LATVIETISwww.laikraksts.com

Transcription

1 Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr gada 9. martā TĪMEKLĪ ISSN Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Foto ar ledājiem uzņemta no kuģa Romantikas 6. stāva, izbraucot no Daugavas. Redzams ir mols (ar cilvēkiem) Daugavas kreisajā krastā. (Skat. rakstu 4. lpp.). Melburnā atceras Kalpaku Apvienotam dievkalpojumam sekoja referāts Svētdien, 6. martā Melburnas Sv. Krusta baznīcā notika Svētā Krusta draudzes un Melburnas 1. evanģēliski luteriskās draudzes apvienotais pulkveža Kalpaka un Studentu rotas piemiņas dievkalpojums, kuru vadīja mācītāja Māra Saulīte, piedaloties mācītājam Dainim Markovskim. Piedalījās K!K!M! un S!K!K!M! Svētrunu teica viesmācītājs Dainis Markovskis. Ērģeļu pavadījumu izpildīja Sebastiāns Krūmiņš. Pēc dievkalpojuma pārpildītajā Elga Rodze-Ķīsele mūžībā Bēres un plašs piemiņas pasākums Sidnejā Elga Rodze-Ķīsele Pāri par simts cilvēku otrdien, 8. martā Sidnejas Rukvudas krematorijā atvadījās no dzejnieces, politiķes, baznīcas zālē klātesošie noklausījās Latviešu nacionālistu kluba Talsu nodaļas priekšsēža, vēstures studenta Matīsa Gricmaņa referātu Kalpaka ideāli un vēlme labot Latvijas nākotni. Mazs fragments no viņa teiktā:...kalpaka nozīme ir tajā, ka viņš iedvesmoja. Stāties pretī pārspēkam, upurēties, lai piepildītos latviešu lielākais sapnis sava valsts. Šis Kalpaka gars nav nekur pazudis, viņš dzīvo ikvienā no mums, kas gatavi sevi veltīt dzimtenei un Tēvzemei. Kalpaks ir sabiedrisko aktivitāšu aprakstītājas un latviešu valodas aizstāvētājas Elgas Ērikas Rodzes-Ķīseles, dz. Lejas. Nekrologā mācītājs Raimonds Sokolovskis apskatīja Elgas dzīvi no ģimnāzijas dienām Rīgā līdz Vācijas bēgļu nometnēm. Sekoja izceļošana uz Austrāliju, kur Pertā Elga uzsāka savu politisko darbību Liberāļu partijā. Pēc īsa laika Adelaidē, viņa ar vīru apmetās uz dzīvi Sidnejā, kur arī turpināja iesāktās politiskās gaitas austrāliešu sabiedrībā, gadā pat kandidējot pret vēlāko Ministru prezidentu Vitlamu, un aktīvo rakstniecību un referēšanu latviešu sabiedrībā, ko Elga turpināja līdz pat dzīves beigām. Kā Turpinājums 3. lpp. simbols varonībai un drosmei, vēlmei cīnīties un uzvarēt. Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā, un grūti laiki nav tikai karš vai bads grūti laiki pienāk, kad tautas vadītāji aizmirst par pašu tautu, kad vadītāji neredz, nedzird un nevēlas uzlabot savas tautas dzīvi. Tad jānāk tādiem cilvē- Turpinājums 4. lpp. Saturs Austrālijas ziņas...1, 2, 3, 4, 5, 7 Latvijas ziņas...1, 4, 7, 9, 10, 11 Latvieši pasaulē...6, 7 Redakcijā...3 Lasītāja vēstule...3 Iz pagātnes...7 Atis Skalbergs...8 Imants Lieģis...8, 11 Uldis Siliņš par interesantiem cilvēkiem...12, 13, 14 Sēru vēsts...14 Datumi...14, 15 Sarīkojumi un ziņojumi...15, 16 Lata kurss HRLINH*gjjaac+ FOTO Māra Strautmane

2 2. lpp Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 9. martā Melburnas Latviešu nams Paredzēts plašs darba lauks gadā Sestdien, 5. martā Melburnas Latviešu nama Misiņa zālē uz Latviešu nama kooperatīva (MLNK) pilnsapulci pulcējušies bija gan kooperatīva paju biedri, gan interesenti, apmēram 20. Pilnsapulces sākumā MLNK sekretārs Andrejs Lezdkalns nolasīja gada 6. decembra pilnsapulces protokolu, un tas tika pieņemts bez grozījumiem. Sekoja Nama Valdes priekšsēža Kārļa Kasparsona ziņojums: Esiet sveicināti, Nama paju īpašnieki un Nama labvēļi gada pilnsapulcē! Kas padarīts? Man ir prieks ziņot, ka valde ir cītīgi strādājusi, gādājot naudas līdzekļus Nama uzturēšanai, kā arī, meklējot naudas līdzekļus nepieciešamiem Nama remonta darbiem. Gadskārtējai Nama uzturēšanai tika izdots $33860 un Nama remonta darbiem tika izdots $ Līdzekļi Nama uzturēšanai ienāca no īres likmēm, kas bija $13580, bet $15457, tas ir, vairāk kā puse nāca no Dāmu kopas un no bankas kontu augļiem $8758. Turpretim kapitālie remonta darbi tika veikti no Mildas Jemeljānovas fonda un Jāņa Baumaņa testamenta daļējā novēlējuma. Ar abu Labvēļu naudas devumu valde 2009./10. finansiālā gadā spēja īstenot vairākus dižus projektus un sīkākus restaurēšanas darbus, tie bija: izremontēt un izkrāsot Misiņa zāli, restaurēt Namā mazo foajē, pilnīgi pārbūvēt dāmu un kungu atejas, uzlabot skatuves iekārtu un veikt skatuves izkrāsošanu, veikt aizskatuves ģērbtuves izkrāsošanu un Lielās zāles izkrāsošanu, un pilnībā pārbūvēja virtuvi zem Lielās zāles. Valde iegādājās multivideo sistēmu ar 2m x 3,5m ekrānu un ar digitālo projektoru. Kas vēl jādara? Kā uzrādīts 2010./11. gada budžetā, Nama inventāra atjaunošana un remontu darbi turpināsies arī šogad apmēram $63228 vērtībā. Šai summai ir pievienots Mildas Emilijas Freimanes testamenta daļējais novēlējums Namam. Šādi finansiālie atbalsti, kas nāk no testamenta novēlējumiem, dod Nama valdei iespēju plānot un atjaunot Namam iekšējo un ārējo izskatu. Tas izraisa sabiedrības lepnumu pret savu kultūras, valodas, mācības centru. Par to valde ir ļoti pateicīga un izsaka lielu paldies visiem Nama labvēļiem. Par budžetā paredzēto summu Nama valde ir jau apstiprinājusi sekojošos projektus izbūvēt invalīdu ateju, atjaunot oriģinālai ēkai un savienojumam starp veco ēku un lielo zāli pašreizējo jumta segumu ar skārda (Colorbond) segumu, pilnīgi pārbūvēt kafejnīcas virtuvi un atjaunot iekārtu, kā arī atjaunot visus pieliekamos plauktus un skapjus, restaurēt oriģinālai ēkai rietumu pusē jumta pažobeli un pie viena arī nokrāsot ārējo sienu. Kas bremzēja darbus? Lielais lietus bremzēja darbus. Novembra sākumā lietus appludināja zāles virtuvi, bērnudārzu un Lielajā zālē parketa grīdu. Ūdens tika zem parketa grīdas, un bija jāatjauno 55 m 2 parkets. Lietus arī radīja skādi bibliotēkā un citās telpās pirmajā stāvu. Pāris nedēļas pirms svētkiem, decembra vidū, galvenais Nama ūdens piegādes vads pārplīsa. Tas ir tas vads, kas piegādā ūdeni Namam, kā arī ūdeni Nama ugunsdzēsēju šļaukām. Nams palika pilnīgi bez ūdens vairākas dienas. Tomēr laimējās ūdens piegādi atjaunot pāris dienas pirms Kultūras dienām (KD). Tomēr pa KD laiku kājceliņš ārpusē Nama vārtiem bija nožogots ar brīdinājumu zīmēm un drošības lentēm. Novembris un decembris bija valdei divi sasprindzināt mēneši, tomēr paspējām visus remonta darbus veikt un nobeigt būvdarbus Lielās zāles virtuvē. Norise Namā KD laikā Namu valde jau pirms diviem gadiem pieņēma lēmumu iznomāt Namu pa Kultūras dienu laiku KD Rīcības komitejai. Valdes priekšsēdis uzņēmās pārstāvēt Nama intereses KD Rīcības komitejas sēdēs. Tā tika nodibināta cieša sadarbība starp KD komiteju un Nama valdi, kas deva valdes priekšsēdim iespēju pārrunāt abās sēdēs šķēršļus un atrisināt tos laicīgi, pirms KD programmas izpildīšanas. Nama valde uzņēmās KD Rīcības komitejas nodaļu vadītājus apdrošināt ar bez maksas pielikumu pie Nama apdrošināšanas polises. Nams arī izņēma alkohola dzēriena atļauju uz sešām dienām trijām dienām starp plkst. 10 tiem no rīta līdz plkst. 22 vakarā un uz trijām dienām starp plkst. 10 rītā līdz plkst. 17 vakarā. Tā arī daži varbūtējie sarežģījumi ar KD programmas izpildīšanu Namā tika atrisināti. Kā pateicību par šādu pakalpojumu, KD Rīcības komiteja noziedoja Namam galdus un krēslus un šķūnīti, kur tos glabāt. Inventārs tika iegādāts un šķūnītis uzcelts kafejnīcas Randiņš vajadzībai. Nama valdes vārdā izsaku KD Rīcības komitejai lielu paldies par ziedoto inventāru Namam. No kreisās: MLNK sekretārs Andrejs Lezdkalns, priekšsēdis Kārlis Kasparsons un kasiere Roksija Reitere. Nama darbu lauks gadam Tagad pāris vārdos pastāstīšu par sastādīto šī gada Nama darbu lauku. Nama valde jau daudz gadus ir strādājusi cītīgi, bet autonomi, vadot Nama darbus. Darbu lauks gadu pēc gadu ir palielinājies un tagad ir pienācis laiks, ka valde netiek vairs galā ar gadskārtējo darba lauku. Ir jāsadala gadskārtējais darba lauks sīkāk un jāmeklē no latviešu sabiedrības palīgus, kas Turpinājums 5. lpp. Published by Sterling Star Pty Ltd ABN Redakcija / Editorial Office: Sterling Star PO Box 6219 SOUTH YARRA, VIC 3141 AUSTRALIA Tel/fakss: (03) redakcija@laikraksts.com latvietis@netspace.net.au Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena izdrukātam laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz Sterling Star Pty Ltd vārda. Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: Sterling Star and individual authors All rights reserved. Tīmeklī/Online ISSN Abonētājiem/Print ISSN Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. FOTO Gunārs Nāgels

3 Trešdien, gada 9. martā Laikraksts Latvietis 3. lpp Redakcijā Sveicināti, lasītāji! Nav daudz cilvēku, kuru aiziešana mūžībā liek domāt par kādas ēras noslēgšanu. Tāds cilvēks bija Elga Rodze- Ķīsele. Viņas ģimenes drausmīgās ciešanas Baigajā gadā pataisīja viņu par pārliecinātu un nenogurstošu pretkomunisa cīnītāju. Cīņa nepalika tikai vārdu līmenī, jo Austrālijā bija mēģinājumi viņu fiziski ietekmēt. Cik dīvaini tad, ka vienu brīdi latviešu sabiedrībā bija cilvēki, kas Elgu Rodzi-Ķīseli uzskatīja par komunistu simpatizētāju. Īpatnējs posms trimdas latviešu dzīvē bija tā sauktie Kultūras sakaru kari gados, kad bija mēģinājumi no dažām trimdas aprindām apturēt un aizliegt Latvijas latviešu kultūras vērtību izplatīšanu trimdas zemēs. Viens no uzdotajiem iemesliem bija tas, ka čekas filiāles, kā Kultūras sakaru komiteja, centās šos sakarus kontrolēt un izmantot. Es pats saņēmu pārmetumus tad, kad, kā Latviešu jaunatnes apvienības Austrālijā Melburnas nodaļas un vēlāk Centrālās valdes priekšsēdis, izrādīju filmas no Latvijas. Trimdas otrās paaudzes latviskuma pastāvēšanai bija svarīgi, ka būtu turpinoša saite ar Latviju, jo lielākā daļa no mums (vismaz Austrālijā) nebija paši Latviju redzējuši. Šo saiti veicināja Latvijas filmu, mūzikas un literatūras izplatīšana trimdas zemēs. Tas, ka Kultūras sakaru komiteja iedomājās, ka viņiem nāk kāds labums no šiem sakariem tikai liecina par to, ka arī čeka var smagi kļūdīties. Šajos karos man sabiedrotā bija Elga Rodze-Ķīsele, kura aizstāvēja kultūras sakarus, un līdz ar to paradoksāli tika dēvēta par komunistu līdzskrējēju. Savus uzskatus viņa labi izklāstīja rakstā Mēs un pašreizējās Latvijas literatūra gadā žurnāla Jaunā Gaita 146. numurā. Viņa rakstīja Mēs bieži sajaucam jēdzienus: mēs cieņu pret latviešu gara cilvēkiem izmainām ar naidu pret tā sargu. Ir cilvēki, kas zina pērkamās mantas cenu, bet nepazīst tās vērtību. Te vietā būtu piebilst, ka kultūras sakaru aizliedzēji ne tikai nezināja pērkamās mantas vērtību, bet bieži pamatīgi pārvērtēja cenu. Elga Rodze-Ķīsele mēdza pamācīt un neatkāpties no saviem uzskatiem. Ir leģendāri stāsti par viņas pūlēm labot saskatītās kļūdas. Dažreiz prasījās atkārtot nāvīgi ievainotā un mirstošā pulkveža Oskara Kalpaka slavenos vārdus vltn. Ķīselim: Ķīsel, lēnāk! Lēnāk, Ķīsel! Vieglas smiltis, Elga! GN Kāzas Sidnejā Šī gada 19. februārī mācītāja Māra Saulīte salaulāja Voldemāru Kainu un Dainu Bogdanoviču. Voldis ir Korp! Selonija loceklis un Daina Gaujmalietes filistre. Jaunais pāris aktīvi darbojas latviešu sabiedrībā. Lasītāja vēstule Vēl viena Kultūras dienu atskaņa Man šķiet, ka līdz šim vēl nevienas mūsu Kultūras dienas presē nav izraisījušas tik daudz polemiku un diskusiju, kā pēc 53. Kultūras dienām Melburnā. Tas tiešām apsveicami. Mūsu Kultūras dienas it laika sprīdis, kad īsā laika tiek demonstrēta mūsu tautas garīgā kultūra un tās sasniegumi. Pilnīgi pievienojos Laimai Lindiņai, kad izlasīju viņas rakstu šī laikraksta 16. februāra izdevumā. Mūsu Kultūras dienas bija tiešām iestigušas purvā, un bija jānāk kādam spēkam, kas tās paceļ mūsu gadsimta gaismā. To arī ar prieku piedzīvojām Melburnā. Elga Rodze-Ķīsele mūžībā Turpinājums no 1. lpp mācītājam, tā arī daudziem citiem vēlākiem runātājiem, Elga uzskatīja kā savu pienākumu aizrādīt kļūdas ne jau lai strostotu, bet lai pamācītu! To visi saprata un neviens neņēma ļaunā. Tāda bija mūsu Elga! Sidnejas sabiedrībā bija reti kāds pasākums, kurā Elga nebija klāt, tādēļ jo kupls bija to organizāciju skaits, kas viņai nesa atvadu vārdus, dzejas un ziedus: Sidnejas Latviešu teātris (SLT), Sidnejas Latviešu biedrība (SLB), Latviešu preses biedrības Sidnejas nodaļa, avīze Austrālijas Latvietis, Daugavas Vanagu un Vanadžu Sidnejas nodaļas, Sidnejas Latviešu vīru koris, Sidnejas Latviešu jauktais koris, Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, SLB mēnešraksta Rituma darbinieki, SLB Senioru saiets un SLB Dāmu kopa. Tiem sekoja vēl garāka rinda atsevišķu personu atvadas. Bēru mielastu Latviešu namā rīkoja SLB. Pēc mācītāja Sokolovska Tā teātra izrādē varēja baudīt skatu, kādu līdz šim pat sapnī nevarētu iedomāties redzēt uz kultūras dienu skatuves. Bija skaists skats arī Kopkora koncertā, kad no Latvijas izsauktā diriģente dziesmas laika dejoja tango un pat diriģēja palēkdamās. Sākumā izlikās neparasti, taču laikmetīgi un eleganti. Sirsnīgi iesaku arī mūsu diriģentiem sekot šim piemēram. Varētu arī iet vēl tālāk un diriģējot izdejot kādu pirueti un apmest kūleni. Tas vēl spilgtāk demonstrētu šī laikmeta mūsu tautas garīgās kultūras augšupeju. Melburnietis lūgšanas, Jānis Čečiņš aicināja pacelt glāzi Elgas piemiņai. Elga noteikti būtu sīki aprakstījusi visus Dāmu kopas sagādātos gardumus. Nemēģināšu ar viņu sacensties! Runas iesāka Inas Rones nolasītā skolas draudzenes Lidijas Mednes atmiņu vēstule. Vairumam par pārsteigumu nācās dzirdēt par Elgas skolas kora vieskoncertiem dažādās Eiropas valstīs gadu beigās. Alfrēds Siļķēns un Pēteris Strungs pakavējās atmiņās par daudzajām domstarpībām, kuras bijušas ar Elgu un tomēr vēl arvien draugi! Elgas lielais talants bija dzeja, un Sidnejā reti būtu kāds lielāks notikums vai kāda lielāka jubileja, kam Elga neuzrakstīja kādu, kā viņa pati teica, odu. Šo nākotnē paredzamo trūkumu, savā veltījumā Elgai, apdzejoja Dr. Jēkabs Kariks un nolasīja Raimonds Krauklis. Elga vienmēr vēlējās pēdējo vārdu. To arī šoreiz viņai deva SLT aktrises Lija Veikina, Vaira Zemīte un Ingrīda Rēbauma, notēlojot viņas jautro skeču Ķīsēlis par valodu! Jānis Čečiņš Laikrakstam Latvietis FOTO Inta Meždreja

4 4. lpp Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 9. martā No kr.: māc. Dainis Markovskis un māc. Māra Saulīte. Melburnā atceras Kalpaku Turpinājums no 1. lpp kiem kā Kalpaks drosmīgiem, varonīgiem, iedvesmot spējīgiem... Ar lielu interesi tika uzņemts referāts, kuram sekoja vairāki klātesošo FOTO Gunārs Nāgels Karogs ar goda sardzi dievkalpojuma laikā. jautājumi referentam. Pēc tam neoficiālā gaisotnē pie korporāciju sarūpētajiem atspirdzinājumiem norisinājās draudzīgas pārrunas. Sanākušie garā rinda gaidīja uz mirkli, lai pateiktu personīgu paldies Matīsam Gricmanim par referātu, kā arī lai pajautātu dažādus, katru varbūt savādākus interesējošus jautājumus viesim no Latvijas. Diena bija gluži vēl vasarīgi silta un saulaina, daudzu atnākušo sejas bija smaidīgas un priecīgas, atmosfēra gaiši un pozitīvi iespaidojoša. FOTO Gunārs Nāgels Matīss Gricmanis referē baznīcas zālē. Kalpakam piemiņas pasākumi Latvijā Liepājā, Rīgā, Airītēs, Meirānos, Madonā Svētdiena, 6. martā Liepājā, Ziemeļu pēdējo ordeni Lāčplēša kara ordeņa I kapsētā notika Latvijas bruņoto pakāpes pirmo eksemplāru. spēku komandiera Oskara Kalpaka 6. martā plkst. 8 Nacionālo bruņoto piemiņas pasākums. Liepājas Ziemeļu spēku (NBS) komandieris ģene- kapi bija Kalpaka pirmā atdusas rālmajors Raimonds Graube nolika vieta līdz gada septembrim. ziedus pie Kalpaka pieminekļa Rīgā; gada 6. martā Ziemeļu kapos atklāja 6. martā plkst Saldus novada Kalpakam veltītu piemiņas vietu. Zirņu pagasta Airītēs svinīgo jaunsar- Par nopelniem Pirmajā pasaules ga solījumu pieņēma 19 jaunsargi no karā pulkvedis bija apbalvots ar sešiem Kalētu un Bārtas pamatskolas; 6. mar- ordeņiem un ar pašu augstāko tā plkst. 12 Latvijas Nacionālā kara- cariskās armijas varonības zīmi spēka pirmā komandiera piemiņas Sv. Jura ordeni un zobenu. Kalpaks ir pasākums Lubānas novada Meirānu saņēmis gandrīz visus apbalvojumus, pagasta Visagala kapos, vēlāk piemiņas ko iespējams saņemt kājnieku virsniekam. pasākumi Meirānu Tautas namā. Latvijas valsts savas armijas Aizsardzības ministrijas preses pulkvedim jau pēc nāves piešķīra viņa nodaļa informē, ka, godinot pulkvedi Rīgas Jūras līcī iesaluši daudzi kuģi Oskaru Kalpaku, pie Airītēm (Oskars Kalpaks krita gada 6. martā pie Airītēm sadursmē ar vāciešiem) aizsardzības nozares vadība, karavīri, zemessargi un jaunsargi piedalījās viņam veltītos piemiņas pasākumos. Madonā sporta bāzē Smecersils norisinājās Kalpaka balvas izcīņa militarizētajā stafetē; plkst. 19 Sv. Jāņa baznīcā Rīgā notika Kalpaka un Atsevišķās studentu rotas piemiņas dievkalpojums. 4. un 5. martā Rīgā sporta kompleksā Aurora notika Zemessardzes organizētās 18. starptautiskās Kalpaka piemiņas sacensības ložu šaušanā. 12. martā Rīgas Latviešu biedrības namā notiks Kalpaka balle. Pagājušo nedēļ valdība saņēma vēsti no Rīgas brīvostas pārvaldes, kura publiski izplatīja šādu tekstu: Līdz ar ilgstošu salu un biezo ledu, kas izveidojies Rīgas jūras līcī, būtiski traucēta kuģošana publiskajos ūdeņos, kas ietekmē Rīgas brīvostā strādājošo uzņēmumu darbību. (..) Starptautiskajā kuģošanas praksē publiskajos ūdeņos ledus laušanas funkcijas ārkārtas situācijās uzņemas valsts. Tāpēc Rīgas brīvostas pārvalde lūdz Latvijas valdību, īpaši Satiksmes ministriju uzņemties atbildību esošās krīzes situācijas risināšanai starpvalstu līmenī. Rīgas līcī ir ārkārtēja situācija. Daudzi kuģi, kas bija ceļā uz Rīgas ostu, mainīja galamērķi, dodoties uz Ventspili. Rīgas domei un nesen ieceltajam Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam Andrim Amerikam jāizmeklē a/s PKL Flote sūdzība, kurā norādīts, ka pirms lielā sala šoziem Rīgas brīvosta atteicās no velkoņu pakalpojumiem. Tagad šie paši velkoņi darbojās un nodrošina citas Rīgas līča ostas Pērnavas netraucētu darbu. FOTO Gunārs Nāgels

5 Trešdien, gada 9. martā Laikraksts Latvietis 5. lpp MLNK pilnsapulce. Melburnas Latviešu nams Turpinājums no 2. lpp uzņemtos nākt kā valdes locekļi, lai palīdzētu veikt specifiskus darba uzdevumus. Darbu lauks ir sadalīts zem 8 virsrakstiem: 1. Raksti un publikācijas; 2. Līdzekļu vākšana Namam; 3. Nama mājas lapa un e-pasts; 4. Rīkot izrādes, lietojot Nama multivideo sistēmu; 5. Sagatavot Namam īres noteikumus (latviešu un angļu valodās); 6. Sakārtot Nama paju īpašnieku sarakstu (Share Register); 7. Vadīt Nama remonta darbus; 8. Vadīt Nama projektus. Katram darbu virsrakstam ir sagatavots savs darba uzdevums. Dažiem tas ir plašāks, dažiem ir šaurāks. Kopsavilkums un atgādinājums Nams ir mūsu kultūras māmuļa. Nams ir mūsu valodas svētozols. Nams ir mūsu sabiedrības sirds. Nāciet palīgā un kopīgi strādāsim un gādāsim par mūsu Nama labklājību! Kopsapulces turpinājumā Roksija Reitere sniedza detalizētu finanšu pārskatu par pagājušo gadu, kā arī par šī gada budžetu. Tika nolasīti un S!K!K!M! paziņojums Studenšu korporāciju kopa Melburnā 2011/12 gadā prezidē korp! Dzintra. Seniore: fil! Ieva Kaina Viceseniore: fil! Vita Saltupa Sekretāre: fil! Nora Žubecka Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem. Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $25. pieņemti valdes un revidentu ziņojumi. Valdes direktoru un valdes locekļu vēlēšanas. Pēc tam sekoja dažādu jautājumu pārrunāšana un apspriešana. Galvenokārt šie jautājumi ietvēra Nama valdes darba lauku gadam: 1. Raksti un publikācijas sagatavot rakstus par Namu, uzsākt rakstīt Nama vēsturi. 2. Līdzekļu vākšana Namam organizēt un vadīt Nama labad sarīkojumu; vadīt ziedojumu vākšanu Namam; veicināt testamenta novēlējumus Namam; organizēt Namā dažādus tirdziņus un BBQ; sagatavot finansiālus pieprasījumus no pašvaldības un Viktorijas valdības. 3. Nama mājas lapa tīmekļa vietnē un e-pasts uzstādīt Nama mājas lapu; Sidnejas Latviešu biedrība aicina Ikvienu Sidnejas latvieti biedrus un viesus apmekēt BIEDRU PĒCPUSDIENU Sidnejas Latviešu namā svētdien, 20. martā plkst Brīva ieeja Priekšnesumos ģitārists Pēteris Ikaunieks un mūzikas duo Ella Mačēna un Ivars Štubis SLB stipendiāts Jānis Daniklifs stāstīs par saviem 8 mēnešiem Latvijā un Eiropā Dažādi pārsteigumi, un Lielā bezmaksas loterija! Dāmu kopas pusdienas un uzkodas Atspirdzinoši dzērieni uzstādīt Nama e-pastu; uzņemties vadību par tā apkalpošanu. 4. Rīkot izrādes, lietojot Nama multivideo sistēmu. 5. Sagatavot Nama īres noteikumus sarīkojumiem un mākslas izstādēm (latviešu un angļu valodās). 6. Sakārtot Nama paju īpašnieku sarakstu Share Register, reģistrējot adrešu maiņas un īpašnieku maiņas. 7. Vadīt Nama remonta darbus (Kārtot un vadīt remonta darbu sarakstu; gādāt par remonta darbu nocenojumiem; sastrādāties ar Nama amatniekiem.) 8. Vadīt Nama projektus (Lielās virtuves pārbūvēšana; mājas jumta atjaunošana ar Colorbond segumu; invalīdu atejas izbūvēšana; vadīt citus iecerētos projektus.) Ja neesat biedrs, tad nāciet iepazīties ar SLB darbu! FOTO Gunārs Nāgels

6 6. lpp Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 9. martā Latvieši Vācijā Latviešu kultūra ienāk arī Bādenbādenē Bādenbādene (Baden-Baden) ir kūrvieta, kuru jau izsenis izmantojuši dažādu valstu ķēniņi. Tur var atrast ruīnas pat no romiešu pirtīm, kuras būvētas jau apmēram pirms 1000 gadiem. Gan Napoleons, gan dažādi Krievijas cari un Eiropas aristokrāti pavadījuši vasaras šajā skaistajā kūrortpilsētā, kas atrodas uz Vācijas un Francijas robežas Švarcvaldē. Bādenbādenē tiek izmantoti 23 karstie avoti, kas nāk no zemes apmēram 2 km dziļuma ar 68 grādu temperatūru. Apmēram litru vērtīgo ūdeņu ik dienas nonāk cilvēku lietošanai. Senāk šī kūrortpilsēta bija Eiropas kūrortu galvaspilsēta, un lielā mērā tam palīdzēja krievi. Tur atpūtās aristokrāti, mākslinieki un rakstnieki. Pat īstās galvaspilsētas apskauda Bādenbādeni. 19. g.s vidū vācu avīzes rakstīja, ka neviena nācija nespējot pielīdzināties krieviem pieklājības, labas gaumes, elegances un uzskatu liberālisma ziņā. Mazo kūrortpilsētiņu var uzskatīt par Eiropas krustcelēm. Pirmais Krievijas imperators, kurš atbrauca uz Bādenbādeni bija Aleksandrs Pirmais. Pēc cariskās ģimenes uz turieni devās gan krievu aristokrāti, diplomāti, gan arī virsnieki ar savām ģimenēm. Šo pilsētu pasaulē pazīst arī tāpēc, ka tur uzturējušies tādi krievu dižgari kā Turgeņevs, Dostojevskis, Gogolis u.c. Īstu slavu pilsētiņai atnesa Turgeņevs. Ja nebūtu Bādenbādenes, nez vai būtu tapis arī Spēlmanis. Bādenbādenē savā laikā viesojušies arī Mocarts un Bēthovens, un kūrparkā savus valšus atskaņojis pats Johanss Štrauss. Šodien Bādenbādene ik vasaru sagaida savus viesus ar apmēram 600 rožu šķirnēm, kuras rotā vismaz 175 dažādas dobes ar vairāk nekā stādiem. Centrālais un lielākais minerālūdeņu komplekss Cara calla izveidots moderns un estētiski pievilcīgs, tāds, kurš kā magnēts pievilina cilvēkus no visas pasaules, tai skaitā arī latviešus. Pavisam nejauši pagājušā gada nogalē Strasburgā, kur vēstniece Aiga Liepiņa bija sarīkojusi svētku pieņemšanu par godu Latvijas Neatkarības proklamēšanas gadadienai, iepazinos ar Valdu Lagzdiņu un Tatjanu Haitu (Haidt), kuras ne tikai pastāstīja par savu aktīvo darbību Bādenbādenē, bet arī uzaicināja mūs kopā ar arhib. Elmāru Rozīti piedalīties Internacionālā kultūras pasākumā Bādenbādenē šā gada janvārī, kas mums par pārsteigumu, bija organizēts slavenajā un vēsturiskajā Kazino. Tieši pasākuma norises vieta mūs zināmā mērā mulsināja, bet kad uzzinājām, ka viesu pulkā aicināts arī Pareizticīgo priesteris, vēstniece Aiga Liepiņa un vēl citas redzamas personas, nolēmām ielūgumu pieņemt. Šī bija vienīgā reize, kad ielūgumā bija rakstīts, ka pasākumā jāierodas, līdzi ņemot pases. Tas nebūt nebija nekāds joks, jo pie ieejas kasēm mums patiešām pases bija jāuzrāda, un kā atpazīšanas zīme mums katram tika piestiprināta papīra aproce. Pēc tam cauri greznām spēļu zālēm, kur grīdas klāja sarkani tepiķi, bet zeltā rotātatās telpās mirdzēja varenas kristāla lustras, mūs aizvadīja līdz lielajai zālei, kur latviešu un krievu tautas tērpos ģērbti jaunieši norādīja uz vakara organizētājām un vadītājām Tatjanu Haitu un Valdu Lagzdiņu. Pasākums patiesi bija vērienīgs, ar apmēram simts viesiem, kuru vidū bija gan bijušais Bādenbādenes pilsētas mērs, gan Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdis Vācijā, gan arī citi kultūras, mākslas un zinātnes pārstāvji ar savām ģimenēm. Likās gandrīz neticami, kad šajā slavenās kūrorta pilsētiņas greznajā Kazino atskanēja latviešu tautas dziesmas, un latviešu deju pāris no Rīgas baletskolas mūsu tautas tērpos dejoja Latviešu tautas dejas, kuras skatītāji uzņēma ar skaļām ovācijām. Programma bija bagāta arī ar ievērojamiem krievu solistiem un mūziķiem. Saksafonists no Rīgas bija sagatavojis īpašu programmu, iekļaujot tajā arī skaņdarbus no latviešu filmām, piemēram melodiju no mākslas filmas Ilgais ceļš kāpās. Vērojot rūpīgi izstrādāto programmu, radās pat izbrīns par to, ka šo skaisto, lielo pasākumu noorganizējušas divas latviešu izcelsmes sievietes, nesot Latvijas vārdu Vācijā vislabākā veidā. Par šo notikumu atzinīgus vārdus rakstīja arī vietējie preses izdevumi. Tā kā mani interesēja uzzināt ko vairāk par abām kultūras pasākuma rīkotājām, uzaicinājām viņas pie mums mājās Esslingenā, lai iepazītos tuvāk. Abas viešņas atveda Tatjanas meita Anna, kura palīdzēja kultūras pasākuma organizēšanā un kurā, mums par pārsteigumu tāpat kā viņas mātē rit arī latviešu asinis, jo izrādās, ka Tatjanas vecmāmiņa ir Omskas latviete. Tatjana atceras, ka bērnībā vecmāmiņa adījusi viņai zeķes ar latviešu rakstiem un ar auseklīšiem. Omskā viņa bijusi vienīgā, kas pratusi zeķu maliņu noadīt īpašā latviešu rakstā. Viņa atceras laiku, kad skolas direktors bijis latvietis ar uzvārdu Kalniņš, arī pilsētas gubernators bijis pēc tautības latvietis. Tatjana pati dziedājusi latviešu korī. No kreisās: vēstniece Aiga Liepiņa ar kungu un arhibīskaps Elmārs Rozītis ar kundzi No kreisās: Tatjana Haita (Haidt), Anna Haita (Haidt), Valda Lagzdiņa. Latviešu tautas dejas izpilda dejotāji no Rīgas baletskolas. Tā kā Tatjanas tēva dzimta nāk no Pievolgas vāciešiem, gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Vācijā, Bādenbādenē. Meitai Annai toreiz bija sešpadsmit gadi, dēlam Aleksandram trīs. Kā jau kristīgā tradīcijā uzaugusi, Tatjana Bādenbādenē gāja uz Pareizticīgo baznīcu. Pēc neilga laika priesteris lūdza Tatjanai izveidot bērniem Svētdienas skolu. Tā kā viņa Omskā bija strādājusi par pasniedzēju Universitātē, darbs ar bērniem un jauniešiem viņai sagādāja prieku. Sākumā Svētdienas skolā nāca tikai pareizticīgie, bet ar laiku pievienojās arī citu konfesiju bērni, kuri nāca no jauktām ģimenēm. Katru gadu Vecgada vakarā tika rīkots svētku pasākums ģimenēm ar bērniem. Pamazām šis pasākums pārtapa plašākā internacionālā kultūras pasākumā, kura vadīšanā no gada iesaistījās arī Valda Lagzdiņa, kura Bādenbādenē kopā ar ģime- Turpinājums 7. lpp. FOTO Gunārs Bektaševs FOTO Gunārs Bektaševs FOTO Gunārs Bektaševs

7 Trešdien, gada 9. martā Laikraksts Latvietis 7. lpp Zelta piekrastē Baltieši saņem valdības pabalstu Austrālijas Baltijas draudzības biedrībai (Australian-Baltic Friendship Society) 3. martā notika sanāksme, kurā Elga Ķēniņa nolasīja no Kvīnslandes valdības (Multicultural Affairs Queensland) saņemto vēstuli, kurā paziņots, ka tā piešķir naudas līdzekļus koncerta rīkošanai. Koncerts būšot pasākums, kas svin kultūras dažādību un ietvers etniskos ēdienus, mūziku un deju, kā arī mākslas un lietišķās izstādes ( an event which is a celebration of cultural diversity and will include ethnic cuisine, music and dance with displays of arts and crafts ). Pasākums notiks tikai svētdien, 6. novembrī, un tāpēc ir daudz laika sagatavot kaut ko labu. Biedrības priekšsēdis Juris Strante piedalījās, tiekoties ar valdības ministru un citiem, un šīs tikšanās laikā paziņoja, kam piešķirts atbalsts. Esot bijuši pāri par 100 pieprasījumiem un tikai ap 12 ir bijuši sekmīgi. Juri pats nebija 3. marta sanāksmē, jo bija Melburnā. Elga Ķēniņa Laikrakstam Latvietis Aicinājums uz sapulci! Moto: Kas pēta pagātni tas svēta nākotni! Pirms 140 gadiem Rīgā, Latviešu biedrības namā, notika pirmā Latviešu zemkopju sapulce, kas veltīta kooperācijai Latvijā. Kooperācijas un Sabiedriskā Tirgus Saimniecības sakārtošana Latvijā lielākos panākumus bija sasniegusi līdz gada 17. jūnijam. Aicinām kopīgi atcerēties pagātni, dalīties pieredzē un lūkoties ar skatu nākotnē šā gada 26. martā Rīgā, Merķeļa ielā 13, Latviešu Biedrības namā uz diskusiju. Organizē Latvijas Lauksaimniecības Kameras (LLK) un Latviešu Zemnieku Savienības (LZS). Sākums pulkstens: 10: 00. Reģistrācija no 9:00 Pieteikties pa tālruni: ; vai e-pasts: zemnieks@latnet.lv LLK prezidijs un LZS valde Pirmās Latviešu zemkopju sapulces protokols Rīgā, Latviešu biedrības namā 19. jūnijā 1871, pulksten 12 pusdienā. Sapulcējušies bija: iz Vidzemes 251 k., iz Kurzemes 232 k., iz Rīgas 22 k., iz Pēterburgas 5 k., iz Tērbatas 2 k., iz Pleskavas 2 k. Kopā 514 k. Bez minētiem k. k. uz galeriju bija nostājušās daudz saimnieces un jaunkundzes. Sapulces vadītājs R. Thomson k. iz Rīgas. [..] R. Thomson k. sapulcējušus apsveicinādams, izstāsta par sapulces saaicināšanu un viņas nolūku un uzaicina zemkopjus ar pateicīgu sirdi mūsu mīļotam un augsti cienītam Kungam un Ķeizaram Aleksanderam II ilgu mūžu, sveiku veselību, stipru roku un nešaubīgu laimi vēlēt. Uz kam vienā balsī skaņi trīs reizes Urā! sauca. Tad R. Th. k. iesāka priekšā lasīšanu par II Baltijas zemkopības lietu izstādīšanu Rīgā. [..] Biedrības sekretāre un koncerta rīkotāja Elga Ķēniņa (no labās) rāda vēstuli kasierim Haraldam Norītim. Klātesošie biedrības biedri skatās ar prieku. FOTO Maiks Milosevičs (Mike Milosevic) Latvieši Vācijā Turpinājums no 6. lpp ni dzīvo jau no gada. Viņa pašreiz studē psiholoģiju un kopā ar Tatjanu domā par to, kā Bādenbādenē aktivizēt radošo inteliģenci, iesaistot arī latviešus. Pašreiz daudzi ieceļotāji no Latvijas ierodas Vācijā, dažādu motivāciju vadīti. Vieniem tās ir studijas, citiem darba meklējumi. Integrēšanās vietējā sabiedrībā ne vienmēr izdodas tik vienkārši, kā Latvijā dzīvojot izsapņots. Valda ir pārliecināta, ka katrā ģimenē, kurai ir latviska izcelsme, nepieciešams kopt savu kultūras identitāti, pārmantojot un nododot tālāk saviem bērniem tautas kultūras un mākslas vērtības. Tāpēc viņas iecerējušas veidot Kultūras un ekonomikas fondu, kas organizētu ne tikai koncertus un svētku pasākumus, bet meklētu arī jaunos talantus, organizētu kultūras forumus un turpinātu attīstīt dzīvu sadarbību ar kultūras dzīves kopējiem Latvijā. Vera Rozīte Laikrakstam Latvietis

8 8. lpp Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 9. martā Sargi valodu! Ir tādi principi, aiz kuriem nedrīkst atkāpties Katram latvietim jāapzinās, ka mums ir jāsargā latviešu valoda, ka Latvijā ir spēki, kas vēlas, lai te būtu divkopienu valsts ar divām valsts valodām, lai visādā veidā mazinātu latviešu valodas nozīmi. Viena krievu organizācija pieprasa, lai krievu valodai piešķirtu oficiālu statusu. Ko tas nozīmē, to nepasaka, it kā tā būtu kāda nevainīga vēlēšanās, kam nav nekādu seku. Bet mums ir pieredze, ka drīz būs atkal jauna prasība, būs žēlošanās visai pasaulei, ka viņi tiek apspiesti, diskriminēti. Briselē ir viņu komisāri, kas cenšas panākt to, ko prasa krievi. Meli, vēstures faktu tīša sagrozīšana, krāpšanās, diplomātu uzpirkšana, nodevēju atrašana latviešu vidū ir parastais veids, kā šie cietēji panāk savu g. februārī Latvijas Centrālā statistikas pārvalde izplatīja veidlapas par Tautas skaitīšanu divās valodās. Tas ir rupjš Valsts valodas pārkāpums. To piekopj valstij naidīgi cilvēki, pasakot, ka Latvija ir divkopienu valsts, ka te, kā redzat, oficiāli darbojas divas valodas. Tas cilvēks, kas to izdarīja, ir latvietis, kas tagad demagoģiski aizstāvas. Kriminālsods par to nav paredzēts, bet pārkāpums ir politisks, ļoti ļauns, ar grūti paredzamām sekām. Tādu darbinieku ir jāatlaiž no darba. Šādi pārkāpumi pieaug. LTV 7. kanālā, kur rāda sporta sacensības, vari izvēlēties komentētāju latviešu vai krievu valodā. Kāpēc tas tiek darīts, ja valsts politika ir nacionāla valsts? ASV vēstniecības mājas lapa tagad ir arī krievu valodā. Šī vēstniecība arvien atsvešinās no latviešiem. Latvijas radio politiskais komentētājs Eduards Liniņš raidījumā Krustpunktā prasību krievu skolās mācīt latviešu valodā nosauc par brutalitāti. Tāda gļēvulīga iztapšana ir raksturīga diezgan daudziem latviešiem. Nāk atmiņā eksprezidenta Gunta Ulmaņa teiktais g. 23. maijā Baltijas foruma konferencē: Esmu priecīgs, ka krievu valoda Latvijā gūst arvien lielāku ietekmi, un runas par to, ka tā nav nepieciešama, palikušas pagātnē. Prezidents Valdis Zatlers ir teicis: Man ļoti patīk viena latviešu tautas dziesma, kur ir visa būtība iekšā Valodiņa zemi tur / Zeme tur valodiņu. Tas ir apburtais loks, jo vairāk mēs attīstām savu valodu, jo stiprāka kļūst valsts. Un pretējais. Bija mums tāds integrācijas ministrs Oskars Kastēns ar centieniem veidot multikulturālu Latviju. Tā bija latviešiem pilnīgi nepieņemama teorija. Tauta pateica NĒ! tādam ministram viņu neievēlēja Saeimā. Un šīs teorijas lielā aizstāve Ilze Brands-Kehre vairs nedzīvo mūsu valstī. Latvijā tagad izstrādā Integrācijas pamatnostādnes. Dr. sc. pol. Andrejs Berdņikovs iecelts par kultūras ministres Sarmītes Ēlertes padomnieku integrācijas jautājumos. Viņš saka: Krievu kopiena atrodas tādā apjukuma stāvoklī. Daudzi cer, ka Latvijā kaut kas var mainīties. Viņiem skaidri jāpasaka, ka citas oficiālas valodas Latvijā, izņemot latviešu, nebūs, ka pilsonību tāpat vien nedāļās. (Latvijas Avīze g. 9. februārī.) Mums visiem jāsargā latviešu valoda! Tas ir katra valsts iedzīvotāja svēts pienākums. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā radio teica: Kamēr es vēl elpošu un spēšu dzīvot, Latvijā nepieņems divvalodu situāciju, pilnīgi nemūžam un nekad. Ir tādi principi, aiz kuriem nedrīkst atkāpties. Atis Skalbergs Laikrakstam Latvietis Deputāts Imants Lieģis par valodu Kā mazināt krieviski nerunājošo nepamatotu diskrimināciju darba tirgū Nedēļā, kad Saeima balso par nozīmīgo jaunā Tiesībsarga amata kandidātu, nākas atkal runāt par diskriminācijas jautājumiem. Tajā skaitā par problēmām ar pārmērīgām prasībām zināt krievu valodu vietā un nevietā. Tas, ka latviešu valoda tika diskriminēta padomju okupācijas gados, visiem ir skaidrs. Tāpat ir zināms, ka igauņi spēja saglabāt un aizstāvēt savu valodu veiksmīgāk nekā latvieši. Ko tad Saeima varētu darīt, lai uzlabotu izveidojušos situāciju? Pirmkārt, sniegt efektīvus priekšlikumus privāto uzņēmēju darbībā. Neuzskatu, ka valstij jānosaka darba devējam, kādas iemaņas darbiniekam nedrīkst pieprasīt. Krievu valodas, tāpat kā angļu vai citas valodas prasme ir vērtība, kas padara latviešus konkurētspējīgākus. Tas, ka balsoju pret konkrētajiem priekšlikumiem, nenozīmē, ka esmu kategoriski pret situācijas uzlabošanu. Nevaru atbalstīt arī NA priekšlikumu pieļaut tikai ES oficiālo valodu zināšanu prasību specifiskos amatos. Ir uzņēmumi, kuros ir objektīva nepieciešamība arī pēc krievu, ķīniešu vai citā ne ES valodā runājošiem cilvēkiem. Otrkārt, uzskatu, ka Saeimai ir atbalstīšu. Manuprāt, nav pieņemams, ka darbadevēji savos sludinājumos pieprasa svešvalodu zināšanas tādos darbos, kur tas galīgi nav nepieciešams. Treškārt, vai nevajag padomāt arī, cik daudz un kvalitatīvi mēs veicinām latviešu valodas apguvi mūsu valodas nezinātāju aprindās? Lūk, citāts no Daces Akules raksta žurnālā Ir likumu grozīšanai. Šajā jāatgriežas pie šī pretrunīgā jautāju- (1. martā) Nav plaši pieejami mā- jomā konkrētu iniciatīvu ir izrādījusi Nacionālā apvienība (NA), ierosinot grozījumus Darba likumā. Vienotības frakcija pēc asām diskusijām atstāja deputātiem brīvu izvēli balsojumā. Mani vairāk pārliecināja argumentācija, ka šie priekšlikumi a priori nav labi izstrādāti, nekā emocionālais spiediens mēģināt labot situāciju ar neveiklu paņēmienu. Ilmas Čepānes kritiskā nostāja balstījās uz skaidriem juridiskiem argumentiem. Arī man šķita, ka grozījumi pārmērīgi iejaucas ma. Tas arī notiek. Šonedēļ Sociālo un darba lietu komisija izskatīja šos pašus priekšlikumus. Starplaikā Tieslietu ministrija izskatīja un neatbalstīja grozījumus. Saeimas Juridiskais birojs apgalvoja, ka tie ir pretrunā ar Kārtības rulli. Taču izskatās, ka Nacionālā apvienība būs gatava pārskatīt savu sākotnējo nostāju. Arī valdība grasās Darba likuma grozījumus (gan citā sakarībā) nodot Saeimai, kas tad dos iespēju kopīgi piestrādāt pie kvalitatīvākiem priekšlikumiem, kurus es tad cību līdzekļi latviešu valodas apguvei, tāpat nav viegli pieejama informācija par valodas kursiem. Arī valsts un darbadevēji nesadarbojas, lai veicinātu latviešu valodas mācīšanos ieceļotāju vidū. Veicinot latviešu valodas apguvi, mēs palīdzētu nodrošināt attieksmes maiņu, proti, ka ir pats par sevi saprotams, ka Latvijā strādājošajiem ir jāzina valsts valoda. Lai nebūtu tā, ka darbinieki (tostarp arī darbadevēji) Turpinājums 11. lpp.

9 Trešdien, gada 9. martā Laikraksts Latvietis 9. lpp Latvijas īsziņas Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK Saeimas frakcija rosinājusi Ārlietu komisijas paspārnē izveidot Repatriācijas apakškomisiju, kurai būtu divi galvenie darbības virzieni: 1. mehānismu un programmu izstrāde, kas palīdzētu ārzemju latviešiem uzturēt informatīvo, kulturālo un pilsonisko saikni ar Latviju, kā arī veicinātu to atgriešanos dzimtenē, valstij un pašvaldībām pēc iespējas palīdzot šajā procesā; 2. mehānismu un programmu izstrāde, kas palīdzētu Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem, kas nevēlas savu dzīvi saistīt ar Latviju un integrēties latviešu sabiedrībā, atgriezties tēvzemē. Lai realizētu abus šos pieminētos darbības virzienus, apakškomisija varētu izstrādāt arī tam nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos un starpvalstu līgumu projektus. Pirmdien, 7. martā pirmajam latviešu admirālim Teodoram Spādem apritēja 120. gadskārta, un viņš tika godināts šajā dienā Rīgā ar vairākiem pasākumiem. Pie Latvijas kara flotes komandiera atdusas vietas Rīgas Meža kapos notika piemiņas brīdis, ko vadīja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Viestura Kalniņa vadībā. Kara muzejā bija vairāki priekšlasījumi par Spādes dzīves un dienesta gaitām. Tiks demonstrēta Zigurda Vidiņa dokumentālā filma Pārnāca latvietis. Teodors Spāde gada 20. maijā iestājās neatkarīgās Latvijas valsts kara flotē. Pēc laika viņš tika nosūtīts mācīties uz Francijas Jūras kara akadēmiju Parīzē, vēlāk stažējās arī Zviedrijas kara flotē gada beigās kļuva par Latvijas kara flotes flagkuģa Virsaitis kapteini gadā Teodors Spāde tika iecelts par Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieri. Padomju okupācijas varas atvaļināto admirāli arestēja un deportēja gada 14. jūnijā. Teodors Spāde ieslodzījumā Sibīrijā, un vēlāk Kazahstānas nometnēs viņš pavadīja 12 gadus gadā pēc atbrīvošanas viņam neļāva atgriezties uz dzīvi Latvijā. Vairākas reizes viņš gan apciemoja dzimteni, bet trimdas vietā Temirtau pilsētā Kazahstānā turpināja strādāja par vietējās slimnīcas galveno grāmatvedi gada 25. jūlijā Teodors Spāde nomira pēc barības vada vēža operācijas. No gada Rīgā, Kleistos, ir Teodora Spādes iela, Liepājā ir Admirāļa Spādes iela. Ceturtdien, 3. martā Saeima aizklātā balsojumā tiesībsarga amatā apstiprināja apvienības Saskaņas centrs (SC) ieteikto, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) atbalstīto kandidātu tiesībsarga amatam juristu Juri Jansonu. Viņš patreiz ir Rīgas slimokases likvidators. 53 deputāti balsoja par Jansonu, pret 40, bet par Kovaļevsku 39 par un 54 pret. Laikraksts European Voice kritizējis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiķus, kas Pekinas spiediena rezultātā vairās satikties ar Tibetas garīgo līderi Dalailamu. Viņš augustā viesosies vairākās Eiropas valstīs. Rakstā teikts: Taču Baltijas valstu gadījumā to līderu vairīšanās no tikšanās ar Dalailamu, kad viņš augustā tur viesosies, ir īpaši apkaunojoša un šokējoša rīcība. Trešdien, 2. martā Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets (Urmas Paet), kurš ieradies vizītē Rīgā, žurnālistiem izteicies, ka Krievija rīkojas neadekvāti un nekonstruktīvi, kritizējot Igauniju un Latviju par nepilsoņu situāciju abās valstīs. Ar Rīgas pilsētas galveno arhitektu Jāni Dripi Rīgas dome nav pagarinājusi darba līgumu, kas beidzās 28. februārī. Līdz 3. martam Rīgas domē bija saņemti 6 pieteikumi pasākumu rīkošanai 16. martā leģionāru atceres dienā. Rīgas domē plānots tos izskatīt līdz otrdienai, 15. martam. Organizācijas Daugavas Vanagi Latvijā pieteikusi gājienu, bet tā laikā sapulci plāno arī Latvijas Antifašistu komiteja. Jau gadā Organizācija Daugavas vanagi iesniegusi pieteikumus 16. marta gājienam vairākus gadus uz priekšu un šogad vēl vienu iesniegumu. Atsevišķi saņemts 100 cilvēku gājiena pieteikums arī no Daugavas Vanagu Limbažu nodaļas. Abas organizācijas plānojušas no plkst. 11 līdz 13 doties gājienā no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim. Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Uģis Vidauskis norādījis, ka viena organizācija vienā laikā drīkst rīkot tikai vienu pasākumu, tāpēc iespējams, ka abu gājienu pieteicēji tiks aicināti apvienoties. 16. martā gājienam pieteikumu iesnieguši arī leģionāru atceres dienas pretinieki Latvijas Antifašistiskā komiteja; viņi no plkst. 10 līdz 13 plānojuši Sapulci pret fašisma glorifikāciju Latvijā, minot, ka varētu piedalīties 50 cilvēki. Arī organizācija Pilsoņu un nepilsoņu savienība laikā no plkst. 10 līdz 13 pieteikusi sapulci ar tādu pašu nosaukumu. Privātpersona Pjotrs Gruca no plkst. 11 līdz 13 pilsētas kanāla malā ar 100 cilvēku piedalīšanos plāno izteikt protestu pret Hitlera karaspēka Latvijas leģiona Vaffen SS dalībnieku slavēšanu. Tanī pat laikā pie Laimas pulksteņa pasākumu iecerējusi Simtgadnieku kustība, lai stāstītu par iespējām nodzīvot līdz simt gadu vecumam. Biedrībai Sargi valodu un Latviju un Nacionālajai apvienībai VL/TB/ LNNK izdevies savākt parakstu par pāreju uz izglītību valsts valodā visās valsts finansētajās skolās. Apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks ziņo, ka sestdienas (26. februāra) kampaņas laikā dažādās Latvijas pilsētās izdevies savākt 2982 parakstus. Tagad Nacionālā apvienība veiks iekšējo pārbaudi un sakārtos visus nepieciešamos dokumentus, lai marta vidū varētu iesniegt parakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK). Komisija veiks savu pārbaudi, un, ja tiešām būs savākti parakstu, tad CVK būs jāorganizē desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana, lai likumprojektu iesniegtu Saeimā. Ja vēlētāju ierosināto likumprojektu Saeima noraidīs, jārīko referendums. Apvienības pārstāvis Imants Parādnieks aicināja atbalstītājus turpināt parakstīties pie notāriem vai bāriņtiesās, jo arī šie paraksti tiks ieskaitīti desmitajā daļā balsstiesīgo parakstu, un izredzes savākt desmitās daļas vēlētāju atbalstu būs atkarīgas no viedokļu līderu publiski paustā vērtējuma. Ja Valsts prezidents, inteliģences pārstāvji un citas autoritātes paudīs atbalstu mūsu iecerei, tad esmu drošs, ka izdosies savākt nepieciešamo skaitu likumprojekta iesniegšanai Saeimā. Bet, ja viņi turpinās maldināt sabiedrību, ka jau no gada gribam pilnībā pāriet uz izglītību tikai latviski, tad mums klāsies grūti, saka Parādnieks. Nacionālās apvienības piedāvātie grozījumi Satversmes 112. pantā paredz laika posmā no gada 1. septembra līdz gadam pakāpeniski pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs. Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība) paudis izbrīnu par Krievijas Ārlietu ministra Lavrova izteikumiem saistībā ar nepilsoņu skaitu Latvijā: Esmu patiesi izbrīnīts par Krievijas ārlietu ministra teikto ANO Cilvēktiesību komitejas 16. sesijā, ka Latvijā tiekot hroniski pārkāptas nacionālo minoritāšu tiesības. Šāds paziņojums disonē ar pašreiz Latvijas un Krievijas attiecību pozitīvo dinamiku. ĀM uzsvēra, ka Latvijas likumi un spēkā esošās normas nacionālo minoritāšu jautājumos pilnībā atbilst Eiropas Padomes, EDSO un ANO stan- Turpinājums 11. lpp.

10 10. lpp Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 9. martā Ne soli atpakaļ! Rīgas Latviešu biedrība krustcelēs. Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) 5. martā notika biedru pilnsapulce turpinājums 19. februāra sapulcei, kura nebija lemttiesīga, jo neatnāca pietiekami daudz biedru. Pirmais apspriežamais jautājums sapulcē būs RLB priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā pārskata ziņojums, tiks iecelti arī jauni Goda biedri un ievēlēta jauna Dome. Pagājušais gads biedrībai atnesis daudz pārmaiņu, kas vērtējamas kā pavērsiens senākās, nopelniem bagātākās un1989. gadā atjaunotās latviešu sabiedriskās organizācijas jaunāko laiku vēsturē. Jurists un režisors, četru bērnu tēvs Ingmārs Čaklais uzņēmās biedrības vadību brīdī, kad finanšu situācija bija tik smaga, kad citu vadīt gribētāju gandrīz nebija, taču patiesais parādu bedres dziļums atklājās vēl krietnu brīdi vēlāk. Vasarā Biedrības ārkārtas pilnsapulce lēma par kredīta ņemšanu, lai atdotu gandrīz pusotra simta tūkstošu lielos parādus valstij un privātpersonām. Tiktāl Rīgas Latviešu biedrību skāris līdzīgs liktenis kā valsti kopumā, taču tālākais liecina par daudz augstāku atbildības līmeni, jo Biedrībā reāli notikušas strukturālas reformas, par kurām valstī tikai gari un plaši tiek runāts nu jau trešo gadu. Biedrībā gada laikā būtiski samazinātas darbinieku algas. Visu šo gadu priekšsēdētājs strādā bez atalgojuma, sekodams latviešu trimdas organizāciju piemēram un veidojot jaunas sabiedriskā labuma darbības tradīcijas Latvijā. Veikts RLB nama telpu audits, noteiktas visiem saprotamas nomas cenas, un gandrīz visas ilgtermiņa nomai pakļautās telpas ir izīrētas. Izveidoti standarta līgumi, sakārtota lietvedība un grāmatvedība, divkārt samazināti izdevumi par sakariem, un visā Biedrības namā strādā jaudīgs bezvadu Interneta pieslēgums. Šī gada laikā ir mainījies arī Domes un Valdes darba stils. Visas sēdes tiek ierakstītas skaņu ierakstā un protokolētas un katram, kas vēlas, ir iespēja saņemt protokolus un biedrības finanšu pārskatus. Gada laikā biedrībā iestājušies vairāk kā 200 jauni biedri, tai skaitā sabiedrībā pazīstami un cienīti cilvēki mācītājs Guntis Kalme, helsinkietis Konstantīns Pupurs, lībiešu sabiedriskais darbinieks Dāvis Stalts, filozofe Maija Kūle, EP deputātes Inese Vaidere, Sandra Kalniete un daudzi citi. Sabiedrisko attiecību speciālistiem visā pasaulē ir teiciens Reputācija nāk no iekšienes. Biedrība sāk atgūt savu labo slavu un to nosaka tieši ideoloģiskās un stratēģiskās pārmaiņas, kas caurstrāvo Ingmāra Čaklā ziņojumu: Es ar katru dienu vairāk jūtu, ka Rīgas Latviešu biedrība var būt spēks, kas izmaina valsti. Mēs vienmēr esam apzinājušies, ka neesam politiska organizācija tādā nozīmē, kā to saprot šodien. Es tikai varu to vēlreiz apliecināt, jo pamatjēdzieni latviešu valoda, tauta, Latvijas zeme un mūsu valsts vispār nav apspriežami un pakļaujami jebkādai politikai. Ne soli atpakaļ! Mums jāsāk atgūt zaudētās pozīcijas, kā tas bija pirms gandrīz 150 gadiem, kad doma par savu valsti bija tikai neprātīgo sapnis. Šodien Biedrība atkal ir krustcelēs. Aicinot kādu kļūt par domnieku, padomājiet, vai viņš to var un vai grib. Un katrs kandidāts lai atbild sev uz jautājumu, vai esmu cienīgs un spējīgs būt priekšsēdētājs šodien, pēc gada vai diviem. Tikai tādiem ir jābūt Domē! Mums ir jāievēl spējīgi cilvēki, jo tieši tādi spēs pacelt biedrību par organizāciju, kas ir kā karogs, kas iet procesiem pa priekšu un saka, kam valstī būs notikt. Biedrībai ir jāatrod spēks teikt, ko mēs gribam un kā mēs gribam, lai tad, kad atbrauc kāds pamācītājs no malas, mēs varam viņu ieaicināt savā namā un teikt tu vari uzklausīt visas Latvijas īstās un paš-pasludinātās minoritātes, bet arī latviešu viedoklis tev ir jāzina! Par katru nācijai aktuālo lietu biedrības domnieki var spriest un savu lēmumu paziņot sabiedrībai. Ja šie lēmumi atbildīs mūsu tautas interesēm, tiem būs milzu svars. Mēs būsim daļa no tautas, un tautai būs svarīgi, ka mēs savu darbu paveicam godam. Es aicinu kļūt par organizāciju, par ko ikviens latvietis var teikt tie ir manējie. Ieva Nikoleta Dāboliņa RLB biedre g. 2. martā RLB atkārtota pilnsapulce Rīgas Latviešu biedrībā ievēlēta jauna dome un goda biedri Sestdien, gada 5. martā, notika Rīgas Latviešu biedrības atkārtota kā darbiniece Mirdza Stirna, jurists biniece Margita Poriete, sabiedris- pilnsapulce, kurā saskaņā ar biedrības Jānis Bordāns, sociologs, vadības zinātņu speciālists Jānis Briedis, Rīgas statūtiem tika ievēlēta jauna Dome, atjaunots Mūža biedra statuss un ievēlēti Domes deputāts, pedagogs Jānis Atis 3 Goda biedri. Krūmiņš, sabiedriskais darbinieks Jaunievēlētā Rīgas Latviešu biedrības Dome tāpat kā līdz šim darbosies Jānis Brikmanis, Dr. med., RSU Ojārs Celle, pedagogs, dabas pētnieks 36 cilvēku sastāvā. Domes vēlēšanās docente Ilva Duļevska, uzņēmējs kandidēja 50 Rīgas Latviešu biedrības biedri. Pilnsapulces apstiprinātie Felsbergs, students Pēteris Ritums, Aivars Smagars, uzņēmējs Guntars domnieki turpmākos 3 gadus būs: kordiriģents Ārijs Šķepasts, sabiedriskā darbiniece Maija Sinka-Gobi- 10. Saeimas deputāts, jurists, režisors Ingmārs Čaklais, režisors Guntis Gailītis, rakstnieks un publicists akadēmiķis, teātra zinātnieks Viktors ņa, uzņēmēja Skaidrīte Naumova, Ēriks Hānbergs, filologs, grāmatizdevējs Jānis Oga, students Lauris Lei- eksperte Gaida Jablovska, projektu Hausmanis, filoloģe, muzeju nozares tāns, reģionālās attīstības un vadības vadītāja, grāmatvede-auditore Lauma speciāliste Ieva Nikoleta Dāboliņa, Celma, kultūrizglītības darbiniece Rīgas Domes deputāts, vēsturnieks Daina Raituma, diriģents Normunds Dāvis Stalts, juriste Inita Heislere- Dreģis, kultūrizglītības darbiniece Celma, inženieris Ivars Zvejnieks, Dace Jurka, diriģents Edgars Račevskis, filozofs Edgars Mucenieks, uzņēmējs Jānis Zandbergs, mācītājs Guntis Kalme, kultūrizglītības dar- politisko zinātņu speciāliste, tulkotāja Margita Gailīte, Rīgas Domes deputāts, restaurators, arheologs Valdis Gavars un režisors Andrejs Migla. Rīgas Latviešu biedrības Dome ir lēmējstruktūra pilnsapulču starplaikā, kas no sava vidus ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku, kā arī Rīgas Latviešu biedrības Valdi. Dome organizē statūtos paredzēto mērķu īstenošanu un pilnsapulces lēmumu izpildi. Viens no svarīgiem pilnsapulces dienas kārtības punktiem bija Rīgas Latviešu biedrības Goda biedru vēlēšanas. Par biedrības Goda biedriem pēc Domes ierosinājuma, Rīgas Latviešu biedrības pilnsapulcē tiek ievēlēti izcili mākslas, kultūras un zinātnes darbinieki vai personas, kam ir lieli nopelni biedrības mērķu īstenošanā. 5. marta pilnsapulce vienbalsīgi par Rīgas Latviešu biedrības Goda biedriem ievēlēja: rakstnieku, Rīgas Latviešu Turpinājums 11. lpp.

11 Trešdien, gada 9. martā Laikraksts Latvietis 11. lpp Meteņi un Pelnu diena 8. marts Meteņi Ziemas un pavasara mija. Šai dienā laukos zemes kopēji pievērsās pavasara darbiem un šo dienu atzīmēja ar bagātīgu Meteņu maltīti. Tika cepti ne vien pīrāgi, bet arī kaņepāju un miežu plāceņi; tika vārīta cūkas galva, kājas, smeceri un gatavots zīdenis. Zīdeņa gatavošanas recepte: nelielu žāvētu cūkas kājiņu pārlej ar ūdeni, pievieno grūbas, sagrieztu sīpolu, piparus, sāli; pavāra. Pēc brīža pieber izmērcētus pelēkos zirņus un vāra, kamēr gatavs. 9. marts Pelnu diena Seniem latviešiem šai dienā gājēji mainīja dzīves vietas, dibināja jaunas saimniecības. No plītīm un krāsnīm izgrāba pelnus, kuru glabāja līdz pavasarim un lietoja kaitēkļu apkarošanai. Pelnu dienā cepa karašas un plāceņus. Miežu plāceņa recepte: 1 glāzi piena samaisa ar 75g sviestu, pievienojot naža galu sāls; visu samaisa un silda līdz 30 C, izšķīdinot tajā 25g raugu. Iejauc šajā maisījumā 500g miltus un labi samīca, pievienojot 100g vārītus, sastampātus kartupeļu. Mīklu siltumā uzraudzē, kad uzcēlusies atspiež un atkal uzraudzē. Cep mazus plācenīšus, ēd ar skābu krējumu. Imants Lieģis par valodu Turpinājums no 8. lpp iedomātos, ka valstī, kurā viņi dzīvo, nav nepieciešamības pēc valsts valodas zināšanām. Pilnīgi piekrītu Tiesībsarga amata kandidātes Anitas Kovaļevskas sacītajam, tiekoties ar Vienotības deputātiem, ka jāatrod līdzsvars jautājumā par valodas prasmi privātajā sektorā. Darba devējiem var būt tiesības pieprasīt svešvalodu zināšanas attiecīgos amatos, kur tas ir nepieciešams darba pienākumu veikšanai. Tomēr ir arī jāizstrādā mehānismi, ar kuru palīdzību var liegt darbadevējam izvirzīt nepamatotas prasības pēc svešvalodu zināšanām. Tādējādi, vilks būs paēdis un kaza dzīva. Lai būtu apmierināts gan darbadevējs, kura tiesības pēc amatam atbilstošu prasību izvirzīšanas netiktu aizskartas, gan arī darba ņēmējs, kurš netiktu nepamatoti lingvistiski diskriminēts. Imants Lieģis g. 3. martā Latvijas īsziņas Turpinājums no 9. lpp dartiem un tā ir Latvijas iekšējā lieta: Katram nepilsonim Latvijā ir dotas iespējas naturalizēties. Taču to darīt vai nedarīt ir izvēle, kas paliek katra indivīda ziņā. 1. martā Latvijā sākās tautas skaitīšana. Jautājums: Vai cilvēkam, kurš šobrīd nedzīvo Latvijā, ir jāpiedalās Tautas skaitīšanā? Atbilde: Tiem, kuri ārpus Latvijas dzīvo ilgāk nekā gadu, Tautas skaitīšanā nav jāpiedalās. Visiem pārējiem dalība tajā ir obligāta. Tautas skaitīšanā nav jāpiedalās: tiem, kuri ārpus Latvijas dzīvo ilgāk nekā gadu; tiem, kuri ieceļojuši Latvijā, bet plāno šeit uzturēties mazāk kā gadu. Visiem pārējiem tautas skaitīšanā ir jāpiedalās. Tautas skaitīšana nav formalitāte tā ir iespēja precīzi uzzināt iedzīvotāju skaitu, mājokļu apstākļus un citus svarīgus datus! Anketa un plašāka informācija no 1. marta ir pieejama tautas skaitīšanas mājaslapā lv Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē Eirodziesma 2011 finālā, kurā piedalījās 11 dziedātāji, tika noskaidrots, ka Latviju starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Vācijā pārstāvēs grupa Musika (Musiqq), izpildot dziesmu Maskējies enģelis (Angel in Disguise). Otro vietu ieņēma Lauris Reiniks ar dziesmu Banjo Laura, trešo grupa Pieneņu vīns ar dziesmu Tu esi (You Are). Ceturtdien, 24. februārī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja 4. maija pārdēvēšanu par Neatkarības atjaunošanas dienu, kā arī Ugunsdzēsēju un glābēju dienas ieviešanu 17. maijā. 21. augustu plānots pārdēvēt par Konstitucionālā likuma Par Latvijas Republikas valstisko statusu pieņemšanas dienu. Saeima neatbalstīja Nacionālās apvienības priekšlikumu atceres dienu sarakstu papildināt ar 16. martu Latviešu nacionālo karavīru dienu. Latvijas Radio informē, ka ja bijusī Saeimas deputāte, tagad Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece patiešām ir viltojusi protokolu, tas ir nopietns pārkāpums, jo noticis galvenajā valsts likumdošanas citadelē, uzskata Providus tiesību pētnieks Andrejs Judins. Ceturtdien, 3. martā Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība) materiālus par šo protokolu iesniedzis Ģenerālprokuratūrā. Biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā diskusijā, vērtējot sociālā budžeta ilgtspēju, nav izslēgts, ka pensionēšanās vecums varētu sasniegt 70 gadus, atzinis finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kā arī Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks. Rakstu krājumu rakstnieces Ainas Zemdegas piemiņai Aina Zemdega. No sapņa uz īstenību laidis klajā apgāds Nordik. Pirms gada apgāds Nordik izdeva Ainas Zemdegas Rakstus piecos sējumos. Grāmatu sastādījis Pāvils Vasariņš. 2. martā Rīgas Latviešu Biedrības Līgo zālē notika rakstu krājuma Aina Zemdega. No sapņa uz īstenību prezentācija. RLB atkārtota pilnsapulce Turpinājums no 10. lpp biedrības atjaunotāju un pirmo atjaunotās Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju Andri Kolbergu, dzejnieku Imantu Ziedoni un diriģentu Imantu Kokaru. Goda biedra kartes un zīmes pasniegšana notiks kā atsevišķs, svinīgs sarīkojums. Rīgas Latviešu biedrībā jau darbojas 3 Goda biedri Vaira Vīķe-Freiberga, Guntis Ulmanis un Jānis Stradiņš. Tāpat Rīgas Latviešu biedrības pilnsapulcē tika veiktas izmaiņas statūtos. Viena no tām tika atjaunota Rīgas Latviešu biedrības vēsturiskā tradīcija Mūža biedra statuss. Par biedrības Mūža biedriem var kļūt biedri, kas biedrībā nepārtraukti darbojušies 25 gadus. Mūža biedri bauda visas biedru tiesības un tiek atbrīvoti no biedra naudas maksājuma. Rīgas Latviešu biedrība savu darbību, beidzoties padomju okupācijai, atsāka gadā, tādējādi atjaunoto Mūža biedra statusu iespējams iegūt gadā. Informāciju sagatavoja: Zinta Gugane RLB reklāmas un informācijas koordinatore

12 12. lpp Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 9. martā Uldis Siliņš par interesantiem cilvēkiem Laimons Sakne un viņa grāmata Likteņa rotaļa (4) Raganu katlā Man jāatiet atpakaļ uz grāmatas pirmo nodaļu, kas sākas ar dramatisku beidzamā etapa notikumu aprakstu. Atrodos raganu katlā, kas, zilpelēku un sarkanu velnu kurināts, sit augstus, netīrus burbuļus. Labāk par Blaumani es nepateikšu: Mirdz lāpu sarkanā uguns / sāk cirtiens pēc cirtiena līt / dreb, šūpojas staltā egle / un brākš un gāžas un krīt. Grūst un gāžas tūkstošgadīgā vācu miera valsts, grūst slavenā vācu disciplīna. Ar maziem izņēmumiem tā jau ir zudusi. Ja prasītu, viņi gan neatzītos, ka bēg, tikai saīsina fronti. Kareivji, dažādi piespiedu strādnieki, grāvrači, 15. divīzijas apgādes vienības paliekas, lidotāju virsnieki tagad kājnieki, artilērijas vienības bez artilērijas, tankisti bez tankiem, augsti vācu civilierēdņi, civilbēgļi, sievietes, bērni visi bēg. Nezin, kā un kur aizkavējušies, redzami daudzie fazāni. (Nac. sociālistu partijas ierēdņi dzeltenās uniformās.) Liekas, ka, vāciešiem par nepatikšanu, ļoti plāno, bet vērtīgo vācu maizi ēd arī verfluchte Ausländer (vāciski: sasodītie ārzemnieki) beļģi, spāņi, latvieši, igauņi, lietuvieši, krievi. Bet nu šai tumšajā mežā ceļš uz brīvību ir slēgts. Karā aiziedams, Sakne ir izlēmis, ka dzīvs krievu rokās nedosies, bet, kad pieņemtais lēmums jāpilda, viņš vilcinās. Tam ir vairāki iemesli, viņš raksta, neviens mani gan īsti neattaisno. Man ir divas rokas granātas, pistole un šautene. Pēdējās divas nav manam nolūkam derīgas. Te nu Sakne savā stāstā nav konsekvents. Iepriekšējās nodaļās viņš min, ka vienīgais ierocis pistole palikusi guļam sniegā. Protams, pie rokas granātām un šautenes var viegli tikt, bet ne tik viegli pie pistoles. Ar šauteni ir grūti izdarīt pašnāvību, bet arī pistole viņam liekas nepiemērots ierocis. Pāris soļus no viņa kāda vācu virsnieka ķermenis raustās agonijā. Pirms dažām minūtēm viņš ir nošāvis jaunu sievieti līgavu, sievu, kara brūti, kas zina. Viņa saļimusi uz vietas, bet virsnieka šāviens paša galvā nav vairs bijis tik precīzs. Ar vakar satikto draugu Jēkabu Purmali esam izmēģinājuši visas iespējas, kā tikt no šī sprosta laukā. Mūs pārņem ārkārtīgs garīgs nogurums. Arī fizisks, lai gan pārtikas ir pa pilnam, netrūkst arī dzeramā, kas plūst no sašautajām dzērienu mucām. Bariņš latviešu dzer to no kareivju katliņu vāciņiem. Vienam ir laba balss. Atkal un atkal atskan dziesma Ādolfs stūri nenotur, kuģīts aiziet ļur, ļur, ļur, tik dēļ jums, daiļās dāmas, dēļ jums. Kāds augstāks vācu virsnieks, kas redzams nevis no norautajām zīmotnēm, bet valdonīgās stājas, uzbrēc: Turiet mutes! No dziedātāju bara atskan: Pazūdi, Schweinhund (vāciski: cūka) un ļauj skroderiem dzert! Pirmā teikuma daļa skan vāciski, otrā skaidri latviski. Tas varbūt ir viss, ko saucējs vāciski prot, bet šajos vārdos ir tik dziļš rūgtums, ka ar to pietiek. Lepnais vācu virsnieks zina, ka viņam jāpiekāpjas. Viņš cienīgi aizsoļo, lai gan skaidri redzams, ka labprātāk skrietu, tomēr virsnieku gods to neatļauj. Latviešu skroderi un kurpnieki turpina dzīres. Latvieši te ir skaitliskā pārsvarā un krietnā dūšā. Kādam virsleitnantam augšgals ir tērpts žaketē, baltā kreklā ar kaklsaiti, bet kājās tās pašas vecās uniformas bikses. Daudziem zirdziniekiem ratos ir bijušas privātās drēbes. Sakne ar Purmali aizvirzas no dzērājiem prom. Sveiks, biedri! Prieks jūs redzēt Viņi mēģina tikt pāri galvenajam ceļam, bet tur jau mudž no krieviņiem. Karavīri ir pieklājīgi apģērbti un līdz zobiem apbruņoti. Brauc amerikāņu modeļu smagās automašīnas, spīdīgi kā no fabrikas nākuši tanki, motorizētā artilērija, pārtikas un degvielas transporta mašīnas, Staļina ērģeles, apvilktas ar brezentu. Viņi sāk iet uz Rostokas līča pusi, pār kuru iet tilts, bet ceļā satiek divus latviešu kaprāļus, kas saka, ka tilts uzspridzināts, faktiski gan tikai vidus daļa. Kājnieki kādu laiku varējuši tikt pāri, bet tad ceļu otrā galā nogriezuši tanki. Laivas? Ūdens malā katrs iespējamais līdzeklis, kas varētu noturēt cilvēka svaru uz ūdens, esot jau paņemts. Bez tiem marta mēnesī pārpeldēt līci nav iespējams. Sakne sāk nopietni domāt par pašnāvību. Ierocis rokas granāta, bet lai nepaņemtu līdz savu draugu, no viņa jābūt prom kādus 50 metrus. Jēkabs kaut ko nojauš un no viņa neatstājas, tikai runā vienā laidā. Par ko runā, tas Laimona apziņu neaizsniedz. Visapkārt iet kā Sarkankalnā vai Strenču trako namā, kur pēkšņi uz pāris dienām pārtraukta zāļu deva. Varbūt vēl trakāk. Alkohola mucās jāšauj krietni zemu, lai vēl dabūtu kādu lāsi. Daudz nodzerts, daudz iztecējis zemē. Mantu vezumi ir no abiem draugiem pa kreisi, bet tur bīstami rādīties. Vācu virsnieki un apakšvirsnieki, apdzērušies līdz nemaņai, meklē vainu viens pie otra ar dūru palīdzību. Citi šauj atlikušās raķetes kā vācu vīnu festivālos. Ne tikai gaisā, šauj arī viens uz otru. Daudzi guļ zemē. Cik beigto, cik piedzērušo? Nevar pateikt. Arī sievietes apdzērušās, nododas seksuālām izpriecām. Tikai rīta gaismā, kad iereibušie pacēluši savas smagās galvas, var redzēt apšautās vācu sievietes, fazānus un zilipelēkos. Pie maizes abi draugi netiek, bet izdodas pievākt pāris bundžas konservu. Sakne vēl savu nodomu nav uzdevis un metas skriet. Jēkabs ar savām garajām kājām viņu ātri panāk un piespiež iemest rokas granātu krūmos. Un tad viņus aplenc krievi, automātiskiem ieročiem rokās. Tukšā laukumā, kolonnā ejot, visiem jānoliek ieročus. Netālu stāv runīgais Dzērve, kas, nolikdams ieroci, labā krievu valodā saka: Sveiki, biedri! Prieks jūs redzēt. Turpat blakus stāvošais krievu seržants izvelk pistoli, pieliek viņam pie krūtīm, divas reizes nospiež mēlīti, un runīgā Dzērves vairs nav. Kazis Gūstekņu barā bez latviešiem ir arī igauņi, Pievolgas vācieši un vlasovieši. Pēdējos uzskata par Lielās Tēvijas nodevējiem vai vēl kādas 10 pakāpes zemāk. (Vlasovieši ģen. Vlasova armija, komplektēta no krievu gūstekņiem, kas cīnījās Lielvācijas pusē.) Viss notiek lielā steigā, kliedzot, brēcot, lamājoties. Viss bars soļo tagad pretējā virzienā. Par ieroču nenodošanu draud nāves sods, ko izpilda uz vietas. Jāsoļo ļoti strauji. Dzert nedod. Pēcpusdienā gan norīko kādu gūstekni dalīt ūdeni, bet temps tāpēc nesama- Turpinājums 13. lpp.

13 Trešdien, gada 9. martā Laikraksts Latvietis 13. lpp Uldis Siliņš par Sakni Turpinājums no 12. lpp zinās, un rezultātā vairāk nekā puse paliek bez ūdens. Kas kavē gājiena ritmu, dabū ar šautenes laidni pa muguru. Ar šautenes laidni iepazīstas arī viens otrs bez kādas vainas, kā saka, disciplīnas uzlabošanai. Sakne ir noslēpis sava tēva dāvanu 18 karatu zelta gredzenu. Viņš to ietin kabatslakatiņā un tādā pat veidā noslēpj otrā kabatā pulksteni. Tikko kāds apsardzes krievs ir tuvumā, atskan pavēle: Atdot pulksteņus! Gūstekņi lauzītā valodā atbild vienu un to pašu: Jau no rīta noņēma. Gredzeniem lielu vērību nepiegriež. Pievakare. Pirms ieiešanas pa vārtiem sporta laukumā, liek apstāties un kliedzot, bļaujot sadala gūstekņus pēc tautībām. Laukums daļēji ir jau piepildīts. Visapkārt sporta laukumam ar kaļķūdeni novilkta balta svītra, t.s., dzīvības līnija. Kas pienāk tuvāk par 10 metriem, to bez brīdinājuma nošauj. Latviešiem vārtu iekšpusē jāiet pa labi. Ceļa pretējā pusē atrodas sādžas mājas ar civilajiem bēgļiem. Pāris simtu metru attālumā Sakne redz sieviešu bariņu, kur vienai ir tāda pati sega kā viņam un Laimai, bet attālums ir par lielu, lai saskatītu seju. Vai tiešām tā ir Laima? Jēkabs prasa, kas noticis? Laimonam neesot sejā ne piliena asins. Viņš atbild, ka viņam uz brīdi uznācis vājums. Tad latviešus apskrien nepatīkama ziņa: no Vācijas cietumiem izlaista priviliģētā kriminālistu suga, kam baltās svītras iekšpusē krievi atļauj darīt visu, ko vēlas. Bandīti spēj to, ko sargi nespēj. Paši apsargi laupīt nevar, bet drīkst laupīt salaupīto. Arī strīpainie ir bezspēcīgi pret ieročiem. Cietumnieki nav politiskie ieslodzītie, bet bīstami izvarotāji, vēl nenotiesāti slepkavas, zagļi, laupītāji un plānprātiņi. Šīs ziņas avots ir kāds latviešu karavīrs, kas smagi piekauts un aplaupīts. Ir jāsāk organizēties. Sakne pamana kādu drukna auguma vīru, ko viņš atceras no Staburaga krodziņa laikiem, vārdā Kazi. Viņam toreiz stāstīts, ka tas bijis slavens bokseris. Sakne viņu uzrunā un drīz viņš Kazī atrod sev drošu draugu. Arī bokserim ir zināms par kriminālistu darbiem, un, kā bezieroču cīņas speciālists, viņš pārņem vadību un sāk organizēt aizstāvēšanos. Viņa princips ir vienkāršs. Saknem jākrīt pirmajam uzbrucējam aiz muguras četrrāpus, pa kreisi un pa labi būs sitēji Jēkabs un Kazis. Pēdējais novieto savu grupu latviešu apmetnes priekšgalā un noorganizē vēl 3 grupas. Strīpainie ejot grupās pa divi vai trīs. Uz ciemiņiem nav ilgi jāgaida. Ierodas 3 strīpainos apģērbos, vidū milzīgs vīrs ar bakurētainu seju. Lietas īsti neiet pēc plāna. Viņš pavēl kādam pa labi stāvošam karavīram izgriezt uz āru kabatas. Nepaklausīt būtu neprāts. Izkrīt pulkstenis, kas bakurētainā skatu pievelk kā magnēts. Tai brīdī Sakne zibensātrumā viņam aizkrīt aiz muguras. Sitiens no Jēkaba pa deniņiem tuvu acij un divi āmura sitieni no Kaža pa atņirgtajiem zobiem. Bandīts krīt pāri Saknem, kas nav 100% sekojis instrukcijām un procesā pazaudē augšējo auss daļu. Viņš raksta: Pirms tēviņš nogāzās zemē, viņa mutē priekšzobu vairs nebija. Sekundes desmitdaļā viņa ņirdzīgais smīns pārvērtās ārkārtīgā pārsteigumā, un pirms viņa smagais ķermenis bija sasniedzis zemi, sejā parādījās bailes, izmisums, šausmas. Apgriezies apkārt kā kaķis, viņš zibenīgi nozuda gūstekņu drūzmā. No viņa līdzgaitniekiem viens piekauts aizbēg, otrs paliek vēkšpēdus bezsamaņā smiltīs. To aizvelk labu gabalu prom un atstāj guļam zemē pie ungāriem. Līdz ar to laupīšana latviešu sektorā ir beigusies, un bandīti pārceļas uz zaļākām ganībām. No rīta zemē redzami vairāki lieli zobi un divi dzelzs gabali, kas bijuši uzbrucējiem saujā. Za roģinu, za Staļinu!* Starplaikā krievi ir tikuši pie alkohola. Lamu vārdi lido debesskrāpju augstumā. Dzied, kliedz, kaut kur spēlē ermoņika. Atskan arī šāvieni. Kādi nav sapratuši, ko nozīmē baltā līnija. Tad atskan sitiena troksnis un sievu un meiteņu izmisuma kliedzieni vācu valodā, kas jaucas kopā ar krievu lamām. Un tad kā dūres belziens latviešu sejās atskan kliedzieni skaidrā latviešu valodā: Palīgā! Palīgā! Glābiet! Lopi! Tie latviešu ausīs skan visasāk un visgriezīgāk. Neaprakstāma bezpalīdzības sajūta, kas saspīlē nervus līdz pēdējam! Arī Laimai jābūt tur. Orģija turpinās līdz rīta ausmai, un tad pēkšņi viss apklust. Aust 3. maija rīts. Ar bļāvieniem latviešus nostāda ierindā. Viss tālākais risinās ļoti ātri. Gūstekņus triec trakā tempā uz priekšu, vēl arvien bez pārtikas un ūdens. Esot jātiek laikā kādās kazarmās pie Baltijas jūras, bet kaut kas ir radikāli mainījies gūstekņus vairs nesit. Slāpst, šausmīgi slāpst. Kazarmās latviešus nostāda rindās, kopā ar igauņiem, lietuviešiem, ungāriem un Pievolgas vāciešiem. Laukumā ir ap divi tūkstoši dažādu dvēseļu mistrojums. Es ļaušu tālāk stāstīt Laimonam Saknem. Pilnīgā klusumā no kādām durvīm iznāk neredzēts ērms. Tiešām grūti ticēt, ka tas ir cilvēks. Plakans, četrkantīgs kā trīsdurvju guļamistabas skapis, nokrāvis medaļām abas krūšu puses, kailu zobenu rokā un pistolēm pie abiem sāniem. Nezin, ko tad nu cirtīs, ko šaus. Sevišķi sastindzis stāv mūsu pulkvedis, kas mūs komandēja. Tad viņš lec kā circenis uz karstas pannas skapim klāt ar ziņojumu. Un nu ir pienācis mūsu dziļā pārsteiguma brīdis. Ļoti laipnā, neticami sievišķīgā balsī viņš cukursaldi stādās mums priekšā kā maršala Žukova štāba virsnieks. Viņš apsveic mūs (ar tulku palīdzību) kā lielās, brālīgās tautas draugus un nākotnes pavalstniekus, kurus draudzīgā krievu tauta, kas nesusi lielus upurus, atbrīvojusi mūs no briesmoņa Hitlera. Tuvu esot tā diena, kad zvērīgās nacistu armijas, kas gribējušas apsmiet svēto māmuļu Krieviju, būšot satriektas. Bet pirms tas ir noticis, katrs krievu tautas loceklis, un te viņš min lielāko grupu latviešus, esot padots pienākumam iznīcināt šo sērgu uz visiem laikiem. Tēvijas karā ikvienam jāpieliekot roka, lai pasauli iztīrītu no varmākām, kas slepkavojuši un izvarojuši krievu tautas locekļus. Šī runa neskan slikti, sevišķi pēc pagājušās nakts. Tad vīrs ar vaļējo zobenu svinīgi paziņo, ka tiekam kā uzticami pilsoņi uzņemti varenajā, neuzvaramā Sarkanajā armijā. Ietērpu un ieročus mēs saņemšot drīz, tāpat pārtiku. Bet, ja nu kāds no uzticamajiem pilsoņiem negribētu Sarkanarmijā iestāties, tas lai, lūdzu, panāk pāris soļu uz priekšu un nostājas kārtīgi ierindā. Tā nav, ka nevar izdarīt pašnāvību bez ieroča. Kurš to grib, nu ir laiks paiet pāris soļus ārpus ierindas. Skapja balss skan tik mīlīgi kā vecai atraitnei, sarunājoties ar savu mīluli, kaķi. Viņš izskatās ārkārtīgi apmierināts, ka tādu, kas negrib piedalīties, neatrodas, smaida un izsaka atzinību visiem, kas grib tēvijai palīdzēt. Viņš jau arī tā esot domājis, redzot šo brašo vīru simtus, kurus briesmoņi, nacionālsociālistu suņi, aizrāvuši no tēvzemes, ģimenēm, atrāvuši uz svešu malu, lai mērdētu badā. (Runas laikā daži ir saļimuši no bada un slāpēm. Tos sargi aizvāc.) Tiklīdz ienaidnieks būs sakauts, visi varēs iet uz mājām pie savējiem. Uz to viņš dodot savu karavīra goda vārdu. Māte Krievija par visiem rūpēšoties līdz mūža galam. Esot zināms, ka sevišķi latvieši esot krietni karotāji. Vēl tikai viena sīka formalitāte: jāzvēr uzticība Staļinam, Sarkanai armijai un partijai. Te gan piemetina, ka zvēresta lauzējiem būs tikai viens sods nāve. Viņš pavēl pulkvedim nolasīt zvērestu, kas mums jāatkārto, kā nu katrs prot. Sakne pa zvēresta laika murmina: Ej pie velna, vecais meli! Kaut visi nelabie tevi parautu! Citi pat nespēj atvērt kopā salipušās lūpas. Sāk līt. Skapis ieiet telpās. Pēc komandas Brīvi! visi grābj katliņus un vāciņus, un tikko tajos ir pietiekami ūdens, liek pie sasprēgājušajām lūpām. Pulkvedis gan mēģina nesekmīgi šo patvarību apturēt, tad lamādamies aiziet, atstādams salīšanu zemākām pakāpēm un jaunajiem sar- Turpinājums 14. lpp.

14 14. lpp Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 9. martā Rakstniece, dzejniece, žurnāliste Sidnejas Latviešu biedrības goda biedre Burbuļaina upe tek No kalniņa lejiņā; Tā aiztek mans mūžiņis Veļu kalna smiltājā. ELGA RODZE-ĶĪSELE Dzimusi g. 17. janvārī, Rīgā Mirusi g. 2. martā, Sidnejā Sēro Sidnejas Latviešu biedrība Uldis Siliņš par Sakni Turpinājums no 13. lpp kanarmiešiem. Uz pirti Apakšvirsnieki dala jaunos sarkanarmiešus grupās un vados. Vecās dienesta pakāpes vairs neeksistē visi ir kareivji. Atskan pavēle izģērbties! Vedīšot uz pirti. Drīkst paturēt tikai apavus. Sakne iegriež ar žiletes asmeni zābaka oderē horizontālu svītru un iebāž tur pulksteni. Gredzens atrod mājas vietu kājas pirkstā. Visi kaut ko slēpj, jo nevar zināt, kas krievam aiz ādas. Nostādīti rindās, viņi soļo uz pirti. Zemē noliktās drēbes salasa citi gūstekņi. Soļo ilgi, ilgi. Sakne domā, ka bijis ap 10 km. Gredzens berž kāju. Gribas ēst. Slāpst. Kaut arī līņā, katliņu vairs nav, toties visi, lietus samērcēti, vareni salst, kaut arī gājiena temps ir ļoti straujš. Pirts ir telpa ar vairākiem krāniem un dušām. Zābakus jāsarindo koridorā. Ūdens silts. Ziepju pa pilnam. Ārā nākot, kā par brīnumu zābaki stāv kā stāvējuši. Šis ir baltiešu gals, un tie nezog. Vismaz pagaidām nē. Viņus sargā nedaudz krievu jātnieki un viņi pat pie labākās gribas tādu daudzumu zābaku pievākt nevar. Pulkstenis un gredzens Saknem stāv kā stāvējis. Pulksteni viņš vairs neuzgriež, jo modra auss tikšķēšanu var sadzirdēt. No mazgājamās telpas viņi iznāk slapji. Dvieļu nav. Nopurinās kā suņi un vēl arvien pliki iekāpj savos zābakos. Palīdz tikai strauja kustība, šoreiz pašu labā, jo palikt slimam nav atļauts. Pēc pāris stundām bez elpas un bez spēka pa galveno ielu, izskrējuši cauri pāris sādžām, viņi nonāk pie garas noliktavas ēkas. Iekšpusē gari galdi, uz kuriem dažādas armijas drēbes ar uzrakstiem: liels, vidējs, mazs. Ātri garām ejot, ir jāpaņem virsdrēbes un apakšveļa. Kam nav zābaku, var dabūt arī tos. Uz atsevišķa galda brezenta maišeļi ar dažāda veida krāsu bundžām, armijas katliņiem, nažiem un karotēm. Dakšiņas nav paredzētas, jo cilvēkam taču ir pirksti. Vēl saņem uzkabi, siksnas un segas. Ģērbties vēl nedrīkst, pa priekšu jātiek apcirptiem. Drīkst audzēt tikai ūsas. Cirpēji strādā veikli, bet brutāli. Apcirptie var sākt ģērbties, bet nu izrādās, ka neprazdami krieviski, daudzi ir paķēruši nepareizā lieluma drēbes. Vienam otram izdodas samainīties. Bikšu siksnas vietā viņi saņem virves gabalu. Vēl izdod dažādus virves gabalus pievākt segas pārsiešanai, tā kā to var nēsāt pār plecu. Ja kāds virves gabalu pazaudē, sods par nolaidīgu valsts mantas glabāšanu. Nākošā ēkā viņi saņem apbruņojumu: šauteni vai patšauteni (Liekas, ka būs domāta mašīnpistole). Munīcija un rokas granātas nāks vēlāk. Tiem, kas apcirpti un saģērbušies, liek soļot un iekalt krievu komandas. Absolūts likums: jāievēro priekšā, sānos un aizmugurē stāvošo sejas, lai varētu nemaldīgi atrast savu vietu. Otrs iemesls: šie cilvēki ir jānovēro un par katru aizdomīgu rīcību vai vārdu jāziņo priekšniecībai. Vēlāk šo likumu pastiprina: ja kāds izbēg, tad viņa uzmanītajiem draud nāves sods. Ikviens uzmana pārējos, lai glābtu savu āda. Vienkārši, bet efektīgi. Valodas neprašana nav aizbildinājums. Baltieši, kā izrādās, ir tikai otrās šķiras Mātes Krievijas dēli. Pēc krēslas iestāšanās viņiem jāpaliek novietnē. Par to gādā krievu sardze. Lūk, kā. Turpmāk vēl * Krieviski: Dzimtenei! Staļinam! Datumi Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi 10. marts Silvija, Laimrota, Liliāna dizaineris, instalators, grafiķis Ojārs Pētersons BMX riteņbraucējs, Olimpiskā zelta medaļnieks (2008.) Māris Štrombergs. 11. marts Konstantīns, Agita Lietuvā Neatkarības atjaunošanas diena Liepājā tiek izdots Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rīkojums Ar tekošā mācību gada pēdējo ceturksni sākot, visās Latvijas pirmmācības un vidus skolās kā obligatorisku mācību priekšmetu ievedami latviešu valoda (val. māc., lit. vēst. un rakstniecības teorija) un Latvijas vēsture literatūras un grāmatniecības vēsturnieks Ojārs Zanders Padomju Savienībā tiek aizliegts tirgot un ievest Bībeles Brazīlija atņem Baltijas valstu diplomātiskajiem pārstāvjiem diplomātu tiesības Džons Hovards kļuva par Austrālijas 25. premjerministru. 12. marts Aija, Aiva, Aivis mediķis, antropologs, anatoms Jēkabs Prīmanis par Austrālijas nākamo galvaspilsētu tika izvēlēta Kanbera (Melburna palika par pagaidu galvaspilsētu līdz gadam, kamēr jaunā pilsēta tika uzcelta) Rīgā sāk darboties pirmā automātiskā telefonu centrāle datorzinātnieks, LZA goda doktors Imants Freibergs. (No līdz dzīvojis un strādājis ārzemēs.) gleznotāja Vija Maldupe. 13. marts Ernests, Balvis (j.s., pēc v.s. 1. martā) bumbas Turpinājums 15. lpp.