Latvijas Farmaceitu biedrības 20 gadi

Size: px
Start display at page:

Download "Latvijas Farmaceitu biedrības 20 gadi"

Transcription

1 Farmācija uzņem apgriezienus Latvijas Farmaceitu biedrības 20 gadi Inta Saprovska Saka, ka jauna slota tīri slauka. Veselības ministrija sasparojusies uz jaunu darba cēlienu, pārskatot būtiskus Ministru kabineta noteikumus farmācijas lauciņā gan zāļu kompensācijas, ievešanas un izplatīšanas jomās, gan plānojot izmaiņas aptieku noteikumos un citos. Rūpniecisko farmaceitu sekcija turpina darbu, izdodot pirmo šī gada biļetena numuru. Šoreiz atskatāmies uz Latvijas Farmaceitu biedrības 20 gadu jubilejas pasākumu, gūstam ieskatu Alfrēda Nobela prēmijas fizioloģijā un medicīnā prezentācijas pasākuma norisē, kā arī par Latvijas Viroterapijas centrā notikušo viroterapijas semināru un Valsts emeritētās zinātnieces Ainas Mucenieces izlolotā unikālā preparāta Rigvir pētījumiem. Pozitīvus jaunumus nozarē sarūpējusi AS Olainfarm, atverot jaunu gatavo zāļu ražošanas nodaļu, kas stiprinās vietējo zāļu ražotāju pozīcijas un lomu ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās. Vēlam veiksmi! Apsvērsim iespēju rudenī aizbraukt uz Diseldorfu Vācijā, kur šogad notiks FIP kārtējais, jau 75. kongress vienlaikus ar Eiropas lielāko farmācijas izstādi gada 22.novembris, tikai dažas dienas pirms Pasaules farmaceitu dienas 25.novembra, bija farmaceitu svētku diena atzīmējām Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) 20 gadu jubileju. Pasākums ar zinātnisku konferenci sākumā un svinībām dienas noslēgumā notika Latviešu biedrības namā. Tā atklāšanā uzrunu teica LFB prezidente Kitija Blumfelde un jaunieceltais veselības ministrs Guntis Belēvičs. LFB pirmais un ilggadējais prezidents Aigars Eniņš atskatījās uz svarīgākajām norisēm biedrības 20 darbības gados. Atmiņās dalījās LFB dibināšanas un biedrības pastāvēšanas turpmāko gadu entuziasti un aktīvisti. Ierasts, ka LFB galvenokāt pievērsusies aptieku farmaceitu apmācībām un sertifikācijai. Tomēr biedrībā darbojas gan slimnīcu aptieku, gan rūpniecisko farmaceitu (RFS) sekcija, tā kā LFB biedri ir ne vien aptiekās, bet arī citās nozares sfērās tirdzniecībā, ražošanā, izpētē, valsts institūcijās un universitātēs strādājošie. Tāpēc divkārt prieks, ka ministrs, kura izglītības portfelī ir arī farmācija, uzrunā ietvēra plašāku farmaceitu darbības sfēru, norādot: Zinātnes un zāļu ražošanas Inta Saprovska LFB prezidente Kitija Blumfelde. Veselības ministrs Guntis Belēvičs. 1

2 tehnoloģiju attīstība uzliek par pienākumu būt lietas kursā par pasaules farmācijas norisēm. Farmaceits aptiekā, farmaceits klīnikā, zinātniskā laboratorijā, zāļu ražošanas uzņēmumā tas ir garants augsta līmeņa profesionalitātei, precizitātei, uzmanībai, pacietībai, atbildībai. Latvija var būt patiešām lepna par izciliem akadēmiskajiem mācībspēkiem un viņu sagatavotiem augsta īmeņa speciālistiem farmaceitiem. Pasākumā LFB biedri un goda biedri saņēma biedrības jubilejas sudraba nozīmīti, tostarp mūsu sekcijas vadītāja Anita Šenberga u.c. biedri. Pirmoreiz LFB pasniedza Paracelza balvu atzinības un pateicības apliecinājumu par nozīmīgu devumu Latvijas farmācijas attīstībā, atbalstu LFB darbībai un izcilu ieguldījumu farmācijas zinātnē un izglītībā. Interesanti, ka balvu saņēmēji nav aptieku sfēras pārstāvji, proti: zāļu ražošanas uzņēmums AS Olainfarm, AS Grindeks un tā bijušais vadītājs Valdis Jākobsons, kurš ir arī mūsu sekcijas dibinātāju vidū, Aigars Eniņš, Juris Cilinskis un bijusī RSU Farmācijas fakultātes dekāne Vija Eniņa. Svētki nosvinēti, bet kādi būs LFB nākamie 20 gadi, atkarīgs no mums, tostarp RFS nākotne ir mūsu pašu rokās. Pirmais un ilggadējais LFB prezidents Aigars Eniņš. LFB dibināšanas aktīvisti: no kreisās: Sandra Bērziņa, Aigars Eniņš, Vija Eniņa, Ilze Bārene, Otīlija Badune, Aina Štokmane, Inta Saprovska. Ilggadējs AS Grindeks vadītājs, LFB goda biedrs Valdis Jākobsons. 2 LFB aktīvisti: no kreisās: Juris Cilinskis, Kitija Blumfelde, Dita Martinsone, Anita Šenberga, Ausma Cēbere, Inese Sniedze, Guntis Belēvičs, Regīna Lāce.

3 AS Olainfarm jaunā zāļu ražotne 2015.gada 13.janvārī AS atklāja jaunu gatavo zāļu ražotni. Projekts ir īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, un ražotnes izveidē investēts 9,6 miljoni eiro. Jaunā gatavo zāļu ražotne, kas savienota ar gatavo zāļu ražotni, ir izveidota, pārbūvējot iepriekš neizmantotu divstāvu ēku, kuras kopējā platība ir 2112 m stāvā atrodas gatavo zāļu mazo sēriju ra žošanas iecirknis un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorija, bet 2. nitrofurānu zāļu ražošanas iecirknis un tam pakārtotā analītiskā laboratorija, kurā tiks nodrošināta kvalitātes kontrole ražošanas procesā Olainfarm vienmēr ir bijusi izcilākā Latvijas ķīmiskās rūpniecības lokomotīve, kas šodien, atverot jaunas ražošanas jau das, dubulto mūsu ekonomiskās spējas. Uzņēmums, pateicoties prasmīgai tā vadīšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, veiksmīgi ir spējis rast produkcijas noietu jaunos un tālos pasaules tirgos, uzskata Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Modernizētajā nitrofurānu zāļu ražošanas iecirknī tiks ražoti esošie AS Olainfarm nitrofurānu rindas produkti ar antibakteriālu iedarbību (furamags, furagīns, furadonīns, furasols), kā arī pēc izstrādes pabeigšanas tajā sāks ražot jaunu preparātu. Ar jaunajām iekārtām ir būtiski palielināta ražošanas procesu efektivitāte, padarot to augsti tehnoloģisku un vienlaikus samazinot elektroenerģijas patēriņu. AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins uzskata, ka jaunā gatavo zāļu ražotne palīdzēs uzņēmumam stiprināt kon kurētspēju augošajā pasaules nitro furānu produktu tirgū un būtiski palielinās iespējas izstrādāt jaunas gatavo zāļu formas. Mums ir ilggadēja pieredze nitrofurānu produktu ražošanā, esam vienīgais šo produktu ražotājs Latvijā un Baltijā, vienīgie, kas bijušās Padomju Savienības teritorijā ražo nitrofurānu aktīvās farmaceitiskās vielas. Nitrofurānu produkti veido vairāk nekā 20% no Olainfarm kopējā realizācijas apjoma, turklāt pēdējo piecu gadu laikā to pārdošana ir trīskāršojusies, uzsver V. Maligins. Gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirknī AS Olainfarm ražos zāles nelieliem pasūtījumiem un tehnoloģiju mērogošanai; tā iekārtas nodrošina iespēju optimizēt tehnoloģiju izmantošanu. Uz jauno ražotni ir pārvietota uzņēmuma gatavo zāļu formu izstrādes laboratorija, kurā tiks izstrādātas esošo produktu jaunas formas, kā arī notiks darbs pie jaunu produktu izstrādes. AS Olainfarm jaunās gatavo zāļu formu ražotnes izveide ir lielākais finansiālais ieguldījums farmācijas ražošanas attīstībā Baltijas valstīs 2014.gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro ir pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. No kopējām projekta investīcijām 4,1 miljons tika ieguldīts būvniecībā, 4,8 miljoni ražošanas iekārtās un 0,6 miljoni ana lītiskajās iekārtās. Jaunā gatavo zaļu formu ražotne izveidota projektā Augstas pievienotās vērtības investīcijas nitrofurānu zāļu ražošanā, par kuru gada 15.augustā AS Olainfarm noslēdza līgu mu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Sigita Lapsiņa, AS Olainfarm sabiedrisko attiecību vadītāja 3

4 Nobela prēmijas prezentācija LZA gada 8. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika svinīgs Alfrēda Nobela prēmijas fizioloģijā un medicīnā prezentācijas pasākums, ko organizēja Zviedrijas vēstniecība Latvijā kopā ar LZA un farmācijas firmu Roche Latvija. Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā par atklājumu cilvēka orientēšanās sistēmas izpētē, t.i., par šūnu atklāšanu, kas veido pozicionēšanas sistēmu smadzenēs, saņēma angloamerikāņu zinātnieks Džons O Kīfijs (John O Keefe) un norvēģu zinātnieki Meija-Brita Mozere (May-Britt Moser) un Edvards Mozers (Edvard I. Moser). Šis zinātniskais atklājums paver iespējas radīt jaunas ārstēšanas metodes smagu centrālās nervu sistēmas slimību, piemēram, Alcheimera slimības, gadījumā. Plašāka informācija pieejama oficiālajā Nobela prēmijas interneta vietnē: prizes/medicine/laureates/2014/ Pasākumā interesenti varēja aplūkot vienīgo Baltijā Nobela prēmijas zelta medaļas oriģinālu no Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja fondiem; tā publiskai apskatei pieejama pirmo reizi. Šī medaļa gadā tika pasniegta biologam, šūnu imunitātes teorijas pamatlicējam Iļjam Mečņikovam. Sarīkojumu ar uzrunu atklāja LZA prezidents Dr. habil. art. Ojārs Spārītis. Viņš uzsvēra zviedru zinātnieka Alfrēda Bernharda Nobela gadā iedibinātās medaļas pirmā laureāta vācu bakteriologa Emīla Ādolfa fon Bēringa apbalvojuma (1901. gadā) motivācijas pamatojumu, kurā teikts, ka apbalvojums piešķirts par ieguldījumu serumu terapijas attīstīšanā difterijas apkarošanai, ar kuru Bērings ir atklājis jaunu ceļu medicīnas zinātnes laukā un ielicis ārstu rokās uzvarošu ieroci cīņai ar slimību un nāvi gadā Nobela prēmiju saņēma fiziologs Ivans Pavlovs par gremošanas sistēmas pētījumiem un gadā I. Mečņikovs par pētījumiem imunitātes jomā. Latvija (atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas) var lepoties ar Nobela prēmijas laureātiem, gadā Nobela prēmiju par katalīzes atklāšanu saņēma vācbaltu ķīmiķis, viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem Vilhelms Ostvalds, kas dzimis Rīgā. Zinātniskās pētniecības jomā viņam izveidojās veiksmīga sadarbība ar zviedru ķīmiķi, Upsalas Universitātes profesoru Svanti Arēniusu (Svante Arrhenius). LZA 4 prezidents O.Spārītis: Gribas arī cerēt, ka Latvija var kļūt par mājvietu arī kādai no nākamajām Nobela prēmijām, jo te dzīvo un strādā tādi izgudrotāji kā Einārs Loža un Ivars Kalviņš, kuri Organiskās sintēzes institūtā ir radījuši efektīvu onkoloģisko slimību apkarošanas līdzekli Belinostat, bet kura reģistrācija, klīniskie pētījumi, rūpnieciskā ražošana un miljardu dolāru peļņu nesošā ieviešana ārstniecībā piederēs tām valstīm, kuras šī preparāta galīgajā izstrādē un aprobācijā spēs ieguldīt pienācīgas summas, un tās ir tādas, kuras Latvijas budžeta mērogiem nav ceļamas, ja nav atbilstoša politiskā un tautsaimnieciskā mērķa darīt valsti turīgu ar inovatīviem intelektuālajiem izgudrojumiem. O. Spārītis atzīmēja arī Nobela prēmijas cienīgus atklājumus medicīnā, kur Latvija ir pioniere, un šo izgudrojumu autori noteikti būtu pelnījuši saņemt Nobela prēmiju. Viens no tādiem zinātniekiem ir ķirurgs un cilmes šūnu stimulācijas metožu pētnieks, osteorefleksoterapijas metodes pamatlicējs Georgs Jankovskis, kura atklājumi, kas aizsākti 20. gs. 50. gados, ir patentēti, atzīti un tiek izmantoti daudzās pasaules valstīs. Ne tikai ķīmijā un medicīnā, bet arī literatūrā 20. gadsimta Latvijā tika mēģināts Nobela prēmijai nominēt Annas Brigaderes un Kārļa Skalbes daiļradi, taču šķērslis galvenokārt bija valodas barjera un tulkojuma adekvātums. Mūsdienās uz nomināciju Nobela prēmijai literatūrā pretendē rakstnieks Zigmunds Skujiņš ar romānu Miesas krāsas domino, kura tulkojumu gadā izdevusi Arcadia Books Ltd ( Flesh Coloured Dominoes grāmatu sērijā 7 Million Copy International Bestseller ), liekot pamatu latviešu rakstnieka starptautiskai atpazīstamībai. Zviedrijas vēstnieks Latvijā V. E. Henriks Landerholms (Henrik Landerholm) savā uzrunā par Zviedrijas ieguldījumu Latvijas zinātnieku virzībā uz Nobela prēmiju norādīja, ka zviedru izgudrotāja A. B. Nobela testamentā (1895. gadā) paredzētās prēmijas arī Zviedrijai liek tiekties uz izcilību un zelta standartu. Nobela prēmija tiek piešķirta sešās nominācijās: medicīnā vai fizioloģijā, fizikā, ķīmijā, ekonomikā, literatūrā un miera veicināšanā. Vēstnieks atzīmēja Zviedrijas un Latvijas veiksmīgo sadarbību zinātnes attīstībā jau 20. gadsimta sākumā, gada Nobela prēmijas laureātam Vilhelmam Ostvaldam strādājot kopā ar profesoru Svanti Arēniusu. Šajā laikā Vilhelms Ostvalds arī tika ievēlēts par Zviedrijas Zinātņu akadēmijas biedru. Kā piemēru mūsu abu valstu ciešai sadarbībai izglītībā un zinātnē viņš minēja, ka pašlaik Rīgas Stradiņa universitātē medicīnu studē aptuveni 200 zviedru studentu. Cits sadarbības piemērs ir Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā; gadā tai apritējusi 20 gadu jubileja. To absolvējuši mūsu jaunie zinātnieki, kas savus doktora darbus izstrādājuši Zviedrijas augstskolās. Ieskats par gada laureātiem medicīnā un viņu veikto cilvēka smadzeņu darbības bioķīmisko procesu pētniecību tika demonstrēts videofilmā gada Nobela prēmijas fizioloģijā un medicīnā laureāti ir atklājuši pozicionēšanas sistēmu iekšējo GPS smadzenēs, kas ļauj mums orientēties telpā gadā Dž. O Kīfijs atklāja šīs pozicionēšanas sistēmas pirmo komponentu. Eksperimentos ar žurkām viņš konstatēja, ka smadzenēs lokalizētais šūnu formējums hipokamps vienmēr aktivizējas, žurkai atrodoties noteiktā telpas vietā. Citas nervu šūnas tika aktivizētas, žurkai atrodoties citās telpas vietās. Tādējādi Dž. O Kīfijs secināja, ka šīs vietšūnas (place cells) veido telpas karti. 30 gadus vēlāk zinātnieku Mozeru laulātais pāris atklāja nākamo smadzeņu pozicionēšanas sistēmas pamatkomponentu. Viņi identificēja citu nervu šūnu tipu, ko nosauca par režģa šūnām (grid cells), kas ģenerē koordinātu sistēmu, ļaujot precīzi atrast ceļu. Viņu tālākais pētījums parādīja, kā minētās šūnas ļauj noteikt atrašanās vietu un pārvietoties. Pētījumu rezultāti parādījuši, ka šīs šūnas atrodamas arī cilvēka smadzenēs. Šo zinātnieku trijotnes atklājums ir atrisinājis problēmu, kas gadsimtiem ilgi nodarbinājusi filozofus un zinātniekus, kā smadzenes var ģenerēt apkārtnes karti un kā varam orientēties sarežģītā vidē. Pētījumu rezultāti parādījuši, ka hipokamps un entorinālā garoza pacientiem ar Alcheimera slimību tās agrīnā stadijā bieži ir bojāta, un tādēļ šie slimnieki pazaudē ceļu un nespēj atpazīt apkārtni. Ar priekšlasījumu par šūnu atklāšanu uzstājās kardiologs profesors, LZA korespondētājloceklis, Dr.med. Andrejs Ērglis, ieskicējot smadzeņu darbības izpēti nākotnē, lai cilvēkiem nodrošinātu garu, fiziski un garīgi pilnvērtīgu mūžu, nebaidoties saslimt ar Alcheimera slimību. Viņš uzsvēra kognitīvās funkcijas, kas ietver visus uztveres domāšanas un atmiņas aspektus, nozīmi. Savu priekšlasījumu viņš sāka ar jautājumu: kā cilvēks no Paula Stradiņa slimnīcas var nokļūt Latvijas Zinātņu akadēmijā? Tā saistīta ar mūsu

5 smadzenēs esošo hipokampu. Neirozinātnē par to pirmo publikāciju sagatavoja gadā Džons O Kīfijs. Hipokamps pārējām smadzeņu daļām sniedz telpiskas norādes; tas un entorinālā garoza ir iesaistīti atmiņas un navigācijas procesos. Nozīmīgākās šūnas telpiskās orientācijas nodrošināšanai ir vietšūnas un režģa šūnas. Attīstoties Alcheimera slimībai, notiek neiropsihiskas izmaiņas, kas ierobežo cilvēka ikdienas aktivitātes. Šīs slimības izpētei Latvijā tiek izmantoti ASV iegūtie dati, jo Eiropas valstīs ir salīdzinoši maz datu. A. Ērglis uzsvēra, ka medicīnas zinātnes attīstība ir komandas darbs, minot savas specialitātes kardioloģijas sasniegumus sadarbībā ar ASV Stenforda Universitātes profesoru Kristapu Zariņu, un akcentēja, ka nākotne pieder translācijas un personalizētajai medicīnai, kā arī reģeneratīvai medicīnai. Noslēgumā Roche Latvija direktors Dr. Rauls Vēliņš atzīmēja Latvijas talantu, pasaules mērogā atzītu daudzu jomu profesionāļu nozīmi un šā pasākuma sasniegto mērķi aktivizēt zinātnisko domu un mudināt jaunos zinātniekus uz Nobela prēmijas cienīgiem atklājumiem. Anita Šenberga, RFS vadītāja RFS seminārs Latvijas Viroterapijas centrā gada 23. oktobrī Rūpniecisko farmaceitu sekcijas (RFS) dalībniekiem bija iespēja piedalīties seminārā par viroterapiju un Valsts emeritētās zinātnieces Ainas Mucenieces izlolotā unikālā preparāta Rigvir pētījumiem un tā lietošanu. Seminārs notika Latvijas Viroterapijas centrā (LVC). 20. gs. 50. gados sākās jauns virziens virusoloģijā un onkoloģijā audzēju viroterapija un tās izpēte. Šim virzienam tā pamatlicēja profesore, Dr.habil.med., LZA Goda locekle A. Muceniece veltījusi lielāko daļu sava mūža, izstrādājot oriģinālus pretvēža preparātus Rigvir un Larifāns, ko lieto vēža imūnterapijā un sekundāra imūndeficīta ārstēšanā. Viņa 24 gadus ( ) vadījusi A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta Vēža viroterapijas laboratoriju. Par Rigvir atklāšanu zinātniece apbalvota ar Atzinības krustu par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā gada oktobrī Latvijas zinātnieki, imunologi un onkologi nodibināja LVC, kas tika svinīgi atklāts gada 27. martā. Seminārā tika ietvertas tēmas Viroterapijas īsa vēsture un Rigvir preklīniskie un klīniskie pētījumi un īpašības, par kurām lekciju nolasīja Rigvir Pētījumu un attīstības departamenta direktors, PhD, Assoc. Prof., Dr. Med, h.c. Pēteris Alberts. Viroterapija, ko pieskaita pie bioterapijas, ir imūnterapijas paveids. Tā mobilizē organisma imūnsistēmas dabīgās aizsargspējas pret organismā iekļuvušu svešu ģenētisku informāciju, kā arī pret ģenētiski izmainītām organisma šūnām un audiem, tostarp, ļaundabīgām šūnām. Imūnterapija tiek klasificēta 3 grupās: aktīvā, pasīvā un indirektā (netiešā). Viroterapijas pamatā ir onkotropo/ onkolītisko vīrusu lietošana. Viroterapija ir arī antigēnspecifisko imūnaizsardzības mehānismu aktivēšanas metode. Viroterapija pēta dažādus vīrusu veidus gadā tika atklāts gripai līdzīgs vīruss, kas ietekmēja leikēmijas pacientu remisiju. 20. gs. 50. gados visā pasaulē notika poliovīrusa, kas izraisa akūtu smagu vīrusu infekcijas slimību poliomielītu, pētniecība. Poliomielīta ierosinātāji ir enterovīrusu dzimtas trīs tipu poliomielīta vīrusi. Viroterapija audzējos, kas jutīgi pret attiecīgo vīrusu, izraisa šūnu bojāeju jeb citolīzi. Viroterapijas priekšrocības, salīdzinot ar ķīmijterapiju un staru terapiju, ir šādas: ļoti augsts terapeitiskais indekss, dažu vīrusu gadījumā pat :1 ( audzēja šūnas pret 1 veselo šūnu); ātrāk tiek likvidēti viroterapijas rezultātā radušies šūnu sabrukšanas produkti; atkārtoti onkolītisko vīrusu terapijas kursi ierosina audzēja imunoloģisko regresiju jeb apop tozi; viroterapijas un ķīmijterapijas kom bi nācija palielina terapijas efek t ivitāti; sakarā ar onkotropismu viroterapija jutīgos audzējos specifiskiem citotoksiskiem imūnmehānis miem pakļauj tikai vēža šūnas. Profesors Pēteris Alberts iepazīstināja ar preparāta Rigvir atklāšanas vēsturi un tā atklājējas profesores A. Mucenieces mūža ieguldījumu. 20. gs. 60. gados Latvijas zinātnieki profesores A. Mucenieces vadībā konstatēja 5

6 līdz tam nezināmu faktu, ka cilvēka zarnu vīrusi, kas iegūti no mazu bērnu zarnu trakta, spēj iznīcināt cilvēka audzējus (cilvēka angiosarkomas heterotransplantātu), kas piepotēti kāmjiem gadā A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā tika atklāta Viro terapijas laboratorija; tajā profesores A. Mucenieces vadībā tiek uzsākta šīs parādības padziļināta izpēte. Laboratorijā pārbaudīti 60 dažādi zarnu vīrusu tipi un un tika atklāti pieci visaktīvākie vēža šūnu iznīcinātāji. Vienu no tiem ar visizteiktākajām onkolītiskajām īpašībām nosauca par Rigvir (Rīgas vīrusu). Sākumā vīruss tika pārbaudīts eksperimentos ar dzīvniekiem, bet gadā tika uzsākti pirmie klīniskie pētījumi ar vēža slimniekiem onkoloģiskajās slimnīcās Latvijā un arī Padomju Savienībā. 20. gs. 90. gado pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas zinātnei tika veltīts ļoti maz uzmanības, apdraudot arī Rigvir nākotni. Šīs viroterapijas zāles, kuru izstrādē un izpētē piedalījās tūkstoši cilvēku, netiktu reģistrētas vēža pacientu ārstēšanai, ja nebūtu pašaizliedzīgs zinātnieku darbs, tādējādi saglabājot klīnisko pētījumu rezultātus un vīrusa paraugus, lai turpinātu zāļu reģistrācijas procesu. Rigvir ir ehovīrusu (ECHO Enteric cytopathic human orphan) pārstāvis, tas pieder Picornaviridae dzimtai, Enterovirus ģintij, ECHO grupas 7. tipam. Rigvir ir imūnmodulatoru grupas preparāts, tā tiešā pretaudzēja darbība saistīta ar onkotropismu un onkolīzi. Rigvir citolītiskā darbība ir selektīva; tas iedarbojas tikai uz ļaundabīgām šūnām, pilnīgi nebojājot normālo audu šūnas. Ļoti nozīmīgs ir fakts, ka uz nelizēto ļaundabīgo šūnu virsmas Rigvir rosina audzēja asociēto diferenciācijas antigēnu parādīšanos (ekspresiju) un nomāc MAGE grupas antigēnu ekspresiju, kas saistīti ar melanomas progresīvo augšanu. Rigvir klīniskajos pētījumos, kur kopā piedalījušies ap 2000 pacientu ar onkoloģiskām saslimšanām, ir noskaidrots, ka audzēji, kas jutīgi pret Rigvir, ir: melanoma, kuņģa, taisnās un resnās zarnas, aizkuņģa dziedzera, urīnpūšļa, prostatas, plaušu un dzemdes vēzis, nieru audzēji, dažādi sarkomu veidi: limfosarkoma, angiosarkoma, retikulosarkoma un rabdomiosarkoma. Drošuma pētījumos konstatēts, ka blakusparādības lielākoties nav novērotas vai arī tās ir īslaicīgas, un nav nepieciešama īpaša terapija. Semināra gaitā Latvijas Viroterapijas asociācijas prezidente, imunoloģe un viroterapeite Dr. biol. Dite Venskus kolēģiem prezentēja tēmu Viroterapija no 6 imunoloģijas skatu punkta. Lektore iepazīstināja ar profesores A.Mucenieces monogrāfijas Vīrusu onkotropisms un vēža viroterapijas problēma lielo nozīmi un uzsvēra preparāta Rigvir īpašības (onkotropisks spēja atrast un iznīcināt ļaundabīgās audzēju šūnas, nekaitējot veselajām šūnām; pretaudzēja aktivitāte; nav ģenētiski modificēts; nav patogēns; imūnmodulators; laba panesamība; drošs un efektīvs). Preparāta terapeitiskās indikācijas ir: melanomas ārstēšanai, melanomas ādas un zemādas metastāžu lokālai terapijai, recidīvu un metastāžu profilaksei pēc radikālas operācijas. Rigvir citolītiskā darbība ir selektīva; tā imūnmodulējošā darbība ir dažādu šūnu sadarbības rezultāts un tā saistīta ar limfmezglu un limfoīdo audu, imūnšūnu aktivāciju. Rosinot specifisku imūnreakciju pret sevi, Rigvir stimulē primāro un sekundāro imunoģenēzi un atceļ audzēja radīto lokālās imunitātes bloku. Aktivējot imūnreakcijas pret ekspresētajiem audzēja asociētiem antigēniem, realizējas audzēja apoptozes rakstura imunoloģiskās atgrūšanas process. Prasmīgas viroterapijas rezultātā, lietojot preparātu atkārtoti, iespējams panākt pakāpenisku un pilnīgu audzēja limfmezglu mikrometastāžu un zemādas metastāžu regresiju. Rigvir stimulē humorālo imunitāti B šūnu aktivāciju, antivielu veidošanos un interferonu indukciju vienlaikus ar celulārās T sistēmas imunitātes aktivācijas procesiem. Tiek aktivētas arī nespecifiskās imunitātes šūnas: dabīgās galētājšūnas naturālie killeri un monocīti/makrofāgi. Aktivējas limfmezglu funkcija un audzēja perēklī palielinās limfocītu infiltrācija, kas norāda uz lokālās imunitātes aktivācijas procesiem Rigvir ietekmē. Rigvir iesaistās imūnsistēmas adaptogēno mehānismu realizācijā (imūnšūnu diferenciācija, recirkulācija). D.Venskus informēja par metodiskajām vadlīnijām, ko profesores A. Mucenieces vadībā izstrādājuši Latvijas zinātnieki un praktizējoši imunologi attiecībā uz viroterapijas kursa lietošanas biežumu, ilgumu un vīrusa ievadīšanas vietu (ievērojot reģionālo ievadīšanas principu). Vīrusu nedrīkst lietot vienlaikus ar granātu sulu (tā kavē enzīmu darbību). Ieteicams lietot auzu tumi, kas iztīra zarnu traktu. Vīruss jāuzglabā saldētavā -20 C ± 2 C temperatūrā. Transportēšana sasaldētā veidā. Ievērojot Rigvir izgudrotājas profesores Ainas Mucenieces testamentu, Latvijas melanomas pacientiem zāles Rigvir pilnībā tiek nodrošinātas bez maksas. LVC Biznesa attīstības departamenta vadītājs Andrejs Repiševskis infor mēja par Viroterapijas attīstību Latvijā un pasaulē. LVC aktīvi izmanto pārrobežu medicīnas iespējas, sakarā ar medicīnas tūrisma attīstību Latvijas viroterapija pielietota pacientu ārstēšanā jau 30 pasaules valstīs. Interese par viroterapiju un Rigvir turpina augt, 23 valstīs ir atvērtas LVC pārstāvniecības (gan konsultāciju kabineti, gan sadarbības klīnikas, gan izveidoti interneta portāli), piesaistot vietējos ārstus un onkoloģiskos centrus, kas ieinteresēti jaunu, efektīvu vēža terapijas metožu attīstīšanā un izmantošanā. LVC cieši sadarbojas gan ar Latvijas zinātniski-pētnieciskajiem institūtiem, t.i., Organiskās sintēzes institūtu un Latvijas Biomedicīnas studiju un pētījumu centru, gan ar N.N. Petrova zinātniski-pētniecisko onkoloģijas institūtu Sanktpēterburgā gadā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā tika prezentēts LVC veiksmes stāsts medicīnas tūrisma un pārrobežu medicīnas jomā. Viroterapija ir viena no atbalstāmajiem eksporta piedāvājumiem, kas pieejama Latvijas klīnikās, pamatojoties uz gada Veselības ministrijas un Latvijas Medicīnas eksporta asociācijas parakstīto memorandu par turpmāko sadarbību Latvijas medicīnas eksportspējīgo nozaru attīstībai. LVC pārstāvji piedalījušies daudzās zinātniskās konferencēs pasaulē. Parakstīti sadarbības memorandi ar ārvalstu partneriem Baškortostānas Republikā, Polijā, Meksikā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Kazahstānā, Uzbekistānā, Azerbaidžānā un daudzās citās pasaules valstīs, lai nodrošinātu vēža viroterapijas pieejamību attiecīgajā reģionā un medicīnas tūrisma iespējas onkoloģiskajiem pacientiem uz Latviju. Kopā ar LVC varam lepoties, ka Latvija pelnīti tiek saukta par viroterapijas lielvalsti. Anita Šenberga, RFS vadītāja Latvijas Farmaceitu biedrības Rūp nie cisko farmaceitu sekcijas ne perio disks informatīvs izde vums sek cijas biedriem. Redkolēģija: Inta Saprovska, Anita Šenberga, Linda Meška, Vjačeslavs Krauklis. Maketētājs: Uģis Desmitnieks. Jebkuras informācijas pārpublicēšana vai pavairošana ie spē jama tikai ar LFB atļauju. Sīkāka informācija: LFB, Pils ielā 21, Rīgā, LV-1010, tār , fakss vai e-pasts lfb@farmaceitubiedriba.lv.

7 75 th FIP World Congress of Pharmacy and Pharmaceutical Sciences Düsseldorf, Germany 29 September - 3 October 2015 Better practice science based, evidence driven on your doorstep in Düsseldorf The 2015 FIP congress in Düsseldorf, Germany, invites practitioners, researchers and academics from all over the world to delve into the issue of working towards the best possible pharmacy practice, which should be based on pharmaceutical sciences and has to be evidence driven. A. DEFINING EVIDENCE-BASED USE OF MEDICINES Just what are the scope and limitations of scientific evidence? From complementary medicines and cancer immunotherapy to novel biopharmaceutics tools and effects of drugs on driving discover what is known and what it really means. B. PRACTICE THROUGH SCIENCE AND SCIENCE THROUGH PRACTICE How do advances in science affect the advice you give? And how can information from practice make the knowledge we have more powerful? It s not only up to scientists to gather the evidence! Among the topics in this congress stream are how food impacts on drug efficacy and the use of surveys to generate locally relevant evidence. C. CREATING PROGRESS INNOVATING WITH THE HUMAN TOUCH Can drug development be patient- friendly? Can care in a world of innovation and progress be patient-centred? Come and find out first hand from colleagues who are making innovations in science and practice. D. CLOSING THE GAP FOR ACHIEVING PROFESSIONAL EXCELLENCE What needs to be done to ensure advanced practice and professional excellence? Hear about strategic workforce development, specialisation in pharmacy and the different ways in which medicines optimisation is being achieved around the globe. Excellence is achievable! E. TARGETING YOUR INTEREST Are environmental issues your passion? Are you concerned about violence in the workplace or how to cope in a disaster? Or do you want to be a great leader? This final congress stream covers all these areas and more! For more information please visit: The 2015 FIP congress is organised in colla boration with Expopharm which is the largest pharmaceutical trade fair in Europe. 75th FIP WORLD CONGRESS 7

Strukturālā konverģence Latvijā un Eiropā Igors Kasjanovs

Strukturālā konverģence Latvijā un Eiropā Igors Kasjanovs Strukturālā konverģence Latvijā un Eiropā Igors Kasjanovs Rīga, 2011. gads 1 Prezentācijas saturs β un σ konverģences novērtējuma rezultāti Strukturālās konverģences novērtējums ar Krūgmana indeksu Strukturālās

More information

LIFE programmas Latvijā 15 gadu jubileja un LIFE programmas Latvijas labāko projektu un to īstenotāju apbalvošanas ceremonija

LIFE programmas Latvijā 15 gadu jubileja un LIFE programmas Latvijas labāko projektu un to īstenotāju apbalvošanas ceremonija LIFE programmas Latvijā 15 gadu jubileja un LIFE programmas Latvijas labāko projektu un to īstenotāju apbalvošanas ceremonija 2016. gada 30. novembrī Rīgā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās LIFE

More information

Ozolnieki ½marathon 2015 Ozolnieki, Latvia Course Measurement Document (6 pages + cover sheet + 2 pages - maps)

Ozolnieki ½marathon 2015 Ozolnieki, Latvia Course Measurement Document (6 pages + cover sheet + 2 pages - maps) Ozolnieki ½marathon 2015 (6 pages + cover sheet + 2 pages - maps) 1 (11) Race day 2015: October 18 th Measured: October 9 th, 2015 Measured by: Juris Beļinskis IAAF/AIMS Grade C Measurer juris_belinskis@inbox.lv

More information

EEN Latvija Informatīvais izdevums Nr. 16

EEN Latvija Informatīvais izdevums Nr. 16 EEN Latvija Informatīvais izdevums Nr. 16 Jūlijs, 2009 Cienījamais, lasītāj! Kā jau solīts iepriekšējā numurā, tad EEN aktivitātes neapsīkst arī vasaras periodā un mēs tikpat aktīvi gan konsultējam uzņēmumus,

More information

Tūrisma nozares tendences, aktualitātes un LIAA aktivitātes. Inese Šīrava, LIAA Tūrisma departamenta direktore Ventspils,

Tūrisma nozares tendences, aktualitātes un LIAA aktivitātes. Inese Šīrava, LIAA Tūrisma departamenta direktore Ventspils, Tūrisma nozares tendences, aktualitātes un LIAA aktivitātes Inese Šīrava, LIAA Tūrisma departamenta direktore Ventspils, 26.04.2017. Īsumā ~ 7 Milj. ārvalstu ceļotāju šķērso Latvijas robežu ~800 Milj.

More information

VISUAL COMMUNICATION GUIDELINES

VISUAL COMMUNICATION GUIDELINES VISUAL COMMUNICATION GUIDELINES 2018 2 Content Visual communication guidelines 3 Colour codes 4 Colour transitions 6 Colour transition additional use 8 Examples of the use of colour transitions 9 Form

More information

Zinātņu vēsture un muzejniecība

Zinātņu vēsture un muzejniecība LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI Zinātņu vēsture un muzejniecība SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA History of Sciences and Museology SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA History of Sciences and Museology

More information

Alma Mater. Dzimusi vienā rudenī ar Universitāti Tamāra Koroļa. LU mērķis Eiropas labāko universitāšu simtnieks. Kā tas ir būt Universitātes rektoram?

Alma Mater. Dzimusi vienā rudenī ar Universitāti Tamāra Koroļa. LU mērķis Eiropas labāko universitāšu simtnieks. Kā tas ir būt Universitātes rektoram? Alma Mater 2009. gada rudens U N I V E R S I T Ā T E S A V Ī Z E www.lu.lv Dzimusi vienā rudenī ar Universitāti Tamāra Koroļa LU mērķis Eiropas labāko universitāšu simtnieks Kā tas ir būt Universitātes

More information

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārskats par darbu 2006.gadā

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārskats par darbu 2006.gadā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārskats par darbu 2006.gadā Ievads UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārskats par 2006.gadu sniedz ieskatu par aktivitātēm un procesiem, kurus organizējuši vai

More information

ZĀĻU CENU UN PIEEJAMĪBAS ATŠĶIRĪBAS EIROPAS SAVIENĪBĀ

ZĀĻU CENU UN PIEEJAMĪBAS ATŠĶIRĪBAS EIROPAS SAVIENĪBĀ IEKŠPOLITIKAS ĢENERĀLDIREKTORĀTS A DIREKTORĀTS: EKONOMIKAS UN ZINĀTNES POLITIKAS DIREKTORĀTS ZĀĻU CENU UN PIEEJAMĪBAS ATŠĶIRĪBAS EIROPAS SAVIENĪBĀ PĒTĪJUMS Kopsavilkums Šajā ziņojumā apskatītas zāļu cenu

More information

Dr.geol., MSc.math. Līga Zariņa

Dr.geol., MSc.math. Līga Zariņa Dr.geol., MSc.math. Līga Zariņa Curriculum Vitae Izglītība 2015 Latvijas Universitāte, Doktora grāds, lietišķā ģeoloģija 2009 Latvijas Universitāte, Maģistra grāds, matemātika 2007 Latvijas Universitāte,

More information

Īpašie aksesuāru piedāvājumi

Īpašie aksesuāru piedāvājumi www.volkswagen.lv Īpašie aksesuāru piedāvājumi Lai apskatītu piedāvājumus, spied uz modeļa nosaukuma Passat Passat Variant Tiguan Touran Volkswagen kvalitātes standarts perfekta atbilstība Jo īsta kvalitāte

More information

Valsts autoceļu tīkls. State Road Network. Vispārējas ziņas. General Information

Valsts autoceļu tīkls. State Road Network. Vispārējas ziņas. General Information Valsts autoceļu tīkls 214. gada statistika State Road Network Statistics 214 Valsts autoceļu tīkls Vispārējas ziņas Latvijas teritorija 64 589 km². Iedzīvotāju skaits 214. gada 31. decembrī 1 988 4.* Kopējais

More information

Zane VINCĒVIČA-GAILE Ģederts IEVIŅŠ Karina STANKEVIČA Māris KĻAVIŅŠ Daina ŽAGATA

Zane VINCĒVIČA-GAILE Ģederts IEVIŅŠ Karina STANKEVIČA Māris KĻAVIŅŠ Daina ŽAGATA Zane VINCĒVIČA-GAILE Ģederts IEVIŅŠ Karina STANKEVIČA Māris KĻAVIŅŠ Daina ŽAGATA Enerģijas ražošana no biomasas (atjaunojamais energoresurss) Biomasas sadegšanas atkritumprodukti pelni un bioogle Pelnu

More information

Veselības aprūpes sistēma Latvijā: priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai

Veselības aprūpes sistēma Latvijā: priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Veselības aprūpes sistēma Latvijā: priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Uldis Rutkaste Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs 216. gada 29. aprīlis Normatīvais regulējums

More information

Foto: Raimonds Volonts REDAKCIJAS PADOMES SLEJA

Foto: Raimonds Volonts REDAKCIJAS PADOMES SLEJA Foto: Raimonds Volonts REDAKCIJAS PADOMES SLEJA Augsti godātie žurnāla Enerģija un Pasaule speciālizlaiduma lasītāji! Žurnāls Enerģija un Pasaule iznāk kopš 2000. gada aprīļa. Tā pirmā numura ievadā ir

More information

ZINĀTNES DZĪVES HRONIKA

ZINĀTNES DZĪVES HRONIKA ZINĀTNES DZĪVES HRONIKA Decembris 1. decembrī LZA ārzemju loceklim Parolekam Radegastam 95. 2. decembrī akadēmiķim LZA Lielās medaļas laureātam Vitautam Tamužam 80. 3. decembrī notika LZA prezidenta Ojāra

More information

Latvijas Organiskās sintēzes institūta stratēģija gadam

Latvijas Organiskās sintēzes institūta stratēģija gadam Latvijas Organiskās sintēzes institūta stratēģija 2016.-2020. gadam Latvijas Organiskās sintēzes institūta stratēģija 2016. 2020. gadam Saturs 1. Ievads... 3 1.1. Dokumenta nolūks un darbības sfēra 4 1.2.

More information

Culture and Heritage for Responsible, Innovative and Sustainable Tourism Actions. Industriālā mantojuma seminārs , Seda

Culture and Heritage for Responsible, Innovative and Sustainable Tourism Actions. Industriālā mantojuma seminārs , Seda Culture and Heritage for Responsible, Innovative and Sustainable Tourism Actions Industriālā mantojuma seminārs 19.05 2017, Seda 1 CHRISTA 2016 2020 Interregional cooperation project for improving natural

More information

LATVIJAS VALSTS PARĀDA ANALĪZE LAIKA PERIODĀ NO LĪDZ GADAM

LATVIJAS VALSTS PARĀDA ANALĪZE LAIKA PERIODĀ NO LĪDZ GADAM Jūlija Oboļeviča Daugavpils Universitāte, Latvija LATVIJAS VALSTS PARĀDA ANALĪZE LAIKA PERIODĀ NO 2002. LĪDZ 2010. GADAM Abstract The analysis of the Latvian government debt for the period from 2002 to

More information

Izglītības programmu īstenošanai izmantojamās mācību literatūras saraksts

Izglītības programmu īstenošanai izmantojamās mācību literatūras saraksts APSTIPRINĀTS ar Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolas 12.05.2016. rīkojumu Nr. VSV8-16-40-rs Izglītības programmu īstenošanai izmantojamās mācību literatūras saraksts 7. klase Pamatizglītības otrā

More information

Preču loterijas Mirdzi kā briljants! noteikumi.

Preču loterijas Mirdzi kā briljants! noteikumi. Preču loterijas Mirdzi kā briljants! noteikumi. 1. Loterijas pasūtītājs ir SIA Colgate-Palmolive (Latvia), reģistrācijas nr.: 40003274802, juridiskā adrese: Duntes iela 23A, Rīga, Latvija, LV-1005- turpmāk

More information

Latvijas Mobilais Telefons SIA

Latvijas Mobilais Telefons SIA Latvijas Mobilais Telefons SIA ILGTSPĒJAS PĀRSKATS 2017 SATURS PRIEKŠVĀRDS.............................................................................................. 3 APBALVOJUMI.............................................................................................

More information

Mirstības (līdz 65 g.vecumam) un potenciāli zaudēto mūža gadu cēloņu struktūra (%), 2012.gads

Mirstības (līdz 65 g.vecumam) un potenciāli zaudēto mūža gadu cēloņu struktūra (%), 2012.gads Cilvēks VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMA Latvijas sabiedrības zaudētie paredzamā mūža gadi Terminu skaidrojumi Potenciāli zaudētie mūža gadi (PMZG) - gadu skaits, kurus cilvēks būtu dzīvojis, strādājis un maksājis

More information

Investīcijas Rīgas brīvostā: jaunas iespējas un izaicinājumi

Investīcijas Rīgas brīvostā: jaunas iespējas un izaicinājumi Investīcijas Rīgas brīvostā: jaunas iespējas un izaicinājumi Edgars Sūna Pārvaldnieka vietnieks- mārketinga direktors Rīgas brīvostas pārvalde 2016.g. 2.jūnijā Fakti par ostu Rīgas brīvosta 2015.gadā Lielākā

More information

LATVIJAS JŪ RAS ADMINISTRĀ CIJAS IZDEVUMS. Konteineru svēršana. viens no gada konteineru pārvadātāju lielākajiem izaicinājumiem

LATVIJAS JŪ RAS ADMINISTRĀ CIJAS IZDEVUMS. Konteineru svēršana. viens no gada konteineru pārvadātāju lielākajiem izaicinājumiem LATVIJAS JŪ RAS ADMINISTRĀ CIJAS IZDEVUMS NR. 2 (93) 2016 Konteineru svēršana viens no 2016. gada konteineru pārvadātāju lielākajiem izaicinājumiem Speciālistu viedoklis: Vairāk nekā 20% konteineru deklarētais

More information

Pārskats par darbu gadā

Pārskats par darbu gadā Pārskats par darbu 2013. gadā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija Pils laukums 4 206, Rīga, LV-1050 office@unesco.lv www.unesco.lv Sekojiet UNESCO LNK jaunumiem: http://www.twitter.com/unesco_lnk http://www.draugiem.lv/unesco

More information

Daina Bleiere. Atslēgas vārdi: nacionālkomunisms, autonomisms, lokālisms.

Daina Bleiere. Atslēgas vārdi: nacionālkomunisms, autonomisms, lokālisms. NACIONĀLKOMUNISMS LATVIJĀ (20. GADSIMTA 50. GADI) DAŽAS PĒTNIECĪBAS PROBLĒMAS * Dr. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes

More information

Latvijas Kultūras akadēmija. Kultūras teorijas un vēstures katedra KULINĀRĀS DIPLOMĀTIJAS POTENCIĀLS LATVIJAS VALSTS TĒLA VEIDOŠANĀ.

Latvijas Kultūras akadēmija. Kultūras teorijas un vēstures katedra KULINĀRĀS DIPLOMĀTIJAS POTENCIĀLS LATVIJAS VALSTS TĒLA VEIDOŠANĀ. Latvijas Kultūras akadēmija Kultūras teorijas un vēstures katedra KULINĀRĀS DIPLOMĀTIJAS POTENCIĀLS LATVIJAS VALSTS TĒLA VEIDOŠANĀ Maģistra darbs Autore: Akadēmiskās maģistra augstākās izglītības programmas

More information

Large carnivore conservation actions for Latvia an update of national species conservation plans

Large carnivore conservation actions for Latvia an update of national species conservation plans Large carnivore conservation actions for Latvia an update of national species conservation plans Contractor: Wildlife Management research group LSFRI Silava Addresses for proposals: guna.bagrade@silava.lv;

More information

ASCOBANS 11 th Advisory Committee Meeting Document AC11/Doc. 20(S) Jastrzebia Góra, Poland, April 2004 Dist. 19 April 2004

ASCOBANS 11 th Advisory Committee Meeting Document AC11/Doc. 20(S) Jastrzebia Góra, Poland, April 2004 Dist. 19 April 2004 ASCOBANS 11 th Advisory Committee Meeting Document AC11/Doc. 20(S) Jastrzebia Góra, Poland, 27-29 April 2004 Dist. 19 April 2004 Agenda Item 5.6: Population distribution, sizes and structures (review of

More information

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. aprīlī (OR. en) Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs Jeppe TRANHOLM- MIKKELSEN kungs

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. aprīlī (OR. en) Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs Jeppe TRANHOLM- MIKKELSEN kungs Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. aprīlī (OR. en) 8310/17 ENV 366 MI 338 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vārdā Saņemšanas

More information

Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte PROMOCIJAS DARBS. Latvijas tautsaimniecības nozaru eksporta kvalitātes konkurētspējas analīze

Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte PROMOCIJAS DARBS. Latvijas tautsaimniecības nozaru eksporta kvalitātes konkurētspējas analīze Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte PROMOCIJAS DARBS Ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikas nozarē Apakšnozare: Latvijas tautsaimniecība Latvijas tautsaimniecības

More information

Pētījums Dažādu karpu (Cyprinus DAŽĀDU KARPU ŠĶIRŅU MAZUĻU AUDZĒŠANA AKTUALITĀTES ŠAJĀ NUMURĀ:

Pētījums Dažādu karpu (Cyprinus DAŽĀDU KARPU ŠĶIRŅU MAZUĻU AUDZĒŠANA AKTUALITĀTES ŠAJĀ NUMURĀ: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra INFORMATĪVAIS IZDEVUMS Nr. 4 (38) 2017. g. decembris ŠAJĀ NUMURĀ: Jūras velocope jauna iespēja aizrautīgiem makšķerniekiem... 2 Ēvalds Urtāns: Ir vairāk

More information

Ēriks Jēkabsons. Jau gadā klajā nāca aizraujoša

Ēriks Jēkabsons. Jau gadā klajā nāca aizraujoša 180 recenzijas darbos, tāpat kā pastāv Zviedrijas Vidzeme, Kurzemes hercogiste un galu galā arī kādreiz vāciskā Danciga (mūsdienās Gdaņska), Breslava (mūsdienās Vroclava) u.c. Līdz ar to tā pastāv arī

More information

INVESTĪCIJAS KĀ LATVIJAS EKONOMIKAS IZAUGSMES FAKTORS

INVESTĪCIJAS KĀ LATVIJAS EKONOMIKAS IZAUGSMES FAKTORS LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE Deniss Titarenko INVESTĪCIJAS KĀ LATVIJAS EKONOMIKAS IZAUGSMES FAKTORS Promocijas darbs ekonomikas doktora (dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai ZinātĦu

More information

LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU KULTŪRAS PATĒRIŅŠ UN LĪDZDALĪBA KULTŪRAS AKTIVITĀTĒS :

LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU KULTŪRAS PATĒRIŅŠ UN LĪDZDALĪBA KULTŪRAS AKTIVITĀTĒS : LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU KULTŪRAS PATĒRIŅŠ UN LĪDZDALĪBA KULTŪRAS AKTIVITĀTĒS 007-04: PĒTĪJUMU DATI UN STATISTIKA Culturelab Rīga, 04 Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs

More information

LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE

LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE LATVIJAS UNIVERSITĀTE EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE Aldis Bulis Latvijas ražošanas uzņēmumu konkurētspējas kavējošo faktoru novērtējums Ķīnas Tautas Republikas tirgū Promocijas darbs Ekonomikas doktora

More information

Kaspars Zellis RECENZIJAS

Kaspars Zellis RECENZIJAS 170 RECENZIJAS strauju celtniecības attīstību un krasu latviešu tautas nacionālās pašapziņas celšanu (419. lpp.). Tomēr negribētos saukt par pozitīviem tos pasākumus, kas faktiski tika īstenoti ar vienu

More information

LITERĀRAIS TULKOJUMS LATVIJAS UN EIROPAS KULTŪRAS IDENTITĀTES VEIDOŠANĀ: RADOŠO INDUSTRIJU ASPEKTS

LITERĀRAIS TULKOJUMS LATVIJAS UN EIROPAS KULTŪRAS IDENTITĀTES VEIDOŠANĀ: RADOŠO INDUSTRIJU ASPEKTS LATVIJAS UNIVERSITĀTE JĀNIS OGA LITERĀRAIS TULKOJUMS LATVIJAS UN EIROPAS KULTŪRAS IDENTITĀTES VEIDOŠANĀ: RADOŠO INDUSTRIJU ASPEKTS PROMOCIJAS DARBS Doktora grāda iegūšanai literatūrzinātnes nozarē Apakšnozare:

More information

3.7. PĀRĒJIE LU REALIZĒTIE PROJEKTI

3.7. PĀRĒJIE LU REALIZĒTIE PROJEKTI 3.7. PĀRĒJIE LU REALIZĒTIE PROJEKTI Dabas zinātnes BI; Ziemeļvidzemes purvu limnisko sistēmu un Salacas upes baseina hidrobioloģiskais monitorings ; 2000.; vad. Dr.biol. G. Spriņģe; finansē LR VARAM VKMC

More information

VĒRTĪGĀKAIS LATVIJAS UZŅĒMUMS. Šokējoša bagātība biezākajā Kapitāla numurā ar 172 lappusēm

VĒRTĪGĀKAIS LATVIJAS UZŅĒMUMS. Šokējoša bagātība biezākajā Kapitāla numurā ar 172 lappusēm Šokējoša bagātība biezākajā Kapitāla numurā ar 172 lappusēm F. J. Rihters, Davosas ekonomiskā foruma vadītājs: Lielākā problēma pienāks janvārī Novembris 2011 (167) 01 VĒRTĪGĀKAIS LATVIJAS UZŅĒMUMS SWEDBANK

More information

TU ESI LNS BIEDRS PIEDALIES, DOMĀ, VĒRTĒ, IESAKI!

TU ESI LNS BIEDRS PIEDALIES, DOMĀ, VĒRTĒ, IESAKI! Jūlijs, 2016 ISSN 1407-0170 LATVIJAS NEDZIRDĪGO SAVIENĪBAS IZDEVUMS 2016. gada jūlijs nr. 7 (1070) Šajā numurā Šajā numurā neizdevās radīt vasarīgu noskaņu jums piedāvāts nopietns darbs divu anketu aizpildīšana.

More information

6 Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022 Domnīca Certus IKT NOZARE: IZRĀVIENA SCENĀRIJS. Uldis Spuriņš un Emīls Sjundjukovs

6 Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022 Domnīca Certus IKT NOZARE: IZRĀVIENA SCENĀRIJS. Uldis Spuriņš un Emīls Sjundjukovs 6 Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022 Domnīca Certus 1. IKT NOZARE: IZRĀVIENA SCENĀRIJS Uldis Spuriņš un Emīls Sjundjukovs Kopsavilkums: IKT nozare Latvijā un pasaulē Infrastruktūra Latvijas

More information

Latvijas tautsaimniecības attīstība pēc. Mārtiņš Bitāns. pievienošanās Eiropas Savienībai klasisks ekonomikas pārkaršanas piemērs

Latvijas tautsaimniecības attīstība pēc. Mārtiņš Bitāns. pievienošanās Eiropas Savienībai klasisks ekonomikas pārkaršanas piemērs XC Latvijas tautsaimniecības attīstība pēc Mārtiņš Bitāns pievienošanās Eiropas Savienībai klasisks ekonomikas pārkaršanas piemērs Kas formāli notika? Kas notika tautsaimniecībā?. gada 1. maijā pēc pozitīva

More information

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Pētījums veikts projekta Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē (identifikācijas Nr. 1DP/1.5.1.1.1./10/IPIA/CFLA/004/002) 3.1. aktivitātes Valsts konkurētspējas

More information

Turpinājumresursu bibliogrāfiskā apraksta piemēri

Turpinājumresursu bibliogrāfiskā apraksta piemēri Turpinājumresursu bibliogrāfiskā apraksta piemēri atbilstoši starptautiskajam standartam ISBD(CR): Seriālizdevumu un citu turpinājumresursu starptautiskais standartizētais bibliogrāfiskais apraksts Sastādīja:

More information

GROZĪJUMI Nr LV Vienoti daudzveidībā LV 2013/0165(COD) Ziņojuma projekts Olga Sehnalová (PE v01-00)

GROZĪJUMI Nr LV Vienoti daudzveidībā LV 2013/0165(COD) Ziņojuma projekts Olga Sehnalová (PE v01-00) EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja 15.11.2013 2013/0165(COD) GROZĪJUMI Nr. 34-123 Ziņojuma projekts Olga Sehnalová (PE521.605v01-00) par priekšlikumu Eiropas

More information

LATVIJAS DIVI GADI EIROPAS SAVIENĪBĀ: EKSPERTU APTAUJA

LATVIJAS DIVI GADI EIROPAS SAVIENĪBĀ: EKSPERTU APTAUJA LATVIJAS DIVI GADI EIROPAS SAVIENĪBĀ: EKSPERTU APTAUJA IVO SARJA VIKTORS MAKAROVS Rīga 2006 Baltijas Forums Rīga 2006 Baltijas Forums Jēkaba iela 26/28/1-9 Rīga, LV 1050 Tel. +371 7509350 Fakss: + 371

More information

Baltic Institute of Social Sciences

Baltic Institute of Social Sciences Baltic Institute of Social Sciences TEĀTRA APMEKLĒJUMA NOTEICOŠIE FAKTORI UN MĒRĶAUDITORIJAS IDENTIFICĒŠANA 2008. gada marts jūnijs Baltic Institute of Social Sciences Elizabetes iela 65-16, Rīga, LV-1050,

More information

LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAKSTI 16. sējums OKUPĒTĀ LATVIJA 20. GADSIMTA 40. GADOS

LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAKSTI 16. sējums OKUPĒTĀ LATVIJA 20. GADSIMTA 40. GADOS LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAKSTI 16. sējums OKUPĒTĀ LATVIJA 20. GADSIMTA 40. GADOS 1 2 Padomju okupācija Latvijā (1940 1941) Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti 16. sējums Symposium of the Commission

More information

LATVIETISwww.laikraksts.com

LATVIETISwww.laikraksts.com Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr. 463 2017. gada 15. jūnijā TĪMEKLĪ

More information

Rakstiņš. Skolas mājaslapa

Rakstiņš. Skolas mājaslapa 2 BALVU PAMATSKOLAS AVĪZĪTE Rakstiņš Skolas mājaslapa http://balvupsk.lv/ Gaidot Latvijas 98.dzimšanas dienu Kas ir tā zeme, kuru labi zinām? Kur plaši lauki, meţi, debess zila, zila? Kur ģimene un visi

More information

2018. JANVĀRIS / FEBRUĀRIS Nr. 1 (699)

2018. JANVĀRIS / FEBRUĀRIS Nr. 1 (699) Iznāk kopš 1951. gada decembŗa 2018. JANVĀRIS / FEBRUĀRIS Nr. 1 (699) Latvijas 99 gadu jubilejas sarīkojumam koncertprogrammu bija sagatavojis pianists Armands Melnbārdis SARĪKOJUMU KALENDĀRS 7. janvārī

More information

Latvijas savvaļas floras saglabāšanas un aizsardzības stratēģija gadam

Latvijas savvaļas floras saglabāšanas un aizsardzības stratēģija gadam Latvijas Botāniķu biedrība Latvijas savvaļas floras saglabāšanas un aizsardzības stratēģija 2012.-2022. gadam Ievads Augi un to veiktās funkcijas dabā ir būtiski lielākajai daļai pasaules ekosistēmu. Tie

More information

Vadlīnijas efektīvam padomes darbam. Rokasgrāmata valsts uzņēmumiem (Igaunijā, Latvijā, Lietuvā) gada janvāris

Vadlīnijas efektīvam padomes darbam. Rokasgrāmata valsts uzņēmumiem (Igaunijā, Latvijā, Lietuvā) gada janvāris Vadlīnijas efektīvam padomes darbam Rokasgrāmata valsts uzņēmumiem (Igaunijā, Latvijā, Lietuvā) 2014. gada janvāris Saturs Lappušu numerācija Kopsavilkums Pirmā daļa. Padomes un padomes locekļu funkcijas

More information

Bieži uzdoti jautājumi par EuP Ārējais izdevums

Bieži uzdoti jautājumi par EuP Ārējais izdevums Bieži uzdoti jautājumi par EuP Ārējais izdevums Saturs 1. Iepazīstināšana ar EuP 3 2. Likumdošana 4 2.1. Darbības joma 4 2.2. Laišana tirgū 4 2.3. Produktos iebūvējams sūknis salīdzinājumā ar autonomo

More information

LATVIJAS REPUBLIKAS PASTAVIGA PĀRSTĀVNIECĪBĀ EIROPAS SAVIENĪBA PERMANENT REPRESENTATION OF THE REPUBLIC OF LATVIA TO THE EUROPEAN UNION

LATVIJAS REPUBLIKAS PASTAVIGA PĀRSTĀVNIECĪBĀ EIROPAS SAVIENĪBA PERMANENT REPRESENTATION OF THE REPUBLIC OF LATVIA TO THE EUROPEAN UNION Ref. Ares(2016)718319-10/02/2016 LATVIJAS REPUBLIKAS PASTAVIGA PĀRSTĀVNIECĪBĀ EIROPAS SAVIENĪBA PERMANENT REPRESENTATION OF THE REPUBLIC OF LATVIA TO THE EUROPEAN UNION 23, Avenue des Arts 1000 Bruxelles

More information

Mācību literatūras saraksts klasēm 2017./2018. m.g. 1. klase

Mācību literatūras saraksts klasēm 2017./2018. m.g. 1. klase 1.-12. klasēm 2017./2018. m.g. 1. klase PIELIKUMS Dabaszinības Sociālās zinības Kristīgā mācība Ētika Z. Anspoka 1. klasei, 1.,2.daļa, mācību grāmata, darba lapas, Lielvārds, 2013. I. Helmane 1. klasei,

More information

Kvalifikācijas darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība Jūrmalā

Kvalifikācijas darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība Jūrmalā LATVIJAS UNIVERSITĀTES AĢENTŪRA LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA Reģ.Nr. 90000031813, Vidus prospektā 36/38, Jūrmalā, LV-2010 Tālrunis 67752507, fakss 67752214, e-pasts: st-skola@apollo.lv

More information

NR GADS SESTDIENA, GADA 10. JŪNIJS PUBLICATION MAIL SALES AGREEMENT NO Cena $ Krievu opozicionārs un prodemokratiskais

NR GADS SESTDIENA, GADA 10. JŪNIJS PUBLICATION MAIL SALES AGREEMENT NO Cena $ Krievu opozicionārs un prodemokratiskais THIS PAPER Nr. 1073 WAS MAILED Jun. 7 LATVIAN LANGUAGE NEWSPAPER Published weekly by Amber Printers and Publishers Ltd. 4 Credit Union Dr., Toronto, ON, M4A 2N8, Canada LATVIJA AMERIKĀ BIROJS Abonementi

More information

Latvijas Universitātes 75. konference

Latvijas Universitātes 75. konference Latvijas Universitātes 75. konference LU LVI Latvijas vēstures sekcija Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija Referātu tēžu krājums RĪGA, 2017 Latvijas Universitātes 75. konference LU LVI Latvijas

More information

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI EIROPAS KOMISIJA Strasbūrā, 11.6.2013. COM(2013) 407 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Rīcības plāns konkurētspējīgai un

More information

Studentu starptautiskā zinātniski praktiskā konference

Studentu starptautiskā zinātniski praktiskā konference 2018. gada 13.-14. aprīlī, Rīga Studentu starptautiskā zinātniski praktiskā konference Studējošo pētnieciskā darbība: teorija un prakseʼ2018 PROGRAMMA Konferences organizācijas komiteja Jeļena Titko, Dr.oec.,

More information

SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. par gadu

SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. par gadu SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs par 2014. gadu Esiet sv eicinā ti, draugi, kolēģi u n sadarbības partn eri! Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes

More information

LATVIETISwww.laikraksts.com

LATVIETISwww.laikraksts.com Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr. 251 2013. gada 4. aprīlī TĪMEKLĪ

More information

LATVIETISwww.laikraksts.com

LATVIETISwww.laikraksts.com Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr. 95 2010. gada 19. jūnijā TĪMEKLĪ

More information

PER ASPERA AD ASTRA KADETS. Nr. 41 PER ASPERA AD ASTRA. Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija Rīga 2013

PER ASPERA AD ASTRA KADETS. Nr. 41 PER ASPERA AD ASTRA. Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija Rīga 2013 KADETS Nr. 41 KADETS Nr. 41 Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija Rīga 2013 3 KADETS 2013 Redakcijas kolēģija: Izdevējs: LATVIJAS NACIONĀLĀ AIZSARDZĪBAS AKADĒMIJA, LATVIEŠU VIRSNIEKU APVIENĪBA pulkvežleitnants

More information

ĢIMEŅU RITEŅBRAUKŠANAS STAFETES PROJEKTA IZSTRĀDE SPORTA NOZARES BIEDRĪBĀ

ĢIMEŅU RITEŅBRAUKŠANAS STAFETES PROJEKTA IZSTRĀDE SPORTA NOZARES BIEDRĪBĀ Alberta koledža Izklaides industrijas vadība un producēšana Producēšana sporta nozarē ZANE BEDNOSTINA Kvalifikācijas darbs ĢIMEŅU RITEŅBRAUKŠANAS STAFETES PROJEKTA IZSTRĀDE SPORTA NOZARES BIEDRĪBĀ Rīga-2014

More information

TNS LATVIA LATVIJAS MEDIJU PĒTĪJUMU GADAGRĀMATA RĪGA 2009

TNS LATVIA LATVIJAS MEDIJU PĒTĪJUMU GADAGRĀMATA RĪGA 2009 TNS LATVIA LATVIJAS MEDIJU PĒTĪJUMU GADAGRĀMATA 200 RĪGA 200 1 SATURS 3 200. gads. Turbulence un patiesības mirklis 5 Par TNS Latvia 6 TNS Latvia vadošie pētījumu virzieni 12 Reklāmu reģistrs. Adex 1 TV

More information

Lielais Ķīnas mūris. Kuldīgas 2. vidusskola. Pētnieciskais darbs pasaules vēsturē. Darba autore: Kristiāna Rozentāle 8.

Lielais Ķīnas mūris. Kuldīgas 2. vidusskola. Pētnieciskais darbs pasaules vēsturē. Darba autore: Kristiāna Rozentāle 8. Kuldīgas 2. vidusskola Lielais Ķīnas mūris Pētnieciskais darbs pasaules vēsturē Darba autore: Kristiāna Rozentāle 8. klases skolniece Darba vadītāja: Rita Papēde vēstures skolotāja Kuldīga, 2015 Anotācija

More information

STUDIJU VIRZIENA "VADĪBA, ADMINISTRĒŠANA UN NEKUSTAMO ĪPAŠUMU PĀRVALDĪBA PAŠNOVĒRTĒJUMS

STUDIJU VIRZIENA VADĪBA, ADMINISTRĒŠANA UN NEKUSTAMO ĪPAŠUMU PĀRVALDĪBA PAŠNOVĒRTĒJUMS STUDIJU VIRZIENA "VADĪBA, ADMINISTRĒŠANA UN NEKUSTAMO ĪPAŠUMU PĀRVALDĪBA PAŠNOVĒRTĒJUMS Rīga 2014 SATURS 1. STUDIJU VIRZIENA RAKSTUROJUMS... 5 1.1. Studiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi

More information

Izdevums latviešu valodā pieejams internetā un

Izdevums latviešu valodā pieejams internetā  un Sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanas un būvniecības jautājumos 2008 UDK 711.4:316 Sa 050 Pētījums ir sagatavots projekta Informēta sabiedrības līdzdalība vides aizsardzībā un ilgtspējīgā attīstībā

More information

Committee / Commission CONT. Meeting of / Réunion des 12 & 13/09/2005 BUDGETARY AMENDMENTS / AMENDEMENTS BUDGÉTAIRES. Rapporteur: Chris HEATON-HARRIS

Committee / Commission CONT. Meeting of / Réunion des 12 & 13/09/2005 BUDGETARY AMENDMENTS / AMENDEMENTS BUDGÉTAIRES. Rapporteur: Chris HEATON-HARRIS Committee / Commission CONT Meeting of / Réunion des 12 & 13/09/2005 BUDGETARY AMENDMENTS / AMENDEMENTS BUDGÉTAIRES Rapporteur: Chris HEATON-HARRIS LV LV Grozījuma projekts 6450 === CONT/6450=== Atsauces

More information

2016. gada ziņojums. Kopsavilkums

2016. gada ziņojums. Kopsavilkums 2016. gada ziņojums Kopsavilkums Ne EIOPA, ne personas, kas rīkojas EIOPA vārdā, neatbild par to, kā tiek izmantota šajā publikācijā iekļautā informācija. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs,

More information

DOPINGA BIOMEDICĪNISKĀS BLAKUSPARĀDĪBAS! AUGSTS LĪMENIS

DOPINGA BIOMEDICĪNISKĀS BLAKUSPARĀDĪBAS! AUGSTS LĪMENIS Zināšanu saskaņošana par dopinga biomedicīniskajām blakusparādībām DOPINGA BIOMEDICĪNISKĀS BLAKUSPARĀDĪBAS! AUGSTS LĪMENIS Izmantojot augsta līmeņa mācību materiālus, tiek pieņemts, ka ir iegūtas pamatzināšanas

More information

LATVIETISwww.laikraksts.com

LATVIETISwww.laikraksts.com Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr. 494 2018. gada 26. februārī TĪMEKLĪ

More information

2017. SEPTEMBRIS / OKTŌBRIS Nr. 6 (696)

2017. SEPTEMBRIS / OKTŌBRIS Nr. 6 (696) Iznāk kopš 1951. gada decembŗa 2017. SEPTEMBRIS / OKTŌBRIS Nr. 6 (696) 15. jūlijā Lūcija Zirne ģimenes un draugu pulkā svinēja 100 gadu jubileju; no kr: mazmazmeita Sabrina Jerumane, mazdēls Pēteris Zirnis

More information

LATVIJAS LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA GADS

LATVIJAS LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA GADS LATVIJAS LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2007.-2013. GADS SATURS 1. LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS NOSAUKUMS... 7 2. DALĪBVALSTS UN TĀS ADMINISTRATĪVĀ TERITORIJA... 8 2.1. Programmas aptvertā ģeogrāfiskā teritorija...

More information

SALĪDZINOŠAIS PĒTĪJUMS PAR ATALGOJUMA APMĒRU

SALĪDZINOŠAIS PĒTĪJUMS PAR ATALGOJUMA APMĒRU SALĪDZINOŠAIS PĒTĪJUMS PAR ATALGOJUMA APMĒRU PREZENTĀCIJAS SATURS Fontes Metodoloģija Pētījuma dalībnieki Tendences darba tirgū Rezultāti Secinājumi un ieteikumi Fontes FONTES P i e r e d z e Pionieri

More information

SCIENTIAE PATRIAE 2 - ATJ (106) 2014

SCIENTIAE PATRIAE 2 - ATJ (106) 2014 SCIENTIAE ET PATRIAE 2 - ATJ (106) 2014 SATURS PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI Stāsti man(īm), Daugaviņa jeb Stāsts par 4 baltajiem krekliem fil! Kaiva Krastiņa, daugaviete Pasaules elpa Latvijas pakausī 8

More information

LATVIJAS UNIVERSITĀTE ĢEOGRĀFIJAS UN ZEMES ZINĀTŅU FAKULTĀTE ĢEOGRĀFIJAS NODAĻA

LATVIJAS UNIVERSITĀTE ĢEOGRĀFIJAS UN ZEMES ZINĀTŅU FAKULTĀTE ĢEOGRĀFIJAS NODAĻA LATVIJAS UNIVERSITĀTE ĢEOGRĀFIJAS UN ZEMES ZINĀTŅU FAKULTĀTE ĢEOGRĀFIJAS NODAĻA MAĢISTRA DARBS Darba autore: Kristīne Krumberga stud. apl.: kk06024 Darba vadītāja: Doc., Dr.geogr. Anita Zariņa RĪGA 2014

More information

Vineta Vilcāne. Mg. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, zinātniskā asistenta

Vineta Vilcāne. Mg. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, zinātniskā asistenta IESKATS MĀJTURĪBAS KULTŪRAS ATTĪSTĪBĀ LATVIJĀ 20. GADSIMTA 20. UN 30. GADOS* Mg. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, zinātniskā asistenta p.i. Zinātniskās intereses: uztura vēsture,

More information

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM EIROPAS KOMISIJA Briselē, 21.4.2017. COM(2017) 184 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM par Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju

More information

LATVIETISwww.laikraksts.com

LATVIETISwww.laikraksts.com Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide NR. 280 2013. gada 17. oktobrī TĪMEKLĪ

More information

Maria Keller Hamela ES EJU UZ TIESU. lotva4.indd :52:00

Maria Keller Hamela ES EJU UZ TIESU. lotva4.indd :52:00 Maria Keller Hamela ES EJU UZ TIESU lotva4.indd 1 2006-09-29 12:52:00 Oriģinālais izdevums: Idę do sądu, Nobody s Children Foundation (Fundacja Dzieci Niczyje), Warszawa 2002 Fundacja Dzieci Niczyje ul.

More information

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS. Ziņojums

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS. Ziņojums EIROPAS KOMISIJA Briselē, 13.1.2015. SWD(2015) 3 final KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS Ziņojums Sabiedriskā apspriešana tiešsaistē par ieguldījumu aizsardzību un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu

More information

Fiskālās un monetārās politikas piemērošana Latvijas ekonomikas attīstībā

Fiskālās un monetārās politikas piemērošana Latvijas ekonomikas attīstībā Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte Tautsaimniecības institūts PPROMOCIJAS DARBS Fiskālās un monetārās politikas piemērošana Latvijas ekonomikas attīstībā ekonomikas doktora (Dr.oec.)

More information

2017. JŪNIJS / JŪLIJS / AUGUSTS Nr. 5 (695)

2017. JŪNIJS / JŪLIJS / AUGUSTS Nr. 5 (695) Iznāk kopš 1951. gada decembŗa 2017. JŪNIJS / JŪLIJS / AUGUSTS Nr. 5 (695) Ansambļa CREDO koncertā 22. aprīlī kopā ar mūziķiem dziedāja Losandželosas latviešu skolas audzēkņi SARĪKOJUMU KALENDĀRS 11. jūnijā

More information

PĀRSKATS PAR NACIONĀLO PREVENTĪVO MEHĀNISMU MODEĻIEM EIROPĀ

PĀRSKATS PAR NACIONĀLO PREVENTĪVO MEHĀNISMU MODEĻIEM EIROPĀ 1 PĀRSKATS PAR NACIONĀLO PREVENTĪVO MEHĀNISMU MODEĻIEM EIROPĀ LATVIJAS CILVĒKTIESĪBU CENTRS 2014 2 PĀRSKATS PAR NACIONĀLO PREVENTĪVO MEHĀNISMU MODEĻIEM EIROPĀ Latvija līdz šai dienai nav to 74 pasaules

More information

Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 sociālā un ekonomiskā ietekme

Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 sociālā un ekonomiskā ietekme Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 sociālā un ekonomiskā ietekme Tīklu zīmējumi un datu analīze Dārta Dīvāne, Līga Grīnberga, Uldis Spuriņš un Baiba Tjarve Rīga, 2015 SATURS Ievads... 2 Metodoloģija...

More information

1. Latvijas veselības aprūpes sistēmas raksturojums

1. Latvijas veselības aprūpes sistēmas raksturojums SATURS 1. Latvijas veselības aprūpes sistēmas raksturojums 3 1.1. Veselības aprūpes sistēmas finansējums 5 1.2. Veselības aprūpes sistēmas efektivitāte 7 2. Piedāvātais risinājums: regulētas konkurences

More information

NO ĀBEĻIEM LĪDZ JADVIGOVAI JĒKABPILS NOVADA PAŠVALDĪBAS INFORMATĪVAIS IZDEVUMS

NO ĀBEĻIEM LĪDZ JADVIGOVAI JĒKABPILS NOVADA PAŠVALDĪBAS INFORMATĪVAIS IZDEVUMS NO ĀBEĻIEM LĪDZ JADVIGOVAI JĒKABPILS NOVADA PAŠVALDĪBAS INFORMATĪVAIS IZDEVUMS 2011. gada 17. jūnijs Nr. 20 Vasaras Saulgrieži klāt! Klāt atkal gada vidus, kad visur Latvijā gatavojas jūnija svētkiem Līgo

More information

ULBROKAS VIDUSSKOLA PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS. Vālodzes, Stopiņu novads, LV-2130 Tālrunis , fakss , , e-pasts

ULBROKAS VIDUSSKOLA PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS. Vālodzes, Stopiņu novads, LV-2130 Tālrunis , fakss , , e-pasts ULBROKAS VIDUSSKOLA Vālodzes, Stopiņu novads, LV-2130 Tālrunis 67910372, fakss 67910151, 610151, e-pasts ulbr-vsk@latnet.lv Direktore Saiva Tiltiņa PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS Ulbroka 2011 1 S a t u r s 1.

More information

PADOMES SANĀKSMES PROTOKOLĀ IEKĻAUJAMĀS DEKLARĀCIJAS. Deklarācija par 13. b pantā minētā atbalsta īstenošanu blakusproduktu destilēšanai

PADOMES SANĀKSMES PROTOKOLĀ IEKĻAUJAMĀS DEKLARĀCIJAS. Deklarācija par 13. b pantā minētā atbalsta īstenošanu blakusproduktu destilēšanai EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2008. gada 23. aprīlī (OR. en,fr) Starpiestāžu lieta: 2007/0138 (CNS) 8317/08 ADD 1 AGRIORG 34 AGRIFIN 16 WTO 60 "A" PUNKTA PIEZĪMES PAPILDINĀJUMS Sūtītājs: Īpašā lauksaimniecības

More information

GARKALNES NOVADA VĒSTIS

GARKALNES NOVADA VĒSTIS GARKALNES NOVADA VĒSTIS amatnieki baltezers berģi bukulti garkalne langstiņi makstenieki priedkalne priežlejas skuķīši sunīši suži upesciems ziemeļnieki Nr. 145 SEPTEMBRIS 2014 www.garkalne.lv GARKALNES

More information

Jаnis Balodis, University of Latvia

Jаnis Balodis, University of Latvia Siguldas novada attīstības politika un pašvaldības vērtējums ilgtspējīgas attīstības kontekstā Jаnis Balodis, University of Latvia Kopsavilkums. Siguldas novadā, kopš tā nodibināšanas 2003. gadā, ir notikušas

More information

LATVIETISwww.laikraksts.com

LATVIETISwww.laikraksts.com Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide NR. 330 2014. gada 12. oktobrī TĪMEKLĪ

More information

RĪGAS PILSĒTAS IEDZĪVOTĀJU VESELĪBAS PROFILS

RĪGAS PILSĒTAS IEDZĪVOTĀJU VESELĪBAS PROFILS RĪGAS PILSĒTAS IEDZĪVOTĀJU VESELĪBAS PROFILS 2 SATURA RĀDĪTĀJS Priekšvārds 3 Sabiedrības veselība un Rīgas pilsētas attīstība 5 Rīgas teritoriālais raksturojums 7 Demogrāfija 8 Labklājība 10 Iedzīvotāju

More information

PAMATSKOLA. 5a.klase. Diana Webster, Anne Worrall, Excellent! 1 Pupils Book, Pearson Education Limited, 2003

PAMATSKOLA. 5a.klase. Diana Webster, Anne Worrall, Excellent! 1 Pupils Book, Pearson Education Limited, 2003 PAMATSKOLA 5a.klase Vēsma Veckāgana, 5.klasei, Lielvārds, 2004 Aija Kalve, Ilze Stikāne, Silvija Tratjankova, 5.klasei, Pētergailis, 2008 Diana Webster, Anne Worrall, Excellent! 1 Pupils Book, Pearson

More information