NR gada 2. decembrī TĪMEKLĪ

Transcription

1 LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Laikraksts NR gada 2. decembrī TĪMEKLĪ Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Valsts svētkiem seko skolas svētki Melburnas Latviešu vidusskolas gada noslēgums MLV skolotāji un skolnieki. 1. rindā no kreisās: Laura Kāŗkliņa, Monika Šarpe (Sharpe), Laima Ziedare. 2. rindā no kr.: Anika Padoma, Sintija Kaņepe, Kārlis Ziedars, Kārlis Brēmanis, Ineta Padoma. Baiba Metuzāle-Kangere atgriežas Melburnā sabiedrības un draugu klēpī Svētdien, 29. novembrī Melburnas Latviešu namā pulcējās ap 30 interesentu smelt papildus zināšanas no šā gada 18. novembra svētku viešņas profesores Baibas Metuzāles-Kangeres. Baibas svētku runu cikls Austrālijas latviešu centros bija noslēdzies, un Melburnas tautieši nepacietīgi gaidīja izdevību vēlreiz tikties ar bijušo melburnieti. Sarīkojuma veids šoreiz nebija kā priekšlasījums publikai, bet kā saruna starp erudītiem domubiedriem. Baibu intervēja Dr. Astrīda Felana (Phelan). Intervija tika novadīta neformālā veidā, visiem sēžot draudzīgā apļa veidojumā. Dr. Felana ievirzīja sarunu gan par valodas jautājumiem, gan par Baibas akadēmisko karjeru vairākās zemēs un sistēmās. Jautājumi bija saistoši, izraisot Baibas domas par līdz šim neiztirzātiem tematiem. Uz jautājumu par to, kādā veidā latviešu valoda Austrālijā mainījusies beidzamo 30 gadu posmā, kopš Baiba atstājusi Austrāliju, Baiba izcēla to momentu, ka dēļ pastiprinātiem kontaktiem ar Latviju, viņas uztverē valoda bija atdzīvināta un uzlabojusies. Šķiet, ka šis secinājums būtu jāuzņem tādā kontekstā, ka Austrālijas viesošanās laikā Baibai apkārt pārsvarā bija tautieši, kuriem rūp latvietība un latviešu valodas piekopšana. Ļoti saistošs bija arī Baibas stāstījums par savu darbu Baltijas pētniecības centrā Stokholmā, kura dēļ viņa pārcēlās no Vācijas uz Zviedriju, un par darbu, kuru viņa veic Valodas komisijā Latvijā Ḋr. Felanas jautājumi Baibu iepriecināja, jo tie bija no svaiga leņķa; savukārt publika ļoti novērtēja iespēju gūt vēl plašāku ieskatu bijušās melburnietes, sabiedriskās darbinieces un draudzenes dzīvē pēc Melburnas atstāšanas gadā. Laiks pagāja ātri, un intervijas noslēgumā publikai bija iespēja vaicāt jautājumus. Jautājumi ritēja viens pēc otra, cits dedzīgāks, cits mierīgāks. Sarīkojuma (vai pasākuma?) noslēgumā rīkotāji bija parūpējušies par uzkodām un atspirdzinājumiem. Ap Baibu arvien pulcējās zinātkārie, līdz pēdējais galdauts bija novākts! Jauka un vērtīga pēcpusdiena! Paldies Baibai! Paldies rīkotājiem! Anita Andersone, kas Baibu pazīst kopš savas bērnības un kas priecājās par pilnvērtīgu, sirsnīgu sarīkojumu. FOTO Ivete (Yvette) Kāŗkliņa Melburnas Latviešu vidusskolas gada noslēguma akts notika sestdien, 29. novembrī Melburnas Latviešu namā. Aktu atklāja mācītāja Alda Elberta vadītais svētbrīdis, kurā māc. Elberts norādīja, ka lūdzot Dievu, tas jādara patiesi un jādomā, ko lūgšana īsti nozīmē, piemēram, lūdzot Tavs prāts lai notiek. Pārskatā par skolas darbību skolas vadītājs Kārlis Brēmanis minēja, ka MLV darbojas divas kārtējās klases un divas valodas klases, kuras vada skolotāji Anda Banikosa, Sintija Kaņepe, Anika Padoma un Kārlis Brēmanis. Viņš izteica pateicību audzēkņiem par atsaucību un par jauko gaisotni skolā; skolotājiem par darbu, it sevišķi skolotājām Andai Purenai un Elīnai Poikānei, kas apstākļu dēļ aizgāja no skolas darba. Bibliotekārei Aijai Grosai paldies par lielo darbu, kārtojot grāmatas un gatavojot mācību vielu! Skola ir pateicīga Latviešu nama kooperatīvam par telpām un nama pārvaldniecei Birutai Fladai (Flood) par gādību un izpalīdzību. Nama Dāmu kopa katru sestdienu gatavo audzēkņiem un skolas darbiniekiem pīrāgus, smalkmaizītes, kafiju, tēju to visi ļoti novērtē. Ineta Padoma kuplināja sarīko jumu ar vijoles solo, spēlējot H. Eklesa (H. Eccles) skaisto Largo. Izdalot liecības, skolotāji izteica prieku par cītīgiem, jaukiem jauniešiem. Latviešu organizāciju pārstāvji nesa sveicienus skolai un vēlēja gaišu nākotni. MLV ir ļoti pateicīga par organizāciju morālisko un materiālo atbalstu. Pēc akta dalībnieki pakavējās pie kafijas galda. Saturs K.B. Austrālijas ziņas 1, 3, 4, 5, 6, 7 Baibas Metuzāles-Kangeres svētku runa 2, 12, 13, 14 Redakcijā 3 Latvieši pasaulē 4, 7 Kultūras dienas 8 Kultūra un politika 9 Latvijas ziņas 10 Jura Kažas komentārs 10, 11 Lasītāja vēstule 11 Datumi 14, 15 Atceries? 15 Sarīkojumi un ziņojumi 16

2 2. lpp. Laikraksts Latvietis Otrdien, gada 2. decembrī Latviešu valoda jaunajā gadsimtā Baibas Metuzāles-Kangeres Latvijas valsts svētku aktu runa Austrālijas lielpilsētās G o d ā j a m i e svētku viesi! Ļoti priecājos būt kopā ar Jums Latvijas jubilejas gadā. Apsveicu rīkotājus ar tēmas izvēli, izceļot latviešu valodu kā degpunktu Latvijas deviņdesmitgadu atzīmēšanas reizē, apzinādamies mūsu valodas būtisko nozīmi latviešu identitātes attīstībai, mūsu tautas un kultūras pastāvēšanai. Mēs visi vēlamies šo valodu sargāt un kopt, būt lepniem uz to kā pasaules valodu, kas nav izmirusi laika tecējumā. Lai arī Latvijas nesenā pagātne ir bijusi piesātināta ar grūtiem un smagiem pārbaudījumiem, kas sadrumstaloja latviešu kopienu, to izkaisot pa plašās pasaules malām, tas ir pārdzīvots un izdzīvots, tagad jāskatās uz priekšu. Šīs runas virsraksts ir: Latviešu valoda jaunajā gadsimtā. No visiem gadsimtiem, kuros runāta latviešu valoda, šis ir pirmais, kuru iesākam ar savu valsti. Ja metam skatu atpakaļ uz pagājušā gadsimta sākumu, tad apstākļi, kādos latviešu valoda eksistēja, nesolīja labāku nākotni nekā šodien. Tagad mums ir valsts valoda un likumdošana, kas ar likuma spēku gādā par latviešu valodas lietojumu, vairāki valsts institūti un aģentūras, kas veicina valsts valodas likuma ievērošanu praksē. Šodien, latviešu valodu māca vairākās universitātēs un augstskolās Latvijā, ne tikvien Rīgā. Tiek sagatavoti latviešu valodas skolotāji, latviešu valodu māca un pēta, latviešu zinātnieki aktīvi piedalās pasaules zinātnes apritē un baltu valodas māca kā akadēmisku priekšmetu vairākās Eiropas un atsevišķu citu valstu universitātēs. Progress ir bijis milzīgs, bet, ja tas tā nebūtu, tad būtu iemesls raizēm, jo mūsdienu specifika ir nežēlīga pret mazu tautu vājībām. Aprakstot valodas nākotnes perspektīvas, nevaram neko citu darīt, kā aplūkot pagājušo. Lai izprastu, kādēļ latviešu valoda šodien ir tāda, kā tā ir, tad gudrāki tiksim, izsverot un izvētījot pagātni. Tādēļ izvēlējos tematu, kas skan Latviešu valoda jaunajā gadsimtā, un to traktēju kā fenomenu, kur valstiskumam, ko šodien atzīmējam, ir izšķiroša loma arī mūsu valodas attīstībā. Zīlēt nākotnes scenārijus bez šī skata atpakaļ, manuprāt, būtu lieka teorizēšana. Tā sākšu ar laikposmu pirms pirmā pasaules kara, kur latviešu valodas jomā, es izcelšu trīs momentus kā īpaši svarīgus: latviešu valodas standartizācija; terminoloģijas attīstība, kas saistīta ar svešvārdu ieviešanu latviešu valodā; un latviešu valodas ortogrāfijas problemātika. Vissarežģītākais ir standartizācijas process, jo tas nav tikai valodniecisks, bet arī socioloģisks. Standartizēt valodu nozīmē izvēlēties vienu valodas variantu kā to, kuru tauta atzīst par savu savstarpējo sazināšanās līdzekli. Tas nozīmē, ka tai jāupurē paša dialekts, kas savukārt tādējādi zaudē prestižu. Viens no atmodas laikmeta lielajiem atklājumiem bija, ka Latvijas ģeogrāfiskajā teritorijā, latvieši savstarpēji sapratās, arī ja visi nerunāja uz mata vienādi, pastāvēja reģionālas atšķirības. Šis atklājums bija svarīgs tā iemesla dēļ, ka tauta caur to izjuta sirds dziļumos vienotības sajūtu, apzinoties, kā savu identitāti, par ko bija vērts cīnīties. Tad vēl nebija valstiskums īsti nosprausts kā gala mērķis, bet tauta rīkojās aiz intuīcijas. Izglītotie saprata, ka jāapkopo tautiskais mantojums. Sāka vākt folkloras materiālus, piemēram, Barons jau bija darbojies ar vērienīgo projektu savākt latviešu tautas dziesmas. No valodas viedokļa, bija jāapzina vispārīgā valodas aina un tā jāreģistrē, ne mazāk vērienīgs projekts. Pagājušajā gadsimta sākumā, divi spožākie latviešu valodnieki, Kārlis Mīlenbahs un Jānis Endzelīns, vasarās devās ekspedīcijās pa visu Latviju, pierakstīdami latviešu valodu, kāda tautā tika runāta, ievērojot variantus, zinātniski, resp., precīzi piefiksēdami visu, ko dzirdēja. Viņi savstarpēji bija vienojušies, ka Mīlenbahs krās un sakopos vārdus, bet Endzelīns liks lietā valodniecības atziņas, ko bija guvis studijās ārzemēs, un rakstīs gramatiku pēc tā laika zinātnes principiem. Kā jau minēju, process nebija tikai zinātniskas dabas vien. Tajā laikā, kad Latvijas valsts vēl nebija, tautai pašai bija jāorganizējas un darbība palika bez likuma spēka. Bez tam, darbs nesākās no tukšas vietas: latviešu valodai jau bija sava rakstība kopš divarpus gadsimtiem, arī savas gramatikas. Tās rakstīja baltvāciešu garīdznieki, sekojot Lutera mācībai, ka Dieva vārds jāsludina tautas valodā, nevis latīniski, kā pirms reformācijas laikmeta. Šis posms nobeidzās ar Augusta Bīlenšteina apjomīgo gramatiku divos sējumos. Pēc tam latviešu valodnieki pārņēma savās rokās latviešu valodas aprakstīšanu un pētīšanu. 19. gadsimtā baltvācieši ticēja sociālai hierarhijai, kas latviešiem piešķīra zemnieka lomu, no kuras būtu pretdabiski izkļūt. Viņi sevi uzskatīja par kultūras nesējiem (Kulturträger) un izglītotu latvieti dēvēja par neiedomājamu parādību (ein Unding). Daudzi latvieši pievienojās šim uzskatam un, lai sevi varētu turēt par kultūras cilvēku, pārtautojās, kļūdami par t.s. kārklu vāciešiem. Tomēr izglītība nesa arī apziņu par savu būtību, un radās tautas kustība, kas izrādījās nenovēršama. Jāmin, ka toreiz Rīga bija pilsēta, kur pārstāvēti dažādu tautu grupējumi. Sabiedriskā un ekonomiskā dzīve, tajā laikā ļoti straujā attīstības posmā, risinājās vāciski. Cara valdība saskatīja draudu ekonomiski spēcīgās baltvāciešu grupas ietekmē un uzsāka rusifikācijas procesu, lai lauztu septiņsimt gadu ilgās lokālās varas struktūras. Šāda rīcība, kas jauca ierasto iekārtu, paradoksāli veicināja latviešu organizēšanos paradoksāli, jo latvieši arī bija pakļauti rusifikācijas procesam visaugstākā mērā, it īpaši Latgalē. Paraugs latviešu darbībai balstījās uz tradicionālām struktūrām, resp. vāciskām pēc dabas. Ja ilgus gadus darbojās Lettische litterärische Gesellschaft, tad latvieši dibināja Rīgas latviešu biedrību (RLB) ar zinību komisiju, kuras paspārnē nodibināja īpašu nozari veltītu valodai g. Vispirms to vadīja Kārlis Mīlenbahs un vēlāk Jānis Endzelīns. Tajā darbojās galvenokārt latviešu valodas skolotāji; socioloģiska piezīme, šī grupa sastāvēja visnotaļ no vīriešiem! Viņu lielā rūpe bija gādāt par latviešu valodas mācības materiāliem un latviešu valodas skolotāju izglītību. Vēl jāmin, ka tajā laikā preses un publikāciju darbība bija uzplaukusi. Izdevēji rakstīja latviski pēc intuīcijas, Turpinājums 12. lpp. Published by Sterling Star Pty Ltd ABN Redakcija / Editorial Office: PO Box 6219 SOUTH YARRA Vic AUSTRALIA Tel/fakss: (03) redakcija@laikraksts.com Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena izdrukātam laikrakstam: $35 par 10 numuriem ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz Sterling Star Pty Ltd vārda. Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: Sterling Star and individual authors All rights reserved. Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt.

3 Otrdien, gada 2. decembrī Laikraksts Latvietis 3. lpp. Redakcijā Sveicināti, lasītāji! Arī šoreiz neizdevās iesūtītos materiālus ietilpināt parastā 12 lappušu izdevumā. Atkal mums ir 16 lappuses, kurās turpinām Latvijas Valsts svētku reportāžas par svinībām gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē, gan Zviedrijā. Varam tikai priecāties, ka latvieši pasaulē tik vareni svinēja Latvijas 90. dzimšanas dienu, un šīs ziņas turpināsies arī nākamnedēļ. Pēdējos laikraksta numuros ir bijis mazāk ziņu no Latvijas. Tas nav ar nolūku mēs dodam priekšroku Austrālijas latviešu ziņām, jo tās citur neparādīsies. Bet ar visu vietas trūkumu šoreiz laikrakstā ir veltīta lielāka uzmanība vienai bēdīgai parādībai Latvijā. Proti, ziņas par cilvēku aizturēšanu par savu domu izteikšanu vai par joku teikšanu uz skatuves. Komentārus sniedz Juris Kaža, kuru daudzi atcerēsies kā aicināto Valsts svētku runu teicēju Austrālijā gadā. Vēl par to pašu tēmu var lasīt viņa šim jautājumam veltītā emuārā freespeechlatvia. blogspot.com. Mēs esam pateicīgi par daudzām redakcijā saņemtām vēstulēm, un gaidīsim arī atsauksmes par Baibas Metuzāles-Kangeres svētku runu, kuru publicējām nesaīsinātu. Mēs ar viņu vairākas stundas parunājām pēc Svētku aktu turnejas, un interviju ievietosim kādā nākamā laikraksta Latvietis numurā. Ir jau decembris pienācis, un pirmā Advente nosvinēta. Kur pazuda gads? Tūliņ būs klāt Ziemsvētki. Vai jūs jau esat pasūtījuši biļetes Kultūras dienām? Svinīgās pusdienas Sidnejā SLB sarīkojumā, Valsts svētkus sagaidot Tagad jau daudzus gadus sidnejieši atzīmē Latvijas Valsts svētkus ne tik vien ar aktu tieši 18. novembrī, bet arī ar Sidnejas Latviešu biedrības rīkotajām pusdienām iepriekšējā svētdienā, 16. novembrī. Pusdienas nav domātas ārējai reprezentācijai, bet gan, lai paši latvieši, kā tas jau sen ierasts, varētu draugu sabiedrībā atzīmēt nozīmīgos dzīves notikumus pie bagātīgi klāta svētku galda. Pusdienas ievadīja SLB valdes priekšsēdis Jānis Ronis, aicinādams, apmēram, 120 viesiem uzdzert Latvijai laimes un nodziedāt Nevis slinkojot un pūstot. Laikam SLB dāmu kopas čaklās darbinieces iepriekšējo nakti nebija nemaz gulējušas, jo svētku galdā tiešām pat visizsalkušākais gardēdis nevarēja pat iedomāties visu nogaršot, pat tad, ja gāja, kā daudzi to darīja, uzpildīt šķīvi trešo un pat ceturto reizi. Tā kā 90 ir jebkuram ļoti ievērojams gadu skaits, tad Sidnejas organizāciju apvienība nozīmīgo svētku atzīmēšanai bija aicinājusi viesos Latvijas Nacionālās operas solisti Evitu Zālīti-Raitumu un pianisti Santu Jākobsoni. Mākslinieces Sidnejā uzstājās 3 reizes: 18. novembra aktā, patstāvīgā koncertā un šajās pusdienās katrā ar pavisam cita veida programmu. Pusdienu programmas pirmā daļā bija vairāku ievērojamu komponistu tautas dziesmu apdares. Publikai it sevišķi patika Jāņa Mediņa Aiz ezera augsti kalni varbūt Evitas dzīvās izteiksmes iespaidoti! Īpašus aplausus arī izpelnījās Sidnejas komponista Eižena Freimaņa un mācītāja Pētera Laiviņa Mans baltais Dievs. Lielāka daļa no mūsu sabiedrības sasniegumiem balstās uz brīvprātīgu darbu un labprātīgiem ziedojumiem. SLB valdes loceklis Jānis Čečiņš īsi pakavējās pie Sidnejas Latviešu nama ciešās saistības ar 18. novembri tā pirkšana parakstīta g. 18. novembrī, zāle iesvētīta g. 18. novembrī un pirms 45 gadiem uz valsts svētkiem SLB valde, jauniešu ziedojuma ietekmē, dibināja nama izdaiļošanas fondu. Jānis Ronis paziņoja, ka arī šogad īpaši nozīmīgus ziedojumus SLB devuši Asja Everta un Ādolfs Ikaunieks, par ko klātesošie kā pateicību nodziedāja vienu no Asjas mīļākajām dziesmām: Lai nu paliek šoruden. Evita un Santa vēlreiz iepriecināja viesus šoreiz ar vieglām estrādes dziesmām. Visi varēja pārliecināties, ka kaut gan Evita ir nopietnās skatuves māksliniece, un Santa skolota klasiskā repertuārā, abām ir mīļas arī tās melodijas, kas tautā populāras. It sevišķi patika tās dziesmas, kad visi varēja dziedāt līdzi U. Stabulnieka Tik un tā un citas dziesmas gan no lapiņām, gan arī no atmiņas. Tā kā pusdienas bija nosēdušās, tad jubilejas kliņģeris, tortes un kafija bija pašā laikā! Jānis Čečiņš Augšējā bildē Santa Jākobsone un Evita Zālīte-Raituma. Apakšējā bildē no kreisās: SLB valdes priekšsēdis Jānis Ronis, Asja Everta, Ādolfs Ikaunieks, Inese Rone. Iesim brāļi mēs uz tirgu Pirksim pīrāgu un zirgu! Tautas deju uzvedums!

4 4. lpp. Laikraksts Latvietis Otrdien, gada 2. decembrī Kraistčerčas latvieši svin Latvijas Valsts svētkus 18. novembrī Latviešu namā Kraistčerčā (Christchurch), Jaunzēlandē tautieši pulcējas, lai atzīmētu Latvijas Republikas 90 gadu proklamēšanas dienu. Diena bija skaista un saulaina. Nams bija skaisti izgreznots ar svecītēm un ziediem Latvijas karoga krāsās. 18. novembris Kraistčerča ir bijis atzīmēts bez pārtraukuma jau 59 gadus. Šogad pirmo reizi viesojās prāvests Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) no Sidnejas, lai noturētu svētku dievkalpojumu. Kraistčerčā latviešu sabiedrība un aktivitātes ir saistītas ar draudzi, kurai pieder mazais latviešu namiņš. Dievkalpojumam bija iekārtots altāris uz mazās skatuves. Virs altāra piestiprināts draudzes locekļa taisītais bērza krusts. Prāvests svētrunā norādīja, ja liksim Dievu pirmā vietā, ja meklēsim vispirms Viņa valstību, tad patiesi piepildīsies mūsu sirds lūgšana Dievs Svētī, Latviju! Lūgšanās aizlūdzām par Latvijas Valsti, tās prezidentu, par latvju tautu gan Latvijā, gan ārpus tās. Pateicamies Dievam, ka varam vēl arvien Viņu pielūgt dzimtā valodā tik tālu no dzimtenes. Dievkalpojumu noslēdza, dziedot Latvijas Valsts himnu. Pēc dievkalpojuma telpas tika ātri pārkārtotas svētku aktam. Aktu vadīja draudzes priekšnieks Miervaldis Altments. Pēc īsas uzrunas noklausījāmies dažus apsveikumus. Latvijas Goda konsule Kraistčerčā Laila Jansone nolasīja Latvijas vēstnieka Induļa Bērziņa apsveikumu no Londonas. Pēc apsveikumiem uz lielā ekrāna tika parādīta Latvijas Prezidenta Valda Zatlera ieskaņotā 18. novembra runa. Tā noslēdzās ar Dievs Svētī, Latviju, ko visi atkal kopā nodziedājām. Aktam beidzoties, atkal ātri pārkārtoja zāli, un iesākās ļoti jauks saviesīgs vakars. Sēdāmies pie bagātīgi klātiem galdiem. Ēdieni bija sanesti groziņu veidā, un starp pīrāgiem bija arī briežu gaļas salāmi maizītes. Tās bija ļoti smeķīgas. Priekšnieks pierādīja, ka nav tikai labs runātājs, bet arī spēlē ģitāru un bandžo, un tā viņa pavadījumā dziedājām iemīļotās latviešu dziesmas. Tautieši bija saziedojuši mantas mazai loterijai, un tā arī bija daudz laimīgi vinnētāji. Vakars tika aizvadīts sirsnīgā, latviskā garā. Kaut gan Jaunzēlandē vispār palikuši maz latviešu, latvju gars ir dzīvs! Ludviks V. Prāvests ar draudzes priekšnieku Miervaldi Altmentu. Fotogrāfijā no kreisās: Latvijas Baznīcas Labdarīgs Tresta (LBLT) loceklis Visvaldis Bērziņš, LBLT Kasieris Andris Grīns, LBLT sekretāre un Sv. Māras Draudzes valdes (SMDv) sabiedrisko lietu vadītāja Sniedze Plesova, Latvijas Goda konsule Kraistčerčā Laila Jansone, prāvests Kolvins Makfersons (Colvins MacPherson), SMDv priekšnieka vietniece Guntra Gardinera, SMDv sekretāre Dace Grīna, LBLT priekšnieks un SMDv priekšnieks Miervaldis Altments. Zelta piekrastē atzīmē 18. novembri Austrālijas Baltiešu sadraudzības biedrība (Australian-Baltic Friendship Society) Zelta piekrastē (Gold Coast) Kaskādes dārzos (Cascade Gardens) 18. novembrī svinēja Latvijas neatkarības proklamēšanas 90. gadadienu. Biedrības priekšnieks Juri Strante sniedza mazu runu, atzīmējot šo jubileju. Katrs klātesošais bija dzimis pēc Latvijas neatkarības dienas, un katrs pēc kārtas pastāstīja, ko šī diena nozīmē viņam personīgi. Cerībā, ka mūsu tēvija pārdzīvos šajā jaunā pasaulē, visi kopīgi nodziedāja lai Dievs, svētī Latviju. JS

5 Otrdien, gada 2. decembrī Laikraksts Latvietis 5. lpp. Sidnejas Latviešu biedrības skolā Sidnejas Latviešu biedrības skola atzīmēja Latvijas valsts proklamēšanas svētkus ar dzimšanas dienas svinībām. Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zāli rotāja sarkanbaltsarkans karogs un īpaša Līsas Bruzgules cepta un dekorēta kūka, atzīmējot neatkarīgās Latvijas 90. dzimšanas dienu (skatāties pievienoto attēlu). Piemiņas brīdi sāka, klātesošiem nodziedot Latvijas Valsts himnu. Sekoja trīs skolnieku lasījumi par Latviju Aija Dragūna, Kaspars Mors (Moore) un Lelde Graudiņa pastāstīja klausītājiem, ko Valsts svētku svinēšana ar svētku kūku un svilpītēm viņi zin un ko viņiem nozīmē Latvija. Ir interesanti zināt, ka visiem trim bērniem ir bijusi iespēja apmeklēt Latviju tā nav kāds sapņu lolojums, bet vieta, kuru var apciemot un piedzīvot kā tūrisma nolūkos, tā ciemošanās ar radiniekiem un draugiem. Tad notika trīs zvaigžņu aizdedzināšana un kūkas griešana. Skolas vadītāja Māra More (Moore) izdalīja svētku kūku bērniem un skolas saimei, kamēr bērni dzimšanas dienas cepurītēs gavilēja, pūšot jautras svilpītes (skat. pievienoto attēlu). Nobeigšu šo rakstu ar Lel- des Graudiņas vārdiem: Latvija ir ļoti maza zeme. Tomēr ir ļoti mīļa man. Man ir tikai desmit gadiņi, bet Latvijai ir deviņdesmit gadi. Liels paldies visai skolas saimei par skaisti pavadīto 18. novembra piemiņas brīdi! Māris Bruzgulis Svinību kūka. Māra More (Moore) ar gavilētājiem. Kaspars Mors (Moore), Aija Dragūna un Lelde Graudiņa Latvijas deviņdesmitā gadadiena Brisbanē Austrālijā Brisbane Latvijas deviņdesmit gadu jubilejas svinību virknē bija pēdējā, tā, ka mēs jau bijām iejutušies un iesildījušies svētku noskaņā, lasot garās reportāžas avīzēs. Tieši svētku nedēļā Brisbane un apkārtne trīs naktis pēc kārtas piedzīvoja lielus negaisa un lietus nodarītus postījumus. Tādēļ baidījāmies, kāds būs mūsu svētku vakars piektdien, 21. novembrī. Bet diena bija maigi silta (tikai 30 C) un vakars kluss un rāms. Latviešu namā zāle bija skaisti greznota brīnumjaukiem, gariem un zeltainiem ziedošu orhideju zariem. Tas Brigitas Liepiņas darbs; viņa jau Brisbanes sabiedrībā ieguvusi izcilas telpu dekoratores slavu. Programmu vadīja LAAJ vicepriekšsēdis Kvīnslandē Dr. Arnis Siksna. Apsveicis klātesošos Valsts svētkos, viņš nolasa izrakstus no Valsts Prezidenta runas 18. novembrī pie Brīvības pieminekļa un konkursa Latvija 90 vārdos uzvarētājas jauniešu kategorijā Ievas Jaunbirzes dzejoli Skaistākā un labākā vieta, un pēc fragmentu lasījumiem no Jura Rubeņa Dāvana Latvijai kopīgi nodziedam Latvijas himnu. Iepazīstinot svētku runas teicēju, Arnis Siksna minēja, ka Baiba Metuzāle-Kangere jau īstenībā ir mūsu pašu cilvēks, kas ilgus gadus bijis prom. Sekoja viešņas svētku runa referāts par mūsu valodas attīstības gaitu, problēmām un vietu jaunajā gadsimtā. Man šķiet, ka profesores Metuzāles- Kangeres lieliskais referāts daudz ko noskaidroja, par ko pašlaik mūsu presē cīnās mūsu pašu valodnieki. Latvija tagad ir brīva valsts, kas pati veido un nosaka savu valodas pareizrakstību valodas likumā, kas jālieto oficiālos Ja biļešu pasūtījumus saņems pirms 7. dec., tad biļetes jums nosūtīs pa pastu un publiskos rakstos, vai nu tas mums patīk vai nē. Pēc referāta Arnis Siksna pateicas runātājai par izcilo priekšnesumu un saka arī lielu paldies ne tikai brisbaniešu, bet arī visu Austrālijas latviešu vārdā, jo no Brisbanes mūsu viešņas ceļš ved atpakaļ uz Latviju. Brisbanes Latviešu biedrības priekšniece Irēna Kūkuma pasniedz ziedus. Pēc svētku runas sekoja gadā Brisbanē nodibinātās Sabiedrības balvas pasniegšana. Pirms 40 gadiem šī balva bija radīta, lai parādītu atzinību ļoti sekmīgiem vidusskolas absolventiem, kā arī trešās pakāpes mācības iestāžu graduantiem. Tagad to piešķir sabiedriskiem darbiniekiem par darbu latviešu sabiedrībai. Šo balvu jau saņēmuši daudz mūsu tautiešu, un šoreiz tā bija piešķirta cilvēkam, kas gan daudz pat ļoti daudz strādā mūsu labā, bet nav dzimis latvietis, bet jaunzēlandietis Grejems Teilors (Graeme Taylor). Viņš jau pirms vairākiem gadiem kopā Turpinājums 6. lpp.

6 6. lpp. Laikraksts Latvietis Otrdien, gada 2. decembrī 18. novembra atceres Kanberā Kanberas Latviešu biedrības rīkotā Latvijas valsts proklamēšanas 90 gadu atcere notika šā gada 20. novembrī, Imanuela baznīcas zālē, Vodenā. Atceres aktu atklāja KLB priekšnieks Ēriks Ingevics. Savā uzrunā Ingevics teica, ka Latvija pašreiz pārdzīvo diezgan grūtu periodu kā saimnieciskā, tā politiskā ziņā un, kas var kļūt sliktāks, pirms tas paliks labāks. Šīs grūtības nav Latvijas valdības radītas, bet tās izsauc starptautiski notikumi, par kuriem Latvijai ir maza teikšana un kurus novērst nav Latvijas spēkos. Saimnieciskā ziņā Latvija ir skarta no pasaules finanšu krīzes, kas ir visā pasaulē. Tas padarīs dzīvi grūtāku Latvijas iedzīvotājiem. Viņš izteica cerību, ka pasaules lielās varas un vadošās starptautiskās finanšu organizācijas atradīs šīs krīzes atrisinājumu. Politiskā ziņā Latvijā lielu iespaidu ir atstājuši nesenie notikumi Gruzijā un Krievijas pieaugošā agresīvā nostāja pret kaimiņvalstīm it īpaši bijušām Padomju Savienības republikām. Cilvēki Latvijā ir norūpējušies par to, kas varētu notikt, ja Krievija nolemtu sūtīt savus tankus Latvijā, lai pasargātu krievu tautības nepilsoņus no diskriminācijas, kas pēc Maskavas domām Latvijā pastāv. Kad Latvija pievienojās NATO, tika pieņemts, ka piederība NATO saimei būs drošības garantija Latvijas nākotnei, un, ja kāda valsts apdraudētu Latvijas drošību, tad pārējās NATO valstis nāktu tai palīgā. Teorētiski tam tā vajadzētu būt, bet nav skaidrs, vai tas tā būs praksē. Šāda situācija vēl nav radusies, kad kāda ārvalsts uzbruktu kādai NATO dalībvalstij, tāpēc tam nav precedenta. Pazīmes rāda, ka starp NATO valstīm nav vienprātības šinī jautājumā. Ir valstis, kas uzskata, ka jebkādai agresijai pret kādu NATO dalībvalsti no Krievijas puses ir jāpretojas militāri, un šādā gadījumā ir jābūt kolektīvai militārai pretakcijai. Bet ir citas NATO valstis, kas grib izvairīties no militāras konfrontācijas ar Krieviju. Atliek cerēt, ka NATO valstis varēs panākt vienošanos šinī jautājumā un pieņems stingru principiālu nostāju, kas novērstu jebkādu avantūrismu no Krievijas puses. Noslēgumā Ingevics izteica pārliecību, ka ar laiku pašreizējās grūtības tiks pārvarētas, un Latvija turpinās savu attīstību un augšupceļu. Ingevica uzrunai sekoja video filmētā Latvijas valsts prezidenta Valda Zatlera 18. novembrim veltītā uzruna un Valsts himna. Turpinājumā svētku dalībnieki noklausījās Austrālijas ministru prezidenta Kevina Rada (Kevin Rudd) apsveikumu Austrālijas latviešiem un Latvijas goda konsula Jāņa Dēliņa sveicienus Kanberas latviešu saimei Latvijas valsts 90 gadu atcerē. Svētku runu teica Dr. phil. Baiba Metuzāle-Kangere (sk. pilnu tekstu šai numurā). Paziņojumus par balvām un atzinības rakstiem nolasīja KLB valdes No kreisās Egons Eversons, Baiba Metuzāle-Kangere, Ēriks Ingevics. loceklis Jānis Stambulis. Par ilggadīgu darbošanos Kanberas latviešu sabiedriskā dzīvē LAAJ atzinības rakstu saņēma Egons Eversons. Ar priekšnesumiem vakaru kuplināja arfiste Liena Leisija (Lacey) un dziedātāja Natālija Tačekija (Natalya Tacheci). Vakara noslēgumā svētku dalībnieki pakavējās pārrunās un ar glāzi šampanieša uzsauca tostu Latvijas Republikas 90 gadu jubilejai. Ev. lut. draudzes 18. novembra atcere Svētdien, 16. novembrī notika Kanberas latviešu draudzes rīkotais 18. novembra atceres dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā, Rīdā. Dievkalpojumu vadīja mācītāja Māra Saulīte no Melburnas. Pēc dievkalpojuma dievlūdzēji sanāca blakus esošajā baznīcas zālē satikties pārrunās pie draudzes dāmu klātā uzkodu galda. Skaidrīte Dariusa FOTO Imants Skrīveris LV gadadiena Brisbanē Turpinājums no 5. lpp. ar kundzi Ausmu no Jaunzēlandes caur Honkongu atceļojis uz Brisbani. Viņš daudz dara Latviešu nama apkopšanas un uzturēšanas labā, kā arī uzņem filmā mūsu sarīkojumus, tā veidojot arhīvu par latviešu dzīvi Brisbanē. Grejems bija ļoti pārsteigts un gandarīts par ilgajiem aplausiem, kad Arnis Siksna viņu aicināja saņemt balvu, ko parasti reprezentē kāds latvisks simbols. Pārtraukuma laikā visi akta dalībnieki pulcējas ēdamzāle, lai ar glāzi šampanieša dzertu tostu Latvijas 90 BLB jauktais koris Beverīna. un arī 100 gadiem, tas ir labai un drošai Latvijas nākotnei. Ja pēdējā laikā sarīkojumos zāle ir bijusi tikai puspilna, tad šoreiz tā bija gandrīz pilna, un varējām satikt vienu otru sen neredzētu cilvēku. Galvenais, visi jutāmies saistīti kopā kādām stiprām saitēm; mūsu valsts prezidenta vārdiem runājot, mēs dzīvojam ar Latviju sirdī kaut tālu ārpus tās robežām. Pēc pārtraukuma otrā daļā bija svētku koncerts, kurā ansamblis Zigrīda atskaņoja četras tautas dziesmas paša ansambļa aranžējumā. Sevišķi iespaidīga bija Pūt, vējiņi ar īpatnēju varianta aranžējumu, kur Valda Biezaite gan dziedāja, gan pūta stabules izskatījās, ka divas reizē. Ansambļa dalībnieces Ance Deksne, Valda Biezaite un Tija Lodiņa visas redzētas spēlējam vairākus instrumentus. Brisbanes koklētāju FOTO Baiba Breijere grupa pa šiem gadiem kļuvusi respektējama muzikāla vienība. Programmas turpinājumā Ausma Bļodniece lasīja Kārļa Skalbes Republika uz ūdens un Uldis Siliņš Aleksandra Čaka Dievkalpojums Piņķu baznīcā no krājuma Mūžības skartie. Koncerta noslēgumā Brisbanes latviešu biedrības jauktais koris Beverīna diriģenta Ērika Ozoliņa vadībā dzied piecas dziesmas ar Ances Deksnes klavieru pavadījumu. Visas dziesmas ļoti piemērotas lielajiem svētkiem: A. Engelmaņa Mātei Latvijai (Rainis), J. Lūsēna Karoga dziesma (Rainis), pēc tam divas Ē. Ozoliņa dziesmas: Dzimtene (Ārija Elksne) un Mana tēvu zemu (Indra Gubiņa) un kā pēdējo I. Kalniņa komponēto dziesmu Ceļš uz mājām (Māra Zālīte) no kinofilmas Sprīdītis. Lielie svētki nosvinēti. Irēna Kūkuma saka paldies visiem šī sarīkojuma dalībniekiem un veicinātājiem, kas, neskatoties uz vētras un negaisa draudiem, tomēr nebaidījās izbraukt no mājām. Atvadoties sakām uz redzēšanos 100 gadu jubilejā! un mēs visi ceram to sagaidīt... Valdis Gertners

7 Otrdien, gada 2. decembrī Laikraksts Latvietis 7. lpp. Valsts svētki Stokholmā Melburnas Kauss (Melbourne Cup) Sidnejā Arī sidnejieši 4. nov. nosvinēja Melburnas iecienītās zirgu sacīkstes Latviešu namā Stratfildā. Apmēram 30 svinētāji ieradās ap pusdienas laiku, lai varētu mieloties pie sagatavotiem karstiem suņiem (hot dogs), bet gatavotiem latviešu modē. Maizes bulciņā ne tikai garda desiņa, bet visriņķī smalki sagriezta cūkas gaļa kopā ar skābiem kāpostiem. Varējām pēc izvēles dabūt tomātu mērci vai sinepes. Viens šāds bulciņš pilnīgi apmierina pusdienas baudītāju. Faktiski ēdamais bija tik liels, ka bija jāliek uz šķīvja un jālieto nazis ar dakšiņu, lai varētu to ielikt mutē. Pats arī atnesu vīnogu sulu pudelē. Laikam sula pudelē bija ilgāku laiku stāvējusi, jo garšoja pēc alkohola. Kad pabeidzām ēst, tad stāvoklis bija daudz patīkamāks kā sākumā; tad Latvijas 90. gadadienas svētku programma Stokholmā bija plaša un veiksmīga. Vestarda Šimkusa koncerts 16. novembrī Koncertnamā, kas ievadīja svētku pasākumus, bija vienkārši lielisks. Viņš spēlēja Bēthovenu, Šopēnu, Listu, Geršvinu, Vasku un divus savus skaņdarbus. Viens no tiem saucās EU variācijas un izmantoja Eiropas Savienības himnas tēmu. Jāsaka, ka viņš ir pilnīgi fenomenāls, nekad neesmu redzējusi kādu, kas tā pārvalda klavieres kā viņš. Dažam labam klausītajam pat likās, ka viņa tehnika aizēno mūziku, kam es gan negribētu piekrist. Tomēr jāatzīst, ka viņa tehnika tiešām apžilbina, ir tā, it kā viņš būtu saaudzis ar klavierēm. Koncertnama lielā zāle bija pilna, starpbrīdi bija šampanietis, pēc koncerta priecīga atkalredzēšanās ar vietējiem latviešiem un jaukas sarunas. Dievkalpojums Adolfa Fredrika baznīcā 18. novembrī bija svinīgs un labi apmeklēts. Stokholmas latviešu koris skanēja vareni un aizraujoši, nevarēju noturēties, nedziedot līdz. Svinīgo aktu ABF namā, kā parasts, atklāja ZLCP priekšsēde Mudīte Krasta. Sirsnīgu un pacilātu runu teica Latvijas vēstniece Zviedrijā Elita Kuzma. Viņa pateicās trimdas latviešiem par atbalstu Latvijai. Mani katrreiz pārņem mazliet dīvaina sajuta, kad klausos pateicības vārdus trimdas lat- Lidojošais paklājs viešu kopai, jo mūsu visu atbalsts Latvijai man liekas kaut kas tik ļoti pats par sevi saprotams, un īstenībā ir trimdas jēga un kodols. Bet, protams, liels paldies par paldies! Kārlis Streips runāja ļoti labi, pietuvināti, konkrēti un personīgi, minot gan pozitīvo, gan arī izsakot savas rūpes par negatīvajām norisēm Latvijā, visvairāk, milzīgo korupciju augšējos slāņos. Viņš pat teica, ka valstiski lēmumi dažreiz tiek pieņemti tikai, lai veicinātu kādu zināmu trīs personu intereses... Runai sekoja spēcīgi aplausi. LNF kopa ar 45 (!) latviešu organizācijām Zviedrijā (esošās un bijušās) saņēma Latvijas Ārlietu ministra parakstītu goda rakstu par latviešu kultūras veicināšanu un Latvijas valstiskās idejas atbalstīšanu. Bija iespēja noklausīties un noskatīties Valsts prezidenta Valda Zatlera ārzemju latviešiem veltīto svētku uzrunas video. Tai sekoja plašs Lidojošā paklāja koncerts sirsnīgā noskaņā, ko vairoja pašas Ievas Akurāteres komentāri un stāsti. Vakara noskaņu pārnesu mājās Lidojošā paklāja jauniznākušā kompaktdiska veidā, ko iegādājos pēc koncerta. Gabriela Balode Stokholmā Laikrakstam Latvietis zaudējām kautrību, bet ieguvām vairāk drošību skaļāk runāt. Tad sākās oficiālā daļa. Rūdis Nemme bija uzstādījis lielo ekrānu, kur redzējām un dzirdējām tiešo pārraidījumu no Melburnas hipodroma (ceru, ka tas nozīmē zirga skriešanas laukumu). Abi Ilga un Rūdis Nemmes arī vadīja svīpu loteriju, kurā varējām nopirkt zirgu un cerēt, ka viņš vinnēs, lai iegūtu naudas laimestu. Bija $2,00 un $5,00 biļetes un visas tika izpirktas. Biruta Apene-Klarka (Apene-Clark) vadīja modes konkursus: Skaistākais tērps un labākā izdoma tērpam vai cepurēm. Šis pasākums bija tiešām labi izdevies. Redzējām mūsu dāmas, kuras bieži satiekam latviešu namā parastās drēbēs, neticami skaisti saģērbušās. Gandrīz nevarēja viņas pazīt skaistas un elegantas. Ja viņas būtu Melburnā, viņas varētu konkurēt tās jaunās manekenes, kuras redzējām uz ekrāna. Pēc lielās jautrības un acu mielošanas Biruta ieteica dziedāt riņķa dziesmas viens uzsāk, tad pārējie pievienojās. Kā mēs visi zinām, mums patīk dziedāt un tā arī pavadījām visu pēcpusdienu patīkami un jautri, gandrīz tāpat kā kāzās. Labi, ka manai sievai ir auto vadīšanas atļauja, jo varēju sēdēt viņai blakām, braucot uz mājām, un koncentrēties uz dziedāšanu un joku stāstīšanu, lai gan sieviņa par maniem jokiem nemaz nesmējās. Paldies Ilgai, Birutai, Rūdim, Margai, Gundegai, Terēzei, Vairai un tiem, kurus nepieminēju un tiem, kuri piedalījās, lai labi noritētu skaistā un jautrā pēcpusdiena. A.J. FOTO R. Nemme No kreisās: Vera Dzirnekle, Ausma Nihterna (Nüchtern), Maija Kolišova (Collishaw), Ieva Eikena-Vilsona (Wilson), Elga Veisa, Ilga Nemme, Inese Rone, Vine (Wynne) Jumiķe, Silva Klēbāne, Vaira Zemīte, Zenta Feldmane. FOTO R. Nemme

8 8. lpp. Laikraksts Latvietis Otrdien, gada 2. decembrī Kultūras dienas Atmodās Laikmets! Vēsture stāsta, ka Atmodas laikmetā notikušas lielas pārmaiņas. Un tā arī ansambļa Laikmets dzīvē. Laikmets ir atmodies! Pirms 35 gadiem pirmo reizi uz skatuves nāca gaismā Sidnejas latviešu jauniešu vokālais ansamblis Laikmets. 1. decembrī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga svinēja savu dzimšanas dienu. 1. decembrī Kinoteātrī Rīga notika pirmizrāde dokumentālai filmai Trejādas saules par bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi Freibergu. Trejādas saules ir stāsts par Vairas Vīķes-Freibergas dzīvi un Latvijas valsts vēsturi. Filmā izmantoti materiāli gan no Valsts Kino foto fono dokumentu arhīva, gan Latvijas televīzijām, gan Valsts Prezidenta kancelejas un arī no Vairas Vīķes-Freibergas ģimenes personiskā arhīva, kuri dod skatītājiem iespēju skatīt līdz šim neredzētus kadrus ar Vairu Vīķi-Freibergu prezidentes ikdienas gaitās un Toreiz, gadā Kultūras dienās pārpildītā pilsētas namā klausītāji baudīja raibā vakara programmu, kur ar trīcošām kājām uzstājās septiņi Sidnejas jaunieši. Kas par uguns kristībām! Klausītāji bija ļoti atsaucīgi. Un tā, Laikmets nopietni turpināja darbību jaunībā. Dokumentālās filmas Trejādas saules režisors ir Spānijā dzīvojošais latvietis Jānis Ozoliņš-Ozols. Filmas veidošanā ir piedalījušies montāžiste Gunta Ikere, operatori Andrejs Verhoustinskis, Uldis Jancis, Haralds Vecvagars un citi. Rudīte Kalpiņa apkopojusi Vairas Vīķes-Freibergas runās un rakstos izteiktos domu graudus grāmatā Savai tautai. Grāmatu pagājušo mēnes laidusi klajā izdevniecība Jumava. Runas un raksti, kas izmantoti sastādot šo krājumu, radušies laika posmā no līdz gadam. Lasītāji varēs salīdzināt bijušās prezidentes domas gan pirms prezidentūras, gan prezidentūras laikā. Es ienācu politikā netradicionālā veidā. Visu dzīvi biju veltījusi akadēmiskai izaugsmei, ne politikai. Tā nebija tikai mana izvēle. Es uzaugu kā bēgle, mana valsts bija okupēta, un mītnes zemju politikā es nevēlējos iesaistīties. Taču vairāk kā pēc 50 gadiem, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas radās iespēja palīdzēt veidot jauno valsti. Kas ir tas dzenulis, kas liek atstāt viesmīlīgu mītnes zemi, un kuplināja ne tikai Sidnejas latviešu organizāciju sarīkojumus, bet arī sniedza vairākus koncertus citās Austrālijas pilsētās līdz gadam. Ziedu laikos Laikmets vienā gadā piedalījās 17 atsevišķos sarīkojumos. Izdotas divas skaņu plates un kompaktdisks. Šo disku varat vēl iegādāties, un ienākumi tiek ziedoti Okupācijas muzejam. Ansambļa repertuārā bija gan jautras, gan patriotiskas dziesmas, kā arī jaunrades un tautas dziesmas Imanta Līča sabalsojumā. Imants ir bijis muzikālais vadītājs un ansambļa sirds un dvēsele visus šos gadus. Aicinām Jūs pakavēties atmiņās ar mums šī gada 26. decembrī pēc KD Atklāšanas koncerta Mārtiņa Siliņa zālē Latviešu namā. Tur redzēsiet un dzirdēsiet ansambli gandrīz oriģinālā sastāvā, dziedot pazīstamās Laikmeta dziesmas. Varēsiet iedzert glāzi vīna, satikties ar draugiem un ciemiņiem, iesildīties danču vakaram un citiem Kultūras dienu sarīkojumiem. Andris Jaunbērziņš Pirmā rindā no kreisās: Ilze Jaunbērziņa, Imants Līcis (vadītājs), Gundega Zariņa. Aizmugurē no kreisās Inese Kamineckī (Kaminetzsky), Judīte Šmite, Andris Jaunbērziņš, Pēteris Bernhards, Kārlis Upenieks, Daina Jaunbērziņa. VVF Filmā, grāmatās, un Austrālijā ierastos apstākļus un fizisko komfortu? Kas liek iesaistīties valsts veidošanā? Iemesli var būt dažādi, bet viens ir īpaši redzams. Tas ir patriotisms, mīlestība pret savu zemi, apziņa, ka indivīdam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi pret sabiedrību, gadā rakstījusi Vaira Vīķe-Freiberga. Savukārt, Sanita Jemberga, Pauls Raudseps un Gunta Sloga izveidojuši grāmatu VVF. Vairas Vīķes-Freibergas politiskā biogrāfija. To pavisam nesen laidusi klajā izdevniecība Dienas Grāmata. VVF. Vairas Vīķes-Freibergas politiskā biogrāfija ir dokumentāls pētījums un dod mums objektīvu skatījumu ne tikai uz Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laiku, bet arī uz politiku Latvijā šajā laikā. Vaira Vīķe-Freiberga bija un ir cienīta, mīlēta Latvijā un arī ārzemēs. Vietējie politiķi no viņas baidījās, citu valstu prezidentus viņa apbūra. Viņa ir tik bieži intervēta žurnālos (garas intervijas lasāmas jaunākajos nule Latvijā iznākušajos žurnālos Santa /197, Patiesā dzīve Nr un Privātā dzīve Nr.45/ novembris 2008 u.c.), fotografēta un aprakstīta, bet Turpinājums 9. lpp.

9 Otrdien, gada 2. decembrī Laikraksts Latvietis 9. lpp. Kultūra un politika Maldināšana: Latvijas gadījums Pagājušā nedēļā Latvijas grāmatu veikalu plauktos parādījās jauna grāmata no angļu valodas tulkotā Jukas Rislaki grāmata Maldināšana: Latvijas gadījums, tulkojis Didzis Meļķis. To izdevis grāmatu apgāds Jumava. Kaut arī grāmata ir bijusi nopērkama grāmatnīcās tikai neilgu laiku, tā jau paguvusi ierindoties pārdotāko grāmatu sarakstā, neraugoties uz to, ka Jukas Rislaki pētījums tā pirmavotā ir rakstīts angļu valodā. Grāmata vispirms izdota Nīderlandē un domāta ārzemniekiem, kuri par Latviju daudz nezin, bet tiek baroti ar dažādiem plašsaziņas līdzekļu plaši tiražētiem, bieži maldinošiem darinājumiem par mūsu valsti. Somu žurnālists un rakstnieks Juka Rislaki savā grāmatā pētījis dažādus ar Latviju saistītus apgalvojumus un dod savu vērtējumu par Latvijas vēsturi un mūsdienām. Juka Rislaki ir bijušais somu laikraksta Helsingin Sanomat korespondents Baltijas valstīs, kurš sarakstījis grāmatas par Somijas un Baltijas valstu vēsturi un izlūko- Somu žurnālists aizstāv Latviju šanu. Viņš ir pieredzējis rakstnieks ar kritisku skatu un ir labs gids ceļojumā pa Latvijas vēsturi un dezinformācijas krēslaino pasauli. Maldināšana: Latvijas gadījums sarakstīta, galvenokārt, domājot par lasītājiem ASV, bet arī latviešu lasītāji to lasot, atradīs jaunas, interesantas ziņas. Grāmata ir jau iznākusi angļu un somu valodās. Anna Žīgure par grāmatu saka: Jukas grāmatā ir aplūkoti visi tie jautājumi, kurus ārzemnieki jebkurā situācijā un brīdī satiekoties mēdz uzdot latviešiem. Liela daļa neprot uzreiz atbildēt. Viņi apjūk, minstinās, zaudē pārliecību un sāk taisnoties, itin kā vainīgi juzdamies, kamēr sarunas biedrs, to ievērojis, visu uztver ar lielāku un lielāku skepsi, lai neteiktu neticību. Šajā grāmatā uzrakstītas skaidras atbildes, balstoties uz faktiem un tīru sirdsapziņu. Pat starp mūsu ministriem bijuši tādi, kuri šaubījušies, kā gan spēšot paskaidrot ārzemju demokrātisko valstu viesiem, kāpēc Ārlietu ministrijas logu priek- šā uzstādīts diktatora Kārļa Ulmaņa piemineklis. Ja šīs šaubu pilnās amatpersonas izlasītu Jukas grāmatu, tad zinātu lepni pateikt tas vīrs aiz loga ir mūsu pirmskara brīvvalsts pēdējais prezidents, kurš krita par upuri nežēlīgai okupācijas varai. Un punkts.. Vija Celmiņa Rozvitas Haftmanes balvas laureāte Pasauli aplidojusi ziņa, ka par iespaidīgā Rozvitas Haftmanes fonda (Roswitha Haftmann Foundation) balvas laureāti gadam kļuvusi latviešu māksliniece Vija Celmiņa. Rozvita Haftmane ( ) ilgu laiku strādāja par pedagogu, bet kopš gada pievērsās mākslai: kopš gada bija Galerie Internationale d Art Contemporain direktore Parīzē, vēlāk strādāja Galerie Krugier Ženēvā un par Galerie Marlborough direktoru Cīrihē gadā viņa atvēra savu galeriju Galerie Modern Art, pievērsdamās modernajai mākslā. Pēc viņas nāves tika izveidots Rozvitas Haftmanes fonds, kas kopš gada piešķir ievērojamākajam pasaules māksliniekam balvu, kuras vērtība ir 150 tūkstoši Šveices franku. To piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem vizuālajās mākslās, neraugoties ne uz vecumu, ne uz dzimumu, tautību vai dzīves vietu. Kā Rozvitas Haftmanes fonda paziņojumā presei teikts, ka Vija Celmiņa, kura dzimusi Rīgā, Latvijā un vēlāk aizceļojusi uz ASV, meistarīgi un neierasti izmanto savā daiļradē dažādus mākslas līdzekļus, sasniedzot ārkārtīgi augstvērtīgus rezultātus. Šajā paziņojumā atklāta mākslinieces radošās darbības evolūcija no gadu darbiem, kuros ieaudušies kara draudi un vietējie (lasi: ASV) politiskie konflikti, līdz pēdējo gadu fotogravīrām, kurās atspoguļojas viņas koncentrēšanās uz dabu, uz pārlaicīgo, uz mūžīgo: norobežojoties no ielu nemiera un trokšņiem un masu mēdiju uzmācības, Vija Celmiņa tagad attēlo bezgalību un klusumu. Jāpiezīmē arī, ka šī gada maijā izcilā latviešu māksliniece saņēma Kārnegī godalgu (Carnegie Prize) par darbu Nakts debesis, kas bija skatāma Kārnegī starptautiskajā izstādē Dzīve uz Marsa (Life on Mars). Māris Brancis Laikrakstam Latvietis VVF Turpinājums no 8. lpp. vēl ir daudz neatbildētu jautājumu par viņu un viņas prezidentūras laiku piemēram: Kā notika viņas ievēlēšana, un kāda loma tajā bija Jurim Bojāram? Kādas bija aizkulises Latvijas lēmumam stingri atbalstīt ASV prezidenta Buša apņēmību uzbrukt Irākai gadā? Kāpēc Putins neatbrauca uz Rīgu NATO samita noslēguma dienā? Kāpēc Vīķe-Freiberga iestājās par Ingrīdas Ūdres kandidatūru Eiropas Savienības komisāra amatam? Kādas tālejošas sekas bija prezidentes dēla Kārļa dzīvokļa apzagšanai gadā? Utt. Apraksts par Vairas Vīķes-Freibergas politisko karjeru no trimdas laikiem līdz pat prezidentes pilnvaru beigām gada jūlijā lasītājiem tiek piedāvāts pirmo reizi, un par Vairu Vīķi-Freibergu raksta žurnālisti, kuri visu prezidentūras laiku ir bijuši viņas tuvumā. Grāmatā izmantotas intervijas ar īpašos notikumos iesaistītajām personām, ar pašu eksprezidenti, kā arī preses publikācijas un pieejamie dokumenti. Šīs grāmatas autori dod ieskatu Vairas Vīķes-Freibergas raksturā un politiskajos principos, kā arī atklāj daudz jauna un varbūt nezināma par viņas prezidentūru. Vaira Vīķe-Freiberga piedalīsies Austrālijas 52. Kultūras dienās Sidnejā. Viņa ne tikai tās atklās (piektdien, 26. decembrī pl. 17 Sidnejas Latviešu namā), bet arī sniegs referātu par savu pieredzi Latvijas Prezidentes amatā, par saviem ieskatiem attiecībā uz Latvijas vietu pasaules politikā šodien un Latvijas nākotni (svētdien, 28. decembrī pl. 17 Sidnejas Latviešu namā). Eksprezidentes vīrs Imants Freibergs piedalīsies Kultūras dienās, nolasot referātu Informācijas sabiedrība visiem otrdien, 30. decembrī pl. 11 Sidnejas Latviešu namā. Vaira Vīķe-Freiberga ar dzīves biedru Imantu Freibergu viesosies arī saietā 3x3, kas notiks no 2. līdz 8. janvārim gadā.

10 10. lpp. Laikraksts Latvietis Otrdien, gada 2. decembrī Drošības policija darbojas Sakarā ar pirms pāris nedēļām sabiedrībā izplatītajām baumām par gaidāmo lata devalvāciju Drošības policija (DP) bija aizturējusi Ventspils Augstskolas (VA) lektoru Dmitriju Smirnovu. Tāpat DP bija nopratinājusi un ir sākts kriminālprocess pret skatuves mākslinieku, grupas Putnu balle dalībnieku Valteru Frīdenbergu. Viņš koncertā aicinājis klausītājus izņemt naudu no bankām. Šā gada 9. novembrī Jelgavas kultūras namā, uzsākot koncertu, viens no tā dalībniekiem aicināja pēc koncerta doties uz Parex banku un Latvijas Krājbanku izņemt naudu. Šīs grupas menedžere Anete Kalniņa portālam zz.lv akcentējusi, ka... notikušais ir muļķīgs pārpratums un atzinusi, ka koncerta laikā patiešām bijis izteikts joks par situāciju Latvijas finanšu sistēmā. Viņa izteica nožēlu, ka drošības dienesti neprot atšķirt aģitāciju no ironijas. Tā bija absolūtā ironija, skaidro Kalniņa un pēc viņas domām, tikpat labi Drošības policijai būtu jāķeras klāt arī Panam Kleksim, Fredim un Ufo, kā arī Baibai Sipeniecei un Valteram Krauzem. Valters nav tikai mūziķis, bet arī politiskās organizācijas Latvijas Pirmās partijas/latvijas ceļa biedra kandidāts viņš pats izteicis vēlēšanos iestāties šajā partijā. Lai kļūtu par partijas pilntiesīgu biedru, kandidātiem ir jāiztur pārbaude 3 mēnešus. Valtera aicinājums ir bijusi ironija par valstī notiekošo; piesakot grupas jauno dziesmu, viņš esot ironizējis par valsts ekonomisko situāciju un smejot teicis, ka visiem nu jāskrien uz bankomātiem pēc naudas, tikai lai vispirms cilvēki sagaida koncerta beigas. Valters neko neesot minējis par konkrētām bankām, kā tas bijis izskanējis presē, ka mūziķis it kā aicinājis ņemt naudu ārā no Parex bankas un Latvijas Krājbankas. Atsaucoties uz neoficiālu informāciju, Smirnovs esot aizturēts par rakstu vietējā laikrakstā Ventas Balss, kurā viņš kā eksperts bijis kritiski izteicis savu viedokli par Latvijas ekonomikas perspektīvām, banku sistēmu un kreditēšanu. Laikraksts Ventas Balss 10. novembrī publicējis ekspertu diskusiju par finanšu krīzi valstī. Šajā diskusijā Dmitrijs Smirnovs vainojis Latvijas Banku par to, ka tā ļāvusi komercbanku sektorā izveidot finanšu piramīdu, kā arī ieteicis, pirmkārt, neglabāt naudu bankās, otrkārt, neglabāt naudu latos, jo tagad tas ir ļoti bīstami. DP pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa informāciju par Smirnova saistību ar baumām par lata devalvāciju nedz apstiprinājusi, nedz noliegusi. Viņa gan atzinusi, ka Smirnovs ir aizturēts uz divām diennaktīm. Medijiem Latvijas ziņas domātā paziņojumā DP teicis, ka šobrīd turpinās izmeklēšana divu kriminālprocesu ietvaros, kas ierosināti par mēģinājumiem destabilizēt finanšu sistēmu. Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa sacījusi, ka aizturētais nav žurnālists, taču publicēts kāds viņa raksts vienā no laikrakstiem. Viņa nevar pateikt, vai viņš tur strādājis. Tomēr Ventspils laikraksts apstiprināja, ka aizturēts tieši Smirnovs. Drošības policija veicot pastāvīgu pasākumu kompleksu, lai noskaidrotu iespējamos mēģinājumus destabilizēt valsts finanšu sistēmu un noskaidrotu personas, kuras publiskajā telpā publiski tieši vai netieši aicina uz darbībām, kas var izraisīt nestabilitāti Latvijas finanšu sistēmā. DP turpina pārbaudes arī par citiem gadījumiem par nepatiesas informācijas izplatīšanu, tai skaitā interneta komentāros, kas izskanējuši publiskajā telpā. Baumas par gaidāmo lata devalvāciju izplatījušās sabiedrībā neseno garo brīvdienu laikā. Kulmināciju tā sasniedza pirms divām nedēļām, kad daudzi cilvēki nedēļas nogalē devās uz valūtas maiņas punktiem samainītu latus pret eiro. Latvijas Banka un premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) noliedza lata devalvācijas iespējamību. Latvija lūdz aizdevumu Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir gatavs sniegt tūlītēju palīdzību Latvijai, paziņojis SVF izpilddirektors Dominiks Štrauss-Kāns un norādījis, ka saistībā ar globālo finanšu krīzi Latvija piedzīvo strauju ekonomiskās attīstības, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma kritumu un ārējus finanšu spiedienus. Tādēļ Latvijas amatpersonas ir vērsušās pie SVF un Eiropas Savienības (ES), lūdzot tehnisku un finanšu palīdzību. SVF valde uzsākusi paātrinātas procedūras lūguma izskatīšanai. Es esmu informējis amatpersonas, ka SVF ir gatava sniegt tūlītēju atbalstu viņu centienos visaptverošas ekonomiskās programmas ietvaros un ciešā sadarbībā ar ES, akcentējis Štrauss-Kāns. Valdība 20. novembrī nolēma pilnvarot finanšu ministru Ati Slakteri (TP) sākt sarunas ar SVF par atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai. Jau pašlaik Latvijas valdība ir sākusi sarunas par atbalsta saņemšanu arī ar Eiropas Komisiju (EK), kā arī netiek noliegta iespēja, ka līdzīgas sarunas tiks veiktas ar Pasaules Banku. Premjers Ivars Godmanis (LPP/ LC) neatklāja, cik lielu finanšu atbalstu Latvija cer saņemt, norādot, ka tas būs atkarīgs no sarunu rezultātiem. Arī Slakteris nekonkretizēja summu, kādu valsts cer iegūt no SVF. Tāpat netika sniegta informācija, cik ilgs laiks ir atvēlēts sarunām. Slakteris ti- kai norādīja, ka sarunas notiks līdz laimīgai uzvarai, un viņš arī uzsvēra, ka sarunas esot sāktas laicīgi, lai nodrošinātos pret iespējamiem riskiem. Arī Godmanis uzsvēra, ka ar SVF tiekot runāts par iespējamiem riskiem un par zināmu atbalsta rezervi. Finanšu ministrs uzsver, ka būtiski globālās finanšu krīzes apstākļos valdībai ir rīkoties savlaicīgi, rūpējoties par papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaisti. Oktobrī Latvija parakstīja aizņēmuma līgumu par 500 miljonu eiro ar Eiropas Investīciju banku. Tas notika brīdī, kad pasaules finanšu sfērā jau bija iestājusies savstarpējās uzticības krīze un aizņemšanās iespējas bija krietni sarukušas. Parakstīt šādu līgumu bija iespējams tikai tādēļ, ka pie tā tika mērķtiecīgi strādāts jau labu laiku iepriekš. Tādēļ arī šobrīd valdības uzdevums ir rīkoties apsteidzoši un laikus rūpēties par finanšu līdzekļu piesaisti, sacīja ministrs un norādīja, ka par iespējamo ārvalstu finansējumu jau ir notikušas konsultācijas ar vairākām starptautiskām institūcijām. Komentārs Vārda brīvība IR visatļautība par 99,99 % Juris Kaža, brīvs žurnālists, nozare.lv Sakarā ar Drošības Policijas (DP) rīcību pret mācībspēku Dmitriju Smirnovu un mūziķi Valteru Frīdenbergu aktualizējušies vairāki jautājumi par DP vadītu autoritāras iekārtas atjaunošanu Latvijā, kā arī par vārda brīvības nozīmi un jēgu. Visai drūmais notikums ar D. Smirnovu, un neapzināta melnā humora pilnā jokojošā (tā raksta prese) jaunieša pratināšana ir jau samērā plaši diskutēta presē un portālos, un ne viens vienīgs ir atkārtojis par sodāmu pasludināto (tā vismaz DP attieksmi pārstāsta avīze Diena) frāzi, ka DP cenšas atjaunot totalitārismu Latvijā, apspiežot vārda brīvību. Un to viņi arī dara! Vārda un viedokļu brīvība nav tikai saistīta ar tiesībām runāt, rakstīt vai citādā veidā izteikties. Visticamāk tikai neliela daļa iedzīvotāju kāpj īstās vai elektroniskās tribīnēs paust savus uzskatus. Tostarp ir politiķi, žurnālisti, publicisti, bieži intervētas slavenības, nozaru speciālisti (ekonomisti par ekonomiku, ārsti par gaidāmo gripu u.tml.), nejauši pārtvertie uz ielas bļāvēji un dīvaiņi, kas uzrodas Turpinājums 11. lpp.