LATVIETISwww.laikraksts.com

Transcription

1 Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide NR gada 17. oktobrī TĪMEKLĪ ISSN Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Rudens Slokā. FOTO Aina Gailīte PBLA valdes sēdē Rīgā gada 4. oktobrī pieņemtās rezolūcijas No gada 2. līdz 4. oktobrim Rīgā norisinājās ikgadējā Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēde, kurā piedalījās Amerikas Latviešu Apvienības, Eiropas Latviešu Apvienības, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, Dienvidamerikas un Karību Latviešu Apvienības un Krievijas Latviešu Kongresa pārstāvji. Ikgadējā valdes sēdē PBLA valde pievērsās vairāku jautājumu apspriešanai, kuru skaitā minami panāktie grozījumi Pilsonības likumā un 1. oktobrī spēkā stājusies dubultpilsonības iespēja, diasporas līdzdalība XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, š.g. jūlijā Rīgā notikušais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums u.c. jautājumi. PBLA dalīborganizācijas aizvadītajā valdes sēdē ziņoja par latviešu organizāciju darbu savās mītņu zemēs, lēma par PBLA tālāko darbību un galvenajām prioritātēm. PBLA valdes sēdē tika pieņemtas 15 rezolūcijas. Šogad aprit 22 gadi, kopš PBLA Turpinājums 5. lpp. Maigā vara pārmet Latvijai EDSO cilvēktiesību konferencē Varšavā un Latvijā Polijā no 23. septembra līdz 4. oktobrim notika cilvēktiesību jautājumiem veltīta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (ODIHR) ikgadējā konference, kurā piedalījos pēc organizatoru ielūguma un EDSO ģenerālsekretāra L. Zanjēra rosināta. Konferencē liels skaits Latvijas, Krievijas u.c. valstu cilvēktiesību nevalstisko organizāciju (NVO) pauda daudz sagrozītu faktu, nepamatotu pārmetumu Latvijai u.c. Baltijas valstīm par nacionālo minoritāšu stāvokli tajās. Izskanēja viedokļi, ka tiekot likti pamatīgi šķēršļi pilsonības iegūšanai, proti, jākārto sarežģīts valsts valodas eksāmens, nepilsoņi pilnībā esot bezvalstnieki, minoritātēm Latvijā esot arī problemātiski iegūt izglītību savā dzimtajā valodā, uzvārdi nepareizi tiekot rakstīti latviešu valodā, t.i., ar galotnēm, un pat tāds fakts, ka neļaujot bērniem Latvijā likt vārdu Miron u.c. Pret notiekošo Latvijas valodas, pilsonības un minoritāšu jautājumos runāja tādas Krievijas ietekmes ārvalstīs humanitārās dimensijas jeb maigās varas realizētājas kā starptautiskās tiesībsargājošās kustības Pasaule bez nacisma viceprezidents V. Engelss, kurš Latvijā u.c. ir uzstājies kopā ar Saskaņas centra (SC) politiķiem, piemēram, I. Cvetkovu, Rīgas Domes deputātu R. Pakratovu u.c. Reģistrēto dalībnieku skaitā ir arī Boriss Špīgels, kas šo maigās varas Turpinājums 12. lpp. Saturs Austrālijas ziņas...2, 4, 6, 8, 9 Latvijas ziņas...1, 5, 6, 10, 11, 13 Latvieši pasaulē...1, 4, 5, 6, 7,...9, 10, 13, 15 Redakcijā...3 PBLA...1, 5, 10 Vineta Poriņa...1, 12 LAAJ...3 Okupācijas muzejs...7 Māra Branča skatījums...8 Aina Gailīte...11 Lasītājas vēstule...13 LTF...14 Datumi...15 Sarīkojumi un ziņojumi... 15, 16 Lata kurss HRLINH*gjjaac+

2 2. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 17. oktobrī Jauns un traks tu, puika, esi bijis... Viss koris. No kreisās: Jānis Pūpēdis, tiesas sekretāre, tiesnese, Silmaļu Katiņa. ALB Jauktā kora sarīkojums Mīļā Mildiņ! Ak, tu tavu lustīgu pēcpusdienu! Nupat (13. oktobrī) pārnācu no ALB Jauktā Kora kabarē, kas bija veltīts mīlestībai vispār un mīlestībai jaunībā specifiski. Tāpēc jau nosaukums Jauns un traks, tu puika esi bijis... Ievadam pat nodziedājām to dziesmu. Koris dzied, ja? Ne vienmēr. Šoreiz koris sāka savu programmu ar tejāteri, kurā bija ietilpinātas arī dziesmas, bet ar tik aplamu un jocīgu dziedāšanu, ka varēja tīri vai pārsmieties. Bet sākšu no sākuma. Pulksten vienos Tālavas Mazā Zāle jau sāka pildīties ar pusdienu gribētājiem, un līdz programmas sākumam bijām simts cilvēku saspiesti kā siļķes mucā tanī Mazajā zālīte. Ļoti omulīgi... ha! Daži jau sūdzējās, ka par karstu un par ciešu, bet drīz vien ieslēdza vēsinātāju, un tad vairs nebija gluži tik traki. Jā, tas tejāteris. Barga tiesnese (Gunta Rudzīte) iztiesāja trīs prāvas: pirmajā puisis Jānis Pūpēdis (Ēriks Strauts) apsūdzēja Silmaļu Katiņu (Daci Freiju), ka tā viņa bildinājumu noraidījusi. Likusi saprast, ka viņu mīl, tādēļ viņas dēļ audzējis rozi un jājis precībās, bet ko šī? Pat roku nedeva! Pat prāvas laikā viņa ķiķinājās ar puišiem publikā, kas tikai pierādīja, cik viņa nepastāvīga un vieglprātīga. Es meitiņa kā rozīte viņa dziedāja, bet tiesnese drīz vien viņu apklusināja ar piezīmi, ka viņai jau vairāk tās lielības nekā tā smukuma. Taču dažām šādi aizrādījumi ir kā pīlei ūdens uz muguras. Un puisim tik skaista roze! Pats gan pēc tāda īsta jefiņa izskatījās: viss apģērbs par īsu un par šauru (un kurš nēsā zeķes ar sandalēm??!), un viss tik nesaskanīgās krāsās! Publika jau rēca viņu ieraugot! Pats gan tā ļoti nopietni uzvedās, un savu sūdzību izteica dziesmā Bij man vienas rozes dēļ. Protams, pagasta pļāpas tūlīt to Katiņu nosodīja, bet nesaprotamā kārtā, tiesnese puiša sūdzību noraidīja. Vēlāk gan noskaidrojās, kas tai tiesas kundzei aiz ādas. Otrajā prāvā lepnā saimniece Apšumājas Ance (Biruta Brūna) apsūdzēja pirtnieci Madi (Rasu Feju), kas it kā Apšu birzē lauzusi zarus pirtsslotām. Uz tiesneses bargu brīdinājumu, lai tikai nedomā melot, Made skaidroja, ko viņa birzē darīja. Caur sidraba birzi gāju viņa dziedāja, bet tik nelabā balsī, ka bez smiekliem neiztikām. Viņa taisnojās, ka būtu zariņu nolauzusi, tad staigātu sidrabota, bet, mīļā Mildiņ, sidrabota viņa jau nu nepavisam neizskatījās, ne no priekšas, ne no pakaļas, tātad skaidrs, tos zarus viņa nebija lauzusi. Tāpat domāja arī tiesnese, kas viņu attaisnoja, un lepnā Ance vai plīsa no dusmām un sašutuma. Abas nosēdās blakus un ļoti uzkrītoši uzgrieza viena otrai muguru. Trešajā prāvā atkal izsauca Jāni Pūpēdi, bet šoreiz kā apsūdzēto un, proti, ļoti nopietnā lietā: Mežrozīšu Dūdai šis esot palīdzējis tikt pie bērna un nu atsakoties viņu precēt. Redzi, kāds! Dūda (Geņa Janmeija) nepārtraukti raudāja un par katru cenu mēģināja Jānim to bērnu uzstiept, bet šis tikai kratījās nost. Tiesnese prasīja notikumam lieciniekus, bet kur Tev tādā brīdī un lielā tumsā liecinieki gadīsies? Beidzot Jānis atzina, ka tēvs jau nu gan esot, bet vainīgs? Nekādā ziņā!! Un pierādījumi? Vesels lērums: Kam tu raudi tautu meita, tavas pašas vaina bija; kad es jāju pieguļā, tad tu līdzi taisījies; kur es zirgus peldināju, tur tu govis dzirdināji; un kur es kāru pātadziņu, tur tu savu vainadziņu. Pilnīgi izšķirošs pierādījums, ka pati vainīga un lai beidz čīkstēt. Un tad tikai parādījās tiesneses īstās krāsas! Visas sāncenses pie malas nobīdījusi, viņa pati to Jāni nogrāba un nemaz nelikās, ka viņam būtu kas pretī, lai gan šī tāda vecāka meita vien bija. Sirmi mati, lai. Aizgāja abi mīļus FOTO Ilga Vēvere vārdus parunāt, tikai tā Dūda vēl dzinās pakaļ ar visu bērnu. Tiesas sekretāre (Irēne Bywaters) visu laiku cītīgi rakstīja tiesas protokolu un beigās aicināja publiku nodziedāt Cīruli, cīruli, kad ņemsi sievu? Jāsaka, ka šāda izrāde publiku ļoti iepriecināja un atklāja vēl līdz šim ne- Turpinājums 8. lpp. Published by Sterling Star Pty Ltd ABN Redakcija / Editorial Office: Sterling Star PO Box 6219 SOUTH YARRA, VIC 3141 AUSTRALIA Tel/fakss: (03) redakcija@laikraksts.com latvietis@netspace.net.au Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena drukātam laikrakstam: $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz vārda: Sterling Star Pty Ltd. Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: Sterling Star All rights reserved. Tīmeklī/Online ISSN Abonētājiem/Print ISSN Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. FOTO Ilga Vēvere

3 Ceturtdien, gada 17. oktobrī Laikraksts Latvietis 3. lpp. Redakcijā Sveicināti, lasītāji! Visā pasaulē robežas tiek noņemtas. Krita Berlīnes mūris. Pacēlās Dzelzs aizkars. Latvija pievienojās Šengena zonai. Tiek parakstīti dažādi brīvās tirdzniecības līgumi ar pasaules valstīm. Viss notiek, lai veicinātu brīvu kustību un brīvu tirgošanās. Drīz pievienosimies vienotai Eiropas valūtai. Bet Latvija nebūtu Latvija, ja nespertu soli pretējā virzienā. Rīgas pilsēta ieviesīs Rīdzinieku kartes, lai šķirotu pareizos un nepareizos Rīgas sabiedriskā transporta lietotājus. Tiem vieniem būs maksāt mazāk, bet tiem otriem būs maksāt vairāk. Nerīdziniekiem būs simboliskā Kaina zīme uz pieres, jo viņi nogrēkojuši, nepierakstoties Rīgā. Tas viss man atgādina nelaimīgas vizītkartes, kas parādījās Padomju okupācijas pēdējos gados. Katra pilsēta vai rajons izdalīja visiem saviem iedzīvotājiem vietējās vizītkartes, lai pašmāju labumus neizpirktu svešie, kas ieradušies no kaimiņciema. Labi atceros braucienu pa Vidzemi jau gados, kad piestājāmies veikalā Alojā, lai nopirktu bērniem saldumus. Nekā nebija bērnu mātes Rīgas vizītkarte pierādīja svešinieka statusu, un nekādus saldumus tā arī alojieši mums nepārdeva. Ierobežojumi, protams, darbojās arī Rīgā, un kaut arī es vienreiz, uzturoties universitātes kopmītnēs, saņēmu sev pienākošos vienu kilogramu cukura, tomēr citreiz es siera veikalā nesaņēmu ne grama siera. Bet šodien sabiedriskais transports nav deficīta prece, un jāsaprot, ka darbojas kas cits, nekā vēlme pasargāt mūsu transportlīdzekļus no lauķiem un svešciemniekiem. Bet kas tad ir īstais iemels? Dzirdētie argumenti par Rīgas nodokļu maksātāju smago nastu, sedzot sabiedriskā transporta zaudējumus nav pārliecinoši, ja nav uzreiz pievienoti pētījumi par paredzētām maiņām sabiedriskā transporta lietošanā. Loģiski, ja kaut kas kļūst dārgāks, tad centīsies to izmantot mazāk. Tas ir ekonomikas pamatprincips. Cik liels ir sagaidāms kritiens Rīgas sabiedriskā transporta lietošanā no nerīdzinieku puses? Vai kopīgie ienākumi Rīgas Satiksmei no nerīdziniekiem kritīs vai celsies? Jāņem vērā arī lielos papilddarbus un papildizdevumus, kas saistīti ar Rīdzinieku kartes sistēmas ieviešanu un pārvaldīšanu. Ja īstā problēma ir netaisnīgā nodokļu sadale, kas balstās uz oficiāli deklarēto dzīves vietu, tad tas ir cits jautājums, kas jāatrisina citādā veidā. GN Dienas algu latvietībai! LAAJ ziedojumu vākšanas akcija Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) rīko savu gadskārtējo līdzekļu vākšanas akciju šī gada oktobra un novembra mēnešos. Jūsu turpinošais atbalsts ir nepieciešams, lai apvienība varētu turpināt savu darbu gadā jūs saziedojāt $ Vēlreiz sirsnīgs paldies par šo lielo atsaucību! Jūsu atbalsts ir nepieciešams, lai LAAJ spētu turpināt savu uzdoto darbu latviešu sabiedrības labā Latvijā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Šogad esam paturējuši to pašu iepriekšējā gada speciālo mērķi: Sveika, Latvija! un vēl arī pielikuši Okupācijas muzeju. Sveika, Latvija! ir projekts, kur mūsu jaunieši var ciemoties Latvijā, iepazīties ar citiem latviešu jauniešiem no visas pasaules, stiprināt savas saites ar latviešu sabiedrību un kuplināt savas latviešu valodas zināšanas. LAAJ maksā pusi no ceļa izdevumiem. Šogad seši jaunieši piedalījās. Pagājušā gadā jūs saziedojāt $5 815 šim mērķim. Vai to varēsim šogad pārspēt? gads ir izsludināts kā Okupācijas muzeja (OM) gads. OM pašlaik taisa lielus remontus, un pa remontu laiku pats muzejs atrodas pagaidu telpās. OM ir nepieciešams, lai saglabātu un parādītu, sevišķi jaunajām paaudzēm, kas notika okupācijas laikā. Drīz pienāks laiks, kad okupācijas acu liecinieku vairs nebūs. Paliks tikai muzejs. Kultūras fonds atbalsta Izglītību un jaunatni, iestādes, kultūru un vairākus projektus. Nauda ir vajadzīga vairākiem Prezidija un Kultūras fonda darbiem, piemērām, grāmatu sūtīšanai uz Latviju, atbalstam skolotāju konferences kursantiem, 18. novembra referenta ceļa izdevumiem, PBLA biedru maksai, administrācijas izdevumiem, ieskaitot LAAJ mājas lapai, un arī, diemžēl, nodokļiem. Lūdzu ikvienam ieskatīties LAAJ mājas lapā: Tur var izsekot LAAJ vēsturei un sīkāk iepazīties ar mūsu centrālo organizāciju. Var sazināties ar prezidiju, izmantojot e-pastu: vai ar Kultūras fondu: Bez jūsu atbalstu mēs nevarēsim turpināt darboties. Šogad atkal būs iespējams ziedot ar kredītkarti vai ar pārskaitījumu uz LAAJ kontu (EFT). Ja nevariet sagaidīt piesūtīto lapiņu, vai ja mēs nezinām jūsu adresi, lūdzu, apskatiet Paldies, Dr. Pēteris Strazds LAAJ prezidija priekšsēdis

4 4. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 17. oktobrī Sidnejas latviešu vīru kora koncerts Sidnejas Latviešu vīru koris diriģentes Dainas Jaunbērziņas vadībā. Dalībnieka iespaidi Mīļie lasītāji, daru jums zināmu ar pirmo teikumu, ka šis raksts nav objektīva un kritiska reportāža par Sidnejas Latviešu vīru kora koncertu, kas notika Sidnejas Latviešu namā šī gada 6. oktobrī! Es pats piedalījos kā korists un rakstu ar šo aizspriedumiem. Jau 32. gadu pēc kārtas kori diriģēja mūsu iemīļotā diriģente Daina Jaunbērziņa. Viņai palīdzēja topošais diriģents Ivars Štubis, kas vadīja trīs dziesmas (Dzīvības mūžīgais vārds, Puto balta Daugava un Liela pulka ģeņģu jāja). Ivars arī vadīja deviņu jauno vīru ansambli, kas nodziedāja trīs dziesmas. Ar sajūsmu publika pieprasīja vēl ceturto! Programmā bija gan pazīstamas dziesmas, gan arī dažas, kuras koris dzied pirmo reizi. Visas dziesmas ar skaistiem vārdiem, kas liek dziļāk izjust tēvzemes mīlestību un mūsu bagāto tautas dziesmu krājumu. Zigmara Liepiņa Visi ceļi guniem pilni, mūs uzmundrināja ar spēcīgiem ritmiem, un Ērika Ešenvalda Dvēseles dziesma (kura arī noslēdza šī gada Dziesmusvētku Kopkora koncertu Mežaparkā) izraisīja dvēseles gaišumu un prieku. Esmu pats bijis korī tikai trīs gadus un vairākas dziesmas dziedāju pirmo reizi. Mani it sevišķi aizkustināja dziesma Pulkveža atgriešanās, kura vienmēr pat mēģinājumos izraisa spēcīgas patriotiskas jūtas un asaras acīs. Protams, pielaidām dažas kļūdas, bet domāju, ka visumā dziedājām ar degsmi un mīlestību. Kā piedevas dziedājām pazīstamo Zigmara Liepiņa Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas un Pūt, vējiņi! Klausītāji bija skaitā ap 170 un ar vētrainiem aplausiem lika sešas dziesmas atkārtot (Dzīvības mūžīgais vārds; Saule, Pērkons, Daugava; Es gulu, gulu; Tēvu zeme runā, Tēvs māmmiņa; Dvēseles dziesma). Tikai ar vienu izņēmumu, šīs bija dziesmas, kuras iesaistīja kora jaunos vīrus diriģenta un solistu lomās. Publikai it sevišķi patika Ivara Štubja diriģēšana un solo daļas, kuras izpildīja Toms Mačens, Ivars Štubis, Oskars Štubis, Tālis Štubis un Kaspars Vokers (Walker). Ar tik brašu jaunu vīru pulku Sidnejas latviešu vīru koris vēl ilgi dziedās! Deviņi mūsu koristi piedalījās šī gada Dziesmusvētkos Latvijā. Visiem tas izraisīja lielu emocionālu saviļņojumi, un mūsu koncerts deva iespēja atkal izjust šo brīnišķīgo vienotības un kopības sajūtu, jo dziedājām piecas dziesmas, kuras bija šī gada Dziesmusvētku repertuārā (Dzīvības mūžīgais vārds; Mūžam zili; Mūžu mūžos būs dziesma; Saule, Pērkons, Daugava un Dvēseles dziesma). Liels paldies Dainai Jaunbērziņai par diriģēšanu, kā arī Ivaram Štubim. Un paldies pianistei Ingrīdai Šakūrovai, vijolniecei Dainai Kainai un čellistei Kaijai Upeniecei par brīnišķīgo muzikālo pavadījumu. Pēc koncerta visi bija lūgti pakavēties pie glāzes vīna un uzkodām. Gan no koncerta aplausiem, gan no komentāriem var secināt, ka publikai patika koncerts labākais vīru kora koncerts pēdējos trijos gados, bagātīga programma, jaunie dziedātāji deva dzidrumu, vecākie stabilitāti, garīgi pacilājošs koncerts. Vēlos vēl pieminēt, ka gada beigās Sidnejā notiks 55. Austrālijas Latviešu Kultūras dienas, un pašlaik veidojas jauns jauktais koris. Aicinu visus, kas mīl latviešu dziesmu, nākt dziedāt un izbaudīt kopību un dziesmas prieku! Viva la musica! Ojārs Greste watch?v=8wq58dpejbk FOTO Ojārs Greste Filadelfijas ziņas Viesojās Solvita Āboltiņa; gaidāms Ojārs Celle Ceturtdien, 10. oktobrī, pie Latvijas goda konsula Filadelfijā Jāņa Medvecka viesojās Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa ar vēstnieku Andri Razānu un vēl dažiem valdības darbiniekiem. Viņi apskatīja ievērojamākās Filadelfijas vietas, pusdienoja Mākslas muzejā, piedalījās konsulārā pieņemšanā Union League klubā ar aicinātiem pilsētas pārstāvjiem, vietējo latviešu organizāciju vadītājiem un uzņēmējiem. Pēc pieņemšanas viņa tikās ar publiku Brīvo latvju biedrībā pie pīrādziņiem un kafijas tases un turpat izbaudīja izcilo Amerikas latviešu mākslas apvienības (ALMA) izstādi. Filadelfijas pensionāru kopas nākamais saiets notiks otrdien, 5. novembrī. Tas sāksies kā parasti plkst no rīta Filadelfijas Brīvo latvju biedrības telpās, 531 North 7th Street. Programmā valdes ziņojumi, nākotnes darbība un Ojāra Celles referāts par pašreizējo stāvokli Latvijā. Saiets beigsies ar dzimumdienu svinēšanu un kafijas galdu. Viesi arvien laipni gaidīti. AB Otrā rindā, pēc tikšanās: Andris Razāns un Solvita Āboltiņa. FOTO Ģirts Zeidenbergs

5 Ceturtdien, gada 17. oktobrī Laikraksts Latvietis 5. lpp. Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valde gadskārtējās valdes sēdes atklāšanā gada 2. oktobrī Rīgas Mazās Ģildes Lielajā zālē. Pirmajā rindā no kreisās: PBLA pārstāvniecības vadītāja vietniece Lelde Liepa-Liepiņa, Amerikas Latviešu apvienības (ALA) un PBLA projektu vadītāja Ilze Garoza, PBLA Izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa, PBLA Kultūras fonda priekšsēde Vija Zuntaka-Bērziņa, ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis Andrejs Mežmalis, LR Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, ALA priekšsēde Anita Bataraga, ALA Informācijas nozares vadītāja Taira Zoldnere, Krievijas Latviešu Kongresa priekšsēde Lauma Vlasova, Latviešu Kopības Vācijā pārstāve Zuze Krēsliņa-Sila un Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā priekšsēde un PBLA valdes priekšsēža vietniece Lilija Zobens. Otrajā rindā no kreisās: PBLA kasieris Valdis Kārklis, PBLA priekšsēdis no līdz gadam Uldis Grava, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā (LNAK) priekšsēdis Andris Ķesteris, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) pārstāvis Juris Ruņģis, LAAJ valdes priekšsēdis Pēteris Strazds, LAAJ Kultūras Fonda priekšsēdis Aldis Putniņš, ALA pārstāvis Jānis Grāmatiņš, Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis Jānis Lucs, LNAK pārstāvis Mārtiņš Sausiņš, LNAK padomes priekšsēdis Alberts Upeslācis un PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons. FOTO PBLA pārstāvniecība PBLA valdes sēdē Rīgā Turpinājums no 1. lpp. savas gadskārtējās valdes sēdes notur Rīgā un 57 gadi, kopš PBLA dibināšanas ASV gadā. Pieņemtās rezolūcijas 1. PBLA valde atzinīgi vērtē Latvijas Republikas Saeimas, valdības un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbu Latvijas Republikas Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanā un apsveic Latvijas valsti ar lēmumu atļaut dubultpilsonību ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. 2. Rūpējoties par Latvijas valsts nākotni un uzskatot, ka ārvalstīs dzīvojošie latvieši ir nozīmīgs Latvijas balsts, PBLA valde aicina tautiešus pasaulē pieteiktie dubultpilsonībai, sevišķu uzmanību pievēršot jauniešu un bērnu reģistrēšanai Latvijas pilsonībā. PBLA valde aicina savas biedru organizācijas aktīvi informēt savus biedrus un latviešu sabiedrību mītņu zemēs par Pilsonības likuma grozījumiem, gādājot par to, lai tautieši izmantotu dubultpilsonības iegūšanas iespēju. 3. PBLA valde pateicas pirmā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma līdzorganizatoriem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Latvijas Ārlietu ministrijai, sadarbības partneriem, finansiālajiem un informatīvajiem atbalstītājiem par sniegto atbalstu šī pasākuma organizēšanā gada jūlijā. PBLA atzinīgi novērtē Ministru prezidenta un Ārlietu ministrijas gatavību atbalstīt foruma pēctecību. Aicinām foruma sadarbības partnerus atbalstīt nākamā foruma rīkošanu gada rudenī. 4. Ar satraukumu sekojot līdzi Latvijas demogrāfiskai situācijai un novērojamai masveida emigrācijai, PBLA valde apsveic valdības un Saeimas centienus šo situāciju uzlabot. Atsaucoties uz Igaunijas pozitīvo pieredzi, PBLA aicina pievērst lielāku uzmanību nevienlīdzības mazināšanai un palīdzības sniegšanai daudzbērnu ģimenēm. 5. PBLA izsaka atzinību un novēl izturību visām latviešu diasporas sestdienas un svētdienas skolām, koriem, sporta grupām, deju kopām u.c. un aicina tās turpināt darboties latvietības uzturēšanai ārpus Latvijas. 6. PBLA valde izsaka atzinību Latvijas Republikas valdībai par izveidoto Nacionālās attīstības plānu un Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu, pievēršot uzmanību ārzemēs dzīvojošo latviešu interesēm un vajadzībām. PBLA aicina Latvijas Republikas Saeimu apstiprināt gada budžetā plānotos līdzekļus sadarbībai ar diasporu. 7. PBLA valde aicina Latvijas Republikas valdību veicināt un atbalstīt valsts iestāžu darbinieku mērķtiecīgus kontaktbraucienus uz latviešu centriem pasaulē informācijas darba veikšanai un savstarpēju sakaru un sadarbības stiprināšanai. 8. PBLA valde atbalsta tiešu līgumu slēgšanu starp PBLA un atbildīgajām Latvijas valsts iestādēm valsts līdzekļu piešķiršanai un sadalei (Izglītības un zinātnes ministrijas Latviešu valodas aģentūra, Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija u.c.). 9. PBLA valde aicina Latvijas valdību atcelt ierobežojumus ārzemēs reģistrēto diasporas organizāciju pārstāvniecībām Latvijā piedalīties valsts rīkotajos konkursos, lai nodrošinātu diasporas organizāciju līdzdalību diasporas atbalsta programmās. 10. PBLA valde pateicas un augsti novērtē Latviešu valodas aģentūras (LVA) atsaucību un ieguldīto darbu sekmīgas sadarbības veidošanā, īpaši gadā, ar izglītības un ārpusskolas aktivitāšu darbiniekiem ārzemēs, kas jau šogad ir nesis pozitīvus rezultātus diasporas skolām. PBLA valde aicina LVA turpināt sadarbību arī nākotnē. 11. PBLA valde aicina Izglītības un zinātnes ministriju apzināt tās Latvijas skolas, kur šobrīd mācās pēdējos pāris gados reemigrējušie bērni un izvērtēt, vai šo bērnu adaptācija bijusi sekmīga gan no akadēmiskā, gan psiholoģiskā viedokļa. Izvērtēšanas procesā būtu jāiesaista bērni, vecāki, skolotāji un skolu vadība, nepieciešamības gadījumā uzlabojot skolu darbu. 12. PBLA valde aicina Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Nacionālo arhīvu turpināt ārzemju latviešu organizāciju un sabiedrisko darbinieku arhīvu kataloģizēšanu un digitalizēšanu un nodrošināt, lai šie diasporas arhīvi būtu brīvi pieejami ikvienam interesentam. 13. PBLA valde pateicas Latvijas Nacionālajam kultūras centram par sadarbību un iespēju diasporas koriem, deju un folkloras kopām piedalīties XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos. PBLA valde mudina Latvijas valdību paplašināt Mežaparka Lielo estrādi un Daugavas stadionu. 14. PBLA valde aicina atjaunot Eiropas latviešu dziesmu un Deju svētku tradīciju ārpus Latvijas, rīkojot Eiropas latviešu Dziesmu sarīkojumu Turpinājums 10. lpp.

6 6. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 17. oktobrī Sapņu komanda 1935 Filmas izrāde Melburnā un Brisbanē Lai atzīmētu Latvijas Republikas dibināšanas 95. gadskārtu, LR goda konsuls Melburnā (2012). Filmu Rīgas sargi gada 7. septembrī Melburnas greznajā Rivoli kinozālē noskatījās 452 skatītāji. Ārpus Latvijas filma Sapņu ko- Jānis Roberts manda 1935 iet klajā kā Dream Dēliņš rīkos Andreja Ēķa un Aigara Graubas filmas Dream Team 1935 (Sapņu komanda 1935) izrādi svētdien, gada 10. novembrī, plkst.16.00, Rivoli Cinemas, 200 Camberwell Rd, East Hawthorn, Melburnā. Filma ir stāsts par Latvijas basketbola izlasi un tās vadītāju Valdemāru Baumani, kas gadā izcīnīja pirmo Eiropas čempionu titulu, nodrošinot paliekošu vietu pasaules sporta vēsturē gada maijā Ženēvā notika pirmās Eiropas meistarsacīkstes basketbolā. Par uzvarētāju kļuva Latvijas valsts izlase trenera Valdemāra Baumaņa vadībā. Sapņu komandas 1935 pirmizrāde notika Rīgā, gada 19. novembrī, bet tā ātri kļuva par gada skatītāko latviešu filmu. Latvijā filmu līdz šim jau ir noskatījušies gandrīz skatītāju. Filma piedalījusies vairāk nekā 15 filmu festivālos Eiropā, Āzijā un Amerikā. Trijos festivālos Amerikā tā vinnējusi žūrijas labāko filmu godalgu. Filma iekļauta Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) muzeja pastāvīgajā video ekspozīcijā, Ženēvā. Team 1935, un pirmo reizi latviešu filma tiek izplatīta dublēta angliski gada 2. maijā Latvijas Ārlietu ministrija kinoteātrī Splendid Palace rīkoja Sapņu komanda 1935 pirmizrādi angļu valodā gada 9. aprīlī filmu izrādīja Briselē Eiropas parlamenta deputātiem. Eiropas centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Draghi 18. septembrī Rīgā savā uzrunā teica sekojošo par filmu Dream Team 1935: This story reflects on Latvia and the euro in two ways. First, it reminds us of Latvia s historic position as part of Europe. Since Riga became a member of the Hanseatic League in 1282, this region has been an essential part of European integration. I am pleased that by joining the euro next year, Latvia is strengthening its place at the heart of Europe. Second, the story highlights the determination of Latvians to strive for their goals. The crisis in 2008 dealt this country a severe blow. Yet the people here have shown remarkable resolve to overcome their difficulties and meet the criteria for euro entry g. 30. augustā savā vizītē Režisora Aigara Graubas un ASV Latvijas valsts prezidents Andris Andreja Ēķa pazīstamākās filmas ir Baigā vasara (2000), Rīgas sargi (2007) un Sapņu komanda 1935 Bērziņš nodeva filmu ASV prezidentam Barack Obama, kurš ir liels basketbola cienītājs un spēlētājs. No kreisās: Filmas Dream Team 1935 ( Sapņu komanda 1935 ) izplatītājs ārzemēs, LR goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš, Lusina Dēliņa un filmas producents Andrejs Ēķis pēc pirmizrādes Rīgā, gada 19. novembrī. Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs ir aktīvi iesaistījušās filmas popularizēšanā. Uz Dream Team 1935 izrādi Melburnā tiks aicināti Melburnas konsulārā korpusa pārstāvji. Filmas izrāde popularizēs Latvijas kino Austrālijā, veicinās Latvijas atpazīstamību un arī atgādinās plašākajai sabiedrībai, ka pirms Otrā pasaules kara Latvija bija neatkarīga valsts Eiropā ar nozīmīgu nacionālo pašapziņu un ar lieliem panākumiem basketbolā. Filmas izrāde ir plānota arī Brisbanē šī gada 17. novembrī. Dream Team 1935 mājas lapa internetā: Informācija par izrādi Melburnā: latcon@oz .com.au; par izrādi Brisbanē: intrade@netspace.net.au FOTO A. Babāne Annas Ziedares Vasaras Vidusskola Svin 40 gadu jubileju Šovasar Austrālijas latviešu jaunieši, skolotāji un citi darbinieki pulcēsies skaistajā Normanvilles nometnē Dzintari, lai mācītos latviešu valodu, dziesmas, dejas un padzīvotu latviešu vidē pārsteidzoši četrdesmito reizi. Sākuma gados nometņojām Kursā pie Dienvidaustrālijas pilsētiņas Aldingas, staigājām vai braucām uz vietējo jūrmalu Silver Sands, dzīvojām lielās barakās un mācījāmies ārā saulē. Latvija tad vēl bija okupēta, nedrīkstējām brīvi apciemot mūsu tēvzemi. Viesi brauca no Vācijas, Anglijas, Venecuēlas. Man nāk prātā Austris Grasis, Lilija Zobena, Guntars Gedulis un Marks Opeskins. Mūsu vareno skolas vadītāju Anna Ziedari nosaucām par Ziedarmammiņu. Daudz kas ir mainījies pa šiem četrdesmit gadiem. Latvija ir neatkarīga, Vasaras vidusskolas pirmais gads. un mūsu saites ar tēvzemi ir kļuvušas tuvas. Vasaras vidusskolas dibinātāja Turpinājums 9. lpp. FOTO Nezināms

7 Ceturtdien, gada 17. oktobrī Laikraksts Latvietis 7. lpp. Latvijas Okupācijas muzejs Septembra notikumu hronika Septembrī joprojām apmeklētājus uzņēmām gan pastāvīgajā mājvietā Vecrīgā, gan pagaidu ekspozīcijā Raiņa bulvārī 7. Muzeju apmeklēja Gruzijas premjerministrs Bidzina Ivanishvili, Horvātijas premjerministrs Zoran Milanović un Somijas prezidents Sauli Niinistö ar kundzi Jenni Haukio. 11. septembrī muzejā atklāja ceļojošo izstādi gada Ukrainas Golodomors genocīds pret ukraiņu tautu. Izstāde stāsta par vienu no lielākajām katastrofām Ukrainas vēsturē Golodomoru jeb Padomju varas mākslīgi uzturēto badu, kas nomērdēja no 3 līdz 10 miljoniem Ukrainas iedzīvotāju. Izstādi sagatavoja Ukrainas Golodomora upuru memoriāls. Izstādes atklāšanā Okupācijas muzejs un memoriāls noslēdza sadarbības memorandu. Plānots, ka nākamais sadarbības solis būs Okupācijas muzeja ceļojošās izstādes Latvijas traģēdija eksponēšana Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. 13. septembrī, kad visā Latvijā risinājās Dzejas dienas, muzejā notika Valtera Nollendorfa dzejas vakars. Sarīkojumā izskanēja vairāki desmiti dzejoļu, kas Valtera vārdiem bija kā dzīves retrospekcija. Dzeja mijās ar atmiņu stāstiem un pārdomām: Tomass Manns droši vien teiktu, ka esmu dzejā iemaldījies literatūrzinātnieks. Ir sanācis tā, ka dzeju lasot, analizējot un par to rakstot, esmu gan pats dzejojis, gan dzeju tulkojis. Dzejoļus esmu publicējis tikai periodikā, bet, ja visu apkopotu, kādas četras vai pat piecas grāmatas sanāktu. Tuvākajā laikā muzeja mājas lapā publicēsim dzejas vakara video ierakstu. 19. septembrī Okupācijas muzejs un nodibinājums Rīga 2014 noslēdza sadarbības līgumu par projekta Izstaigā Stūra māju īstenošanu gada maijā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, publikas apskatei atvērs daļu Čekas nama ēkas. Apmeklētāji varēs apskatīt ieslodzījuma kameras, pastaigu laukumus, pratināmo pārvadāšanai paredzēto liftu un citas telpas. Vairākas tēmas un ar tām saistītās vietas ēkā būs īpaši izceltas, piemēram, tā, kur pirmajā padomju okupācijas periodā tika šauti ieslodzītie. Paredzēts arī iezīmēt tēmu par ģenerāli Ludvigu Bolšteinu, kas, ienākot sarkanajai armijai Latvijas teritorijā, šajā ēkā savā darba kabinetā izdarīja pašnāvību, protestēdams pret valsts okupāciju. Vēsturisko ekspozīciju veidos muzeja vēsturnieki Rihards Pētersons un Inese Dreimane. Projektu līdzfinansēs nodibinājums Rīga 2014 un Okupācijas muzejs. 20. septembrī saņēmām iepriecinošu ziņu no Latviešu fonda, ka projekts gada deportācijas vagons jaunajai ekspozīcijai ir saņēmis atbalstu 8000 dolāru apmērā. 24. septembrī muzeja Izglītības nodaļa uzsāka jauno mācību gadu ar skolotāju semināru Latvijas vēstures mantojums. Pretrunīgā vēsture. 29 skolotāji no visas Latvijas noklausījās muzeja vēsturnieku lekcijas un jaunāko pētījumu atzinumus, apmeklēja nesen atvērto Žaņa Lipkes memoriālu un Salaspils memoriālu. Noslēgumā skolotāji saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu tālākizglītības kursu apliecību. Inese Krieviņa Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu vadītāja Centrā Somijas prezidents. Golodomora izstāde. Valter Nollendorfs. FOTO Latvijas Okupācijas muzejs FOTO Latvijas Okupācijas muzejs FOTO Latvijas Okupācijas muzejs Latvija piedalās Gēteborgas grāmatu gadatirgū Izstādītas grāmatas un notika seminārs par Imantu Ziedoni No 26. līdz 29. septembrim Zviedrijā, Gēteborgā, notika starptautiskais grāmatu gadatirgus Bok & Bibliotek, kurā Latvijas Literatūras centrs (LLC) iepazīstināja ar labākajām un skaistākajām Latvijas grāmatām, Latvijas literatūras tulkojumiem citās valodās, kā arī organizēja semināru par Imantu Ziedoni. LLC stendā bija izvietoti grāmatu mākslas konkursā Zelta ābele godalgotie izdevumi, Latvijas literatūras gada balvu ieguvušās grāmatas, bērnu grāmatu kolekcija un latviešu literatūras tulkojumi zviedru, angļu, vācu un citās valodās. Latviju ar atsevišķiem stendiem Gēteborgā pārstāvēja arī vairākas tipogrāfijas: Jelgavas tipogrāfija, Livonia Print un Preses nams Baltic. Ceturtdien, 26. septembrī notika seminārs Brīvība ignorēt varu, kurā par Imanta Ziedoņa dzeju un personību runāja latviešu žurnāliste, kritiķe un tulkotāja Ieva Lešin- Latvijas stends Geteborgā. Turpinājums 15. lpp.

8 8. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 17. oktobrī Māra Branča skatījums Vectēva piemiņai Pēdējā laikā daudz runājam par trim mūsu glezniecības vaļiem Jani Rozentālu, Vilhelmu Purvīti un Johanu Valteru, taču pilnīgi noklusējam vēl vienu mākslinieku viņu vienaudzi, kura loma latviešu mākslā ir tikpat nozīmīga, Richardu Zarriņu (Latvijā raksta Rihards Zariņš, ). Tādēļ 9. oktobrī bija priecīgs notikums Riharda Zariņa mazdēls Aivars Celmiņš no ASV Misiņa bibliotēkā noturēja priekšlasījumu par vectēvu. Runātājs pastāstīja, ka slavenais grafiķis ir dzimis Valmieras apriņķa Ķieģeļu muižā, kur viņa tēvs bija pārvaldnieks, taču topošā mākslinieka bērnība aizritēja skaistajā Līgatnē. Vēlāk vecāki pārcēlās uz Latgali, tādēļ skolas gaitas viņš pavadīja Kurzemes muižniecības skolā Grīvas miestā. Te viņa skolotājs arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis, kurš vēlāk projektēja tagadējo Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēku Krišjāņa Valdemāra ielā, ievērojis audzēkņa dotības, mācīja viņu zīmēt un ieteica doties uz Pēterburgu studēt. Tā arī Rihards Zariņš rīkojās. Censonis apmetās pie saviem radiem toreizējās Krievijas galvaspilsētā. Kādu laiku pamācījies Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, viņš iestājās barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. Mazdēls atgādināja, ka vectēvs bija ļoti strādīgs un centīgs. Tas bija arī par iemeslu tam, ka pēc cara nāves gadā izsludinātajā konkursā Rihards Zariņš ieguva 2. vietu par izgatavotajām zeltlietām. Tas pavēra ceļu latviešu studentam pie bagātajiem pasūtītājiem, nodrošinot mācības. Skolu viņš beidza ar ārzemju stipendiju. Viņš Aivars Celmiņš. Aivars Celmiņš pēc priekšlasījuma. papildinās Vācijā, Austrijā un Parīzē, īpaši izceļamas ir studijas pie slavenā oforta meistara Vīnē Viljama Ungera. Tās bija īpaši sekmīgas Rihards Zariņš saņēma stipendijas pagarinājumu. Kad mākslinieks atgriezās Pēterburgā, viņam piedāvāja vadīt oforta darbnīcu barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, taču viņš piekrita strādāt Krievijas valsts papīru spiestuvē, kurā ar laiku izkalpojās līdz pat tehniskā direktora vietai, veikdams daudzus nozīmīgus pasūtījumus cara ģimenei. Nokalpojis šai spiestuvei tieši 20 gadus un būdams īstens Latvijas patriots, nodibinoties neatkarīgai valstij, Rihards Zariņš atgriezās dzimtenē. Te viņš kļuva par Valsts papīru spiestuves direktoru un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcas vadītāju, izaudzinādams prāvu pulku lielisku latviešu grafiķu. Daudz uzmanības tika pievērsts mākslinieka daiļradei, parādot viņa izcilākos darbus, neaizmirstot viņa devumu latviešu etnogrāfijā. Pati priecīgākā ziņa nāca priekšlasījuma beigās, kad uzzinājām, ka mazdēls Aivars Celmiņš laikrakstu Laiks un Brīvā Latvija redakcijas iedibinātajā sērijā Laika grāmata gatavojas publicēt vectēva atmiņas, kuras viņš sarakstījis mūža beigās, kad atstāja visus amatus. Tā tiks atzīmēta Riharda Zariņa 145. dzimšanas diena. Māris Brancis FOTO Māris Brancis FOTO Māris Brancis Jauns un traks... Turpinājums no 2. lpp. apzinātas aktieru dotības koristu rindās. Protams, ļoti palīdzēja profesionāls aktieris un režisors Ēriks Strauts ar savu plašo pieredzi un komedianta talantu. Kora dāmas un kungi piebalsoja, kur prasījās, un muzikālo atbalstu sniedza diriģente Lilita Daenke. Pēc pārtraukuma sākās muzikālā programma ar klavieru solo. Jauniņā Lija Pfeiler mūs iepriecināja ar diviem klasiskiem klavieru darbiem. Ceram no viņas dzirdēt arī turpmāk. Tad koris uz skatuves veica balss iesildīšanas vingrinājumus; ja jau simfoniskais orķestris var skaņoties publikas priekšā, kādēļ ne koris? Šķobīja ģīmjus un plātīja mutes, nu tīri kā ērmi. Bet labi skanēja. Dziedot laikam tomēr jātaisa mute vaļā. Pirmās divas dziesmas bija par meitām: Meita gāja uz avotu un Maza biju, bet jau gudra. Kungi tika pie dziedāšanas ar Es izjāju prūšu zemi, un tad bija publikai kārta pavingrināt balss saites ar Kur tu augi, daiļā meita? Vēlāk visi nodziedājām arī Tautiešam apsolīju. Tad atkal pārsteigums: pagājušās Kultūras Dienās jaunizceptais muzikālais ansamblis Elundē, tas ir, ģimenes Laurs un Daenke, nospēlēja trīs gabalus, izmantojot vairākus instrumentus: kontrabasu, čellu, flautu, kokli, akordeonu un sitamos instrumentus. Jauka dažādība, kā jau kabarē pēcpusdienai piederas. Kora dāmas vien nodziedāja Es bij meita, man bij vara, un tad kungi pierādīja, ka arī šai globalizācijas un importpreces laikmetā viena izvēle vēl pastāv, kur ir iespējams saglabāt tīri latviskās vērtības, jo Mana mīļā ir Made in Latvia no matu galiņiem līdz papēžiem. Programma beidzās ar Novij man, māmuliņa un Tā es tevi mīlēšu. Mīļā Mildiņ, tik garu vēstuli sen nebiju Tev rakstījusi, bet tik jauku sarīkojumu īsāk nevarēju aprakstīt. Vēl jāpiemin drukātā programmas lapiņa, kurā bija ne tikai programma, bet arī kopdziesmas, bufetes piedāvājums ar visām cenām, daži labi padomi un ļoti interesantas bildes! Sarīkojumu vadīja Gunta Rudzīte, un par loteriju rūpējās Rita Pillupa ar palīdzēm Annu Didrichsoni un Irēni Baivotersu (Bywaters). Gaidīšu no Tevis kādu rindiņu. Visu labu! Gunta

9 Ceturtdien, gada 17. oktobrī Laikraksts Latvietis 9. lpp. Dziedot mūžu dzīvojošie jeb pārdomas pēc TRIO Šmite, Kārkle, Cinkuss koncerta Jau iepriekš priecājos par gaidāmo TRIO Šmite, Kārkle, Cinkuss koncertu Portlandē, g. 8. oktobrī, jo par šo mūziķu priekšnesuma patiesumu un kvalitāti nebija šaubu, tālab droši pierunāju sev kompānijā uz 80 jūdžu attālo Portlandi arī divas amerikāņu paziņas, kam pasaules tautu kultūra un mūzika diezgan plaši pazīstama. Un koncerts tiešām nelika vilties ne man, ne manām līdzbraucējām, un domāju, ka nevienam, kas 8. oktobra vakarā ieradās latviski rudenīgās noskaņās sapostajā Oregonas Latviešu biedrības nama zālē. Tradicionālā jeb tautas mūzika vispatiesāk skan tiešsaistē ar klausītāju tā iet no sirds uz sirdi. Cittautiešiem iejusties un dziesmas izprast palīdzēja Ivara Cinkusa atraktīvie skaidrojumi angļu valodā. Bet Zanes Šmites rāmais smaids un stāsti par atsevišķām dziesmām un dziedāšanas dziļāko jēgu, un saikni ar latviešu dzīves ritumu un parašām padziļināja arī manas zināšanas par it kā jau sen zināmām lietām. Brīžiem grūti bija noticēt, ka priekšnesumu sniedz tikai trīs vieni un tie paši dziedātāji, jo trīsbalsīgie salikumi kopā ar Kristīnes Kārkles vijoli un ritma bungām zem Ivara pirkstiem, skanēja kupli un krāšņi. Bet vispārsteidzošākā bija balss tembru un jāpalaiž ganiņam, lai sasauktos ar kaimiņu ganiem, vai arājam tīrumā, kad vajadzēja sasaukt kādu mājinieku, un vienkārši pavasarī, kad sirds grib vai visai pasaulei izgavilēt savu prieku par dabas atmodu. Otrajā koncerta daļā TRIO pievienojās arī akordeonists Edgars Kārklis, un nu gāja vaļā tik lustīgi kā Latgales kāzās, kuras joprojām svin vairākas dienas un tiek dzerts, dziedāts un dancots uz nebēdu. Zāles sienas vibrēja, un dziedātāji palaida balsis tā, lai var dzirdēt pār deviņiem novadiņiem. Grīda rībēja, arī klausītājiem piepalīdzot sist takti deju ritmiem un ēverģēlīgām dzērāju dziesmām, kas dzīves svinēšanā nebēdā ne par pašu nāvi kad es nomiršu, rociet man krogā zem galda. Šis TRIO koncerts, manuprāt, manifestēja latvietību tās visaugstākajā un tīrākajā pakāpē, un to mums piedāvāja patiešām kaismīgi latviešu tautas mūzikas un folkloras kopēji un ļoti profesionāli mūziķi. Diemžēl, publikas zālē bija pamaz, lai gan apraksts par gaidāmo koncertu un mūziķiem bija gan nesen iznākušajā latviešu avīzē, gan tika visiem pa e-pastiem izsūtīts un atgādināts. Varbūt, ka pats žanrs folkmūzika dažam nez kāpēc saistās ar skaļu balsu gaudošanu pretstatā gaumīgai kora dziedāšanai? noskaņu dažādība, it īpaši Zanes Šmites Pati esmu Latvijā pietiekami dziedājumos no meitenīgi maiga, liriska soprāna līdz varenam atvēzienam īstā saimniekmātes tembrā vai bravūrīgā alus dzērējā. Bet dažviet apklusa vijole un bungas, un skumjais latgaliešu meitu Jāņu rīta, kā arī līgavas māsu pirmskāzu bezgala maigais un izjustais sieviešu divbalsīgais dziedājums izvilināja kādu asaru pat tiem, kas latviski ne vārda nesaprata. Savukārt skudriņas skrēja pār muguru, klausoties Ivaru kaismi izdziedam vai visu dvēseli vīrišķīgajā solo dziedājumā. Koncerta pirmajā daļā bija dzirdamas vairāk klusinātas un niansētas dziesmas, kam pretstatā bija arī piemēri tam, kā senākos laikos balsis bija daudz bijusi brīvdabas pasākumos, kuros tikai tā īsti iespējams novērtēt folkloras grupu dziedāšanas manieri nevis vārgu pīkstēšanu, pēc kā ārtelpā izklausās ikviena vidusmēra balss ierastajā kora dziedāšanas stilā, bet dziedāt tā, lai trīc kalni un skan meži, kad dzied un gavilē. Nu bija iespēja arī ASV dzirdēt šīs autentiskās dziedāšanas profesionāļus ne tikai pārdrošā skaļumā, bet arī maigā klusumā. Es izjūtu patiesu cieņu pret to ilggadīgo un pašaizliedzīgo darbu, ko Latvijā veic folkloras grupu dalībnieki, neatlaidīgi popularizējot visas latviešu tautas kultūras pamatvērtības dainas, tautas dziesmas un dejas, kā arī tautas tērpu valkāšanu, gadskārtu tradīciju Ziemeļamerikas turnejas afiša. kopšanu. Jo vai tie ir Miķeļi, Mārtiņi, Ziemsvētki, Meteņi, par Lieldienām un Jāņiem pat nerunājot, tie ir folkloras ansambļi un kopas, kas Brīvdabas muzejā, Turaidas Dainu kalnā un citās Latvijas vietās gadu no gada pulcē cilvēkus, rāda un māca tautas tradīcijas un iesaista visus dziesmās, rotaļās un dejās, kā vienīgo atlīdzību par savu darbu saņemot vien prieka dzirkstis cilvēku acīs un varbūt kādu pateicības vārdu. Ja salīdzina tautas kultūru ar koku, kas aug un arvien vēl zarojas, tad folklora ir šī koka saknes. Tā ir rupjās maizes dona, bez kuras arī Dziesmu un Deju svētki būtu zaudējuši autentisko latviskumu un izšķīduši šodienas kosmopolītiskajā pasaulē. Domāju, ka tieši šo pašaizliedzīgo kultūras sakņu kopēju liels nopelns ir arī tas, ka Dziesmu svētki joprojām vēršas plašumā un Latvijā koros iesaistās arvien jauni dziedātāji, ka šīgada Deju svētkos bija rekordliels dejotāju skaits, jo kā gan var vienaldzīgi palikt malā, kad spēlē un dzied tā, kā to savā koncertā dara Šmite, Kārkle (pareizāk Kārkļi) un Cinkuss! Gundega Šnepste Oregonā, g. 13. oktobrī Annas Ziedares VV Turpinājums no 6. lpp. Anna aizsaulē mierīgi smaida, ka viņas vīzija turpinās. Dzintari ir skaists, latvisks izglītības īpašums, kur vasaras vidusskolnieki ērti dzīvo. Viesi brauc no Latvijas iedvesmot jauniešus (te ir jāpiemin Artūru Uškānu, kurš ir vairākas Latvijas ziemas veltījis, strādājot vasaras vidusskolā). Vairāk un vairāk VV skolnieku, kā arī skolotāju ir dzimuši Latvijā, kas tagad dzīvo Austrālijā. Bet ir lietas, kas nav mainījušās: jaunieši klasē mācās latviešu gramatiku, literatūru, ģeogrāfiju, vēsturi, ticības mācību un dziedāšanu; viņiem ir jācenšas runāt latviski; piedalās korī, teātrī, muzikālos priekšnesumos, daiļamatnieku mācībās; brauc uz jūrmalu, priecājās un pavada jaukas brīvdienas latviskā vidē gadā Vasaras vidusskolai būs lieli svētki, uz ko es aicinu visus kādreizējos tās apmeklētājus: skolniekus, vadītājus, skolotājus, darbiniekus un AZVV draugus. Skola sāksies 2. janvārī un beigsies piektdienas vakarā, 17. janvārī ar izlaiduma aktu un koncertu Tālavas Lielajā zālē. Sestdien, 18. janvārī notiks 40 gada jubilejas balle. Gaidām visus! Lūdzu sludiniet tālāk, gribam redzēt visus mīļos draugus! Šogad vēl ieradīsies daiļamatniecības skolotājs, audējs Māris Maniņš no Rīgas. Viņu sponsorē Melburnas daiļamatniecības kopa. Vēlamies jautāt, vai kāds varētu mums aizdot aužamās stelles? Būsim ļoti pateicīgi! Pieteikšanās uz AZVV skolu, sazinoties ar Lilitu Daenki loreto.sa.edu (mob. tālr ). AZVV vadītāja Lilita Daenke

10 10. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 17. oktobrī NNN šogad Toronto Latviešu Fonda gada sapulce Latviešu Fonda gada sapulce un NNN (nedēļas nogale nākotnei) 2013.g. notika Toronto, 28. un 29. septembrī. Esam savas vēstures un pagātnes pētīšanas laikmetā. LF ir atbalstījis vairākus tādus projektus par latviešu gaitām pasaulē. Liekas svarīgi precizēt gadu, jo skatoties uz veciem paziņojumiem, ir ļoti grūti pateikt, kad kas ir noticis, ja rakstīts tikai šogad. Arvien paturot prātā savu galamērķi atbalstīt latviešu kultūru un izglītību, padome aktīvi strādā, lai paturētu LF dzīvotspējīgu, un tam vajadzīgs ikdienas darbs, pavairot biedru skaitu, pavairot ienākumus un pacelt LF atpazīstamību. Kaut gan tas notiek lēni, darītājiem ir zināms gandarījums. Uz Kristīnas Sīmanes-Laimiņas LF informācijas pēcpusdienu ASV bija ieradušies kādi 50 ALJA jaunieši. Tija Kārkle uztur LF mājas lapu, strādā Facebook ar Latviešu Fonda 600 draugiem un sazinās ar katru, kam ir jautājumi par LF. Pēc gada pārtraukuma viņa ir atkal ievēlēta LF padomē un uzņemsies kasieres pienākumus. Paplašinot LF demokrātisko tradīciju, dalībniekiem balsot par projektiem, tagad mājas lapā dalībnieki var iepazīties un izteikties par iesūtītiem projektiem. Ieteikumus padome izskata pirms pieņem lēmumus. Arvien vairāk jārēķinās ar dzīvi divās kultūrās un valodās. Ilze Pētersone ir pārtulkojusi dokumentus angliski, un protokoli tagad ir abās valodās. LF uz vienu gadu dāvina dalībnieka tiesības jauniešiem, kas beidz latviešu vidusskolas šai kontinentā. Pēc tam jaunais cilvēks var pats turpināt uzturēt savu dalībnieka statusu. Fondam ir 7 jauni dalībnieki, kas vairo vajadzību apmierināt intereses dažādām paaudzēm. Uz LF pilnsapulci Filadelfijā g. bija ieradušies 23 dalībnieki, kas kopā ar pilnvarām pārstāvēja 111; Toronto g. bija ieradušies 25, kopā ar pilnvarām pārstāvēti 147. Par projektiem g. balsoja 220 dalībnieki, kas ir vairāk nekā g., bet ir tikai puse no balsstiesīgajiem. Vēl viens darba lauks pacelt interesi par LF jau esošajos dalībniekos. Iepriecinošs bija ieguldījumu lietvedes Brigitas Rumpēteres ziņojums, ka LF vērtība pēdējā gadā pavairojusies par apm. $ Aija Mazsīle seko gan lielo, gan mazo projektu izpildei, kas saņēmuši LF atbalstu. Kopš gada vēl aktīvi/nepabeigti ir 20 projekti. Viņa arī brīdina projektu izpildītājus, ja tie nespēj nokārtot nepieciešamās saistības ar LF, ka projekts tiks slēgts. Šogad nāk klāt vēl trīs lielie projekti Trio koncertturneja Ziemeļamerikā, gada deportācijas vagons Okupācijas muzejam un Latviešu Latviešu fonda padome No kreisās pirmā rindā: Aija Mazsīle, Tija Kārkle, Ilze Pētersone. Otrā rindā: Renāte Kenija (Kenney), priekšsēde Kristīna Sīmane-Laimiņa, Astrīda Ezergaile, Brigita Rumpētere. valodas gramatikas (vārdu locīšana) App, kas visi saņēma pilnu pieprasīto summu, un nepilnu pieprasījumu saņēma Dzintras Gekas pieteiktā dokumentālā filma Dieva putniņi (trimdas bērnu likteņi). No jauna padomē ir ievēlēta Astrīda Ezergaile, sekretāre. Nākamā gada projektu atbalstam piešķiramā summa tika nolikta uz $ mazajiem projektiem, ko piešķir padome $10 000, lielajiem projektiem, par kuriem balso visi LF dalībnieki, $ Nākamā gada sapulce un NNN paredzēta Mineapolē, bet datumu izvēlēsies vēlāk. Vakara programmā bija Imanta Ziedoņa daudzinājums, ko vadīja Anita Liepiņa. Viņš ir Toronto bijis un savu dzeju lasījis divas reizes gadā, braucot ar PSRS tūristu grupu, un otro reizi kopā ar dzīvesbiedri Ausmu Kantāni uz Matīsu ģimenes privātu izsaukumu gadā. Ziedoņu izsaucēja un nama māte Ināra Matīsa dalījās savos iespaidos, īpaši, kāpēc viņi toreiz izlēmuši Imantu un Ausmu uzaicināt; Lilita Tannis lasīja dzeju, kas bija rakstīta pēc Latvijas brīvības atgūšanas, un Voldemārs Gulēns stāstīja savus novērojumus. Baiba Rubesa bija atsūtījusi aprakstu par to, kā tapa Toronto literāta Barry Callaghan tulkojums Imanta Ziedoņa dzejai ar nosaukumu Flowers of Ice. Bija klipi no Imanta un Ausmas lasījumiem gadā un g. dokumentāla filma paša Ziedoņa ierunāta autobiogrāfija. Svētdien apskatījām klipus no trim LF atbalstītiem projektiem. Trīs epizodes no dokumentālas filmas, ko Brazīlijas latviešu draugu biedrība sadarbībā ar Latvieši pasaulē muzejs un pētniecības centrs veido par kolonijas Vārpa izveidošanu Brazīlijas mūžamežā. Filmas pirmizrāde paredzēta gadā Rīgā. No Māras Pelēces projekta Trimda dimd, ar ieceri veidot īsfilmas, katru ap 10 minūtes garumā, kuras tad raidīs tīmeklī; skatāmas bija sarunas ar mūziķiem Gati Gaujenieku, Arnoldu Kārkli, Vilni Baumani un dzejnieku Juri Kronbergu. Mikus Meirāns bija atsūtījis intervijas ar tā laika jauniešiem, kas izsakās par Atmodas laika pārmaiņām savā dzīvē. Par savu filmu viņš saka: Galvenā spriedze veidojas no filmas veidotāju filmas izpētes nobeigumā izvirzītas tēzes, proti, atmodas laiks radikāli ietekmēja tā laika pusaudžu nenobriedušo psihi un strauji koriģēja dzīves uzskatus... Par to tad runā filmā intervētie. Noslēgumā vēl redzējām Norberta Klaucēna atbalstītu filmu Gājiens ar krokodilu. Krokodila skulptūru ved pa Kurzemi uz Arvīda Blūmentāla dzimtajām mājām. Pats Arvīds Austrālijā pazīstams kā krokodilu mednieks. Imanta Ziedoņa scenārijs ir skats uz latviešu likteņiem Latvijā, pasaulē un dzīvi Kurzemē gadā. Gribu pieminēt Kristīnas Sīmanes-Laimiņas veidoto reklāmu uz Toronto pilsētas silueta trīs lielās, pazīstamās gurķu burkas ar NNN, kas redzami savieno Kanādas Latviešu Centru ar Toronto pilsētu. Anita Liepiņa FOTO Aivars Vinters PBLA valdes sēdē Rīgā Turpinājums no 5. lpp gada 21. jūnijā Beļģijas Karalistes galvaspilsētā Briselē, lai atzīmētu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā noslēgumu. 15. Tā kā latviešu vēlētāju skaits un aktivitāte ārzemēs strauji aug, PBLA valde aicina diasporas organizācijas sadarbībā ar Latvijas Centrālo vēlēšanu komisiju un Latvijas vēstniecībām ārvalstīs veidot papildus vēlēšanu iecirkņus latviešu diasporas mītnes valstīs. PBLA valde aicina atvieglot balsošanas procesu pa pastu, plašāk ieviešot Minsterē (Vācijā) jau īstenoto praksi, pirms vēlēšanām organizējot īpašas pasu zīmogošanas akcijas vietās (ārvalstīs), kur mīt daudzi vēlētāji. PBLA pārstāvniecība

11 Ceturtdien, gada 17. oktobrī Laikraksts Latvietis 11. lpp. Nāk rudens izgreznot Latviju... Piemiņas koncerts dzimšanas dienā Otrdien, 8. oktobra vakarā kinoteātrī Splendid Palace notika komponistam Uldim Stabulniekam veltīts piemiņas koncerts Stabulnieks. Čaks. Rīga. ar domu, iegūtos līdzekļus izlietot piemiņas plāksnes uzstādīšanai pie komponista dzimtā nama A. Čaka ielā. Koncerta režisors Voldemārs Šoriņš, mūziķi Vintāža, bērnu koris Omnes no Aijas Kukules mūzikas studijas, standartdeju dejotāju pāris; solisti Juris Vizbulis, Ēriks Zeps, Rūta Dūduma, Ivo Grīsniņš Grīslis, Niks Matvejevs, Ieva Pļavniece, Ojārs Grīnbergs, un visus kopā sasaistīja Jānis Skanis ar Čaka dzejoļiem par Rīgu. Uz skatuves bija radīta izteikta noskaņa, ko ļoti veiksmīgi papildināja Rīgas skati uz ekrāna, savukārt Ievas Pļavnieces un Jāņa Skaņa aktiermeistarība viņu īsajos saspēles brīžos bija ļoti piemērota tandēmam Stabulnieks Čaks. Skatītāji bija brīnišķīgi, jo bija ieradušies tik tiešām komponista Ulda Stabulnieka mūzikas cienītāji. Dziesmu Nāk rudens izgreznot Latviju, visi klausījās kājās stāvot, tāpat kā tās atkārtojumu. Paldies koncerta organizētājiem un producentam Jurim Milleram. Tas bija ļoti jauks koncerts! Arī Splendid Palace svin jubileju 90! Grezno kinoteātri rokoko formās ar sienu un griestu gleznojumiem, skulpturāliem veidojumiem, garderobi un kafejnīcu atklāja gadā kā pirmo kinoteātri Baltijā, kur sāka demonstrēt skaņu filmas. Aina Gailīte Skaistākās dziesmas atkārtojums. Jānis Skanis Uldim Stabulniekam veltītā piemiņas koncertā. FOTO Aina Gailīte FOTO Aina Gailīte Pjotrs Avens Kļūst par Latvijas Universitātes Goda doktoru Sestdien, 28. septembrī, Pjotrs latviešu strēlnieku divīzijas karavīrs, Avenam tika piešķirts Latvijas Universitātes (LU) Goda doktora nosaukums. valsts amatpersona, uzņēmējs, P. Ave- represēts. Šodien P. Avens ir krievu Jaunais goda doktors tika sveikts Senāta svinīgajā sēdē, kas notika par tājs Latvijā, vada Latvijas-Krievijas na Labdarības fonda Paaudze dibinā- godu LU 94. gadskārtai. LU Goda Lietišķās sadarbības padomi. doktora nosaukums Maskavas Ekonomikas augstskolas profesoram P. Avesitātes Ekonomisko fakultātē Studējis Maskavas Valsts Univernam tika piešķirts par viņa zinātnisko gados P. Avens bija Starptautiskā un praktisko ieguldījumu Latvijas attīstībā un sadarbībā ar Krieviju, kā arī burga, Austrija), vienlaikus darbojoties Institūta zinātniskais biedrs (Laksen- atbalstu Latvijas Universitātei. kā PSRS Ārlietu Ministrijas padomnieks. No līdz gada jūnijam Latvijas Universitāte ir vadošā Latvijas augstskola, kuras studenti ir ieņēmis Alfa bankas prezidenta amatu gadā žurnāls Institutional ir viens no būtiskākajiem resursiem Latvijā tieši izglītotas, uz attīstību Investor nosauca P. Avenu par labāko vērstas personības veido valsti. Esmu uzņēmēju finanšu pakalpojumu nozarē patiesi pagodināts par Latvijas Universitātes piešķirto Goda doktora nosau- un grāmatu autors par ekonometriju un Krievijā. P. Avens ir neskaitāmu rakstu kumu, akcentē Pjotrs Avens. Krievijas lauksaimniecības problēmu Uzņēmējs, mecenāts, ekonomikas reformēšanu. Viņš ir Krievijas Ekonomikas skolas valdes loceklis un Valsts zinātņu doktors Pjotrs Avens dzimis Maskavā. Vectēvs Jānis Avens bija Universitātes profesors Augstākās Pjotrs Avens, LU rektors Mārcis Auziņš. Ekonomikas skolā, kur vada semināru par Īpatnības mijiedarbībā starp uzņēmējiem un valdību Krievijā. Fonda dibinātājs ir arī pazīstams kā liels mākslas pazinējs un mecenāts, kura uzmanības lokā ir arī atbalsts izglītības jomā gan Latvijā, gan Krievijā. Igors Barss P. Avena labdarības fonda Paaudze direktors Abonējiet laikraksta Latvietis drukāto izdevumu! Abonements $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Dāviniet sev vai citam! Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic Čeki rakstāmi: Sterling Star Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī

12 12. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 17. oktobrī Maigā vara pārmet Latvijai Turpinājums no 1. lpp. Konferences kopskats. Pie mikrofona Vineta Poriņa. organizāciju veidojis par starptautisku tīklu. Piemēram, tās atzara Somija bez nacisma pārstāvis runāja par nepilsoņu pazemošanu Latvijā un nacionālistu pastāvošo režīmu. Bija redzams, ka Krievijas maigās varas organizācija Pasaule bez nacisma monopolizē debates pat EDSO konferencē. Piedalījās arī Latvijas Cilvēktiesību komiteja (A. Kuzmins, N. Jolkina, A. Solopenko). Kuzmins pauda to, ka Latvijai jāpieļauj vēl plašāka minoritāšu valodu izplatība, kā tas ir līdz šim. Pastāvīgajiem iedzīvotājiem jāļaujot piedalīties pašvaldību vēlēšanās, jāpieļaujot arī dubultā pilsonība Latvijai ar EDSO dalībvalstīm, tātad arī ar Krieviju u.c. bij. PSRS teritorijā esošajām valstīm. Latvijas Antifašistu komiteju pārstāvēja J. Korens, kurš kopā ar V. Engelsu uzstājās pasākumā par agresīvo nacionālismu un ksenofobiju modernajā Eiropā, prezentējot rezultātus par atsevišķām Eiropas valstīm gadā. SC Saeimas frakcijas konsultante E. Krivcova konferencē šoreiz bija reģistrējusies kā pilsoņu konsultāciju biroja Conscentia pārstāve. Arī A. Gapoņenko, kas pārstāv Nepilsoņu kongresu, bija starp reģistrētajiem dalībniekiem. Baltijas valstis kritizēt bija reģistrējies arī Krievijas antidiskriminācijas centrs Memoriāls un Krievu pasaule. Konferencē tika izplatītas Krievijas tautiešu cilvēktiesību organizāciju antoloģija Tiesības un patiesība ar vāka foto Krievi nepadodas! (132 lpp., izd. Baltijas pasaule), kurā kritizēti Baltijas, Moldovas u.c. valstu iekšpolitikas jautājumi. Lai arī SC un PCTVL politiķus konferences pirmajās dienās nesastapu, daudzo maigās varas NVO no Krievijas un Latvijas runātāju pārmetumi Latvijai bija identiski vairāku SC politiķu retorikai publiskajā telpā. Iepretim aptuveni desmit negatīvi pret Latviju noskaņotajām NVO I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētāja R. Haradžanjana teiktais konferences pirmajās dienās bija vienīgais pozitīvais viedoklis no Latvijas NVO. Pasākuma otrajā nedēļā piedalījās arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks M. Cepurītis. Gribu uzsvērt, ka ļoti būtiski, lai šo uz gada lielāko EDSO pasākumu ar NVO ierastos vēl citas NVO no Latvijas u.c. valstīm, kas varētu paust objektīvu skatījumu par situāciju Latvijā. Lai atspēkotu negatīvo, piedalījos Pasaule bez nacisma rīkotajā pasākumā, kurā Engelss un Korens prezentēja minēto pētījumu. Diskusijās runāju par abu totalitāro režīmu, ieskaitot antisemītisma un holokausta noziegumu nosodījumu, vienotas Eiropas vēstures izpratnes veidošanu, par sasniegto Eiropas Parlamentā (EP) šajā sakarā, lai pretotos maigajai varai, kad tiek apšaubīta LR tiesiskā turpinātība, Satversmes vērtības. Sesijā par ultranacionālismu un ksenofobiju vērsu uzmanību uz to, ka pēdējos gados aizvien apjomīgāks kļūst ekstrēmais nacionālisms Krievijā, jo īpaši pret cilvēkiem no Kaukāza reģiona un Āzijas. Šie ekstrēmā nacionālisma un šovinisma pārstāvji veido kontaktus ar Latvijā dzīvojošajiem nelojāliem iedzīvotājiem, piemēram, referenduma rosinātājiem par otro valsts valodu, kā arī par Latgales atdalīšanu. Raksturoju to, ka referenduma rosinātāju iecere par krievu valodu kā par otro valodu Latvijā izgāzās pilnībā, un referenduma rezultāts bija apliecinājums cilvēku ticībai valsts suverenitātei, stabilitātei un drošībai. Krievijas situācijas sakarā ieteicu nekavējoši uzsākt dialogu, piedāvājot jau esošos EDSO instrumentus. Abas manas runas emocionāli aprakstījis SC deputāts Rīgas Domē, arī Pasaule bez nacisma valdes loceklis, NVO Atdodiet mums mūsu vārdus! (pret galotņu rakstību latviešu valodā LR pasēs) un Eirāzijas televīzijas un radio akadēmijas Latvijas biroja vadītājs R. Pankratovs intervijā laikrakstam Vesti. Viņš, būdams Rīgas Domes deputāts, Varšavā cilvēktiesību pasākumā pārstāvēja nevalstisko organizāciju. Pankratovs intervijā minējis daudz faktu sagrozījumu saistībā ar manu teikto. Arī Gapoņenko sociālajā tīklā paudis savu neapmierinātību par to, ka publikācijās aicinu citugad EDSO cilvēktiesību pasākumā piedalīties tādām NVO, kas paustu objektīvu viedokli par nacionālo minoritāšu stāvokli Latvijā. Vienīgo minoritāšu pārstāvi no Nacionālo kultūras biedrību asociācijas Rafi Haradžanjanu kurš Varšavā pauda pozitīvu viedokli par minoritāšu situāciju valstī, šie cilvēktiesību aktīvisti dēvē par minoritāšu asimilācijas piekritēju. Tātad lojāls mazākumtautības pārstāvis, kurš ciena valsts pamatvērtības, varot būt vienīgi asimilācijas piekritējs. SC frakcijas konsultante u.c. pēc Varšavas pasākuma ir norādījuši, ka minoritātes Varšavā esot meklējušas taisnību. Tomēr es novēroju, ka Varšavā bija daudz uzbrukumu un pat naidpilna, nemainīgi nievājoša attieksme pret Latvijas valsts pamatiem, Satversmes pamatvērtībām: valsts valodai, valstsnācijai, iekšpolitikas jautājumiem pilsonības sakarā, vēsturiskajiem notikumiem, pat latviešu valodas pareizrakstībai utt. Ar Latvijai naidīgo maigo varu jācīnās gan EDSO, gan citās sfērās. Nedrīkstētu pieļaut, ka starptautiskās organizācijas kļūst par Krievijas politikas instrumentu. Tur savs vārds ir sakāms gan Ārlietu ministrijai, gan Saeimas un EP deputātiem, gan NVO un pētniecības centriem. Šogad maijā Rīgā jau notika šai tematikai veltītā konference EDSO Drošības kopiena no Vankūveras līdz Vladivostokai: realitāte vai ilūzija? (skat. arī: raksti/3556). Nākamā gada sākumā būs līdzīga satura konference arī ar nolūku pārrunāt šī Varšavas pasākuma pieredzi. Vineta Poriņa Saeimas deputāte (NA) EDSO Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja FOTO Vineta Poriņa

13 Ceturtdien, gada 17. oktobrī Laikraksts Latvietis 13. lpp. Ne tikai svētdienas draudze Mācītājs Mārtiņš Urdze Tas akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par stūra akmeni, (Mk.12,10) šie vārdi lasāmi Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes izdevumā. Ne velti tieši šie Svēto Rakstu vārdi izraudzīti, jo draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze, kurš dzimis Vācijā un savu teoloģisko izglītību ieguvis Vācijas teoloģijas augstskolās Berlīnē, Nirnbergā un papildinājis savas zināšanas arī veco ļaužu aprūpē, kas Vācijā ir īpaši attīstīta nozare, neparastā kārtā nav izvēlējies palikt finansiāli un sociāli nodrošinātajā Vācijā, bet pilnīgi labprātīgi un mērķtiecīgi devies uz savu dzimtas sakņu vietu Latviju, kur, nebaidoties no grūtībām, uzsācis savu kalpošanas darbu Dievam un savai tautai. Tas nudien izklausās gandrīz neticami, jo tieši otrādi Latvijas luterāņu mācītāji nodrošinātākas dzīves meklējumos ir devušies projām no Latvijas tieši pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kalpot ne tikai latviešu, bet arī amerikāņu vai vācu draudzēs. Kāpēc Mārtiņš izvēlējās šo neparasto, bet patiesi godīgo Kristum kalpošanas ceļu? Atbildes ir vairākas. Pirmkārt, varbūt tāpēc, ka šis aicinājums bijis jau asinīs, jo Mārtiņa tēvs Pauls Urdze bija mācītājs Oldenburgas apkārtnē un viņa onkulis Jāzeps Urdze bija mācītājs Bonnā. Arī Mārtiņa māte Gita Puce ir mācītāja Bredfordas, Līdsas un Mančesteras draudzēs Anglijā. Arī Mārtiņa tēvs savā laikā saskārās ar latviešu sociālajām problēmām Vācijā. Acīm redzot, dēls ir mantojis no tēva šo pārliecību, ka kristietība nav tikai vārdi, bet gan reāla palīdzība. Kā saka Mārtiņš Urdze: Es nevaru dzīvot, neapliecinot to, kas man ir asinīs. Otrkārt, Mārtiņš no savas pieredzes zināja, ka Vācijā tā ir mākslīga svētku latvietība, un viņš sāka interesēties: Kas es esmu? No kurienes nāku? Pēc Latvija neatkarības atgūšanas Mārtiņš Urdze redzējis neparastu sapni: Es nosapņoju, ka dzīvoju priekšpilsētā, bet tagad pilsētas centrā. Šis sapnis viņu pamudināja kopā ar ar savu māsu Tabitu un Tomu doties uz Latviju, jo bija izveidojusies pavisam cita situācija, jaunas iespējas arī jaunajiem trimdas latviešiem. Viņu mērķis bija izveidot Latvijā Sociālo centru. Tā viņi sāka meklēt vietu un partnerus. Mārtiņš skaidro, ka Vācijā nebija tik liela vajadzība pēc šīm zināšanām, jo Vācijā viss sociālās aprūpes jomā ir sakārtots, bet Latvijā šādas pieredzes vispār nebija gadā Mārtiņš Urdze pārcēlās uz Latviju. Kad viņš ieradās Liepājā, nekāds atbalsts no jebkādas organizācijas viņam nebija. Neviens viņu īpaši arī negaidīja. Vienīgi Inta Putniņa, kura jau bija iesākusi Liepājā darboties diakonijas laukā, viņam iesākumā palīdzēja, piemēram, iekārtoties dzīvot sociālajā mājā Ganību ielā, pilsētas nomalē. Tur dzīvošana kopā ar alkoholiķiem un dzīves pabērniem Mārtiņam nebija sveša lieta, jo vismaz teorētiski viņš bija ar šo problēmu iepazinies Vācijā studiju laikā. Grūtāk, kā Mārtiņš saka, bija atstāt draugus Vācijā. Taču Vācijas draugi bija tie, kuri sākumā palīdzēja veikt šo tilta funkciju starp Latviju un Vāciju. Šie kontakti gadiem ejot ir paplašinājušies. Un šodien tā nav tikai vienpusīga palīdzības sniegšana Latvijas trūkumcietējiem, bet tas ir savstarpējs garīgās bagātināšanās ceļš, kur vācu partneri mācās tuvāk iepazīt latviešu tautas mākslu, kultūru un tās vērtības, uz kurām gadu simteņos Dievkalpojumu Liepājas Krusta ev. lut. draudzē 28. sept. vada mācītājs Mārtiņš Urdze un arhib. Elmārs E. Rozītis. Liepājas Krusta ev. lut. draudzes Diakonijas centra darbinieces. No kreisās: Anita Rupeika, Karina Krieviņa, Jausma Puškare, Velta Maļika pie sociālās rehabilitācijas programmas ietvaros darinātajām rotaļlietām un keramikas izstrādājumiem. balstās visa eiropeiskā kultūra, kuras pamatlicēji ir gan latvieši, gan vācieši. Vera Rozīte FOTO Vera Rozīte FOTO Vera Rozīte Lasītājas vēstule Jautājumi tautiešiem Man ir pāris jautājumu tautiešiem. Augdama Pertā 50os un 60os gados, es atceros, ka mēs svinējām Ģimenes dienu. Man žēl, ka tas kaut kur izklīda, pazuda veikalos un nenozīmīgās dāvanās. Mans otrais jautājums ir šis: Vasaras skolas brīvdienas ir, apmēram, 6+ nedēļas, BET visas 3 latviešu nometnes notiek VIENĀ laikā. Mēs esam maza saujiņa un šķeļam to pašu. Ja kāds grib būt visās nometnēs, pašlaik tas nav iespējams. Vai tur nevar kaut ko mēģināt pārorganizēt, nerīvējot neviena goda pogas! Sadarbība!! Ināra Beklešova Teilore (Taylor) Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem. Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $25.