Mirstības (līdz 65 g.vecumam) un potenciāli zaudēto mūža gadu cēloņu struktūra (%), 2012.gads

Transcription

1 Cilvēks VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMA Latvijas sabiedrības zaudētie paredzamā mūža gadi

2 Terminu skaidrojumi Potenciāli zaudētie mūža gadi (PMZG) - gadu skaits, kurus cilvēks būtu dzīvojis, strādājis un maksājis nodokļus, ja nebūtu priekšlaicīgi miris. Veselīgie dzīves gadi (VDzG) - iedzīvotāju veselības stāvokļa rādītājs, gadi bez invaliditātes un hroniskām slimībām Eiropas Veselības aprūpes patērētāju indekss EHCI - novērtē veselības aprūpes sistēmas, aptverot 5 jomas attiecībā uz patērētāju: - pacientu tiesības un informācija; - gaidīšanas laiks, lai saņemtu ārstēšanu; - ārstēšanas rezultāti; - sniegto pakalpojumu spektrs un pieejamība; - zāļu pieejamība. Aprēķinos izmanto valsts statistikas, pacientu aptauju un neatkarīgu pētījumu rezultātus.

3 Problēmsituācijas aktualitāte Latvijā Katrs ceturtais mirušais miris priekšlaicīgi, nesasniedzot 65 gadu vecumu gadā, nomirstot Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem, zaudēti 98,6 tūkstoši potenciālo mūža gadu Vidēji viens priekšlaicīgi mirušais zaudē sava mūža gadus. Veselīgie dzīves gadi Latvijā vīriešiem 53,5 gadi (par 8,2 gadiem mazāk nekā ES vidēji), sievietēm 56,5 gadi (par 6,1 gadu mazāk nekā ES vidēji). Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, 2013

4 LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS AKTUALITĀTE Mirstības (līdz 65 g.vecumam) un potenciāli zaudēto mūža gadu cēloņu struktūra (%), 2012.gads Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, 2013

5 LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI Paredzamā mūža ilgums, salīdzinot ES valstis

6 LATVIJAS VESELĪBAS APRŪPES PROBLĒMSITUĀCIJA NOVĒLOTA ĀRSTĒŠANAS UZSĀKŠANA Veselības pakalpojumu NEPIEEJAMĪBA JAUNU INVALIDITĀTES gadījumu skaita pieaugums PIEAUG ikmēneša veselības IZDEVUMU īpatsvars mājsaimniecību budžeta izdevumos NOVIRZES no starptautiski pieņemtiem ārstēšanas uzsākšanas kritērijiem un standartiem VA sistēmai NAV noteiktu izmērāmu darbības rezultātu un efektivitātes novērtēšanas indikatoru INOVĀCIJU ziņā Latvija ievērojami atpaliek no citām ES valstīm

7 LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI NEPIEEJAMĪBA EHCI indekss Gaidīšanas laika indeksa izmaiņas gads 1- nav jāgaida; 3- gaidīšanas laiks pārsniedz 90 dienas

8 LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI NEPIEEJAMĪBA Invaliditātes pieaugums Jaunu - pirmreizēju gadījumu skaits Kopā Ļaundabīgi audzēji Asinsrites sistēmas slimības Muskuļu un skeleta slimības Psihiskas slimības Ievainojumi, saindēšanās un ārējās iedarbes sekas Linear (Kopā) Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, 2013

9 LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI NEPIEEJAMĪBA Invaliditātes pieaugums strādājošām personām strādājo ošie nestrādā ājošie strādājošie nestrādājošie Avots:

10 LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI VESELĪBAS PAKALPOJUMU NEPIEEJAMĪBA un Invaliditātes pieaugums Latvijā primreizējā invaliditāte ārstu apmeklējumu skaits, tūkst. hospitalizēto skaits, tūkst Avots: NVD

11 LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI FINANSIĀLA NEPIEEJAMĪBA Veselības aprūpes nepieejamība dārdzības dēļ, %, LV unes citas valstis Avots: Eurostat,

12 Slimības rada milzīgu slogu sabiedrībai Strādājošo skaits valstī samazinās... Darba nespējas lapu skaits pieaug... Avots:

13 Slimības rada milzīgu slogu sabiedrībai NO muskuļu un skeleta sistēmas slimībām tikai 20% izmaksas sedz veselības aprūpe 34% indivīds 30% darba devējs 16% sociālās apdrošināšanas sistēma Indivīds Darba devējs 30 Veselības aprūpe Soc.apdrošināšanas sist. Avots: Behmane D., Dūdele A. RSU Zinātniskā konference, 2014

14 Pieaug invaliditātes izmaksas Invaliditātes pabalsti, Latvija, mln.eur mln.eur Avots:

15

16 LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI FINANSIĀLĀ NEPIEEJAMĪBA VA budžets, EUR/iedzīvotāju, 2011 Holande Austrija Vācija Zviedrija Īrija Portugāle Grieķija Ungārija Horvātija Igaunija Polija Lietuva Kipra Rumānija Latvija Bulgārija Avots: Eurofound, 2013

17 LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI FINANSIĀLĀ NEPIEEJAMĪBA Latvijā pieaug Privāto maksājumu īpatsvars kopējos izdevumiem veselības aprūpes izdevumos gads mln LVL Public HE Private HE Mln LVL Valsts līdzekļi 296,8 414,2 518,1 576,6 503,7 496,1 495,8 496,6 Privātie izdevumi. 136,6 153,5 258,4 290,9 268,4 263,9 283,8 307,1 Privātie % 32% 27% 33% 34% 35% 35% 36% 38% Avots: PVO, 2013

18 LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI Nav Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatoru Starptautiskie PVO, Eurostat u.c. Veselības aprūpes sistēmu efektivitātes novērtēšanas indikatori Labāka veselība Dzīves ilgums Taisnīgums pakalpojumu saņemšanā Racionāla veselības aprūpes pieejamība Finansiāli aizsargāts iedzīvotājs Veselīgi dzīves gadi Saslimstības rādītāji Jauni invaliditātes gadījumi Novēlota diagnostika, % u.c. sociālekonomisko faktoru saistība ar saslimstību, mirstību, pakalpojumu apjomu u.c. pieejamības standartu noteikšana (laiks līdz pakalpojuma saņemšanai, gaidīšanas rindas, teritoriālā pieejamība u.c.) ārstniecības procesa kvalitātes kritēriji iestāžu produktivitātes rādītāji, u.c. Valsts un privāto maksājumu attiecība % ( no 60/40 uz 75/25) Mājsaimniecības izdevumi veselībai, %, u.c.

19 LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI Nav Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatoru Eiropas Veselības patērētāju indekss (EHCI), 2012 starptautisks valstu kopvērtējums, punktu skaits 5 jomas:

20 LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI Nav Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatoru 350 Latvijas veselības sistēmas novērtējums pret kopējo maksimālo punktu skaitu EHCI, pacientu tiesības un informācija pakalpojumu pieejamība (gaidīšanas laiks) ārstnieciskais rezultāts pakalpojumu klāsts un pieejamība farmācija Latvija Maksimālais punktu skaits

21 Zāļu iegādes kompensācijas izdevumi ambulatoriem pacientiem, EUR/iedzīv Kompensējamiem medikamentiem piemērojamā PVN likme: Latvijā - 12%, Igaunijā - 9%, Lietuvā - 5% prognoz e Igaunija Lietuva Latvija Avots: NVD, 2014

22 Apstākļi, kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos - Kopā kvintile nevarēja to atļauties 2...pārāk ilgi jāgaida uz pieņemšanu/rindas 3...nevarēja izbrīvēt laiku darba apstākļu dēļ vai bija jārūpējas par bērniem vai citiem cilvēkiem 4...bija pārāk tālu jābrauc/ nav transporta līdzekļu 5...bailes no ārstiem/slimnīcas/ izmeklēšanas 6...gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk 7...nezināja nevienu labu ārstu vai speciālistu 8...citi iemesli Avots: CSB kvintile

23 LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI INOVĀCIJU TRŪKUMS VESELĪBAS APRŪPĒ From: IMS Health, 2010

24 Savlaicīga Paaugstināta asinsspiediena (Hipertensija) ārstēšana stacionētiem pacientiem gadā Latvijā ietaupītu EUR novēršot* Kā risināt problēmas? SIRDS ASINSVADU SASLIMŠANAS Nodrošināta savlaicīga medikamentozā ārstēšana 190 Koronārās sirds slimības gadījumus 105 infarktus 116 insultus Insults VA Infarkts KSS stacionārā Smaga Hipertensija stacionārā PVA 1 pac.gadā Zāles amb.ārst. gadā Stacionārs kopā PVA izmaksas Izmaksu salīdzinājums, EUR Zāles Avots: Adan I. et al, Is Prehipertension a risk factor for cardiovascular diseases? Stroke, 2005, 36:

25 Kā risināt problēmas Onkoloģijā? Nodrošināta ārstēšana ar inovatīviem medikamentiem Inovatīvi medikamenti glābj dzīvības, samazina mirstību RITUXIMAB difūzas lielo B šūnu limfomas ārstēšanā Tiešās zāļu izmaksas Tiešās zāļu izmaksas standarta ter. jaunā ter Potenciālais ieguvums, dzīves gadi uz 100 pacientiem Ieguvums, dzīves gadi uz 100 pac. standarta ter. jaunā ter Avots: Long-term outcome of patients in the LNH-98.5 trial, the first randomized study comparing rituximab-chop to standard CHOP chemotherapy in DLBCL patients: a study by the Groupe d Etudes des Lymphomes de l Adulte; Blood 2010;116(12);

26 Nodrošināta ārstēšana ar inovatīviem medikamentiem glābj dzīvības, samazina slimību ekonomisko slogu un ietaupa sabiedrības netiešās izmaksas Sabiedrības netiešo izmaksu ietaupījums, tūkst. EUR 5000 Vienas 4500 dzīvības cena 4000 Latvijā EUR Sabiedrības netiešo izmaksu ietaupījums, tūkst. EUR 0 izmaksas jaunā ter. ieguvums, netiešās izmaksas izmaksuieguvuma starpība 2,8 miljoni EUR pētījums HEATCO Developing harmonized European approaches for transport costing and Project Assessment D5 2006; CSDD dati 2011

27 Uzsākta zāļu kompensācija nenodrošina vienlīdzību saņemšanā: 40 pacienti saņem, ap 60 nesaņem. Terapija dod iespēju 2 reizes palielināt laiku līdz slimības progresijai (ļaundabīgs nieru audzējs)

28 Kā risināt problēmas? Nodrošināta savlaicīga medikamentoza ārstēsana

29 Kā risināt problēmas? Nodrošināta savlaicīga un starptautiskām vadlīnijām atbilstoša izmaksu efektīva ārstēšana Atšķirībā no citām Eiropas valstīm HIV medikamentozā ārstēšana pacientiem tiek uzsākta novēloti: pie CD4 (imunitātes) šūnu skaita 200 / µl (AIDS stadijā) Eiropā vismaz 350 / µl - tas ir IEVĒROJAMI LĒTĀK * Samazinās HIV inficēto mirstība un potenciāli zaudētie mūža gadi * Valstij mazāki zaudējumi priekšlaicīgas mirstības dēļ Ārstējot HIV inficētos viņi nespēj izplatīt vīrusu Valsts ietaupa finanšu resursus, ko tā tērēs inficēto aprūpei t.sk. jaunu sieviešu un bērnu ārstēšanai visa mūža garumā

30 Latvijas veselības aprūpes sistēmas radītās pretrunas, kam ir tieša ietekme uz sabiedrības veselības stāvokli un izmaksām: Augstākais privāto (no 40 līdz 60% no kopējām izmaksām) maksājumu īpatsvars kopējā veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā starp ES valstīm. ES - vidēji 20% Kopējā līdzekļu nepietiekamība (ap 3 % no IKP, viens no zemākiem % Eiropā, vidēji 8-9%) Latvijas iedzīvotāji nav finansiāli aizsargāti pret veselības aprūpes izmaksām nopietnas saslimšanas gadījumā (pieaugoša tendence) Latvijas iedzīvotājiem finansiāli nav pieejama savlaicīga, tajā skaitā, arī izmaksu efektīvas ambulatoras (t.sk.medikamentozas) ārstēšanas uzsākšana Nepietiekama līdzekļu novirzīšana savlaicīgai ārstēšanai rada nepamatoti lielu mirstību, invaliditāti un zaudētus dzīves gadus 30

31 Papildus ieguldīti 100$ uz 1 iedzīvotāju gadā sociālajā labklājībā samazina kopējo mirstību par 1,19% (Martin McKee) Starptautiski eksperti ceļ trauksmi par valstīm, kuras krīzes laikā mazinājušas VA budžetu Par Grieķiju: Early signs of a public health tragegy (S.Bonovas, G.Nikolopoulos)

32 Pārmaiņām veselības aprūpes finansēšanas un pakalpojumu plānošanas sistēmā Latvijā ir nepieciešams nodrošināt: Iedzīvotāju veselības rādītāju paaugstināšanu atbilstoši NAP 2020 izvirzītajiem mērķiem Izmaksu efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu fizisku, teritoriālu un finansiālu pieejamību Ieviest VA novērtēšanas indikatorus: Taisnīgumu pakalpojumu saņemšanā atbilstoši potenciālajam veselības riskam Iedzīvotāju finansiālo aizsardzību pret katastrofāliem zaudējumiem veselības pasliktināšanās gadījumā Solidaritāti (ienākumi; vecums; veselības stāvoklis) Novērst nepamatoti augstos sabiedrības un citu sektoru (sociālā budžeta, darba devēju u.c.) izdevumus nepieejamas veselības aprūpes dēļ 32

33 Paldies par uzmanību! Anda Karnīte, RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente Daiga Behmane, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja