DOPINGA BIOMEDICĪNISKĀS BLAKUSPARĀDĪBAS! AUGSTS LĪMENIS

Transcription

1 Zināšanu saskaņošana par dopinga biomedicīniskajām blakusparādībām DOPINGA BIOMEDICĪNISKĀS BLAKUSPARĀDĪBAS! AUGSTS LĪMENIS Izmantojot augsta līmeņa mācību materiālus, tiek pieņemts, ka ir iegūtas pamatzināšanas par dopinga vielām. Šajā materiālā uzmanība pievērsta tikai blakusparādībām cilvēka organismā. Ja vēlaties iegūt pamatzināšanas par dopinga profilaksi, vispirms apgūstiet apmācību materiāla pirmo līmeni un/vai vidējo līmeni. Turklāt mēs gribētu minēt un ieteikt Kongresa rokasgrāmatu Dopinga biomedicīniskās blakusparādības (Biomedical Side Effects of Doping), kas satur plašāku informāciju nekā šis dokuments un ir izmantojams arī kā augsta līmeņa mācību programmas pamatmateriāls. Kongresa rokasgrāmatu var bez maksas lejupielādēt šeit: 2. SLAIDS: Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) Pasaules Antidopinga kodeksu definē šādi: Pašlaik viens no vissvarīgākajiem sasniegumiem cīņā pret dopinga lietošanu sportā ir vienotu antidopinga noteikumu Pasaules Antidopinga kodeksa (Kodekss) izveidošana, apstiprināšana un ieviešana. Kodekss ir pamatdokuments, kas sniedz pamatnostādnēs saskaņotu antidopinga politiku, lai izstrādātu noteikumus un nolikumus sporta organizācijās un valsts iestādēs. Tas darbojas kopā ar četriem starptautiskajiem standartiem, kas paredzēti saskaņošanas nodrošināšanai antidopinga organizāciju starpā dažādās jomās: pārbaužu, laboratoriju, terapeitiskas lietošanas izņēmumu (TUE) un Aizliegto vielu un metožu saraksta jomā.. Pilnu aprakstu un dokumenta tekstu var lejupielādēt šeit: Attēlā: Pasaules antidopinga aģentūras izveidotā vispasaules antidopinga politikas struktūra atbilstoši Pasaules Antidopinga kodeksam. WADA un Pasaules Antidopinga kodekss ( Kodekss ) starptautisks, neatkarīgs, uzraugošs regulators/ sargsuns vispasaules cīņā pret dopingu sportā un tā ietvaros ( Kodekss ). SOK (Starptautiskā Olimpiskā komiteja), SPK (Starptautiskā Paralimpiskā komiteja), SF (starptautiskās sporta federācijas) atbild par pārbaužu procesu un sankcijām. Sīkāka informācija:

2 Valdības finansiālais, politiskais un strukturālais atbalsts u.c. NOK (nacionālās olimpiskās komitejas), NPK (nacionālās paralimpiskās komitejas), NF (nacionālās sporta federācijas) jāpiekrīt Kodeksa ieviešanai. NADO (nacionālā antidopinga organizācija), RADO (reģionālā antidopinga organizācija) atbild par valsts sportistu pārbaudēm sacensību laikā un ārpus sacensībām, kā arī izskata antidopinga noteikumu pārkāpumus un informē par antidopinga jautājumiem. Sportisti un apkalpojošais personāls ievēro Kodeksu. LAB (laboratorijas) analizē dopinga kontroles pārbaudes. CAS (Sporta arbitrāžas tiesa) atvieglo spriedumu pieņemšanu ar sportu saistītos strīdos. 3. SLAIDS: Atbilstoši Pasaules Antidopinga kodeksam ir definēti šādi noteikumu pārkāpumi: 2.1 Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru atrašanās no sportista organisma paņemtā paraugā 2.2 Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana vai lietošanas mēģinājums. 2.3 Atteikšanās dot paraugu bez attaisnojoša iemesla pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar attiecīgajiem antidopinga noteikumiem vai citāda izvairīšanās no paraugu nodošanas. 2.4 Attiecīgu noteikumu pārkāpums, pamatojoties uz saistošo noteikumu prasībām, saistībā ar sportista pieejamību ārpussacensību pārbaudei, ieskaitot ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu un pārbaužu neveikšanu. 2.5 Iejaukšanās vai iejaukšanās mēģinājums jebkurā dopinga kontroles punktā. 2.6 Aizliegto vielu atrašanās īpašumā un aizliegto metožu izmantošana Jebkuras aizliegtas vielas vai metodes nelikumīga aprite. 2.8 Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes ordinēšana vai ordinēšanas mēģinājums jebkuram sportistam vai piedalīšanās šādā darbībā, pamudināšana uz to, tās atbalstīšana, slēpšana vai jebkāda cita veida līdzdalība, kas ietver antidopinga noteikumu pārkāpumu vai pārkāpuma mēģinājumu. Sīkāka informācija:

3 2003. gada Antidopinga kodeksu un tā oriģinālo saturu var skatīt šeit: 4. SLAIDS: Pasaules antidopinga aģentūras Aizliegtajam sarakstam ir šāda struktūra: Vielas, kas aizliegtas vienmēr (sacensībās un ārpus tām) S1. Anaboliskie līdzekļi S2. Hormoni un līdzīgas vielas S3. Beta-2 agonisti S4. Hormonu antagonisti un modulatori S5. Diurētiski līdzekļi un citi maskējoši līdzekļi Metodes, kas aizliegtas vienmēr (sacensībās un ārpus tām) M1. Skābekļa transportēšanas funkcijas uzlabošana M2. Ķīmiskas un fizikālas manipulācijas M3. Gēnu dopings Vielas un metodes, kuras aizliegts lietot sacensību laikā S6. Stimulatori S7. Narkotiskie pretsāpju līdzekļu S8. Kanabinoīdi S9. Glikokortikosteroīdi Vielas, kas aizliegtas atsevišķos sporta veidos P1. Alkohols (piem., aizliegts loka šaušanā, autosportā, motosportā u.c.) P2. Beta blokatori (piem., aizliegti bobslejā, slēpošanā un snovbordā [lēkšanā ar slēpēm, frīstailā, halfpipe], cīņā) Sarakstu katru gadu atjauno un publicē. Pašlaik pieejamo Aizliegumu sarakstu var lejupielādēt šeit: 5. SLAIDS: Antidopinga noteikumu ievērošana tiek kontrolēta, veicot pārbaudes visiem sportistiem, kas ir iekļauti īpašā pārbaudāmo sportistu reģistrā. Starptautiskajām Sīkāka informācija:

4 sporta federācijām ir jāizveido pārbaudāmo sportistu reģistrs starptautiska līmeņa sportistiem, bet nacionālajām antidopinga organizācijām jāsastāda nacionālais pārbaudāmo sportistu reģistrs savas valsts sportistiem. Pārbaudes tiek veiktas mērķtiecīgi, tas nozīmē, ka sportistu izvēle nav nejauša. Turklāt pārbaudes tiek veiktas sacensību laikā (vielām un metodēm, ko aizliegts lietot sacensību laikā) un ārpus sacensībām (vielām un metodēm, ko aizliegts lietot ārpus sacensībām). Pastāv divu veidu pārbaudes. Ir pārbaudes ar iepriekšēju brīdinājumu un pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma, kurām vajadzētu dot priekšroku. Ja ir paziņots par pārbaudes veikšanu, to vajadzētu izdarīt vēlākais sešu stundu laikā. Ja pārbaude tiek veikta bez iepriekšēja brīdinājuma, to vajadzētu veikt ne vēlāk kā vienu stundu pēc paziņojuma saņemšanas. Šīs stundas laikā pārbaudāmie sportisti nepārtraukti jāuzrauga gada Antidopinga kodeksu un tā oriģinālo saturu par pārbaužu procedūru var skatīt šeit: 6. SLAIDS: Dopinga kontroles tiek veiktas, pārbaudot urīna paraugus un asins paraugus. Joprojām vairums ir urīna paraugi. Tomēr, lai kontrolētu aizliegto vielu un metožu izmantošanu, aizvien vairāk tiek ņemti asins paraugi (divi A un B paraugi ar trīs mililitriem asiņu). Pašlaik asins paraugi galvenokārt tiek izmantoti sportista veselības stāvokļa kontrolei (piem., paaugstināts hematokrīta līmenis distanču slēpošanā lielāks arteriālās hipertensijas un trombembolisku notikumu risks). 7. SLAIDS: Terapeitiskas lietošanas izņēmums (TUE) atbilstoši WADA Terapeitiskas lietošanas izņēmumu vadlīnijām tiek definēts šādi: Terapeitiskas lietošanas izņēmums (TUE) ir atļauja lietot aizliegto vielu, ievērojot skaidri definētus un ierobežojošus noteikumus. Pieteikums TUE piešķiršanai jāiesniedz atbilstoši Starptautiskajam TUE standartam. TUE jāsaņem, lai varētu lietot jebkuru Aizliegumu sarakstā iekļauto vielu. Atkarībā no pašas vielas un ievadīšanas veida..., var tikt piešķirts vai nu standarta TUE, vai arī saīsinātais TUE (ATUE). Visiem sportistiem, kuriem nepieciešama ārstēšana ar aizliegto vielu vai metodi un kuriem ir obligātas dopinga pārbaudes, jāsaņem TUE no attiecīgās antidopinga organizācijas (ADO). Lai saņemtu TUE Sīkāka informācija:

5 atļauju, jābūt precīzi dokumentētam sportistam veselības stāvoklim, ko apstiprina ticami un atbilstoši medicīniskie dati. Starptautiskajā TUE standartā ir noteikti četri kritēriji, kas jāizpilda, lai tiktu piešķirts TUE: 1. sportistam var rasties nopietni veselības traucējumi, ja akūta vai hroniska stāvokļa ārstēšanā netiks izmantota aizliegta viela vai aizliegta metode (Starptautiskā TUE standarta 4.2. pants); 2. terapeitiski aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana neuzlabo sportista sniegumu, izņemot sasniegumus, ko var paredzēt, uzlabojoties veselībai pēc apstiprināto veselības traucējumu ārstēšanas. Jebkādas aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana endogēno hormonu koncentrācijas normas apakšējās robežas paaugstināšanai nav uzskatāma par pieņemamu terapeitisku iejaukšanos (Starptautiskā TUE standarta 4.3. pants). Ar snieguma uzlabošanos saprot: sportista snieguma uzlabošanās līdz līmenim, kāds pastāvēja līdz sportistam parādījās veselības traucējumi, kas tiek ārstēti. Tas nozīmē, ka individuālais sniegums var uzlaboties līdz noteiktam līmenim efektīvas ārstēšanas dēļ, bet tas nevar pārsniegt sportista sniegumu, kāds viņam bijis pirms šo veselības traucējumu rašanās; 3. nav citas piemērotas terapeitiskas alternatīvas, ko izmantot aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes vietā (Starptautiskā TUE standarta 4.4. pants). Jāievēro divi piemērotas terapeitiskas alternatīvas nosacījumi: - par alternatīviem medikamentiem tiek uzskatīti tikai likumīgi medikamenti ar atsaucēm; - norādes "likumīgs un ar atsaucēm definīcija dažādās valstīs var atšķirties. Šīs atšķirības jāņem vērā, piem., zāles var būt reģistrētas vienā noteiktā valstī, bet var nebūt reģistrētas citā valstī vai arī tām joprojām var tikt veiktas pārbaudes u.t.t.; 4. aizliegto vielu vai aizliegto metodi nedrīkst lietot, lai pilnībā vai daļēji novērstu sekas, ko radījusi iepriekšēja neterapeitiska kādas Aizliegumu sarakstā iekļautas vielas lietošana (Starptautiskā TUE standarta 4.5. pants). TUE var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti visi četri kritēriji. Pilnu informāciju par Terapeitiskas lietošanas izņēmumiem (TUE) var lejupielādēt šeit: 8. SLAIDS: Vairums dopinga vielu tiek lietotas kā zāles. Tās izmanto vidēji smagu slimību ārstēšanai. Raugoties no šāda aspekta, attiecīgajām zālēm ir ārstējoša ietekme, Sīkāka informācija:

6 tomēr tās rada nevēlamas blakusparādības. Šīs biomedicīniskās blakusparādības ir noskaidrotas un pārbaudītas vairākos speciālos pētījumos, un šo zāļu lietošana ir atzīta par pieļaujamu, salīdzinot ar problēmām, ko izraisa attiecīgā slimība. Medicīnā lietoto zāļu izmantošana sportistu snieguma uzlabošanai ir problemātiska tādēļ, ka veseli sportisti zāles lieto bez īpašas nepieciešamības. Turklāt vairums zāļu tiek lietotas suprafarmaceitiskās devās vai dažādās kombinācijās ( kaudzēm ) bez iepriekšējas medicīniskas izmeklēšanas, kas izraisa biomedicīniskās blakusparādības, ko faktiski nav iespējams paredzēt. Attēlā: saistība starp zālēm, ko izmanto medicīniskos nolūkos, un zālēm, ko pārmērīgi lieto sportā. Medicīnā izmantotām zālēm ir ārstniecisks efekts, lietojot tās farmakoloģiskās devās, turpretī zāles sportistu snieguma uzlabošanai var radīt kaitīgu iedarbību, jo tiek lietotas suprafarmakoloģiskās devās. Sekas var būt īslaicīgas, atgriezeniskas, neatgriezeniskas blakusparādības vai arī var rasties vēlīni bojājumi. 9. SLAIDS: Organisma sistēmas, kuras ietekmē dopinga vielu pārmērīga lietošana Šīs prezentācijas laikā tiks analizētas šādas sistēmas: - Sirds-asinsvadu sistēma - Asinis un asinsrites sistēma - Āda - Hepatobiliārā sistēma - Skeleta-muskuļu sistēma - Endokrīnā sistēma - Centrālā nervu sistēma - Imūnsistēma Gēnu tēmu (gēnu dopingu), protams, nevar tieši pieskaitīt organisma sistēmām, bet tā kā šis temats ir aktuāls, arī tas tiks nedaudz pārrunāts. 10. SLAIDS: Vairākas biomedicīniskās blakusparādības, ko rada pārmērīga aizliegto vielu lietošana, izpaužas sirds un asinsvadu sistēmā. Šo biomedicīnisko blakusparādību raksturs ir atkarīgas no lietoto zāļu veida, kā arī daudzuma, lietošanas ilguma un organisma jutības. Pastāv lielas atšķirības, kā dažādi cilvēki reaģē uz zālēm. Parasti sportā lietotās devas ir daudz lielākas nekā tās, kas ir pārbaudītas klīniskajos Sīkāka informācija:

7 pētījumos un tiek lietotas terapeitiskos nolūkos. Bieži tiek lietota vairāku zāļu kombinācija, kas rada lielāku blakusparādību attīstības risku. Starp dopinga radītajām biomedicīniskajām blakusparādībām visbīstamākās ir tieši sirds-asinsvadu sistēmas blakusparādības. Aizliegtās vielas, kas visbiežāk izraisa sirds-asinsvadu sistēmas blakusparādības, ir šādas (pēc Deligiannis et al.): anaboliskie androgēnie steroīdi (visvairāk blakusparādību) > kokaīns > efedrīns, alkohols, amfetamīni > hgh, beta-2 agonisti > kanabinoīdi > glikokortikosteroīdi, eritropoetīns > diurētiķi, narkotiskie pretsāpju līdzekļi (vismazāk blakusparādību). Šīs zāles izraisa: aritmijas > pēkšņu kardiālu nāvi > hipertensiju > miokarda infarktu > sirds mazspēju > koronāro sirds slimību > kreisā kambara hipertrofiju. Deligiannis, Björnstad, Carre, Heidbüchel, Kouidi, Panhuyzen-Goedkoop, Pigozzi, Schänzer & Vanhees (2006): ESC Study Group of Sports Cardiology Position Paper on adverse cardiovascular effects of doping in athletes; European Journal of Cardiovascular Prevention and Rehabilitation, 13: SLAIDS: Pastāv pieci dažādi mehānismi, kas tiek saistīti ar aizliegto vielu izraisītajām blakusparādībām sirds-asinsvadu sistēmā. Pirmais ir ateroģenēzes mehānisms. Anabolisko androgēno steroīdu izraisītā aterogēno iedarbība rada izmaiņas lipoproteīnu profilā. AAS lietošana var pazemināt augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ABLH) līmeni un paaugstināt zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni. Šī iedarbība veido pamatu aterosklerotiskajām izmaiņām asinsvados. Tas viss var palielināt pēkšņas kardiālas nāves, arteriālas hipertensijas vai trombembolisku notikumu attīstības risku. Augstāk redzamajā attēlā parādīts: hipertrofiskas koronārās artērijas ar hipertrofisku vidējo slāni un paplašinātu intīmas slāni (EVG krāsojums, palielinājums 100:1). Zemāk redzamajā attēlā parādīts: vecs infarkts ar aneirismu un trombu; attēls attēlā: labās koronārās artērijas paplašinājums. Hartgens & Kuipers (2004): Effects of Androgenic-anabolic Steroids in Athletes; Sports Med, 34 (8): Sīkāka informācija:

8 Tischer, Heyny-von Haußen, Mall & Doenecke (2003): Koronarthrombosen und -ektasien nach langjähriger Einnahme von anabolen Steroiden; Z Kardiol 92: Deligiannis, Björnstad, Carre, Heidbüchel, Kouidi, Panhuyzen-Goedkoop, Pigozzi, Schänzer & Vanhees (2006): ESC Study Group of Sports Cardiology Position Paper on adverse cardiovascular effects of doping in athletes; European Journal of Cardiovascular Prevention and Rehabilitation, 13: SLAIDS: Pastāv pieci dažādi mehānismi, kas tiek saistīti ar aizliegto vielu izraisītajām blakusparādībām sirds-asinsvadu sistēmā. Otrais mehānisms ir trombozes mehānisms. Anaboliskie androgēnie steroīdi ietekmē asinsreces sistēmu. No vienas puses, tie pastiprina trombocītu agregāciju, trombīna un plazmīna veidošanos, bet no otras puses anaboliskie androgēnie steroīdi samazina fibrinolītisko aktivitāti un prostaciklīnu sintēzi. Tādējādi anabolisko androgēno steroīdu pārmērīga lietošana var palielināt ar sirds un asinsvadu sistēmu saistītu notikumu attīstības risku, piem., stenokardijas vai miokarda infarkta risku. Attēlā parādīts: kreisās koronārās artērijas angiogramma. 2 cm pēc Ramus interventricularis anterior (RIVA) artērijas atzarojumā redzams 3 cm garš trombs. Hartgens & Kuipers (2004): Effects of Androgenic-anabolic Steroids in Athletes; Sports Med, 34 (8): Tischer, Heyny-von Haußen, Mall & Doenecke (2003): Koronarthrombosen und -ektasien nach langjähriger Einnahme von anabolen Steroiden; Z Kardiol 92: Deligiannis, Björnstad, Carre, Heidbüchel, Kouidi, Panhuyzen-Goedkoop, Pigozzi, Schänzer & Vanhees (2006): ESC Study Group of Sports Cardiology Position Paper on adverse cardiovascular effects of doping in athletes; European Journal of Cardiovascular Prevention and Rehabilitation, 13: SLAIDS: Pastāv pieci dažādi mehānismi, kas tiek saistīti ar aizliegto vielu izraisītajām blakusparādībām sirds un asinsvadu sistēmā. Trešais mehānisms ir koronāro artēriju vazospazmas mehānisms. Kopumā endotēlija šūnās sintezētais slāpekļa oksīds darbojas kā artēriju gludās muskulatūras relaksants un izraisa vazodilatāciju. Sīkāka informācija:

9 Anaboliskie androgēnie steroīdi var inhibēt slāpekļa oksīdu, kas var veicināt vazospazmas attīstību. Sliktākajā gadījumā šāda vazospazma var izraisīt sirds un asinsvadu išēmiju vai pat infarktu. Hartgens & Kuipers (2004): Effects of Androgenic-anabolic Steroids in Athletes; Sports Med, 34 (8): Deligiannis, Björnstad, Carre, Heidbüchel, Kouidi, Panhuyzen-Goedkoop, Pigozzi, Schänzer & Vanhees (2006): ESC Study Group of Sports Cardiology Position Paper on adverse cardiovascular effects of doping in athletes; European Journal of Cardiovascular Prevention and Rehabilitation, 13: SLAIDS: Pastāv pieci dažādi mehānismi, kas tiek saistīti ar aizliegto vielu izraisītajām blakusparādībām sirds un asinsvadu sistēmā. Ceturtā mehānisma nosaukums ir tiešas šūnu nāves mehānisms. Anabolisko androgēno steroīdu augšanu stimulējošā darbība var izraisīt sirds kardiomiocītu hipertrofiju, kas vēlāk var radīt anatomiskās struktūras izmaiņas. Pieaugošā sirds kardiomiocītu hipertrofija var samazināt skābekļa piegādi ar arteriālajām asinīm. Turklāt kardiomiocītos pieaug fibrioze, kas samazina sirdsdarbības efektivitāti. Hartgens & Kuipers (2004): Effects of Androgenic-anabolic Steroids in Athletes; Sports Med, 34 (8): Deligiannis, Björnstad, Carre, Heidbüchel, Kouidi, Panhuyzen-Goedkoop, Pigozzi, Schänzer & Vanhees (2006): ESC Study Group of Sports Cardiology Position Paper on adverse cardiovascular effects of doping in athletes; European Journal of Cardiovascular Prevention and Rehabilitation, 13: SLAIDS: Pastāv pieci dažādi mehānismi, kas tiek saistīti ar aizliegto vielu izraisītajām blakusparādībām sirds un asinsvadu sistēmā. Pēdējais mehānisms tiek aprakstīts kā deģeneratīvas pārmaiņas. Fineschi et al. (2006) izteica domu, ka sirds apstāšanos varētu ierosināt kateholamīnu miotoksicitāte, kas varētu būt saistīta ar miokarda nekrozi un deģeneratīvām izmaiņām miokarda simpātiskās nervu sistēmas neironos, kas savukārt izraisa kambaru fibrilāciju. Sīkāka informācija:

10 Fineschi, Baroldi, Monciotti et al. (2001): Anabolic steroid abuse and cardiac sudden death: a pathologic study. Arch Pathol Lab Med, 125: Hartgens & Kuipers (2004): Effects of Androgenic-anabolic Steroids in Athletes; Sports Med, 34 (8): Deligiannis, Björnstad, Carre, Heidbüchel, Kouidi, Panhuyzen-Goedkoop, Pigozzi, Schänzer & Vanhees (2006): ESC Study Group of Sports Cardiology Position Paper on adverse cardiovascular effects of doping in athletes; European Journal of Cardiovascular Prevention and Rehabilitation, 13: SLAIDS: Zināms, ka asinsrites sistēma ietekmē galvenokārt divu veidu vielas. No vienas puses, tas ir eritropoetīns un tam līdzīgas vielas un, no otras puses, autogēnu un alogēnu asiņu pārliešana. Tādējādi biomedicīniskās blakusparādības rodas no izmaiņām asins sastāvā. Eritropoetīns palielina sarkano asinsķermenīšu, t.i., eritrocītu, skaitu, un tūlīt pēc asins pārliešanas palielinās cirkulējošais asins tilpums. Tādējādi izteikti palielinās dziļo vēnu trombozes, plaušu embolijas, koronāro vai cerebrālo artēriju trombozes un infekcijas slimību risks. 17. SLAIDS: Šajā slaidā attēlotas asinsrites sistēmas divas daļas arteriālā un venozā sistēma. Abās sistēmas var attīstīties dažādas klīniskās komplikācijas. Stimulējot eritrocitozi, palielinās eritrocītu skaits un paaugstinās hemoglobīna un hematokrīta līmenis, kas izraisa asins viskozitātes palielināšanos un palielina trombu veidošanās risku. Arteriālajā sistēma var veidoties cerebrālo un koronāro artēriju tromboze, bet venozajā sistēmā dziļo vēnu tromboze un plaušu embolija. Jelkmann (2001): Beneficial and adverse Effects of Erythropoietin Therapy in Peters, Schulz, Michna: Biomedical Side Effects of Doping. Wissenschaftliche Berichte und Materialien des Bundesinstitutes für Sportwissenschaft 13; Sport und Buch, Köln 2001, p SLAIDS: Asinsrites sistēma un asinis piegādā skābekli visam organismam. Īpaši stresa situācijās, piemēram, ilgstošas fiziskās slodzes gadījumā, skābekļa piegāde sirdij un Sīkāka informācija:

11 skeleta muskuļiem ir ierobežota. Fizisko izturību nosaka vairāki parametri. Skābekļa piegāde ir atkarīga no maksimālā sirds minūtes tilpuma un maksimālās skābekļa izmantošanas. Fizisko sniegumu īpaši uzlabo paaugstināta hemoglobīna koncentrācija. Metodes, kas ietekmē šo skābekļa pārnēsātāju, ir saistītas ar asinsrites sistēmas biomedicīniskajām blakusparādībām. Jelkmann (2001): Beneficial and adverse Effects of Erythropoietin Therapy in Peters, Schulz, Michna: Biomedical Side Effects of Doping. Wissenschaftliche Berichte und Materialien des Bundesinstitutes für Sportwissenschaft 13; Sport und Buch, Köln 2001, p SLAIDS: Attēlā parādīts fizioloģiskais eritrocītu proliferācijas ceļš un farmakoloģiskās iedarbības vietas. Skābekļa transportēšanas ceļš sākas nierēs, turpinās kaulu smadzenēs un beidzas muskuļos. Farmakoloģiskās iedarbības mērķis ir stimulēt endogenā eritropoetīna veidošanos. Pārmērīga eritropoetīna lietošana pastiprina eritropoēzi kaulu smadzenēs un palielina eritrocītu skaitu. Fizioloģiska un likumīga stimulācija tiek izraisīta fiziskās slodzes un hipoksijas gadījumā. Original Abstract of Elliot S (2008): British Journal of Pharmacology, : Erythropoiesis-stimulating agents and other methods to enhance oxygen transport Skābeklis ir vitāli nepieciešams dzīvības uzturēšanai, un organisms ir izstrādājis smalku metodi skābekļa piesaistīšanai plaušās un transportēšanai uz audiem. Eritrocītos (Er) esošais hemoglobīns ir galvenais skābekli pārnēsājošais komponents asinīs, un Er daudzums tiek stingri kontrolēts atbilstoši nepieciešamībai pēc skābekļa. Sportista snieguma veidošanā liela loma ir skābekļa pieejamībai, un līdzekļi, kas palielina skābekļa piegādi audiem, palielina aerobo spēku. Sākotnējās metodes skābekļa piegādes palielināšanai ietvēra trenēšanos lielā augstumā un vēlāk eritrocītu masas pārliešanu. Liels sasniegums izpratnē par eritrocītu veidošanās kontroli bija eritropoetīna (EPO) atklāšana un EPO gēna klonēšana. EPO gēns tika klonēts pēc komerciālas rekombinantā cilvēka EPO (rhuepo) izstrādāšanas. Šo un citus skābekļa piegādi ietekmējošus līdzekļus likumīgi drīkst lietot anēmijas (zems Hb līmenis) ārstēšanai pacientiem ar hronisku nieru slimību vai pacientiem ar vēzi un ķīmijterapijas izraisītu anēmiju. Tomēr profesionālo sportu ietekmē nelikumīga rhuepo lietošana fiziskās izturības palielināšanai. Pārbaudes metožu izmantošana šo līdzekļu noteikšanā ir izvērsusies par spēli kaķis un pele pārbaužu laboratorijas cenšas atklāt tādu zāļu vai asins produkta lietošanu, kas uzlabo atlēta sniegumu (dopingu), bet daži atlēti izstrādā metodes, kā šos līdzekļus Sīkāka informācija:

12 lietot, lai tos nevarētu atklāt. Šajā rakstā ir analizētas šobrīd pastāvošās aerobā snieguma uzlabošanas metodes un nelikumīgas lietošanas atklāšanas metodes. Attēlā parādītas: Visas organisma sistēmas un skābekļa transportēšanas iespējas organismā, kā arī skābekļa transportēšanas uzlabošanas metodes. 20. SLAIDS: Ādas klīniska izmeklēšana ļauj spriest par anabolisko androgēno steroīdu pārmērīgu lietošanu. Strijas un/vai aknes īpaši izraisa ilgstoša pārmērīga steroīdu, piemēram, anabolisko androgēno steroīdu vai glikokortikosteroīdu, lietošana. Citas redzamas blakusparādības var būt androgēna tipa alopēcija un hipertrihoze, kas ir retāk sastopamas. Glikokortikosteroīdi izraisa audu atrofiju, palēnina brūču dzīšanu un veicina plānas, trauslas ādas veidošanos. Pārējās biomedicīniskās blakusparādības ir diezgan dažādas. Daudz retāk pārmērīgi tiek lietoti stimulanti, narkotiskie pretsāpju līdzekļi, kortikotropīns, eritropoetīns un alkohols, un tādēļ par to izraisītām blakusparādībām uz ādas ziņojumi ir saņemti reti. Pārmērīgi lietojot stimulantus (īpaši amfetamīnus), var novērot dehidratāciju. Pārmērīga narkotisko pretsāpju līdzekļu lietošana var izraisīt nātreni, eritēmu un niezi. Reizēm pārmērīga kortikotropīna lietošana izraisa vispārīgas alerģiskas reakcijas, un, pārmērīgi lietojot eritropoetīnu, var attīstīties lokālas alerģiskas reakcijas (piem., injekcijas vietā). Alkohols var izraisīt pāragru ādas novecošanos. 21. SLAIDS: Svarcēlājiem pārmērīgi lietojot anaboliskos androgēnos asteroīdus, pastiprināti veidojas strijas. Tos lietojot, tiek novērota ādas atrofija, galvenokārt noslogotajās ķermeņa daļās, piemēram, uz pleciem, muguras, krūtīm un augšējām ekstremitātēm. Šķiet, ka to izraisa slodzes radīts iestiepums. Attēlos redzamas divu veidu strijas, kas izveidojušās, ceļot ļoti lielu svaru un pārmērīgi lietojot anaboliskos androgēnos steroīdus. Attēlā augstāk redzams: Strijas, ko radījusi ļoti liela svara celšana Attēlā zemāk redzams: Strijas kultūristam Karamfilov & Elsner (2002): Sport als Risikofaktor und therapeutisches Prinzip in der Dermatologie; Hautarzt, 53: Sīkāka informācija:

13 Wollina, Pabst, Schönlebe, Abdel-Naser, Konrad, Gruner, HAroske, Klemm & Schreiber (2007): Side effect of topical androgenic and anabolic substances and steroids. A short review. Acta Dermatoven APA, 16 (3): SLAIDS: Ja jauniem un spēcīgiem atlētiem uz muguras un/vai krūtīm ir redzama akne, ārstam ir jābūt uzmanīgam. Tā var būt tā sauktā steroīdu akne, ko izraisījusi pārmērīga anabolisko androgēno steroīdu lietošana. Steroīdi stimulē tauku dziedzeru darbību tie pastiprina tauku izdali, palielinās lipīdu daudzums uz ādas virsmas un pieaug Propionbacterium acnes daudzums. Original Abstract of Melnik et al. (2007): J Dtsch Dermatol Ges. 5(2), : Abuse of anabolic-androgenic steroids and bodybuilding acne: an underestimated health problem Vācijā anabolisko androgēno steroīdu (AAS) pārmērīga lietošana fitnesa centru apmeklētāju vidū un citu personu vidū ir sasniegusi satraucošus apmērus. Veselības aprūpes sistēma 48,1 procentam lietotāju nelikumīgi izsniedz AAS. 32,1% gadījumu ārsti ir iesaistīti nelikumīgā AAS izrakstīšanā un to lietošanas uzraudzībā. Bez dzīvībai bīstamām kardiovaskulārām, hepatotoksiskām un psihiskām ilgstošām AAS blakusparādībām aptuveni 50% AAS lietotāju attīstās aknes, un tas ir būtisks AAS pārmērīgas lietošanas indikators, īpaši jauniem gadus veciem vīriešiem. AAS pārmērīga lietošana var izraisīt gan acne conglobata, gan acne fulminans. Dermatologiem vajadzētu atpazīt kultūristu aknes, ko izraisījusi pārmērīga AAS lietošana, un brīdināt pacientu par citiem iespējamiem riskiem veselībai. Augšējā attēlā redzams: Anabolisko androgēno steroīdu izraisīta acne papulopustulosa Apakšējā attēlā redzams: Anabolisko androgēno steroīdu izraisīta acne conglobata 23. SLAIDS: Aknas ir vissvarīgākais orgāns, kas piedalās metabolismā jeb vielmaiņā un organisma detoksikācijā. Aknas ir ļoti labi apasiņots orgāns, tajās šūnas ir izvietotas tā, lai tām būtu ļoti laba saskare ar asins plūsmu. Metabolisko procesu laikā aknas veido žulti, kam ir svarīga loma tauku sagremošanā. Galvenie aknu šūnu veidi ir parenhīmas šūnas, kurās notiek metaboliskie procesi, stromas šūnas, kas ir atbalstu nodrošinoši saistaudi, un tā sauktās Kupfera šūnas, kurās notiek organismam svešu daļiņu fagocitoze. Vairums zāļu metabolizējas aknās, tādēļ biomedicīniskās Sīkāka informācija:

14 blakusparādības skar aknu audus. Anaboliskie androgēnie steroīdi īpaši var izraisīt žults stāzi, holestāzi, aknu peliozi, hepatomas un lipoproteīnu regulācijas traucējumus. Hormoni un tiem līdzīgas vielas ietekmē vispārējo orgānu augšanu un rada funkcionālus traucējumus. Stimulantu lietošanas sekas var būt akūta aknu mazspēja un hepatīts. Narkotiskie pretsāpju līdzekļi, alkohols un beta blokatori var izraisīt akūtu aknu mazspēju, taukaino hepatozi (steatozi) un cirozi, turklāt var novērot arī diezgan nespecifiskus augšējā gremošanas trakta simptomus. Müller-Platz, Nishino & Sarikaya (2007): Gastrointestinal tract and liver. In Sarikaya, Peters, Schulz, Schönfelder & Michna: Congress Manual: Biomedical Side Effects of Doping; München 2007, p SLAIDS: Ar anabolisko androgēno steroīdu lietošanu saistītos aknu funkciju traucējumus un slimības galvenokārt izraisa 17-α alkilētie steroīdi (piem., metiltestosterons, oksimetolons, fluoksimesterons, noretāndrolons un metāndienons). Iespējamie aknu darbības traucējumi ir, piemēram, žults stāze, holestāze, aknu pelioze un hepatomas. Turklāt pētnieki ir ziņojuši par augsta blīvuma lipoproteīnu ( labo lipoproteīnu) samazināšanos un zema blīvuma lipoproteīnu ( slikto" lipoproteīnu) un aterosklerozi veicinošā apolipoproteīna A palielināšanos. Šīs blakusparādības parasti ir atgriezeniskas un izzūd, pārtraucot lietošanu. Attēlā parādīts: Aknu iekaisums, audu taukainā deģenerācija un aknu cistas ir tieši audu bojājumi, kas var izveidoties. Original Abstract of Hartgens & Kuipers (2004): Sports Med 34 (8), p : Effects of Androgenic-Anabolic Steroids in Athletes Anaboliskie androgēnie steroīdi (AAS) ir vīrišķā hormona testosterona sintētiski atvasinājumi. Tiem var būt spēcīga iedarbība uz cilvēka organismu, kas var labvēlīgi ietekmēt sportista sniegumu. Literatūras apskats liecina, ka vairumā laboratorijas pētījumu netiek analizētas šobrīd šajā jomā lietotās faktiskās AAS devas. Tādējādi šie pētījumi, iespējams, neatspoguļo reālo steroīdu iedarbību (blakusparādības). Pieejamā zinātniskajā literatūrā ir minēts, ka īslaicīga šo zāļu lietošana var izraisīt sportistu spēka un ķermeņa masas pieaugumu. Novērots, ka spēks pieaug par 5-20% salīdzinājumā ar sākotnējo spēku, un ķermeņa masa par 2-5 kg, ko varētu radīt liesās ķermeņa masas pieaugums. Šķiet, ka tauku masas daudzums nesamazinās. Lai gan AAS var ietekmēt eritropoēzi un hemoglobīna koncentrāciju asinīs, nav novērota fiziskās izturības uzlabošanās. Ir pieejams nedaudz datu par AAS ietekmi uz metabolismu treniņu un atpūtas laikā, un tādēļ nav iespējams izdarīt Sīkāka informācija:

15 noteiktus secinājumus. Galvenās īslaicīgas un ilglaicīgas AAS lietošanas nelabvēlīgās blakusparādības, par kurām visbiežāk ziņo paši atlēti, ir šādas: seksuālās dziņas pastiprināšanās, acne vulgaris parādīšanas, ķermeņa apmatojuma pastiprināta augšana un agresīvas uzvedības pastiprināšanās. AAS lietošana izjauc normālo endogenā testosterona un gonadotropīnu sekrēciju, kas var saglabāties vairākus mēnešus pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas. Var bīstami mainīties sirds un asinsvadu riska faktori, piemēram, paaugstināties asinsspiediens un pazemināties augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ABLH), ABLH2 un ABLH3 līmenis serumā. Veicot ehokardiogrāfiskos pētījumus vīriešu dzimuma sportistiem, netika konstatēts, ka AAS ietekmē sirds struktūru un funkciju, lai gan pētījumos dzīvniekiem tika novērots, ka šīs zāles nelabvēlīgi ietekmē sirds struktūru un funkciju. Veicot pētījumus sportistiem, netika konstatēts, ka AAS bojā aknas. Šķiet, ka AAS ir spēcīga iedarbība uz psihi un uzvedību. Kopumā liekas, ka AAS palielina agresiju un naidīgumu. Garastāvokļa traucējumu (piem., depresiju, (hipo-) māniju, psihotisku reakciju) veidošanās, iespējams, ir atkarīga no devas un zālēm. Atkarība no AAS lietošanas vai atcelšanas simptomi (piemēram, depresija), šķiet, attīstās tikai nelielam skaitam AAS lietotāju. Neapmierinātība ar ķermeņa izskatu un zems pašnovērtējums var izraisīt tā saukto reversās anoreksijas sindromu, kas ir priekšnosacījums AAS lietošanas uzsākšanai. Ar AAS lietošanu ir saistītas vēl daudzas citas blakusparādības, tai skaitā endokrīnās sistēmas un imūnsistēmas traucējumi, tauku dziedzeru darbības traucējumi un ādas izmaiņas, izmaiņas asinsreces sistēmas un uroģenitālā trakta darbībā. Ikvienam ir jāatceras, ka zinātniskie dati var pietiekami nenovērtēt reālās nelabvēlīgās blakusparādības, jo šajos pētījumos tiek lietotas relatīvi zemas devas, tā kā mērķis nav sasniegt devas, ko lieto aizliegto steroīdu lietotāji. AAS darbības mehānisms var atšķirties dažādām vielām, jo atšķiras steroīdu molekulu uzbūve un to afinitāte pret androgēnu receptoriem. Ir atklāti vairāki darbības mehānismi. Šķiet, ka būtiska loma ir 5-α reduktāzei, pārvēršot AAS dihidrotestosteronā (androstanolonā), kas darbojas mērķorgānu, piemēram, sēklas pūslīšu, sīpoliņa dziedzeru, ādas un prostatas, šūnu kodolos. Citi mehānismi ir šādi: enzīma aromatāzes iedarbība, kas pārvērš AAS sievišķajos dzimumhormonos (estradiolā un estronā), antagonistiskā iedarbība uz estrogēniem un konkurējošais antagonisms ar glikokortikoīdu receptoriem. Turklāt AAS stimulē eritropoetīna sintēzi un eritrocītu veidošanos, kā arī kaulu veidošanos, bet kavē kaulu noārdīšanos. Tiek uzskatīts, ka sirds-asinsvadu sistēmu ietekmē AAS ierosinātā ateroskleroze (sakarā ar nelabvēlīgo ietekmi uz seruma lipīdiem un lipoproteīniem), tromboze, vazospazmas vai tiešs asinsvadu sieniņas bojājums vai arī dažādu mehānismu kombinācija. AAS ierosināto muskuļaudu pieaugumu var izskaidrot ar muskuļu šķiedru hipertrofiju un jaunu muskuļu šķiedru veidošanos, kur galvenā loma ir satelītšūnu skaitam un ultrastruktūrai, androgēniem receptoriem un muskuļu šķiedru kodoliem. Sīkāka informācija:

16 25. SLAIDS: Kaulu-muskuļu sistēmu spēcīgi ietekmē vairākas aizliegtās vielas. Anaboliskie androgēnie steroīdi var izraisīt kaulu lūzumus, cīpslu patoloģiju un rabdomiolīzi vai priekšlaicīgu epifīžu slēgšanos, kas izraisa augšanas aizkavēšanos. Turklāt steroīdi var radīt izmaiņas pašā cīpslas struktūrā. Tādējādi, ja jauniem atlētiem ar apmierinošu muskuļu stāvokli tiek atklāti spontāni cīpslu plīsumi, ārstam jāaizdomājas par anabolisko androgēno steroīdu pārmērīgu lietošanu. Hormoni un tiem līdzīgas vielas var radīt klīniskos simptomus, kas līdzīgi akromegālijai, ko izraisa hormonu pārāk liela produkcija hipofīzē. Kaulu un skrimšļaudu redzamās pārmaiņas ir plaukstu un pēdu, deguna, zoda, mēles un ausu palielināšanās, kā arī citas. Beta-2 agonistus var lietot astmas lēkmju ārstēšanai. Tie ietekmē vairākus metaboliskos un fizioloģisko procesus skeleta muskuļos. Kā pirmo var minēt negatīvo ietekmi uz kaulu arhitektoniku, piemēram, kaulu masas un kaulu blīvuma samazināšanos, tai seko muskuļu trīce un muskuļu krampji. Glikokortikosteroīdi var izraisīt gan osteoporozi un palielināt lūzumu risku, un palēnināt kaulu dzīšanas procesus, gan samazināt muskuļu apgādi ar barības vielām un radīt smagu muskuļu atrofiju. Beta blokatori, ko izmanto medicīnā sirds-asinsvadu slimību ārstēšanai, ar skeleta muskulatūru saistītās blakusparādības izraisa samazinātas glikogenolīzes dēļ. Müller-Platz, Nishino & Sarikaya (2007): Gastrointestinal tract and liver. In Sarikaya, Peters, Schulz, Schönfelder & Michna: Congress Manual: Biomedical Side Effects of Doping; München 2007, p SLAIDS: Anabolisko androgēno steroīdu biomedicīniskās blakusparādības kaulu un muskuļu sistēmā izpaužas dažādās izmaiņās. Ir saņemti ziņojumi par kaulu lūzumiem un priekšlaicīgu epifīžu slēgšanos, kas izraisa augšanas aizkavēšanos. Turklāt steroīdi var radīt izmaiņas pašā cīpslas struktūrā. Anaboliskie steroīdi ierosina atgriezeniskas cīpslu biomehānisko īpašību izmaiņas cīpsla kļūst stīvāka, mazāk elastīga. Iespējams, ka anabolisko androgēno steroīdu izraisītais straujais spēka pieaugums skeleta muskuļos nenotiek vienlaicīgi ar lēnāko adaptāciju sliktāk apasiņotajās cīpslu struktūrās, padarot cīpslas par vājāko ķēdes posmu. Lietojot anaboliskos androgēnos steroīdus kopā ar muskuļu masas palielināšanas programmām, var attīstīties muskuļu destrukcija rabdomiolīzes dēļ. Sīkāka informācija:

17 Gadījuma apraksts par vairāku cīpslu pārrāvumiem atlētam (futbolistam), kas pārmērīgi lieto anaboliskos steroīdus. Original Abstract of Isenberg et al. (2008): Unfallchirurg, 46-49: Successive ruptures of patellar and Achilles tendons. Anabolic steroids in competitive sports Testosterona vai 19-nortestosterona atvasinājumus izmanto kā anaboliskus līdzekļus, lai uzlabotu sportistu sniegumu, lai gan joprojām tiek diskutēts par anabolisko līdzekļu iedarbību. Profesionālie sportisti joprojām turpina lietot anaboliskos steroīdus, neskatoties uz kontroles pastiprināšanos un to, ka palielinās ar tiem saistītu dramatisku notikumu skaits. Lai gan metabolisma traucējumi anabolisko līdzekļu lietošanas laikā ir precīzi dokumentēti, par lielo cīpslu pārrāvumiem ir ziņots reti. 29 gadus vecam profesionālam futbolistam 18 mēnešu laikā bija nepieciešamas atkārtotas operācijas ceļa kauliņa cīpslas un abu Ahilleja cīpslu pārrāvuma ārstēšanai. Uzdodot rūpīgi izvēlētus mērķtiecīgus jautājumus, tika noskaidrots, ka viņš 3 gadus regulāri lietojis dažādus anaboliskos steroīdus ar mērķi kļūt spēcīgākam. Anabolisko steroīdu lietošana lielās devās tika turpināta pēc katras operācijas agrīnās atveseļošanās periodā un treniņu laikā. Minimāli izmantojot invazīvo ķirurģiju un atvērto šuvju tehniku, Ahilleja cīpslas savlaicīgi un pilnīgi sadzija. Neilgi pēc ceļa kauliņa cīpslas, arī kaulu tuneļu sašūšanas sportists atsāka treniņus un anabolisko līdzekļu lietošanu, un pēc 8 nedēļām histoloģiski tika apstiprināts atkārtots cīpslas pārrāvums. Pēc saites rekonstrukcijas ar m. semitendinosus cīpslu radās infekcija, tāpēc cīpsla un rezerves ekstensijas cīpslu aparāts tika zaudēts. Atkārtoti brīdinājumi par dzīšanas palēnināšanos, ja tiks turpināta anabolisko līdzekļu lietošana, bija neefektīvi. Ņemot vērā lielo nereģistrēto gadījumu skaitu profesionālajā sportā, varam pieņemt, ka pastāv arī kvantitatīva saistība starp anabolisko steroīdu lietošanu un cīpslu pārrāvumu operatīvu ārstēšanu. Attēlā parādīts: Ceļa kauliņš (dzeltenās bultiņas) un tā pārrautais savienojums ar lielo liela kaulu (ceļa kauliņa cīpslas pārrāvums). 27. SLAIDS: Aizliegto vielu lietošana dažādos veidos ietekmē endokrīnās sistēmas orgānus. Anaboliskie androgēnie līdzekļi ietekmē sievietes un vīrieša reproduktīvo sistēmu. Turklāt steroīdi ietekmē insulīna rezistenci un glikozes toleranci. Vairogdziedzera funkciju ietekmē augšanas hormoni un gonadotropīni, bet glikokortikosteroīdi ietekmē virsnieru garozu. Sīkāka informācija:

18 Georgieva (2007): Reproductive and endocrine system. In Sarikaya, Peters, Schulz, Schönfelder & Michna: Congress Manual: Biomedical Side Effects of Doping; München 2007, p SLAIDS: Anaboliskie androgēnie steroīdi ietekmē vīrieša reproduktīvo sistēmu. Sēklinieku sekrēcijas un gametoģenēzes funkcijas ietekmē gonadotropīna relīzinghormona (GnRH) sekrēcija hipotalāmā, kas stimulē priekšējās hipofīzes daivas gonadotropīnu sekrēciju, luteinizētājhormona (LH) un folikulus stimulējošā hormona (FSH) sekrēciju. Kā testosterona atvasinājumi AAS būtiski ietekmē vīriešu hipotalāma-hipofīzesgonādu asi, un to pārmērīga lietošana var izraisīt klīnisku hipogonadotropiskā hipogonādisma sindromu. Steroīdu izraisītam hipogonādismam ir raksturīga samazināta seruma FSH un LH koncentrācija, maza endogenā testosterona produkcija, spermatoģenēzes traucējumi un sēklinieku atrofija. Šie efekti rodas no negatīvās anabolisko steroīdu izraisītās atgriezeniskās saites uz hipotalāmahipofīzes asi un, iespējams, no lokālās nomācošās iedarbības, ko izraisa androgēnu pārpalikums sēkliniekos. AAS lietošana imitē endogenā testosterona līmeņa celšanos. Augsts testosterona, tāpat kā AAS, līmenis inhibē LH sekrēciju, tieši iedarbojoties uz hipofīzes priekšējo daivu un inhibējot GnRH sekrēciju hipotalāmā. Tas savukārt atbilstoši samazina gan LH, gan FSH sekrēciju, un LH līmeņa samazināšanās samazina endogenā testosterona veidošanos. Lielu testosterona devu lietošana paaugstina kopējā un brīvā testosterona līmeni serumā virs fizioloģiskā līmeņa. AAS perifērās konversijas dēļ palielinās arī estradiola, androstēndiona un dihidrotestosterona (DHT) koncentrācija serumā. Attēlā parādīts: Normāla izmēra sēklinieks un samazināta izmēra sēklinieks pēc anabolisko androgēno steroīdu pārmērīgas lietošanas. Georgieva (2007): Reproductive and endocrine system. In Sarikaya, Peters, Schulz, Schönfelder & Michna: Congress Manual: Biomedical Side Effects of Doping; München 2007, p Sīkāka informācija:

19 29. SLAIDS: Anabolisko androgēno steroīdu pārmērīga lietošana var radīt insulīna rezistenci un glikozes tolerances samazināšanos. Šīs izmaiņas imitē 2. tipa diabētu, un tās novēro pacientiem, kas ārstēšanā lieto perorālos 17-alkilētos androgēnus, kā arī vīriešu dzimuma atlētiem, kas ilgstoši (3-7 gadus) lieto AAS. Lai gan nav dokumentēts neviens cukura diabēta gadījums atlētiem, kuri lieto anaboliskos steroīdus, šīs izmaiņas ir saistītas ar kardiovaskulārā riska palielināšanos. Georgieva (2007): Reproductive and endocrine system. In Sarikaya, Peters, Schulz, Schönfelder & Michna: Congress Manual: Biomedical Side Effects of Doping; München 2007, p SLAIDS: Anabolisko androgēno steroīdu lietošana izjauc līdzsvaru starp brīvā estrogēna un brīvā androgēna darbību vīriešu krūšu dziedzeru audos. Tā sekas var būt ginekomastijas attīstība. Abos attēlos parādīta: Ginekomastija 30 gadus vecam neprofesionālam kultūristam (augšējais attēls) un ginekomastija 25 gadus vecam profesionālam kultūristam (apakšējais attēls). 31. SLAIDS: Anabolisko androgēno steroīdu pārmērīga lietošana ietekmē sievietes endokrīno sistēmu. AAS lietošana nomāc hipotalāma-hipofīzes-gonādu asi, kas regulē imūnās un reproduktīvās sistēmas darbību. Turklāt samazinās luteinizētājhormona (LH), folikulus stimulējošā hormona (FSH), progesterona un dzimumhormonus saistošā globulīna (SHBG) līmenis serumā un paaugstinās testosterona līmenis serumā. Šīs izmaiņas endokrīnajā sistēmā var izraisīt klitora palielināšanos, krūšu atrofiju, patoloģisku apmatojuma augšanu (vīriešu tipa apmatojums). Visi šie efekti parasti ir atgriezeniski. Iespējamas šādas klīniskas sekas: virilizācija (sekundāro vīrišķo dzimumpazīmju parādīšanās sievietēm), hirsutisms (pārmērīga apmatojuma augšana neatbilstošās vietās) un amenoreja (menstruālā cikla iztrūkums). Sīkāka informācija:

20 Georgieva (2007): Reproductive and endocrine system. In Sarikaya, Peters, Schulz, Schönfelder & Michna: Congress Manual: Biomedical Side Effects of Doping; München 007, p SLAIDS: Centrālo nervu sistēmu ietekmē galvenokārt anaboliskie androgēnie steroīdi, beta-2 agonisti, narkotiskie pretsāpju līdzekļi un stimulanti. AAS pārmērīga lietošana var izpausties ar paaugstinātu uzbudināmību, agresivitāti, personības traucējumiem un psihisko slimību diagnozēm. Simpātiskās nervu sistēmas aktivācija ir saistīta ar adrenalīna un noradrenalīna izdalīšanos. Narkotisko pretsāpju līdzekļu lietošana ir saistīta ar sāpju mazināšanos un dažāda līmeņa garastāvokļa izmaiņām, sākot no miega un totālas ķermeņa imobilizācijas līdz eiforijai un pārmērīgam uzbudinājumam. Simpatomimētiskie līdzekļi, tāpat kā stimulanti ir zāles, kas aktivē centrālo nervu sistēmu ar kateholamīnu (piem., adrenalīna un noradrenalīna) palīdzību. Grucza (2007): Psychological effects and addiction including CNS. In Sarikaya, Peters, Schulz, Schönfelder & Michna: Congress Manual: Biomedical Side Effects of Doping; München 2007, p SLAIDS: Aizliegto vielu pārmērīga lietošana var radīt izmaiņas centrālajā nervu sistēmā, piem., atkarību. No vienas puses, ja organisms nesaņem zāles, attīstās fiziskā atkarība. Šāds zāļu iztrūkums izraisa fiziskos simptomus, kas dažādām zālēm atšķiras: sāpes (opiātiem), izteiktu trīci (alkoholam) un krampjus (barbiturātiem un benzodiazepīniem). Psiholoģiskā atkarība var saglabāties daudz ilgāk nekā fiziskā atkarība. Tās pamatā vairāk ir individuālās īpašības nekā pati viela: paradumi, emocionālie stāvokļi un dzīvesveids. Psiholoģiskās atkarības attīstībā būtiska loma ir atalgojuma sistēmai. Kokaīns un amfetamīni ir labs piemērs vielām ar augstu psiholoģisko atkarību un zemu fizisko atkarību. Grucza (2007): Psychological effects and addiction including CNS. In Sarikaya, Peters, Schulz, Schönfelder & Michna: Congress Manual: Biomedical Side Effects of Doping; München 2007, p Sīkāka informācija:

21 34. SLAIDS: Gēnu tehnoloģijas: Gēnu dopinga definīcijas pamatā ir specifiska ģenētiskās informācijas un gēnu ekspresijas modulēšana. Lai pētītu, identificētu vai pārveidotu dzīvu organismu gēnus, tiek izmantotas biotehnoloģijas un gēnu tehnoloģijas termins, kas attiecas uz visu instrumentu un tehniku diapazonu. Tas ietver arī tehnikas, kas paredzētas ģenētiskā materiāla, piem., DNS vai RNS, pārnešanai, lai nodrošinātu ar iespējami iztrūkstošām sastāvdaļām vai kompensētu patoloģiskus gēnus. Papildu tehnikas ir DNS sekvencēšana, klonēšanas tehnoloģija, gēnu marķieru tehnoloģija, transgēnu tehnikas un gēnu izslēgšanas vai gēnu terapija. Visas šīs tehnikas izmantojuši daudzi zinātnieki, piemēram, (molekulārie) biologi, (bio)ķīmiķi, ģenētiķi un ārsti. Plašākai publikai gēnu dopings cieši saistās ar gēnu terapiju, bet tas nozīmē daudz vairāk tā ir gēnu terapijas konsekventa lietošana. Tas veidojas, lietojot specifiskas antivielas, lai pārveidotu (stimulētu vai inhibētu) gēnu ekspresiju un izveidotu selektīvu šūnas vai gēna modifikāciju vai pārveidotu receptoru tā, lai tas pēc gēna pārnešanas veiktu specifisku gēna ekspresijas regulāciju. Tādējādi, lai noteiktu gēnu dopingu, jāfokusējas uz vairākiem aspektiem: no vienas puses, ir jānosaka, vai organismā ir pārnests pats sniegumu uzlabojošais gēns, vai arī gēnu pārveidojoša sistēma, un, no otras puses, vai, izmantojot speciālas vielas, ir ieslēgti vai izslēgti svarīgi fizisko sniegumu nosakoši mērķa gēni. Schulz (2007): Gene doping. In Sarikaya, Peters, Schulz, Schönfelder & Michna: Congress Manual: Biomedical Side Effects of Doping; München 2007, p SLAIDS: gada Aizliegumu saraktā gēnu dopings ir definēts kā ārstnieciski nepamatota šūnu, gēnu un gēnu elementu lietošana vai gēnu ekspresijas modulēšana, kas spēj uzlabot sportiskos sniegumus. Gēnu terapijas ideja ir modificēto gēnu ievietošana šūnā, izmantojot speciālus transportētājus. Pēc šīs ievietošanas šūna varēs sintezēt izlabotos/jaunos funkcionālos proteīnus un slimība tiks izārstēta vai vismaz tās izpausmes samazināsies. Gēnu terapijas medicīniskais mērķis ir izlabot bojātos gēnus, kas atbild par slimību attīstību, piemēram, iedzimto slimību attīstību. Bet problēmas rada ārstnieciskās idejas ļaunprātīga izmantošana sportā. Ja būs iespējams izlabot bojātus gēnus, nebūs vairs tālu līdz muskuļu gēnu modifikācijām. Iespējamie ļaunprātīgas izmantošanas mērķi varētu būt šādi: Sīkāka informācija:

22 1. Izturības gēni Izturība ir cieši saistīta ar optimālu audu oksigenizāciju un enerģijas sadalījumu. Tas paredz uzlabot skābekļa piegādes sistēmu, piem., pašas asinis vai asins plūsmu, vai hormonus, kas regulē enerģijas metabolismu, un olbaltumvielas, kas modulē šo metabolismu. Iespējamie interesējošie faktori varētu būt šādi: eritropoetīns (EPO), hipoksiju inducējošie faktori (HIF), angiotenzīnu konvertējošais enzīms (AKE). 2. Muskuļu snieguma uzlabošana.. ar hipertrofiju, hiperplāziju un labāku reģenerāciju. Snieguma uzlabošana sportā ir ļoti atkarīga no skeleta muskuļu adaptācijas un tādējādi no muskuļu šķiedru remodelācijas spējām. Muskuļu šķiedru atbildes reakcija uz trenēšanos ietver intracelulāro signalizēšanas ceļu aktivāciju un ģenētisko pārprogrammēšanos, izmantojot endokrīnos mehānismus, augšanas faktorus un mehāniskos stimulus, kas savukārt izraisa muskuļu masas, kontraktilitātes īpašību un metaboliskā stāvokļa izmaiņas. Iespējamie interesējošie faktori varētu būt šādi: mehāniskās augšanas faktors (MGF), insulīnam līdzīgais augšanas faktors (IGF-1), augšanas hormons (GH), miostatīns/augšanas diferencēšanās faktors (gdf-8). Schulz (2007): Gene doping. In Sarikaya, Peters, Schulz, Schönfelder & Michna: Congress Manual: Biomedical Side Effects of Doping; München 2007, p SLAIDS: Izturības gēni: Izturība ir cieši saistīta ar optimālu audu oksigenizāciju un enerģijas sadalījumu. Tas paredz uzlabot skābekļa piegādes sistēmu, piem., pašas asinis vai asins plūsmu, vai pilnveidot hormonus, kas regulē enerģijas metabolismu, un olbaltumvielas, kas modulē šo metabolismu. Gēnu pārnešanas vai gēnu modulēšanas mērķi šajā jomā ietver hormonālās ass gēnus vai receptorus, piem., eritropoetīna (EPO), mitohondriju gēnus vai peroksisomu proliferāciju aktivējošos receptorus (PPAR), angiotenzīnu I konvertējošo enzīmu (AKE) vai hipoksiju inducējošos faktorus (HIb) un citus angiogēnos augšanas faktorus, piem., VEGF vai FGF. Schulz (2007): Gene doping. In Sarikaya, Peters, Schulz, Schönfelder & Michna: Congress Manual: Biomedical Side Effects of Doping; München 2007, p Sīkāka informācija:

23 37. SLAIDS: Muskuļu snieguma uzlabošana ar hipertrofiju, hiperplāziju un labāku reģenerāciju. Snieguma uzlabošana sportā ir ļoti atkarīga no skeleta muskuļu adaptācijas un tādējādi no muskuļu šķiedru remodelācijas spējām. Muskuļu šķiedru atbildes reakcija uz trenēšanos ietver intracelulāro signalizēšanas ceļu aktivāciju un ģenētisko pārprogrammēšanos, izmantojot endokrīnos mehānismus, augšanas faktorus un mehāniskos stimulus, kas savukārt izraisa muskuļu masas, kontraktilitātes īpašību un metaboliskā stāvokļa izmaiņas. Tādēļ cilvēkiem ar deģeneratīvām muskuļu slimībām gēnu terapijas mērķis ir hormonālā stāvokļa un augšanas faktoru modelēšana. Tas ietver šādus hormonus androgēnus, augšanas hormonu, insulīnu vai augšanas faktorus, piemēram, MGF, IGF, miostatīnu (GDF-8), TGF-ß un folistatīnu. Tāpat svarīgi ir ietekmēt faktorus, kas bloķē vai ierosina ar muskuļu darbību saistītus hormonus un augšanas faktorus, piem., dekorīnu vai IL-6 un TNF-α, un tādējādi tie ir gēnu dopinga kandidāti. Augšējā attēlā parādīti: Dažādi gēni, kas ietekmē muskuļu spēku. Apakšējā attēlā parādīts: Ģenētiskas miozīna mutācijas dēļ 4,5 gadu vecumā bērnam novēroja palielinātu muskuļu masu un spēku. Viņš varēja izstieptās rokās horizontāli noturēt divas 3 kg smagas hanteles. Schulz (2007): Gene doping. In Sarikaya, Peters, Schulz, Schönfelder & Michna: Congress Manual: Biomedical Side Effects of Doping; München 2007, p Schuelke et al. N Engl J Med Jun 24; 350(26), p SLAIDS: Original Abstract of Tentori & Graziani (2007): Pharmacol Res, 55(5), : Doping with growth hormone/igf-1, anabolic steroids or erythropoietin: is there a cancer risk? Anaboliskos steroīdus un peptīdu hormonus vai augšanas faktorus izmanto sportistu snieguma uzlabošanai profesionālajā un neprofesionālajā sportā. Kaut gan labi dokumentētas to izraisītās blakusparādības, dažu līdzekļu lietošana ir būtiski palielinājusies un tos plaši izmanto arī cilvēki, kas nenodarbojas ar sportu un grib tikai uzlabot savu ārējo izskatu vai palēnināt novecošanos. Rezultāti, kas preklīniskajos pētījumos un epidemioloģiskajos novērojumos iegūti pacietiem ar palielinātu hormonu sekrēciju vai pacientiem, kas dažādu patoloģiju ārstēšanai ilgstoši lieto hormonus/augšanas faktorus, brīdina no iespējamā vēža attīstības un progresijas riska, kas varētu būt saistīts arī ar attiecīgu dopinga līdzekļu lietošanu. Ir aprakstīts, ka anaboliskie steroīdi var izraisīt aknu audzējus; augšanas hormona vai Sīkāka informācija: