša žurnāli Reģionālie laikraksti Ceturkšņa žurnāli Nedēļas žurnāli Nedēļas laikraksti Laikrakstu pielikumi Divnedēļu žurnāli Dienas laikraksti Mēneša laikraksti Reklāmas laikraksti Kopā Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, 200 PRESES AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 2