LATVIETISwww.laikraksts.com

Transcription

1 Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr gada 5. novembrī TĪMEKLĪ ISSN Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Ozolu audze Stradu pagasta Palienā pagājušajā vasarā. Tāda tā vairs nebūs nekad pēc tam, kad ceļa rekonstrukcija būs notikusi. Ērtāka ceļa dēļ upurē ozolu audzi Sabiedriskā doma sašķelta: vieni aizstāv ceļu, citi kokus Nerezultatīva bijusi dabas draugu vairāk nekā gadu ilgusī cīņa, lai saglabātu vismaz daļu ozolu alejas 10,7 kilometrus garajā Gulbenes-Rēzeknes ceļa posmā, kas atrodas Gulbenes novadā un kuru paredzēts paplašināt un asfaltēt atbilstoši valsts 1. šķiras autoceļa standartiem. Nav ņemts vērā nekas no Vides aizsardzības kluba un Latvijas Dabas fonda aktīvistu pērn oficiāli paustajiem iebildumiem pašvaldībai, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Ar zaļiem un sarkaniem krustiem marķētie ceļmalas vairāk nekā 870 koki ir nolemti nāvei. Oktobrī, skaļi nebrīdinot sabiedrību, ātri no ceļmalām sākuši zust ne vien tie, bet arī to celmi. Flinderiešu māju stāsti 60 gadu atcere Unikāla iela unikāli stāsti Sestdiena, 3. novembris sākās ar skumju ziņu... mūžības ceļā devusies pēdējā no oriģinālajiem Flindersa ielas iedzīvotājiem Velta Tumule; viņas, tāpat kā visiem šī stāsta turpmākajiem varoņiem, liela dzīves daļa pagāja šai pilsētā, šai ielā, pašu būvētā mājā. Bet stāsts sākās pirms 60 gadiem, kad Flindersa ielas (Flinders Street) pašbūvētās mājās, kuras stalti stāvēja starp apkārtnes lielajiem mandeļu dārziem, skanēja 33 latviešu balsis. Tas bija latviešu ciems, par ko jau pirms piecdesmit gadiem aprakstīja avīze Austrālijas Latvietis gadu sākumā 400 metru garā Flinders iela atradās Vudlandsparkā (Woodlands Park), neapdzīvotā vietiņā Edvardstauna (Edwardstown) apgabalā, Mariona (Marion) apriņķī gada pavasarī Švinku ģimene bija pirmie, kas atrada šai mandeļu paradīzē vietiņu, uzceļot pirmo māju. Dibinātājiem sekoja Ozoliņu, Dreimaņu, Skrastiņu, Rudaku, Tumuļu, Kronīšu, Začestu, Rozentālu ģimenes, Brigmaņu, Pauliņu, Pukstu, Grīnmaņu pāri, Osis Krūmiņš, Arvīds Lūks, Alise Stelberga, Pēteris Jaudzems un Erna Tomane. Pēc Otrā pasaules kara un vairākus gadus jau pavadījuši Vācijas DP nometnēs, šie tautieši atbrauca uz Austrā- Turpinājums 14. lpp. Viss notiek likumīgi Paredzēts, ka ceļa P36 Rēzekne-Gulbene posma rekonstrukciju no tilta pār Pededzi līdz Gulbenei veiks par vairāk nekā 4,3 miljoniem latu. Akciju sabiedrības Ceļuprojekts izstrādātajā būvprojektā pēc akciju sabiedrī- Turpinājums 16. lpp. Saturs Austrālijas ziņas...2, 5, 6, 7 Latvijas ziņas... 1, 3, 6, 11, 13, 16 Latvieši pasaulē...6, 8, 12 Redakcijā...3 Flindersa ielas stāsti...1, 14, 15 AL54KD...4 Brīvības pieminekļi...9, 13 Māra Branča skatījums...10 Daugavas Vanagi...10 Nekrologs...15 Sēru vēsts...18 Datumi...17 Sarīkojumi un ziņojumi , 18, 19, 20 Lata kurss HRLINH*gjjaac+ FOTO Dacīte Beķere

2 2. lpp. Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 5. novembrī Piparkūkas Adelaides Vanagmājā Sākas gatavošanās Ziemassvētkiem Ikmēneša DV Adelaides nodaļas Vanadžu kopas sanāksmē nolēma atkal gatavot piparkūkas. Pamudinājums laikam bija tuvojošās Kultūras dienas un nemitīgie jautājumi kad vanadzēm būs piparkūkas? Tautas balss tika uzklausīta, un kopas vadītāja Regīna aicināja talciniekus un sadalīja darbus, Aija sagādāja nepieciešamās izejvielas, jo piparkūkām bija viņas recepte, pārējie meklēja pannas un instrumentus. Ātri pienāca liktenīgais 15. oktobris, un izrādījās, ka ir 15 talcinieki, bet nākamajā dienā to jau bija veseli 22. Patīkami, ka arī daži vanagi nekautrējās piedalīties šajā darbā. Lai sanākušie nedomātu, ka te būs tikai kāda izklaide, Aija jau agri no rīta mājās bija sagatavojusi pirmo mīklas laidienu. Un tad tikai sākās! Māris rullēja mīklu metru garās lentās ar savu speciālo makaronu ierīci, pieredzējušās formu meistares Vera, Biruta, Dzidra, Anita, Rasma, Rasa, Ilzīte, Paulīne, Anita, Anniņa veidoja daždažādas formas, Artūrs ar māksliniecisku izjūtu klāja glazūru (pilnās pannas obligāti bija jānoliek viņam pie kreisās rokas), Geņa un divi Jāņi kārtoja riekstus, Velta, Irmgarde un Regīna darbojās karstajā pozīcijā pie krāsnīm, Aija komandēja un Ilga maisīja mīklu, un abas pēc tam mīcīja tā, ka lielais virtuves galds knapi varēja noturēties savās ieņemtajās pozīcijās. Gatavās piparkūkas nonāca uz Induļa svariem un tad maisiņos. Tā čakli darbojoties ar rokām, sprēgājot jautriem komentāriem, pannas pildījās ar kārumiem un gaisā virmoja sendienu Ziemassvētku aromāts. Vispirms tika gatavotas Ziemassvētku Māris un Geņa. FOTO Ilga Vēvere No kreisās: Paulīne, Biruta, Dzidra, Vera, Geņa, Anniņa, Rasa, Rasma, Ilzīte. Aizmugurē: Velta un Irmgarde. sveiciena paciņas gandrīz vai 100 vecajiem tautiešiem. Nepaēdis strādnieks nav nekāds strādnieks, tādēļ bija padomāts arī par pusdienām un, kā jau latviešiem pieņemts, ar saldo ēdienu nobeigumā. Kas ir pats gatavojis piparkūkas, tas zina, cik tas ir fiziski grūts darbs un it īpaši cienījamu gadu cilvēkiem, bet neviens no talciniekiem nesūkstījās. Pusdienlaiks deva labu atelpu un atjaunoja izsīkušos spēkus, un darbs turpinājās. Uz dienas beigām valodas gan kļuva klusākas, bet manāmi atspirga, kad tika paziņots par pēdējā laidiena nodošanu Mārim rullēšanai. Bet ar piparkūkām pirmdiena nebeidzās, jo daļa no čaklajām vanadzēm vakarā vēl devās uz kora mēģinājumu. Nākamajā rītā sākās viss no gala, un neviltots prieks bija par vēl pieciem piparkūkniekiem. Tagad gan vairs smarža no krāsnīm nelikās tik sentimenta piepildīta, drīzāk jau virmoja gandarījums par raženo veikumu. Neliels garīgs satricinājums iestājās, kad pēkšņi pazuda elektrība tas nozīmēja visa procesa apstāšanos, bet par laimi, pārtraukums nebija ilgstošs. Pēcpusdienā negaidīti ieradās nodaļas priekšnieks Imants Kronītis. Kas nu būs! Izrādījās, ka smarža bija aizplūdusi pat līdz viņa mājai. Sākumā esot domājis, ka vanagmāja liesmās, tāpēc aši traucies šurpu, pa ceļam paķēris pāris tilpumus ar dzēšamšķidrumu. Kad Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem. Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $30. nu izrādījās, ka vainīgas ir piparkūkas, tad nolēma, ka nevar tak mantu laist postā un saturam pievienoja dedzīgus pateicības vārdus čaklajiem darītājiem. Tā, lūk, Adelaidē sāk gatavošanos Ziemassvētkiem! Ilga Vēvere Published by Sterling Star Pty Ltd ABN Redakcija / Editorial Office: Sterling Star PO Box 6219 SOUTH YARRA, VIC 3141 AUSTRALIA Tel/fakss: (03) redakcija@laikraksts.com latvietis@netspace.net.au Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena drukātam laikrakstam: $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz Sterling Star Pty Ltd vārda. Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: Sterling Star and individual authors All rights reserved. Tīmeklī/Online ISSN Abonētājiem/Print ISSN Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. FOTO Ilga Vēvere

3 Pirmdien, gada 5. novembrī Laikraksts Latvietis 3. lpp. Redakcijā Sveicināti, lasītāji! Vēl auga ozoli Latvijas ārēs, Kuplotiem zariem, robotām lapām, Vēl mūsu tautiešos varoņi rodas, Sargājot tēvzemi spēcīgi, droši... (Andrejs Pumpurs Lāčplēsis, III dziedājums) Tuvojoties Lāčplēša dienai un Valsts svētkiem, visā valstī un daudzos mūsos uzvīd patriotiskas jūtas. Būs svinības, gājieni, patriotiski raksti un runas. Būs arī cilvēki, kuru uzskati sakrīt ar Samuela Džonsona slaveno aforismu: Patriotisms ir pēdējais nelieša patvērums. Bieži aizmirst, ka Džonsons ar šiem vārdiem gadā nenosodīja patriotismu kā tādu, bet tikai viltus patriotismu. Kas ir patriotisms? Latvijas gadījumā tā ir cieņa un mīlestība pret mūsu kopienu mūsu kopīgo latviešu valsti. Lai izjustu šo Latvijas patriotismu, nav jābūt obligāti latvietim, jo mūsu kopiena un mūsu valsts ir vienmēr pieņēmusi cittautiešus. Lāčplēša dienu var svinēt arī Latvijas vācieši, kaut arī tā atzīmē Latvijas uzvaru pār bermontiešiem, kas veda pie Latvijas uzvaras pret Vāciju. Ir svarīgi atcerēties, ka Vācija ir vienīgā valsts, kurai Latvija ir jebkad oficiāli pieteikusi karu, un ka mēs šo karu uzvarējām. Valsts svētkus var arī svinēt Latvijas krievi, kaut arī tie atzīmē Latvijas atbrīvošanu no Krievijas jūga gada miera līgums ar Krieviju izsludināja tā saukto nulles variantu, un Latvijas pavalstniecību varēju iegūt visi Latvijas teritorijā dzīvojošie. Bet atkārtoti nulles varianti mums nebūs, izņemot, ja mūs pārņem valstiski pašnāvnieciska pārliecība. Diemžēl šādas tendences pārāk bieži ir redzamas, kosmopolītisma un demokrātijas vārdā veicinot mūsu valstij bīstamus procesus. Vai tā ir iedomība, vai pašlepnuma trūkums, kas liek atbalstīt valsts pamatu graušanas iespējas? Iedomība Uzticos Latvijas tautas spējai, vai pašlepnuma trūkums Tā mums Eiropa saka? Patriotisms noteikt stingrāku stāju Neļausim graut valsts pamatus, un viss! Mēs tā drīkstam un varam teikt. Tik vajadzīga drosme. Vēl aug ozoli Latvijas ārēs... Tik vairs ne pie Gulbenes-Rēzeknes ceļa. Patriotisms arī prasa saprast kaut ko dziļāku. Mēs esam no šīs zemes, un atradīsim veidu kā neizcūkot šo zemi. Atrisinājumus var atrast, un nevajag šādus dabas vērtības iznīcināšanas darbus slēpt ar novazātā saukļa Viss ir likumīgi. Ne viss, kas ir likumīgi, ir arī morāli pareizi. GN Novēlam Jurim Zemītim daudz laimes 80. dzimšanas dienā! Laikraksta Latvietis redakcija un valde sveic mūsu korespondentus Skaidrīti Dariusu 85. dzimšanas dienā un Juri Zemīti 80. dzimšanas dienā Sveiks, lai dzīvo! Valsts prezidenta institūcijas 90 gadu jubilejas mēnesis Paredzēta virkne pasākumu gada 14. novembrī apritēs 90 gadi kopš ievēlēts Latvijas Republikas pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste. Lai atzīmētu šo nozīmīgo gadadienu, Valsts prezidenta kanceleja rīko vairākus Valsts prezidenta institūcijai veltītus pasākumus. Turpinot iesākto tradīciju, gada 14. novembrī Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Latvijas Universitāti rīko starptautisku zinātnisko konferenci. Šogad konference tiks veltīta Valsts prezidenta institūcijas darbības izvērtēšanai. Konferencē ar priekšlasījumiem par vēsturiskiem, politiskiem un tiesiskiem aspektiem uzstāsies nacionālie un ārvalstu eksperti un zinātnieki. Konferenci būs iespējams vērot arī tiešsaistē internetā. Konferences ietvaros Latvijas Universitātes telpās, kā arī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā tiks rīkotas izstādes ar interesantu, līdz šim nebijušu ekspozīciju par visiem Latvijas Republikas prezidentiem. Ekspozīcija Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā būs skatāma no š.g novembrim. Abas izstādes būs pieejamas bez maksas. Lai veicinātu skolēnu interesi un izpratni par Valsts prezidenta vietu, lomu un tās funkcijām, tiek izsludināts konkurss klašu (vispārējās izglītības, speciālās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu) skolēniem Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā. Ikviens klases skolēns var iesniegt vienu eseju (domrakstu) vai izveidot vienu audiovizuālu (video) darbu, kas veltīta tēmai Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā. Konkursa nolikums ir pieejams Valsts prezidenta mājas lapā. Desmit labāko darbu autori tiksies ar Valsts prezidentu, saņems piemiņas veltes, iepazīsies ar Valsts prezidenta kancelejas darbu Valsts prezidenta pagaidu rezidencē Melngalvju namā. Latvijas Valsts prezidenta kanceleja Prezidenta preses dienests Abonējiet laikraksta Latvietis drukāto izdevumu! Abonements $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Dāviniet sev vai citam! Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic Čeki rakstāmi: Sterling Star Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī

4 4. lpp. Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 5. novembrī Kultūras dienu referāts Latviešu rotu vēsture un to ornamentu simbolika Kultūras dienu referente ir Austrālijas latviešu sabiedrībai labi pazīstamā Ilze Švarca. Temats referātam Latviešu rotu vēsture un to ornamentu simbolika. Ilze stāsta, ka latvju folklora ir viņu vienmēr iespaidojusi. No mazām dienām Ilzes burtnīcas tika apzīmētas ar saules, zvaigznes un citiem senču rakstiem. Pēdējos gados Ilze nodevusies rota kalšanai. Viņu apbur spēja no nedzīva metāla izveidot kaut ko skaistu, īpaši, ja tā ir rota, kura atspoguļo latvju senču gudrību un lietišķās mākslas bagātību. Pētījumi par latvju rotām ir devuši Ilzei dziļu respektu un sajūsmu par šo daļu no mūsu vēstures, un viņai liekas svarīgi, šo bagātību celt gaismā. Ilze ir studējusi latviešu folkloru universitātes līmenī, un viņa ir kvalificēta rotkale ar diplomu zelta un sudraba kalšanā. Viņai ir uzņēmums Vasara Jewellery, par ko var sīkāk uzzināt tīmekļa mājas lapā Ilzes Ilze Švarca. rotas būs redzamas un iegādājamas Kultūras dienu tirdziņā Zelta pūrlāde 27. decembrī Ģimenes svētku ietvaros. spēj apvienot savu pagātni ar nākotni. Varbūt referātā dzirdēsim kaut ko par Kultūras dienu emblēmu Ausekli? Ilzes referāts tiks kuplināts ar daudziem attēliem, lai vislabāk saistītu un informētu klausītājus. Bieži referātu Referāts notiks 29. decembrī plkst klausītāju rindās trūkst jaunā paaudze. Šoreiz ceram, ka Rudīte Bērziņa temats un Ilzes prezentācija būs pievilcīgi arī mūsu jauniešiem. Ilzes darinātās rotas ir spilgts piemērs, kā latvieši AL54.KD informācija Kultūras dienas Noslēguma balle vīna centrā Attēlos redzams Nacionālais vīna centrs (National Wine Centre), kur notiks AL54.KD Noslēguma balle. Centrs atrodas skaistā vietā blakus Adelaides Botāniskam dārzam pilsētas centrā. Galdi ballei rezervējami starp 8-12 personām vai var iegādāties atsevišķas biļetes. Maksa $125 par personu, ieskaita vakariņas (3 ēdienus un kafija/tēja) un atspirdzinājumus (šampanietis, vīns, alus un bezalkoholiskie dzērieni). Piemērotu deju mūziku sagādās Trio Šmite Kārkle Cinkuss. KD biļetes var iegādāties, lietojot pasūtīšanas lapu, kas jau agrāk publicēta laikrakstā. Pasūtīšanas lapu var arī atrast mājas lapā Mudinām laicīgi pasūtīt biļetes! Rudīte Bērziņa AL54.KD informācija Aicinājums Melburnas koristiem Kultūras dienu Kopkora koncerta rīkotājs būs Melburnā Mīļie koristi! Es būšu Melburnā pirmdien, 19. novembrī, lai veiktu kora mēģinājumu tiem, kuri brauks uz Adelaides Kultūras dienām, DV namā, 87 Chetwynd St, North Melbourne no plkst Kaut gan koristiem ir jau pieejami mācīšanās ieraksti, es domāju, ka būtu labi arī piedāvāt koristiem mēģinājumu, lai viņi var iepazīties tuvāk ar dziesmām un ar maniem iecerētiem izpildījumiem, it sevišķi agrāk nedziedātam repertuāram. Es arī domāju, ka kopējs mēģinājums, arī ar tiem koristiem, kuri nebūs Adelaidē, kuplinās un atbalstīs mācīšanos. Es minu, ka varētu arī būt daži koristi, kuri vēl nav izlēmuši braukt uz Kultūras dienām vai ne, un es ceru, ka šis mēģinājums būs mazs mudinājums piedalīties! Es ceru jūs visus redzēt un kopīgi pavadīt jauku, dziesmotu vakaru! Pateicībā, Aldis Sils AL54KD Kopkora koncerta rīkotājs Kopkora mājas lapa: kopkoris/home.html

5 Pirmdien, gada 5. novembrī Laikraksts Latvietis 5. lpp. Seminārs Pertā Lektors no Rīgas Kā katru gadu, Pertā notiek Svētā Pāvula draudzes seminārs; šoreiz lektors bija prāvests Krists Kalniņš no Rīgas, kurš apkalpo Veco Ģertrūdes baznīcu. Krists ir komponista Imanta Kalniņa un aktrises Helgas Dancbergas dēls. Seminārs sākas 27. oktobrī no rīta Latviešu centrā; temats Tēva Sirds Dieva Mīlestības Noslēpums. Dāmu komiteja, kā parasti, gādāja par ēdieniem, atspirdzinājumiem un gardām pusdienām. Prieks par lielāku pulku klausītāju. Seminārs deva visiem ko pārdomāt un uzstādīt jautājumus, kā arī iespēju padziedāt prāvestam līdzi, jo viņš nodziedāja dažas dziesmas un aicināja piebiedroties. Seminārs noslēdzās svētdien ar dievkalpojumu. Paldies, Krist, par interesantu sniegumu! Paldies visiem semināra apmeklētājiem un manām čaklajām dāmām. Daina Vārpiņa Zem ozola Latviešu Centrā. No kreisas: māc. Gunis Balodis, Ieva Vlahova, Daina Vārpiņa, Ruta Auziņa, Aina Timmermane, Vilma Ridūze, Ausma Džounsa (Jones) un prāv. Krists Kalniņš. Dzimšanas diena un jūra Trešdien, 17. oktobrī atkal kārtējais Laimas izbraukums uz Birkenhedas krodziņu (Birkenhead Tavern). FOTO Andris Vārpiņš Klausītāji. Birkenhedas izbraukums Esam kopā 12 cilvēki. Spīd spoži saulīte. Visi moži un pacilātā garastāvoklī. Esam priecīgi atkal kopā satikties Bērni! Nometņosim mežā! Gadskārtējā bērnu vasaras nometne Tērvetē 26. Bērnu vasaras nometne aicina parastās izpriecas kā peldēšana, kavēkļu skrējiens, dubļu vanna un masku bērnus no 7 līdz 14 gadu vecumam braukt uz Tērvetes mežiem un pavadīt balle. jauku nedēļu brīvā dabā un latviskā Vecāki un citi labvēļi ir arī mīļi vidē. Nometne notiks gadā no aicināti nākt pavadīt šo nedēļu jaukā sabiedrībā un piepalīdzēt ar bērnu 6. līdz 12. janvārim. Tēma šovasar būs Dzīve mežā, tātad mācīsimies visādas meža mākas bām. Tuvāka informācija saņemama uzraudzību, saimniecību vai nodarbī- kā mežā izdzīvot, vērot zvaigznes, pie Anitas Elbertas (tel ) sniegt pirmo palīdzību, siet mezglus Redzēsimies Tērvetē! un vēl daudz ko citu. Protams, būs arī Anita Elberta un jautri pačalot. Tā nemanot klāt jau Ziemeļadelaides (North Adelaide) krodziņš, kur gaida saviesīgas pusdienas. Visi pasūta sev to garšīgāko. Daži iemalko pa vīna glāzei. Tad tiek sumināta Vijas kundze viešņa no Latvijas viņas dzimšanas dienā. Visi nodzied Daudz baltu dieniņu un Happy Birthday. Pacienāti tiek visi ar Māras kundzes cepto kliņģeri. Nu pusdienas ir galā. Tālāk braucam pie jūras. Pūš stiprs vējš un dažus gāž no kājām, bet tas tikai īsu brīdi. Un atkal esam jau autobusā, lai dotos atpakaļ. Vēl tikai apskatām bāku un tad jau esam mājās. Visi apmierināti ar jauki pavadīto dienu. Brigitte Sigur Koordinatore gada nometne Tērvetē. FOTO Andris Vārpiņš

6 6. lpp. Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 5. novembrī Kino klubiņš Kārtējā filmu izrāde Melburnā Kino klubiņš, kas norisinājās svētdien, 21. oktobrī, pēcpusdienā, bija sapulcinājis Latviešu namā pulciņu kinomīļu. Kino klubiņu apmeklēja īpašs viesis Gints, kas ar divriteni no Latvijas atbrauca tieši pie mums, lai noskatītos kādu interesantu filmu, paēstu gardu skābeņu zupu un auzu pārslu sacepumu ar putukrējumu. Šoreiz skatījāmies divas filmas Svētku anatomija (dokumentālā filma), kurā varēja mazliet ieskatīties aizkulisēs, kā gatavojas 18. novembra svētkiem Latvijā un Pasažieri (spēlfilmu), kura bija interesanta ar to, ka visa darbība norisinājās automašīnā, kur satikās dažādi cilvēki ar dažādām interesēm, veidojot aizraujošus dialogus. Paldies visiem Kino Klubiņa apmeklētājiem un rīkotājiem, īpaši Roksijai Reiterei, kas diemžēl nav iekļuvusi šīs nedēļas fotogrāfijā! Un uz tikšanos nākamajā Kino Klubiņā februārī nākamajā gadā! Gita Meiere-Nestecka No kreisās: Petras Nesteckis, Emīlija Nestecka, Gita Meiere-Nestecka, Lāsma Frīdenberga, Gints Laicāns, Edgars Rukmanis, Elina Lazareva, Evelīna Nestecka. FOTO Ilze Nāgela Valters Nollendorfs saņem PBLA balvu Par nenogurstošu, pašaizliedzīgu darbu Okupācijas muzeja guvēju gadā. biedrības valdes V. Nollendorfs sacīja, ka uztver priekšsēdis Valters balvas piešķiršanu par atbalstu ne tikai Nollendorfs 24. oktobrī paša darbam vien, bet arī visam Lat- saņēma Pasaules vijas Okupācijas muzeja darbam. Šis Brīvo latviešu apvienības muzejs lielā mērā ir rietumu latviešu (PBLA) balvu sabiedrības dāvana Latvijas tautai, ze gadā. Tā viņam piešķirta par nenogurstošu, pašaizliedzīgu darbu Latvijas Okupācijas muzejā, tā Nākotnes Nama izveidē, Latvijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanā un skaidrošanā Latvijā un ārzemēs. Balvas pasniegšana PBLA rīkotajā pieņemšanā Latviešu biedrības namā ceturtdienas vakarā saņēmējam izvērtās pavisam negaidīta. Īsi pirms ieguvēja vārda nosaukšanas, PBLA Rīgas biroja vadītājs Jānis Andersons nolasīja PBLA valdes paziņojumu par gada pasludināšanu par Okupācijas muzeja gadu. V. Nollendorfs iznāca sarīkojuma dalībnieku priekšā, lai teiktu par to pateicības vārdus, kad PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis nosauca viņu par PBLA balvas iemei un visvairāk Latvijas valstij. Tas nebūtu radies un nevarētu strādāt bez visas pasaules latviešu atbalsta. Un muzejam arī turpmāk šis atbalsts būs vajadzīgs, viņš teica. PBLA balvu piešķir vienreiz gadā vienai privātpersonai vai organizācijai. Kā sacīts balvas noteikumos, tā apliecina cieņu un izsaka Rietumos dzīvojošo latviešu pateicību izciliem zinātnes, nacionālpolitiskiem, sabiedriskiem un mākslas darbiniekiem, kā arī jaunatnes audzinātājiem un izciliem fiziskās kultūras reprezentantiem, kas ar saviem darbiem un sasniegumiem ir palīdzējuši cittautiešiem izprast latviešu tautas brīvības centienus, ir cēluši godā un popularizējuši latviešu vārdu, kā arī snieguši paliekamas mākslas vērtības. Savu balvu PBLA piešķir kopš gada. Starp tās ieguvējiem ir Gunārs Astra (post mortem), Anšlavs Eglītis, Prof. Dr. Edgars Dunsdorfs, Mārtiņš Zīverts un citas izcilas personības. Līga Strazda Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu speciāliste Jēkabpilī notiks patriotisks pasākums jauniešiem Latvijas karavīrs laikmetu griežos Šī gada 9. novembrī Jēkabpilī notiks patriotisks pasākums jauniešiem kas vēsta par karavīru ikdienu starptauras namā demonstrēs filmu fragmentus, Latvijas karavīrs laikmetu griežos. tiskajās operācijās, notiks sarunas ar Pirms pasākuma biedrības Latvijas Ģenerāļu klubs pārstāvji tiksies ar biedrības Latvijas Ģenerāļu klubs pār- misiju dalībniekiem, paneļdiskusija ar skolu jaunatni Jēkabpils pamatskolā, stāvjiem, skolēnu radošā konkursa Latvijas karavīrs laikmetu griežos darbu Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, Jēkabpils 2. vidusskolā, Krustpils pamatskolā un izstāde un labāko autoru apbalvošana. Kūku pamatskolā, kā arī stādīs kokus Apbalvos arī gada labākos un aktīvākos jauniešus no Jaunsardzes, biedrības šī pasākuma piemiņai iepretim Krustpils kultūras namam. Latvijas mazpulki, biedrības Latvijas Pasākuma ietvaros Krustpils kultū- skauti un gaidas un Jēkabpils pilsētas. Valters Nollendorfs. Koncertu sniegs Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris un Krustpils kultūras nama pašdarbnieki. Pēc koncerta pasākuma dalībnieki dosies gājienā līdz piemineklim Kritušajiem par Tēviju , lai piedalītos svinīgā lāpu gaismas nodošanas ceremonijā visiem Latvijas novadiem. Pasākuma noslēgumā Krustpils pils iekšpagalmā būs iespēja neformā- Turpinājums 15. lpp. FOTO Gunārs Nāgels

7 Pirmdien, gada 5. novembrī Laikraksts Latvietis 7. lpp. Mana Dzimtene jaukā Sidnejas Vīru kora koncerts gada 6. oktobrī Sidnejas Latviešu nama Lielajā zālē pulcējas ap divsimt klausītāju, lai izbaudītu Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) vīra kora (SLVK) Dziesmu Pēcpusdienu, kurai tika dots nosaukums Mana Dzimtene jaukā. Plkst Latviešu nama Lielajā zālē bija liela rosība naži un dakšiņas tinkšķēja, kafijas smarža vilināja visus zālē, kur smaidoši koristi, viņu otrās puses un kora labvēļi aicināja ieņemt vietas pie numurētiem galdiņiem. Apsēžoties abas ar draudzeni ievērojam, ka pusdienošana bija jau iesākusies, un vairāki galda biedri jau baudīja kafiju. Sasveicinājāmies ar viņiem un taisījāmies iet izlūkot kādus gardumus te piedāvā. Pēkšņi pie mūsu galda pienāca biļešu pārdevēja, mums pazīstamā Sane Upeniece un mazliet noskumusi teica: Man diemžēl būs jāpārbauda visas jūsu biļetes. Te kaut kas nav kārtībā. Mēs, pie otrā galda sēdošie, saspurojāmies. Jutos, ka būtu nupat iekāpusi vilcienā, un konduktors klāt. Kur tā biļete palikusi? Par laimi manai draudzenei visas trīs biļetes bija makā. Tātad, mūsu sēdvietas nodrošinātas. Kādam citam galda biedram gāja šķidrāk. Gar zāles sienu salikti galdi, kas pārpildīti ar visādiem gardumiem. Koristi paši pie darba pie karstvīna un stiprākajiem dzērieniem Andrejs Upenieks, pie kūkām, dzeltenmaizes un citām smalkmaizītēm koristu labvēle M. Timmermane. Pie skābu kāpostu katliem un ceptā šķiņķa Rita Pliksa, kora ilggadējā atbalstītāja. Pats meistars pavārs Ivars Birze ar baltu priekšautu un ar cepamo lāpstiņu rokā apsoļoja zāli ar laimīgu smaidu sejā. Labi apmeklēts sarīkojums, viņš pamājot ar galvu paziņām, nodomāja pie sevis. Edgara Račevska Te kur avots ar Jura Veitnera vārdiem braši ievadīja koncertu. Kora ilggadējā diriģente Daina Jaunbērziņa smaidīga sveica savus vīrus. Iemīļota dziesma trešā pēc programmas Es atnācu uguntiņu, Zigmāra Liepiņa komponēta, mani kā vienmēr dziļi aizkustināja, atgādinot par mūsu tautas likteni. Basi lieliski izcēla šīs dziesmas skaistumu, un pārējie koristi to nobalansēja ar maigāku sniegumu. Publikas piekrišana izsauca atkārtojumu, kurš neapbēdināja. Kā nākošā izskanēja pirmā kopdziesma Še kur līgo priežu meži. Raimonda Paula Dzīvības mūžīgais vārds ar Jāņa Petera vārdiem izraisīja skaļus aplausus. Sekoja Zigmāra Liepiņa komponēta tautas dziesma Jāņa Liepiņa apdarē Zibsni zvaigznes aiz Daugavas ar Toma Mačēna skaisto basa solo aizrāva mani uz pirmajiem brīvajiem Dziesmu svētkiem Latvijā gadā. Cik liels ieguvums SLB vīra korim ir šī jaunā dziedātāja skanīgā balss! Kā nākošo dzirdējām Imanta Līča Latvija; tā ļāva mums izbaudīt jauniņo solistu Ivara Štuba un brālēna Oskara Štuba solo. Muzikāls, plūstošs un maigs dziedājums, kuru profesionāli pavadīja pieredzējušas vijolnieces Daina Kaina un Vēsma Putniņa, izceļot šīs dziesmas melodisko toni. Latvijas zeme un tauta Sarkanbaltsarkanas krāsa, Brīva tad Latvija bus! Pirmā koncerta daļa noslēdzās vareni ar Imanta Kalniņa komponēto dziesmu Ceļš uz mājām (Māras Zālītes vārdi) Dainas Jaunbērziņas apdarē. Koncerta otrā daļā mūs uzjautrināja cits stils. Pirmo reizi dzirdēju SLVK jauno vīru ansambli: T. Mačēns, N. Ronis, V. Kains un A. Strazds visi jauni, bet ilggadēji dziesmu mīļotāji. Kas kaitēja nedzīvoti lustīga, mazliet pikanta tautas dziesma, jautrā sniegumā guva publikas piekrišanu. Nākamā ziņģe Es jau neesmu atkal izsmīdināja publiku. Tur Vidzemē Imanta Līča mūzika ar Ilzes Kalnāres vārdiem; to burvīgi papildināja Toms Mačēns ar izjustu solo dziedājumu. Šo izjusto sniegumu atkal apsveicami pavadīja vijolnieces Daina Kaina un Vēsma Putniņa. Ar lielu prieku izbaudījām šo SLVK jauno vīru sniegumu. Vēlāk, koncerta trešā daļā piedzīvojām jaunā diriģenta Ivara Štuba debiju, diriģējot trīs pazīstamas tautas dziesma varens nopelns SLVK, kas tagad nodrošinājis savu nākotni, vispirms iesaistot savas rindās tik daudz jaunu dziedātāju, kā arī izaudzinot jaunu mūziķi, kurš mācās mūzikas teoriju un kompozīciju universitātē un savā brīvajā laikā pielieto savas jaunās zināšanas, diriģējot mūsu dziesmu cienītājus. Raimonda Paula Zied ievas Siguldā Imanta Līča apdarē ar Augusta Smagara vārdiem aprakstīja Latvijas dabas krāšņumu un skaistumu un vēlreiz iesildīja mūsu sirdis ar savu drošo sniegumu. Arvīda Žilinska Mana dzimtene jaukā ar Elīnas Zālītes vārdiem burvīgi noslēdza koncerta otro daļu. Pirms koristi nogāja no No kreisās: pianiste Ingrīda Šakūrova, vijolnieces Daina Kaina un Vēsma Putniņa, diriģente Daina Jaunbērziņa un Vīru koris. skatuves, vēl nodziedājām pazīstamo kopdziesmu Dažu skaistu ziedu, tādā veidā saliedējot klausītājus. Te vēl der pieminēt, ka ne tikai publika bija saliedēta. Arī koristu aprindās vēroju interesantu parādību jauni dziedātāji viņu rindās redzami, braši plecu pie pleca tagad stāv tēvi ar saviem dēliem Jānis Ronis ar dēlu Normundu, Andrejs Mačēns ar dēlu Tomu. Tāpat jāpiemin trīs jaunus, apdāvinātus dziesmu mīļotājus no Štubu dzimtas Oskaru, Ivaru un Tāli. Prieks, ka dziesma vieno paaudzes arī šeit, ka arī tas manāms Latvijā. Korim paredzama gaiša nākotne! Ar mums, sidnejiešiem, būs vēl ilgi iespējams klausīties SLVK izcili izkopto dziesmu mīlestību. Kas tad būtu par kora pēcpusdienu bez loterijas? To godam novadīja Ivars Birze, Ilzei Jaunbērziņai un Kasparam Vokeram (Walker) asistējot. Koncerts beidzās ar divām populārām tautas dziesmām Visi ciema suņi rēja un Rikšiem laidu kumeliņu, kuras lustīgais temps izsauca publikas enerģisko līdzdalību, ar plaukstām sitot līdzi dziesmas ritmam. Patiešām, jutos, ka jājam kumeļam līdzi ratos! Šīs pēdējās divas dziesmas noslēdza patiešām sirsnīgu un pacilājošu pēcpusdienu. Sekoja diriģentes sirsnīga pateicība visiem sarīkojuma palīgiem M. Timmermanei, A. Ziediņai, R. Pliksai, G. Zodiņam, R. Krauklim, I. Birzem, A. Kristovskim, A. Upeniekam, V. Kainam, P. Kļaviņam, G. Kārkliņam. Īpaša pateicība tika izteikta kora uzticamai, ilggadējai pavadītājai I. Sakurovai un vijolniecēm Dainai Kainai un Vēsmai Putniņai. Sarīkojums noslēdza Pētera Kļaviņa dzimšanas dienas atzīmēšana ar kūku, svecītēm un visiem nodziedot jubilāram Daudz baltu dieniņu. Paldies SLVK par mūsu lutināšanu ar tik izcilu un rūpīgi sagatavotu dziesmotu pēcpusdienu. Gaidīsim nākamo! Maruta Dēliņa-Tauriņa FOTO Ojārs Greste

8 8. lpp. Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 5. novembrī Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizīte Berlīnē Vakarā tikās ar latviešiem gada 25. oktobris Latvijas vēstniecībā Berlīnē kļuva par zīmīgu datumu, jo vienas dienas darba vizītē uz Vāciju bija devies Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Vācijas latvieši tika uzrunāti vien vakarā, jo visas dienas garumā prezidenta kungam bija paredzētas vairākas svarīgas tikšanās ar Vācijas augstākajām amatpersonām ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Vācijas prezidentu Joahimu Gauku, Bundestāga Ārlietu komisijas vadītāju Rūprehtu Polencu un Bundestāga prezidentu Norbertu Lammertu. Tautiešus sākumā uzrunāja Latvijas vēstnieks Vācijā Ilgvars Kļava, kurš pēc sarunām ar Vācijas prezidentu Gauka kungu pauda savu prieku par to, ka ir saskatījis viedokļu saskanību starp Latviju un Vāciju, un sarunas ar Merkeles kundzi viņam ir parādījušas mērķu kopību, bet viņš arī atzīmēja, ka vēl ļoti daudz kas ir darāms, lai tos sasniegtu. Prezidenta kungs Andris Bērziņš savas uzrunas laikā neslēpa savu nogurumu pēc garās darba dienas, tikšanos ar piecām augstākajām amatpersonām Vācijā viņš raksturoja kā kaut ko neticamu, kas ir skaidra atzīšanas zīme un Vācijas latviešu veiksme un nopelns. Prezidenta kungs pauda savu viedokli par to, ka tieši Vācija ir tā valsts, ar kuru ir saistīta Latvijas nākotne, latviešu tautai vieniem pašiem saglabāt savu valsti būs ļoti grūti, un lai arī krīze ir pārvarēta, nākotnē būs vēl sarežģītāk iet uz priekšu. Viņš apzinās, ka Latvijai ir jāmeklē savs ceļš, kā piemēru minot Luksemburgu, no tās latvieši varētu mācīties, ka maziem arī ir savas stiprās puses, maziem nākotni nosaka atsevišķu cilvēku veiksme, nevis kaut kādas kopējas masas. Kā jaunumu Latvijas dzīvē viņš minēja to faktu, ka pēdējā laikā aizvien lielāku interesi par Latviju pauž arī valstis no dažādām pasaules pusēm, piemēram, vairākas Āfrikas valstis, kas arī pieļauj iespēju īstenot savus mērķus attiecībā uz Eiropas Savienību sadarbībā ar Latvijas Valsti. Viņš arī skaidroja situācija, kad bijušās PSRS valstis šobrīd arī labprātāk meklē kontaktus ar Eiropas Savienības valstīm, nevis, piemēram, Ķīnu vai Krieviju, kas arī pašsaprotami. Tāpēc prezidenta kungs vēlreiz uzsvēra, cik ļoti Latvijai šobrīd ir svarīgi, ka tā tiek atzīta pasaules mērogā, ka ar to rēķinās tik spēcīgas valstis kā Vācija, un viņš to redz kā nepieciešamību, citējot Ulmaņa kunga teikto: Mēs esam lieli, bet daudz par mazu, lai izdzīvotu atsevišķi. Un Bērziņa kungs skaidroja šo nepieciešamību ar to, ka Latvijai daudzās jomās un virzienos ir jāmācās no Vācijas, piemēram, izglītības jomā, īpaši profesionālajā izglītībā, kur ir izlietots liels daudzums naudas līdzekļu, bet diemžēl tā arī nav izdevies radīt nevienu modernu profesionālās izglītības iestādi. Demogrāfijas situāciju Latvijā un arī pasaulē viņš apzīmēja kā objektīvu rezultātu pašreizējai pasaules saimniekošanas sistēmai, un šā brīža dzīves līmenis ir tikai sekas. Runājot par emigrācijas jautājumu Latvijā, prezidenta kungs nebija kritisks, bet tieši otrādi pauda sapratni un teica, ka nedrīkst teikt, ka aizbraukšana ir kaut kas slikts, tiem, kas jaunāki un meklējoši un kas spēj un var ir jāizmanto iespējas un jādodas pasaulē, jo citas bāzes nav, pats arī skaidrojot, ka bieži vien pie jauniešu emigrācijas ir vainojama vāji attīstītā izglītības sistēma. Bet viņš bija arī samērā optimistiski noskaņots, ka tomēr pamazām Latvija iet uz priekšu. Patiesi varēja manīt, ka prezidenta kungs bija manāmi noguris, bet vienalga, beidzot oficiālo uzrunu, arī piekrita aprunāties personīgi ne tik oficiālā gaisotnē ar ikvienu, kas to vēlēsies, un jāsaka, ka tādu nebija maz. Visu laiku viņam apkārt pulcējās samērā liels cilvēku skaits, katrs gribēja jautāt ko Prezidents Andris Bērziņš uzrunā latviešus Berlīnē. tādu, kas likās svarīgs, citi gribēja tikai apsveicināties un paspiest roku, jo tādā veidā jutās pagodināti, citi gribēja arī nofotografēties ar augsti godāto amatpersonu. Uz pasākumu bija ieradušies tautieši no daudzām Vācijas pilsētām, arī LCM (Latviešu Centra Minsterē) pārstāvji 5 cilvēku sastāvā, to skaitā arī pats centra priekšsēdis Dr. Einārs Pelss un lietvede Zuze Krēsliņa-Sila. Kopumā uz vizīti ieradās apmēram cilvēki. Neoficiālās gaisotnes sastāvdaļas, protams, bija arī dzērieni un uzkodas, kurus baudot, ikviens bija atradis sev kādu sen pazīstamu vai arī tikko jauniepazīto sarunas biedru. Un nebija arī īsti svarīgi, vai šajā sabiedrībā esi jau sen, vai arī nesen ienācis students, atmosfēra bija patiesa un draudzīga, varēja just šo kopības sajūtu, kas latviešiem nav vienmēr, bet reizēm tomēr ir, un ļoti spēcīga. Kaut kur pūlī varēja arī dzirdēt, piemēram, tādu repliku kā: Ko es patiesi vērtēju attiecībā uz mūsu Valsts prezidentu, tā ir sirsnība. Un nevar nepiekrist, tovakar ikviens devās mājup (vai arī devās, bet ne tik drīz) ar saujiņu sarkanbaltsarkana siltuma... Dace Saveiko Daugavpils Universitātes ERASMUS programmas studente, LCM praktikante FOTO Dace Saveiko Zuze Krēsliņa-Sila sarunā ar prezidentu. FOTO Dace Saveiko Tikšanās ar prezidentu Andri Bērziņu. FOTO Dace Saveiko

9 Pirmdien, gada 5. novembrī Laikraksts Latvietis 9. lpp. Brīvības pieminekļi Latvijā Tēlnieks Kārlis Zemdega un citi Kārlis Zemdega (līdz Kārlis Baumanis) dzimis g. 7. aprīlī Aizputes apriņķa Cīravas pagastā; miris g. 9. novembrī Rīgā. No g. Latvijas Mākslas Akadēmijas mācību spēks, no g. tās profesors. Kārlis Zemdega tēlniecības kompozīcijās risinājis sarežģītas filozofiskas un morāli ētiskas problēmas. Viņš ir autors vairākiem pieminekļiem, kas uzcelti Pirmajā Pasaules karā kritušajiem: Raunā (1933.), Džūkstē (1935.), Rūjienā (1937.), Dobelē, Talsos, Tukumā (1940.), kā arī daudziem skaistiem un augstu novērtētiem tēlniecības darbiem. Tukumā Dobeles atbrīvošanas piemineklis. Piemineklis Tukumā Pirmajā Pasaules karā kritušajiem karavīriem. K. Zemdegas veidoto pieminekli Pirmajā Pasaules karā kritušajiem karavīriem jaunu karavīru ar šauteni rokā, dodot uzticības zvērestu savai tautai, atklāja g. 19. maijā Tukuma Meža kapu kalna pakājes Brāļu kapos. Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī Valsts prezidents K. Ulmanis. Šis piemineklis tiek uzskatīts par vienu no labākajiem K. Zemdegas darbiem. Piemineklis ir labi redzams jau pa gabalu, lai arī brāļu kapu tūjas ir izaugušas milzīgas un, šķiet, ka arī jaunais zēns-karavīrs nolūkojas pilsētā un lai tā būtu mūžīgi. (Šobrīd notiek remontdarbi, kas šķiet saistīti ar pieminekļa pamatiem). Dobelē Kārļa Zemdegas veidotais Dobeles atbrīvošanas piemineklis veltīts Pirmajā Pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Piemineklis tika kalts no 44 tonnu FOTO Aina Gailīte smaga Somijas granīta bluķa, kopā ar pamatni piemineklis sasniedza 4,5 m augstumu. Pieminekļa svinīga atklāšana notika gada 9. jūnijā tagadējā padomju karavīru kapu pieminekļa vietā, Brīvības ielā, kur Dobeles atbrīvošanas piemineklis stāvēja līdz gadam, kad pēc padomju iestāžu rīkojuma tas tika uzspridzināts. Ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vēlmi, piemineklis tika atjaunots un gadā uzstādīts laukumā iepretim Dobeles pilsdrupām. Uz pieminekļa izkalti vārdi: No zemes šīs mēs izauguši esam, par zemi šo mums galvas jānoliek. Atjaunoto pieminekli veidoja tēlniece Inta Berga un akmeņkalis Libērijs Peļņa. Šoreiz tika izmantots granīta akmens no Zaporožjes Ukrainā. Talsos Talsu piemineklis brīvības cīnītāju piemiņai Koklētājs, tāpat kā citas Talsu piemineklis brīvības cīnītāju piemiņai Koklētājs. FOTO Aina Gailīte FOTO Aina Gailīte Kārļa Zemdegas skulptūras mūžīgi paliks jaunas, pateicoties tēlu jaunībai un idejas nemirstībai. Tēlnieks pats izraudzījās un atskaldīja Koklētāja akmeni Dundagas novadā. Tikai pēc 50 gadiem 70 tonnu smagais akmens tika nogādāts Talsos un tēlnieks Vilnis Titāns, pēc K. Zemdegas gadā izgatavotā ģipša modeļa, gadā sāk kalt Koklētāju akmenī gada 16. novembrī Talsu Ķēniņkalnā piemineklis Koklētājs tiek svinīgi atklāts ar pamatakmenī iekaltiem vārdiem Latvijas saulei un Brīvības cīnītāju piemiņai. Autors tēlnieks Kārlis Zemdega; akmenī pieminekli izkalis tēlnieks Vilnis Titāns; arhitekts Aivars Lācis; daiļdārzniece Inta Metuzāle. K. Zemdegas piemineklis Koklētājs ir ieņēmis paliekošu vietu latviešu tēlniecības augstākajās virsotnēs. Jelgavā gada 22. jūnijā tika atklāts Kārļa Jansona veidotais piemineklis Lāčplēsis un Melnais bruņinieks, tas bija veltīts Jelgavas atbrīvotājiem no Bermonta karaspēka gadā un tika veidots par tautas saziedotiem līdzekļiem. Piemineklis atradās pie stacijas laukuma. Tēlnieks figūru cirtis 3,5 m augstā pelēkā granītā. Tā novietota uz 3 m augsta postamenta, kas apšūts zilganpelēkām granīta plāksnēm. Otrā Pasaules kara laikā līdz ar vācu okupāciju par Zemgales apgabala komisāru kļuva brīvkungs Valters Eberhards fon Mēdems, kurš Pirmā Pasaules kara laikā aktīvi atbalstīja sakautos bermontiešus. Šajā laikā piemineklim tika nokalts bruņinieka veidols, un tāds tas pārdzīvoja Otro Pasaules karu, līdz Staļina personības kulta laikā tas tika novākts gada 21. novembrī tika atklāts no jauna izkaltais piemi- Turpinājums 13. lpp. Lāčplēša piemineklis veltīts Jelgavas atbrīvotājiem. FOTO Aina Gailīte

10 10. lpp. Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 5. novembrī Māra Branča skatījums Juris Utāns glezno un sarīko izstādi Turpat divus rudens mēnešus izstāžu zāles Arsenāls abas lielās zāles atvēlētas Jura Utāna darbu izstādei ar visai izaicinošu nosaukumu Utāns glezno un uzvar! Nosaukumā ietverts zināms nepakļāvīgā zēna spīts un agresivitāte, arīdzan izstādes ievirze, asociācijas un ironija. Tās vārds, liekas, ir patapināts no kādreiz padomju laikā izplatīta saukļa, kas skanēja apmēram tā komunisma idejas soļo un uzvar. Mākslinieks nekautrējas un pazobojas par mums ja gribat, noticiet! Viņš jau ir iesoļojis savas dzīves piecdesmitajos gados (dzimis gadā, gadā beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas skolu un gadā Latvijas Mākslas akadēmiju, no gadam papildinājies Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā), tātad nav vairs nekāds zēns, kurš tīši meklē kašķi pie godīgiem pilsoņiem, kutinot viņu nervus un viņu kārtīgumu. Juris Utāns drīzāk ir cilvēks, kuram nav vienalga, kas notiek pasaulē. Viņu daudz kas kaitina sabiedrībā un cilvēkos, tādēļ labprāt izmanto groteskas ambivalento dabu ar noliegumu apliecināt. Gleznotājs ir stāstnieks un savos stāstos uzbur monstrozu pasauli, kuros te cilvēki tēloti kā mehānismi (atcerēsimies, ka komunisma Juris Utāns. Jaunā kārtība FOTO Māris Brancis Skats no izstādes. Juris Utāns. Zelta laikmets ideologs Ļeņins cilvēku uzskatīja par skrūvīti), te viņi ir izpreparēti, izzīmējot katru muskulīti, te parādās kā pārdabiskas būtnes. Citkārt mākslinieks rāda dīvainas pasaules ainas ar milzu mušu bariem, kas teju tūlīt sagrauzīs mūsu iemīļoto vidi. Ir gleznas, kurās cilvēku netikumi pāraug katastrofālās kaislībās, piemēram, sekss vai alkohols. Var pat šķist, ka Jurim Utānam nav nekā svēta, viņš spēj pasmieties par visu, sabiezinot krāsas, taču mākslinieks to dara tīšām, lai skatītājs sāktu domāt, jā, arī attīrītos (bet vai kļūs labāks, par to gan rodas šaubas). Šī izstāde neglaimo, drīzāk bliež ar kulaku pa mūsu vārīgākajām vietām. Viņš nevienu nežēlo, pat pats sevi ne. Pasaule ir ačgārni iekārtota. Vai tādēļ tā šāda ir pieņemama, atzīstama par labu esam? Pats mākslinieks gan uzsver, ka nekad nav iesaistījies politiskās aktivitātēs, taču palaikam rodas gleznas par politiskajām aktivitātēm Latvijā, piemēram, par valodas referendumu, par 9. maija svinībām pie Uzvaras pieminekļa Rīgā. Viņš visai ireālā formā uzgleznojis mūsu politiķu portretus, kas atspoguļo ne tikai autora, bet, domājams, visas tautas attieksmi pret mūsu valstsvīriem. Jāatzīst, ka Juris Utāns neko neizgudro. Viss uzgleznotais (apbrīnojamas ir mākslinieka darbaspējas īsā laikā sagleznot tik daudz lielformāta darbu) ir dzīvē noskatīts, vienīgi parādīts caur ironijas, sarkasma un sakāpinātas satīras prizmu. Mākslinieks ir Ausekļa Baušķenieka un Ivara Poikāna sekotājs, tik ieroči, līdzekļi ir citi lieli formāti, viņa gleznās bieži parādās atbaidoši briesmoņi, tēlojumam nereti ir alegorisks saturs. Liela nozīme ir darbu nosaukumiem, kas reizēm ir gari, bet konkretizējoši, arī ironiski. Vai Juris Utāns uzvar, par to gan šaubos, tomēr nepieciešams, lai būtu arī šāds mākslinieks, kas prot paraudzīties uz mums un apkārt notiekošo no cita skatu punkta. Māris Brancis FOTO Māris Brancis FOTO Māris Brancis DV Centrālas Valdes rezolūcija Atbalsta Okupācijas muzeja gada pasludināšanu Rezolūcijas teksts, ko pieņēmām jas Muzeja Nākotnes Nama plānošanas darbi un sagaidāms, ka būvdarbi Bērzaines Daugavas Vanagu Centrālās Valdes sēdē. Negribējām to publicēt pirms notikusi PBLA sēde un tās gu Centrālās Valdes sēde gada sāksies gadā, Daugavas Vana- materiāli publicēti. 27. un 28. maijā atbalsta domu pasludināt gadu par Okupācijas Tā kā ir tagad atsākti Okupāci- Muzeja gadu. Sēde arī iesaka DV zemēm, nodaļām, apvienībām un biedriem pēc iespējas atbalstīt šī vērtīgā projekta īstenošanu. Aivars Sinka DVCV Informācijas nozares vadītājs

11 Pirmdien, gada 5. novembrī Laikraksts Latvietis 11. lpp. Par latvietību domājot BURULIS Burtniekos Nepārtraukti latviskais ar tādu nosaukumu izskanēja Burtnieku Rudens Literatūras Sarīkojums BURULIS. Ik rudens kultūras dzīves notikums, kas veltīts dzejnieka Pētera Zirnīša piemiņai. Jau devīto gadu rudeņos svinam šo literatūrai un arī citām mākslas izpausmes formām veltīto dienu. Šajās rudens sanākšanās latvietības tēma allaž ir bijusi klātesoša, taču pēdējo triju gadu tematika veido trīs daļās izstāstītu vienotu stāstu. Pagājušajā gadā uz Burtniekiem bija aicināti cittautieši, kas par savām mājām sauc Latviju, iemācījušies latviešu valodu, integrējušies latviskajā kultūrtelpā, bet vēl pirms gada runājām par ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu kultūras saiknēm ar Latviju. Šogad mēģinājām izvērtēt, vai mums, latviešiem, ir pamats uzskatīt latvietību par neizzūdošu vērtību. Neba jau dažu stundu laikā varam atbildēt uz tādu jautājumu, taču svarīgi par to domāt, runāt, uzklausīt. Aicinātie viesi pārstāvēja dažādas paaudzes, dažādas dzīves pieredzes, bet vienoti mīlestībā un uzticībā savai zemei un tautai. Jaunākā sarīkojuma viešņa Diāna Jance Edvarda Virzas mazmazmeita ar savu klātbūtni vien jau norādīja uz latviskās kultūras pēctecības dziļo spēku. Esejā Latviešu atslēgas Diāna tēlaini un simboliski apcerēja latviešu, caur laiku laikiem, iznēsāto saikni ar mājām. Dramaturgs Jānis Jurkāns savu uzstāšanos bija nosaucis Teātris kā lāsts un glābiņš. Arī līdzpaņemtā ģitāra tika likta lietā, lai ieskandētu savām lugām rakstītās dziesmas paša izpildījumā. Afišā pēc abiem pirmajiem sarīkojuma dalībniekiem ir piezīme: starpbrīdis ar jūru fonā. Uz lielā ekrāna Latvijas jūras robežas ainavas no mana šīs vasaras pārgājiena. Pirmo reiz atklātībā parādu arī savus zīmējumus bērnu izkrāsojamajai grāmatai Ķūķis iet gar jūru. Sarīkojuma otrajā daļā Jāņa Petera un Bruno Aščuka uzstāšanās. Kā jau noprotams, bija gan dzeja, gan kino. Dziļi personisks stāsts Latgale Rīga Piebalga. Manas piederības kupicas ar tam piederīgu Ervīna Vēvera filmu Piebalgas pēdējais pumpenieks, ietverot komentārus un pēcvārdu, kino cilvēka Bruno Aščuka pasniegumā, aizveda mūs izzūdošā latviešu amatnieku darba prasmes un roku darinājuma skaistuma pasaulē. Dzejnieks Jānis Peters lasīja dzeju no savas jaunās, neatkarības gados tapušās grāmatas Minhauzens un kamikadze. Sirdsgudra grāmata ar reveransu lasītājam. (Te es domāju izsmeļošos paskaidrojumus grāmatas beigās. Tur ietvertas atsauces par Latvijas un pasaules personībām un parādībām.) Dzejas tēli, vārdu un skaņu sabalsojumi apbur ar savu neparastumu, bet reizē arī ar pašsaprotamību. Pārliecinoša sajūta, ka dzejnieks vienkārši pierakstījis no augšienes diktēto. Savas tēmas nosaukumā Mums pāri zaglīgā mūžība iet dzejnieks iešifrējis nežēlīgo laika skrējienu, kas arvien laupa mums aizgājušo. Neatgriezenisko laiku. Tāds, lūk, mūsu Burtnieku rudens pārdomu laiks. Sarīkojuma sākumā un beigās ierakstos skanēja Ulda Stabulnieka dziesmas viņa paša un domu biedru balsīs. Daudzas no tām ar Pētera Zirnīša vārdiem. Stabule man jāņem līdz! Gaisa trīsas paliek jums... tā ir rinda no Ulda Bērziņa veltījuma dzejoļa savam vārda brālim. Ar pateicību par atbalstu Burtnieku novada pašvaldībai. Idejas un vadības autore Anita Jansone-Zirnīte Speciāli laikrakstam Latvietis No kreisās: Bruno Aščuks, Jānis Jurkāns, Jānis Peters, Diāna Jance, Anita Jansone-Zirnīte. Kārlim Skalbem veltīts skrējiens No Vecpiebalgas līdz Rīgai...un zem egļu ēnām tveru Tavu staru pavedienu... (K. Skalbe) Tuvojas gada tumšākais mēnesis, kad gribētos kā runcim omulīgi saritināties uz mūrīša un klausīties pasakas. Gribētos doties ziemas miegā un pamosties pavasarī, traukties vasarā. Taču, nē! Novembris ir laiks, kad pieminēt, atcerēties un, jā, arī svinēt! Šī gada novembra svinības sāksim 7. novembrī, Kārļa Skalbes 133. dzimšanas dienā! Jau agrā 7. novembra rītā, plkst FOTO Teiksma Puriņa Pasākuma dalībnieki apskata Anitas Jansones-Zirnītes zīmējumus bērnu izkrāsojamajai grāmatai Ķūķis iet gar jūru. pulcēsimies Saulrietos Vecpiebalgā, lai postos tālajam, 133 km garajam ceļam. Nesīsim Saulrietu kamīnā aizdegto gaismu uz Rīgu, lai vakarā tās staro par godu Brīvības piemineklī iekaltā vēstījuma TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI autoram, Dižajam vecpiebaldzēnam, krietnajam valstsvīram, latviešu Pasaku ķēniņam Kārlim Skalbem par godu! Draugs! Nāc un piedalies! Ja vēlies skriet kādu skrējiena posmu, piesakies Ja skriešana nav Tava stihija, tiekamies Saulrietos, tiekamies ceļā, tiekamies vakarā pie Brīvības pieminekļa! Jaunāko informāciju, skrējiena laika grafiku, karti u.c. Tu atradīsi šeit Skrējienu organizē biedrība Piebalgas attīstībai, sadarbībā ar Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novada pašvaldībām un Piebalgas muzeju apvienību Orisāre. Uz tikšanos 7. novembrī! Līva Grudule Piebalgas muzeju apvienība Orisāre FOTO Teiksma Puriņa

12 12. lpp. Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 5. novembrī <<120x120>> Filadelfijā Vai zini, kas ir izrādes pamatelementi? Atbilde: cilvēks, cilvēks un attēls, divu Latvijas visraženāko teksts, attēls. Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā (BLB), tās priekšnieka Kārļa Bērziņa izkārtojumā, sestdien, 10. novembrī varēs iepazīties ar šiem atsevišķiem pamatelementiem, kas salikumā veido jebkuru izrādi. Kārlis ir sarunājis amerikāņu aktierus no dažādiem Filadelfijas neatkarīgajiem teātriem, kas pa laikam nomā BLB telpas, lai piedalās angļu valodas Raiņa Zelta zirga lasījumā. Tātad cilvēks un teksts, turklāt tulkots. (Šobrīd vēl paliek noslēpums, kuru no diviem zināmiem Zelta zirga tulkojumiem, Astrīdas Stahnkes vai Viļa Indes, izvēlēsies aktieri!) Pie sienām būs redzams salikums plakātistu veikumā. Redzēsim kā Ilmārs Blumbergs un Gunārs Zemgals ar viena attēla palīdzību spēj parādīt veselas izrādes būtību. Šoreiz plakātos parādīsies tikai latviešu autoru lugas, klasika, kā arī jaunāku laiku darbi. Tomēr no trijotnes cilvēks, teksts, attēls virsroku ņem cilvēks, jo viņš ir īstenotājs: saraksta, uzzīmē, uzstājas. Šoreiz BLB vēlas sumināt tieši šādu cilvēku: vienu personu, daudzu izrāžu īstenotāju, kas Amerikas latviešu sabiedrībā ir unikāla vārda tiešajā nozīmē, jo tāda ir tikai viena. Mūsu mini-izstāde sumina filadelfieti Frīdu Ādamsonu vienīgo mūsu cirkus mākslinieci, kas ir uzstājusies uz trapeces lielā augstumā, sākot kā jauna meitene, mācekle ar trupu no Latvijas 1930s gados ASV, tad Latvijā un Vakareiropā, un atkal Ziemeļamerikā līdz pensionēšanos gados. Apbrīnosim viņas eksotisko karjeru, ar sava ķermeņa vingrumu veidojot izrādi pēc izrādes! Raini angliski lasīs Filadelfijas vietējie aktieri sestdien, g. 10. novembrī agrā pēcpusdienā (laiku precizēsim pa e-pastu). Gaidām visus! Ziņas par BLB jubilejas gada notikumiem var atrast tīmeklī www. latviansociety.com; var atskatīties uz jau notikušo 120. jubilejas gada blogā Šo sarīkojumu un visus pārējos šajā 120. jubilejas gadā veicam ar Latviešu fonda atbalstu. Sandra Milevska <<120x120>> Filadelfijā Kā tas nākas, ka šeit ir tikai rekordisti? Ko mēs varam secināt no organizācijām, atbalstam. Jau Latvijas laika Liepājas kas kopīgi rīko nākošos Lat- draudzes gans mācītājs Jānis Siliņš vijas valstsvētkus, šoreiz Filadelfijas pārņēma Sv. Jāņa draudzē amatu, bet Brīvo latvju biedrības 120. jubilejas baptistu vēsture kā tāda Latvijā saistās ietvaros? Apbrīnojamā kārtā, izrādās, ar šīs baznīcas iesākumiem un 19. gs. ka šajā pilsētā pastāv gandrīz tikai agrīno izplatību tieši Kurzemē. organizācijas-rekordistes. Bez pašas Valstsvētku uzrunu teiks dzimtais Biedrības, kas ir pasaules visvecākā filadelfietis Kārlis Cerbulis, vietējās nepārtraukti darbojošās latviešu latviešu skolas, Garezera, un Mins- biedrība, 18. novembra aktu rīko arī teres audzēknis, kas kopš gada gandrīz tikpat vecā Sv. Jāņa Ev. Lut. dzīvodams Latvijā ir pielietojis savu draudze, dibināta tikai vienu gadu vēlāk, izglītību, pa priekšu agronomijā un gadā. Pie tam, programmas maģistra līmenī uzņēmumu vadībā koncerta daļā uzstāsies koris, kas iesāka (Harvarda Biznesa skola), kā Rīgas dzīvi kā latviešu baptistu draudzes Fondu biržas līdzdibinātājs un pirmais koris tālajā gadā un šodien kā prezidents, un tagad ASV investīciju Filadelfijas koncertkoris, plaši pazīstamās fondā NCH, kas veic ieguldījumus diriģentes Guntas Plostnieces Austrumeiropā, Krievijā un Ukrainā. vadībā, ir vecākais latviešu koris ASV, Kārļa uzrunai sekos augšminētā ar nepārtrauktu darbību kopš tā dibināšanas. Filadelfijas Koncertkora koncerts trīs stīdzinieku, vijolnieka Augustina Tai- Ir vēl kāda stīga, kas vieno šīs ja (Tighe), čellistes Lindas Aļļes-Merfijas sirmās organizācijas tās ir saites ar (Murphy), un kontrabasista Andra Kurzemi, no kurienes drosminieki devās Zvārguļa pavadījumā. Diriģēs Latvijas pāri okēanam acīmredzot agrāk Ordeņu kapitula atzinības Krusta val- nekā no citiem Latvijas novadiem, no kātāja Gunta Plostniece, solists būs ostām Liepājā un Ventspilī uz ostu Filadelfiju. vairāk kā 10 operu lomu izpildītājs Gandrīz visi BLB dibinātāji dziedonis Andrejs (Andrew) Martens, bija kurzemnieki, un biedrības vēlākajos bet kora dziesmu solisti būs Astrīda (t.i ) gados liepājnieki Rudolfa (Rudolph) un Pauls Barbins. Minkas darbojās jaunās Latvijas valsts Koncertu arī papildinās vijolniece jelgavniece Guna Pantele ar vīru amerikāņu pianistu Endrjū Pantelu (Andrew Puntel), kas kā Fulbraita stipendiāts mācījās kora diriģēšanu Romāna Vanaga vadībā Latvijas Mūzikas akadēmijā, pie reizes iemācoties arī tekošu latviešu valodu. Svinīgo aktu ievadīs jauniešu un studentu karogu goda sardze, latviešu skolas audzēkņi sniegs priekšnesumu, un neiztrūks apsveikumi un apbalvojumi. Pēc sarīkojuma sekos pieņemšana un, tiem kas vēlas, vakariņas lejas zālē Dzintara galda izkārtojumā. Biedrības jubilejas tradīcija ik reizi sniegt jaunu mini-izstādi turpināsies ar tautas tērpu skati un ja gadījumā šajā skatē virsroku ņems tērpi no Kurzemes, ceram, ka tas tiks piedots! Valstsvētki Filadelfijā sestdien 17. novembrī, plkst Ieeja $25, ar tautas tērpu $15, labvēļiem pret ziedojuma sākot no $50. Skolnieki un studenti pa velti. Šo sarīkojumu atbalsta visas Filadelfijas latviešu organizācijas kā arī BLB <<120x120>> atbalstītāji Latviešu fonds, ALA Kultūras fonds, Amerikas latviešu palīdzības fonds. Sandra Milevska Abonējiet laikraksta Latvietis drukāto izdevumu! Abonements $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Dāviniet sev vai citam! Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic Čeki rakstāmi: Sterling Star Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī

13 Pirmdien, gada 5. novembrī Laikraksts Latvietis 13. lpp. Valodas sargi soda Par iedzīvotāju informēšanu būtiskos jautājumos arī svešvalodās Vēršoties pret svešvalodu lietojumu un šauri interpretējot likumu, Valsts valodas centrs (VVC) iestādēm aizrāda arī par iedzīvotāju informēšanu tādos būtiskos jautājumos kā, piemēram, mājokļa drošība un cīņa pret narkomāniju, svētdien, 4. novembrī vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Policijas galvenās mītnes vestibilā līdz šim bija brīvi pieejami krāsaini bukleti divās valodās gan par to, kā pasargāt mājokli un cīnīties pret narkomāniju, gan to, kur vērsties, ja neapmierina policistu darbs. Taču pēc valsts valodas sargu domām tas izrādījies pārkāpums, un Valsts policija saņēmusi aizrādījumu par informācijas izplatīšanu arī krieviski. Šādi materiāli stendā varot stāvēt tikai latviešu valodā, savukārt krieviski saskaņā ar likumu tos var izsniegt tikai pēc īpaša pieprasījuma. Pārkāpums uzreiz novērsts, un tagad stendā atrodama tikai informācija par to, ka bukleti pieejami arī svešvalodā. Savukārt, lai pie tiem tiktu, ceļš jau būs krietni sarežģītāks un cilvēkam nāksies gaidīt, kamēr kāds no sazvanītajiem policijas darbiniekiem informatīvos materiālus atnesīs. Policija skaidro, ka materiālu mērķis šoreiz galvenokārt bijis uzrunāt tieši cittautiešus, kuriem par kārtības sargu darbu līdz šim bijis mazāk informācijas. Aptaujas rezultāti mums ir parādījuši, ka vismazāk informēti par VP darbu, ir tieši cittautieši. Un, pamatojoties uz to, tika pieņemts lēmums, ka ar ES finansējumu, jāizdod informatīvie bukleti par drošības jautājumiem gan latviešu, gan krievu valodā, skaidro VP priekšnieka palīdze Beāte Labinska. VVC ir strikts likums ir jāievēro. Un saskaņā ar to līdztekus valsts valodā publicētiem materiāliem informācija arī, piemēram, krieviski vai angliski, esot atļauta vien tad, ja tā attiecas uz rīcību ārkārtas situācijās, epidēmijām vai drošības pasākumiem. Par Valsts policiju, tur bija pārkāpums tādā ziņā, uzreiz arī novērsa, ka bieza grāmatiņa par narkomāniju bija publiski izlikta sabiedrībai pieejamā vietā. Arī nedrīkst būt, pēc pieprasījuma drīkst būt. (..) Tomēr ir jābūt vienlīdzīgai attieksmei no pašvaldību vai no valsts institūciju puses. Nedrīkst viena minoritāte, šinī gadījumā krievi, būt daudz vienlīdzīgāka situācijā kā jebkura cita minoritāte. Nodokļus mēs maksājam vienādi, kāpēc nav latgaliešu valodā, kāpēc nav poļu valodā un tā tālāk, savu nostāju skaidro VVC Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis. Cilvēktiesību aizstāvji gan to sauc par absurdu un norāda valodas sargi aiz kokiem neredz mežu. Tas ir ļoti pozitīvi, ka ir [informācija] arī par cietušo tiesību jautājumiem, kā nekļūt par nozieguma upuri, un ka tas ir dažādās valodās. Man liekas, šajā situācijā vieni redz valodu un otri redz cietušos neatkarīgi no valodas. Manuprāt, valsts valodas inspekcija ārkārtīgi šauri interpretē valsts valodas likumu, uzsver Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska. Starptautiskā prakse, sevišķi Eiropas valstīs, kur patlaban vērojama liela cilvēku mobilitāte, liecina, ka tāda veida iestādes, kā, piemēram, policija, cenšas uzrunāt pēc iespējas plašāku cilvēku loku. Piemēram, Īrijas policija informāciju gan par savu darbu, gan cietušo tiesībām un iespējām sūdzēties izplata septiņpadsmit dažādās valodās, tostarp, arī latviešu un krievu. Savukārt Igaunijā šāda veida materiāli policijā pieejami krievu un angļu valodā. Tikmēr Latvijā pēdējos gados bijuši jau vairāki gadījumi, kad valsts valodas sargi iebilduši pret krievu valodas lietojumu arī gadījumos, kad cilvēku informēšana tomēr ir svarīgāka par formālu likuma izpildi. Viens no šādiem gadījumiem bija saistīts ar tautas skaitīšanu, otrs ar Veselības ministrijas kampaņu par krūts vēža un dzemdes kakla vēža profilaksi, bet trešais šādas pārprastas centības piemērs aizrādījums Labklājības ministrijai, kas krieviski presei izplatījusi informāciju par pabalstu jauno aprēķināšanas kārtību. Te jau nav runa par visas informācijas izplatīšanu krievu valodā. Te ir par situācijām, kad šādas informācijas izplatīšana citā valodā ir ne tikai attaisnojama, bet arī nepieciešama, uzsver Kamenska. Skrupulozo turēšanos pie likuma burta valsts valodas lietojumā izjūt arī tūristi. Šīs problēmas gan vairāk saistītas ar orientēšanos pilsētvidē un praktiskas dabas informāciju. Piemēram, norādēm par to, kad jāmaksā par automašīnas novietošanu ielas malā. Tam gan risinājums būtu vienkāršs nemēģināt visu izklāstīt ar vārdiem, bet vairāk lietot visā pasaulē pazīstamas piktogrammas, rosina tūrisma nozares pārstāvji. Tikmēr Valsts valodas centrs pamatu jebkādām izmaiņām valsts valodas regulējumā vai likuma interpretācijā neredz. Bet, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kam ikdienas darbā visu laiku cilvēkiem jāskaidro dažādi jautājumi svešvalodās, problēmas ar valsts valodas sargu iespējamiem pārmetumiem par bukletiem vairākās valodās atrisinājusi krīze līdz ar naudas trūkumu gluži vienkārši pieņemts lēmums atteikties no drukātas informācijas. Diezin vai to gan varētu uzskatīt par labāko risinājumu. Latvijas TV raidījums De facto Latvijas Televīzija Brīvības pieminekļi Latvijā Turpinājums no 9. lpp. neklis Jelgavas atbrīvotājiem tēlnieka Andreja Jansona veidotais Lāčplēša piemineklis atkal atrodas savā vietā pie Jelgavas stacijas. Iecavā Iecavas Brīvības piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem atklāts gada 23. augustā Brīvības parkā. Svinīgā brīža norisi pārraidīja Latvijas radiofons! Pieminekļa priekšpusē teksts: Uz ežiņas galvu liku, sargāj savu tēvu zemi, pretējā pusē uzraksts: Tautas brīvības un Latvijas neatkarības cīņu varoņiem. Piemineklis cietis pēc Otrā Pasaules kara, tagad pielabots. Tēlnieks P. Banders pieminekli kalis no Latvijas granīta, laukakmens no Jumpravas pagasta Lielkājiņu saimniecības. Iecavas Brīvības parks ir angļu stila parks ar milzīgiem, majestātiskiem kokiem, daudzi no tiem svešzemju. Netālu no pieminekļa slejas milzīgas lapegles. Mūsdienās iecavnieki pie Brīvības pieminekļa pulcējas Lāčplēša dienai veltītos pasākumos, bet 14. jūnijā, pieminot komunistiskā genocīda upurus, pieminekļa pakājē tiek veidots ziedu ceļš. Aina Gailīte Iecavas Brīvības piemineklis. FOTO Aina Gailīte

14 liju, lai iesāktu pagaidu dzīvi, uzskatot to par savu mītnes vietu. Bieži viņi bija izsūtīti tālākos iekšzemes rajonos, kur Austrālijas valdībai trūka darba spēks, bet pēc obligātā parāda nomaksas, nokalpojot 2 gadus visādos darbos un atstrādādami brīvo kuģa ceļu no Eiropas, viņiem bija laiks skatīties uz nākotni un iegruntēties savā izmeklētajā stūrītī. Bēču Arveds ar Ilgu un Strautu Olģerts ar Hertu kopā ar Nikolāju Sūnu un Ādolfu Bēdeli savus iepirktos Flindersa ielas zemes gabalus vēlāk pārdeva. Vudlandsparka sākums veidojās pēc tam, kad mērnieks un pulkvedis Viljams Laits (William Light) bija izplānojis Dienvidaustrālijas galvaspilsētu Adelaidi un nodomājis, ka strādājošai klasei arī derētu sava vietiņa, bet tālāk no pilsētas robežām gadā viņš izplānoja Edvardstauna miestiņu, kristītu pēc valdības tiesu ierēdņa Viljama Edvardsa (William Edwards) vārda, kurš zemes pirkšanai ieveda visu grāmatvedību. Šī bija pirmā zeme, ko atdeva izlozes veidā. Tā oriģināli piederēja Kaurnas aborigēnu tautai, Variparinga (Warriparinga) ciltij. Tur bija stringībarka eikaliptu (Stringybark) meži, lai netrūktu koku mājas būvei, dzeramais ūdens, kas plūda netālu no zemes virskārtas, un bija galvenais ceļš uz pilsētu. Kad zemi atklāja privātai iegādei, tad gadā pats pirmais pircējs bija Alfrēds Vīvers (Alfred Weaver), nokrustot savu vietu Vudlandsu (Woodlands) pēc ģimenes īpašuma Anglijā. Vudlandsa apkārtne atspoguļoja savu vārdu, jo te bija daudz mežainas ainavas. Tās bieži, kad vajadzēja ātri atrast vietu, kur slēpties no policistiem, bija izdevīgas vietējiem laupītājiem (bushranger). Alfrēds izveidoja saimniecības gaisotni, sastādot 16 hektārus ar visādām birzēm īpaši vīnogām, darinot pats savu vīnu, un olīvām. Te arī šodien ir atrodami pavalsts vecākie olīvu koki gadā Alfrēds uzbūvēja divstāvu māju ar vīna pagrabu, sastādīja mandeļu un olīvu laukus un mājai piebūvēja skaistu torni. Alfrēds nomira gadā, 90 gadu vecumā, un īpašu- Flindersa iela gadā. mu nopirka pazīstamais skotu tēlnieks Viljams Džeims Maksvels (William James Maxwell). Viņš māju izveidoja kā pili, piebūvējot vēl vienu torni, bet šoreiz ar gargoiļu notekcaurulēm (gargoyles), kas viņam sniedza atmiņas ar romantisku pieskaņu no mīļās bērnības Skotijā. Tēlnieka Maksvela darbi ir uz mūžu atrodami Sidnejas Svētās Marijas (St. Mary s) katedrālē, Adelaides Karī (Currie) ielas pavalsts bankā, Adelaides Universitātes ieejas telpā, Ziemeļu terases (North Terrace) dzejnieka Roberta Bērnsa (Robert Burns) un Viktorijas laukumā ekspedīciju pioniera un vadītāja Stjuarta (Stuart) pieminekļos. Kad latviešu ģimenes ieradās Flindersa ielā, Vudlandsa īpašums piederēja Kroforda (Crawford) ģimenei, kas to pēc gada bija pārvērtuši par hoteli un mandeļu dārzus sadalījuši dzīvojamos zemes gabalos. Flindersa ielas austrumu galā ap stūri atradās skaistās pils ēkas, kā arī galvenā iela uz pilsētu ar autobusa piestātni. Ja pacēla acis, tad pretim redzēja skaistos kalnus un pašu augstāko Mauntloftiju (Mt. Lofty). Ielas rietumu galā bija dzelzceļš un Vudlandsparka stacija, kas veda vai nu uz pilsētu, vai jūrmalu. Visapkārt bija plašie mandeļu dārzi un gados nebruģētajā ielā skanēja daudzu bērnu balsis. Te bija apvienotās nācijas vācu, čehu, poļu, baltkrievu un latviešu ģimenes. Pa vidu kādā retā mājā skanēja angļu valoda. Ielas vidū lielajos aplokos ganījās rikšotāju zirgi, un bieži tos redzēja rīta vai vakara treniņu izjādēs. Pastnieks uzsvilpoja, kad ar divriteni pieveda pastu, maizītes klaipus piegādāja Klaidsdeila (Clydsdale) miermīlīgais zirgs ar darbinieku piekabē, un dārziem nekad netrūka mēslojuma. Vienreiz nedēļā pieveda ledus kluci, lai uzturēt pārtiku svaigu. Iela nebija ļoti līdzena, un tās vidū bija liels dobums, kur īpaši ziemas laikā patika brist pa peļķēm. Ielas dzīvē bija sava struktūra un kārtība. Artūru Skrastiņu ievēlēja par ielas vecāko, jo viņam bija vislabākā angļu valoda. Viņu mājās noturēja visas ielas sanāksmes. Mērķis bija visiem nodot pēdējās valdības/apriņķa ziņas un sniegt palīdzību, izpildot/tulkojot visus oficiālos dokumentus. Artūra sie- FOTO Dienvidaustrālijas pavalsts bibliotēka Turpinājums no 1. lpp. FOTO no Dreimaņu ģimenes arhīva Flinderiešu māju stāsti Pirmdien, gada 5. novembrī Vudlandas pils (Woodlands Castle) gada augustā. va Otīlija bija šiverīga un izdarīga, mudinot un izlīdzinot sievu domstarpības ar aktrises humoru. Viņu mājā vienmēr apgrozījās daudz tautiešu. Osvalds Rudaks bija ievēlēts kā sabiedrības direktors, un tūlīt Strauta brīvajā zemes īpašumā tika izstiepts volejbola tīkls, gatavībā pirmajām sacensībām. Galvenais satiksmes līdzeklis bija motocikls, un tā skaņas dzirdēja svētdienās, kad Flindersa ielā iebrauca tautieši no tālākām malām, jo Latviešu nams vēl nebija. Šī bija sabiedrības satikšanās vieta, kur visi priecīgi satikās. Uz draudzīgām spēlēm aicināja arī ielas pārējos cittautiešus, kas pievienojās ar lielu prieku. Pēc spēlēm, lai veicinātu sabiedrisko sajūtu, vienmēr bija ēdiens un dzēriens. Pie Jāņa un Veltas Tumuļiem varēja iegādāties svaigus produktus mājās bija vistas, un visi priecājās, ka Tumuļu ducī vienmēr bija 13 olas. Jāņos flinderieši līgoja no mājas uz māju, un paši lepojās, jo bija savs Jānis. Ziemassvētkos gāja cits pie cita eglītes pantiņus deklamēt. Tā arī svinēja vārda dienas un dzimšanas dienas. Flindersa ielā pat bija savas kāzas. Kad Osvalds Rudaks apprecēja Leontīnu Jurkāni, tad viss notika latviešu garā ar visām tradīcijām. Lai gan bija ļoti karsti Ziemassvētki, vīrieši tik un tā uzvilka savus Latvijā ražotos uzvalkus ar siltajām oderēm, kurus vēl aizpogāja. Un, protams, krekli ar garām piedurknēm un ar kaklasaiti. Visi svīduši, bet stils tika noturēts. Tā kā ledusskapis vēl nebijis, tad kāzām Turpinājums 15. lpp. Ziemassvētki Vudsaidā (Woodside) gadā. FOTO Adelaides Latviešu muzejs Laikraksts Latvietis 14. lpp.

15 Pirmdien, gada 5. novembrī Laikraksts Latvietis 15. lpp. Alfreds (Fredis) Siļķēns In memoriam Ceturtdiena, gada 1. novembris. Cilvēki nāk un nāk un nāk. Varētu būt pie divi simti, bet tas ir tikai mans minējums. Vairāk ļaužu nekā sarīkojumos Latviešu namā. Es vēroju savus laikabiedrus, un man kļūst skumīgi ap sirdi. Kādreizējie spēka vīri šodien tipina ar spieķi rokās, citi iet vēl itin stalti, un tomēr var manīt, ka gadu nasta spiež plecus. Mēs visi esam nākuši uz Rukvudas krematoriju izvadīt mūsu draugu, kolēģi un ceļa biedru Siļķēnu Fredi pēdējā gaitā. Es sēdu pašās beigās, un daudz kas manām vecajām ausīm no Kolvina Makfersona teiktā paiet garām, bet tas nekas. Tāpēc jau domas neapstājas. Mans ceļš ar Alfredu (Nē, ar Fredi! Alfreds stāv rakstīts pasē.) ir gājis kopā vairāk vai mazāk turpat 62 gadus. Fredis bija cilvēks ar literāta dvēseli un amatnieka rokām. Viņa sirds piederēja literatūrai, dziesmai, Sidnejas Latviešu teātrim, vīru korim, biedrībai, ģimenei un nacionālai lietai. Viņš bija viens no Sidnejas Latviešu teātra dibinātājiem, stāvējis kūmās literārajai sekcijai un bijis viens no referentiem, viens no SLB dibinātājiem (bijām trīs, nu vairs tikai divi), ilggadīgs SLB priekšnieks un ieņēmis daudz un dažādus sabiedriskus amatus. Runājot par personīgām attiecībām, es neatceros redzējis Fredi dusmīgu. Viņš bija ļoti pozitīvs cilvēks. Mēs Fredi reiz Kaleidoskopā pieminējām ar dziesmu. Es to minu, vēlreiz atvadoties. Uzklausiet visi, Jauns un vecs, Mālēts jums priekšā Tiks dižportrets. Tautietis šis dižens, Tautietis šis cēls, Dzimis un audzis Malienas dēls. Sabiedrības pīlārs, Divu bērnu paps, Biedrības priekšnieks, Meistars labs. Ar zāģi rokā, Āmurs aiz jost, Nemitas namu Labot un post. Bet pienāk laiks Ak, tavu post Mazmājas podi Štopējas nost, Jumtgalā caurums, Skapīšu trūkst, Kantīnē maize Ne cepas, ne rūgst. Kur Fredis Siļķēns?! Viņš visu var, Nerunā lieki, Bet dar, dar, dar! Mūsu līders tu, Tu vadi, ved Laikmetā jaunā, Siļķēnu Fred! Blakus tev Čečiņš, Sveilis pie plec, Aiz tevis stāvam Jauns un vecs. Uz priekšu, Fredo, Sabiedrības klints, Lai zaļi dzīvo Visa tava ģints! Tā mēs Tevi humorīgi sveicām gadus atpakaļ, Fredo! Šodien, Veļupi krustojot, paņem līdzi manis skumīgu sveicienu un manu paldies. Tu esi aizgājis, bet ne aizmirsts. Es Tevi atcerēšos ar smaidu līdz brīdim, kad būs mana kārta doties uz Tā Kunga mājokļiem. Uldis Siliņš Jēkabpilī patriotisks pasākums Turpinājums no 6. lpp. lā gaisotnē tikties ar pasākuma dalībniekiem, kā arī nobaudīt īstu karavīra ēdienu armijas lauka virtuvē. Pasākuma laikā Krustpils kultūras namā apskatāma arī Mazpulku gada sasniegumu darbu izstāde un NBS ieroču un ekipējuma izstāde, savukārt Krustpils pilī līdz 30. novembrim Lāčplēša dienai veltīta izstāde. Pasākumu rīko Latvijas Ģenerāļu klubs sadarbībā ar Rekrutēšanas un Jaunsardzes centru, Zemessardzes 56. kājnieku bataljonu un Jēkabpils pilsētas pašvaldību, to atbalsta Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki gadā Latvijas Ģenerāļu klubs aizsāka jaunu tradīciju organizēt patriotiska rakstura izglītojošus pasākumus neilgi pirms Lāčplēša dienas ārpus Rīgas, lai veidotu jauniešos dziļāku izpratni par Lāčplēša dienas un 18. novembra nozīmi Latvijas vēsturē, skaidrotu armijas un karavīra lomu gan vēsturē, gan mūsdienās. Pagājušajā gadā pasākums norisinājās Trikātā, bet nākamgad tas plānots Skrundā. Informāciju sagatavojusi Vineta Žilinska Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra Militārās informācijas departamenta Militārās informācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Flinderiešu māju stāsti Turpinājums no 14. lpp. ēdienu salika pa vannām un veļas mājas silēm. Tumuļi dzīvoja Rudakiem blakus, un kad kāds ēdiens mazliet sabojājās, tad to pārmeta pāri sētai, ko notiesāt vistām. Starp tiem ēdieniem arī bija siļķu iekšas. Vistas izturēja, bet seši cālīši rīta sauli vairs neredzēja. Kas tad būtu svinības bez dziedāšanas? Un tā līdz agram rītam skanēja latviešu tautas dziesmas. Pēc kāzām Rudaku mājās bieži svinēja visādas viesības, un vairākus gadus netraucēti varēja dziedāt cik skaļi un ilgi katrs vēlējās. Bieži katrs novadīja savu dziesmu, un, ja bija ap 30 viesu, tad jau dziesmusvētki gatavi! Bieži pēc šīs dziedāšanas Tumuļu Jānis uzjautrināja visus ar savu bagātīgo kupleju krātuvi. Tās viņš bija iemācījies, ejot uz Rīgas cirku, un klausoties Brāļus Laiviniekus. Dziesma bija dvēseles medicīna, un tā Flindersa ielā skanēja ilgi un tālu. Pēc viesībām varēja iet mājās ar pacilātu sirdi, un gandrīz visi arī varēja aizčāpot pie savām namdurvīm gan varētu debatēt, kā katrs ieturēja taisno līniju! Tās nebija vienīgās kāzas, kuras svinēja Flindersa ielā gada 23. jūlijā, kad Rasma Švinka salaulājās ar Andi Lāci, tad pēc Svētā Stīvena (St. Stephen) baznīcas laulībām atkāzas notika Švinku mājās. Visi flinderieši bija uzlūgti, un ielas vecākais arī formāli apsveica jauno pārīti. Ielas dzīvi ietekmēja viens notikums. Gan visi bija izmeklējuši savas mājas vietu un noskaidrojuši apgabala likumus un ticējuši austrāliešu tulkojumus, bet nevienam nebija izskaidrots, ka šis skaistais mandeļu dārzs nākotnē bija nozīmēts kā vieglās rūpniecības rajons. Flindersa iela šīm ģimenēm bija nejauša dzīves satikšanās vieta. No šī laika viņu Flindersa ielas ceļš, vienalga cik ilgs, kopīgi uzsākts; tas tika kā mozaīka ievīta ielas ritmos, priekos un bēdās. Gan katrā mājā ģimenes veidoja savas dzīves, bet tās uz mūžu atstāja savu vietu ielas rakstā. Šie ir viņu stāsti. Marija Perejma Turpmāk vēl

16 16. lpp. Laikraksts Latvietis Pirmdien, gada 5. novembrī Ērtāka ceļa dēļ... Turpinājums no 1. lpp. bas Latvijas valsts ceļi pasūtījuma paredzēts, ka ceļš pēc būvdarbu veikšanas būs 10,5 metrus plats. Kad rekonstrukcija būs galā, atļautais braukšanas ātrums pa šo ceļu būs līdz 90 kilometriem stundā. Tas ir pa prātam gan smagā transporta, gan vieglo automašīnu vadītājiem. Jo sevišķi aktuāli tas ir transportlīdzekļiem, kuri kursē ar navigācijas sistēmas palīdzību, jo šis ir īsākais ceļš, kas savieno Rēzekni ar Vidzemi, un navigācijas sistēma liek braukt pa Gulbenes-Rēzeknes ceļu gribot vai ne. Rēzeknes ceļa posms Gulbenes novadā noslēgs Vidzemi un Latgali savienojošā maršruta Rēzekne-Gulbene sakārtošanu, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Jau rekonstruēto šā ceļa posmu augstu novērtējuši autovadītāji Latvijā izdotais laikraksts Autoceļu Avīze šā gada balvu sadalē nominācijā Gada objekts 2. vietu piešķīrusi SIA 8 CBR par ieguldījumu Rēzeknes-Gulbenes ceļa modernizācijā. Solīta arī gājēju ietve un veloceliņš paralēli brauktuvei, kas savienos Palienas ciematu ar Gulbeni. Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis skaidro, ka projekta izstrādes gaitā apsvērta doma par koku saglabāšanu vienā ceļa pusē starp brauktuvi un gājēju ietvi, tomēr vēlāk šāda doma atmesta. Nav iespējams apvienot kvalitatīvu ceļu ar koku saglabāšanu kaut vai vienā ceļa pusē, kaut sākotnēji tāda doma bija, paplašinot brauktuvi vienā pusē. Bet tad būtu jāatpērk privātie zemes īpašumi, saka viņš. Būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir lietuviešu firma Kauno tiltai. Apakšuzņēmējs ceļa darbiem Gulbenes novada teritorijā ir vietējā SIA Rubate. Jaunu tiltu pār Pededzi būvēs SIA 8 CBR no Smiltenes. Ceļmalās kokus cērt un celmus rauj laukā licencētā mežizstrādes SIA AVN Plus no Cēsu puses. Pirms nozāģēt kādu koku, par to pārliecināmies vairākkārt. Viedoklis tiek saskaņots. Viss notiek likumīgi, skaidro projekta vadītājs Juris Začests. Akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters saka, ka saudzējamie dižkoki tiek apjozti ar koka jostu. Tā nebūs pienaglota, bet apsieta, lai saudzētu stumbru. Šādu saudzēto koku nebūs daudz. Alejas vietā tuksnesis Visu to redzot, sirds sāp. Tuksnesis. Tāda sirreāla ainava, par notikušo saka vides aktīviste Dacīte Beķere. Sašutis ir arī publicists un dabas draugs Dainis Īvāns, kurš arī bija starp tiem, kuri pērn brauca uz Gulbeni pētīt situāciju un aizstāvēt ozolus. Viņam sāp, ka ozoli iezīmēti ciršanai arī Palienas ciematā (Stradu pagastā), kur projektētāji pēc pirmajiem dabas draugu protestiem solīja par kokiem apžēloties. D. Īvāns Gulbenes tuvumā sakrauto nocirsto koku izrauto celmu kaudzi ar visām saknēm salīdzina ar kādreizējo Latvijas okupantu pēckara paražu režīma pretinieku, mežabrāļu, Latvijas patriotu līķus kādu laiku paturēt publiskās vietās par mācību pārējiem. Savukārt Latvijas Dabas fonda padomes locekle, bioloģe Lelde Eņģele ir šokēta par to, ka pēc celmiem redzams nocirstie gandrīz visi ir bijuši veselīgi koki pretstatā to ārējam nobružātajam izskatam, kas ozolu pretiniekiem bija licies pietiekams arguments, lai visus kokus nocirstu. Laikam tomēr vajadzēja pagājušogad ar projektu rokā iziet visu ceļu un oficiāli prasīt atcelt pašvaldības lēmumus un izvērtēt projekta kvalitāti un atbilstību normatīviem, uzskata viņa. L. Eņģele tagad skaidro visu lēmumu pieņemšanas vēsturi un argumentāciju, lai varētu labāk sagatavoties koku aizstāvībai citos līdzīgos gadījumos. Viņa ir gatava cīnīties arī par būvnormatīvu pārskatīšanu valstī, izstrādājot vadlīnijas ceļu rekonstrukcijai, saglabājot alejas un citas ainaviskās vērtības. Ceļš 28. oktobrī. Iedzīvotājiem prioritāte ceļš Šajās dienās laikraksta Dzirkstele portāls ( kļuvis par sabiedriskās domas kaujas vietu. Vieni sēro un dusmojas par nocirstajiem skaistajiem ozoliem, otri aizstāv eiropeiska ceļa, gluda, plata un labi pārskatāma ceļa ideju. Jūtams, ka vietējie iedzīvotāji vairāk iestājas par ceļu bez ozoliem. Ceļa sakārtošanai nav nekāda sakara ar koku nīdēšanu, ceļš ir apzināti nolaists līdz tādam stāvoklim, ka cilvēkiem ir absolūti vienalga, vai ir koki, vai nav, ka tik bezpersonisks asfalts. Cilvēku stulbumam jau nav robežu, vai ne? raksta kāds komentētājs. Kad ceļš būs paplašināts, smagās automašīnas dažai mājai brauks tieši gar logu, skumji secina autovadītājs Jānis Rožlapa no Beļavas. Stradu pagasta iedzīvotājs Jānis Razins, pie kura mājām Rēzeknes ceļa malā arī jau nozāģēti ozoli, atzīstas, ka jūtas garīgi iztukšots. Viņam tagad ainava pie mājām esot kā tuksnesī. Pašvaldība sākotnēji bija plānojusi izmantot Rēzeknes ceļa rekonstrukcijas laikā nocirstos kokus, taču vēlāk sakarā ar iedzīvotāju pausto negatīvismu no šīs domas atteicās. Nozāģētie koki paliek būvuzņēmēja rīcībā un tiks izmantoti pārstrādei daļa kā malka vai šķelda, daļa kā lietas koks. Iedzīvotāji piesakoties pie būvnieka un braucot pēc koku zariem. Dažs sakot, ka koksni vajag koka karošu grebšanai, cits vēlas savu pagalmu izrotāt ar ozolkoku. Naktī nozāģētos kokus uz ceļa neviens neapsargā. J. Razins novērojis, ka naktīs ceļmalā piestājam automašīnas un aizvedam projām pa kādam skaistam ozola stumbram. Diāna Odumiņa Gulbenes reģionālā laikraksta Dzirkstele žurnāliste FOTO Diāna Odumiņa Ceļš 28. oktobrī. FOTO Diāna Odumiņa Nocirstie ozoli. FOTO Diāna Odumiņa