LATVIETISwww.laikraksts.com

Transcription

1 Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr gada 29. jūlijā TĪMEKLĪ ISSN Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Baltiešu brīvības un miera kuģis Stokholmas ostā pirms izbraukšanas. FOTO Gunārs Nāgels BBMK 25 Baltiešu Brīvības un miera kuģis Šonedēļ paiet 25 gadi kopš notikumiem, kas saniknoja Latvijas okupantus, un parādīja, ka trimdas sabiedrība ir gatava vērienīgākiem soļiem, lai traucētu Padomju Savienības pašapmierinātību. Baltiešu brīvības un miera kuģa brauciens (Baltic Peace and Freedom Cruise) bija trīs dienu garš kuģa brauciens gada jūlijā. Tas sākās Greiems soļo Ceļš no Nidas Lietuvā uz Kolku Laikraksta Latvietis 100. numurā ziņojām, ka melburnietis Greiems Andersons ir atkal uzsācis savu, nu jau trešo pēc kārtas staigājienu pa Latviju. Atgādināsim, ka šoreiz ceļojums sākās 21. jūlijā no Nidas pilsētas Lietuvā. Īsumā par jau paveikto. Vispirms Greiems kopā ar sidnejieti Jāni Daniklifu (Dunnicliffe) agrā rītā plkst atstājā mājas Mežaparkā un plkst ar vecu 15 vietīgu mini autobusiņu brauca 4 stundas no Rīgas uz Klaipēdu, Lietuvā un ar prāmi tālāk uz Kuršu kāpām, lai vēl pēc stundas brauciena sasniegtu Nidu plkst Laiks ir karsts, un 3 stundās tiek nostaigāti 15 km līdz Pervalkai, kur bija pirmā nakšņošana pārgājiena laikā. Te jāpiebilst, ka Ziedonis, Guntai un Anitai piepalīdzot, nodarbojās ar nemaz ne tik vienkāršo naktsmāju noorganizēšanu 10 naktīm. Ziedonis izmantoja latviešu, krievu un angļu valodu kombināciju, ņemot talkā arī lietuviešu valodu, jo gan Lietuvas, gan Latvijas piejūras kūrortu vietās viesnīcas ir pārpildītas. Otrajā pārgājiena dienā, kas arī ir ļoti karsta, 9 stundās un 45 minūtēs paveica 43 km no Pervalkas līdz Klaipēdai. Greiems nedaudz bija kļūdījies sākotnējos aprēķinos, un šīs dienas pārgājiens iznāca nedaudz garāks. Pa dienu katrs izdzēra 5-6 litrus ūdens. Greiema ceļojuma biedrs Jānis aizdodas uz Baltijas Pludmales (Baltic Beach) festivālu Liepājā, un 3. pārgājiena dienu no Klaipēdas, Lietuvā uz Nidu Latvijā Greiems turpina viens pats. Tā bija īsta maratona diena 49 km, sākot staigāt jau plkst. 6 no rīta, piedevām laiks bija karsts ar īs- Turpinājums 3. lpp. Stokholmā, apbraukāja Baltijas jūras ziemeļu daļu tuvu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas krastiem, pieturēja Helsinkos demonstrācijai un atgriezās Stokholmā. Braucienu rīkoja trimdas latviešu, lietuviešu un igauņu jaunatne, lai veicinātu mieru un brīvību Baltijas jūras abos krastos. Pirms tam notikušais Baltiešu tribunāls Kopenhāgenā formāli apsūdzēja Padomju Savienību par veselu virkni starptautiskiem noziegumiem. Sekojošais ir rediģēts teksts ziņojumam, kuru pārraidīja 3EA valsts radio stacijas latviešu valodas programmā Melburnā pirmdienā, gada 29. jūlijā, un ir papildināts ar rakstiem no Austrālijas Lietuviešu jaunatnes Turpinājums 11. lpp. Saturs Austrālijas ziņas...1, 2, 3 Latvijas ziņas...1, 2, 3 Redakcijā...3 Latvieši pasaulē...7 BBMK...1, 11, 12, 13, 14 AL53KD...4 Ceļojums Kristaps Zariņš...5 Partiju ziņas...6, 7 Māra Branča skatījums...8 Margarita Stīpniece Uldis Siliņš par interesantiem cilvēkiem...10 Datumi...15 Sarīkojumi un ziņojumi...16 Lata kurss HRLINH*gjjaac+

2 2. lpp Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 29. jūlijā Latvijas pasētāji un filmētāji Austrālijā No Brisbanes un Sidnejas turpinās ceļu uz Melburnu Jau trīs mēnešus bija plaši izziņots, ka Austrāliju apciemos Latvijas mobilā pases stacija, lai šejienes latvieši var iegādāties vai atjaunot Latvijas pases. Mazāk zināms bija tas, ka pases stacijai sekos arī Latvijas Televīzijas filmu grupa, kas filmēs, kā šeit Austrālijā latvieši dzīvo un uztur savu kultūru un latvietību. Mobilā pases stacija ir jauns pasākums, sadarbojoties Latvijas Iekšlietu ministrijai, kas ir atbildīga par personu dokumentāciju, un Ārlietu ministrijai, kas rūpējas par latviešiem ārzemēs. Daudzi ārzemēs dzīvojošie latvieši, kam agrākos gados bija izdoti personas koda numuri, pases nebija izņēmuši, un daudziem, kam ir izdotas piecgadīgās pases, termiņš drīz notecētu. Pases stacija un filmētāji ir jau apciemojuši Brisbani un Sidneju un turpinās ceļu uz Melburnu un Adelaidi. 60% biedru pilnsapulcē Nauda saņemta No kreisās: Ilgonis Linde operators, Egīls Zariņš žurnalists, Ilze Jakovļeva žurnaliste, Nora Labanovska Ārlietu ministrija, Marina Švinka Iekšlietu ministrija, Uldis Misiņš kasieris (sidnejietis), Pēteris Kļaviņš klients (sidnejietis). Tur ceļi šķirsies, jo kamēr abas pases stacijas dāmas ceļos uz Pertu, trīs fil- Sidnejas novusisti lemj par nākotni Finansiālā gada sākumā ik gadus Sidnejas lielākā skaitā. notiek organizāciju pilnsapulces, lai Kluba finansiālais stāvoklis pozitīvs, kaut gan gadu nobeidza ar zau- novērtētu pagājušā gada darbību un kaltu nākošā gada plānus. dējumu. Lai uzlabotu finanses, nolēma Piektdien, 23. jūlijā bija Sidnejas biedru naudu paaugstināt uz $10 gadā Novusa kopas gadskārtēja pilnsapulce, kur bija ieradušies 60% no visa kais $2 telpu īres un uzkožamo samak- un piektdienas vakaros ziedot mazā- biedru skaita. Vai lielās organizācijas sai. nevēlētos šādu atsaucību? Valdē ievēlēja Richardu Puisēnu Lai tikšanos padarītu interesantāku, pirms pilnsapulces notika novusa par priekšnieka palīgu un kasieri un par priekšnieku, Romanu Senkēviču zibeņturnīrs, kur laurus plūca Delons Dimi Pešudovu sekretāru. Palejs, otrā vietā atstājot Irēnu Sproģi. Paldies iepriekšējā gada valdei par Pilnsapulces sākumā ar klusuma sekmīgo darbību un Vinnas (Wynne) brīdi pieminēja Jāni Sproģi un Viktoru Jumiķes kundzei par ik piektdienu Aleidzānu. ziedotām un sagatavotām garšīgām Pagājušais gads ir bijis sekmīgs. maizītēm. Visi turnīri nobeigti, kaut gan lielajos Sapulci vadīja A. Kārkliņš un protokolēja A. Jumiķis. Sidnejas Novusa turnīros viena, otra spēle mazliet aizkavējās. Biedri piedalījušies visos atklātos turnīros Austrālijā; gan Sidnejā, balstu cer uz sekmīgu un panākumiem Kopa ar Centrālā Krasta Novusa at- gan ārpus tās. Nolēma negrozīt kopas bagātu nākošo gadu. iekšējo turnīru skaitu un veidu, ieteica biedriem piedalīties turnīros ārpus Laikrakstam Juris Zemītis Latvietis Rīgas dome finansiāli atbalsta Okupācijas muzeju Latvijas Okupācijas muzejs ir saņēmis uzsver, ka muzeja gidi ir ļoti vērtīgi pirmo daļu no Rīgas domes muzeja darbinieki gados jauni cil latu lielā piešķīruma. Līgums vēki, ar labām svešvalodu un vēstures ar Domes Izglītības, kultūras un sporta zināšanām, kas sagaida muzeja viesus departamentu paredz, ka summa un vada ekskursijas. Arī Rīgas pilsētas tiks dalīta piecos maksājumos un izmaksāta mērs Nils Ušakovs viesojoties muzejā muzejam līdz šā gada bei- pagājušā gada rudenī atzinīgi novērtē- gām. Pirmā pārskaitītā summa ir paredzēta ja muzeja pūles nodrošināt apmeklētā- muzeja gidu izglītošanai un jiem labus gidu pakalpojumus. viņu atalgojumam ieskaitot nodokļus. Līga Strazda Muzeja direktore Gundega Michele OM sabiedrikso lietu speciāliste mētāji dosies uz Kērnsu (Cairns), lai atzīmētu tās pilsētas un Rīgas 20 gadu draudzības saites. Televīzijas četras pusstundu garas programmas par Austrālijas latviešiem, un četras par Amerikas latviešiem (pašlaik līdzīga grupa filmē Amerikā) ir iecerēts Latvijā pārraidīt šāgada beigās. Jānis Čečiņš Laikrakstam Latvietis Published by Sterling Star Pty Ltd ABN Redakcija / Editorial Office: Sterling Star PO Box 6219 SOUTH YARRA, VIC 3141 AUSTRALIA Tel/fakss: (03) redakcija@laikraksts.com latvietis@netspace.net.au Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena izdrukātam laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz Sterling Star Pty Ltd vārda. Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: Sterling Star and individual authors All rights reserved. Tīmeklī/Online ISSN Abonētājiem/Print ISSN Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. FOTO Imants Līcis

3 Ceturtdien, gada 29. jūlijā Laikraksts Latvietis 3. lpp Redakcijā Sveicināti, lasītāji! Pirms 25 gadiem Latvija bija okupēta un Padomju Savienība bija spēcīga lielvalsts, bet latvieši tomēr nesamierinājās ar esošo stāvokli. Baltiešu brīvības un miera kuģa (BBMK) brauciens kļuva par pasaulē redzamu akciju, kas atgādināja par mūsu tiesībām un vēlmi tās atgūt. Cik daudz ir pasaulē mainījies! Latvija ir atguvusi neatkarību un Padomju Savienība vairs nepastāv. Daudzas ar BBMK saistītas personas ir veidojušas karjeras neatkarīgā Latvijā, un vairāki ir jau viņsaulē. Negaidītā un neizskaidrotā nāvē neilgi pēc šiem notikumiem mira gan Pasaules brīvo latviešu apvienības Informācijas biroja vadītājs Jūlijs Kadelis, kuram es biju palīdzējis ar materiālu sagatavošanu Baltiešu tribunālam Kopenhāgenā, gan pārbēdzējs no PSRS, čekas virsnieks Imants Lešinskis, kurš uzstājās Baltijas Nākotnes seminārā. Imants Lešinskis savā laikā bija uzrakstījis grāmatu Kalpības gadi, kurā ir šāds vēl šodien aktuāls atzinums: Krieviskajam padomju režīmam vadītajos amatos jau sen vairs nav vajadzīgi pārliecināti komunisti, bet gan absolūti ciniķi, kas, zinot patiesos faktus, jebkurā laikā, pretēji savai sirdsapziņai, ir gatavi kalpot un iztapt Kremļa oligarhijai. Kā jau viens no partiju apvienības Par labu Latviju vadītājiem agrāk bija teicis ieņemamam amatam jāatrod lielākais kretīns. Tagad notiek 10. Saeimas deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajai vēlēšanu komisijai. Kandidātiem arī jādeklarē savs finansiālais stāvoklis. Šī (nepārbaudītā) informācija ir ļoti interesanta lasāmviela. Piemēram, pagājušā (2009.) gada jūlijā Valsts ieņēmuma dienestā iesniegtajā deklarācijā sakarā ar aiziešanu no Rīgas vice-mēra amata Andris Ārgalis ziņoja, ka, bez naudām vairākos bankas kontos, viņam ir Eiro skaidrā naudā!! Pēc tā laika kursa tas sanāk, apmēram, Austrālijas dolāru. Paskaidrojums Sakarā ar banku nestabilo stāvokli Latvijā pārtraucu savas nopelnītās naudas glabāšanu SEB Unibanka depozītā un to noņēmu, tagad minēto summu glabāju SEB Unibankas privātajā seifā. Tagad, kandidējot Saeimā, viņam skaidrā naudā palicis tikai Ls ,30 (ap Austrālijas dolāri). Stājoties vice-mēra amatā g. 29. martā viņam esot bijuši lielāki parādi nekā naudas (skaidrās un bezskaidrās) uzkrājumi. GN base/komisijas2010.cvkand10.sak un pdb/vad. asp Pauls Briedis Jauns inženieris Kanberā gada 17. maijā Pauls Briedis Ņūsautvelsas Universitātē (University of New South Wales) ieguva bakalaura grādu ar uzslavu inženierzinātnē: Bachelor of Engineering in Civil Engineering with Honours. Darbā viņš ir saistījies pie inženieru firmas Hjūs Trūman (Hughes Trueman) Kanberā. Pauls ir jau otrās paaudzes Kanberas tautas deju kopas Sprigulītis dalībnieks. Skaidrīte Dariusa Laikrakstam Latvietis Latvijas Lietuvas robeža. Greiems soļo Turpinājums no 1. lpp laicīgām lietus gāzēm. Greiems stāsta, ka slapjās drēbes īpaši zābaki ir traucējoši iešanai. Pēdējo 10 km veikšanas laikā Greiems piedzīvo divas vētras ar lietu, un laiks noskaidrojas tikai, kad sasniedz Lietuvas Latvijas robežkontroles punktu. Greiems atzinīgi izsakās par vecāko robežsardzes ierēdni M. Zālīti, par viņa pieklājību, kā arī par labo humoru. Ceļā Greiems pavada 10 stundas un 40 minūtes. Naktsmājas Nidā Jūrmalniekos. Sestdien, 24. jūlijā pārgājiena 4. dienā no Nidas līdz Jūrmalciemam 10 stundās un 5 minūtēs tiek mēroti 39 km. Laiks gan apmācies, gan saulains, bet šīs dienas lielākā problēma Greiemam ir kukaiņu kodieni, palaimējās redzēt pirmo reiz Latvijā dzīvu čūsku un arī briedi. Svētdien, 25. jūlijā bija apmākusies un vējaina diena, kurā no Jūrmalciema līdz Liepājai 5 stundās un 45 minūtēs tiek nostaigāti 25 km gadā Greiems Liepājā noslēdza savu pārgājienu pa Latviju no Latvijas austrumu robežas līdz Liepājai. Pēc nakšņošanas Liepājā nākamā ceļojuma dienā jau sestajā pirmdien, 26. jūlijā Greiems mēro 39 km Pauls Briedis garo ceļu no Liepājas uz Cīravu, kuru sasniedz pēc 8 stundām un 15 minūtēm. Laiks pieturas lietains. Ceļojums turpinās 27. jūlijā no Cīravas līdz Īvandei, 28. jūlijā no Īvandes līdz Zlēkām, 29. jūlijā no Zlēkām līdz Blāzmām, 30. jūlijā no Blāzmām līdz Dundagai, bet 31. jūlijā ceļojuma pēdējā 11. dienā no Dundagas līdz Kolkai, bet no Kolkas tad jau ar autobusu atpakaļ uz Rīgu. Gājienam var sekot un piedalīties komentāros Greiema emuārā: westernbaltics2010.blogspot.com/ ATGĀDINĀJUMS Latvijas balzams un Kurland DEGUSTĀCIJA šo piektdien, 30. plkst. 20 os Daugavas Vanagu Namā, N.Melburnā. Alnis Druva ph./facs. (03) mob Wholesale & Retail suppliers. Liquor licence nos & Degustācija par maksu..drink Responsibly - Drink Discernibly. FOTO Greiems Andersons

4 4. lpp Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 29. jūlijā AL 53. Kultūras dienas Aicinājums dziedāt KD Kopkorī Melburnā Mīļie dziesmu draugi no tuvienes un tālienes! XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki nu jau labu laiku aiz muguras, nupat kā izskanējuši arī X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Rīgā... Laiks ir gatavoties nākamajam dziesmotajam notikumam sarīkojumam Svētki dziesmai Melburnā, gada 30. decembrī! Tāpat kā Dziesmu svētkos Latvijā, mums Austrālijas latviešu 53. Kultūras dienu ietvaros paredzēts gan Kopkora koncerts, gan tautas sadziedāšanās pēc Kopkora koncerta. Svētki dziesmai galvenā pamatideja ir dziesmas prieks, dziedātprieks tā vairošana un daudzināšana. Ir visiem labi zināms, ka Austrālijas ilggadīgie koru diriģenti ir saskumuši par to, ka dziedātāju rindās nenāk klāt jaunas sejas. Šoreiz mēs ļoti gribam piestrādāt pie tā, lai mudinātu mūsu tautiešus stāties kora rindās. Ne tikai tos, kuri agrāk koros dziedājuši, bet arī tos, kuri to iepriekš nav darījuši. Dziedātāju mūsu vidū netrūktu tie tikai jāuzmundrina un jāiedrošina! Latvieši taču ir dziedātāju tauta! Austrālijas koristi Dziesmu svētku gājienā, Rīgā, g. Tātad, lai kuplinātu koristu rindas KD, ir iespēja visiem, kas arī pašlaik nav esošo koru locekļi dziedāt Kopkora koncertā! Lai to panāktu, ir vairākas iespējas: Ir iespējams dziesmas apgūt ar CD un dziesmu krājumu palīdzību, un vēlams piedalīties divos gada vidus kopmēģinājumos koristu un diriģentu salidojumos Melburnā, augustā un oktobrī. Uz mēģinājumu augustā ieradīsies arī Latvijas dziesmu svētku virsdiriģente Agita Ikauniece un Austrālijā iemīļotais diriģents Aldis Sils. Melburniešiem ieteicams apmeklēt Austrālijas apvienotā kora ATBAL- SIS Melburnas nodaļas kora mēģinājumus, kas notiek Latviešu namā katru sestdienu plkst Diriģente Jolanta Lārmane, tālr , mob , e-pasts: jolantalatvia@gmail.com Dziesmas mīļotājiem, kuri dzīvo ārpus Melburnas un nesastāv pašlaik nevienā korī, ir iespējams pievienoties virtuālajam Austrālijas apvienotajam korim ATBALSIS. Šis koris vieno dziedātājus no visām Austrālijas pavalstīm, kā arī no aizjūrām. Sakari tiek uzturēti elektroniskā veidā, un dalība korī ATBALSIS dod iespēju piedalīties visos Austrālijas, kā arī pasaules latviešu dziesmu pasākumos. Vadītāja Marija Perejma, tālr. (08) , mob , e-pasts: marija@adam.com.au AL 53.KD Kopkora koncerta Svētki dziesmai programma ir plaša, interesanta un daudzveidīga, ar dažādu žanru dziesmām, tajā iekļautas gan labi zināmas, gan arī jaunākas mūsdienu latviešu komponistu dziesmas. Diriģenti iedvesmojoši! Mūsu mērķis līdz Kultūras dienām Melburnā ir sasaukt kopā pēc iespējas visus Austrālijā dzīvojošos tautiešus, kuriem vien tikai ir vēlēšanās un varēšana padziedāt pievienoties mūsu dziedošajai saimei! Sarīkojums Svētki dziesmai daudziem jo daudziem dziesmu mīļotājiem dos brīnišķīgu iespēju stāties koristu rindās, dziedāt latviski, dziedāt sev un citiem par prieku un piedalīties kopējā dziesmas brīnuma radīšanā! Lai tieši latviešu dziesmas prieks un dziedātprieks ir tas, kas arī Tevi aizkustina, sajūsmina un atved uz Svētki dziesmai Melburnā! Gaidām! Jolanta Lārmane AL 53.KD Svētki dziesmai rīkotāja g. 22. jūlijā SLUDINĀJUMI ISTABA Studente no Latvijas vēlas īrēt istabu pie latviešu kundzes Melburnā. Labprāt palīdzēšu ar mājas darbiem. Lūdzams zvanīt Solvitai Latviešu zēni veic dažādus celtniecības darbus (handyman) Melburnā: Krāsošana fasādes, telpas; Flīzēšana; Visa veida restaurācija; Grīdas seguma ieklāšana; Žoga montāža, izbūve; Visa veida koka darbi; Logu, durvju labošana; Lietus ūdens noteku cauruļu nomaiņa un montāža. Tel Petras FOTO Līga Līvena

5 Ceturtdien, gada 29. jūlijā Laikraksts Latvietis 5. lpp No Biskajas līča līdz Vidusjūrai Kristapa Zariņa ceļojuma piezīmes gada vasarā (10) Devītais turpinājums aprakstam No Spānijas līdz Horvātijai. Sākums LL Nr. 85, 86, 88, 91, 94, 96, 98, 99, 100. Turpinot austrumu virzienā atpakaļ uz Barselonu, sekojam Pireneju kalniem. Tie stiepjas no Biskajas līča līdz Vidusjūrai un izveido robežu starp Spāniju un Franciju. Atstājām Zarūtu pulksten pusdesmitos no rīta, bet pēc garas dienas mašīnā, nokļuvām Loretdemarā (Lloret de Mar) vēlā vakarā, pulksten pusvienpadsmitos. Iesākām braukt pa lielceļu, un kilometri pazuda ātri, bet kad pēc pāris stundām iebraucām kalnos, temps krietni samazinājās. Ceļš, kaut gan labi uzturēts, ļoti līkumains un jābrauc uzmanīgi, jo bieži ap stūri sastopamas pretim braucošās smagās mašīnas un tūristu autobusi. Tomēr visapkārt vienreizēji skati. Stāvi, milzīgi lieli, priežu un lapu koku mežu klāti kalni ar vēl sniegotām virsotnēm. Strauji tekošas upītes, kur kalnu airētāji cīnās pret krācēm, un burvīgi spilgti zilganzaļi ezeri. Šur tur pa ceļu, kur zeme līdzenāka, iekārtoti glauni slēpošanas ciemi, tikai pašlaik klusi, jo trūkst ziemas sportistu. Pēc pusdienām skaistā ceļmalas pieturvietā, braukšana kļuva vēl lēnāka. Ceļam katrs stūris cieši pie nākošā stūra tā, ka nevar pat atļauties mirkšķināt acis, jo gadījuma pēc pa to laiku varētu iebraukt klintī vai nogāzties ielejā. Vēl pie tam Suzanai uznāca slikta dūša un kustības reibums no tās neatlaidīgās līkumošanas. Beidzamos 40 kilometrus nobraucām divarpus stundās, un ar vienu milzīgu strīdiņu mūsu pirmo un arī pēdējo visā trīs mēnešu ceļojumā! Kad tumsā nokļuvām Loretdemarā, bijām krietni noguruši, bet priecīgi, ka šis posms beidzot galā, un vienīgi cerējām uz saldu, klusu dusu. Piebraucot Sambas viesnīcai, bija skaidrs, ka varbūt mūsu cerības neīstenosies. Viesnīcas vestibils pārpilns ar jauniešiem, jo esam ieradušies ģimnāzijas absolventu svinību laikā. Dzīvojot Zelta piekrastē, kaut gan esam pieraduši gadskārtējām skūlī (angl.: schoolie vidusskolu beidzēju vairāku dienu ilgstošas uzdzīvošanas) nodarbībām, mēs neesam nekad vēlējušies iesaistīties līgotāju drūzmā. Nebija arī kur novietot mašīnu, tādēļ, kamēr Suzana mocījās ar somām, iereibušiem jauniešiem un neizpalīdzīgu dežurantu, es braucu meklēt drošu novietošanas vietu. Pēc stundas bijām atkal kopā un, tuvojoties pusnaktij, sēdējām pie peldbaseina, klausoties skaļo rokmūziku un ēdām pavēsu karsto suni vienīgais ēdiens, kas bija dabūjams tanī laikā. Alutiņš gan netrūka, un pēc pāris glāzēm bija laiks uz gulēšanu. Istabām pamatīgi balkoni, kuros jaunieši skaļi turpināja savas svinības, bet sūdzēties dežurantam bija galīgi neveiksmīgi un arī bez jēgas. Tomēr drīz iemigām un nogulējām līdz vēlam rītam tā, ka pat nokavējām brokastis, kuras bija ieskaitītas naktsmāju cenā. No rīta nopeldējāmies viesnīcas baseinā un tad devāmies izpētīt pilsētiņu. Loretdemara reiz bija glauns vasarnīcu rajons, bet šodien krietni novecojis un vietām pat neglīts. Šeit atrodas glaunas Vidusjūras viesnīcas, Lasvegasa stila gaismas un izpriecas, Honkongas tirgus un Sidnejas (Redfernas) nabadzīgo kvartāli. Viss plecu pie pleca. Tūristu un jauniešu drūzma visapkārt ielās, veikalos, bāros, un dodamies uz pludmali. Uzreiz uzkrītoši manāmas Vidusjūras apmākušās debesis, liela atšķirība, salīdzinot ar Spānijas rietumu krasta spilgti zilajām debesīm, ko nesen paši vērojām. Pludmale arī apmēslota ar jauniešu izpriecu atlikumiem. Vakarā sēdot bārā, sarunājamies ar angļu pāri, kuri šeit nodzīvojuši pēdējos desmit gadus un nožēlo manītās pārmaiņas tanī laikā. Spānijas valūtas maiņa uz eiro arī nav bijusi lietderīga angļu pensionāriem. Kalnos upīte. No rīta agri sapakojam mašīnu un dodamies uz Barselonu, kur gaida lidmašīna, kas aizlidinās mūs uz Milānu, Itālijā. Turpmāk vēl MELBURNAS LATVIEŠU NAMA KOOPERATĪVA NAMA LABAD SARĪKOJUMS gada 15. augustā plkst Uzkodas, kafija un vīns Ar priekšnesumiem piedalās: Austrālijas latviešu teātris Koris Atbalsis (Melburnas nodaļa) Folkloras kopa Jumalēni NĀCIET ATBALSTĪT SAVU NAMU! Galdi rezervējami pie Andreja Lezdkalna tālr: Ieeja pret ziedojumiem sākot ar $15 Ja nevarat piedalīties mūsu sarīkojumā, lūdzu atbalstiet namu ar Jūsu ziedojumu. Čeki rakstāmi uz Latvian Co-op. Ltd. 3 Dickens Street, Elwood 3184

6 6. lpp Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 29. jūlijā Vienotība atbalsta dubultpilsonību Dubultā pilsonība ārvalstīs dzīvojošo un dzimušo latviešu drošākā saite ar Latviju Nākamajam parlamenta sasaukumam ir jāgroza Pilsonības likums, paredzot iespēju ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem, ārvalstīs ilgstoši strādājošiem Latvijas Republikas pilsoņiem un ārvalstīs dzimušiem Latvijas Republikas pilsoņu pēcnācējiem iegūt dubulto pilsonību. Tā 8. jūlijā lēma VIENO- TĪBAS valde. Pašreiz spēkā esošais likums liedz iegūt dubultpilsonību tiem latviešiem, kuri jau ilgstoši strādā ārvalstīs un var pretendēt uz mītnes zemes pilsonību. Tāpat ārvalstīs Latvijas pilsoņu ģimenēs dzimst bērni, kuriem ir liegta iespēja saņemt dubulto mītnes zemes un Latvijas pilsonību. VIENOTĪBAS priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis pauž pārliecību: Latvijas valstij jārīkojas gudri un tālredzīgi. Spēkā esošās likuma normas, kas liedz dubulto pilsonību radušās pirmskara starptautiskās prakses kontekstā un neatbilst mūsdienu pasaules globālajiem, dinamiskajiem procesiem. Cilvēku brīva pārvietošanās, ilgstoša profesionālā darbība ārpus savas valsts, ir pilnībā mainījusi daudzu valstu attieksmi par labu dubultpilsonības ieviešanai. Tā ir iespēja nodrošināt ciešu saikni ar savas izcelsmes valsti, motivēt cilvēku vai viņa pēcnācējus pēc gadiem atgriezties savā vai vecāku dzimtenē. Dubultpilsonība Ģ. V. Kristovskis norāda: Šāds risinājums joprojām ir vienlīdz svarīgs kā II pasaules kara politisko bēgļu paaudzei, to pēcnācējiem, kā arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējos gados ir devušies darba gaitās uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm. VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs stāsta: Esmu personīgi saskāries ar dramatisku stāstu, kur mātei ir tikušas laupītas jebkādas iespējas aizstāvēt sava bērna tiesības. Pie manis savulaik vērsās Mirjana Ādamsone, kuras bērnu patvaļīgi uz Austrāliju aizveda bērna tēvs. Esošais Pilsonības likums neļauj Mirjanas bērnam iegūt Latvijas Republikas pilsonību, ja bērns jau ir ieguvis Austrālijas pilsonību. Šajā situācijā Latvijas valsts nevar aizstāvēt bērnu, un arī māte ir nostādīta bezizejas situācijā. Pilsonības likuma grozīšana dotu jaunas iespējas gan Mirjanai, gan citām mātēm, jo līdzīgu stāstu nav mazums. Pilsonības likums pašlaik liedz iegūt dubultpilsonību arī personām, kuras nav reģistrējušās vai nevarēja reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā līdz gada 1. jūlijam. Pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības datiem, ārvalstīs patlaban dzīvo apmēram latviešu, kas ir Otrā pasaules kara bēgļi un viņu pēcnācēji, kas dažādu iemeslu dēļ nereģistrējās vai nevarēja reģistrēties līdz norādītajam laikam. Attieksme pret dubultpilsonību ir arī jautājums par valsts nākotni. Piemēram, ja Īrijā dzimuša bērna vecāki šajā valstī ir nodzīvojuši 3 gadus, šiem bērniem automātiski pienākas arī Īrijas pilsonība. Neoficiālā statistika liecina, ka daudziem Īrijā dzimušajiem bērniem automātiski tiek piešķirta Īrijas pilsonība, un viņi netiek reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts izsēj un zaudē savus bērnus. To nedrīkst pieļaut. Esmu pārliecināts, ka ir jākoriģē Pilsonības likums, lai Latvijas pilsoņu pēcnācēji formālu iemeslu dēļ nezaudētu vai neatteiktos no Latvijas pilsonības. Valsts politikai ir jābūt vērstai uz savu pilsoņu skaita saglabāšanu un rūpēm par viņu pēcnācējiem. Tas ir Latvijas valsts un nācijas, mūsu kultūras un savdabības pastāvēšanas jautājums, uzsver VIENOTĪBAS priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis. Gunda Reire Apvienības VIENOTĪBA sabiedrisko attiecību vadītāja Nacionālā apvienība: Latvijas pilsonība pienākas ikvienam latvietim ( ) Tā kā pēdējā laikā sabiedrībā ir ka pirmais nekavējošais solis uz šī aktualizējušās diskusijas par dubultās principa īstenošanu ir dubultpilsonības pilsonības piešķiršanu ārzemju latviešiem, un šis jautājums varētu tikt kuri dažādu iemeslu dēļ nereģistrējās piešķiršana tiem trimdas latviešiem, skatīts arī rītdienas Ministru kabineta Iedzīvotāju reģistrā līdz gada sēdē, Nacionālās apvienības Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bulto pilsonību nesen izbraukušajiem 1. jūlijam. Savukārt jautājums par du- valde uzsver, ka Nacionālā apvienība Latvijas pilsoņiem un viņu ārzemēs nepārprotami uzskata Latvijas pilsonība pienākas ikvienam latvietim pakāpeniski pēc vēlēšanām, juristu un dzimušajiem bērniem būtu risināms neatkarīgi no viņa mītnes zemes un tā, sabiedrības diskusijās atrodot vislabāko risinājumu. vai viņam ir, vai nav kādas citas valsts pilsonība. Nacionālās apvienības Visu Latvijai! Nacionālā apvienība arī uzskata, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valde Kandidāti pieteikti Pieņemts reģistrācijai VIENOTĪBAS deputātu kandidātu saraksts Šodien, 26. jūlijā, Centrālā vēlēšanu komisija pieņēma reģistrācijai politisko partiju apvienības VIENOTĪBA 10. Saeimas vēlēšanām iesniegto deputātu kandidātu sarakstu. VIENOTĪ- BA vēlēšanās startēs ar 115 deputātu kandidātiem, kuru vidū ir gan pašreizējais Ministru prezidents, apvienības Ministru prezidenta kandidāts pēc vēlēšanām Valdis Dombrovskis, gan Saeimā un valdībās rūdīti politiķi, Latvijas reģionos savus spēkus pierādījuši pašvaldību vadītāji, gan arī jauni un daudzsološi profesionāļi, kuri iesaistīties politikā nolēmuši tieši tagad. Apvienības saraksta līderis Vidzemē ir pašreizējais Ministru prezidents, VIENOTĪBAS Ministru prezidenta kandidāts pēc vēlēšanām Valdis Dombrovskis. Rīgā apvienības vēlēšanu saraksta priekšgalā atrodas VIENO- TĪBAS priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis. Kurzemē VIENOTĪBAS vēlēšanu saraksta līdere ir apvienības līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Turpinājums 7. lpp.

7 Ceturtdien, gada 29. jūlijā Laikraksts Latvietis 7. lpp Skolnieki tiekas pēc vairāk kā 50 gadiem Caur Augustdorfas priedēm un smiltīm līdz senai Rīgai Ilgi lolotā Ligitas Huez as (Huez, Grikmane, Vācija) un Daumanta Haznera (ASV) iecere piepildījās: atkalredzēšanās bijušajiem Augustdorfas nometnes latviešu skolēniem. Un tas pirmo reizi pēc vairāk kā 50 gadiem. Notikumu gaidījām ar ar lielu interesi. Šī gada 7. jūlijā sabraucām no vairākiem kontinentiem kopskaitā ap 35. Viesnīca Radi un draugi bija pareizā vieta daudzi no mums ir Daugavas Vanagu organizācijas biedri un atbalstītāji. Prāvests Klāvs Bērziņš atkalredzēšanos atklāja ar iejūtīgiem vārdiem. Viņa tēvs, mācītājs Ringolds Bērziņš bieži darbojās Augustdorfā un vairākus no mums iesvētīja. Dziesma Ved mani, Dievs ikvienam atgādināja par svētību kādu piedzīvojam, atrazdamies brīvā Latvijā. Par brīvu tēvzemi aizlūdzām katrā svētbrīdī, dzīvodami Augustdorfas barakās. Vija Brigadere, agrāk Hamburga, apsveica senos skolas biedrus. Viņa bija gādājusi par tikšanās praktisko pusi un labsajūtu. V. Brigadere uzņēma skolas biedrus arī savā pajumtē. Pateicoties Augustdorfas nometnes latviešu ārsta Dr. Anša Rituma meitai Dr. Ievai Suermannei (Ritumai), kas dzīvo Detmoldā, Aija Ebdene (Lasmane) varēja nolasīt Augustdorfas ciemata galvas saietam veltītu sevišķu apsveikumu. Dr. Andreasa Vulfa (Andreas Wulf) to formulējis tik izjusti un atbilstoši mūsu situācijai tekstu nevēlamies tulkot, lai nezaudētu nianses. Augustdorfas nometnes teritorijā g. izveidoja vācu armijas kazarmas. Komandējošais ģenerālis ir saņēmis filmu Padomju stāsts (Soviet Story) un Geto bez žoga (Ghetto ohne Zaun) (par latviešu gaitām nometnēs, sevišķi Augustdorfā pašā), kuras viņš nodevis karavīru izglītības vajadzībām. Dr. Ģirts Zēgners un Velga Zēgnere (Zaļkalne) visus iepriecināja ar seno dienu fotogrāfiju atskati Augustdorfas bēgļu nometne Gandrīz Bijušie augustdorfieši tikšanās laikā Rīgā. katrs ieraudzīja sevi citā izskatā: vai nu bērnu dārzā, ko vadīja Velgas māte, vai dziedot korī (Bruņa Rubesa vadībā), stampājot pa sniegu uz skolas baraku (Dr. Kārlis Kangeris). Lielu pārsteigumu un prieku sagādāja līdz šim neredzēts uzņēmums no gada: skolas direktors Ansis Dreimanis ar dēlu Manzaru Dreimani abi smejas! Direktors saviem audzēkņiem ir palicis atmiņā kā ļoti nopietns kungs tikai šad tad viņa pusslepenais smaids bārdiņā. Lai gan Austris Grasis neapmeklēja Augustdorfas skolu, viņš ieradās, lai pārstāvētu savu brāli Uldi. Austris nolasīja brāļa jaunākos dzejoļus, aizkustinoši nodziedāja dažas dziesmas, starp tām iemīļoto tautas dziesmu Kad pārnāksi, bāleliņ? Kopīga tautas dziesmu dziedāšana ir Austra Graša un bijušo nometņu skolēnu sirdslieta. Tā arī šoreiz, mēs kopīgi dziedājām tautas dziesmas! Inta Rūtiņa (Adamovica, ASV) runāja par pirmo Augustdorfas ģimnāzijas beidzēju Bruni Rubesu, pie kura viņa mācījusies angļu valodu. I. Rūtiņa ļoti agros rītos braukusi no Detmoldas pilsētas uz Augustdorfas nometni, lai tikai nenokavētu Br. Rubesa aizraujošās angļu valodas stundas. Viņa aicināja ziedot Br. Rubesa piemiņas stipendijai Vītolu fondam Prof. Valters Nollendorfs (agrāk ASV), bijušais Minsteres Latviešu ģimnāzijas direktors, atgādināja par vērtīgām skautu vadītāju nodarbībām Br. Rubesa vadība Augustdorfā. Dalībnieku nākotnes vēlme jātiekas atkal un pēc iespējas drīzi. Tālāk no kapa tā mudināja kāds pieredzējušāks vīrs! V. Brigadere paziņoja uz vietas notikušās spontānās mutiskās aptaujas rezultātu: augustdorfiešiem jāmēģina pulcēties īstajā notikumu vietā g. Detmoldā/Augustdorfā. Māra Apele-Blūmiņa, Ruta Buklevica (Sieceniece), A. Ebdene un I. Suermanne domās par gadu ilgi cilātā sapņa īstenošanas iespējām Vācijā. Sarunas turpinājās ilgi. Daļa ciemiņu devās uz Okupācijas muzeju, lai noskatītos dokumentālo filmu par komponistu, dziedātāju un Latvijas brīvības cīnītāju Alfrēdu Vinteru, kurš aizgāja mūžībā gadā Stokholmā. Filmas iniciatori: Ingrīda Cāzere (agrāk ASV, Vācija) ar savu vīru. A. Vintera dziesmas arvien skanējušas un skanēs nākotnē augustdorfiešu sirdīs: Trīs vītušas rozes, Gaujas laivinieks, Mazais pasta balodītis... Aija Ebdene Laikrakstam Latvietis FOTO Ģirts Zēgners Kandidāti pieteikti Turpinājums no 6. lpp Latgalē apvienības vēlēšanu saraksta līderis ir bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, VIENOTĪBAS valdes loceklis Aleksejs Loskutovs. Zemgalē VIENOTĪ- BAS sarakstā ar pirmo numuru startē bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. VIENOTĪBA piedāvā spēcīgu komandu un līderus katrā reģionā. 94% kandidātu (108 kandidāti) ir ieguvuši augstāko izglītību. 22% kandidātu (24 kandidāti) ir VIENOTĪBAS jaunie politiķi vecumā līdz 35 gadiem. Jaunie politiķi ir pārstāvēti visos vēlēšanu apgabalos. Četri VIENOTĪBAS deputātu kandidāti Ģirts Valdis Kristovskis, Ilma Čepāne, Ilmārs Geige un Dzintars Ābiķis gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarību. VIENOTĪBA deputātu kandidātus ir izvēlējusies demokrātiskā ceļā, konsultējoties ar reģioniem un lēmumu pieņemšanā iesaistot apvienību veidojošo partiju biedrus. Politisko partiju apvienību VIE- NOTĪBA gada 6. martā nodibināja JL, PS un SCP. Apvienības uzdevums ir sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu, balstoties uz kopējām vērtībām un vienotu organizāciju. Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija. Gunda Reire Apvienības VIENOTĪBA sabiedrisko attiecību vadītāja

8 8. lpp Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 29. jūlijā Māra Branča skatījums Pastelis sāk katalogu sēriju Pastelis Latvijas Nacionālais mākslas muzeja kolekcijā: Katalogs. Sastādītāja un teksta autore Valda Knāviņa. Māksliniece Irēna Ansava. LNMM: Rīga, lpp. Jūnija sākumā nāca klajā katalogs Pastelis Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Ar to, kā muzejs sola, tas uzsāk savas kolekcijas katalogu izdošanu. Jautājums ir kāpēc pastelis ievada šo katalogu izdošanu. Atbilde droši vien slēpjas apstāklī, ka tā iespējams ir mazākā daļa no tā, kas muzejā glabājas. Ar kaut ko jāsāk. Glezniecības un grafikas kolekcijas ir milzīgas. Lai tās aptvertu, nepieciešami daudzi rūpīgas sagatavošanas gadi. Savukārt tēlniecība ir fiziski smaga, lai to nofotografētu, un muzejā, kā zināms, galvenokārt strādā sievietes. Otrs iemesls varētu būt finansiālas dabas. Ja vairāk kā 500 pasteļi iespiesti 239 lappusēs, cik vajadzētu glezniecībai vai grafikai, kuru skaits mērāms tūkstošos? Lai nu kā, bet darbs ir uzsākts un ļoti iespaidīgi. Kaut arī muzejs ļoti intensīvi pēdējos gados veido izstādes no savas kolekcijas, taču, kā tas redzams arī pasteļu gadījumā, daudzi darbi tā arī paliek krātuvēs, nekad neieraudzījuši dienas gaismu. Tādēļ šis apjomīgais katalogs ļauj lasītājam un mākslas cienītājam redzēt visu vai tikpat kā visu, ko muzejs savācis šajā glezniecības nozarē. Taču, kā lasāms ievadā, arī visu pasteli šis izdevums neuzrāda. Tajā nav iekļauti Jāzepa Grosvalda, Gustava Šķiltera, Aleksandras Beļcovas, Romana Sutas, Borisa Bērziņa un Kurta Fridrihsona memoriālo kolekciju darbi pasteļtehnikā. Te gan jāpiebilst, ka kādu nesaprotamu iemeslu dēļ Aleksandras Beļcovas un Borisa Bērziņa atsevišķi pasteļi tomēr katalogā ir publicēti. Visi autori kārtoti alfabētiskā secībā, norādot gan darbu radīšanas laiku un tehniku (bieži bez pasteļa izmantota, piemēram, ogle vai zīmulis), gan izmērus un paraksta esamību, atklāts, kad darbs ienācis kolekcijā (bieži arī no kurienes) un kāds darbam ir inventāra numurs, norādes par darba eksponēšanu un reproducēšanu. Izvēlētā sistematizācija ir visneitrālākā, lai izvairītos no nevajadzīgiem pārpratumiem. Diemžēl tas sarežģī iegūt priekšstatu, kā radusies un attīstījusies pasteļglezniecība Latvijā vairāk kā simts gadu laikā. Tas lasītājam jāizpēta pašam. Katrs darbs ir nofotografēts un iespiest krāsās. Tiesa, reprodukcija ir neliela, tomēr mēs varam spriest par pašu pasteli, tā izpildījumu, krāsām, kompozīciju un tamlīdzīgi. Tas ir vislielākais ieguvums, ka katru pasteli varam labi iepazīt un redzēt pat to, kas nekad nav publiskots, piemēram, ļoti daudzie Baskāja Irbītes jeb Voldemāra Irbes darbi vai Fridriha Milta muzejam novēlētie pasteļi. No redzētā varam secināt, kā pamazām pastelis iekaroja latviešu mākslinieku uzmanību (Janis Rozentāls, Rūdolfs Vilciņš) gs. mijā, kā tas pieņēmās spēkā pagājušā gadsimta 30. gados (Aleksandra Beļcova, Voldemārs Irbe, Eduards Metuzāls), bet vislielāko uzplaukumu piedzīvoja 20. gs gados (Indulis Landaus, Edvīns Kalnenieks, Rita Valnere, Indulis Zariņš, Felicita Pauļuka, Baiba Vegere u.c.). Negribas gan piekrist teksta autores un kolekcijas apzinātājas Valdas Knāviņas domām, ka 21. gadsimtā interese par pasteļglezniecību nemazinās. Kaut arī vēl joprojām strādā daļa spožāko pastelistu, tomēr jaunāko paaudžu mākslinieku vidū šī tehnika nav visai populāra. Nav arī vairs liela mēroga pasteļglezniecības izstāžu, kurās varētu redzēt jaunākās tendences. Par pasteļa tālāku attīstību nerūpējas ne muzejs, nedz Latvijas Mākslinieku savienība. Jāpiezīmē, ka pasteļu kolekcija nav sistemātiski un mērķtiecīgi veidota, izņemot gadus. Gan pirms, gan pēc tam darbi ienākuši visai nevienmērīgi, dažbrīd nejauši kā dāvinājumi vai iepirkumi no komisijas veikala, kā tas bija padomju laikā. Izdevumu ievada Valdas Knāviņas ievadteksts, kas apskata pasteļa attīstības vēsturi pasaules mākslā (jāteic gan, ka tikai līdz 20. gs. sākumam) un Latvijā, raksturojot vairāk no kolekcijas viedokļa, bet ne no kopējā latviešu mākslas attīstības redzespunkta, tādi izvairoties no kolekcijas vērtējuma un pilnīgi ignorējot trimdu. Citādāk tas nevar būt, jo kolekcijā ir atsevišķi Fridriha Milta pēckara pasteļi (ne paši labākie) un viens Sigurda Vīdzirkstes darbs. Nobeigumā ir literatūras un izstāžu saraksts, kurās eksponēti pasteļi. Taču jāpiemetina, ka tas ir gaužām nepilnīgs. Nav, piemēram, pieminēta ne Ritas Valneres pasteļglezniecības izstāde O. Vācieša memoriālajā muzejā gadā, ne Edvīna Kalnenieka jubilejas izstāde Ar kluso dabu Jelgavā pagājušā gada vasarā, izdodot arī katalogu, pat ne viņa darbu izstāde Pitsburgā, ASV, gadā, kas notika ar Jura Ubāna svētīgo roku. Un tomēr izdevums ir ļoti plašs un aptverošs, informatīvi bagāts. Latviešu mākslas cienītājiem un jo sevišķi pasteļmākslas entuziastiem katalogs sagādās daudz prieka. Jānovēl, lai Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam pietiek spēka darbu turpināt pie pārējās kolekcijas publiskošanas. Māris Brancis Laikrakstam Latvietis MEKLĒ Piederīgie Latvijā meklē Antonu Kokali, dzimušu gada 21. februārī Silajāņu pagasta Guļānu sādžā, kurš pēc II Pasaules kara ieceļojis Austrālijā un strādājis Pertā meža darbos. Lūdzam atsaukties viņa vai viņa sievas Genovevas bērnus, radus vai cilvēkus, kas varētu kaut ko pasacīt par Antona Kokaļa mūžu un darbu Austrālijā. Lūdz rakstīt Vitālijam Kokalim, Valdemārpils "Lapsepšķu mājās", LV-3260, LATVIJA

9 Ceturtdien, gada 29. jūlijā Laikraksts Latvietis 9. lpp Margarita Stīpniece svin 100 No Talsiem uz Austrāliju un atpakaļ Margarita Stīpniece (Stīpnieks, dz. Klēbachs) dzimusi gada 26. jūlijā Saldū un šo mēnesi svinēja savu 100 dzimšanas dienu. Izcilā māksliniece gadā beigusi Latvijas Mākslas Akadēmijas Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. No Latvijas trimdā uz Vāciju devusies no Talsiem gadā un gadā pārcēlusies uz Austrāliju, kur dzīvojusi Adelaidē. Viņas māksla ir bijusi izstādīta gan Eiropā, gan Austrālijā, un personālizstādes notikušas Latvijā, Amerikā un Austrālijā. Māksliniece gadā atgriezās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi un tagad dzīvo savas vecāsmātes mājā Saldū. Viņas dēls Andrejs Stīpnieks un mazmeita Marianna Auliciema ar vīru Džermiju Smīdu (Jeremy Smedes) un saviem dēliem Matīsu un Miku arī pārcēlušies uz Latviju un jau vairākus gadus dzīvo Rīgā. Pagājušā mēnesī Margaritai Stīpniecei bija 100 gadu jubilejas izstāderetrospekcija Talsu novada muzejā. Atklāšanas runu izstādē teica Guna Millersone, Talsu Novada muzeja mākslas nodaļas vadītāja. Viņai sekoja Mariannas Auliciemas runa, kurā viņa pastāstīja par savu vecmāmiņu. Eleganti ģērbtā māksliniece atļāva savai mākslai pašai par sevi stāstīt un pēc atklāšanas parakstījās jūsmotājiem izstādes katalogā. Izstāde rīkota Talsos, jo Stīpnieka kundze ar savu vīru Eduardu un bērniem tur dzīvoja pirms kara, kamēr Eduards tur bija sūtīts Latvijas armijas dienestā. Kupli apmeklētā izstādē, neskaitot Mariannu ar vīru Džermiju un bērniem, mākslinieces meitu Maiju ar vīru Andri Auliciemu, Baibu Kangeri no Austrālijas, un no agrākiem trimdiniekiem vēl bija Anita un Ivars Apeļi. Interesants fakts, ka Talsu muzejā bija izstādītas gleznas, kuras māksliniece radīja pirms kara un sekojošās izceļošanas uz Vāciju, un kuras viņa uzskatīja jau par zudušām. Pirms kara Margarita Stīpniece bija piedalījusies Kultūras Fonda un Talsu apriņķa gleznotāju kopizstādēs. No pēdējās izstādes Vandzenē gadā, Talsu novada muzeja krājumos ar mākslinieka Jēkaba Spriņģa gādību nonāca astoņi viņas darbi. Manā uztverē tajās dažās gleznās, kuras izstādītas šīgada izstādē no pirmskara gleznotām, atspoguļojās tāds bezcerīgums un drūmums, pretēji viņas citām vēlākām gleznām un arī viņas ļoti pozitīvajai personībai. Vēlākās gleznas ar piesātinātām krāsām kā no baznīcas vitrāžām sen jau atstājušas uz mani dziļu iespaidu, jo es tās atceros vēl no manām bērnības dienām. Marianna Auliciema un Guna Millersone atklāšanā. Ņemot vērā, ka es laikam stāvēju citā rindā, kad tika izsniegts mākslas talants un arī kritiķu spējas, tad citēšu mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes vārdus Margaritas Stīpnieces glezniecības tveramākā pazīme, manuprāt, ir tas dziļais piesātinātais, piedzītais kolorīts, kurā jaucas zemes krāsas, itin kā tās būtu pagrābtas no Zemgales mālainēm un Kurzemes smiltainēm. Tas mākslinieci saista ar Ģederta Eliasa meistardarbnīcas kolēģiem un pašu darbnīcas vadītāju. Novēlu daudz baltu dieniņu māksliniecei! Uldis Brūns Laikrakstam Latvietis Uldis Brūns bauda mākslu. Māksliniece ar pirmskaru gleznu fonā. * * * Laikraksts Jaunākās Ziņas. Otrdien, g. 1. decembrī: Jauns mākslinieku izlaidums. Mākslas akadēmijas padome vakar noturēja sēdi, kas bija veltīta mākslinieka grada piešķiršanai akadēmiju beidzējiem audzēkņiem. Pavisam šogad bija 21 diplomands, no kuŗiem 20 piešķīra mākslinieka gradu, bet vienam attestatu par akadēmijas beigšanu. Ainavu meistardarbnīcu (vadītājs prof. V. Purvītis) beidza: [...]; figūrālo meistardarbnīcu (vad. vec. doc. G. Eliāss) Bernhards Mednītis, Natālija Ozola-Jaunrubene, Jānis Sproģis, Leja Batvinkina, Katrīne Grižasa, Margarēta Klēbacha-Stīpniece, ar atestatu Rūdolfs Bērziņš; [...]. Mācības akadēmijas klasēs pārtrauks 5. dec., bet eksāmenus turpinās līdz 21. dec. Svētku brīvlaiks izbeigsies 20. janvārī g. FOTO Džeremijs Smīds (Jeremy Smedes) FOTO Džeremijs Smīds (Jeremy Smedes) FOTO Džeremijs Smīds (Jeremy Smedes)

10 10. lpp Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 29. jūlijā Uldis Siliņš stāsta par interesantiem cilvēkiem Ak, Maskava! Pučs Trīspadsmitais turpinājums stāstam par Donaldu Deiju (Donald Day) un viņa grāmatu Uz priekšu, kristīgie zaldāti ( Onward Christian Soldiers ). Sākums LL 84, 85, 86, 88, 90, 92, 93, 94, 95, 96, 98, 99, gadā Tallinā notiek Padomju Savienības aranžēta komunistu sacelšanās. Kā Deijs saka, tas ir bijis otrais pučs, kam viņš bijis aculiecinieks. Pirmos 6 neatkarības gadus Igaunijas valdība piekopa ļoti liberālu politiku un pasludina komunistu partiju par nelegālu organizāciju tikai gadā. Pāri par 100 partijnieki tiek arestēti un 11. novembrī nonāk tiesas priekšā. Deijs, kas ieradies speciāli no Rīgas, lai sniegtu reportāžu par tiesas sēdes gaitu, nosauc apcietināto izturēšanos par augstprātīgu. Sevišķi viens no apcietinātiem nepārtraukti traucējis kara tiesas gaitu un par savām pūlēm nošauts. Tas nomierinājis pārējos, ko notiesā par konspirāciju un vardarbīgu mēģinājumu gāzt valdību. Deijs telegrāfē Tribūnei, ka viņš atrod politisko situāciju par draudošu, un ka viņš ir nodomājis uz laiku palikt Igaunijā. Šis ziņojums no Tribūnes Parīzes biroja sasniedz Jaunākās Ziņas, kas publicē dzēlīgu uzbrukumu par tendenciozu ziņu sniegšanu un aicina valdību Deiju deportēt. [Aicinājums droši vien bija par iemeslu vienam otram sasarkušam ģīmim, jo trīs dienas vēlāk Igaunija piedzīvo komunistu puču]. 13. novembra vakarā Deijs ar draugu un savām laulātām draudzenēm vakariņo Linden restorānā. Pie blakus galdiņa sēž pulciņš igauņu virsnieku. Plkst no rīta Deiju uzmodina hoteļa porters un mudina celties, jo pilsētā esot izcēlusies revolūcija. Dzirdams šāvienu troksnis. Deijs ātri apģērbjas, apsien ap piedurkni baltu kabatslakatiņu, iebāž kabatā pistoli un dodas uz telegrāfa biroju. Pa ceļam viņš satiek igauņu virsniekus, kas vakar vakariņojuši restorānā, un ģen. Poderu. Deijs vienam no viņiem aizdod savu pistoli. Pirmais telegrāfa birojā ieiet ģen. Poders. Pirmajā kāpņu telpā pa kreisi no viņiem stāv bruņots komunists. Viņš tūlīt pavērš šauteni pret ģenerāli, kas nošauj sargu bez tēmēšanas pār kreiso plecu. Birojā viņi atrod vēl piecus pučistus, kas visi tiek nošauti. Divi no viņiem telegrafējuši Krievijai un prasījuši pēc palīgspēkiem. No telegrāfa biroja viņi dodas uz dzelzceļa staciju, kam tai pašā laikā uzbrūk igauņu kadeti ar durkļiem. Daļa pučistu tiek nogalināti, citi saņemti gūstā. Šie paši pučisti, skaitā ap 50, pēc stacijas okupācijas zvanījuši transporta ministram, ka noticis nopietns satiksmes negadījums. Kad ministrs pie stacijas izkāpis no auto- mašīnas, viņš uz vietas nošauts. Kadeti pārsteiguši pučistus mirklī, kad viņi gatavojušies nošaut grupu no rīta vilciena izkāpušos igauņu virsniekus. Virsniekiem likts izģērbties, jo pučistiem vajadzējis viņu uniformas. Komunisti arī ieņem lidlauku un ielaužas prezidenta mītnē, bet uzbrukums prezidentam Akselam neizdodas. Un tā Padomju Savienības plānotā un vadītā sacelšanās bija izgāzusies, neskatoties uz vairākiem simtiem revolucionāru no Krievijas, kas iešmugulēti preču kuģos no Krievijas. Pavisam pučistu nogalināti bijuši kādi 20 karavīri, policisti un civiliedzīvotāji. Sagūstītajiem nekāda žēlastība nav izrādīta visi nošauti. * Tālāk Deijs stāsta par notikumiem gadā uzspiesto bāzu iekārtošanu Baltijā, draudiem no Padomju Savienības puses, kas mums nav nekas jauns. Tā igauņiem sacīts, ka padomju ģenerāļiem nekas nepatiktu labāk par igauņu pretošanos ar ieročiem rokās, kas tad viņiem dotu iemeslu noslaucīt igauņus no zemes virsas. [Savā laikā Igaunijas armijas komandieris ģen. J. Laidoners, runājot par Zviedrijas atbruņošanās politiku, sacīja, ka Zviedrija var atļauties atbruņoties tikai tāpēc, ka starp zviedriem un krieviem ir t.s. buferzona Baltijas valstis un Baltijas jūra un mudina Zviedriju vairāk interesēties par Baltijas valstīm, palīdzēt stiprināt baltiešu ekonomijas, lai tās savukārt varētu uzturēt labāk apbruņotas armijas.] Vēl Deijs min, ka Igaunijā tāpat kā Somijā, Dānijā un Zviedrijā ir bijuši ļoti maz žīdu, un tāpēc šīs valstis deklarējušas, ka viņiem nav t.s. žīdu problēma. Igaunija apgājusies ar saviem žīdiem ļoti labi, un tāpēc Igaunijas vārds bijis ierakstīts Telavivas Zelta grāmatā. Divi žīdi lika igauņiem atcerēties savu kļūdu, raksta Deijs. Viens no viņiem ir 25 gadus vecais Hermanis Gudkins, Igaunijas senatora dēls, izglītojies Anglijā, tai laikā artilērijas pulka apakšvirsnieks. Kad sarkanarmija iesoļo Igaunijā viņš ir slimības atvaļinājumā. Nākamā dienā viņš ierodas igauņu armijas uniformā pulka štābā ar sarkanu lentu ap roku un pieprasa, lai no karogmasta tiktu novilkts Igaunijas karogs un virsnieki atdod savus ieročus. Kad Hermaņa prasības tiek noraidītas, viņš pēc brīža atgriežas ar pāris sarkanās armijas tankiem un bruņotiem automobiļiem, arestē virsniekus un pavēl pulka karavīriem neatstāt novietni. Virsnieki gan drīz tiek atbrīvoti un savukārt mēģina Gudkinu arestēt kā dezertieri, kas, protams, neizdodas. Nākamā rītā Gudkins, kopā ar bij. Tērbatas drēbju tirgotāju, žīdu Viktoru Faginu uzkāpj Hermanī (kur atrodas Igaunijas parlaments), novelk Igaunijas karogu un tā vietā paceļ Padomju Savienības karogu. Pēcpusdienā bars žīdu ar Gudkinu un Faginu priekšgalā, dodas pa Tallinas ielām uz Padomju Savienības vēstniecību, kuras priekšā saplēš Igaunijas karogu. Deijs par šo gadījumu telegrafē Tribūnei, kas to publicē, bet neminot, ka abi varoņi ir žīdi. Vai ir kāds brīnums, ka pēc visa tā, kas notika, Igaunijā vairs žīdu nav? prasa Deijs. Vai tiešām Deijs, labi informēts žurnālists, nezināja, kāpēc viņu vairs nav? Un te nu jāapstājas un jājautā vai kristiešu zaldāts nešauj pāri strīpai. Tikai pāris cilvēku rīcība, lai cik nepatīkama tā arī nebūtu, attaisno tik daudz nevainīgu cilvēku nogalināšanu? Te būs vēl viens Deija citāts: Tas, ka žīdi vaino Hitleru par vajāšanām Vācijā ir absurds. Tā nav nekāda vajāšana, tā ir atmaksa par nodarījumiem no saniknotas kristiešu nācijas. Antisemītisms ir dabīgs vēsturisks attīstības posms. Mans Dievs, Donald! Uz priekšu kristiešu kareivji? Uz kurieni? Šaut sievietes un bērnus? Turpmāk vēl Labprāt pilnā lielumā (katra lappuse A4) KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim laikrakstu Latvietis. Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriem ar piegādi Austrālijā. Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic Čeki rakstāmi: Sterling Star Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī

11 Ceturtdien, gada 29. jūlijā Laikraksts Latvietis 11. lpp BBMK 25 Turpinājums no 1. lpp apvienības izdevuma Jaužinios un Austrālijas igauņu jaunatnes laikraksta Elagu! gada oktobra izdevumiem. Visus materiālus minētajos izdevumos sagatavojis Gunārs Nāgels. * * * Labvakar, Melburna, Džilonga un Balarata! Te runā Gunārs Nāgels no Stokholmas. Baltiešu brīvības un miera kuģis atgriezās Stokholmā pirms trīs ar pus stundām, tas ir, pulksten pēc Melburnas laika. Mums ir bijuši nikni uzbrukumi no Padomju ziņu aģentūras TASS, bumbu draudi; mēs esam redzējuši krievu tralerus, karakuģus un lidmašīnas, un mums nebija iespējams redzēt Lietuvas krastu Padomju Savienības rīcības dēļ. ELJA kongress Pirms kuģa brauciena es piedalījos Eiropas Latviešu Jaunatnes Apvienības (ELJA) kongresā Kopenhāgenā no 21. līdz 25. jūlijam. Kongresa otrajā dienā Kopenhāgenu satricināja divi teroristu bumbu sprādzieni viens Amerikas ceļojumu birojā North West Orient un otrs sinagogā. Trešo bumbu atrada ostā un atmīnēja pirms tā varēja uzsprāgt. Nākamajā dienā delegācija no kongresa nolika ziedus pie pieminekļa dāņu jūrniekiem tai pašā ostas daļā, kur atrada trešo bumbu. Tanī brīdī mēs vēl nezinājām par iepriekšējā dienā atrasto bumbu. Prese bija klāt, un dzirdējām īsas uzrunas latviešu, angļu un dāņu valodās. Angļu valodas uzrunu sniedza Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēdis Eduards Voitkuns. Iemesls šai demonstrācijai bija atgādināt Kopenhāgenas iedzīvotājiem, ka latviešu tauta, kas dzīvo tās pašas Baltijas jūras otrajā galā, ir vēl okupēta. Mēs izdalījām arī skrejlapas ar informāciju par Latviju dāņu valodā. Otra kongresa demonstrācija, šoreiz bez atļaujas, notika PSRS ceļojuma biroja Intūrista un PSRS lidfirmas Aeroflota biroju priekšā. Policija drīz ieradās pilnā sastāvā un lika mums iet prom. Baltiešu tribunāls ELJA kongress beidzās 25. jūlijā, un tanī pašā dienā sākās Baltiešu tribunāls Kopenhāgenā (Baltic Tribunal in Copenhagen). Padomju ziņu Baltiešu tribunāls Kopenhāgenā. aģentūra TASS atkārtoti nikni uzbruka kā Baltiešu tribunālam, tā Baltiešu brīvības un miera kuģa braucienam, nosaucot braucienu par pirātu kuģi, kurā brauks huligānu bars. TASS ziņojumos arī parādījās pareizais kuģa nosaukums. Cita iebaidīšanas metode bija raksts Dzimtenes balss pielikumā Atbalss, kurš lika saprast, ka kuģa braucējus vairs nekad neielaidīšot Latvijā. Pierādot Baltiešu tribunāla nozīmi, Kopenhāgenā bija ieradušies 12 čekisti: divi igauņi, divi latvieši, divi lietuvieši, viens krievs, kuriem mēs vārdus zinājām un vēl pieci, kuriem vārdus nezinājām. Nākošā dienā dāņu avīzē parādījās latviešu čekista liela fotogrāfija zem virsraksta, ka KGB aģents ir Baltiešu tribunālā. Liecības Baltiešu tribunālā apsūdzēja Padomju Savienību par sistemātisku pamattautu pārkrievošanu jeb rusifikāciju un Baltijas telpas militarizāciju. Liecinieki bija dažādu tautību: latvieši, lietuvieši, igauņi, krievi, angļi un žīdi. Internacionālā žūrija, kura uzklausīja liecības un uzstādīja lieciniekiem arī jautājumus, sastāvēja no priekšsēža Teodora Veitera (Theodor Veiter) no Austrijas, Pēra Almarka (Per Ahlmark), Maikla Bordo (Michael Bourdeaux), Žana-Marī Daileta (Jean- Marie Daillet) un sēra Džeimsa Foseta (Sir James Fawcett). Lielu vilšanos izraisīja paredzētā priešsēdētāja, profesora Ermakoras, iztrūkšana. Viņš ir pazīstams ar darbu Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību komisijā un ir deputāts Austrijas parlamentā. Viņa atteikšanās nāca pēdējā brīdī. Tribunāla telpās varēja iekļūt reģistrējoties, parādot pasi. Zāles priekšpusē ⅔ aizņēma, apmēram, 50 preses pārstāvji, tad bija TV apkalpe, un tauta sēdēja telpas pēdējās rindās. Liecinieku liecības bija tikpat dažādas kā viņi paši, bet visos gadījumos atklāja bijušo neatkarīgo Baltijas valstu pakāpenisko rusifikāciju un militarizāciju. Austiņas bija pieejamas, lai klausītos tulkojumu tām liecībām, kuras nebija angļu valodā. Tribunāls sēdēja divas dienas, klausoties liecinieku liecības un uzdodot jautājumus. Padomju Savienību oficiāli aicināja piedalīties un sniegt liecības, bet tā atteicās, kaut gan padomju prese bija klāt. Žūrija paziņoja savu atzinumu 26. jūlija pēcpusdienā. Tas bija vienas lappuses garš paziņojums angļu valodā: The Copenhagen Manifesto. Te izvilkums latviešu valodā: Baltiešu tribunāls Kopenhāgenā deklarē, ka kādreizējās neatkarīgās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okupācija ir spilgts piemērs internacionālo, publisko likumu un Padomju Savienības apstiprināto līgumu pārkāpšanā. Krievu masu imigrācija ir nopietni kaitējusi baltu identitātei un politiskai struktūrai, valodai, kultūrai, reliģijai, un pat vēstures mācība skolās ir cietusi no Padomju varas. Baltijas valstu militarizācija kalpo kā paliekošs atgādinājums par turpinošo draudu pasaules mieram. Baltu tautu pašnoteikšanās tiesības savā senču zemē ir jāatjauno. Ar šo Kopenhāgenas manifestu mēs deklarējam, ka patreizējā situācija Baltu zemēs ir kaitējoša miera un brīvības iespējām Eiropā un visā pasaulē. Demonstrācija un gājiens Tribunāls ilga divas dienas, bet jau pirmā dienā sākās paralēlas aktivitātes, saistītas ar Baltiešu brīvības un miera kuģa braucienu. Pēc atklāšanas notika demonstrācija Kopenhāgenas pilsētas laukumā. Televīzijas kameru priekšā krievu disidents Vladimirs Bukovskis uzrunāja lielo kopenhāgeniešu un baltiešu klausītāju pulku. Sekoja gājiens uz Padomju sūtniecību, nedaudz kilometru attālumā. Gājiena priekšgalā aiz karogiem 45 nesēji cietumnieku strīpainos kreklos nesa melnu ķēdi, kas simbolizēja baltiešu nebrīvi. Katram nesējam bija attiecīgs gada skaitlis uzdrukāts uz krekla, tā pieminot katru no 45 gadiem, kas pavadīts nebrīvē. Sēru noskaņu piešķīra bungas, piesitot lēna marša ritmu. Citi plakāti ar fotogrāfijām pieminēja atsevišķus baltiešus, kuri vēl atradās apcietinājumā. Padomju sūtniecības priekšā nodziedāja visus trīs Baltijas valstu himnas. Baltiešu brīvības un miera kuģa dalībnieki izbrauca ar vilcienu no Kopenhāgenas 25. jūlija naktī un ieradāmies Stokholmā agri nākamā rītā. Turpinājums 12. lpp. FOTO Gunārs Nāgels

12 Laikraksts Latvietis 12. lpp Ceturtdien, gada 29. jūlijā BBMK 25 Turpinājums no 11. lpp Mēs aizņēmām pusi no vilciena. Kuģis izbrauc Pats kuģa brauciens sākās 26. jūlija vēlā pēcpusdienā no Šepsbronnas (Skeppsbronn) ostas, kas atrodas Stokholmas vecpilsētas salā. Izbraukšana aizkavējās, jo telefoniski bija policijai un presei pieteikts, ka uz kuģa esot bumba. Policijai ar suņiem bija jāpārmeklē viss kuģis. Pavadītāju bija daudz ar karogiem, tautas tērpos, kā arī televīzija. Kuģī līdzi brauca daudz preses pārstāvju, kā arī vairākas televīzijas komandas. Brauciena dalībnieku skaits bija 370. Angļu BBC pat gatavoja 40 minūšu garu dokumentālo filmu par trīs Anglijas baltiešu jauniešu pārdzīvojumiem kuģa braucienā. Latviete filmā ir Paulīne Reimere. Tikai pēc pusnakts mēs atstājām zviedru salu arhipelāgu un devāmies Baltijas jūrā dienvidu austrumu virzienā, lai apbrauktu Gotlandes ziemeļu krastu un tuvotos Lietuvai. Piemiņas brīdis Sestdienas agrā rītā bija piemiņas brīdis Gotlandes tuvumā, atceroties visus, kuri miruši nesekmīgi mēģinot sasniegt tās krastus no Baltijas jūras austrumu krasta. Ap pusdienas laiku, kad bija paredzēts būt Lietuvas krastu tuvumā, Pasaules lietuviešu jaunatnes apvienības priekšsēdis Gintaras Grušas nolasīja ziņojumu presei. Latviešu tulkojums: Padomju Savienība ir uzstādījusi vēl vienu žogu starp mums un tautu mūsu okupētajā tēvzemē, Lietuvā. Viņiem ir izdevies mainīt mūsu kuģa kursu. Pirms divām stundām mums paziņoja, ka ir saņemts radio brīdinājums par zemūdens kabeļu likšanu pie Lietuvas ziemeļu robežas, tā pataisot to par nedrošu zonu. Kuģa pārvalde ir nolēmusi ņemt šo brīdinājumu vērā, un mēs esam pagriezušies ziemeļu virzienā. Mēs uzskatam šo brīdinājumu kā vēl vienu mēģinājumu traucēt šo mierīgo braucienu. Sevišķi liela vilšanās ir lietuviešiem uz kuģa. Šis būtu vairākiem tuvākais, kad viņi bijuši savas tēvzemes smiltīm. Līdz ar to, brauciena tālākais dienvidu punkts bija, apmēram, iepretim Ventspilij, un palikām samērā tālu no krasta. Lietuvieši tomēr noturēja savu ceremoniju, nodziedāja arī Lietuvas valsts himnu. Puķes izkaisīja Baltijas jūras ūdeņos. Kuģa programma Kuģa programmā bija referāti un dažādas paneļdiskusijas, kā arī koncerti. Pērs Almarks, bijušais Zviedrijas kabineta ministrs, atgādināja, ka Tallina ir Stokholmai tuvākā galvaspilsēta, un Baltijas valstu neatkarības gados bija tikpat parasti braukt ar kuģi uz kādu Baltijas republiku, kā kāpt vilcienā uz Goteborgu. Viņš arī bija Baltiešu tribunāla žūrijas loceklis un teica, ka lēmums Kopenhāgenā bija solījums: Mēs nekad neaizmirsīsim. Viņš uzsvēra kāda Aušvicas pārdzīvotāja teikto, ka: Klusums vienmēr palīdz slepkavai, ne upurim. Viņš apgalvoja, ka cilvēki Padomju Savienībā dzīvo citā planētā, totalitārā planētā, šī gadsimta perversā radījumā. Braucienā piedalījās vairāki pār- stāvji no dažādām Zviedrijas politiskām partijām, bet neviens no valdošās Sociāldemokrātiskās partijas. Atis Lejiņš, Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas aktīvs loceklis paskaidroja, ka oficiālais iemesls, ko viņam sniedzis Zviedrijas Sociāldemokrātiskās partijas Starptautiskais sekretārs Gunārs Stenars ir tas, ka Zviedrija atzīst Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā, un tāpēc valdības locekļi nevar piedalīties braucienā. Latviešu ceremonija Dažas stundas pēc lietuviešu ceremonijas, kad bijām pabraukuši vēl kādu gabalu ziemeļu virzienā, notika līdzīga latviešu ceremonija. Pēc divu meiteņu tautas dziesmu dziedājuma, Baiba Rubesa uzrunāja Latviju: Latvija, mīļā, dārgā, Tev ir nodarīta liela netaisnība. Un pasaules lielās varas parasti šo netaisnību noklusē un Turpinājums 13. lpp.

13 Ceturtdien, gada 29. jūlijā Laikraksts Latvietis 13. lpp BBMK 25 Turpinājums no 12. lpp aizmirst. To dziļi izjūtam šovakar, nonākuši tik tuvu Taviem krastiem. Mūsu vidū ir daži, kas dzimuši Tavās robežās. Lielākā daļa dzimusi Rietumos. Tāpēc tikai nedaudzi mūsu starpā Tevi pazīst labi. Daži bijuši pa nedēļai vai mēnesim ciemos, bet no tā nerodas dziļa pazīšana, tikai iespaidi, sajūtas. Mēs par Tevi lasām, mēs Tevi dzirdam, mēs Tevi vērojam. Bet galvenais, mēs Tevi mīlam un par Tevi rūpējamies. Un mums tik ļoti sāp, ka Tev ir darīts pāri. Bet sāpes var cilvēku ietekmēt divējādi: no vienas puses, tās var cilvēku sagraut, no otras puses viss, kas nesalauž, stiprina. Sāpes spēj kaldināt jaunu, pozitīvu spēku. Un tā ar sāpēm, Latvija, bet arī ar darba spēku esam nonākuši pie Taviem krastiem. Ai, bāliņi, ai, bāliņi, Ņem zobenu rociņā, Ņem zobenu rociņā, Sargā savu tēvu zemi! aicina tautas dziesma. Tomēr, mēs, latvieši esam viena no retām tautām, kas necildina karā iešanu. Mēs mūžiem cauri dziedam ar minorā noskaņotām melodijām par to, ka ejam karā vai nu aizstāvēt savu zemi, jeb cīnīties citu tautu karos. Tāds liktenis ir mums pat šodien, kad, Latvija, Tavi jaunie dēli krīt svešas varas vārdā Afganistānā. Tavi ārpus Latvijas dzimušie bērni ir krituši svešas varas vārdā Vjetnamā un Korejā. Mēs zinām, ka mūsu tēvi un tēvu tēvi Tev izkaroja brīvību, ko svešas varas milzīgais pārspēks Tev atkal atņēma. Kā mūsu mātes un tēvi, arī mēs stāvam par Tavu brīvību un neatkarību. Divdesmitais gadu simtenis mums ir daudz iemācījis par kariem. Karš ir Latviešu ceremonija. FOTO Gunārs Nāgels vienmēr necilvēcīgs. Šodienas karš ir necilvēcīgs vārda īstajā nozīmē, jo tas draud iznīcināt pašu cilvēci. Cīņa ar kara ieročiem, Latvija, novestu pie cīņas ar kodolieročiem. Tad ne tikai Tu izgaisīsi. Izmirs cilvēce. Paliks beigti tuksneši. Valdīs kodolu ziema. Mēs zinām, ka Tavās robežās svešas varas rokās atrodas šie velnišķīgie ieroči. Tāpēc cīnāmies par mieru. Visā pasaulē. Mūsu laikmeta visspēcīgākais brīvības ierocis ir vārds. Vārds un attēls. Iespiestais vārds, pārraidītais vārds. Un ar fotogrāfijas un televīzijas palīdzību cilvēku redzes atmiņās iemūžinām ainas un tēlus uz ilgu laiku. Rietumos saka, ka viens attēls vērts tūkstoš vārdu. Pirms trim nedēļām liela pasaules daļa tēlos, vārdos un dziesmās uzzināja par badu Āfrikā un attiecīgi atsaucās. Līdzīgu spēku meklējam Baltiešu brīvības un miera kuģa braucienā. Nevēlamies cīnīties ar zobenu, bet ar garu. Jānis Rainis, pats ilgus gadus trimdinieks, mūs aprakstīja šādi: Mēs esam tekošs ūdens. No zemes uz zemi mēs ejam. Mēs visur miglotu valgumu lejam Un visur atstājam zaļošas druvas, Kas citiem tālas, tās mums ir tuvas. Un atkal tālāk mēs ejam, Mēs, tekošais ūdens. Ūdens ir stiprs. Tas spēj izsaukt plūdus. Ūdens ar laiku sadrupina cietāko akmeni. Mūsu ūdens spēks sastāv no lāsītēm, kas nākušas no dažādām pasaules malām un šovakar saplūst kopā pie Tevis. Mēs esam tik dažādi kā lietus lāses, rasas lāses, kūstošs ledus. Šīs dažādās lāses ar vārdiem un attēliem cenšas uzburt vētras mākoņus, lai visi dzirdētu lielo pasaules pērkonu runājam arī par Tevi, Latvija. Rīga, Madona, Kuldīga un Liepāja: vai jūs mūs dzirdat? Mēs stāvam uz kuģa Baltijas jūrā, pasaules acis vērstas uz mums, pasaules ausis klausās. Jo arī mēs, latvieši, esam pasaules pilsoņi. Mēs prasām mieru, Mēs prasām brīvību, Mēs prasām cilvēku tiesības visām apspiestām tautām. Visā pasaulē. Māte Latvija, Tev mēs dodam sevišķu solījumu: Mēs Tev solām savu spēku, Mēs Tev solām savu neatlaidību, Mēs Tev solām savu uzticību, Un pāri visam, mēs Tev solām savu mīlestību. Padomju karakuģis Sestdienas vakarā pusdeviņos redzējām igauņu bāku Hījumā salā. Mēs bijām, apmēram, 25 km no Igaunijas krasta un 5 km no mums, Igaunijas pusē pretējā virzienā, bet ar paralēlu kursu lielā ātrumā aizbrauca kāds kuģis. Tas apgriezās un turpināja braukt mums blakus, it kā turot sardzi 5 km attālumā. Lietpratējs šo kuģi identificēja kā Šeršeņu, kas ir Padomju flotes ātrā uzbrukuma laiva. Pēc kādas pusstundas tā pienāca mums daudz tuvāk. Uz Brīvības kuģa valdīja satraukta gaisotne, un vairāki cilvēki sapulcējās uz mazā klāja blakus kuģa komandtiltam. Kuģa radars uzrādīja vairākus kuģus visos virzienos. Daži, bet ne visi, bija kravas kuģi. Ar lielāku ātrumu varēja atšķirt militāros kuģus. Tieši mums priekšā uzradās kāds mazs padomju traleris, kas netaisījās kustēties sānis. Mēs tam pabraucām garām ar tikai pāris simts metru atstarpi. Presi uztrauca daudzie kuģi, kuri sāka parādīties, un daži, kuri bija paredzējuši atstāt braucienu Helsinkos, tomēr nolēma to turpināt līdz atgriešanos Stokholmā. Kapteinis Baltiešu brīvības un miera kuģim bija aizliedzis pacelt baltiešu karogus internacionālajos ūdeņos, izņemot trīs baltiešu ceremoniju laikā. Kad mēs ieraudzījām Padomju ātro uzbrukuma laivu, pāris Latvijas karogi tika pacelti, bet kuģa apkalpe nodrošināja, ka tos tūliņ novāktu. Kuģa īpašnieks arī brīdināja, ka, ja kāds mestu kaut ko pāri bortam, kā, piemēram, balonus vai skrejlapas, tad kuģis tūliņ apgrieztos un dotos taisnā ceļā atpakaļ uz Stokholmu. Viņš aizliedza ņemt uz borta hēlija balonus, apgalvodams, ka tas ir bīstami. Kā zināms, hēlijs ir viens no drošākām substancēm. Igauņu ceremonija Ap pusnakti bija igauņu ceremonija, kaisot ziedus jūrā, un nakts laikā ziedi atspīdēja krītot un guļot ūdenī. Kuģis bija apstājies, un daudzie ziedi ilgi peldēja pie kuģa. Helsinki Helsinkos iebraucām astoņos no rīta, un nodziedājām Finlandija, kamēr kuģis pietauvojās. Sagaidītāju pulks bija liels par spīti tam, ka iebraukšanas vieta bija mainīta no iepriekš paredzētās pasažieru ostas pilsētas centrā uz preču ostu nomalē. Prese ieradās kuplā skaitā. Tā piedalījās Eiropas Drošības un sadarbības konferencē Helsinkos, un kuģa brauciens bija jau kļuvis par lielām ziņām. Publicitāte zviedru un somu presē bija ārkārtīgi liela, jo nekas līdzīgs nekad nebija noticis. Pat demonstrācijas Somijā notiek ļoti reti. Gājiens sastājās un devās no ostas uz Igaunijas valsts celto pieminekli, kas ir veltīts somiem, kuri karoja Igaunijas brīvības cīņās gadā. Helsinkieši stāvēja ielas malās, aplaudēja, daudzi nāca līdz, daži bija tik aizkustināti, ka raudāja. Netrūka arī televīzijas kameru. Gājiena priekšgalā nesa Somijas karogu, kam sekoja trīs baltiešu karogi un 45 cilvēki cietumnieku Turpinājums 14. lpp.

14 14. lpp Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 29. jūlijā Gājiens Helsinkos preses un policijas pavadībā. BBMK 25 Turpinājums no 13. lpp kreklos. Pēc tam visi pārējie. Šoreiz gājām dziedādami. Krievu disidents Vladimirs Bukovskis bija viens no runātājiem pie pieminekļa. Šis gājiens bija pirmā pretpadomju demonstrācija Somijā 17 gados. Pēdējais notika gadā sakarā ar notikumiem Čehoslovākijā. Te arī nodziedāja Igaunijas himnu, kurai ir tā pati melodija kā Somijas himnai. Pēc kāda laika demonstranti sapulcējās Padomju sūtniecības tuvumā. Mēs netikām pilnīgi klāt, jo somu policija stingri aizliedza sūtniecībai tuvoties. Pāris padomju mašīnas ar diplomātu numuru zīmēm tuvojās demonstrācijai, un tad lielā ātrumā brauca prom. Gājienam uz pieminekli un ceremonijai bija somu iestāžu atļauja, bet sapulcei pie sūtniecības nebija atļaujas. Pēc dziedāšanas un saukļu skandēšanas demonstrācija izklīda mierīgi, kaut gan dažu demonstrantu apcietināšana iekļuva Zviedrijas televīzijas ziņās. Jaunieši kopsapulce Kuģis izbrauca vēlāk tai pašā pēcpusdienā. Baltiešu jauniešu kopsapulce atpakaļ brauciena laikā nolēma pastiprināt sadarbību un ievēlēja pārstāvjus, lai veicinātu sadarbību baltiešu jauniešu starpā. Viens ierosinājums šai sanāksmē bija izmantot sekmīgo Band Aid plati un Live Aid koncertu, un sarīkot Baltic Aid (Baltiešu palīdzības) koncertu Gotlandē pēc, apmēram, trim gadiem. Stokholmā Ierodoties atpakaļ Stokholmā pirmdienas rītā, mūs sagaidīja daudz cilvēku, ieskaitot vairākas tautas deju kopas, kuras ostā dejoja tautas dejas. No šejienes kilometra garš gājiens, kuru atkal vadīja cietumnieki ar ķēdēm, sēru bungu pavadījumā gāja pa Stokholmas ielām uz demonstrāciju Ierašanās Stokholmā pēc brauciena. FOTO Gunārs Nāgels pilsētas laukumā, Sergels Torg. Tanī pašā dienā bija ekumeniskais dievkalpojums (ar žīdu līdzdalību) Svētās Klāras baznīcā Stokholmas centrā, kam sekoja PEN kluba literārs vakars Stokholmas universitātes Allhusetā. Nākamās divās dienās Allhusetā Baltijas nākotnes seminārs (Baltic Future Seminar) apsprieda stāvokli Baltijas republikās. Šis bija zīmīgs seminārs, jo piedalījās augsta ranga referenti, to skaitā pāris pulkveži no Zviedrijas Kara koledžas. Otrdienas vakarā bija baltiešu folkloras uzvedums Eriksdalshallenā dienvidu Stokholmā. Pēdējais notikums Baltiešu brīvības un miera kuģa brauciena programmā bija lielā balle trešdienas vakarā, 31. jūlijā. * * * Pēcvārds Ja ziņas par pašu Brīvības un miera kuģa braucienu ir jau labi zināmas un ierakstītas vēstures grāmatās, tad mazāk aprakstīti ir notikumi pēc tam. Turpināšu šo stāstījumu ar maniem piedzīvojumiem pāris dienas vēlāk. Nākamā dienā pēc Baltijas nākotnes semināra beigām piebiedrojos tūristu grupai, kas brauca uz Latviju. Sekojām parastam maršrutam ar lielo Silja līnijas kuģi pa nakti no Stokholmas uz Helsinkiem. Bija īpatnēja sajūta, tik ātri atgriezties Helsinkos, bet šoreiz kā tūristam. Pārsēdāmies padomju kuģī Georgs Ots, un turpinājām ceļu uz Tallinu, kur ieradāmies pēc nedaudz stundām. Padomju muita mēdza būt daudz rūpīgāka kā Austrālijas muita, un šis nebija izņēmums. Viss gāja samērā labi. Nebija jautājumu vai iebildumu pret manu video kameru un video lenti. Likās, ka varēšu tūliņ doties tālāk, bet tad... Baltiešu brīvības un miera kuģa brauciens bija sagatavojis dažādus suvenīrus, to starpā brūnas pildspalvas ar baltu uzdrukātu tekstu Baltic Peace and Freedom Cruise un zīmējumu daļu no ķēdes. Es biju paņēmis līdz pāris šādas pildspalvas. Kad muitnieks tās atrada, tad gaisotne uzreiz izmainījās. Tika atsaukta augstāka persona citā uniformā, un man lika iztukšot visus koferus un somas. Katra lieta tika sīki pārbaudīta, un visi papīri izšķirstīti. Man atkārtoti prasīja, kur esmu dabūjis tādas pildspalvas. Vienīgā atbilde, ko sniedzu, bija, ka kādās viesībās Stokholmā kāds man nezināms cilvēks tās dalīja. Likās, ka labas pildspalvas, un tāpēc arī dažas paņēmu. Tagad atgriezās pie video lentes, un prasīja, lai parādu, kas tur ierakstīts. Viņi paši to nevarēja pārbaudīt, ja tā bija Beta sistēmas lente, kas Padomju Savienība nebija lietošanā. Es arī nevarēju pierādīt, ka lente ir tukša, jo mana video kamera, Sony Betamovie, varēja tikai ierakstīt video lentes, un ne tās atskaņot. Video lenti atņēma, bet video kamera man palika. Tad atrada vēstuli angļu valodā no Austrālijas valsts radio stacijas 3EA, kur es gatavoju radio raidījumus latviešu valodā. (3EA bija priekštecis SBS Radio, un pārraidīja Melburnā daudzās valodās. Tās lozungs bija Etniskās Austrālijas balss The Voice of Ethnic Australia). Vēstule bija no 3EA radio vadības adresēta Latvijas Radio, lai iepazīstinātu ar mani. Sekoja daudzi jautājumi par 3EA radio un manu lomu tur. Vēstule aizgāja, un es to vairs neredzēju. Varu tagad atzīties, ka čaklie muitnieki tomēr neatrada vairākas nopietnākas lietas, to starpā fotogrāfijas no Baltiešu brīvības un miera kuģa brauciena, kā arī detalizētākas fotogrāfijas no semināru dalībniekiem izraidītiem disidentiem un citiem nevēlamiem cilvēkiem. Ja arī kāds nepazītu šos cilvēkus, tad viņiem bieži bija skaidri redzami vārdu zīmītes, gan piespraustas, gan lielākas, semināra laikā uz galda uzliktas. Kad pēc pāris stundām tiku izlaists, tad apjēdzos, ka mana tūrgrupa visu šo laiku gaida autobusā aiz robežpunkta. Daži bija noraizējušies, ka mani vairs neredzēs, bet citi bija dusmīgi par kavēšanos. Bez starpgadījumiem ar autobusu nokļuvām Rīgā, kur manas fotogrāfijas izraisīja lielu interesi. Jāsaka, ka līdz tai reizei nebiju tik ilgi kratīts PSRS robežpunktā, bet, ka tas nebija nekas, salīdzinājumā ar vēlāku gadījumu Polijas-PSRS robežā Brestā, kad ar mašīnu vedām, starp citu, fotokopētāju pretestības kustībai. Bet tas ir stāsts citai reizei. Gunārs Nāgels FOTO Gunārs Nāgels