LATVIETISwww.laikraksts.com

Transcription

1 Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr gada 3. aprīlī TĪMEKLĪ ISSN Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Adelaides Botāniskos dārzos g. martā. FOTO Ilze Nāgela Latvijas uzņemšana NATO Prezidenta uzruna 10. gadadienas svinīgajā pasākumā Ministri! Ekselences! Bruņoto spēku karavīri! Godātie svinīgā notikuma apmeklētāji! Pirms desmit gadiem Latvijas valsts sasniedza vienu no nozīmīgākajiem mērķiem iestāties NATO, kas tika uzstādīts, atgūstot Satversmes preambula valstisko neatkarību. Tādēļ šī diena ir īpaša mēs svinam desmito gadadienu, kopš Latvija kļuva par NATO dalībvalsti! Lēmums par dalību pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē viennozīmīgi un neapstrīdami bija pareizs. Latvija šobrīd ir drošāka, kā jelkad agrāk bijusi. Jo īpaši pēdējie notikumi Ukrainā un tiem sekojošā mūsu NATO Par valstnāciju un jēdzieniem latviešu tauta vai Latvijas tauta Satversmes preambula ir akūti nepiecieša- savukārt jēdzienam Latvijas tauta precijas jēdziens ir ietverts preambulā, ma Latvijas pašreizējā ambulā nebūtu jāatrodas. To var lietot situācijā. Tomēr tā kā citur. no preambulas teksta Latvijas brīvību neizcīnīja Latvijas šobrīd pārnestā nozīmē ir izskalots vārds pašreizējā tekstā nav skaidrs, vai šajās tauta. To izdarīja latvieši. Preambulas valstsnācija, aicinu otrajam lasījumam cīņās piedalījās arī latvieši, vai arī tie preambulas tekstā iekļaut valstsnācijas tikai nodibināja valsti, tad pagāja malā jēdzienu, kā tas sākotnēji bija plānots: un deva tiesības brīvi rīkoties ar valsti valstsnācija ir pats būtiskākais, kādēļ Latvijas tautai? Kam gan vēl bez latviešiem bija vajadzīga un kas vēl bez vispār pastāv Latvijas valsts. Stabilās, modernās Eiropas valstīs vara latviešiem gribēja dibināt neatkarīgu par valsts tagadni un nākotni parasti valsti? Vai tie bija krievi, vācieši vai atrodas valstsnācijas rokās. Tā tas ir poļi? Ja to gribētu un dibinātu citi, vai Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Igaunijā viņi valsti nosauktu par Latviju? Vai vai Polijā u.c. Vienkāršoti izsakoties, tā, kas dibinājusi valsti, nav valstsnācija? valstnācija jebkurā valstī ir tā, kas neskrien pie visiem saskaņot savus lēmumus, bet nolemj pati, ko un kā valvības cīņās nosargāja latviešu tauta, Latvijas valsti pasludināja un Brīstī rīkoties, lai veicinātu savas valsts izaugsmi. Tāpēc būtiski, ka valstsnā- Turpinājums 14. lpp. sabiedroto reakcija pierāda, ka mēs varam droši rēķināties ar alianses līguma 5. panta izpildi pilnā apmērā. Vēsturiski melnākie datumi Latvijā 17. jūnijs, 25. marts un 14. jūnijs vairs nedrīkst atkārtoties un tie neatkārtosies. To nepieļausim nedz mēs, nedz arī mūsu partneri NATO. Mūsu Turpinājums 7. lpp. Saturs Austrālijas ziņas...2, 4, 5, 6, 7, 8 Latvijas ziņas... 7, 11, 12 Latvieši pasaulē... 7, 12 Redakcijā...3 LR Prezidents... 1, 7 Jaunas filmas...3, 9 Vineta Poriņa...1, 14 Atis Skalbergs...3 AL55KD...4 Margarita Balanas... 2, 8, 14 EP vēlēšanas...9 Astrīda Jansone... 10, 11 Jānis J. Dimants...12 Arnis Gross aprīlis...13 Sēru vēsts...14 Datumi...14, 15 Sarīkojumi un ziņojumi... 15, 16 Eiro kurss HRLINH*gjjaac+

2 2. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 3. aprīlī Aizver actiņas un smaidi... Margarita Balanas koncertē Tālavā Bija izplānots citādāk, savu instrumentu pilnīgi apmīļo, un taču neizdevās. Lidmašīna no Brisbanes ar nokavēšanos nolaidās Adelaides lidlaukā, bet kamēr slīdošā lenta kaitinoši lēni piegādāja manu koferi, un es taksīšu rindā izgaidījos savu kārtu, visi mani smalkie laika aprēķini jau sen bija tikai papīrkurvim derīgi. Margaritas Balanas čello koncertā sestdien, 29. martā aizelsusies iedrāzos zālē tikai tad, kad jau skanēja pirmās daļas beigu aplausi. Varēju nesteigties tik traki! Ko nokavēju? Pētera Vaska Pianissimo esot bijis ļoti skaists; J. S. Baha Prelīde no 5. čella svītas un Roberta Šūmaņa Adagio un Allegro opus 70 noteikti arī sniedza lielu muzikālu baudu. Žēl, ka nedzirdēju. Toties koncerta otro daļu klausījos divtik uzmanīgi Ėmīla Dārziņa Aizver actiņas un smaidi ir labāk pazīstama kā dziesma, un neaizmirstams ir nelaiķa tenora Jāņa Zābera izpildījums. Zābera priekšnesumam pavisam noteikti var stāvēt blakus Margaritas Balanas sulīgais čella skanējums. Spēlējot, viņa tas dod pretī visskaistāko dziesmu. Selgas Mences Inquieto ir pavisam cita rakstura mūzika gan ritmiski, gan tehniski un daudz modernāka. Vietām mūzika atgādina Latīņamerikas dejas ritmus un satraukumu, un čella stīgas, ar pirkstiem plūktas, atgādina ģitāras skaņas. Klavieru pavadījums izbungo stingru ritmu un nav no vieglajiem. Interesants pretstats pārējai programmai Ḃeigās Jāzepa Mediņa Romance un Jāņa Mediņa Ārija aizveda atpakaļ romantikā un tradicionālākās, smeldzīgākās melodijās. Nezinu droši, bet liekas, ka šie darbi varētu būt īpaši latviešu publikai izmeklēti. Pēc ilgiem, jūsmīgiem aplausiem mākslinieki atgriezās uz skatuves un piedevām nospēlēja Kamila Sen-Sansa Gulbi. Gara acu priekšā Anna Pavlova graciozi dejoja viņai speciāli horeogrāfēto baletu Mirstošais Gulbis. Ar cieņu un apbrīnu jāpiemin pavadītājs Damien Mansfield. Blakus izcilai muzikālai izglītībai, Damiens 40 gadus nostrādāja kā ārsts, un tagad, pensionējies, ir pilnīgi nodevies mūzikai. Viņa pavadījumi ir iejūtīgi un sirsnīgi, un tehniski nevainojami. ALB muzejs iziet pasaulē Latviešu izstādes atklāšana Migrācijas muzejā Ja arī ne visi, tad noteikti, ļoti daudz Austrālijas latvieši zina, ka Adelaidē ir ALB muzejs. dā ir nodibinātas ciešas saites ar Dienvidaustrālijas Migrācijas muzeju un šogad, sakarā ar Adelaides Latviešu Biedrības sešdesmit piecu gadu jubi- Kultūras dienu lejas svinībām, Migrācijas muzejā ir un citu lielu sanākšanu laikā adelaidieši ar lepnumu tur ved savus ciemiņus no citām pavalstīm. Ka muzeju apmeklē ne tikai paši latvieši, bet arī cittautieši, ir lielā mērā Māras Kolomitsevas, muzeja vadītājas, nopelns, jo četrpadsmit gados, kopš viņa pārņēma vadību, viņa ir cītīgi piestrādājusi pie muzeja popularizēšanas plašākā sabiedrībā un iesaistīšanas vietējos etniskos festivālos. Tādā vei- iekārtota izstāde par Latviju un latviešiem. Izstādi zem nosaukuma Looking back looking forward (Skatoties uz priekšu skatoties atpakaļ) 22. martā atklāja Latvijas Goda konsuls Dr. Valdis Tomanis, un izstāde paliks šai vietā veselus trīs mēnešus. Izstāde sastāv no plakātiem ar bildēm, paskaidrojumiem un vitrīnām, kurās ir apskatāmi mūsu zemes un tautas raksturīgākie priekšmeti, kā piemēram, izšuvumi un audumi, dzintara rotas, kokle, jostu un prievīšu aužamās stellītes, ļoti veca un arī visjaunākā laikā izdota pavārgrāmata un ļoti veca Bībele. Veselu vitrīnu aizņem rakstaini dūraiņi zem virsraksta Mad about Mittens! Izstādes vislielākajā vitrīnā dabiskā lielumā stāv tautu dēls un tautu meita krāšņajos Nīcas tautas tērpos. Plakāti vēsta par latviešu tradīcijām Jāņiem, Lieldienām, Ziemassvētkiem, kā arī Adelaides latviešu sabiedrību, Tālavu, latviešu skolu un jau trešo paaudzi, kas šīs latviskās tra- Māra Kolomitseva izstādē. FOTO Pēteris Strazds Turpinājums 7. lpp. Margarita Balanas. Nezinu, cik reizes iznāca abiem mūziķiem kopā mēģināt, bet priekšnesums liecināja par ļoti labu sadarbību no diviem izciliem māksliniekiem. Koncertu ierakstīja lentā, tātad pastāv cerība, ka kaut ko no tā varēs dzirdēt latviešu radio stundā. Turēsim īkšķus! Gunta R. Published by Sterling Star Pty Ltd ABN Redakcija / Editorial Office: Sterling Star PO Box 6219 SOUTH YARRA, VIC 3141 AUSTRALIA Tel/fakss: (03) redakcija@laikraksts.com latvietis@netspace.net.au Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena drukātam laikrakstam: $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz vārda: Sterling Star Pty Ltd. Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: Sterling Star All rights reserved. Tīmeklī/Online ISSN Abonētājiem/Print ISSN Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. FOTO Publicitātes foto

3 Ceturtdien, gada 3. aprīlī Laikraksts Latvietis 3. lpp. Redakcijā Sveicināti, lasītāji! Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem (..). Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda nacistiskā un padomju okupācijas režīma noziegumus. Šis ir mazs izvilkums no paredzētās Satversmes preambulas jeb ievaddaļas, ko Saeima pieņēma pirmā lasījumā 27. martā. Politiskās apvienības Saskaņas centrs visi kā viens balsoja pret. Visi citi balsoja par. Galvenie iebildumi bija pret latviešu tautas izcelšanu (lai gan tā minēta tikai pirmā teikumā tālāk ir tikai Latvijas tauta ), un vārds okupācija, kuru nedrīkst minēt vienā elpā ar Padomju savienību. Grūti saprast, kādiem apstākļiem Saskaņas centra pārstāvji būtu ar mieru piemērot vārdu okupācija. Piemēram, lasot SC deputāta Igora Pimenova teikto, varēja domāt, ka okupācijas fakts ir nenoliedzams, bet tomēr tas tiek noliegts. Pimenovs teica: Gandrīz reliģiski sakāpinātu skanējumu preambulai iegūst apzvērošs Latvijas tautas padomju okupācijas nosodījums. (..) Kārlim Ulmanim tika dotas deviņas stundas, lai izpildītu padomju valdības ultimāta prasību izveidot PSRS labvēlīgu valdību un atļaut izvietot sarkanās armijas papildspēkus. (..) Padomju agresijas draudi bija acīmredzami (..) bet 17. jūnija rītā tika parakstīta vienošanās par papildus karaspēka ievešanu, kurā bija norādīti pārvietošanās maršruti un dislokācijas vietas. Mierīgs konflikta noregulējums ļāva militārajām operācijām sagatavotajām daļām netraucēti ienākt Latvijā. Agresija nenotika. Tā nebija tikai Kārļa Ulmaņa režīma kapitulācija, kurš gadā bija personīgi uzņēmies atbildību par valsts vadīšanu, tā bija Latvijas valsts kapitulācija. (..) Ja neatkarīga valsts paraksta vienošanos, tad nav iemesla sacīt, ka tā okupēta. Valsts kapitulēja, bet Kārlis Ulmanis tiešām izglāba tūkstošiem Latvijas armijas karavīru un sarkanarmiešu dzīvības. Karā starp Padomju Savienību un Somiju, atgādinu, gāja bojā cilvēku, vasaras laikā karš Latvijas teritorijā varētu būt vēl nežēlīgāks. Varētu teikt, ka tas ir labs gada jūnija raksturojums. Pirms ultimāta, Padomju Savienība veica militāru uzbrukumu Latvijai 15. jūnijā, un, Pimenova vārdos: Divos posteņos notika padomju karaspēku izlūkdienestu uzbrukumi. Cilvēki gājuši bojā, bet Latvijas valdības lēmums par pretošanos nebija. No teiktā jāsaprot, ka tāpēc, ka nebija lēmuma par pretošanos, nevarot to saukt par okupāciju! Tālā zeme Sibīrija. Magadana un Susumana Dzintras Gekas jauna dokumentālā filma Astrīda Salmiņa ar mammu. Mārtiņš un Ēriks Vilsoni Magadanā gadā. Reti kurš zina, ka Susumana tulkojumā no čukču valodas nozīmē vēju pilsēta. Tā atrodas 600 km no Magadanas, pilsētiņā bijušas zeltraktuves, kur strādājuši izsūtītie. Tieši šeit iepazinās Astrīdas vecāki un gadā piedzima meitene. Ģimene atgriezās Latvijā. Pēc 30 gadu prombūtnes Astrīda nolēma aizbraukt un apskatīties, kāda tagad izskatās Susumana. Pilsēta sabrukusi, jo nav izsūtīto darbaspēka. Viņas tēva celtajā mājiņā dzīvo bijušais kriminālieslodzītais. Susumanai visapkārt ir kalni, izskaloti ceļi un kalnu pārejas. 100 km attālumā maza pilsētiņa Jagodnaja, kur atrodas privāts muzejs. Vienīgais muzejs, kura ekspozīcijā stāstīts par represijām. 970 tūkstoši ieslodzīto gājuši caur Magadanas apgabala ieslodzījuma vietām. Viņu vidū pieci ar pusi tūkstoši latviešu. Kurzemes katlā saņemtie virsnieki, leģionāri, karavīri. Brāļi Ēriks un Mārtiņš Vilsoni gada vasarā aizbrauca uz Magadanas apgabalu, kur abi ir dzimuši. Pa izskalotām kalnu pārejām viņi nokļūst mirušajā pilsētā, kurā par mākslinieku strādāja krusttēvs. Mārtiņš dzimis sādžā Transportnij. Desmit stundās ar vezģehodu brāļi nobrauc 200 km un dzimtā sādža sasniegta. Visur valda sabrukums, nav vairs ieslodzīto, kuri strādāja šahtās. Mārtiņš visu fotogrāfē, grib parādīt mammai. Mārtiņa skarbais tēls gluži labi saderas ar svina pelēko Ohotskas jūru, raupjajiem cilvēkiem, skaisto dabu un dvēseles plašumu, kas piemīt viņa vienaudžiem tālajā Kolimā. Ēriks Vilsons atrod Magadanā slimnīcu, kurā viņš piedzimis. Mamma bērnībā nav daudz stāstījusi, ko viņa ar tēvu pārdzīvoja no labklājīgas dzīves Latvijā nokļūstot izsūtījumā Kolimā. Mums bija šeit jāatbrauc, tā saka brāļi, kad esi bijis pie savām saknēm, tad lielāks līdzsvars. Svarīgi, lai nākamās paaudzes to ieraudzītu un neaizmirstu. Režisore un producente: Dzintra Geka-Vaska Operators: Aivars Lubānietis Studija SB, filmas garums 52 min. Filma Tālā zeme Sibīrija LTV 1. kanālā 25. martā rādīja režisores Dzintras Gekas filmu Filmas centrā izsūtīto latviešu likteņi. Par to stāsta dvīņu brāļi Mārtiņš un Ēriks lielākā daļa dzīvo pēc latviešu tradīcijām, visi kopā viņi dzied Pūt,vējiņi! Kāda sieviete saka: Sveiciniet visus latviešus! Novēlam, lai Latvija uzplaukst! Vilsoni, kas dzimuši Atbildē skan: Neviens Kolimā Magadanā. Tajā apgabalā bija 200 koncentrācijas nometnes, kur bija nometināti latviešu. Smeldzīgas ir tikšanās ar tautiešiem; daži vairs nevar ieslodzītais nav aizmirsts! Staļiniskajiem noziegumiem nav noilguma. Atis Skalbergs parunāt, jo aizmirsuši valodu, bet Pimenovs minēja, ka Islandi bez pretošanās g. 10. maijā okupēja Lielbritānijas militārie spēki, un prasīja: Kāpēc šodien nepiemin britu okupāciju? Varu aicināt viņu šodien apciemot kaut vai Vikipēdijas rakstu Invasion of Iceland (angļu valodā vai arī krievu valodā), kur bez kautrēšanās lietots vārds okupācija. GN

4 4. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 3. aprīlī Valts Pūce un Burvis no Oza zemes Kultūras dienu luga Ļoti priecājos par ziemas ceļojumu uz Rīgu (atskaitot par dienas temperatūrām, kas divas nedēļas turējās starp -14 C un -17 C), jo bija iespēja apmeklēt daudzas teātru izrādes un koncertus. Janvāra beigas, kad lielais Rīgas aukstums izbeidza kniebt vaigos, ausīs un degunā, man bija iespēja tikties ar latviešu komponistu Valtu Pūci. Biju lielā sajūsmā par iespēju pārrunāt Burvis no Oza zemes izrādi ar tās komponistu! Pārrunājām daudzus jautājumus par agrākām izrādēm, bet kā tad sanāca, ka viņš ar dzejnieku Pēteri Brūveri (nē, neesam radi, tā jau būtu bodīte!!) izdomāja tieši šī stāsta motīvus pielietot jaunajam darbam? Var jau visur iegūt informāciju par Valtu Pūci: tēvs, režisors Voldemārs Ilona Brīūvere un Valts Pūce. Pūce; vecākais brālis Kaspars, aktieris; absolvējis E. Dārziņa speciālo mūzikas skolu un Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļu; vadījis korus Alojā un Ulbrokā, kā arī vokālo ansambli Liesma; nodibinājis kameransambli Marana, ar ko viņš arī viesojies Austrālijā Kultūras dienās. Tātad apdāvināts un skolots komponists! Sarunā laikrakstā Diena ar Uldi Rudaku (2013. gada 25. augustā) Valts Pūce ir izteicies, ka mākslinieka uzdevums ir publiku audzināt. Nu to viņš (ar Brūveri) ir panācis ar Oza Burvja dziesmu spēli, lai gan pats komponists to nosaucis par mūziklu gadā pēc Frenka Bauma (Frank Baum) stāsta Brīnumainais burvis no Oza zemes motīviem tapa Valta Pūces un Pētera Brūvera mūzikls Burvis no Oza zemes. Pirmizrāde notika Zviedrijā ar zviedru režisoru Hansu Bertisonu un zviedru valodā, tulkojumā no latviešu valodas. Tieši tāpēc arī bija Frenka Bauma stāsts izmeklēts. Zviedri un latvieši jau pazina stāstu par Dorotiju un Oza burvi. Krievu rakstnieka darbs par Smaragda pilsētu un tās burvi, arī izmantojot Bauma motīvus, bija pazīstams latviešiem un angļu versija zviedriem. Izrādes Zviedrijā tika spēlētas gandrīz gadu. Savukārt gadā mūzikls Burvis no Oza zemes režisora Kārļa Auškāpa vadībā tika iestudēts Latvijā, Dailes teātrī, un līdz gadam izrāde bija teātra repertuārā. Trešā dzimšanas diena mūziklam bija nupat gada marta nogalē mūzikas namā Daile. Un ceturtā dzimšanas diena būs Sidnejā Kultūras dienās gada decembrī! Un kā tad publika tiek audzināta? K l a u s o t i e s mūzikla melodijas, nevar salīdzināt ar Amerikas kino versiju. Pūces pieeja ir sava. Dziedātāja Ieva Akuratere, kura mūziklā iejutīsies Labās burves tēlā Dailes izrādē atzīst, ka Valta Pūces dziesmas šai pasakai ir kā zelta pulkstenītis ar perfektu mehānismu, un, ja to uzmanīgi un precīzi uzgriež, tad izplatās burvīga, sapņaina skaņu pasaule. Ar komponistu Valtu Pūci Lauvas lomas atveidotājs Niks Matvejevs sadarbojies neskaitāmas reizes: Man vienmēr ir patikusi viņa mūzika, jo tā vienmēr ir godīgi komponēta ar tikai Valtam raksturīgu rokrakstu (Delfi, Kulturas Mājaslapā, 21. marts, 2014). Došos atkal uz Rīgu maijā un ar lielu sajūsmu steigšos pa vecajām Rīgas ielām uz izrādi, jo februārī redzēju tikai mēģinājumu. Noteikti jau lietas parādīsies Sidnejas izrādē, kas saistīs to ar Rīgas izrādi! Ilona Brūvere Lasītāja vēstule Kultūras dienu luga LL 302. numurā parādās Viktora Bendrupa vēstule, kurā viņš apgalvo, ka nākamajās Kultūras dienās (KD) tiks izrādīta viena amerikāņu autora uzsildīta un pārveidota luga un ka tiek pārkāpti KD noteikumi, ka drīkst uzvest tikai latviešu autoru darbus. Man šķiet, ka Bendrupa kungs varbūt drusku pārsteidzies ar secinājumiem par izvēlēto lugu, balstoties tikai uz tās nosaukumu. AL55. KD rīcības komiteja ļoti nopietni pieiet noteikumiem par latviešu autoru darbiem Kultūras dienās. Lai gan izvēlētā luga Burvis no Oza zemes ir bāzēta uz tā paša autora (Frenk Baum) stāstu kā pazīstamā amerikāņu luga un filma ar to pašu nosaukumu, tur arī visa līdzība beidzas. AL55. KD izrādei teksta autors ir latvietis Pēteris Brūveris un komponists ir latvietis Valts Pūce. (Skat. Ilonas Brūveres rakstu Valts Pūce un Burvis no Oza zemes ) Tas ir latviešu oriģināldarbs, kura pamatā ir pasaulē pazīstamas pasakas tēma. Protams, ka domas var dalīties par to, cik kādu gabalu var uzskatīt par latvisku, ja tam kaut kas piemīt no citu tautu autoru idejām, tekstiem vai mūzikas. Cik daudz no pasaules dažādu žanru mākslinieku darbiem netiek bāzēti uz citu autoru vai vispārcilvēciskām tēmām? Vai ir iespējams, ka kāds gabals būs simtprocentīgi latvisks bez jebkāda cita iespaida? Pārrunājām un nolēmām, ka šis Burvis no Oza zemes variants atbilst prasībai Kultūras dienās uzvest latviešu autoru gabalus. Jānis Čečiņš AL55. KD rīcības komitejas priekšsēdis AK55.KD teātra izrāde Burvis no Oza zemes. Latviešu oriģināldarbs. Teksts: Pēteris Brūveris, mūzika: Valts Pūce.

5 Ceturtdien, gada 3. aprīlī Laikraksts Latvietis 5. lpp. Deja Vu (Vēsture atkārtojas) Par gadu un šodienu Pasaules, un it sevišķi Eiropas, valstu valdības un politiķus satrauc patreizējais Krievijas imperiālisms notikumi Krimā, Ukrainā, un pat izteiktās bažas par Baltijas valstīm. Vairākas valstu valdības ir uzlikušas dažādas sankcijas, bet Krievijas valdība apgalvo, ka viņiem nav agresīvi nodomi, bet tikai viņu pilsoņu interešu aizstāvēšana. Un pasaule gaida, kas notiksies tālāk. Šodienas notikumi atspoguļo pagājušā gadsimta 40. gadu notikumus Baltijas valstu okupāciju gada 17. jūnijā. Vēsturisks ir dokuments PSRS Aizsardzības tautas komisāra gada 9. jūnijā parakstītā pavēle (tulkojusi Aija Fleija, Latvijas Kara muzeja direktore). Citēšu izvilkumus:...pavēlu 1. SARKANKAROGOTAI BALTIJAS FLOTEI no 05 minūtēm 10. jūnijā pāriet Ļeniņgradas kara apgabala karaspēka komandiera operatīvajā pakļautībā un 12. jūnijā būt gataviem kaujas uzdevumu pildīšanai sekojošos uzdevumos... sagrābt igauņu un latviešu kara flotes kuģus, kuri atrodas bāzēs un uz ūdens; sagrābt Lietuvas kara floti (Palangā); v) sagrābt Igaunijas un Latvijas tirdzniecības floti un peldošos līdzekļus: pārraut šo valstu savstarpējos sakarus pa jūru; g) sagatavot un organizēt desanta izcelšanu Paldiksā un Tallinā;...slēgt Rīgas līci un bloķēt Igaunijas, Latvijas krastus Somu līcī un Baltijas jūrā, lai neļautu evakuēties šo Valstu valdībām un nepieļaut karaspēka un īpašumu izvešanu no valstīm....aviācijas iznīcinātajiem darboties, lai nepieļautu igauņu un latviešu aviācijas pārlidošanu uz Somiju un Zviedriju... Pēckara latviešu politiskie domātāji dalījās uzskatos par Ulmaņa valdības militāro nepretošanos Padomijas iebrukumam. Viena daļa pārmeta Ulmanim, ka ar to Latvija pasaules acīs bija labprātīgi iekļāvusies Padomijā. Savukārt, citi politiķi Ulmani attaisnoja, un... ka ar šo rīcību viņš pasargāja lielu daļu tautas dzīvā spēka no iznīcināšanas. Atskatā uz toreizējo pasaules politisko stāvokli, un izvērtējot šodienas notikumus, ir attaisnojams Ulmaņa, kā arī pārējo Baltijas valstu valdību nepretošanās lēmums. Kaut gan Ukraina ir labākā stāvoklī pretoties Krievijas agresivitātei (viņu atbalsta ASV, NATO, Eiropas Savienība un citas pasaules valstis), Krima jau ir zaudēta, un pie Ukrainas robežām pulcējas Krievijas armija. Skaidrīte Dariusa Tikšanās ar dakterieni ALB LAIMĀ Skaidroja par senioru veselības kopšanu vai saudzēšanu Skaistā, saulainā, arī laicīgi nokār- rudens sestdienas, tot. Tad viņa ļoti 29. martā rītā Adelaides interesantā veidā seniori dodas uz Adelaides parādīja, kā viņa Latviešu biedrības māca topošiem zālīti noklausīties, ko dakteriem, kā Dr. I. Rudaka stāstīs par senioru veselības kopšanu vai saudzēšanu. efektīvi pārbaudīt pacientu bez pārāk Interesanti novērot publikas lielu bakstīšanu vecumu no 92 līdz 70 gadiem, un vairākums no viņiem ir jau pāri 85 gadiem. Manuprāt, tas fakts vien liecina, vai spiešanu. Tikai mierīgi sēdēt un uzmanīgi pievērst ka Dr. Rudakai būs samērā grūti viņus uzmanību pārliecināt, ka varbūt jāmaina dzīves ritmu un dieta. Šie cilvēki sen jau pārsnieguši caurmēra mirstīgu vecumu, ādas krāsai vai bāla, kas norāda, ka varētu būt asins ALB LAIMA sanāksme. sievietēm drusku pāri 80 un vīriešiem drusku virs septiņdesmit. Gandrīz visi vai dzied kādā korī, vai sastāv kādā organizācijā kā valdes loceklis, vai strādā kā brīvprātīgais darbinieks latviešu sabiedrībā. Dr. Rudaka visiem paskaidroja, cik svarīgi saņemt potes pret gripu. Iepriekšējās potes vairs neder, jo katru gadu gripa atšķiras no citiem gadiem, un vecās potes nedarbojās uz šī gadagripas baciļiem. To viņa mums ļoti lika pie sirds, un visi apsolījās to trūkums, vai plankumi uz rokām, kas varētu būt pirmās pazīmes ādas vēzis. Jānis Caune bija mūsu šī rīta modelis. Pēc Dr. Rudakas rūpīgās pārbaudes viņa droši konstatēja, ka viņš ir gluži vesels. Varbūt drusku lielāks asins spiediens šinī rītā. Bet ko lai dara, ka tik skaista dakteriene tur tavu roku tik maigi un arī skaisti pasmaida tev. Dakteriene arī uzdeva mums īsu pārbaudi, lai apstiprinātu, ka visi vēl esam pie pilna prāta. Ticiet vai nē, mūsu vecākā dalībniece, kurai pāri 90 gadu, bez nevienas kļūdas izturēja atmiņas pārbaudi. Viss, ko var secināt, ka latviešu gēni ir ļoti izturi, neskatoties uz mūsu tradicionāliem ēšanas un dzeršanas veidiem, kurus šinīs dienās uzskatīti par nelabvēlīgiem un draud, ka ilgi nedzīvosim. Liels paldies Dr. I. Rudakai par tik interesantu sniegumu un pacietību, paklausīties par mūsu veselības problēmām pie tases kafijas. Margota Puķīte FOTO Margota Puķīte Abonējiet laikraksta Latvietis drukāto izdevumu! $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Dāviniet sev vai citam! Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic Čeki rakstāmi: Sterling Star Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī

6 6. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 3. aprīlī Vienreizēja nometne Melburnas tuvumā Rīgas (1.) gaidu un Rīgas (102.) skautu nometne martā Mans vārds ir Zentis, un es esmu mas, un kā siet mezglus. Bija arī spēļu latviešu mazskauts. Es rakstu, lai Jums vakars. Uz jūrmalu bijām četras reizes, pastāstītu par vienreizējo nometni, kas un laika apstākļi bija burvīgi. Mēs jūrmalā redzējām roni, kas divas dienas nesen, karalienes dzimšanas dienas garajā nedēļas nogalē tika vadīta Dromanā, jo Tērvete slēgta kopš lielajiem Ja tu arī gribi piedzīvot dažus no pēc kārtas gulēja smiltīs un sauļojās. ugunsgrēkiem Kilmoras apkārtnē. dzīves vislabākajiem brīžiem, sadraudzēties uz mūžu, satikt jaunus cilvē- Mums ļoti labi gāja, un bija daudz dažādu aktivitāšu. Mēs darījām: koku kus un iemācīties jaunas lietas, tad tev sērfošanu un mums bija jāatrod ceļš arī vajadzētu iestāties mazskautos, tāpat kā es izdarīju. Jūs to nenožēlosiet. ārā no bailīgā 3D labirinta. Mēs satikām arī Dromānas jūras skautus, un Zentis M-Lauriņš, mums iemācīja, kā uzbūvēt plostu, ar 8 g. vecumā, Rīgas (102.) skautu ko tad mums bija sacīkstes. Mums ar vienības mazskauts. fotoaparātiem bija zelta poda meklēšana. Vakarā mums bija mītnes vakars, Rīgas (1.) gaidu vienība kur mēs mācījāmies dzejoļus un dzies- Zentis. FOTO Arnis Vējiņš Nometnes dalībnieki. FOTO Arnis Vējiņš Plosts. FOTO Arnis Vējiņš Pirmais izbraukums gadā Adelaides ALB Laimas Aprūpētāju grupa 27. februārī mazais šur tur ābeļu dārzi ar skaistiem sarkaniem āboliem, pat siekalas saskrien autobuss ātri piepildījās, jo visi steidzās ieņemt mutē, domājot par to pirmo sulīgo labākās vietas. mutes kodienu ābolā. Kad visi bija apsēdušies, tūlīt bija dzir- sierotavas pagalmā, un visiem jākāpj Jau esam klāt, jo autobus iegriezās dams čalas un smiekli, ārā. Iegājām lielā telpā, kur redzam jo ir bijis laiciņš kopš viens ar otru klātus galdus, un uz galda katrai personai šķīvītis ar vairākiem siera gaba- nebija tikušies. Adelaidē janvāris un februāris ir mūsu latviešu sabiedrībā klusie mēneši karstuma dēļ. Īpaši no govju, gan no kazu piena, tepat no liem un biskvītiem. Sieri gatavoti gan šogad mēs piedzīvojām ļoti karstu un Adelaides kalniem. Woodside sierotava sāka ražot sieru 1990.tos gados un saulainu vasaru, un neviens īpaši nekur negāja ārā no mājas. Tagad beidzot ir ļoti labs laiks izbraukumiem. kās sieru izstādēs. Izbaudījām sierus ir saņēmusi vairākas godalgas vairā- Dodamies caur kalniem uz Woodside un uzēdām dzelteno maize ar krūzi garšot mājās ražotu sieru. Bijām ļoti kafijas vai tējas pirms devāmies veikalā nopirkt sierus un citus vietējo ražo- pārsteigti, cik zaļi un skaisti izskatījās mūsu Adelaides kalni tā kā jumus. pavasarī. Šinī gadalaikā kalni parasti ir dzelteni kā dzintars, kokiem un gājām vēl blakus ēkā, kur tiek ražota Tā lai visu izbaudītu pilnīgi, ie- krūmiem sakaltuši zari stāv kaili un šokolāde. Plaukti jau piekrauti ar šokolādes olām un zaķīšiem. Acīm redzot, trausli pret zilajām debesīm, zeme izkaltusi ūdens trūkuma dēļ. Tagad gaida Lieldienas. caur autobusa logu skatāmies uz zaļiem kalniem, gariem eikaliptiem, Turpinājums 7. lpp. No kreisās: Sonija Nikītīņa, Lolita Kļaviņa, Velta Voitkūne un Aija Balode un izbauda sieru dažādību. Rita Lutere, Aleksandris Impols un Ilze Musina atpūšas ēnā ar glāzi vīna skaistā dārzniecībā. FOTO Margota Puķīte FOTO Margota Puķīte

7 Ceturtdien, gada 3. aprīlī Laikraksts Latvietis 7. lpp. Izstādes Lielākais koris pasaulē atklāšana Latvijas vēstnieks Austrijā Edgars Skuja atklāj izstādi. Rīga 2014 Zalcburgā 25. martā Latvijas vēstnieks Austrijā Edgars Skuja Zalcburgā atklāja Latvijas Mākslas akadēmijas ceļojošo izstādi Lielākais koris pasaulē. Šo izstādi ar Latvijas vēstniecības Austrijā atbalstu un iesaisti bija organizējis Latvijas goda konsuls Zalcburgā Karls Vindings (Dr. Karl Winding) tā bija FOTO Nilss Silkalns rīkota Rīga 2014 projekta ietvaros. Izstāde divas nedēļas apskatāma Zalcburgas Mūzikas un mākslas augstskolā Mozarteum. Līdz jūnijam tā būs vēl redzama arī citās Austrijas pilsētās: Grācā, Klāgenfurtē un Lincā. No 12 atsevišķām gleznām sastāvošā lielformāta glezna tapa gadā Dziesmu svētku laikā. Gleznotāji bija Aleksejs Naumovs, Kristaps Zariņš, Jānis Dukāts, Kristians Brekte, Dace Gaile, Sandra Muižniece, Ieva Pētersone, Laura Vecmane, Ansis Butnors, Sanda Undzēna, Ansis Brasliņš un Neonilla Medvedeva. Nilss Silkalns, Latvijas uzņemšana NATO Turpinājums no 1. lpp. pienākums ir šādu drošības līmeni nodot arī nākamajām paaudzēm. Mūsu vērtības ir cieņa pret cilvēku, brīvība, tolerance un solidaritāte. Tās ir arī mūsu sabiedroto vērtības. Un mēs esam gatavi tās aizstāvēt. Mēs to darām gan savā valstī, gan kopā ar sabiedrotajiem NATO. Jo mūsu kopīgā nozīmīgākā misija ir mūsu valstu aizsardzība pret visiem mūsdienu draudiem un izaicinājumiem. Un tas nav tikai militārais apdraudējums. Tāpēc mums jāturpina stiprināt valstiskumu, sabiedrības saliedētību, ekonomisko izaugsmi un aizsardzības spējas. Mēs to darām mājās un tālu aiz savas valsts robežām. Vēlos pateikties visiem mūsu karavīriem par pašaizliedzīgo darbu Latvijas sardzē gan mājās, gan starptautiskajās operācijās. Šajā starptautiskās krīzes laikā, kad no jauna tiek pārrakstītas Eiropas valstu robežas, ir izšķiroši svarīgi ne tikai ieguldīt lielākus resursus Latvijas aizsardzībā, bet arī reāli rīkoties tagad, lai NATO ietvaros primāri stiprinātu Baltijas valstu aizsardzību un sadarbību, kā arī visa reģiona drošību. Nozīmīgi partneri šajā ziņā noteikti ir arī mūsu kaimiņi Polija un Ziemeļvalstis. Mērķtiecīgi, soli pa solim, Saeimai un valdībai ir jāpanāk, ka ieguldām Latvijas aizsardzībā apsolītos divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Tas ir nostiprināts likumā, tam piekrīt drošības un aizsardzības eksperti, to prasa loģika un veselais saprāts. Ir laiks to īstenot. Ukrainas krīzei ir jākļūst par brīdinājuma zvanu un atgādinājumu tam, ka drošība un valsts neatkarība nav pašsaprotama dāvana. Tā ir jānovērtē, jāsargā un jāaizstāv. Par to ir jābūt modriem vienmēr, bet jo īpaši tādos brīžos kā šis. Jā, pasaule mainās. Tas ietekmē ikvienu, jo pasaule ir atvērta un valstis cieši saistītas. Izolācija nav nedz iespējama, nedz vajadzīga. Tādēļ mums ir jābūt drošiem, gudriem un pārliecinātiem par sevi! Novēlu, lai šie desmit gadi NATO sastāvā ir kā labs sākums drošai, pārtikušai un plaukstošai Latvijai! Andris Bērziņš Latvijas Valsts prezidents g. 29. martā ALB muzejs iziet pasaulē Turpinājums no 2. lpp. dīcijas vēl ciena un uztur caur koriem, tautas dejām, Kultūras dienām, Vasaras Vidusskolu utt. Tā kā muzeja izstādi atvēra reizē ar Marijas Perejmas grāmatas laišanu tautā, abi runātāji, Dr. Valdis Tomanis un Astra Kronīte, vienlīdz sumināja gan Māru, gan Mariju. Ziedu veltes tika abām. Par Māru var teikt, ka viņa ir no tiem klusiem darba rūķiem, kuri paši sevi nereklamē, bet kurus var pazīt no viņu darbiem. Blakus darbam ALB muzejā, Māra katru gadu organizē latviešu kontingentu Austrālijas dienas gājienam, kurā latviešu dalībnieku skaits ar katru gadu pieaug. Viņa arī pielika svētīgu roku pirms pāris gadiem izdotajai ALB pavārgrāmatai Latvian Flavours un brīvajā laikā dzied ALB jauktajā korī Dziesmu Laiva. Viņas darbības laikā muzejs ir krietni pārveidots, un ir uzņemti sakari, lai tas nebūtu tikai mums pašiem (mēs jau to visu zinām), bet lai ar to vairāk iepazītos arī sveštautieši, un Latvijas vārds izietu plašākā sabiedrībā arī nākotnē. Ir svarīgi arī parādīt citiem, kādā veidā latviešu iebraucēji pa visiem šiem gadiem ar savu darbu ir veicinājuši Dienvidaustrālijas saimniecisko un kulturālo attīstību. Paldies Mārai par pašaizliedzīgo darbu. Gunta R. Pirmais izbraukums Turpinājums no 6. lpp. Margota paziņoja, ka būs vēl viens pārsteigums, un vēl nebraucam mājās. Šoferis turpina braukt pa ceļu pāri kalniem, un atkal iespēja ilgāk skatīties pa logu uz zaļām ielejam. Krustojam strautiņus, kuros tek ūdens, dambji arī pilni ar ūdeni. Govis un aitas ganās zaļos aplokos un izskatās ļoti apmierinātas ar savu sulīgo zāli. Piebraucām un apstājamies dārzniecībā. Bija dotas 40 minūtes aplūkot un apbrīnot stādus un citus dārzniecības piederumus. Izbaudījām līdz pilnam mūsu garšu, smaržu, vēderu, acu un dvēseles, kā arī sabiedriskas vajadzības. Ļoti patīkams un jauks izbraukums vasarā! Margota Puķīte

8 8. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 3. aprīlī Izstāde Sidnejā Piedalās latviešu mākslinieks Sidnejā Harrington Street galerijā kopš 25. marta latviešu mākslinieks Ojārs Greste piedalās grupas izstādē, kur piedalās 24 mākslinieki. Greste ir izstādījis vienu zīmējumu izstādē (Yin un Yang). Izstāde būs atvērta līdz 20. aprīlim, no otrdienas līdz svētdienai plkst Harrington Street Gallery, 17 Meagher St, Chippendale, Sydney NSW Ojārs Greste pie sava zīmējuma izstādes atklāšanā. Margarita Balanas Latvijas čelliste koncertē Austrālijā martā un aprīlī Margarita Balanas ir dzimusi Hall, The Royal Latvijā un jau kopš divu gadu vecuma ir uzsākusi savas muzikālās gaitas Opera Queen House, Elizabeth gan kopā ar māsu Kristīni un brāli Robertu, gan arī uzstājoties un dziedot kopā ar visu ģimeni. Čella spēli Margarita sāka apgūt sešu gadu vecumā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie skolotāja Arvīda Tareilas. Septiņu gadu vecumā viņa piedalījās savā pirmajā starptautiskajā konkursā, kas notika Austrijā, Liezenē Wettbwerb Violoncello, iegūstot Hall, Watford Colosseum, The Foundling Museum un The Sage Gateshead, kā arī Francijā, Slovākijā Bratislava s Philharmonic Hall, Nīderlandē Palace Het Loo un citur. 1. vietu. Pēc šī konkursa viņa sāka aktīvi ceļot kopā ar tēti Vitautu un mammu Ingunu un piedalīties Eiropas līmeņa konkursos, iegūstot panākumus vairākos čella spēles konkursos Slovākijā Talents for Europe, Horvātijā Antonio Janigro Cello Competition, Lietuvā Gradus ad Parnassum, Igaunijā Young Musician Award, kā arī Latvijā August Dombrovski 6th International Competition un Latvijas Valsts konkurss. Rīgā Margarita mācījās pie vairākiem čella skolotājiem, tajā skaitā arī pie Normunda Putreņa, Romana Trautmana un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Māra Villeruša. Piecpadsmit gadu vecumā viņa pārcēlās dzīvot uz Angliju, lai turpinātu savu muzikālo izaugsmi Pērsela mūzikas skolā (The Purcell School of Music), mācoties čella spēli pie profesora Aleksandra Bojarska (Alexander Boyarsky). Šo studiju laikā viņa uzvarēja starptautiskā konkursā Sevenoaks Young musician of the year 2011 un ieguva arī vairākas atzinības Pērsela skolā. Gūtie sasniegumi viņai radīja nozīmīgas iespējas spēlēt solo gan ar starptautiski atzītiem orķestriem, gan Pērsela skolas simfonisko orķestri. Margarita ir koncertējusi vairākās prestižās koncertzālēs Anglijā The Wigmore Hall, The Royal Festival Margaritai ir KAMERKONCERTS «MUZIKĀLIE STĀSTI» Margarita Balanas čells Ilze Dzērve klavieres bijušas meistarklases ar pasaulslaveniem čellistiem, Margarita Balanas. tajā skaitā Natalia Gutman, Mischa Maisky, Raphael Wallfisch, Karine Georgian, Robert Cohen un Felix Schmidt gadā viņa tika apbalvota ar prestižo ABRSM (Associated Board of the Royal Schools of Music) stipendiju un Martin Music Scholarship Fund Award stipendiju, lai sāktu studijas Londonas Karaliskajā Mūzikas Akadēmijā. Margarita aktīvi koncertē gan kā soliste, gan arī kā ansambļa māksliniece Anglijā un citur Eiropā. Nākotnē viņa cer turpināt arī savu muzikālo Turpinājums 14. lpp. Melburnā, sestdien 12. aprīlī plkst (Hugo Misiņa zālē) Biļetes pasūtāmas pie Anitas Andersones Sidnejā, svētdien 13. aprīlī plkst Tuvāka informācija pie Imanta Līča Koncerti notiek Latviešu namos FOTO Publicitātes foto

9 Ceturtdien, gada 3. aprīlī Laikraksts Latvietis 9. lpp. Berlins un Eizenšteins atgriežas Rīgā Jauna filma par divām izcilām 20. gadsimta personībām 1. aprīlī Kinoteātrī Splendid Palace notika režisora Dāvja Sīmaņa filmas Escaping Riga pirmizrāde, kas tapusi studijā Mistrus Media, un ir viens no Rīga-2014 programmas notikumiem. Filma ir dokumentālos notikumos balstīts stāsts par divām izcilām 20. gadsimta vairumā atlasīti no draugu un paziņu loka, uzdevums ne vien atrasties kadrā, bet būt vēsturiskiem un fiziski līdzīgiem saviem personībām Sergeju Eizenštei- pagātnes prototi- nu un Jesaju Berlinu, kas abi dzimuši un bērnību pavadījuši Rīgā, bet drīz piem. Šī savdabīgā tiekšanās pēc vien šo pilsētu pametuši. Izsekojot abu pagātnes atveida varoņu dzīves gaitām uz 20. gadsimta dažreiz noveda pirmās puses dramatisko notikumu pie kurioziem fona, filma stāsta, kā viens no viņiem kļūst par izcilāko savas paaudzes kinorežisoru starpgadījumiem. Piemēram, kāda Skats no filmas. totalitārajā Padomju Savienī- pavecāka sievie- bā, bet otrs par izcilāko savas paaudzes domātāju liberālajā Lielbritānijā. Filmā tiek izspēlētas dažādas, plašākai publikai mazāk zināmas, taču vēsturiskos faktos balstītas situācijas abu varoņu dzīvēs. Lai gan filma ir inscenējums, tā veidota kā dokumentāli autentisks materiāls, un tās vizuālā stilistika tuvināta attēlotā laikmeta kino estētikai. Filmā redzamie notikumi aptver plašu ģeogrāfisku un hronoloģisku telpu, sākot ar Parīzi gadā un Holivudu 30. gadu sākumā un beidzot ar pēckara Ļeņingradu un Londonu. Tajā piedalās daudzi atpazīstami vēsturiski personāži. Iespējams, pirmajā acu uzmetienā filma var likties ļoti viegli tapusi, kā tāda animēta vēsturiska spēle, taču patiesībā tas bija liels daudzu cilvēku kopējs darbs. Gan operatora sarežģītais uzdevums radīt attēla autentiskumu, gan aktieru, kuri lielā te uztraucās, kāpēc nav izsaukta ātrā palīdzība Ļeņingradas blokādes filmēšanā, jo jāpalīdz taču cietušajiem, stāsta režisors Dāvis Sīmanis. Attiecībā uz filmēšanas dalībniekiem, režisors izsaka lielu pateicību visiem, kas piedalījās, jo sevišķi brīvprātīgajiem, kuri bieži drosmīgi darbojās filmas masu skatos, tēlojot studentus, nacistus un pat līķus. Dāvis Sīmanis arī min: Laikmets, kuru centāmies rekonstruēt dramatiski, atgādina laiku, kurā dzīvojam. Nav tālu jāskatās, lai ieraudzītu to pašu totalitārisma agresiju, varas aklumu un kultūras personību apspiešanu, kas valdīja laikā, kad dzīvoja mūsu varoņi. Tomēr, kā uzsver filmas producents Gints Grūbe, filma nav tikai drūms vēstures liecinieks. Tā atrod pagātnē nenopietno, smieklīgo un neparasto, kā arī spēj emocionāli uzrunāt skatītāju. Filma tiks demonstrēta kinoteātrī Eiropas Parlamenta vēlēšanas Balsošanas kārtība no ārvalstīm ir savādāka nekā Saeimas vēlēšanās 24. maijā Latvijā norisināsies Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šajā die- Šie un daudzi citi jautājumi ir tie, par robežām jeb atvieglot to vēl vairāk? nā Latvijas pilsoņi izraudzīsies savus kuriem nākamajam Eiropas Parlamenta sasaukumam būs jāizšķiras. Tie no- pārstāvjus Eiropas Parlamentā. Šiem deputātiem būs jāaizstāv Latvijas intereses Eiropas Savienībā nākamos un Latvijas nākotne. teiks to, kāda būs Eiropas Savienības piecus gadus. Pilsoņiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas pastāv vairākas iespējas kā pieteik- Vēlos vērst Jūsu uzmanību, ka šoreiz balsošanas kārtība no ārvalstīm ties balsošanai pa pastu. Viena no tām ir savādāka nekā Saeimas vēlēšanās. līdz 12. aprīlim nosūtot pieteikumu uz Vienīgā iespēja piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās no ārvalstīm ir ie- saraksts ar adresēm šeit: tuvāko Latvijas pārstāvniecību (pilns priekš piesakoties balsošanai pa pastu. pub/public/30731.html). Otra līdz Aicinu būt aktīviem! Šīs vēlēšanas 24. aprīlim pieteikties pasta balsošanai, dod iespēju ikvienam pilsonim ietekmēt Latvijas un Eiropas Savienības ni balsošanai pa pastu Rīgā (Adrese: nosūtot pieteikumu uz vēlēšanu iecirk- nākotni. Jautājumi, kas izšķirsies šajās Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas vēlēšanās, vistiešākā veidā ietekmēs Konsulārais departaments, Elizabetes arī tos Latvijas pilsoņus, kuri apmetušies uz dzīvi ārpus Latvijas. Nākamais 27. aprīlim var pieteikties balsošanai pa iela 57, Rīga, LV-1050, Latvija). Bet līdz Eiropas Parlaments, piemēram, lems pastu internetā, izmantojot internetbankas reģistrāciju vai e-parakstu. Plašāka vai ļaut cilvēkiem no Latvijas turpināt strādāt Anglijā, Īrijā vai Vācijā? informācija pieejama Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā Vai ierobežot tirdzniecību pāri valstu šeit: Splendid Palace no 2. aprīļa. Tā tapusi ar Nacionālā Kino centra, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes un Rīga 2014 atbalstu. Galvenajās lomās: Mihails Karasikovs, Mārtiņš Počs, Gints Grūbe, Viktors Puglejevs, Gustavs Briedis. Scenārija autori Dāvis Sīmanis un Uldis Tīrons; režisors Dāvis Sīmanis; galvenais operators Andrejs Rudzāts; operatori Valdis Celmiņš un Dāvis Sīmanis; mākslinieces Kristīne Plūksna-Zvagule un Ieva Romanova; komponists Kārlis Auzāns; skaņu režisors Ernests Ansons; montāžas režisori Dāvis Sīmanis un Andra Doršs; producenti Gints Grūbe un Līga Gaisa. Kontakti: Madara Kalniņa Filmas treileris apskatāms šeit: Aicinu šo informāciju izplatīt tālāk saviem draugiem un paziņām ārvalstīs. Piedalīties ir svarīgi! Ar cieņu, Krišjānis Kariņš Eiropas Parlamenta deputāts Tel.: FOTO Publicitātes foto

10 10. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 3. aprīlī Pilnsapulce ļaudīm, kas algu neprasa Latvijas Bērnu fonds šogad svin savu 25. jubileju 28. marta priekšpusdienā pie mana jaunā kam viņa velta hobijs esot bērni, dzīvokļa durvīm zvana. visu savu laiku Tas ir Latvijas Bērnu un audzina savus Fonda (LBF) atsūtīts lolojums mīlestībā šoferis Viesturs, kurš pret Latviju. Fantastiska ģimene! mani aizved uz Arhitektu nama zāli Vecrīgā. Visi arī tūlīt aizsteidzas, jo citam Tur šodien notiek visu LBF darbinieku pilnsapulce, lai pārrunātu, kas paveikts gadā un ko cer paveikt vai kāds cits pienā- skola, citam lekcija Priecājos, ka arī Latvijas Bērnu kums. fondā es esmu savējais, un tieku uzaicināta gandrīz ik reizes, kad tur kaut vadību atkal pār- Nu sapulces kas notiek. ņem A. Bērziņš un Man tur gadās ieiet reizē ar ģimeni, piemin, ka Latvijas Bērnu Fonds kuru atceros vienā no iepriekšējām reizēm. Tie ir burvīgie rīdzinieki, ģimene, kurā ir 5 bērni, pie kam mazākais šogad svin savu no viņiem ir 3 gadīgais Filips, kurā es jau paspēju iemīlēties no tikšanās Bērnu Fonda birojā pagājušā gadā. Viņš ir viens mazs, blonds eņģelītis, kurš tikai smaida un smaida. Kad es viņu uzrunāju, viņš mazliet pasmaida gan, bet tūlīt arī pieķeras lielajam brālim pie rokas, lai justos pilnīgā drošībā. Kā parasti visas LBF tikšanās atklāj Andris Bērziņš un apsveic visus lielo dzimšanas dienu jubilārus. Pirmais no tiem ir mākslinieks Jānis Anmanis, kas saņem sarkanu rožu pušķi un no dāmas, ko visi mīļi sauc par Mārīti, vienu ļoti skaļu buču. Tad vēl daži citi jubilāri saņem savus pušķus un A. Bērziņa vēlējumu tikai un vienīgi veselību, jo visu citu var dabūt tirgū. Tad mūs iepriecina mazi un ne tik mazi mākslinieki ar saviem priekšnesumiem. Vispirms 6 gadīgais Ralfs Lejiņš skaļi un droši nodzied skaistu dziesmu par vējiem, kas kalnos kāpj, un, to nebeidzis, novēl mums visiem skaistu pavasari. Tad no burvīgās Krīvānu ģimenes uzstājas mazā Filipa jaunākā māsiņa Laura ar lielo brāli Ansi. Ansis pavada mazo uz ģitāras un palīdz viņai iesākt. Tā ir dziesmiņa par putniem, taurenīšiem un naktsvijolēm. Vidējais brālis braši nodeklamē Tālavas taurētāju no viena gala līdz otram gandrīz vai bez elpas, un tad vēl abi vecākie ar ģitārām un skaistām balsīm mūs iepriecina ar dziesmu Es neesmu dubļus bridis. Šo skaisto dziesmu es atceros no Māras Zālītes lugas Meža gulbji, un man šo divu apdāvināto jauniešu dziedāšana liekas gandrīz tikpat laba kā Dailes teātra aktieru izpildījumā. Katrā gadījumā sirsnīgāka. Pēc priekšnesumiem viņu māmiņa mums pastāsta par savu brīnišķīgo ģimeni. Ansis ir 23 gadus vecs, studē un pēc nedaudz gadiem būs ārsts, kas nemeklēs labāk apmaksātu darbu kādā citā zemē. Vecāka meita Lienīte strādā pie diplomdarba mākslā, divi nākamie vēl iet pamatskolā un mazais Filips viņas uzraudzībā mājās. Viņas pašas 25. jubileju, kas tiks atzīmēta ar attiecīgu sarīkojumu kaut kad uz rudens pusi, un tad pievēršas sapulces darba kārtībai. Saprotams, ka vispirms jārunā par finansēm, jo bez tām neviena no paredzētajām programmām nav iespējama. Krīze Bērnu fondam vēl nav beigusies, jo līdzekļi vienmēr ir vajadzīgi vairāk un vairāk arī tāpēc, ka Fonds iesaistās jaunās un lielākās programmās. Galvenās, kā vienmēr, arī šajā gadā būs veselība, bāreņi, lielās ģimenes, attīstība un sports. Diemžēl Kristīgais Bērnu Fonds ir pārorientējies uz Āfriku, un tagad LBF tik daudz neatbalsta... Neskatoties uz to, mūsu Fonda situācija kaut cik turas līmenī, un iesāktās programmas varēs turpināt arī gadā. Pārrunās par pagājušā gadā paveikto, cita starpā es uzzinu, ka arvien lielāka vērība pievērsta vardarbībā cietušajiem bērniem. Ir pilnveidota tā cietušo bērnu rehabilitācijas sistēma viņu dzīves vietās, iegūti finanšu līdzekļi projektam Audzināsim bērnus nevardarbīgi, pārbaudīts sociālās rehabilitācijas nodrošinājums dzīves vietā 9 pašvaldībās, kā arī 25 psihologu darba metodika, noorganizēti 4 reģionālie semināri sociālo dienestu vadītājiem un darbiniekiem par sociālās rehabilitācijas metodikas jautājumiem. Sadarbībā ar Air Baltic 12 reizes nogādāti bērni ārstēšanai ārzemēs, noorganizētas 28 bezmaksas nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām visos Latvijas reģionos, divu dienu vasaras nometņu dalībnieku salidojums notika Mežezerā ar tēmu Koki ienāk pilsētā. Ar Amerikas Latviešu apvienības piešķirtiem līdzekļiem atbalstītas 69 latviešu lielās ģimenes, 13 studējošie bāreņi un jaunieši no daudzbērnu ģimenēm. Ar Vācijas Kristīgo Fondu un Norvēģijas Bērnu fonda nodaļu finansiāli atbalstīti 387 Latvijas bērni no trūcīgām ģimenēm un bērni ar īpašām vajadzībām. Kopā ar Latvijas Televīziju notika Ziemassvētku un Lieldienu labdarības akcijas Nepaej garām, kuru laikā Krīvānu ģimene. Pirmā rindā no kreisās: Laura, Ansis ar Filipu klēpi. Viņiem aiz muguras ir tētis Lauris un māmiņa Anita. tika vākti līdzekļi vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas kvalitātes uzlabošanai un vasaras nometņu organizēšanai bērniem ar īpašām vajadzībām, vardarbībā cietušajiem bērniem un audžuģimeņu bērniem. Populārs joprojām ir konkurss Talants Latvijai, kas gadā notika jau 22. reizi. Tas notika sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību un Brāļu Jurjānu biedrību. Stipendijas pasniedza konkursa laureātiem jaunajiem, talantīgajiem mūzikas skolu audzēkņiem. Jau 3. reizi pasniedza arī Arnolda Skrides piemiņas balvu tai mūzikas skolai, kas visrezultatīvāk un sekmīgāk piedalījās šajā konkursā. Pateicība par Arnolda Skrides lielo sirds mīlestību jaunajiem talantiem un viņu dotību attīstībai un pilnveidošanai. Vairāk nekā 300 bērnu no dažādām Latvijas pilsētām un pagastiem piedalījās šajā populārajā jauno mākslinieku konkursā. Tas norisinās visa mācību gada garumā un ir izcīnījis savu vietu daudzo un dažādo konkursu vidū, kas notiek Latvijā. Daudziem no jaunajiem māksliniekiem tas ir pirmais atspēriena punkts, lai vēlāk gūtu panākumus citos konkursos un starptautisku atzinību. Pēdējā gada konkursa stipendijas ieguva 49 jaunie talanti no Rīgas, Babītes, Piņķiem, Dreiliņiem, Gulbenes, Iecavas, Baltezera, Valkas, Cēsīm, Tukuma Saldus, Liepājas, Limbažiem, Ķekavas un citiem Latvijas novadiem. Noslēguma koncerts izvērtās par skaistu, emocionālu un ļoti savdabīgu notikumu. Stipendijas izmaksāja arī tiem skolotājiem, kuru audzēkņi ieguva 1. vietas. Sīkāk par darbu ar vardarbībā cietušajiem bērniem stāstīja Vaira Vucāne, Latvijas Bērnu Fonda viceprezidente. Viņa piemin, ka Rīgā šo bērnu skaists mazliet samazinās, bet aug to bērnu skaits, par kuriem vardarbības sakarā ir tiesu darbi. Gadījumi tiek vairāk un labāk atklāti. Vairāk cieš tie Turpinājums 11. lpp. FOTO Viktors Gribenieks

11 Ceturtdien, gada 3. aprīlī Laikraksts Latvietis 11. lpp. Atbalsts vecākiem ar ceturtā bērna nākšanu pasaulē Pirmo reizi daudzbērnu ģimene Ancē saņems atbalstu gada februārī Ancē reģistrēta pirmā ģimene, kas no biedrības J3 saņems vienreizēju maksājumu 711 eiro (500 LVL) apmērā, lai atbalstītu vecākus ar ceturtā bērna nākšanu pasaulē. Biedrība J3 dibināta, balstoties uz Jūrkalnes draugu grupas iniciatīvu, gadā. Tās mērķis ir atbalstīt Ances un Jūrkalnes pagastu daudzbērnu ģimenes. Biedrības J3 nosaukuma atšifrējums ir: Jūrkalne, 3 bērni ģimenē. Biedrības virsuzdevums ir pierādīt, ka ar attieksmes maiņu pret kuplajām ģimenēm ir iespējams panākt vismaz 2,4 dzimušus bērnus uz vienu reproduktīvā vecumā esošu sievieti. Biedrība ir pirmā Latvijā dibinātā organizācija, kas apņēmusies finansiāli atbalstīt lielās ģimenes Daudzbērnu ģimenes Ancē. līdz ar jauna bērna nākšanu pa- saulē, t.i., tādas, kurās ir vismaz 3 bērni. Sadarbībā ar Ventspils novada pašvaldību ir izstrādāts nolikums, kas saistošs Ances un Jūrkalnes pagastu iedzīvotājiem. Biedrības finansējums pienākas ģimenei, kas vismaz divus gadus ir deklarējusi savu dzīvesvietu konkrētajos pagastos, un kurai, sākot ar gada 1. janvāri dzimis trešais, ceturtais vai katrs nākamais bērns. Piesakoties biedrības J3 sniegtajam atbalstam, ģimenei jānorāda, kādiem nolūkiem nauda tiks tērēta. Tām ģimenēm, kas dzīvo privātmājā un kam nav ūdensvada, ņemot vērā Ventspils mācītāja Ozoliņa ierosinājumu, tiek ieteikts saņemto atbalstu izlietot ūdensvada ierīkošanai. Šobrīd biedrībai ir izdevies piesaistīt tik daudz finansiālo līdzekļu (kurus pamatā ziedojuši biedrības aktīvisti), lai atbalstītu vismaz 10 ģimenes. kuplā ģimene nu varēs doties tuvākos un tālākos ceļos. Kā stāsta Aigars Ālītis, biedrības J3 pārstāvis: Ja pēc pieciem gadiem varēsim secināt, ka dažādām aktivitātēm, kas atbalsta kuplās ģimenes, ir rezultāts, un Ancē un Jūrkalnē būs piedzimuši vairāk bērnu nekā citos pagastos, tas būs labs arguments ne tikai pašvaldībai, bet arī valdībai domāt par reāliem darbiem kuplāku ģimeņu atbalstam. Biedrības J3 pārstāvis uzteic Ventspils novada domi par līdzšinējo sadarbību, atbalstu un ieinteresētību dzimstības veicināšanā. Jāatzīmē, ka šogad novada dome ir palielinājusi vienreizējo bērna dzimšanas pabalstu līdz 213 eiro, kā arī daudzbērnu ģimeņu bērniem skolās un bērnudārzos piešķīrusi brīvpusdienas. Biedrība J3 uzskata, ka pabalsti un citi finansiāli stimuli nebūs izšķirošais, lai panāktu būtisku dzimstības Tātad, šobrīd maksājums var tikt palielinājumu Latvijā. Vienreizējs piešķirts pirmajām desmit Ances vai Jūrkalnes ģimenēm, kas pasaulē laiž trešo vai nākamo bērniņu. Pirmā biedrības maksājuma saņēmēja, ģimene no Ances, kurā dzimusi meitiņa, atklāj, ka biedrības maksājums palīdzēs iegādāties sen kāroto automašīnu, ar kuru maksājums ir tikai simbolisks un cieņu apliecinošs žests. Galveno lomu redzam sabiedrības attieksmes maiņā attiecībā uz vairākbērnu ģimenēm, kā arī uzskatam, ka Latvijas Pašvaldību savienībā jāizveido vienota brīvo dzīvesvietu un darba vakanču datu bāze, kas paredzētas jaunajām ģimenēm. Biedrība J3 aicina arī citus Latvijas pagastus un turīgos uzņēmējus pievienoties daudzbērnu ģimeņu atbalstīšanā. Tā kā biedrība reģistrēta kā sabiedriskā labuma guvēja, tad visa saziedotā nauda nokļūst pie daudzbērnu ģimenēm bez nodokļu sloga. Tā kā Latvijā nav svarīgāka jautājuma par dzimstības veicināšanu, tad uzskatām, ka tautas izdzīvošana ir atkarīga no ikviena Latvijas iedzīvotāja aktīvas līdzdalības. Tāpat biedrība aicina sazināties, izmantojot alitis@inbox.lv, ja vēlaties pievienot Jūsu dzimto novadu daudzbērnu ģimeņu atbalstīšanā. Ziedojumus var iemaksāt Biedrības bankas kontā: Biedrība J3 Reģ.Nr.: Banka: AS SWEDBANK Konta numurs: LV12HABA Maksājuma mērķis: ziedojums jaundzimušo atbalstam Vairāk informācijas: Biedrības J3 vārdā Aigars Ālītis, tālr.: ; Ances pagasta vadītāja Aira Kajaka, tālr.: FOTO R. Vēliņš Pilnsapulce ļaudīm,... Turpinājums no 10. lpp. bērni, kas ir no 7-12 gadu vecumā. Tie gadījumi ir ļoti smagi. Viņa uzsver to, ka krīzes centru vadītājiem ir nepieciešama nepārtraukta apmācība. Ir noslēgti līgumi ar vairākām pašvaldībām par palīdzību bērnu dzīvesvietās. Par gadā veiktajiem darbiem vardarbībā cietušo bērnu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā dzīves vietā, ziņo Centra Dardedze valdes locekle Laila Balode. Viņa runā par to, kā vardarbībā cietušiem bērniem palīdzēt. Izvērtēt to nav tik vienkārši. Ja mēs atmetam personīgās ambīcijas, bet domājam tikai par bērniem, tad lieta kļūst vienkāršāka. Pagājušā gadā mēģināja izvērtēt darbu 9 pašvaldībās, izskatīja 113 gadījumus un izstrādāja kritērijus. Pakalpojumus sniedz psihologs kopā ar sociālo darbinieku. No 10 pašvaldībām tas pilnībā atbilstošs bija tikai 1 pašvaldībā, bet pamazām situācija sāk uzlaboties. Par Fonda finansiālo situāciju stāsta grāmatvede, bet man ir iedots gada pārskats ar maza skumja bērniņa fotogrāfiju uz vāka, un es tajā neieklausos. Uz gada pārskata vāka ir arī Latvijas Bērnu Fonda moto J. Raiņa vārdi:...pacel citu un tu celsies pats. Ar to arī oficiālā daļa beidzās, un kā parasti mēs tiekam pacienāti ar kafiju, tēju, pīrādziņiem un cepumiem. Mazliet vēl parunājos ar pazīstamajiem darbiniekiem, atgādinu Veronikai, ka man vajadzēs kādu fotogrāfiju, un tad Vaira mani pavada līdz Pulvertornim, kur mani sagaida tas pats burvīgais šoferis, kas mani nogādā mājās. Tagad man mājas ir skaists, saulains dzīvoklītis pašā Rīgas centrā, ļoti tuvu Vērmaņdārzam un Kalpaka piemineklim. Tagad pa visiem logiem redzu arī kokus un gaidu pavasari....un tagad man mājas patīk, patīk ļoti. Patika arī šīs dienas Latvijas Bērnu Fonda sapulce. Astrīda

12 12. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, gada 3. aprīlī Pateicība ceļ, skaudība nez vai Par veselības aprūpi Latvijā Pateicāmies Ingai Spriņģei par izsmeļoši informatīvo rakstu, kas parādījās Ir žurnālā, gada 13. marta numurā ar virsrakstu Galma kardiologs Ērglis. Raksts atspoguļo daudzās vājās vietas veselības aprūpē Latvijā vispārīgi un parāda lielo līdzekļu disproporciju starp specialitātēm, ko piešķir valsts. Nenoliedzami un uzkrītoši valsts ir atbalstījusi un atbalsta tās specialitātes, kas ir ienesīgākās slimnīcai. Lielāku līdzekļu novirzīšanai pamatā ir iemaņas un pārliecība, kā sagatavoti pasniegt un uzsvērt specialitāti valdībai un Saeimai. Tāpēc nedrīkstam apskaust Dr. A. Ērgli par viņa entuziasmu, ekspertīzi, zināšanām un prasmi uzrunāt cilvēkus par mērķtiecīgu atbalstu noteiktam mērķim. Tas prasa lielu, nenogurstošu un neatlaidīgu darbu kontaktu uzturēšanu un attiecību stiprināšanu. Tikai tādā veidā var sagaidīt pozitīvus rezultātus. Jā, visam tur ir jābūt caurskatāmam un caurspīdīgam pozitīvā virzienā. Profilakse ir atstāta gandrīz vai aizmirstībai no valdības puses, jo tā nav ienesīga īstermiņā. Tā var atmaksāties un rādīt pozitīvus rezultātus ilgtermiņā. Tik daudz jau ielaists un aizkavēts tas pats veselīgais dzīves veids, sākot ar kustēšanos, fiziskām aktivitātēm un garīgo možumu, regulāru, gadskārtēju vizīti pie ārsta, veselīgu ēdienu nav jau vairs kara laiki, kad nebija izvēles. Šinī ziņā kā sabiedrība esam aplikuši, slinki un kūtri sevi pieskatīt. Profilakses veicināšana ir jāpauž un par to jāuzrunā regulāri visu laiku, nepietiek ar dažiem rakstiem presē, TV pārraidē, kur deputāti vingro, utt... Tas var būt tikai sākums. Jautājums par zemā profesionālā atalgojuma radikālu pacelšanu visam medicīnas personālam 3-4 reižu apmērā nav atrisināts. Tomēr ir pavīdējis mēģinājums celt algas, bet bez efektivitātes, pārliecības vai kāda jūtama atvieglojuma vairāk simboliski. Ar to vien nepietiek. Algu palielinājumam ir jābūt profesionālā līmenī, lai tas nebūtu apkaunojoši. Tāpēc nav ko brīnīties un vaimanāt, ka jaunie ārsti speciālisti, medmāsas atstāj Latviju ekonomisku apsvērumu dēļ. Vājākās vietas veselības aprūpē Latvijā ir rakstā norādītas kā: 1. Mazais valsts finansējuma gadskārtējais piešķīrums. 2. Zemais atalgojums visam medicīnas personālam. 3. Proporcionāli nevienlīdzīgais finansiālais piešķīrums specialitātēm. 4. Necaurskatamība, neskaidrība trūkst noteiktības un informācijas. 5. Profilakses finansiālais valsts vājais atbalsts. Simptomus esam konstatējuši, tagad jāķeras pie risinājumiem. Vai to darīsim un kad? Tomēr raksta virsraksts Galma kardiologs Ērglis zināmā mērā ir nievājošs un uztverams kā ne visai nopietns, piedodot, pat izsmiekla vai komiskuma toni. Dr. Andrejs Ērglis nav to pelnījis, bet gan mūsu visu atzinību un pateicību, nostādot kardioloģiju pasaules līmenī. Tas tikai drupina un grauj viņa labo reputāciju viņam un specialitātei. Tāpēc tagad Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) latviešu ārsti un zobārsti ārzemēs izsaka pateicību un atzinību Dr. A. Ērglim. Jānis J. Dimants, Jr., M.D. LĀZAs valdes priekšsēdis gada 15. martā Mineapolē, Minesotā Latviešu valodas gramatikas aplikācijas Arnis Gross rada gramatikas aplikācijas mobilajām ierīcēm Arnis Gross, kas dzimis Melburnā, jau vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar latviešu valodas datorizēšanu. Aplikācijas (lietotnes) Latvian Nouns un Latvian Verbs dod lietotājam iespēju ievadīt jebkuru lietvārdu, īpašības vārdu, īpašvārdu, skaitļa vārdu, vietniekvārdu vai darbības vārdu latviešu valodā un saņemt vārdu automātiski izlocītu visos locījumos. Jau vairāk par gadu Latvian Nouns un Latvian Verbs ir pieejams iphone un ipad iekārtām un tagad kopā ar Latviešu fonda atbalstu ir radītas jaunas versijas arī Android viedtālruņiem un planšetdatoriem. Latvian Nouns for iphone & ipad id ?mt=8 Latvian Verbs for iphone & ipad id ?mt=8 Latvian Nouns for Android latviannouns Latvian Verbs for Android latvianverbs Jaunā elektroniskā uzziņas līdzekļa mērķauditorija ir gan tie, kas mācās latviešu valodu, kā arī visi, kas vēlas atsvaidzināt savas latviešu valodas zināšanas. Aplikācija dod iespēju dalīties informācijā ar citiem, nosūtot locījumu tabulas pa epastu, kā arī dalīties Draugiem.lv, Facebook un Twitter. Kontakti: Latviešu valodas apmācība reemigrējušajiem bērniem Pārrunas Ārlietu ministrijā 24. martā notika kārtējā darba grupas diasporas politikas jautājumos sēde, kuru organizēja Ārlietu ministrija. Sēdē īpaši tika apspriests jautājums par latviešu valodas mācīšanu bērniem, kas atgriežas vai ierodas Latvijā un uzsāk vai arī atsāk mācības Latvijas skolās. Ģimenēm, kuras atgriežas Latvijā, bērnu latviešu valodas zināšanu līmenis ir ļoti atšķirīgs. Reizēm tas pat ir nepietiekams, lai varētu apgūt mācību vielu kvalitatīvi un mācītos savam izglītības līmenim atbilstošā mācību klasē. Darba grupa pārrunāja iespējamos risinājumus, lai bērni tiktu veiksmīgāk integrēti Latvijas izglītības sistēmā, dodot bērniem iespēju latviešu valodu apgūt pastiprinātā formā. Klātesošie apsprieda arī Igaunijas un Lietuvas izglītības sistēmas pieredzi. Darba grupa diasporas politikas jautājumos nolēma tuvākajā laikā plašāk pārrunāt mehānismu attīstību Lat- Turpinājums 13. lpp.