ZIŅU LAPA Nr Par tūrisma un novadpētniecības aktualitātēm Ozolnieku novadā. Sv. Trīsvienības baznīcas tornis

Transcription

1 ZIŅU LAPA Nr Par tūrisma un novadpētniecības aktualitātēm Ozolnieku novadā. Sv. Trīsvienības baznīcas tornis Paldies TIC vadītājai Vitai Kinderevičai un speciālistei Lienei Strazdiņai par sarunu un telpu izrādīšanu. Visa torņa augstumā stāvi ir sadalīti katrs savam pielietojumam. 1. darbosies TIC, kase un suvenīru veikaliņš. 2. stāvs paredzēts administrācija, 3. ekspozīcijai par Latvijas prezidentiem, Jelgavas pilsētas simboliem un goda pilsoņiem. 4. būs apskatāma ekspozīcija par Jelgavas pilsētas vēsturi ar iespēju virtuāli izstaigāt baznīcu. 5. stāvs veltīts Zemgales tautastērpiem ar iespēju tos uzmērīt un fotografēties, aplūkot pūralādi un saistīto bibliotēku, bērniem būs savs radošais stūrītis. Šeit plānoti arī tematiskie vakari par latviešu tautas paražām. 6. stāvā ierīkota virtuve 8. stāva kafejnīcai-restorānam, bet 7. līmenī darbosies konferenču zāle līdz 30 vietām. Torņa spice sadalīta divos līmeņos ar vietējiem māksliniekiem domātu izstāžu zāli pirmajā un skatu laukumu otrajā. Ieejas maksas būs diferencētas, samazinot izcenojumus invalīdiem, bērniem, studentiem un pensionāriem. Kafejnīca un skatu laukumi būs pieejami atsevišķi no ekspozīcijām, kas tiks regulāri mainītas un uzlabotas. Plānots piedāvāt ekskursijas latviešu, krievu, angļu un vācu valodās pa torni, pilsētu un apkārtnes novadiem. Tornis būs atvērts katru dienu, darba laiki tiks pielāgoti sezonas vajadzībām. Janvārī TIC plāno organizēt gidu apmācības un sertifikāciju ikvienam intersentam, bet pašreiz tiek strādāts pie torņa stratēģijas. Lai saglabātu noslēpumu, iekštelpu foto nevaru publicēt, bet ainavu skatus no torņa spices gan. Oficiālā torņa atklāšana plānota Foto: Ainava no troņa skatu laukuma Lielupes paliene, Akadēmijas iela un centrālais laukums. Serenu, Sveņķu un Ķīķu vecie kapi Piektdienu aizvadīju lieliskā sabiedrībā kopā ar Sandru Brūveri, Veltu un Māri Jumīšiem viesojos Valgumu mājās pie Ausmas Šaumbergas - apskatījām Serenu, Sveņķu un Dabes vecos kapus. Pēc Sandras un Veltas stāstītā, Serenu vecajos kapos apbedīti apkārtējo māju (Intes, Roži, Smēdes, Andes, Stepiņi u.c.) iedzīvotāji un Serenu vecie saimnieki Anna Tūna ar vīru Dāvi Dumpi, viņu bērni Olīvija Konstance Milda un Lilija Feldovija Maiga Lilija ar vīru Mārtiņu Pēteri Jēkabsonu, vēl iespējams pļavā pie kapiem apbedīti mēra laikā mirušie. Pēdējās bēres šeit notikušas gadā, tāpēc ārējo liecību maz un salīdzinoši maz arī marodierisma pēdu. Aldis Hartmanis šeit atradis arī karavīru apbedījumus. Priecē tas, ka senāko saimnieku pēcteči ir gatavi vecos kapus iztīrīt no krūmiem, ar laiku uzstādīt arī piemiņas zīmi. Tā kā pašvaldībai nekādu iebildumu pret šādu iniciatīvu nav (zeme ir tās īpašumā), jau šo sestdien plānota sakopšanas talka. Un vēl - Sandra norādīja arī uz bumbu bedri pie meža ceļa blakus Lāču purvam. Svenķu kapos aina ir salīdzinoši bēdīga, jo marodieri paspējuši izrakņāt teju visas kapavietas. Pēc vēl esošajiem krustiem un kapu apmalēm spējām fiksēt sekojošus aizgājējus - Steppin saimneeks Jakob Kalning, Stepina saimneeku behrni Lisete Pailine, Jehkaup, Anna Natalija Grünfeldi, Mitauscher Kr. Första Titt. Bath C. Otto , Lilija Riekstin Pievakarē vēl individuāli devos meklēt Ķīķu kapus. Pašu māju vairs nav un apbedījumi atrodas ļoti ļoti tuvu ceļam. Izdevās fiksēt: Elza Žūka , Oskars Žūka , Grieta Krumholc mir. 1881, Jānis 1

2 Krumholcs mir Ir vairāki koka krusti un vienkāršas kapu kopiņas. Kas būtiski nav marodierisma pēdu. Savukārt diena noslēdzās apskatot VAS Latvijas Valts meži iekārtoto atpūtas vietu meža ceļā starp Galiņiem un Ozolzariem (netālu no Teteles). Pārsteigums bija netālu no atpūtas vietas atklāt 3 lieliski saglabājušās blindāžas. Nedz par atpūtas vietas esamību, nedz kara mantojumu nav nekādas papildus skaidrojošās informācijas. Foto: marodierisms Svenķu kapos, Sandra, Ausma, Velta un es pie Serenu kapu priedes un LVM atpūtas vieta mežā. Sestdienas tūre Foto: dzelzceļa tilts pār Iecavu pie Muižniekiem, postījumi Dabes kapos un Tiltiņu ģeodēziskais punkts pie Lāču mājām. Izmantoju labos laika apstākļus izpētes braucienam. Tā rezultāti: 1. Atkārota vizīte Dabes kapos rūpīkāgai izpētei. Fiksētie apbedījumi: Amālija Pavlovska, Jānis Veidels , Lizete Veidele , Amālija Gross , Greete Weidel (otrā pusē iespējams tulkojums krievu valodā), Geddert Weidel , Jēkabs Gross , Rusulu Martinsona ģimenes kaps, Martins Martinsons Skumji, ka pat tik grūti sasniedzamos kapos ir marodierisma pēdas. 2. Atrasti 6 ģeomedību slēpņi: pie Ozolnieku vidusskolas, pie Dalbes baznīcas un zem Dalbes gājēju estakādes, uz A8 apvedceļa gaisa tilta, pie dzelzceļa tilta pie Ānes un uz signāltorņa pie Garozas. 3. Fiksēti 5 ģeodēziskā tīkla punkti, četriem ir ārējas pazīmes diviem punktiem pie Dalbes ciema, vienam Skuju skolas pārbrauktuves dzelzceļnieku namiņa sienā un vienam mežā netālu no Lāču mājām. 4. Atrasti 2 krustakmeņi netālu no abiem pašreizējiem ģeodēziskā tīkla punktiem pie Dalbes, kas liek domāt, ka senāk tie izmantoti ģeodēzijas vajadzībām. 5. Mēģināju atklāt nostāsta patiesumu par šaurslieža dzelzceļa līniju no Muižnieku mājām līdz Jelgavas-Rīgas sliedēm. Apsekojumā tiešām fiksēju valni un dažādas papildus liecības (gulšņi, elektrības vadi), tomēr Toms Altbergs, LDz Muzeja vecākais speciālists, šo posmu komentē sekojoši: Tas varētu arī nebūs šaursliežu dzelzceļš. Tik pamatīgs uzbērums nekad nav bijis kara lauku dzelzceļam, kuru būvēja praktiski tikai un vienīgi liekot sliedes pa tiešo uz ceļiem un takām. Šis 22,5 km garais šaursliežu dzelzceļš oficiālos avotos (LVVA f, 1. apr., 92. l) tiek nosaukts: Garozas stacija-papaja-jelgavas dz.c.stacija vai Garoza-Skraba-7. km. Latvijas dzelzceļu gada shematiskajā kartē nojaukts šaursliežu dzelzceļš no Garozas stacijas ir zīmēts tieši uz ziemeļiem, tā arī nesasniedzot Rīgas-Jelgavas dzelzceļu vai savienojuma gadījumā ar citu kara lauku dzelzceļa 2

3 sistēmu, iznākot ārā pie Olaines stacijas. Un vēl jāapgāž nostāsts par stalaktītiem zem Muižnieku dzelzceļa tilta, izložņāju visu konstrukciju neko tādu neatradu. 6. Fiksēta vēl viena tāpat iekārtota VAS Latvijas Valsts meži atpūtas vieta pie ceļa starp Andēm un Jāņupi, pa ceļam uz Dabes kapiem. Arī bez jebkādas papildus informācijas. Dižkoku trešā tūre Svētdiena kopā ar Ansi Opmani tika aizvadīta papildinot Ozolnieku novada dižkoku sarakstu. Šajā reizē fiksēts: 1. Bulduru bērzs, gājis bojā apm g. 2. Bulduru zirgkastaņa, p = 2,93 m, h = 13,5 m 3. Bulduru liepa (Dubultliepa), p0,8 = 7,08 m, 1 m h sadalās divās starās: p = 4,0 un 3,80 m, h = 26,0 m 4. Pautiņu (Iecavu) liepa, p = 4,0 m, h = 24 m 5. Pautiņu (Iecavu) kļava, p = 3,13 m 6. Pautiņu (Iecavu) ozols, p = 3,90 m 7. Bēnūžu (Kalna) bērzs, p = 3,20 m, h = 26 m 8. Bēnūžu (Kalna) ozols, p = 4,11 m, h = 24,5m, stādīts g. 9. Cenas muižas (Liepiņu) ozols, p = 4,40 m, h = 25,5 m 10. Mauriņu priede, p = 2,98 m, h = 30 m, saglabājusies septiņdesmitajos likta informatīva plāksnīte 11. Mauriņu egle, = 2,96, h = 34 m, nepieciešams izveidot skatu stigu un taku 12. Dalbiņu ozols, p = 4,88 m, h = 24,5 m, stādīts apm g. 13. Mazbulduru liepa (Upes ielas aleja), p0,6 = 3,90 m, h = 18,5 m Bez dižkoku apsekošanas izdevās iepazīties ar Iecavu māju pārvaldnieci Dainu Ezermani, kas parādīja senāko Pautiņu māju un veco kapu, kā arī vairāku ķieģeļu cepļu vietas. Apskatījāma arī senāko Bulduru, Kaķu Danču un Dalbiņu māju pamatus. Mūsu novada ziemeļu daļas mežos fiksējām vairākas dzīvnieku barotavas un novērošanas torņus. Vēlos teikt Ansim lielu paldies par aktīvo sadarbību un entuziasmu veltīt mūsu novadam savas brīvdienas! Pēc trīs izbraucienam kopsavilkums ir 52 apsekoti dižkoki, alejas, īpatni koki un krūmi. No tiem 5 gājuši bojā, bet pie viena nepieciešams iekopt apkārtni. Zīmes, turklāt katram savādākas, uzstādītas 3 kokiem. Un šeit jāsaka skumjā ziņa neviens no ziņu lapas saņēmējiem nav izrādījis interesi pie sava koka uzstādīt dabas piemienkļa zīmi. Tāpēc aicinu šo nemaz ne tik grūto uzdevumu paveikt pašvaldībai es ļoti labprāt palīdzētu! Un vēl pat trīs braucienu laikā neesam apskatījuši visus kokus, tāpēc braucieni noteikti jāturpina. Foto A. Opamnis un L. Žukovska: info zīme ar vismaz 30 gadu stāžu, Bulduru liepa (māju vairs nav, bet koks saglabājies) un Mauriņu egle, kuras apkārtnē būtu jārīko sakopšanas talka. Vieslekcijas Ozolniekos

4 Dabas muzejs Ozolniekos visticamāk neviesosies, jo manis izveidoto aptauju aizpildījuši tikai 2 cilvēki. Abu interses sakrīt, izvēloties gan Kultu vietu tēmu lekcijai, gan laiku trešdienās un ieejas maksas apjomu 0,50 Ls. Tomēr ar šādu atsaucību, protams, ir muļķīgi aicināt speciālistus no Rīgas. Katrā ziņā, ja kāds no Jums izdomā organizēt kādu LDM lekciju savā iestādē, piemēram, skolā vēstures vai bioloģiskas stundās, es labprāt padalīšos ar speciālistu kontaktinformāciju un lekciju tēmām. Tomēr pavisam plinti krūmos nemetu, jo vēlos piedāvāt bezmaksas vieslekciju par ģeodēziju un ģeodēziskā tīkla punktiem. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzisko datu analīzes un ekspertīžu daļas vadītāja Brigita Helfriča pastāstītu šīs nozares būtību un pamatotu visu šo punktu, par kuriem es vairākās ziņu lapās esmu rakstījusi, nozīmi un lietošanas jēgu. Īpaši uz lekciju aicinu zemes/ēku īpašniekus, kuru teritorijā šādi punkti atrodas. Bet, lai nebūtu situācija, ka Brigita vada lekciju tikai man būšu pateicīga, ja interesenti līdz dotu man ziņu par savu ierašanos uz e-pastu. Plānotā vieta Ozolnieku Informācijas centrs, plkst Kas notiek tālāk? Tā kā mans objektu apsekošanas līgums ar Ozolnieku novada domi noslēdzās 1.11., plašus izbraukumus vairs neplānoju. Atskaite par pēdējos divos mēnešos padarīto ir iesniegta novada domē un es labprāt ar šo apkopojumu dalīšos ar jebkuru interesentu tikai dodiet ziņu. Kopumā pilnībā apsekoti 36 objekti un objektu grupas (~126 unikāli objekti), sarakstu skatīt pielikumā. Būtiskākie secinājumi: 1. Novadā ir liels skaits dižkoku, kuri vairumā gadījumu ir labā stāvoklī un būtu apskates vērti. Turklāt fiksēti arī unikāli objekti kā āmulis, kadiķi, pabērzs, mūsu valstij netipisks ceriņš un kļava, arī ļoti ainaviski ozoli u.c. interesanti koki. Informatīvas plāksnītes pie kokiem būtu jāuzstāda Teteles skolas parkā. Arī Aučos tas būtu lietderīgi, jo ievērības cienīgu koku te netrūkst. Daži saimnieki izturējās rezervēti pret apsekojumiem, baidoties no papildus ierobežojumiem savā īpašumā. Būtiski, ka daļa fiksēto koku ir pārdzīvojuši ēku mūžu un tagad glabā seno māju piemiņu, piemēram, Bulduros, Pautiņos, Cenas muižā, Dalbiņos, Gūtēs u.c., vai arī aleju veidā norāda uz senajiem ceļiem. 2. Novadā netrūkst ģeodēziskā tīkla punktu, bet tikai daži ir apskates vērti. Par, manuprāt, visskaistāko jāatzīst netālu no Lāču mājām, Jaunpēternieku-Garozas ceļa malā esošo punktu Tiltiņi, kur ar sūnām apauguša vaļņa centrā labi saskatāms gadā izstādīts Krustakmens. Pārējie punkti, lai arī ar ārējām pazīmēm, ir mazāk estētiski. Savukārt, vecie krustakmeņi, kas acīmredzot savu mūžu ģeodēzijā nokalpojuši un nekur vairs netiek fiksēti, ir daudz pievilcīgāki un interesantāki par mūsdienu betona stabiņiem. Vēl ievērības cienīgi ir, pēc manām domām, mazāk tradicionālie punkti māju sienās, kā tas ir Ozolnieku Tautas namā, Rīgas ielas 8 ēkā, Skuju skolas pārbrauktuvē un viens neaktīvs punkts atrodamas arī vecajā Salgales skolā. 3. Ar mērķi medīt, Ozolnieku novadu apmeklē ne mazums cilvēku. Es gan nerunāju par tradicionālajām, bet gan ģeo-medībām. No kopumā 12 klasiskajiem slēpņiem (nelielas pusdienu/fotofilmiņu kārbiņas ar reģistrācijas blociņu un maziem nieciņiem) atradu 11. Tā kā vairums mednieku atzīmējas gan blociņā, gan interneta mājas lapā ir iespējams izskaitļot katra slēpņa apmeklētāju skaitu, viņu domas par konkrēto vietu utt. Tā piemēram, Salgales baznīcas drupās noslēpto kārbiņu no tās uzstādīšanas brīža gada 1. augustā ir atraduši vairāk kā 50 cilvēki, tajā skaitā vairāki ārzemnieki. Savos komentāros viņi min, piemēram, I travel to Latvia from USA. This church was the location where my Grandmother was confirmed (iesvētīta) in 1894 vai arī piebraucām pa ceļam uz Bausku. Būtu pasakaini, ja atrastos cilvēki, kas spētu baznīcu atjaunot, this place was my first stop in 80 km ride with bicycle, I thought that this remains of church will be nothing special, but when you see this place in real life then my mind was blown away utt. daudz lielisku komentāru un aicinājumu vietu attīstīt. Savukārt slēpni pie Vareļu pieminekļa no atraduši vairāk kā 120 cilvēki, pie Tetelmindes torņa ap 200 (no ) vai A8 gaisa tilta vairāk kā 210 mednieki ( ). Tas nozīmē, ka šī aktivitāte, kurā iesaistīti pamatā jaunieši, ir ļoti populāra un var būt izmantojama novada tūrisma veicināšanā. 4. Visa šī gada laikā esmu apsekojusi 35 Ozolnieku novada kapus (turklāt manā rīcībā ir informācija par vēl 4 līdz šim neapsekotiem), no tiem tikai 12 ir aktīvi. Lielāka daļa veco kapu ir izrakņāti un 4

5 līdzcilvēku aizmirsti. Vairums apbedījumu atrodas pašvaldības īpašumā, tomēr ir skaidrs, ka tikai novada domei nav jārisina veco kapu apsaimniekošanas jautājumi būtiska ir arī apkārtējo cilvēku iniciatīva. Vēlos aicināt uzsākt diskusiju par seno apbedījumu apsaimniekošanas jautājumiem, jo viena lieta, ja tie vienkārši aizaug, pavisam cita, ja mūsu vienaldzības dēļ aizgājušo atdusas vietas tiek vandāļu nopostītas. Tāpat vēl iespējams iztirzāt citus objektus. Tuvāko pāris nedēļu laikā visu iegūto informāciju apstrādāšu un objekti tiks novērtēti tūrisma attīstības kontekstā un pievienoti jau š.g. pirmajā pusgadā apsekotiem 95 tūrisma resursiem. Baltoties uz iegūtajiem secinājumiem plānoju veidot savu bakalaura darbu Ozolnieku novada tūrisma plānu. Un tāpēc vēršos pie Jums, cienījamie ziņu lapas saņēmēji. Proti, izstrādāt plānus vienpersoniski ir pilnīgi bezjēdzīgi, vēl jo vairāk, ja tiešām vēlies, lai tevis radīto dokumentu varētu īstenot dzīvē. Tāpēc bakalaura darba izstrādes ietvaros vēlos izveidot pirmo novada vēsturē Tūrisma konsultatīvo darba grupu. Šādas un līdzīgas nozares pārstāvju komandas jau sekmīgi strādā Gulbenē, Ventspilī, Valmierā, Kocēnos u.c. pašvaldībās, kā arī plānošanas reģionos un arī valstī kopumā darbojas Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome. Es piedāvāju izmēģināt šādu ieinteresēto pušu sadarbības modeli no š.g. novembra līdz nākamā gada februārim, lai palīdzētu man radīt jēgpilnu tūrisma nozares plānošanas dokumentu Ozolnieku novadam gadam. No savas puses piedāvāju grupas biedriem pirmajiem saņemt vispilnīgāko tūrisma informāciju, pilnīgi noteikti ieklausīties un ņemt vērā Jūsu idejas un iebildumus, kā arī darboties līdzīgi domājošo praktiķu un profesionāļu komandā. No darba grupas biedriem lūgšu izskatīt manis izvirzītos priekšlikumus, formulēt savu viedokli un spēt strādāt radoši un domāt ilgtspējīgi. Pieteikšanās darba grupai, atsūtot ziņu uz e-pastu, ilgs līdz (ieskaitot). Aicinu izplatīt šo aicinājumu, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku cilvēku loku. Ja Jums radušies kādi papildus jautājumi, lūdzu, rakstiet vai zvaniet noteikti atbildēšu. Man šis ir ļoti būtisks aicinājums, jo tūrisms nevar attīstīties, ja vietējie iedzīvotāji tajā nav ieinteresēti. Dalība velotūrisma projektā Kā rakstīju agrāk, Ozolnieku novada vadība ir izteikusi atbalstu dalībai Centrālbaltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības velotūrisma attīstības projektā. Pašreiz ir precizētie iespējamie velomaršruti, kas aptvertu visus trīs pagastus, tomēr galīgais lēmums par Ozolnieku novada dalību nav pieņemts. Tas skaidrojams ar lielajām projekta aktivitāšu izmaksām, kuru izcenojumi pašreiz neliekas adekvāti. Novads ir iesniedzi precizējošos jautājumus Zemgales Plānošanas reģionam, ziņu lapas izsūtīšanas brīdī vēl nav saņemt atbilde. Būtiski, ka domes vadība vēlas radītās idejas velotūrisma attīstībai realizēt neatkarīgi no šī projekta, kas ļautu tās pašas aktivitātes īstenot lētāk un ar mazāku birokrātisko slogu. Par turpmāku lietu attīstību ziņošu! Informāciju apkopoja un par to atbildību uzņemas Vidzemes Augstskolas Tūrisma viesmīlības un vadības fakultātes Tūrisma organizācijas un vadības programmas 4. kursa studente Laura Žukovska Zvanīt: Rakstīt: Ziņu lapa izvēlēta kā viena no metodēm visu ieinteresēto pušu informēšanai par manām aktivitātēm saistībā ar novadpētniecību. 5