Daudz laimes, VARAKĻĀNI, jubilejā!

Transcription

1 NEATKARĪGS VARAKĻĀNU NOVADA LAIKRAKSTS gads FEBRUĀRIS Nr. 2 (226) Daudz laimes, VARAKĻĀNI, jubilejā! Laikazīmes Ja ziemas sākumā maz sniega daudz snigs beigās. Ja Sveču dienā spīd gaiša saule pēc tam sniega būs vēl vairāk, nekā snidzis līdz tam. Ja februāris bez sala būs auksts priekšpavasaris. Ja februāris silts marts ir auksts un Lieldienas ir aukstas. Ja februārī daudz miglu būs lietains gads. Ja februārī daudz sniega aprīlī būs daudz ūdeņu. Ja februārī daudz ziemeļvēju gaidāmi jauki Jurģi. Ja 1. februārī zvaigžņota nakts būs vēls pavasaris. Ja Sveču dienā salst būs auksts pavasaris. Ja Sveču dienā silts būs agrs pavasaris. Ja Sveču dienā saule uzspīd tik Varakļāni no putna lidojuma. Foto Ivars Kokars daudz, ka zirgu var apseglot būs gana saules siena un rudzu ziedu laikā. Ja Sveču dienā aizputināti ceļi būs lieli pavasara plūdi. Ja februāra beigās nav ziemeļvēju tie nāks aprīlī. Ja Sveču dienā piesarmojoši koki būs bagāta vasara. Ja Sveču dienā snieg bitēm būs daudz bērnu, spietu un medus. Ja Sveču dienā snieg vai putina būs silta un lietaina vasara.

2 2 Varakļānu novada domes sēde gada 31. janvārī Nr Saistošo noteikumu Nr. 1 Par Varakļānu novada pašvaldības gada budžetu apstiprināšana. 2. Saistošo noteikumu Nr. 2 Par koku ciršanu ārpus meža Varakļānu novada administratīvajā teritorijā apstiprināšana. 3. Par SIA Varakļānu veselības aprūpes centrs valdes locekles Dinas Inķēnas pilnvaru pagarināšanu. 4. Stirnienes pamatskolas nolikuma apstiprināšana. 5. Noteikumu Kārtība, kādā notiek Varakļānu novada pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas process, nosacītās cenas apmēra noteikšana un atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu ieskaitīšana Varakļānu novada pašvaldības budžetā. 6. Varakļānu novada vokālo ansambļu skates 2013 nolikuma apstiprināšana. 7. Par nekustamā īpašuma Priedītes sadalīšanu. 8. Par nekustamā īpašuma Jēkabpils šosejā 1, Varakļānos, Varakļānu nov., pārņemšanu pašvaldības īpašumā. 9. Par iepriekšējā periodā neizmantotā atvaļinājuma piešķiršanu domes priekšsēdētājai Modrai Vilkaušai. 10. Par AS Latvenergo dāvanu karšu piešķiršanas mērķa grupu paplašināšanu. 11. Par zemes nomas līgumiem. 12. Par nodokļa atbalsta pasākuma piemērošanu. 13. Par deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu D. M. 14. Par naudas balvu piešķiršanu. 15. Par projekta izstrādi meliorācijas grāvja Nr :23 renovācijai. 16. Par pabalsta apmēra bērna uzturam noteikšanu audžuģimenēm. 17. Par maksas pakalpojumu izcenojumiem Varakļānu novada muzejā. 1. Noteikt Varakļānu novada muzeja maksas pakalpojumu izcenojumus šādos apmēros: 1.1. ieejas maksa: pieaugušajiem Ls 0,80; pensionāriem un studentiem Ls 0,50; VARAKĻĀNU NOVADA DOMĒ skolēniem Ls 0,30; bērniem līdz 7 gadu vecumam, bez vecāku aizgādības palikušiem bērniem, Varakļānu novada skolu audzēkņiem mācību gada laikā, invalīdiem, grupu vadītājiem (sākot no 10 cilvēkiem), Varakļānu novada muzeja Goda viesiem un visiem interesentiem uz muzeja izstāžu atklāšanām un tematiskiem pasākumiem ieeja Varakļānu novada muzejā ir bezmaksas; 1.2. gida pakalpojumi: pa visu muzeju: latviešu valodā: no pieci līdz divdesmit cilvēki Ls 3,00; no divdesmit viena līdz piecdesmit cilvēki Ls 5,00; krievu, angļu vai vācu valodā: no pieci līdz divdesmit cilvēki Ls 5,00; no divdesmit viena līdz piecdesmit cilvēki Ls 10,00; pa muzeju, apkārt pilij un parkā līdz Mīlestības akmenim: latviešu valodā: no pieci līdz divdesmit cilvēki Ls 8,00; no divdesmit viena līdz piecdesmit cilvēki Ls 10,00; krievu, angļu vai vācu valodā: no pieci līdz divdesmit cilvēki Ls 10,00; no divdesmit viena līdz piecdesmit cilvēki Ls 15,00; tūrisma takai Varakļānu pils parks : latviešu valodā: no pieci līdz divdesmit cilvēki Ls 8,00; no divdesmit viena līdz piecdesmit cilvēki Ls 10,00; krievu, angļu vai vācu valodā: no pieci līdz divdesmit cilvēki Ls 10,00; no divdesmit viena līdz piecdesmit cilvēki Ls 15,00; tūrisma takai Dvēseļu ceļi : latviešu valodā: no pieci līdz divdesmit cilvēki Ls 10,00; no divdesmit viena līdz piecdesmit cilvēki Ls 15,00; krievu, angļu vai vācu valodā: no pieci līdz divdesmit cilvēki Ls 15,00; no divdesmit viena līdz piecdesmit cilvēki Ls 20,00; ekskursijai Vēsturiskais ceļš uz Stirnieni : latviešu valodā: no pieci līdz divdesmit cilvēki Ls 15,00; no divdesmit viena līdz piecdesmit cilvēki Ls 20,00; ekskursijai M.Bārbeles mūža taka : latviešu valodā: no pieci līdz divdesmit cilvēki Ls 15,00; no divdesmit viena līdz piecdesmit cilvēki Ls 20,00; ekskursijai Daiļdārzi un bioloģiskās saimniecības novadā: latviešu valodā: no pieci līdz divdesmit cilvēki Ls 15,00; no divdesmit viena līdz piecdesmit cilvēki Ls 20,00; 1.3. telpu noma: semināriem, konferencēm, lekcijām: lielā zāle 3,50 Ls/h + PVN; mazā zāle 2,50 Ls/h + PVN; saviesīgiem pasākumiem: lielā zāle 5,00 Ls/h + PVN; mazā zāle 3,00 Ls/h + PVN; kāzu rīkošanai: lielā zāle 100,00 Ls/diennaktī + PVN; kāzu ceremoniju rīkošanai: lielā zāle 25,00 Ls/h + PVN; mazā zāle 15,00 Ls/h + PVN; retro istaba ar gultu jaunajam pārim 20,00 Ls/diennaktī + PVN; telpas nakšņošanai līdz 30 cilvēkiem 15,00 Ls/diennaktī + PVN; muzeja teritorija ārpus pils (zaļā zona pie pils) 2,00 Ls/diennaktī par 100m 2 + PVN muzeja pedagoģiskās programmas: Bez pagātnes nav nākotnes no pirmās līdz divpadsmitajai klasei: Varakļānu novada skolu audzēkņiem bezmaksas; citu Latvijas skolu audzēkņiem Ls 0,30; Princeses stāsts no pirmās līdz devītajai klasei: Varakļānu novada skolu audzēkņiem Ls 0,30; citu Latvijas skolu audzēkņiem Ls 0.50; Purvs dzīvībai no pirmās līdz divpadsmitajai klasei: Varakļānu novada skolu audzēkņiem bezmaksas; citu Latvijas skolu audzēkņiem Ls 0,30; Mana sapņu pils pirmsskolas, no pirmās līdz trešajai klasei un speciālo skolu bērniem: Varakļānu novada skolu audzēkņiem bezmaksas; citu Latvijas skolu audzēkņiem bezmaksas; programma jaunlaulātajiem Ceļš uz titulu : Ls 25,00; jaunlaulātajiem bezmaksas;

3 ieejas maksa par katru viesi Ls 0,30; programma precētiem pāriem 50 gadi kopdzīvē Zelta tituls : Ls 20,00; zelta kāzu pārim bezmaksas; ieejas maksa par katru viesi Ls 0,30; 1.5. iespieddarbi: grāmata Izglītības līkloči Varakļānos un apkārtnē (2007. g.) Ls 2,59; buklets Varakļānu novads (2012. g.) Ls 0,40; Uzlīmes Varakļānu pils Ls 0, Par maksas pakalpojumu izcenojumiem Varakļānu kultūras namā 1. Noteikt Varakļānu kultūras nama maksas pakalpojumu izcenojumus šādos apmēros: 1.1.telpu noma: banketu rīkošana: lielā zāle 7,00 Ls/h + PVN; mazās zāles 3,50 Ls/h + PVN; prezentāciju, semināru, lekciju rīkošana: lielā zāle 3,50 Ls/h + PVN (ne mazāk kā Ls 10,00); mazās zāles 2,00 Ls/h + PVN (ne mazāk kā Ls 5,00); tirdzniecība: lielā zāle 3,50 Ls/h + PVN (ne mazāk kā Ls 10,00); mazās zāles 2,00 Ls/h + PVN (ne mazāk kā Ls 5,00); foajē telpa 1,50 Ls/h + PVN; diskotēku, atpūtas vakaru u.c. izklaides pasākumu rīkošana 15% no bruto ieņēmumiem vai pēc vienošanās; izlaiduma balles rīkošana (lielā zāle) 1,50 Ls/h + PVN; 1.2. inventāra noma: galdi 2,00 Ls/gab +PVN (par diennakti). 19. Par sociālās gultas pakalpojumu. 20. Par pārreģistrēšanu pašvaldības reģistrā palīdzībai dzīvokļa jautājumu risināšanā. 21. Par sociālo dzīvokļu īres līgumu pagarināšanu. 22. Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. 23. Par dzīvokļa īres līguma laušanu. 24. Par atļauju Varakļānu Dzīvokļu komunālais uzņēmums SIA uz darba attiecību laiku izmitināt kapitālsabiedrības darbinieku pašvaldībai piederošā dzīvoklī Rīgas ielā 61-5, Varakļānos. 25. J. B. a iesnieguma izskatīšana. 26. D. Z. iesnieguma izskatīšana. 27. Par grozījumiem Nolikumā par dāvinājumu (ziedojumu) pieņemšanas, uzskaites un izlietošanas kārtību Varakļānu novada pašvaldībā. 28. Par biedrības Pieaugušo attīstības projekts projektu Neturi sveci zem pūra. 29. Par biedrības Magnolija projektu Skeitparka izveide Varakļānos. 30. Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadali Par brīdinājuma izteikšanu un parāda piedziņu tiesas ceļā par pašvaldības dzīvokļu īri un komunālajiem pakalpojumiem no 7 personām. (Lēmumā izteikts brīdinājums un īr- nieki informēti, ka dzīvokļu īre maksas un komunālo pakalpojumu parādi tiks piedzīti tiesas ceļā.) I. Broka, Lietvedības nodaļas vadītāja IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ! Projekta Peldbaseina izveide Varakļānu pilsētā ieviešana Varakļānu novada pašvaldība īsteno projektu Peldbaseina izveide Varakļānu pilsētā ID. Nr L Projekta ietvaros paredzēts rekonstruēt daļu no Varakļānu veselības aprūpes centra pagrabtelpām. Plānots izveidot peldbaseinu ar palīgtelpām, inženierkomunikācijām, hidromasāžas baseinu un saunu pārbūvējot 196 kv.m. Būvdarbus veic SIA AV Būvnieks. Projekta mērķis ir dažādot sporta aktivitāšu un brīvā laika pavadīšanas iespēju piedāvājuma klāstu Varakļānu novada iedzīvotājiem. Madonas nodaļas rīkotais informatīvais seminārs Tēma: Par ES un Valsts likumdošanas izmaiņām, kas attiecas uz lauku un mežu apsaimniekošanu. Nosaukums: Par ES un Valsts likumdošanas izmaiņām, kas attiecas uz lauku un mežu apsaimniekošanu. Programma/ Lektoru uzskaites lapa Norises vieta: Rīgas ielā 13, Varakļāni, Varakļānu novada domes 1. stāva zāle. Datums: plkst Gr. Nr. 4 Ma-S Laiks Stundu skaits Saturs ,5 VAS Hipotēku bankas piedāvātās Valsts atbalsta programmas lauksaimniekiem ,5 A/S Citadele Banka aktuālā informācija pieejamie kredītu veidi ,5 Jaunākās un aktuālākās izmaiņas nodokļu un grāmatvedības normatīvajos aktos ,00 Aktualitātes lauksaimniekiem, ES un valsts atbalsts, LAP gadam, tā īstenošana ,5 Aktualitātes par ES fi nansējuma piesaistes iespējām meža īpašniekiem. Izmaiņas Meža likumdošanā, kas attiecas uz meža īpašniekiem. Kopā st. 4 Lektors Līga Nagle, VAS Hipotēku banka, Gulbenes fi liāles Aizdevumu daļas vadītāja. Jana Misiņa, A/S Citadele Banka klientu apkalpošanas menedžere. Līga Īvāne, VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore. Anita Briška, SIA LLKC Madonas nodaļas Uzņēmējdarbības konsultante. Mairita Bondare, MKPC Madonas nodaļas vadītāja. Semināra moderators: Anita Briška S I A L a t v i j a s L a u k u k o n s u l t ā c i j u u n i z g l ī t ī b a s c e n t r s Madonas nodaļas Uzņēmējdarbības konsultante

4 4 Savā dzimšanas dienā atsauc atmiņā visu labo, kas tavā mūžā bijis, un ar līksmu sirdi sagaidi katru nākamo dzīves dienu, jo vēl daudz vairāk gaišu brīžu tevi sagaida nākotnē. /H. Ekslija/ Sirsnīgi sveicam februāra jubilārusvarakļānu novadā! 15 Uģis Gruduls 18 Liliāna Bernāne Elīna Krišāne Madara Pastare Juris Reinieks Jānis Rinass Velta Sandra Slūka Gatis Strods Valdis Zeps 20 Jānis Biguns Sandis Leitiņš Armands Vilcāns 25 Sarmīte Ančeva Valentīna Erele Dace Igoļnika Ilze Mālniece Jānis Pauniņš Lāsma Poča Santa Strode Edgars Trops 30 Edgars Kančs Andris Kozlovs 35 Aleksandrs Boļšakovs Artūrs Madžuls Anita Pelša 40 Natālija Stafecka Gunita Strode 45 Lilita Kazāka Sandra Zepa 50 Astra Čevere Ināra Laura Gunārs Pauniņš Kārlis Ugainis Inta Vanaga 55 Monika Blaua Visvaldis Pavlovskis Ināra Pelša Juris Piļpuks Ivans Popadjuks Elmārs Slaviks 60 Valda Dilbeka Biruta Dzerkale Viktors Šarikovs 65 Evalds Kučins Emerita Odumiņa Vija Stafecka Valentīna Strode Jānis Zeps 70 Lidija Čevere Romualds Macijevskis Andrejs Naglis Tekla Strode Tatjana Zīraka 80 Veronika Ozoliņa 85 Jefrosinija Novikova Informācijai: ja persona nevēlas, lai ar laikraksta Varakļōnīts starpniecību tiktu sumināta jubilejā, lūdzam laicīgi paziņot redaktorei A. Jaunzemei vai Varakļānu novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai R. Upeniecei.

5 5 SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 2 Par koku ciršanu ārpus meža Varakļānu novada administratīvajā teritorijā I Vispārīgie jautājumi 1. Saistošie noteikumi Par koku ciršanu ārpus meža Varakļānu novada administratīvajā teritorijā (turpmāk Noteikumi) nosaka: 1.1. Varakļānu novada administratīvajā teritorijā ārpus meža augošu koku ciršanas izvērtēšanas kārtību; 1.2. sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad tiek rīkota publiskā apspriešana par Varakļānu novada administratīvajā teritorijā ārpus meža augošu koku ciršanu; 1.3. publiskās apspriešanas procedūras kārtību; 1.4. zaudējumu atlīdzību par Varakļānu novada administratīvajā teritorijā ārpus meža augošu koku ciršanas rezultātā radīto dabas daudzveidības samazināšanu (turpmāk Zaudējumu atlīdzība), kā arī Zaudējumu atlīdzības aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. 2. Noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai, kura Varakļānu novada administratīvajā teritorijā veic koku ciršanu ārpus meža. II Koku ciršanas ārpus meža atļaujas saņemšanas noteikumi 3. Attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam koku ciršanai ārpus meža Varakļānu novada administratīvajā teritorijā nepieciešama ārpus meža augošu koku ciršanas atļauja (turpmāk Atļauja). 4. Lai saņemtu Atļauju, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai tā pilnvarota persona (turpmāk Iesniedzējs) iesniedz iesniegumu par koku ciršanu ārpus meža (Noteikumu pielikums) Varakļānu novada pašvaldībā (turpmāk Pašvaldība). 5. Iesniedzējs iesnieguma par koku ciršanu ārpus meža pielikumā pievieno īpašuma vai valdījuma tiesību apliecinošo dokumentu kopijas, uzrādot to oriģinālu, zemesgabala robežu plāna kopiju, kurā iezīmēti izcērtamie koki, vai shēmu ar norādītu cērtamo koku atrašanās vietu. 6. Iesniegumus par koku ciršanu ārpus meža izskata un Varakļānu novada administratīvajā teritorijā koku ciršanas izvērtēšanu veic Pašvaldības komisija koku ciršanas izvērtēšanai ārpus meža zemes (turpmāk Komisija), kas pieņem lēmumu par Atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt Atļauju. 7. Pirms lēmuma par Atļaujas izsniegšanu pieņemšanas, Komisija veic koku apskati dabā, izvērtē iesnieguma par koku ciršanu ārpus meža pamatotību, koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem, koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu un nepieciešamību rīkot publisko apspriešanu, kā arī aprēķina Zaudējumu atlīdzību. 8. Komisija pieņem lēmumu par Atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt Atļauju: darba dienu laikā pēc publiskās apspriešanas procedūras termiņa beigām, ja tā tika rīkota; darba dienu laikā, ja minētā lē- muma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai institūciju atzinumi; darba dienu laikā pārējos gadījumos. 9. Komisija lēmumu par Atļaujas izsniegšanu Iesniedzējam izsniedz pēc Zaudējumu atlīdzības samaksas. 10. Komisijas lēmums par Atļaujas izsniegšanu ir uzskatāms par Atļauju un ir derīgs vienu gadu no tā pieņemšanas brīža, izņemot koku ciršanu ārpus meža, ja tā paredzēta būvniecības īstenošanai un būvprojektā norādīti izcērtamie koki. 11. Komisijas lēmumu par Atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt Atļauju var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā paziņošanas adresātam, apstrīdēšanas iesniegumu iesniedzot Varakļānu novada domei (turpmāk Dome). Domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. III Publiskās apspriešanas procedūras kārtība 12. Publiskā apspriešana par koku ciršanu ārpus meža Varakļānu novada administratīvajā teritorijā (turpmāk Publiskā apspriešana) rīkojama, ja: paredzēta koku retināšana publiskos skvēros un parkos; koka vai koku grupas ciršana paredzēta publiskos skvēros un parkos, kur plānota apstādījumu rekonstrukcija vai renovācija, vai plānota būves celtniecība vai rekonstrukcija; citos sabiedrībai nozīmīgos gadījumos pēc Komisijas ierosinājuma. 13. Publiskā apspriešana nav nepieciešama, ja Noteikumu un apakšpunktā noteiktajos gadījumos cērt nokaltušus vai bīstamus kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu. 14. Publisko apspriešanu ierosina pēc Komisijas iniciatīvas. 15. Paziņojumu par Publisko apspriešanu izvieto uz informācijas stenda Pašvaldības administrācijas ēkā un Varakļānu novada interneta mājaslapā kur minētais paziņojums glabājas pastāvīgi visu Publiskās apspriešanas procedūras laiku. 16. Publiskās apspriešanas ilgums nevar būt īsāks par divām nedēļām. 17. Ja Publiskās apspriešanas procedūras laikā tiek saņemti vairāk kā 20 sabiedrības ierosinājumi, Publiskās apspriešanas termiņš tiek pagarināts par vienu nedēļu. 18. Publiskās apspriešanas procedūra uzskatāma par notikušu arī tad, ja pēc Publiskās apspriešanas beigām nav saņemts neviens sabiedrības ierosinājums. 19. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs. Lēmumu par Atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt Atļauju, ņemot vērā Publiskajā apspriešanā izteiktos viedokļus, pieņem Komisija. IV Zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtība 20. Iesniedzējam jāatlīdzina Zaudējumu atlīdzība. 21. Zaudējumu atlīdzību aprēķina, ņemot vērā Ministru kabineta gada 2. maija noteikumu Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža 3. pielikumā minētos koeficentus, pēc formulas: Z (Ls) = K D(cm) x K S x K I x K A x K V x K P, kur Z Zaudējumu atlīdzības vērtība latos, K D(cm) koka diametra koeficents, kas vienāds ar attiecīga koka caurmēru centimetros 1,3 m augstumā no sakņu kakla, K koka sugas koeficients, kuru nosaka atkarībā no koka sugas, S K I koka nociršanas iemesla koeficients, K A apdzīvotas vietas koeficients, K V koka atrašanās vietas koeficients, K P pašvaldības koeficients 0, Komisijas loceklis aprēķina Zaudējumu atlīdzības apmēru un paziņo to Iesniedzējam rakstiski, nosūtot maksāšanas paziņojumu par Zaudējumu atlīdzību uz Iesniedzēja iesniegumā par koku ciršanu ārpus meža norādīto adresi. 23. Iesniedzējs Zaudējumu atlīdzības summu iemaksā Pašvaldības kasē vai pārskaita uz Pašvaldības kontu pirms Atļaujas saņemšanas, uzrādot Komisijai kvīti par Zaudējumu atlīdzības samaksu. 24. Būvniecības veicējam Zaudējumu atlīdzība jāatlīdzina pirms būvatļaujas saņemšanas. V Atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu 25. Kontroli par Varakļānu novada administratīvajā teritorijā ārpus meža augošu koku ciršanas izvērtēšanas kārtības ievērošanu veic Komisija. 26. Ja tiek konstatēta Varakļānu novada administratīvajā teritorijā ārpus meža augošu koku patvaļīga ciršana bez Komisijas izsniegtas Atļaujas gadījumā, kad tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, Komisijas loceklis nosūta attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam rakstisku uzaicinājumu uz koku ciršanas vietas apskati un akta par koku patvaļīgu ciršanu ārpus meža sastādīšanu. Ja attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc Komisijas locekļa uzaicinājuma neierodas, akts tiek sastādīts bez attiecīgās zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja klātbūtnes. 27. Ja tiek konstatēta Varakļānu novada administratīvajā teritorijā ārpus meža augošu koku patvaļīga ciršana bez Komisijas izsniegtas Atļaujas gadījumā, kad tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, personai, kura ir veikusi patvaļīgu koku ciršanu ārpus meža Varakļānu novada administratīvajā teritorijā, jāatlīdzina Zaudējumu atlīdzība pēc Noteikumu 21. punktā paredzētās formulas, piemērojot pašvaldības koeficentu (K P ) 0,6. VI Noslēguma jautājums 28. Noteikumi stājas spēkā nākošajā dienā pēc to pilna teksta publicēšanas Varakļānu novada vietējā laikrakstā Varakļōnīts.

6 6 Par Varakļānu novada gada budžetu 1. Varakļānu novada pašvaldības gada pamatbudžeta ieņēmumi plānoti LVL (ieskaitot ieņēmumus par sniegtajiem pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus), izdevumi LVL pamatbudžeta kases apgrozības līdzekļi LVL saskaņā ar pielikumu Nr Varakļānu novada pašvaldības gada speciālā budžeta ieņēmumi plānoti LVL un izdevumi LVL saskaņā ar pielikumu Nr. 2. Pielikums Nr. 1. Klasifikācijas kods Nosaukums Gada plāns (latos) I KOPĀ IEŅĒMUMI II Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi III Nodokļu ieņēmumi Tiešie nodokļi Saņemts no Valsts kases sadales konta pārskata gadā ieskaitītais iedzīvotāju ienākuma nodoklis Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi kārtējā saimnieciskā gada ieņēmumi Nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām kārtējā gada maksājumi Nekustamā īpašuma nodokļa par mājokļiem kārtējā saimnieciskā gada ieņēmumi IV Nenodokļu ieņēmumi Pašvaldību budžeta procentu ieņēmumi 200 par kontu atlikumiem Valsts kasē (Latvijas Bankā) vai kredītiestādēs Valsts nodeva par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu bāriņtiesās Pārējās valsts nodevas, kuras ieskaita 180 pašvaldību budžetā Pašvaldības nodeva par domes 20 izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu Pašvaldības nodeva par tirdzniecību 300 publiskās vietās Pašvaldības nodeva par reklāmas, afišu 150 un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās Pašvaldības nodeva par būvatļaujas 600 saņemšanu Naudas sodi, ko uzliek pašvaldības Soda sankcijas par vispārējiem nodokļu maksāšanas pārkāpumiem V Transfertu ieņēmumi Pašvaldību saņemtie valsts budžeta transferti noteiktam mērķim Pašvaldību no valsts budžeta iestādēm saņemtie transferti Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem (pasākumiem) Pašvaldību budžetā saņemtā dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda Pašvaldību saņemtie transferti no citām pašvaldībām VI Budžeta iestāžu ieņēmumi Ieņēmumi no vecāku maksām Pārējie ieņēmumi par izglītības pakalpojumiem Ieņēmumi par telpu nomu Ieņēmumi par zemes nomu Maksa par personu uzturēšanos sociālās aprūpes iestādēs Ieņēmumi no pacientu iemaksām 500 un sniegtajiem rehabilitācijas un ārstniecības pakalpojumiem Ieņēmumi par biļešu realizāciju Ieņēmumi par dzīvokļu un komunālajiem pakalpojumiem Citi ieņēmumi par maksas pakalpojumiem Pārējie iepriekš neklasificētie pašu ieņēmumi VII IZDEVUMI ATBILSTOŠI FUNKCIONĀLAJĀM KATEGORIJĀM Izpildvaras un likumdošanas varas institūcijas Finanšu un fiskālā darbība Pārējie iepriekš neklasificētie vispārējie valdības dienesti Pašvaldību budžetu iekšējā valsts parāda darījumi Vispārēja rakstura transferti no pašvaldību budžeta pašvaldību budžetam Pārējās tieslietu iestādes Vispārēji nodarbinātības jautājumi Teritoriju attīstība Pārējie ambulatorie pakalpojumi Atpūtas un sporta iestādes un pasākumi Bibliotēkas Muzeji un izstādes Kultūras centri, nami, klubi Pirmsskolas izglītība un pamatizglītības posms (ISCED un 1. līmenis Vispārējā un profesionālā izglītība Interešu un profesionālās ievirzes izglītība Izglītības papildu pakalpojumi Atbalsts gados veciem cilvēkiem Atbalsts ģimenēm ar bērniem Pārējais citur neklasificēts atbalsts sociāli atstumtām personām Pārējās citur neklasificētās sociālās aizsardzības pārraudzība Aizņēmuma pamatsummas atmaksa Līdzdalība kapitālsabiedrību pamatkapitālā Turpinājums 6. lpp.

7 7 Turpinājums no 5. lpp. Pielikums nr. 2. Klasifikācijas kods Nosaukums Gada plāns (latos) I KOPĀ IEŅĒMUMI II IEŅĒMUMI PA SPECIĀLĀ BUDŽETA VEIDIEM Dabas resursu nodoklis Dabas resursu nodoklis par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu Autoceļu (ielu) fonda līdzekļi Pašvaldību saņemtie valsts budžeta transferti noteiktam mērķim VII IZDEVUMI ATBILSTOŠI FUNKCIONĀLAJĀM KATEGORIJĀM Autotransports Atkritumu apsaimniekošana VIII IZDEVUMI ATBILSTOŠI EKONOMISKĀM KATEGORIJĀM 1000 Atlīdzība Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga) Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 2000 Preces un pakalpojumi Izdevumi par elektroenerģiju Bankas komisija, pakalpojumi Transportlīdzekļu uzturēšana un remonts Autoceļu un ielu pārvaldīšana un uzturēšana Apdrošināšanas izdevumi Iekārtu un inventāra īre un noma Degviela Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli Budžeta iestāžu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi Budžeta iestāžu dabas resursu nodokļa maksājumi Ilona Skutele, Varakļānu novada pašvaldības galvenā grāmatvede Aktualitātes lauksaimniecībā Ir apstiprinātas subsīdijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai gadam. Valsts atbalstam subsīdiju veidā paredzētais finansējums ir Ls Izmaiņas noteikumos paredz, ka pieejamais finansējums galvenokārt novirzīts lauksaimniecības produktu ražotājiem šādiem pasākumiem: 1) lopkopības attīstībai Ls ; 2) augkopības attīstībai Ls ; 3) pētījumiem, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai Ls ; 4) tirgus veicināšanai Ls ; 5) dalībai pārtikas kvalitātes shēmās Ls ; 6) lauksaimniecības nozaru riska samazināšanai Ls ; 7) kooperācijas attīstībai Ls ; 8) iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai Ls Gandrīz puse valsts atbalsta tiks novirzīta lopkopības attīstībai. Pirmo reizi Ls atvēlēti biškopjiem. Šo atbalstu varēs saņemt tie medus ražotāji, kas būs reģistrējuši lauksaimniecības datu centrā vairāk nekā 29 bišu saimes, un tā mērķis ir veicināt kvalitatīvu biškopības produktu ražošanu un realizāciju. Šo atbalstu varēs saņemt biškopji, kas veic saimniecisko darbību un reģistrējušies kā nodokļu maksātāji. Liela daļa lopkopības subsīdiju tiks novirzīta ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai. Subsīdijas ciltsdarba pasākumiem piena ražošanas nozarē šogad būs par Ls lielākas. Atbalsts ciltsdarba pasākumiem piensaimniecības nozarē paredzēts produktivitātes kontrolei un novērtēšanai pēc pēcnācēju kvalitātes, lineārajai vērtēšanai un pāru atlasei. Kopš pagājušā gada aprīļa ierakstīšanai ciltsgrāmatā ir nepieciešams lielāks izslaukums sarkanās šķirnes govīm 1. laktācijā vismaz 5000 kg, 2. laktācijā 5300 kg un no 3. laktācijas 6000 kg, melnraibās šķirnes govīm attiecīgi 5550 kg, 6000 kg un 6500 kg. Subsīdijas ciltsdarba pasākumiem liellopu gaļas ražošanas nozarē šogad būs par Ls lielāks nekā pērn. Ciltsdarba pasākumiem cūkkopības nozarē tiks atvēlēti Ls , tajā skaitā ciltsgrāmatai Ls Atbalstu varēs saņemt par tīršķirnes jauncūkām. Ciltsdarba pasākumiem zirgkopības nozarē tiks atvēlēti Ls , savukārt, aitkopības nozarē Ls Ciltsdarba pasākumiem kazkopības nozarē finansējums paliek iepriekšējā gada līmenī Ls Tāpat kā gadā, arī šogad ciltsdarba pasākumiem netradicionālajās nozarēs atvēlēti Ls Augkopības atbalstu gadā plānots palielināt par Ls Šogad iecerēts dubultot atbalstu selekcijas materiāla novērtēšanai, lai ieviestu integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas. Šī atbalsta mērķis ir izveidot integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotas graudaugu, kartupeļu, stiebrzāļu, kaņepju, ābeļu un aveņu šķirnes. Kā zināms, saskaņā ar Eiropas prasībām no gada Latvijā augkopībā būs jāizmanto integrētās audzēšanas tehnoloģijas. Par Ls plānots palielināt atbalstu par kvalitatīvas sēklas sagatavošanu un izmantošanu. Lai lauku iedzīvotājiem būtu iespēja savu saražoto produkciju pārdot kopējā tirgū, šogad paredzēts ar valsts atbalstu veicināt lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanos laukos, kā arī stiprināt jau esošās LPKS. Jaunām lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kas Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas no gada 1. aprīļa līdz gada 31. martam, plānots atvēlēt Ls , bet atbilstošu LPKS konkurētspējas veicināšanai Ls Atbalsts jaunajiem kooperatīviem būs kā vienreizējs maksājums līdz 5000 latiem, lai nodrošinātu kooperatīva biroja darbību. To nepiešķirs tiem kooperatīviem, kas darbojas piensaimniecības un graudkopības nozarēs. Atbilstošās LPKS varēs saņemt vienreizēju maksājumu no Ls 1000 līdz Ls 7000 biroja, transporta un sakaru izmaksu segšanai. Lai veicinātu kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanu, pirmapstrādi, apstrādi un pārstrādi, nodrošinot produkta nokļūšanu mazumtirdzniecībā, subsīdijās Ls tiks novirzīti pārtikas kvalitātes shēmām. Tā 300 latu atbalsts plānots bioloģiskās lauksaimniecības primāro produktu, tostarp biškopības produktu, ražotājam, kas mazumtirdzniecībā vai gala patērētājam realizē fasētus un marķētus bioloģiskos produktus vai piegādā tos bioloģiskās lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumam. 800 latu atbalsts būs tiem bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem, kas sertificējuši ražošanu mājas apstākļos, vai biškopjiem ar vismaz 150 bišu saimēm. Sīkāka informācija par šiem atbalsta veidiem un pārējiem lauku attīstības programmas pasākumiem atrodami Lauku Atbalsta Dienesta mājas lapā: J. Grudule, Novada lauku attīstības konsultante

8 8 Murmastiene koša meita mātei Latgalei. /M. Bārbale/ Šoziem ARĪ KADIĶI ZIED Kā pie jums? Pie mums Murmastienē jau daudzreiz uzziedēja kadiķi un citi krūmiņi. Zied, nobirst un atkal zied. Zied un priecē ļaužu prātus. Laikam jau mūsu Martai par godu, jo šogad februārī aprit viņas 80-tā gadskārta. Kadiķis Martas iemīļotais augs. Arī baltās sniegpārslas no gaisa mēdz lidot vai ik dienu. Tā saudzīgi, piesedzot atkušņa plikumus. Lai baltāka pasaule gada februārī svinējām dzejnieces Martas Bārbales ( ) septiņdesmito jubileju, kad murmastieniete Veronika Nagle Murmastienes Vēstīm rakstīja: Martas dzeja ir sākusies mājās, Murmastienes Skalbjudambjos. Izgājusi no mājām un atkal atgriezusies savā sākotnē Murmastienē. Mani piesaistīja Martas citādība. Viņa uzdrīkstējās izjusto, apjausto izteikt vārdos, it kā visu lasītāju vārdos. Dzejas rindās atpazīsti sevi. Viņa spējusi pārvarēt vārdu pretestību domai... Marta ir pati, sava. Sevi izsakot, izteic lasītāju. It kā viegli un neatvairāmi, it kā neaptverami grūti visu mūžu gruzdot, iekšēji degot, nosirmojot un sirgstot. Visu laiku radot kārtējo dzejoļu krājumu. Cīnoties ar domu un vārdu. Viņa izceļ īpašo, sevišķo, būtisko dabā, cilvēkos. Marta dzejā runā par dzimto, dārgo, par savu. Viņa ir dvēseles dzejniece. Ne velti kā dievvārdi skan Ai, Latgale, tu dvēselīte mana. Februāri dzejniece Marta Bārbale pieņēma par savu mēnesi, jo no 8. (pasē rakstītais datums) līdz 28. (īstais, pēc mātes teiktā) varēja baudīt, apcerēt pasaulē nākšanas svētlaimi. Tu būsi manā dzejā! Tā jau 70-tajos Marta rakstīja skolas bērniem. Tā laika skolas bērni nu jau izgājuši lielajā dzīvē, bet dzejnieces rakstītais vārds ir nezūdošs. Mēs visi bijām, esam un būsim viņas dzejā. Mūsu daba, pļavas, tīrumi, mēs visi, katrs sava ceļa gājējs esam Martas dzejā ierakstīti. Martas dzejās arī mūsu novada, Latgales, Latvijas vēsture atspoguļojas. Mēs staigājam pa tēvu tēvu mestajām laipām, izejam caur vergu gadsimtiem bruģēto ceļu, kuru senčiem bija jāpāriet. Marta bija sava laika lieciniece. Visi šīs pasaules tā laika notikumi izgāja arī caur mazās Martas sirdi (2. pasaules karš, represiju laiks, pēckara grūtības, sāpe savējo, radu ģimenēs). Sākot ar 50-tajiem gadiem, Marta sāka nopietni pievērsties dzejas pasaulei. Varakļānu vidusskolas un turpmākie studiju, kā arī darba gadi ritēja mijiedarbībā ar dzeju, dzejas izaugsmi. Tie bija 60-tie gadi, kad iznāca jaunās dzejnieces pirmā dzejas grāmatiņa ar moto: Spārnos vēji kad ieskriesies,/ Tad būs tāle un tad būs labi. Jau pirmajos dzejoļos dziļi izjūtams dzimtās zemes, dzimtās mājas siltums, pieaugošā pašapziņa: Šūpuļa līksts tāpēc vien bijusi, lai spētu/ Saņemtu algu par saviem vārdiem gan mīļiem, gan skarbiem (Pie tevis, dzimtā puse!). Liela Marta Bārbale ar tuviniekiem 70 gadu jubilejā. vērtība, bagātība pirmā grāmatiņa! Te studiju gadi, pirmā mīlestība, kad sirds alkst dot un dot dzīvei visu, darbam visu, gribas rītdienai pateikt, ka tā nevarēs gaist. Lai ceļa beigās jauni ceļi rodas, tāds ir jaunības maksimālisms, tāds arī Martas dzīves labākajos gados. Gadi rit, pieredze krājas, šķēršļi katrā dzīvē jāpārvar, tie norūda. Viss iet un aiziet... /Varbūt arī tālumā(tava vieta 1997.). Paiet gadu desmiti, dzimtās saknes sauc uz mājām, un Marta atgriežas pie savas mātes, kļūst par kopēju. Bez ziņas nenokrītot mats,-/ Tā pausts jau Dieva Vēstīs (Brauciens 1996.). Tāda tā nolemtība. Zem krusta ir

9 9 jāvar,/lai smags tas un ciets. /Vai straujāk, vai rāmāk,/ bet vajadzēs iet (Krusts 1989.). Marta vienmēr aktīvi darbojās sabiedrības labā, rakstīja publikācijas un dzeju novada u.c. laikrakstos, Katoļu Kalendārā, piedalījās dzimtās puses avīzītes Murmastienes Vēstis veidošanā, ņēma aktīvu dalību kultūrvēsturiskās grāmatas Varakļāni un varakļānieši (2002.) tapšanā. Pienāca liktenīgais gads. Pēc mātes aiziešanas mūžībā Marta centās sadzīvot ar savu slimību, vientulību kliedēja sarakste, kaimiņu, radu un draugu apciemojumi. Vēl tika rakstīta dzeja veltījumi novadniekiem jubilejās u.c. godu reizēs. To Martai ir gana daudz un visi ir ar izcilu vērtību, dziļi izjusti. Dzejnieces Martas Bārbales 70 gadu jubileja jauki noskanēja Rīgā, Varakļānos, Madonā un Murmastienē. Pateicoties projekta rakstītājām S. Radiņai, B. Ozoliņai, izdevējam U. Auseklim, redaktorei un korektorei D. Zvirgzdiņai, Marta varēja izbaudīt prieku par krājumiņa Atgriezies, dzērvīte mana iznākšanu. Šī dzejas grāmatiņa, ko Marta uzrakstīja pie lielā saimes galda Skalbjudambju mājās, ir ar lielu pievienoto vērtību tajā izsmeļoši, interesanti atspoguļoti Martas dzīves gadi, reizē ar tiem Murmastienes tā laika Ziemas mozaīka Kad nenogurstoši kūp skursteņi un sala kaulainie pirksti ir aizsnieguši katru no mums, visa apkārtne ir balta kā pasaka, kurā katra sniega pārsla ir dzīva radība, kas dejo ziemas valsi. Šīs dejas virpulī griežoties, arī mēs bijām vienā soļu taktī Varakļānu muzejā, lai virpuļotu burvīgajā valodas un runas pasaulē. 1. februārī Varakļānu novada muzejā notika Varakļānu novada skolu skatuves runas konkurss, kurš veltīts dzejnieces Martas Bārbales 80. dzimšanas dienai. Konkurss bija pulcējis Varakļānu novada skolu audzēkņus no Stirnienes un Murmastienes pamatskolas, arī Varakļānu vidusskolas. Muzejā mēs it kā bijām nonākuši citā pasaulē tādā nesteidzīgā, mierīgā, lai parunātos un izstāstītu citiem, kā valodas mirguļojošā upe skan katrā no mums un, mūsu novada dzejnieces auras apņemti, baudījām šo pēcpusdienu. Ārijas Tumanes vadītais vidusskolas ansamblis nodziedāja dziesmu Latgalei, kuras vārdu autore ir mūsu dzejniece. Ainas Jaunzemes sagatavotie 11. klases audzēkņi uzbūra īstu Martas dzejas karuseli. Tad dzejnieces māsasmeita Margarita Selicka, prezentējot fotogrāfijas no dzejnieces arhīva, kavējās atmiņu takās un emocionāli atvēra mūsu sirdis. Mēs to sajutām, tepat lidoja dzejnieces gars, jo pilī kādreiz vēsturiskie notikumi, cilvēku likteņi. Kā vienmēr, spēku smeļos Dabā savos kokos, ziedošās pļavās, savos mākoņos un saulstaru dzīvībā, gada rudenī, savai pēdējai grāmatiņai (14.) rakstīja Marta. Dzejniece saviem līdzcilvēkiem, nākamajām paaudzēm atstāja brīnišķīgu mantojumu; visu skaidro, cildeno, labo, dvēselisko, mūža garumā krāto, apkopotu daiļās dzejas valodā, rakstītā vārdā. PALDIES!!! Marta Bārbale savas dzimtās puses, sava reģiona, sava novada patriote, Latgales dzejniece. Viņas dzejā atspoguļojas latviešu tautas likteņi. Man par visu vairāk vajadzīgs Latgales gaiss. Gan fiziski, gan garīgi, tā g. janvārī viņa rakstīja savā dienasgrāmatā. Viņas vēlme piepildījusies. No gada augusta Marta atdusas zemes klēpī Cauņu kapsētā, blakus mammai un tētim. Bet kur tās mīļo dvēselītes? Gars Dieva daļa Dieva dārzos dara Dieva darbus? Murmastienē, kultūras centrā 8. februārī notika skaists piemiņas pasākums Dzejniecei Martai Bārbalei 80. Paldies par tā organizēšanu bibliotekārei T. Ivenkovai un KC vadītājai R. Ivenkovai. Dažādu komponistu dziesmas ar Martas Marta Bārbale. Bārbales vārdiem dziedāja ansamblis Taktika, vad.t. Pelša. Par dzejnieces dzīves un darba gaitām izsmeļošu informāciju sniedza Terēze un Rita. Martas dienasgrāmatās ielūkojās māsa Zinaīda ar savu meitu Margaritu. Viņas sniedza klātesošajiem arī ilustratīvu bilžu un teksta materiālu uz ekrāna. Madonas muzeja darbiniece Dace Zvirgzdiņa iepazīstināja ar dažiem, mums vēl neredzētiem un nedzirdētiem materiāliem par Martu (foto, dzeja). Es nolasīju no Martas 172 dzejoļu virsrakstiem sakombinēto Martas (netieši arī mūsu) DZĪVESSTĀSTU, kā veltījumu bērnības draudzenei, skolas un klases biedrenei kādā no viņas februāriem. Dzejnieces 80 gadu atceres pasākumu Murmastienes KC-ā apmeklēja Murmastienes pamatskolas pārstāvji, varakļānieši, Dace no Madonas, vietējie Murmastienes ļaudis. Visi, kam tuva Martas dzeja. Neieradās vien tie, kuri nevarēja vai nezināja, un tie, kuri visu laiž gar ausīm (humors Martas gaumē). Lasot Martas Bārbales dzeju var parunāties ar sevi. Valērija Murmastienē, Martas Bārbales 80 gadu atcerē piemiņas sveci iededz māsa Zinaida mācījās arī Marta un absolvēja Varakļānu ģimnāziju. Tad runāja skatuves runas 25 dalībnieki. Mēs, klātesošie, izjutām katra dalībnieka valodas skaistumu, izteiksmības krāsainumu un emocionalitāti klašu grupā 1. vietu ieguva Sigita Šuste no Varakļānu vidusskolas, 2. vietu Elizabete Pelse un Indra Pelša no Murmastienes pamatskolas, 3.vietu Deina Svilāne un Melānija Paula Upmale no Varakļānu vidusskolas klašu grupā 1. vietu ieguva Līga Vecstaudža (Varakļānu vidusskola), 2. vietu Dārta Pelse un Edgars Žeikars (Murmastienes pamatskola), 3. vietu Turpinājums 10. lpp. 11. klases audzēkņi.

10 10 Turpinājums no 9. lpp klašu dalībnieki klašu dalībnieki. Inuta Nagle (Varakļānu vidusskola). Sirsnīgi pateicos skolotājām, kuras iemācījušas savus skolēnus: Valdai Eidukai, Vijai Pelšai, Vijai Pelsei, Modrai Brokai, Ingunai Pelšei, Ainai Jaunzemei, Ingrīdai Melnei, 16. janvāra pēcpusdienā Galēnu sporta zālē norisinājās Robertam Mūkam veltītā konkursa dalībnieku apbalvošana. Pasākumā tika apbalvoti vairāk kā 200 bērni un to skolotāji. Tajā skaitā arī Varakļānu vidusskolas radošo darbu autori. Pasākumu krāšņāku padarīja vietējie dziedātāji, bērni un dzejniece no Rēzeknes. Mūsu Varakļānu vidusskolas skolēni ieguva gan godalgotas vietas, gan atzinības, gan pateicības. Dalībnieku no mūsu skolas bija ļoti daudz. Īpaši liels prieks par Kasparu Eiduku, kurš savā klašu grupā izcīnīja 2. vietu klašu grupā atzinības saņēma Signe Zalužinska (5. kl), Jana Rēze (7. kl.), Santa Tropa (7. kl.), Liene Marinska (9. kl.), pateicības Sintija Ikauniece (7. kl.), Klaudija Frolova (7. kl.), Laura Prusakova (8. kl.) klašu grupā atzinības ieguva Annija Strode, Baiba Greisle, Zane Zalužinska, pateicību Daiga Sonore. Savas balvas pasniedza neatkarīgā RA žūrija. Rēzeknes Augstskolas prorektore Angelika Juško-Štekele apbalvoja Kasparu Eiduku (9. kl.) un Janu Rēzi (7. kl.). Paldies par to jāsaka skolotājām Ainai Jaunzemei un Aijai Caunei. Balvās bija sagatavotas izglītojošas grāmatas katram vecuma posmam. Godalgotajām vietām bija atsevišķi grāmatu sējumi no R. Mūka daiļrades. Tika piedāvāta iespēja savā īpašumā iegūt arī grāmatas no ziedotāju krājumiem. Pēc pasākuma visus laipni gaidīja bagātīgs galds, kur pamieloties. Ko- Inārai Laurai, Ilzei Eidukai, Aijai Caunei. Paldies pasākuma vadītājiem Sandai Ozoliņai un Arvim Latkovskim. Liels paldies pasākuma atbalstītājiem: SIA JILLS par garšīgo kliņģeri un SIA Meiers par ziediem. Protams, arī muzeja vadītājai Teresei Korsakai par viesmīlīgo uzņemšanu savās mājās un piešķirtajām simpātiju balvām. Aija Caune, Foto Aina Jaunzeme Literārās jaunrades konkursa noslēgums Galēnos pumā patīkami pavadīta pēcpusdiena. Šādu pasākumu dēļ ir vērts piedalīties arī nākamos gadus. Baiba Greisle

11 11 Stirnienes pusē Stirnienes pusē gada pirmais mēnesis aizritējis ar Senioru Ziemas balli tautas namā un Zvaigznes dienas koncertu viduslaiku mūzikas skaņās ansambļa Gaurata Gaura dāvināto iespēju pārcelties laikā un telpā uz kataloniešu un basku zemi, ar sevis un dažādu pasaulredzējumu iepazīšanu Andžeja Reitera seminārā, ar apkaimes radošo cilvēku domu apmaiņu un darbu prezentēšanu zvaigžņotā pilnmēness vakarā. Tur tikās gan Stirnienes rakstošie ļaudis, gan Stabulnieku muzikālie, aktierdotībām apveltītie jaunieši ar lugu Sniegbaltīte, 7 rūķīši, apsargs un citi (Birutas Čaunānes teksts un režija), gan mākslas pasaulei piederīgie ar portretiem un ekslibriem Mārtiņš Zieds no Varakļāniem. Noklausījušies leģendu par Stirnienes Muižas strūklaku, visi devās turp un sniegā maģiskā lokā iespulgojās milzums sveču liesmiņu solot, ka debesis izdzirdušas katra viskarstāko vēlēšanos. 28. janvārī, turpinot jauku tradīciju, mūs apciemoja Varakļānu mūzikas skolas audzēkņi un viņu pedagogi ar skaistu koncertu un aicinājumu piebiedroties viņu pulkam. Paldies! Februāris aizsākās saspringtā darba režīmā piedalījos Šveices baltiešu apvienības gada kopsapulcē Bāzelē un mans ziņojums un prezentācija par stāvokli Stirnienē un Varakļānu novadā bija daļa no apvienības prezidenta referāta. Šveices baltiešu komiteja jau piecus gadus īsteno sadarbību ar Stirnienes pamatskolu, kā arī pašvaldību esam saņēmuši gan skolas mēbeles, gan gultas, matračus, gultas piederumus internātam, gan pārsienamos materiālus (sociālās aprūpes centram un pansionātam), drēbes un apavus, rotaļlietas u.t.t. Cīrihē notika tikšanās ar sponsoriem un ziedotājiem, Bettingenes skolā ar audzēkņiem un skolas vadību, kā arī piedalījos ziedojumu vākšanā Rīgas Pēterbaznīcas ērģeļu izbūvei mūsu novadnieces Ilzes Grudules vadītā baroka ansambļa Kesselberg Ensemble benefices koncertā Bāzeles Pētera baznīcā. Visi esošie un nodibināties kontakti jau ir un nākotnē noteikti būs pozitīvs ieguvums mūsu novadam. Apmeklēju Bāzeles Titus draudzes mācītāja piemiņas koncertu un ar interesi un patiesu godbijību klausījos draudzes kora un draudzes (!) stīgu orķestra izpildītos Baha un Hendeļa skaņdarbus, izcili un ar mīlestību muzicēja arī no šīs draudzes cēlušies profesionālie mūziķi. Par atbalstu braucienam paldies Varakļānu novada pašvaldībai, Peter Paul ar ģimeni, kurš uzņēma savā namā, un, atskatoties laikā - manai stingrajai un prasīgajai vācu valodas skolotājai Antoņinai Gatiņai. Ieva Zepa Zvaigznes dienas koncertā. Radošā vakara dalībnieki. 8. februārī ar amatierteātra draisku noskaņu pilno uzvedumu Bryugōns ceplī viesojāmies Atašienes Pils vakarā un bijām priecīgi atkal tikties ar grāfa Borha seno īpašumu kaimiņiem. Tūlīt jau klāt Aizgavēnis, kad palustēsim kopā ar Barkavas folkloras kopas ļaudīm un aplūkosim apkaimes iedzīvotāju visdažādāko talantu izpausmes rokdarbos, gleznās, koka veidojumos, stikla apgleznošanā un dekupāžā. Uz vienu priecīgu kopā būšanu aicinu sestdien, 16. martā 15.00, kad tautasnamā izspēlēsim dažādus Jezupa dīnas teijāterus. Pārdomām bagātu un mierīgu Gavēņa laiku vēlot, Ieva Zepa

12 12 Tā nav aizraušanās tas ir dzīvesveids Daudziem ir kāds hobijs, aizraušanās, kam tiek veltīts viss brīvais laiks. Vieniem tā ir grāmatu lasīšana, citiem adīšana un tamborēšana, vēl citi veido, griež vai pavada laiku garāžā, makšķerē, sporto u.t.t. Šoreiz par ļoti aktīvu aizraušanos medniecību, mednieku kolektīvu Tinis un medību vadītāju Juri Dalecki. Mednieku biedrība Tinis pastāv no gada. Tās izveidotājs un ilggadējs vadītājs ir Andris Broks. Pašreiz kolektīva sastāvā darbojas 21 biedrs. Mednieki piedalās kolektīvajās un individuālajās medībās atkarībā no medību sezonas. Sarunas sākumā Juris Daleckis ar lepnumu stāsta un rāda fotogrāfijas no pēdējām veiksmīgajām medībām. 31.janvārī medībās nomedīti 7 vilki, kas ir lielākais skaits medību vēsturē pēdējos gados. Bet kā sākās Jura Dalecka mednieka gaitas? Viņš uzskata, ka katram cilvēkam jau gēnos ir ielikta kāda nodarbe, kura saista uz mūžu. Vajag tikai to saskatīt un attīstīt. Mežs allaž viņu ir vilinājis un aicinājis, patīkot sēņot, ogot, vienkārši staigāt un vērot meža skaistumu un vienreizību. 22 gadu vecumā Juris Daleckis iepazinies ar tā laika pieredzējušu mednieku Antonu Švedu, kurš pamodināja viņā mednieka instinktu. Kopš tā laika ir aktīvs mednieks, satikti un veiksmīgi nomedīti visi no Latvijā atļautajiem medījamajiem dzīvniekiem: vilks, lapsa, alnis, stirna, mežacūka, lūsis u.t.t. Kas ir pats galvenais medībās? Dzīvnieku nošaušana ir tikai gala rezultāts. Nepieciešamas teorētiskās un praktiskās iemaņas, jālasa literatūra. Jābūt katru dienu mežā, jo mainās ai- Meža īpašniekiem Ar gada 1. janvāri stājas spēkā izmaiņas meža likumdošanā. Sausos un vēja gāztos kokus cērt mežaudzē, kuras veselo koku šķērslaukums ir lielāks par kritisko. Katru gadu pirms koku ciršanas uzsākšanas meža īpašnieka pienākums ir par to paziņot Valsts meža dienestam. Šādu koku ciršanai jābūt derīgai meža inventarizācijai. Ja inventarizācijas derīguma termiņš ir beidzies, ir jāņem apliecinājums. Tas tiks izsniegts uz vecās meža nava, dzīvnieku ceļi, instinkti. Svarīga ir drošība, jo mednieki strādā ar ieročiem un ne vienmēr atklātā laukā. Sākumā bija azarts un iegūtās trofejas, tagad daudz vairāk aizrauj pats process. Gala rezultāts un trofejas palikušas otrajā plānā. Kolektīvajās medībās esmu dzinējs, kas strādā ar suni, un lielākoties viens pats mastā. Gandarījums, ja izdodas dabūt dzīvnieku uz medību līnijas. Vai, ejot medībās, jāievēro kādi rituāli? Saka, ka mednieki ir māņticīgi, bet par to skaļi nerunā un nevienam nestāsta. Katram ir savi rituāli. Ja nomedīts dižmedījums, uz dzīvnieka rētas uzliek egļu skujiņas, nedaudz uzlej kādu grādīgu dzērienu, pārējo glāzes saturu izdzer pats. Tas ir tāds kā cieņas apliecinājums mežam un dzīvniekam. Vai kādu iegūto trofeju un tās iegūšanu atceries īpaši? Grūti pateikt, kurš gadījums nozīmīgāks. Vai tas, kad ar 2 šāvieniem nošautas 5 zosis, vai tas, kad ar plikām rokām noķerts buks, vai tas, kad stundām ilgi izsekots lūsis... Medības ir tās, bez kurām Jura Dalecka dzīve nav iedomājama. Kopš pirmās medību dienas viņa palīgs un draugs allaž bijis suns, pašreiz skaistulis RIO Rietumsibīrijas laika. Dažreiz, sēžot mastā un vērojot dzīvniekus, viņš nožēlo, ka rokās ir bise, nevis fotoaparāts. Ar pietāti izturoties pret mežu un tā bagātībām, arī mežs viņam gādājis skaistas dāvanas laikā pirms un pēc pusgadsimta jubilejas vilka un lūša izskatā. Aina Jaunzeme Foto no J. Dalecka arhīva inventarizācijas pamata. Cērtot kokus kailcirtēs, jāatstāj vismaz 5 ekoloģiski koki uz vienu cirsmas hektāru. Pēc cirsmas izstrādes šos kokus aizliegts izvākt, ja arī tos ir nolauzis vai izgāzis vējš. Uz zemes šie koki turpina veikt savas funkcijas. Meža īpašnieku pienākums ir uzturēt kārtībā savas īpašuma robežas un robežzīmes, tāpēc pirms cirsmu izstrādes tām jābūt ierīkotām un uzturētām atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes kadastrālo uzmērīšanu. Atgādinu, ka ciršanas apliecinājumi tiek izdoti uz vairākiem gadiem, un pārskats par koku ciršanu ir jāiesniedz katru gadu. Tagad iesniedzot pārskatu, cirsmu var noslēgt kā pabeigtu arī ātrāk. Ja rodas kādi jautājumi, droši zvaniet pa t E. Grudulis, mežzinis

13 Karnevāls Murmastienes pamatskolā Mūsu skolā janvāra pēdējā piektdienā norisinājās karnevāls ar dažādiem tērpiem, tērpu prezentācijām, spēlēm un diskotēku. Šajā karnevālā piedalījās 27 skolas bērni un 3 skolotājas. Piedalījās klases bērni, neieradās tikai daži un ne jau tādēļ, ka negribēja, viņi vienkārši netika. Tērpi bija ļoti dažādi, sākot ar izsmalcinātāko dāmu, beidzot ar velnu. Katrs skolēns bija piedomājis pie sava tēla, iejuties šajā tēlā un spējis radīt kolosālu noskaņu gan sev, gan citiem. Šādi mēs varam atraisīties, aizmirst ikdienas rutīnu mācības, mācības, mācības un forši pavadīt brīvo laiku. Domāju, ka katram bērnam gatavot sev masku un priekšnesumu mudināja arī tas, ka katrs ieguva balviņu. Vēl noteikti tā bija arī fantāzija, kas palīdzēja izveidot tērpus. Kāds varbūt gribēja izcelties, kāds vienkārši labi pavadīt laiku. Spilgtākajiem tēliem balvā bija krūzīte, citiem čupa čupi, baloni, katrai klasei bija kliņģeri un vēl katram bērnam pa ābolam. Arī skolotājas Vija, Ilze un Teresija bija gatavojušas maskas un priekšnesumu, lai bērniem būtu vairāk prieka. Viņas mūs pārsteidza ar savu negaidīto ierašanos pirātu iebrukšanu un jautro deju. Par to viņām LIELAIS PALDIES! Un ne tikai par sarūpētajām balviņām, bet arī to, ka mūs atbalstīja un vispār mudināja uz šādu pasākumu, jo atsauksmes no skolēniem bija tiešām labas. Tas mudina vēl rīkot šāda veida pasākumus. Šāds pasākums mums līdzpārvaldei, pašiem bija kaut kas jauns, vēl nebijis, protams, ja gribam atkārtot, tad ir jāveic šādi tādi pielabojumi, bet kā saka viss labais nāk ar laiku! Madara Mičule, Murmastienes līdzpārvaldes prezidente Pensionāri plāno darbu Laikā, kad ziemas miegā vēl guļ lauki, meži un dārzi, Varakļānu pilsētas pensionāru padome Pīlādzītis pulcējas, lai atskatītos uz aizgājušo raženo pasākumu gadu un plānotu darbu jaunajā gadā. Martā ieplānots teātra izrādes apmeklējums. Šoreiz tā būs Nacionālā teātra izrāde Trīs vīri kūrortā. Pensionāru padomes vadītāja Lidija Jostsone padomes locekļiem pastāstīja, ka ir saņēmusi apstiprinājumu no Daugavpils Invalīdu biedrības Cerība viņi pie mums atbrauks aprīlī, lai Draugu vakarā kopīgi padziedātu, paspēlētu un padejotu. Jau tagad notiek aktīvs sagatavošanās process, lai paši un viesi būtu gandarīti. Sasparojieties, mājās sēdētāji! Jums tiek dota iespēja, izmantojiet! Aina Jaunzeme Tuvākie pasākumi Varakļānu kultūras namā 16. februārī plkst Zīmējumu teātra izrāde Septiņas pasakas par Ņukucīti Ieeja brīva 16. februārī plkst Global Weekend Valentīndienas diskotēka ALL WE NEED IS LOVE Ieeja līdz 23:00 Ls 2,-, vēlāk dārgāk 26. februārī plkst Muzikāla izrāde Brēmenes muzikanti Piedalās JMRMV simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālā teātra jaunie aktieri Ieeja brīva 2. martā plkst Leļļu teātra Tims izrāde Ieeja: Ls 1,- 8. martā Tematisks pasākums veltīts Sieviešu dienai Ai, sieviete, tu visu, visu vari Tu mīli sauli, dzīvi, pavasari! 23. martā Mazo vokālistu konkurss Varakļānu novada Cālis Martā Varakļānu kultūras nama vokālie ansambļi un tautas deju kolektīvi piedalās skatēs

14 14 Jānis un Janīna Latkovski. Pašu spēkiem Murmastienes pagasta Dzimtenēs dzīvo kuplā Janīnas un Jāņa Latkovsku ģimene. Jānis ar smaidu atceras, kā viņi ar Janīnu deviņdesmito gadu sākumā ieradušies šajās mājās. Bijusi tikai veca māja ar cauru jumtu un kopā ar mežu 12 ha zemes. Divus gadus dzīvojuši bez ūdens un elektrības, pirmajā vasarā nakšņojuši teltī. Taču jaunības romantisms un neatlaidīgs darbs palīdzējis pārvarēt visus šķēršļus. Ģimenes lielākā bagātība ir četri dēli. Ingus izmācījies par biškopi. Lai palīdzētu dēlam stāties uz savām kājām, vecāki realizējuši savu pirmo projektu, līdz ar to dēlam tagad ir pašam sava saimniecība, viņa pārziņā aptuveni 50 bišu saimes. Linards ir būvgaldnieks, pašreiz strādā SIA JILLS. Mārtiņš mācās 3. kursā Ogrē, būs elektroniķis. Pastarītis Rinalds vēl apmeklē bērnudārzu, bet jau tagad ir aktīvs palīgs gan vecākajiem brāļiem, gan mammai ar tēti. Vecāki uzskata, ka galvenais ir iegūt labu izglītību, tam netiek taupīts nekas, un lepojas ar saviem dēliem. Liela ģimene ir stipra ģimene. Dzimtenes ir daļēji naturālā saimniecība. Realizējot ES projektu, saimniecībā iegādāta dažāda tehnika: ir traktori, kombains, miglotājs, kartupeļu racējs un kartupeļu stādāmā mašīna, arkls, grābeklis, pļaujmašīna. Visus darbus saimniecībā viņi veic savām rokām, lieli palīgi ir dēli, kuri no agras bērnības ir mācīti strādāt, rūpēties par sevi, nedzīvot izšķērdīgi. Savām pašu vajadzībām audzē cūkas, trušus, ir pāris gotiņas. Jānis saka ģimene liela, labi, ja pārtiku var iegūt no pašu saražotā. Naturālās saimniecības pamatnodarbošanās ir graudkopība, tāpēc tiek nomāta zeme, lai tagad jau 45 ha platībā audzētu ziemas un vasaras kviešus, miežus, arī nektāraugus bitēm. Jānis ir Vidzemes Agroekonomiskās sabiedrības biedrs, slēdz ar to līgumu par graudu piegādi. Viņš gan atzīst, ka zemnieka darbs vienmēr ir riskants, viss atkarīgs no laika apstākļiem. Viss panākts pašu rokām, pašu spēkiem. Atjaunota māja, tagad top arī otrais stāvs, uzcelta kūts, šķūnis. Dzimtenes ir viena no sakoptākajām sētām Murmastienes pagastā. Tur milzīgs Janīnas nopelns. Ziemā paši strādā mežā, sagatavo baļķus celtniecībai, malku apkurei. Kredītus bankā nav ņēmuši, ja bijusi kāda lielāka vajadzība, palīdzējuši radi. Ikdienā arī kaimiņi, kuri ir ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi. Latkovsku ģimene augstu novērtē un saka lielu paldies atsaucīgajai novada lauksaimniecības konsultantei. Janīna Grudule sistemātiski informē par aktualitātēm lauksamniecībā, aicina uz dažādiem semināriem, atgādina par darāmajiem darbiem. Ikdienā Jānis strādā Varakļānu Mūzikas-mākslas skolā, viņš ir direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos, Janīna strādā pansionātā Varavīksne. Ziemā, kad laukos darbu ir mazāk, vīri dodas mežā, vasarās gan vajagot saraut, jo darba netrūkst, tad nākoties No kreisās Ingus, Leonards, Mārtiņš, priekšā Rinalds. Dzimtenes. Foto Aina Jaunzeme strādāt no agra rīta līdz vēlai tumsai. Nobeigumā vēl tādas nelielas sakritības izrādās, ka Janīna un Jānis dzimuši vienā gadā, viņu dzimšanas dienām ir tikai 4 dienu starpība, un Varakļānu slimnīcas dzemdību nodaļā gulējuši vienā palātā. Un tagad viņi ir čakli darbarūķi, kuri nenogurstoši strādā, lai celtu savu, bērnu un mūsu zemes labklājību. Lai izdodas! Aina Jaunzeme Foto no ģimenes arhīva

15 Murmastienes pamatskolas projekta Murmastienei ir jābūt! aktualitātes Ir aizskrējis janvāra mēnesis, kas savā skrējienā ierāvis arī daudzus murmastieniešus, kas vēlas, cenšas un spēj skatīties uz apkārt notiekošo ar apņēmības, pozitīvisma un izturības dzirksti. Šādi īsumā varētu raksturot Murmastienes pamatskolas projektā Murmastienei ir jābūt! iesaistījušos aktīvistus. Tie ir Murmastienes pamatskolas aktīvie skolotāji, skolēni, viņu vecāki un vecvecāki, pagasta pārvaldes darbinieki, pagasta iedzīvotāji. Skolas projekta galvenais mērķis ir apjaust to bagātību, kas ir ikvienā, ar ko varam palīdzēt kādam citam, sagādājot negaidītu pārsteigumu, pasakot mīļu, labu vārdu, daloties pieredzē. Darbojoties kopā skolas kolektīvam, pagasta pārvaldei un pagasta iedzīvotājiem var izdarīt daudzus nelielus darbiņus mērķtiecīgāk. Kopīgā darbošanās ļauj saprast to, cik katrs Murmastienei varam daudz dot, ir tikai pašiem jāgrib. Arī pasakās Laimes māte, Baltais tēvs vai labā feja palīdz tieši tiem drosmīgajiem un pacietīgajiem, kas nenobaidās, neslinko, bet dara paši. Ar šādu pārliecību cītīgi darbojāmies Murmastienes pamatskolā visu janvāra mēnesi. Tiek mērķtiecīgi papildināts skolas inventārs. Jaunos vingrošanas paklājus ar lielu sajūsmu sporta nodarbībās jau izmanto mazie pirmsskolēni. Rāpošana, velšanās, stiepšanās ir ļoti nozīmīgs pilnvērtīga mācību procesa posms, īpaši skolas vecuma bērniem. Kvalitatīvāku un daudzpusīgāku nodarbību saturu vada arī sporta un deju skolotāji. Ir cerība arī pieaugušajiem savā ikdienas dzīvē ieviest pa kādai vingrošanas nodarbībai, ja vien būs interesenti. Pirmsskolas mācību procesā liela nozīme ir individuālajām nodarbībām. Īpaši nozīmīgas ir logopēda, runas, lasīšanas un rakstīšanas prasmju veidošanas un attīstīšanas individuālās nodarbības. Ir atrasts risinājums arī šādām nodarbībām, kad skolotājs darbojas ar bērnu individuāli, bet pārējie bērni ir kopā ar citu skolotāju citā telpā. Ar bērniem, kuriem ir nepieciešams logopēda atbalsts, darbojas Valentīna Pelša. Piecgadīgos un sešgadīgos bērnus spēļu un rotaļu pasaulē vada skolotāja Modra Broka, kamēr grupiņas skolotāja Edīte Grudule darbojas ar kādu mazo pirmsskolēnu. Sākumskolas Radošo pirkstiņu nodarbībās, ko vada Iveta Grudule, topošajiem māksliniekiem ir tapuši ziemīgi sveicieni visiem Murmastienes feldšerpunkta apmeklētājiem. Lai kaut mazliet iepriecinātu sasirgušos, kas gaida vizīti pie ārsta, Murmastienes pamatskolas bērni ir veidojuši zīmējumus projekta aktivitātē Paau- dze paaudzei. Lai visiem laba veselība! Pamatskolas skolēni var lepoties ar savām aktivitātēm. Mūsu matemātikas skolotāja Ilze Zepa kopš janvāra visus interesentus labprāt iepazīstina ar itāļu valodu. Pats jaukākais ir tas, ka šajās nodarbībās satiekas gan skolēni, gan skolotāji, gan vecāki, kuriem šī aktivitāte ir ļoti saistoša. Februāra sākumā visi pagasta iedzīvotāji tika aicināti caur Ilzes pieredzi iepazīt Itāliju, dodoties virtuālā ceļojumā. Aicinām arī citus interesentus pievienoties šīm nodarbībām otrdienās no plkst līdz Murmastienes pamatskolas fizikas klasē! Janvāris ir Barikāžu atceres laiks, vēstures stundas skolas vecuma bērniem par Latvijas iedzīvotāju drosmīgo rīcību savas valsts neatkarības sargāšanā. Pie Murmastienes pagasta ēkas rīkoto Barikāžu atceres pasākumu apmeklēja arī skolēni, kas nenobijās no aukstuma tai dienā, bet izmantoja iespēju tikties ar barikāžu dalībniekiem. Savukārt vēstures skolotāja Inta Zepa aicināja vecākos skolas skolēnus rakstīt esejas Mans PALDIES!. Interesantākos eseju fragmentus skolotāja Inta bija izrakstījusi un tos varēja izlasīt arī pārējie klases un skolas biedri skolas gaitenī. Priecēja tas, ka bērni ar interesi lasīja savu skolas biedru pārdomas. Ar skolotājas Vijas Pelses iniciatīvu skolā aizsākusies jauna aktivitāte Skolas avīze. Janvārī savu veikumu atrādīja 9. klases skolēni, februāra mēnesī citu vērtējumam un interesei apskatāma 8. klases veidotā avīze. Tie, kas Viju pazīst, zina par viņas daudzpusību, neatlaidību, uzņēmību. Ar Vijas atbalstu skolēnu līdzpārvalde 25. janvārī rīkoja skolā karnevālu, kurā pilnīgi visi dalībnieki bija sagādājuši sev karnevāla tērpus. Pasākums neizpalika arī bez pārsteigumiem no skolotāju Vijas, Ilzes un Teresijas puses, par ko visvairāk sajūsminājās paši skolēni. Februāra mēnesis Murmastienē ir arī aizsaulē aizgājušās dzejnieces Martas Bārbales mēnesis. Murmastienes pamatskolā latviešu valodas skolotājas Vijas vadībā tiek veidots dzejnieces piemiņas stends, par kura atklāšanas pasākumu interesentiem aicinām sekot informācijai. Savukārt tos, kuriem ir vēlēšanās izkustēties, iepazīt līnijdeju soļus, raksturīgos ritmus un mūziku, kopš februāra Vija aicina izdejoties ceturtdienās no plkst Mūsu projekta komandu iepriecina iedzīvotāju atsaucība, jo uz pirmo nodarbību bija sapulcējušās ne tikai skolas meitenes un skolotājas, bet arī bērnu māmiņas. Lai nomierinātu tos dejotgribētājus, kuri runā par nepiemērotu nodarbību laiku, aicinām pievienoties no- 15 darbības laikā pēc iespējām, jo patiesībā, ja būs vēlēšanās, laiks arī atradīsies. Janvāra mēnesī skolotāji mērķtiecīgi gatavojās nozīmīgam izpētes un apkopojuma darbam, kas saista, manuprāt, ikvienu Murmastienes pagasta iedzīvotāju. Februārī Murmastienes pamatskolas skolēni, skolotāji sadarbībā ar Varakļānu novada lauku konsultanti Janīnu Gruduli un vietējiem uzņēmējiem apkopos informāciju par uzņēmējdarbību Murmastienes pagastā. Esam izstrādājuši aptaujas anketu, kas palīdzēs sistematizēt un atspoguļot iegūto informāciju. Ir plānotas ciemošanās pie nozaru pārstāvjiem, īpaši pie bijušajiem skolas absolventiem, skolēnu vecākiem. Februāra mēnesis plānojas būt daudzu satikšanos mēnesis. 1. februārī bērnu vecākiem, vecvecākiem bija iespēja piedalīties Murmastienes pamatskolas Vecāku mazās universitātes nodarbībā Kā palīdzēt savam bērnam, ko vadīja Jēkabpils Izglītības un attīstības atbalsta centra speciālistes. Šajā nodarbībā ļoti precīzi vecāki tika iepazīstināti un aicināti pievērst uzmanību dažādām bērnu attīstības izpausmēm un rīcībām, kuru novēršana ļauj laicīgi atrisināt vai labot kādu bērna veselības traucējumu, kā arī, kāda vecāku palīdzība savam bērnam sekmē straujāku un veiksmīgāku attīstību. Apkopojot pēc nodarbības veiktās aptaujas anketas, kā arī pārrunājot kafijas pauzē ar vecākiem nodarbībā dzirdēto un ieteikto, iepriecināja vecāku atziņas par šādas nodarbības vērtīgumu, nozīmīgumu un interesantumu. Kopīgi darbojoties skolotājiem, vecākiem un speciālistiem, mūsdienu skolas satraukuma momentus iespējams samazināt rezultatīvāk. Savus skolas bērnu vecākus un citus pagasta interesentus pulcinām kopā ne tikai uz nopietnām nodarbībām, sarunām, bet arī uz radošām nodarbībām dalīties pieredzē. Lai pēc iespējas vairākus pagasta iedzīvotājus iepazīstinātu ar projektā plānotajām aktivitātēm, iepriekš skolas bērnu vecāku vidū veicām aptauju, kas palīdzēja veiksmīgāk organizēt pagasta iedzīvotājiem interesējošās nodarbības. Piemēram, vēl bez līnijdejām, 11. februārī ieplānota tapošanas mākslas pratēju un pazinēju nodarbība. Ir doma par iespējām satikties un darboties sestdienās, ja būs interesenti. Aicinām uz sadarbošanos, vecumam nav nozīmes, ja sirdī esi jauns! Paldies Varakļānu novada pašvaldībai, Murmastienes pagasta pārvaldei par atbalstu degvielas izdevumu segšanā! Projekta komandas vārdā Edīte Grudule

16 16 Par siltumu un ap to Apkures sezona šajā gadā ir tāda pati kā visur citur Latvijā. Ažiotāža par tarifa kāpumu ir nepamatota, jo tarifs par siltumu nav mainījies un ir Ls 35,91 par vienu megavatstundu. Neapmierinātību rada aprēķinātā maksa par patērēto siltumu, taču arī šeit neko nevarētu iebilst, jo patērētāja saņemto siltumu uzskaita siltuma skaitītāji. Maksa par siltumu tiek aprēķināta par šo patērēto siltumu. Daži varētu iebilst, ka viņu mājās nav siltuma skaitītāja, tātad tas ir kurtuvē un tiek sadalīts koleģiāli uz katru kvadrātmetru apsildāmās platības. Nākošajā gadā, neskatoties uz ēku siltināšanas un renovācijas darbiem, katrā mājā būs savs siltuma skaitītājs. Taču ne jau skaitītājs ir tas siltuma nesējs vai naudas ekonomētājs. Nu jau pagājušā gada rudens bija ļoti mitrs. Namu sienas un pamati piesūcās ar mitrumu, kā rezultātā palielinājās mājas siltuma atdeve. Mājas pat vēl uz doto brīdi ir piesūkušās ar šo mitrumu, un tas dara savu darbu vada siltumu no telpām uz āru. Ar to nami slimo ne tikai Varakļānos, bet gan visā Latvijā. Nav pareizi salīdzināt gada mēnešus cik bija patērēts vienā gadā, teiksim, janvāra mēnesī un iepriekšējā gadā šai pat mēnesī. Gadu klimats ir atšķirīgs viens no otra un nevar kalpot kā vērtētājs. Nevar salīdzināt pilsētas, jo arī tās ir dažādās zonās un jūra ziemā ir noteikti liels siltuma akumulators, kura ar savu siltumu ietekmēs piejūras pilsētu klimatu. Tāpat nevar salīdzināt ēku tipus, kur viena ēka var būt siltināta, bet otra ne, jo tur siltinātajai ēkai siltuma patēriņš būs uz pusi mazāks. Par lielāku siltuma patēriņu šajā gadā liecina arī malkas patēriņš. Uz doto brīdi tas ir par aptuveni 500 kubikmetriem lielāks kā iepriekšējā gadā. Nepiekrītu to iedzīvotāju skepsei, ka malkai jāžūst pie katlu mājas, tā var mierīgi žūt arī mežā krautnēs, tā nesagādājot lielāku odu un knišļu daudzumu pilsētā. Jau vasaras sākumā tika noslēgts pirkuma līgums ar A/S Latvijas Valsts meži par malkas iegādi, bet piegādi sāka īsi pirms apkures sezonas sākuma. Malkas kvalitāte no tā sliktāka nekļūst, jo tā ir sen sagatavota konkrētajam mērķim. Nepārprotami vēlētos jaunas katlu mājas un nomainīt vēl nenomainītās siltuma trases. Pie tā uzņēmums arī strādā un meklē iespējas piesaistīt projektus un tādējādi pilnveidot siltuma ražošanas efektivitāti. Taču tas nav tas, kas nosaka patēriņa cenu. Patēriņa cenu nosaka nama siltuma efektivitāte. Ja nami paliks esošajā stāvoklī, tad lai kādas būs siltuma trases, lai cik efektīvi katli sadedzinās malku, siltuma patēriņa rēķini tikai celsies. Mājas paliek arvien vecākas. Sienas saplaisā un rada siltuma tiltus, pa kuriem siltumam izplūst atmosfērā. Siltums zūd un rezultātā arī jūsu nauda. Var teikt mans dzīvoklis silts, bet kāds tas ir kaimiņam? Daudzdzīvokļu mājas ir un paliks kopējs īpašums, kurā jāvalda ir koleģiālai kārtībai. Vienkāršāk būtu teikt, ka pirmā stāva iedzīvotājiem jādomā arī par mājas jumtu, bet augšstāva iedzīvotājiem par mājas pamatiem. Kā samazināt rēķinus par siltumu? Tas ir vienkārši, mājas sakārtojot, tās siltinot, nomainot veco, sevis nokalpojošos siltuma sadales tīklus un panākot siltuma koleģiālu atdevi katrā dzīvoklī. Pašreiz šādu lēmumu ir pieņēmuši divu māju iedzīvotāji Kosmonautu iela 13 un Kosmonautu iela 15. Pašreiz ir nosiltinātas visas pašvaldības iestādes, kur ieguldītie līdzekļi ir attaisnojuši visas cerības. Mūzikas un mākslas skolai apkures rēķins ir samazinājies gandrīz uz pusi, tāpat tas ir Veselības aprūpes centrā un arī PII Sprīdītis, nenoliedzami domes ēka un kultūras nams ir ieguvēji pēc ēku nosiltināšanas. Vēl lielāks ekonomiskais efekts būtu bijis iespējams pēc siltuma tīkla nomaiņas, bet tagad to ir jāveic pašrocīgi. Iepriekšējā Varakļōnīts numurā tika ievietota informācija par izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas kārtībā, no šā gada 11. februāra visām mājam ir izdalīti atkritumu konteineri un nav nepieciešamības iedzīvotājam ar savu atkritumu spainīti stāvēt ielas malā un gaidīt atkritumu savākšanas automašīnu, tātad šī kārtība ir atcelta un atkritumu spaini vienkārši saberiet tam domātajā atkritumu savākšanas konteinerā. Aicinām iedzīvotājus, kuri vēl nav slēguši līgumus par atkritumu apsaimniekošanu, to izdarīt. Tuvojoties pavasarim, varētu celties pieprasījums ūdens un kanalizācijas tīklu pieslēgumu veikšanas darbiem individuālajam sektoram. Tāpēc laicīgi aicinu privāto māju īpašniekus izņemt tehniskos noteikumus šo darbu veikšanai un ievērot šajos noteikumos prasīto. Nedrīkst sākt izbūves un pieslēguma darbus bez šiem noteikumiem. Šī ziema ir pierādījusi, ka ir jāievēro tehnisko noteikumu prasības, ko pierāda ūdensvada tīkla aizsalšana uz Rīgas ielas. Informāciju apkopoja Gunta Āboliņa, Varakļānu DzKU namu pārzine

17 Spožajā Sveču dienas gaismā Stirnienes draudzes PALDIES par aizvadīto gadu Paldies visiem, kuri atbalstīja Stirnienes baznīcu un draudzi ar finansēm, materiāliem, ziediem, darbiem, padomu un lūgšanām. Paldies ikgadējiem Ziemsvētku dāvanu paciņu sponsoriem Eriņu ģimenei, Ereļu ģimenei, Bruzguļu ģimenei, Jānim Greislim. Paldies korim, kura rindās redzam jaunus dziedātājus, un visiem draudzes aktīvistiem. Paldies Rihardam Dubram, kurš dāvināja jaundarbu Mesu veiskupa Boļeslava Sloskāna godam 125. jubilejas gadā. Pateicamies liliju audzētājiem, kuri nesavtīgi dāvāja ziedus izstādei. Īpašs paldies par vāzēm Garkalnu ģimenei. Milzīgs paldies Raitim Stiukam, kurš no koka darināja jaunas Betlēmes tēlu Jēzus Bērniņa, Dievmātes un sv. Jāzepa skulptūras. Pateicamies visiem labajiem ļaudīm, kuri strādāja gan kopjot dievnamu, gan uzturot un labiekārtojot apkārtni. Stirnienes tautas nama Februārī 28. februārī tikšanās ar sporta ārstu un kustību speciālistu Visvaldi Bebrišu Kā pats varu palīdzēt sāpošajai mugurai. Ieeja Ls 2,- (tuvāka inform ) Rokdarbu izstāde februārī un martā aplūkojama darbdienās no 9.00 līdz un svētdienās no līdz Martā 2. martā Varakļānu novada vokālo ansambļu skate. Ieeja brīva 16. martā Jezupa dīnas teijāteri ar apkaimes amatierteātru piedalīšanos, ieeja brīva 25. martā represiju atceres brīdis pie Stirnienes stacijas Bīskapa Boļeslava Sloskāna 125. jubilejas svinības ar bīskapu V. E. Antona Justa un V. E. Jāņa Buļa piedalīšanos notiks Stirnienes baznīcā 25. augustā Koris izpildīs Riharda Dubras Mesu bīskapa Sloskāna godam, muzicēs draudzes talanti un mūsu draugi. Jau gatavojam izstādi par bīskapa dzīvi, mocekļa gaitām un darbību Krievijā, Par sadarbību Varakļānu novada pašvaldībai un šoferītim Andrim Mālniekam, tencinājums fotogrāfiem Sindijai Erelei un Mārtiņam Grudulam. Paldies vīriem no SIA Aļņi AS ceļu būves brigādes un viņu vadītājam Andrim Upeniekam, kuri pēc savas iniciatīvas atjaunoja Bojāru sādžas krucifiksu blakus jaunajam ceļam. Iesvētīsim to maijā Dievmātes mēnesī un, steidzoties tam garām ikdienas gaitās, vīri atkal noņems cepuri un sievas godbijīgi nolieks galvu - vēl vienā Latgales zemes savienojumā ar debesīm. Par cildeno rīcību lai rosīgajiem vīriem laba veselība un daudz Dieva svētības darbos un dzīvē! Pateicamies Šveices Baltiešu komitejai par humānās palīdzības sūtījumiem skolai un draudzes iedzīvotājiem. Sirsnīgs paldies par brīnišķīgās sadarbības turpinājumu ar Vladimiru Zvidriņu (Vācija) 45 Ziemsvētku pārtikas pakām Varakļānu un Stirnienes ģimenēm. Ruta Eriņa, Stirnienes draudzes domes pr-ja Stirnienes baznīcā Ik svātdīnas Krystaceļš Sv. Mise 24. martā plkst Krystaceļš ar veiskupu Boļeslavu Sloskānu Aglyunas krystaceļa dzīdōjumi kūram un solistim, apceres ar B. Sloskāna tekstim, plkst Pyupūlsvātdīnas sv. Mise Klusō nedeļa 28. marts Lelō Catūrtdīna plkst Krystaceļš plkst dīvkolpōjums 29. marts Lelō Pīktdīna plkst Krystaceļš plkst dīvkolpōjums 30. marts Lelō Sastdīna plkst Krystaceļš plkst dīvkolpōjums Svētej guni, yudini, Lēldiņu ēdīņus. 31. marts Lēldīnas plkst procesija un sv. Mise LYUDZU, ĢĒRBITĒS SILTI BAZNEICA PAVĀSA Latvijā un Eiropā, būs iespēja noskatīties filmu Lūgšana krustā. Lūgsim godināmā bīskapa aizbildniecību mūsu vajadzībās jo ne jau mēs tik daudz dāvanu viņam sagatavosim vislielākās, skaistākās un mums vajadzīgās caur Boļeslava Sloskāna aizlūgumu Visaugstais dāvās no debesīm. Atliek tikai lūgt 17 Dīvkolpojumu korteiba VARAKĻĀNU draudzē goda FEBRUĀRĪ I MĒNEŠA PĪKTDĪNA sv. Mise plkst. 7.15, Vyssvātoko Sakramenta uzstodiešona sv. Mise plkst sastdīna KUNGA UPURIEŠONA SVĒTNEICĀ SVEČU DĪNA Sv. Mise plkst un Pyrms lelos sv. Mises sveču svēteišona un procesija ar aizdegtom svecem Rūžukrūni dzīdos: Atspukas s. t I MĒNEŠA ADORACIJAS SVĀTDĪNA Sv. Mise plkst Vyssvātoko Sakramenta uzstodiešona Sv. Mise plkst Rūžukrūni dzīdos: Pušču, Darvinīku un Kozsolas s. t. Sv. mūcekļa un veiskupa BLAZIJA sveču svēteišona un svēteiba ūtordīna sv. Agates jaunovas un mūcekles pīmiņas dīna Sv. Mise plkst Maizes, iudiņs un soļs svietiešona II MĒNEŠA SVĀTDĪNA sv. Mises plkst un Rūžukrūni dzīdos: Asnīnes, Ļodānu, Sūļagola s. t pirmdīna V. J. MARIJAS LURDĀ PAZARODĒŠONOS DĪNA Vyspasaules slimnīku dīna, Slimnīku svēteiba Sv. Mise plkst trešdīna PALNU DĪNA LELO GAVĒŅA sokums, palnu svietiešona Sv. Mise plkst. 9.00, ticeigajim styngrs gaviens III MĒNEŠA un I GAVĒŅA SVĀTDĪNA Sv. Mises plkst un Vesperu vītā Ryugtos sōpes Krystaceļš dorbdīnos: trešdīnos un pīktdīnos plkst ; svātdīnos plkst IV MĒNEŠA un II GAVĒŅA SVĀTDĪNA Sv. Mise plkst un 12.00

18 18 Par autoveiklības sacensībām uz ledus Ļovāni 2013 Autoveiklības sacensības Ļovānos šogad notika 27.janvārī, jau septiņpadsmito reizi. Šīs dienas laika apstākļi bija ļoti piemēroti braukšanai uz ledus. Janvāra mēnesim atbilstošais sals nenobiedēja 53 sacensību dalibniekus, daudzos skatītājus un līdzjutējus. Ja sala un ziemas saules zobi šķita pārak asi, varēja sasildīties pie ugunskura vai arī iedzert karstu tējas, kafijas krūzi, pamieloties ar garšīgu zupu vai citiem Ingas Grudules un viņas komandas meiteņu sarūpētiem labumiem. Sacensības jau ir kļuvušas par labu tradīciju un galvenais organizators vienmēr ir bijis un ir uzņēmējs Jānis Erels. Lai veiksmīgi noritētu sacensību diena, nepieciešami daudzi sagatavošanas darbi vajag attīrīt sniegu no ledus laukumā ap dīķi, sagatavot trasi, iegadāties kausus, dāvanas, izgatavot diplomus, nodrošināt apkalpojošo personālu tiesnešus, mediķi, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, pasākuma apskaņošanu utt. Jau vairākus gadus arī pašvaldība aktīvi iesaistītās šī pasākuma atbalstīšanā. Prieks par mūsu novadnieku Andri Cakulu no Jēkabpils, kurš jau sesto reizi sportistiem loterijā dāvina motorzāģi Husqvarn. Šo balvu izlozēja Ivars Bērziņš no Murmastienes. Pašvaldības balvu radio aparātu vinnē ja braucēja ar kvadraciklu Nikola Benislavska no Varakļāniem. Lūk, sacensību rezultāti un apbalvotie braucēji: Priekšējās piedziņas automašīnu 13 braucēju konkurencē godalgotās vietas izcīnīja: 1. vieta Roberts Leišs no Varakļāniem ar VW Golf, laiks 3:24:63; 2. vieta Edagars Erels no Varakļānu pag. ar Mazda, laiks 3:30:63; 3. vieta Dainis Golubcovs no Varakļānu pag. ar VW Passat, laiks 3:31:44. Klasiskās (aizmugures) piedziņas automašīnu 9 braucēju konkurencē godalgotās vietas izcīnīja: 1. vieta Jānis Bērziņš no Murmastienes ar BMV, laiks 3:13:56; 2. vieta Intis Bērzinš no Murmastienes ar BMV, laiks 3:16:25; 3. vieta Ivars Bērziņš no Murmastienes ar BMV, laiks 3:20:34. Quatro(4x4) piedziņas automašīnu 19 braucēju konkurencē godalgotās vietas izcīnīja: 1. vieta Ojārs Ošāns no Jēkabpils ar Subaru, laiks 2:58:57; 2. vieta Aivars Bajārs no Madonas ar Subaru, laiks 3:05:25; 3. vieta Aigars Ūbelis no Jēkabpils ar Audi 90, laiks 3:05:68. Kvadraciku 5 braucēju konkurencē godalgotās vietas izcīnīja: 1. vieta Arvis Zeps no Varakļāniem, laiks 3:45:66; 2. vieta Francis Melnis no Varakļāniem, laiks 4:49:22; 3. vieta Nikola Benislavska no Varakļāniem, laiks 5:14:28. Dāmu konkurencē startēja 7 daiļā dzimuma pārstāves un godalgotās vietas izcīnīja: 1. vieta Ilona Laicāne no Varakļāniem ar Audi, laiks 3:35:09; 2. vieta Inga Golubcova no Varakļānu pag. ar VW Passat, laiks 3:35:22; 3. vieta Rita Zepa no Varakļānu pag. ar VW Golf, laiks 3:51:81. Kā katru gadu, tā arī šogad sacensībās bija plaši pārstāvētas dažādas apdzīvotas vietas, kopā 14. Visvairāk, protams, bija no mūsu pašu novada: Varakļāniem 16, Varakļānu pagasta 8 un Murmastienes 5. Tālāk apdzīvoto vietu pārstāvniecība sadalījās šādi: no Barkavas četri dalībnieki; trīs no Madonas, Jēkabpils, Dekšārēm, divi no Strūžāniem, Rikavas, Līvāniem, Rēzeknes un pa vienam no Cesvaines, Balviem un Krišjāņa Valdemāra ielas Rīgā. Sacensībām uz ledus piemīt tāda īpatnība, ka konkrētu norises laiku nevar plānot nedēļām ilgi. Jāraugās, kad atļauj laika apstākļi, ledus biezums, izturība un drošība. Vislielākais paldies galvenajam tiesnesim Jānim Erelam par operatīvu rīcību sacensību organizēšanā! Paldies tiesnešiem, zemessargiem un sekreta-

19 Prieks ir izstarot un izdalīt. Izdalīt to, kas mums pieder, vienalga, vai tā būtu maize vai māja, doma vai sapnis, un zināt, ka ir kāds, kas to saņem. /Z.Mauriņa/ Sociālās darba vēsture katrā valstī ir atšķirīga un īpaša. Tā aizsākumi atrodami Eiropā un ASV sākot ar gadu, kad Anglijā tika pieņemts Nabadzīgo likums un noteica, ka draudzēm ir jārūpējas, lai to nabadzīgie locekļi saņemtu pabalstus. Pabalstus drīkstēja izsniegt tikai tad, ja nekāda cita palīdzība nebija pieejama. Var teikt, ka šis gadu simts ir uzsācis sociālo problēmu organizētu risināšanu pasaulē. Krievijā vēl 17. gs. plaši izplatīta bija ubagošana, kas nereti cilvēkiem pārvērtās dzīvesveidā. Vēsture stāsta, ka viņi apmetās klosteru un baznīcu tuvumā. Krievijas imperatora Pētera I valdīšanas laikā tika izdots likums ar aizliegumu klaiņošanai un ubagošanai, kas izjauca šajā impērijā ilgus gadus pastāvējušās žēlastības dāvanu lūgšanas un došanas tradīcijas. 18. gs. Eiropā tika izvirzītas jaunas idejas, ka sabiedrības attīstība ir modelējama, prognozējama, līdz ar to iespaidojama, virzāma un kontrolējama. Tika domāts par organizētām sociālām izmaiņām, lai realizētu sabiedrības atveseļošanos. Tāpēc blakus pabalstiem cilvēkiem veidojās jauns palīdzības saņemšanas veids institūcijās. Tika atvērtas nabagmājas jeb darba mājas, kurās ievietoja gan slimus bērnus un sirmgalvjus, gan sievietes un vīriešus, gan psihiski slimos un nabadzībā nonākušos cilvēkus. 19.gs. pasaulē, strauji attīstoties industrijai, palīdzības sniegšanā iesaistījās dažādas jaunas reliģiskas kustības un Labdarības organizētas biedrī- Sociālais darbs ir palīgs, nevis glābējs bas. Par galveno problēmu joprojām tika uzskatīta nabadzība. Sabiedrībā valdīja divu veidu uzskati, ka cilvēks pats vainojams nonākot nabadzībā un ka nabadzība ir bagāto slāņu darbības rezultāts. Lielbritānijā kāds mācītājs savā draudzē bija noteicis sistēmu pabalstu izsniegšanā. Tika iecelti uzraugi,,apmeklētāji, kuru uzdevums bija vispirms izzināt iedzīvotāju sadzīves un mājas apstākļus un tikai tad piešķirt palīdzību. Labdarības organizācijas (LOB) organizēja mājokļu uzpirkšanu un remontēšanu, lai vēlāk nodotu strādniekiem, veicinot un mācot pašiem iedzīvotājiem rūpēties par saviem mājokļiem un kaimiņiem. Māju pārvaldnieki pārzināja ne tikai mājas iedzīvotājus, bet arī viņu problēmas un vajadzības. Veidojās apmetņu kustība. Izglītoti cilvēki pārcēlās uz dzīvi nabadzīgos rajonos, lai palīdzētu nabadzīgiem iedzīvotājiem pašiem mainīt dzīves veidu un uzlabot tās apstākļus. LOB uzskatīja, ka problēmas cēlonis meklējams pašā cilvēkā, tuvākajā vidē vai ģimenē. Līdzīga sociālā darbība bija arī Vācijā, kad raksturīgi bija rūpīga datu ievākšana un izpēte par katru pabalsta pieprasītāju. 20. gs. termini labdarība, filantropija tika aizvietoti ar sociālais darbs un sociālais pakalpojums. Tādā veidā sabiedrība sāka skaidrāk nošķirt palīdzības veidus, kurus sniedza reliģiskās organizācijas, kuras valsts iestādes un pašvaldības. Pasaulē tika veidotas skolas, lai apgūtu sociālā darba teorijas. Latvijā sociālās palīdzības vai pakalpojumu aizsākumi meklējami 19. gs., kad tika likti pamati Latvijas Sarkanā Krusta kustībai. Tās galvenais uzdevums bija žēlsirdīgo māsu sagatavošana un izglītošana, tādā veidā vairāk nodarbojoties riātam: Guntaram Kančam, Oskaram Kančam, Armandam Vilcānam, Laurim Vilcānam, Austrim Kokaram, Mārim Višķeram, Voldemāram Strucinskim, Guntim Halturinam, Mārai Bārbalei, Alitai Svilānei, Aijai Vilcānei par apzinīgu savu pienākumu veikšanu! Paldies pašvaldības kārtībniekiem Mārim Lindānam un Ilonai Laicānei! Paldies mediķei Anitai Kančai! Labi, ka nevienam medicīniskā palīdzība nebija nepieciešama, ka viss noritēja bez negadījumiem. Paldies pašvaldības darbiniekiem Vilnim Dzērvītim, Anatolijam Tučam, Aivaram Slūkam un Romualdam Strodam! Paldies Guntim Mālniekam par skaisto diplomu un afišu izgatavošanu! Paldies Arturam Krūmiņam par sacensību apskaņošanu! Paldies Ingai, Mārītei, Vizmai un Ļenai par garšīgo zupu, siltajām uzkodām un atsaucību! Nu re, cik daudzi cilvēki tika iesaistīti, lai sacensības varētu noritēt veiksmīgi. Un vēl nemaz nav nosaukti visi, kas palīdzēja, atbalstīja un veicināja šo sacensību izdošanos! Paldies visiem sacensību dalībniekiem, skatītājiem un līdzjutējiem! Uz tikšanos autoveiklības sacensībās Ļovāni 2014! Sacensību aktīva līdzjutēja Modra Vilkauša Foto Sintija Erele 19 ar medicīnisko darbu gadā tika pieņemts Sociālās apgādības likums, ar mērķi sniegt sociālo palīdzību, iepriekš veicot ģimenes materiālā stāvokļa pārbaudīšanu un izvērtēšanu. Veidojās jaunas dažādas iestādes bērnudārzi, patversmes, zīdaiņu nami, bērnu internāti, kolonijas u.c. Pabalsti sociālā apgādībā tika izdalīti no valsts budžeta. Kopš gada strādniekiem maksāja slimības pabalstu, no gada strādniekus, karavīrus apdrošināja nelaimes un arodslimību gadījumos, no gada tika pieņemts pensijas likums. Pēc neatkarības atgūšanas sociālās palīdzības sistēma Latvijā tika veidota pēc citu valstu pieredzes, jo trūka profesionālu darbinieku. Valstī ar gadu sāka darboties pensiju likums, gadā sāka maksāt bezdarbnieka pabalstus. Sākotnēji sociālās palīdzības sistēma veidojās uz pašvaldību bāzes, dibinot sociālās palīdzības dienestus gadā valstī pieņemot likumu,,par sociālo palīdzību, tika noteikti galvenie sociālās palīdzības sniegšanas trīs veidi: 1) materiālā palīdzība, 2) sociālā aprūpe un 3) sociālā rehabilitācija. Ar gadu, spēkā stājoties jaunam likumam,,sociālo pakalpojumu un palīdzības likums, par sociālo palīdzību definē vienīgi kā naudas vai mantisko pabalstu, bet sociālais darbs, sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ir sociālais pakalpojums. Par to, kā šie sociālā darba veidi funkcionē šodien valstī un Varakļānos stāstīšu nākošā reizē. Ja kādam ir jautājumi vai priekšlikumu sociālā jomā, ar laikraksta starpniecību labprāt tos varam risināt. Policijas informācija A. Kanča, Sociālā dienesta vadītāja Saņemts iesniegums par pils. P. piederošās naudas zādzību Murmastienē Murmastienē pils. V. labprātīgi izdeva nelikumīgi glabātu šaujamieroci Saņemts pils. M. iesniegums par viņam piederošo pretizslīdēšanas ķēžu zādzības faktu Varakļānu pag gada maija mēnesī Varakļānu pag., Puntužos kokzāģētavas uzņēmumā guvusi traumas pils. Z Saņemts Latvenergo iesniegums par to, ka Varakļānos, Dārza 1 zem elektrolīnijas izvietoti zāģmateriāli. M. Lindāns

20 20 VARAKĻõNĪTS VARAKĻÕNĪTS gada februāris Lai tava sirds, kur tik daudz jūtu, Šo zemi mīlēt nenobeidz Un vienmēr pasaule tev būtu Kā zieds, kas veras pirmoreiz. /V. Grēviņš/ Sveicam Sanitu Filimonovu un Ritvaru Radziņu ar dēla Roberta dzimšanu 14. februārī plkst Murmastienes pagastmājas 2. stāvā darbu uzsāk Frizētava Darba laiks: Otrdiena Trešdiena Piektdiena Aivija, mob. t februārī Varakļānu parka estrādē Pulcēšanās plkst Nopietni un nenopietni: bioatlons; distanču slēpošana; jautrības stafete ģimenēm; slēpošana bērniem (līdz 10 gadu vecumam slēpes tiek nodrošinātas); sniega skulptūru konkurss; ziemas diskotēka, zupa, tēja. VISI LAIPNI GAIDĪTI! Sīkāka informācija: Pārdod graudus, miltus un sienu. T Veic akmens pieminekļu izgatavošanu un uzstādīšanu. Pasūtījumu pieņemšana piektdienās. ZIEMAS ATLAIDES. Varakļānos, Skolas ielā 30 T Ar autora vārdu, segvārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktie viedokļi ne vienmēr atbilst redakcijas viedoklim. Atzīdams preses brīvības principus, Varaklõnīts sekmē dažādu uzskatu publicēšanu. Anonīmus rakstus redakcija nepieņem. Šalciet, vēji, klusi, klusi, Dvēselīte aizmigusi, Saules dārzos aizgājusi Klusi, klusi... Lai mūsu klusa un patiesa līdzjūtība tuviniekiem, pavadot mūsu biedrības dalībnieci Mariju Salenieci mūžības ceļos. SIB VARAKĻĀNU ASPAZIJAS Ik pavasari ābeles vēl ziedos plauks Tik dēliņš vairs ciemos neatnāks... Teklīt un Ignat! No visas sirds izsaku visdziļāko līdzjūtību lielajās sāpēs, dēliņu Aldi pāragri mūžības ceļos pavadot. Tekla Apsīte Tu aizgāji bez atvadām projām Tā, it kā vēl neaizietu; Viens mirklis, un jau par vēlu, Un neizdzīvota palika dzīve... Un neizteikti palika vārdi... Izsakām patiesu līdzjūtību Indānu ģimenei sakarā ar dēla Alda pāragro nāvi. Kāpņutelpas kaimiņi Silti, patiesi vārdi izskanējuši, Skaisti, glāsmaini ziedi sagūluši uz kapa kopiņas, bet viņš vairs to neredzēja un nesajuta... Tie aizvijās līdzi viņa dvēselei mūžības ceļā. No sirds pateicamies visiem, visiem, kas piedalījās vai domās bija ar mums, mūžībā pavadot mūsu pāragri mirušo dēlu, brāli, tēti Aldi. Paldies Varakļānu Romas katoļu draudzes prelātam Antonam Boldānam, mācītājam Vladislavam Lapelim, ērģelniecei Agnesei, māsīcai Edītei un Reinim Kulbergiem. Paldies Sandrai, Ilzei, Anitai, Zinai, Ritai, Antoņinai, Geņai, Helēnai, Annai, Antonam, Aigaram, Elzai, Kristīnei, Marutai. Pateicamies bijušajiem darbabiedriem patērētāju biedrībā, baznīcas kora dalībniekiem, kaimiņiem, radiem, Ilzei un viņas ģimenei, Alda darbabiedriem, draugiem, paziņām un vienkārši labiem cilvēkiem, kuru sniegtais atbalsts palīdzēja mums tik grūtā brīdī. Liels paldies Vijai un Arvīdam Kozloviem par skaisti klātajiem galdiem. Cik maz, cik maz vairs vajadzīgs no dzīves, Kad mūža māja sveču gaismu met. No ciešanām un rūpēm esam brīvi, Ceļš debesīs uz Dieva dārziem ved. /K. Apškrūma/ Izsakām līdzjūtību tuviniekiem par mūžībā aizgājušajiem janvārī: Varakļānu pilsētā Jūlija Pastare 94 Antoņina Ciematniece 93 Jūlijana Zīmele 90 Marija Saleniece 65 Varakļānu pagastā Līvija Eriņa 51 Atkal un atkal Asarām noplūst vaigs. Likteņa trieciens Nav vēl aizdzisis, Cirtiens vēl gluži svaigs. Dusi saldi, dēliņ, savās mūža mājās! Tikai šodien laiks ir dzestri salns. Salam spītējot, tev pāri klājas Pavasarīgs ziedu kalns. Skumjām un asarām klāta sniegotā aizsaules taka aizveda mīļo dēlu ALDI... Lai mūsu patiesā līdzjūtība palīdz TEKLAI un IGNATAM INDĀNIEM pārvarēt nepārvaramo, smelt spēku dzīvības avotā un gūt enerģiju zemes dāsnumā. Lai pirmais pavasara asniņš, zieds ir kā dēla smaids un viņa labā sirds, kas dod Jums spēku, veselību un enerģiju daudziem gadiem. Lai Dieva svētība un žēlastība! Dārzkopības biedrības Aka kaimiņi: Mālnieki, Vilkauši, Cakuli, Kuļepovi, Briška, Eiduki, Vanagi Laikraksts iznāk ar Varakļānu novada domes atbalstu gads Nr. 1 (225) Izdevējs: Biedrība Varakļõnīts Reģistrācijas apliecība Nr Rīgas iela 19, dz. 25, Varakļāni, LV-4838 Tālr Redaktore: A. Jaunzeme e-pasts: ainajaunzeme@inbox.lv Iespiests: SIA Erante tipogrāfijā tālr Tirāža: 750 eks.