LATVIETISwww.laikraksts.com

Transcription

1 Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr gada 14. maijā TĪMEKLĪ ISSN Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Daugavas skolas koris Melburnas Latviešu ciemā Ģimenes dienā. (Skat. rakstu 3. lpp.) FOTO Maksis Dārziņš 9. maijs Rīgā Uzvaras svētki plaši apmeklēti Eiropā un pasaulē 8. maijs ir diena, kad piemin Otrā pasaules kara beigas Eiropā. Krievijas un postpadomju telpas krieviem svarīgāks ir 9. maijs, proti, ne tik daudz kā klusa piemiņas diena, bet vairāk kā skaļi svētki. Viņi svin uzvaru pār nacistisko Vāciju. Datumu nesakritība saistīta ar faktu, ka gadā, kapitulācijas dienā ievilkās papīru darbi, un Maskavā ir cits laiks kā Berlīnē. Rīgas krievi (un viens otrs cittautietis) ieraduši ar lielu vērienu svinēt uzvaras svētkus laukumā, kas nosaukts par Uzvaras laukumu par godu uzvarai pār bermontiešiem. Padomju laikā, savukārt, tur par godu uzvarai pār nacistisko Vāciju tika uzstādīts piemineklis, kas ir gandrīz divas reizes augstāks par Brīvības pieminekli. Šogad, Ukrainas krīzes laikā, Rīgā ap pasākumu valdīja īpaši saspringta gaisotne. Krievu biedrība Rodina bija pieteikusi gājienu no Strēlnieku laukuma līdz Uzvaras laukumam. Drošības Turpinājums 12. lpp. Gļēvā politiskā altruisma auglis problēma nepilsoņi Andreja Lucāna viedoklis Moto: Ja iesi pa ceļu, ko sauc vēlāk, nonāksi laukumā, ko sauc nekad (spāņu sakāmvārds) Par nepilsoņiem kārtējo reizi Latvijai atgādina Krievija, kas sakās cīnāmies par savu uz citām valstīm aizmigrējušo tautiešu cilvēktiesībām un iedvesmo ar impērijas robežu atjaunošanas precedentiem. Krievijas Ārlietu ministrija, atsaucoties uz starptautiskajām tiesībām, kuras Krievija pati nepilda, kaunina un norāda, ko jādara Latvijai (iejaucas Latvijas iekšējās lietās): Mēs esam vīlušies par to, ka ir nepamatoti noliegta nopietnās masveida nepilsonības problēmas esamība, kas aptver apmēram 15% iedzīvotāju, tas ir, vairāk nekā 300 tūkstošus cilvēku. Šiem cilvēkiem, pat neraugoties uz to, ka viņi ir dzimuši un dzīvo Latvijā, likumdošanas ceļā ir liegta iespēja izmantot daudzas pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības... Mēs ceram, ka šīs valsts varas iestādes nekavējoties izpildīs Cilvēktiesību komitejas rekomendācijas, kas vērstas uz Latvijas saistību izpildi pēc starptautiskā Pilsonisko un politisko tiesību pakta. Nepilsoņu problēma ir PSRS Turpinājums 13. lpp. Saturs Austrālijas ziņas... 1, 2, 3, 4, 5, 6,... 8, 9, 11, 13, 14 Latvijas ziņas...1, 10, 11, 12 Latvieši pasaulē...11 Redakcijā...3 Nīls Ebdens...1, 12 Andrejs Lucāns...1, 13 Intervija Guntis Gailītis... 7, 12 Aina Gailīte Ceļojums... 10, 11 Priecīgās pēdas...11 Sēru vēsts...14 Nekrologs...14 Datumi...15 Sarīkojumi un ziņojumi... 15, 16 Eiro kurss HRLINH*gjjaac+

2 2. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 14. maijā Kurzemes Cietoksnis un Mātes diena Labi apmeklēts sarīkojums Melburnā Šodien, vēsā, slapjā sestdienā, 3. maijā, Sarīkojuma vadītāja Ilze Ābele iepazīstināja klātesošos ar galveno runātāju Melburnas Daugavas 15. divīzijas kanaku Edmundu vanagu mītnē tika rīkota Kurzemes cietokšņa atcere, kopā ar vanadžu pusdienām, kas bija veltītas Mātes dienai. Bija šaubas, cik liels būs atbalsts nepatīkamā laika dēļ, kā arī šai laikā bija cits sarīkojums latviešu sabiedrībā. Dalībnieki sāka lēnām ierasties jau no plkst , un līdz sākšanās brīdim zāle bija gandrīz pilna. Pie letes Smalko, kurš bija sagatavojis referātu par tēmu Mores kaujas un Kurzemes cietoksnis. Edmunds sīki un precīzi pasniedza klausītājiem informāciju par skaitļiem, vietām, laikiem un notikumiem. Laika ierobežojums neļāva dziļākus paskaidrojumus. Oficiālā daļa noslēdzās ar kopīgi nodziedāto Daugavas vanagu dziesmu un karoga iznešanu. Mātes dienas veltījums sākās ar maksājām par pusdienām, un dāmām Viktora Bendrupa deklamāciju vanadzes piesprauda baltu ziedu. Kad ienācām zālē, varēja sasmaržot garšīgo ēdienu, un ja sekotu degunam vien, būtu viegli atrast virtuvi. Oficiālā daļa sākās plkst , kad karoga sardze Juris Vīksne, Andris Miglis un Mārtiņš Biršs ienesa karogu, un visi kopīgi nodziedājām valsts himnu Dievs, svētī Latviju! Sarīkojuma ievadā Rasma Celma nolasīja sacerējumu, kas bija balstīts uz Irmas Zemdegas Dienu sākot un apustuļa Pāvila vēstuli filipiešiem 2. nodaļas 2. un 3. pantu. Nodaļas valdes priekšsēdis Jānis Kārkliņš īsā un kodolīgā uzrunā sniedza pārskatu par galvenajiem notikumiem Kurzemes cietokšņa vēsturē. K. Skalbes Buļļu krodzinieka sievas mātes radu raksti. Viktors attēloja vecākas sievietes smalko, trūcīgo balsi, un no atmiņas skandētā dzeja iepriecināja klausītājus. Esmu droša, ka reti kāds šinīs dienās varētu deklamēt tik garus dzejoļus no atmiņas kā Viktors to izdarīja. Tā tiešām ir dāvana. Matīss Šūberts (Schubert) mūs iepriecināja ar izcilu vijoles spēli, un kad viņš spēlēja džīgu, patiesi gribējās dejot mūzikai līdz. Kopīgi dziedātas dziesmas deva iespēju visiem piedalīties sarīkojuma noslēgumā. Ēdot pusdienas, laiks aizskrēja ļoti ātri, kamēr ar draugiem un paziņām pārrunājām dzīves gudrības un izmainījāmies ar jaunākām ziņām. Ēdiens bija ļoti garšīgs, un es vēlos visu Edmunds Smalkais sniedz referātu. torte un kafija vai tēja. Garša vēl tagad sēž atmiņā. Paldies arī apkalpotājām par ātru ēdienu pasniegšanu un trauku novākšanu. Izrunājušies un paēduši nodziedājām Māmiņ mīļo māmiņ Matīsa akordeona pavadījumā. Paldies Matīsam par jautro mūziku. Bijām priecīgi par kuplo atbalstītāju skaitu. Bija ļoti patīkama diena! Ilze Ābele dalībnieku vārdā pateikties mūsu saimniecēm Silviai Miglis, Martai Apinei un Maijai Balcerei, kuras sagādāja mums ķirbju zupu, falšo zaķi ar vārītiem kartupeļiem, rudmiešu mērci un skābus gurķus. Saldā Sarīkojuma dalībnieki. ēdienā bija izcila Kurzemes cietoksnis Jāņa Kārkliņa uzruna Melburnā Mīļie vanagi un vanadzes, dāmas un kungi! Šodien mēs atceramies Kurzemes cietoksni, vai kā to oficiāli apzīmēja Kurzemes katlu. Šīs cīņas bija tik pazīstamas Otrā pasaules kara vēsturē, ka bija pat nosaukumi angliski, krieviski un vāciski. Angliski to sauca Courland Pocket vai Courland Cauldron un vāciski Kurland-Kessel. Kaut angliski tagad arī lieto burtisku tulkojumu Kurzeme Fortress. Šie nosaukumi apzīmēja trīsstūri Kurzemē FOTO Ilze Ābele Liepāja-Tukums-Ventspils, kur Otrā pasaules kara laikā no gada oktobra līdz gada maijam ielenktā Latvijas armija un vācu armijas grupa cīnījās pret sarkanarmiju. Šo ielenkto vācu armijas daļu nosauca par grupu Ziemeļi un vēlāk pārsauca par grupu Kurzeme. Kurzemes cietoksni aizstāvot, notika sešas lielkaujas, ieskaitot slavenās Ziemassvētku kaujas. Tomēr pēc visām kaujām sarkanarmija neieņēma Kurzemi. Sarkanarmijai Kurzemes Turpinājums 13. lpp. Published by Sterling Star Pty Ltd ABN Redakcija / Editorial Office: Sterling Star PO Box 6219 SOUTH YARRA, VIC 3141 AUSTRALIA Tel/fakss: (03) redakcija@laikraksts.com latvietis@netspace.net.au Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena drukātam laikrakstam: $42 par 10 numuriem, $82 par 20 numuriem vai $210 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz vārda: Sterling Star Pty Ltd. Sludinājumu cena: $6 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: Sterling Star All rights reserved. Tīmeklī/Online ISSN Abonētājiem/Print ISSN Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. FOTO Ilze Ābele

3 Trešdien, gada 14. maijā Laikraksts Latvietis 3. lpp. Redakcijā Sveicināti, lasītāji! Gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES, aicina apkopot mūsu valsts neatkarības gadu nozīmīgākos notikumus tā lasās virsraksts Saeimas Preses dienesta paziņojumam medijiem 12. maijā. Ceļojošā fotoizstāde izstāstīšot Latvijas stāstu citām Eiropas valstīm. Ikviens ir aicināts izteikties, kuri būs tie notikumi, par kuriem stāstīsim Eiropai, nosūtot Saeimas Sabiedrisko attiecību birojam līdz 30. maijam savu redzējumu par nozīmīgākajiem notikumiem, kuri veidojuši mūsdienu Latviju. Ja esam jau sākuši domāt par neatkarības pasludināšanu gadā, tad to pilnīgi izslēdz jautājums: Kas ir bijušas Latvijas lielākās uzvaras, sāpīgākie zaudējumi un krasākie pagrieziena punkti ceturtdaļgadsimtu garajā ceļā kopš neatkarības atjaunošanas? Kāpēc tāds ierobežojums? Šāda ceļojoša izstāde liks saprast, ka mūsdienu Latviju sāka veidot tikai gada 4. maijā, bet pirms tam bija tikai kāda pelēka pagātne, kurai šodien vairs nav nozīmes. Tā nemaz nav. Tas, ka gandrīz trīsreiz tik seni notikumi ir ļoti nozīmīgi mūsdienu Latvijai varēja pārliecināties 9. maijā, kad liela Latvijas daļa izrādīja pārliecību, ka mūsu valsts vēsture sākas ar gadu, un savukārt viss pirms tā datuma ir nenozīmīga senvēsture. Bet Latvija kā neatkarīga valsts pastāv jau 95 gadus, un nepārtrauktības princips daudz ko noteica, īpaši pilsoņu kopumu tie paši, kas bija pilsoņi pirms padomju okupācijas (un viņu pēcnācēji), neatkarīgi no tautības. Izstāde veltīta tieši un tikai otrajam neatkarības periodam liek to atdalīt no valsts kontinuitātes. Manā skatījumā tie nozīmīgākie notikumi, kas veidojoši mūsdienu Latviju varētu būt šādi: Pirmais šodienas rādītājs ir tas, ka Latvija ir neatkarīga valsts. Ar šo saistīti zīmīgi notikumi: Neatkarības pasludināšana gadā; Cēsu kaujas; Latvijas uzvara pār Vāciju gadā (t.i. pret Vācijas valsti vienīgais gadījums, kad Latvija būtu pieteikusi karu kādai citai valstij); Latvijas-Krievijas miera līgums; Sabiedroto de jure Latvijas atzīšana; Hitlera-Staļina līgums ar to slepeno protokolu; Padomju Savienības uzvara pār Vāciju; Helsinki 86 un 14. jūnijs gadā; Tautas frontes dibināšana; 4. maijs gadā; barikādes; pučs Padomju savienībā. Otrais šodienas rādītājs ir demogrāfiskā situācija. Ar šo saistīti zīmīgi notikumi: Vācbaltu izbraukšana gados; 1940./1941. gada padomju terors, kas lika latviešiem Daugavas skolas Ģimenes diena Melburnas Latviešu ciemā Daugavas skolas Ģimenes dienas svētkos Melburnas Latviešu ciemā 10. maijā sanāca vairāk nekā 100 viesu, un kopā ar skolas saimi piepildīja ciema zāli ar gaišumu un labsajūtu. Sarīkojumu ar svētbrīdi ievadīja mācītājs Dainis Markovskis. Mācītājs iezīmēja, starp citu, ka bērniem varam mācīt, bet nevaram viņu vietā mācīties, un uzsvēra, ka svarīgākā lieta visur ir mīlestība. Pārzine Līga Dārziņa īsā uzrunā atgādināja, cik svarīgi valodas mācībai un uzturēšanai ir to lietot arī ārpus formālām skolas mācībām. Viņa aicināja bērnu radiem un draugiem šeit palīdzēt runāt ar saviem maziem radiņiem latviski, meklēt viņiem latviešu valodā piemērotas grāmatas un lasīt tās ar viņiem kopā. Priekšnesumi bija daudz un dažādi, un visur bērni bija dūšīgi piestrādājuši. Dzirdējām tautas dziesmiņas māmiņām, Ojāra Vācieša, Jāņa Raiņa, Andreja Eglīša un citu autoru dzejoļus. No 8. klases lasījumiem izcēlās tas, cik labas attiecības bija katram ar saviem brāļiem un māsām. Priekšnesumi izskanēja ar vareno skolas kori. Priecājamies par bērnu skaitu, bērnu skaistumu un brīnišķīgo dziesmas izpildījumu. Ka tie bija īsti ģimenes svētki, vēl bija redzams beigās, kopējās pāru dejās. Tur dejoja tēvi ar meitām, mātes ar dēliem, kādreiz vecvecāki un draugi ar draugiem. Mazajiem ciemiņiem no bērnudārza Daina ar to vēl nepietika. Viņi turpināja paši savas rotaļas uz skatuves pēc tam, kad citi jau bija izklīduši. Paldies Zanei Riterei par klavieru pavadījumiem šajā ļoti draudzīgajā un mīlestības pilnā dienā. Satiksimies atkal kopējās Jāņu svinībās, Tērvetē, 21. jūnijā! Līga Dārziņa Kas notiek Latvijā pamest Latviju gadā, kad Sarkanarmija atgriezās; Holokausts Latvijā gadā; deportācijas gadā; iebraucēju iepludināšana 1960os gados, ar programmu visus pārtaisīt par krievvalodīgiem padomju pilsoņiem, neatkarīgi no tautības; lēmums atļaut okupācijas armijas virsniekiem palikt ar ģimenēm Latvijā; lēmums bez nosacījumiem izsniegt uzturēšanās atļaujas visiem, kas Sarkanarmijas tanku aizsegā pārcēlušies uz dzīvi Latvijā; pasaules ekonomiskā krīze, kas Bērni Melburnas Latviešu ciemā Ģimenes dienā. Laila Grosa (centrā) ar Daugavas skolas bērniem Melburnas Latviešu ciemā Ģimenes dienā. lika daudziem izbraukt no Latvijas. Bez šiem abiem rāmjiem vēl ir saimnieciskie un kulturālie rādītāji, kuriem varam atrast visādus pozitīvus notikumus. Es iesaku darīt vienu no divām lietām. Vai nu veltīt izstādi patiešam nozīmīgākajiem notikumiem no neatkarības pasludināšanas līdz šai dienai, vai arī ierobežot to uz jaunākiem 20 gadiem, lai neizceltu gadu kā sākumu, kurš tas arī nebija. GN FOTO Maksis Dārziņš FOTO Maksis Dārziņš

4 4. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 14. maijā Sidnejas ev. lut. latviešu draudzei 65 Dievkalpojums un mielasts Svētdien, gada 4. maijā Sidnejas ev. lut. latviešu draudze atzīmēja 65 pastāvēšanas gadus ar svinīgu dievkalpojumu un pēc tam ar bagātu mielastu draudzes namā. Dievkalpojumu vadīja draudzes mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin Macpherson). Savam sprediķim mācītāja bija izvēlējies tēmu sāls. Pārdomas par sāli ir daļa no Jēzus kalna sprediķa. Viņš tikko izsacījis svētības vārdus, norādot uz kristīgo cilvēka īpašībām, un tad saka Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama (Mat.ev.5:13)... Sālij ir divas galvenās funkcijas mūsu dzīvē: mēs izmantojam sāli, lai pasargātu ēdienu no bojāšanās un to arī lietojam, lai dotu garšu savam ēdienam. Vairums teologi un komentatori uzskata, ka tas ir, ko Jēzus arī domāja, ka Viņš teica saviem sekotājiem Jūs esat zemes sāls....šodien mūsu draudzes jubilejā pateiksimies Dievam par 65 nokalpotiem gadiem un apņemsimies katrs savā sirdī cieši un tieši turēties pie Dieva caur Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Atgādināsim sev, ka bez Viņa nekas nav un nebūs. Turēsimies pie Viņa kā zars pie vīna koka un nesīsim daudz augļu Viņa valstībai. Būsim sāls, kas aptur bojā eju, un kas dod dzīvei garšu. Dievkalpojumu kuplināja Draudzes ansamblis ar četrām dziesmām Tas Kungs ir mans Gans, Sava Gara straumes liešu, Vadi Kungs un 139. Dāvid dziesma. Sidnejas Latviešu vīru koris piedalījās ar piecām dziesmām Dievam slava, Dieva varenība, Pacel galvu, baltā mat, Zibsni zvaigznes aiz Daugavas un Aleluja Dainas Jaunbērziņas vadībā un ar Džiahuijas Rongas (Jiahui Rong) klavieru pavadījumu. Draudzes ansamblis. No kreisās: Ināra Gedgova, Brigita Kubliņa, Imants Liepiņš, Tamāra Koškina un Karina Baumane. Pēc dievkalpojuma draudze pulcējās draudzes namā, kur Dāmu kopa Tamāras Koškinas vadībā bija sagatavojušas greznu un bagātu mielastu. Varēja izvēlēties cūkas cepeti ar skābiem kāpostiem, vai ar gaļu pildītas pankūkas un buljonu. Un pie kafijas un tējas varēja iegādāties daudz un dažādas gardas smalkmaizītes un tortes. Paldies dāmām! Protams, bija arī vairākas loterijas, kuras piedāvāja dažādus gardumus sālītu lasi, žāvētas foreles, sierus, viņus un arī citas vērtīgas lietas. Pēc mielasta mācītājs pastāstīja par draudzes vēsturi. Draudze iesāka darbību gadā, kad neliela saujiņa Otrās pasaules kara bēgļu nolēma dibināties kā draudze, lai varētu uzņemt Dieva vārdu savā dzimtajā valodā. Draudzi dibināja tā gada 20. maijā pēc dievkalpojuma, ko noturēja mācītājs Buģis. Draudzes pirmais mācītājs bija Jānis Krauklis. Pirmā jaunatnes iesvēte draudzē notika gada 2. aprīlī. Tika iesvētīti 14 jaunieši, no kuriem vēl arvien aktīvi kalpo Karīna Baumane gadā draudzes īpašumu Redfernā pārdeva par $9 000 un nopirka tagadējo baznīcas zemi kopā ar māju par $ Ar draudzes ziedojumiem sāka celt baznīcu un gadā ielika baznīcai pamatakmeni. Baznīcas arhitekti bija Arnis Kārkliņš un Aivars Drēziņš (aizgāja mūžībā gadā). Draudzes dievnamu iesvētīja gada 10. novembrī prāvests Grosbachs kopā ar māc. J. Kraukļa un māc. V. Voitkusa līdzdalību. Iesvētīšanas dievkalpojumā piedalījās Sidnejas Latviešu vīru koris, kuram kopš tā laika pastāv tuvas saites ar draudzi. Ieejas durvis jaunajai baznīcai noziedoja galdnieks Jānis Mačēns, kurš vēl joprojām ir aktīvs draudzes loceklis. Draudzes namam ielika pamatakmeni gadā un to iesvētīja gadā. FOTO Ojārs Greste Liela maiņa notika gadā, kad māc. Jānis Krauklis aizgāja pensijā un draudzes mācītāja darbu pārņēma Kolvins Makfersons. Draudzes locekļu skaits gadā bija Šodien locekļu skaits ir 302 Ḋraudzes mācītāju Kolvinu Māc. Kolvins Makfersons. Baznīcas arhitekts Arnis Kārkliņš. Makfersonu un priekšnieku Eigitu Timermani apsveica Lauma un Juris Reinfeldi no Volongongas Latviešu ev. lut. draudzes; Ivars Šeibelis no Sidnejas Latviešu biedrības; Daina Jaunbērziņa no Sidnejas Latviešu vīru kora un Ināra Graudiņa no Okupācijas muzeja. I. Graudiņa pateicās par naudu, kas laiku pa laikam ir nākusi no draudzes kolektes Okupācijas muzeja darbam. Lauma Reinfelde nesa arī īpašus sveicienus no Volongongas draudzes priekšnieka Arta Medeņa, kas nereti ir bijis viesis Sidnejas draudzes vidū. Abām draudzēm ir kopējs mācītājs un kopēja ērģelniece. L. Reinfelde veltīja ziedus visai draudzei, bet ziedi paši tika nodoti tam mazam brīnuma lodziņam aizmugurē (zāles virtuvē) no kura tik daudz laba nāk. Daina Jaunbērziņa savā uzrunā uzsvēra, ka Sidnejas ev. lut. Latviešu draudze ir viena no latviešu sabiedrības pamatiem, kuri tika noliki 65 gadus atpakaļ. Novēlu draudzei augt un Turpinājums 13. lpp. FOTO Ojārs Greste FOTO Ojārs Greste Aicinām visas organizācijas, kuras AL55. Kultūras dienu laikā vēlas rīkot sanāksmes, tās pieteikt rīcības komitejai līdz 31. jūlijam, rakstot uz

5 Trešdien, gada 14. maijā Laikraksts Latvietis 5. lpp. Adelaidē atkal Laimīgā stunda! Varēs nedēļas beigās atvilkt elpu omulīgā vidē Adelaides Latviešu Sabiedriskais klubs ir ļoti ilgus gadus darbojies Adelaides Latviešu nama Tālava kafejnīcā. Klubam ir ilggadīgas saites ar Latviešu nama kooperatīvu, kam pieder nams un kas par to rūpējās un to uztur. Kafejnīca ir atvērta katru sestdienas rītu tad, kad Tālavā darbojas latviešu pamatskola un spēļu grupa, kā arī Adelaides Latviešu biedrības (ALB) bibliotēka, kura atrodas kafejnīcai blakus. ALB namā, kas atrodas Tālavai blakus, sestdienas rītos darbojās grāmatnīca un reizi mēnesī atvērts muzejs. Kafejnīca sagādā iespēju tautiešiem satikties, iedzert kafiju, tēju vai ko stiprāku un baudīt pīrāgus, ābolmaizītes, siļķu maizītes un Ādažu čipsus. Ir iespējams iepirkt rupjmaizi un svaigus ābolus. Kafejnīca ir arī parasti atvērta tad, kad namā notiek kāds latviešu sarīkojums. Laiku pa laikam, kafejnīca rīko pusdienas. Pēdējās Austrālijas Latviešu Kultūras dienās Adelaidē kafejnīca bija kā bišu strops. Tautieši kavējās kafejnīcā no rīta līdz vakaram. Tālava bez savas kafejnīcas ir neiedomājama. Kafejnīcas dežuranti visi ir brīvprātīgi, neatalgoti darbinieki. Vairākus gadus priekšsēdis ir Ints Puķītis. Darbinieki satiekas ik pa trijiem mēnešiem, lai nospraustu dežūras un pārrunātu kafejnīcas darbību vispārīgi. Kafejnīca izmanto savu atlikumu, lai to pašu uzlabotu, kā arī, kad iespējams, namu pašu. Šī gada sākumā radās doma paplašināt kafejnīcas darbību ar Laimīgo stundu (angliski Happy Hour), kurā cilvēki var nedēļas beigās ievilkt elpu omulīgā vidē. Pirmā Laimīgā stunda, š.g. 11. aprīlī bija sekmīga (Red.: Skat. Elīnas Rikardes rakstu Gaišs un sirsnīgs vakars Tālavas kafejnīcā laikraksta Nr. 306, un Sabiedriskais klubs ir iecerējis šādus pasākumus rīkot katra mēneša pēdējā piektdienā un aicina tautiešiem sarunāt tikšanos kafejnīcā ar radiem, draugiem un paziņām. Nākamā Laimīgā stunda notiks piektdien, 30. maijā no plkst Kafejnīcā varēs iegriezties uz īsāku brīdi vai pakavēties uz ilgāku laiku. Našķi, vakariņas un atspirdzinājumi būs dabūjami par mērenām cenām. Klubs cer, ka šajos vakaros redzēsim jaunas sejas kopā ar cilvēkiem, kuri ilgus gadus ir apmeklējuši Tālavu. It sevišķi būtu jauki satikt iebraucējus no Latvijas, citām pasaules malām un no citiem Austrālijas latviešu centriem. Rudīte Bērziņa Adelaides Latviešu sabiedriskā kluba sekretāre Kafejnīcas darbinieki. Pirmā rindā no kreisas: Margota Puķīte, Inga Pērkons-Grauze, Irēne Bajvotera (Bywater), Ināra Strazda. Otrā rindā: Rudīte Bērziņa, Ulla Gicasvili, Ints Puķītis, Valdis Voitkus. Aizmugurē: Māris Žvīgulis, Andis Bērziņš. Trūkst: Kārlis Ātrens, Jolanta Lūsis, Ēriks Strauts. FOTO Pēteris Strazds

6 6. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 14. maijā Cūku bēres Pertā Labi pavadīts vakars ar labiem draugiem un labu ēdienu Viens no visvairāk nebiju saredzējis, jo, pats braukdams, gaidītiem sarīkojumiem nevari apkārt lūkoties: ceļu vien tad Pertas latviešu kopienā ir cūku bēres. Tā kā tavu laipnību, ka tu mūs, savā glau- redzi, neko citu. Paldies, Liāna, par tās nu jau ir gandrīz kā najā karietē aizvedi un atvedi. Mīļš mūsu tradīcija un notiek paldies. katra gada pirmajā ceturksnī. Kādreiz šai laidīties ar gan pazīstamām, gan svešām Tā nu mūsu zālīte aši vien sāka pilkā svinējām Pertas Katoļu Biedrības sejām, un liekās, ka visi galdi arī bija gada svētkus, kad cienājām uz iesma pilni. Esot bijis pāri par desmit duču ceptu cūkas cepeti, kuru tik gardi bija cilvēku. Liekās, ka drusku labāk nekā cepis Viktors Mazalevskis. Kad katoļu biedrības biedru skaits saruka un ka šovakar bija atnākušas vairākas pagājušo gadu. Man jo sevišķi patika, biedrību likvidēja, šīs cūku bēres tomēr neapsīka un turpinājās. Kaut gan būtu jāsauc par jaunaustrāļu ģime- jaunlatviešu ģimenes. Īstenībā tās to rīkošanu pārņēma Pertas Latviešu nēm. Tā jau mūs sauca, kad mēs bijām Centra valde, tomēr labāku cepēju par šeit atvesti no Vācijas 1950tos gados: Viktoru neatradām. Tagad gan Viktors New Australians. Man bija prieks viņus satikt miesās, jo lielāko daļu es ņem sev palīgu, un mēs ceram, ka to arī apmāca šajā tik nozīmīgajā mākā. zināju pēc vārdiem, bet ja satiktu uz Kad sestdienas pievakarē ieradāmies Latviešu Centrā, Centra pagalms tot. Šos jaunos Austrālijas latviešus ielas, tad gan paietu garām nepazīs- bija pilns ar cilvēkiem reti kuru pazinu. Vienmēr gan esmu tādās domās, ka viņu starpā, nē tā kā starp mums, šādā saietā var arī viegli pazīt caur to, ka es pazīstu gandrīz visus latviešus nav sirmgalvju, un starp viņiem ir pat Pertā, bet šoreiz bija daudz svešu, neredzētu seju. Tas jau nekas, lai tikai pagadās kāds mazbērns, bet mūsu bēr- mazi bērni. Starp mums tikai kādreiz nāk un garšo mūsu mielastu un tad nāk ni jau sen aizgājuši tautās, un daudzi ir atkal nākamo gadu. jau arī sirmgalvji. Ka tikai šie jaunlatvieši turpinātu nāktu mūsu pulkā un Tā kā pagājušo gadu cūku bēres bija padevušās tīri labi, tad arī šogad nepazustu austrāliešu mudžeklī. Nu tās rīkoja Centra zālē, ne tā kā agrāk tas tad par vienu skaistu notikumu šī pagalmā zem ozola. Nu mūsu zāle bija gada cūku bērēs. piepildīta tīri labi, tā kā nekādus dančus tur gan nevarētu vest, bet kur sēdēt siem pazīstamiem un ar nepazīsta- Nu, kamēr pastaigā pa zāli, ar vi- pie galda pietiks visiem. Pagalmā jau miem sasveicinies, ar draugiem papļāpā, nāk jau meitenes pārdot loterijas Ilmārs ar Viktoru un Vārpiņ Andri rīkojās ar cūkas miesu griešanu, lai tās biļetes. Bet nu vēders arī sāk kurkstēt, cūkas miesas apsētu, to lopiņu taču jāsagriež tādos gabaliņos, lai saimnieces Nu tad drīz vien skatos, ka saimnieces tā kā būtu jau kaut kas jāliek tur iekšā. var uzlikt uz šķīvja. Puscūku taču uz jau sāk rīkoties pie zāles galā pieliktā šķīvja nemaz nevar uzlikt. Cūka tika lielā galda: tur sarodas šķīvji un ēdamrīki, un nu sarodas dažādi salāti un cepta jau, kamēr mēs visi vēl, gultā gulēdami, sapņojām pēdējo sapni. Bija augļi. Tad nu gan būs liela, laba ēšana. gan tāds liels tas vepris, un no tā tad Skaties, arī vepra cepetis jau sagriezts visiem arī pietiks ko labi paēsties. lielos šķīvjos parādījies uz šī paša lielā Man te ir jāpiezīmē, ka šodien mēs galda. Jā, jā, nāciet jau klāt, samaksājiet un Jums dod šķīvi ar darbarīkiem, abi ar sieviņu tikām lutināti; mums ar savu karieti nebija jābrauc, jo mūsu tuvākā latviešu kaimiņiene, laipnā Liāna Tad jau saimnieces sāk kraut te t.i., ēšanas darbarīkiem. ar savu meitu Madaru (Ak, kā man gaļu, te kraukliņus un te jau arī vai patīk šis īstais latviešu vārds!) mūs manu vai dažādi salāti: Kādus tu aizvizināja visus 70 km uz Latviešu gribēji? kartupeļu, gurķu vai varbūt Centru, un mēs tikai sēdējām un skatījāmies apkārt pa ceļu. Es daudz ko izvēle, izvēle, tikai gudro ātri, citi skābu gurķīti, vai varbūt kāpostus. Nu aiz Bija gan tāds liels tas vepris, un no tātad visiem arī pietiks ko labi paēsties. Šovakar bija atnākušas vairākas jaunlatviešu ģimenes. tevis jau arī gaida. Nu tikai ēšanas vaina un piedzer vīniņu vai alu klāt, un, draudziņ, tādas dzīres, reti kad piedzīvosi! Vēlāk vēl kafija un kūkas. Pēc visa tā, tā kā gribētos jau uz māju pusi, bet loteriju nevar palaist garām, tur tik daudz skaistu mantiņu. Laikam bijām piesēdušies pie pareizā galda, mūsu galdam arī no loterijas kaut kas tika, tikai vienu laimi par vēlu, jo to, ko gribēja, aizgāja iepriekšējā laimestā. Bet nu nekas, tomēr dabūja skaistu lielu grozu ar dažnedažādiem labumiem. Nu bijām paēduši tā, ka rīt nevajadzēs ne brokastu, ne pusdienu. Tagad tikai jāsaka lielo paldies cepējiem, cepējām, salātu gatavotājām un arī dalītājām, trauku mazgātājām un saimniecēm, griezējiem, loterijas kārtotājiem un galdu licējiem, kā arī visiem zāles kārtotājiem un nokārtotājiem; tad laikam arī visiem, kuri bija nākuši ēst un mieloties par labi izdevušos cūku bērēm, un cerams, nākamgad sāksim atkal visu no gala. Paldies par labi pavadītu vakaru ar labiem draugiem un labu ēdienu. Jānis Purvinskis FOTO Jānis Purvinskis FOTO Jānis Purvinskis Abonējiet laikraksta Latvietis drukāto izdevumu! Abonements $42 par 10 numuriem, $82 par 20 numuriem vai $210 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Dāviniet sev vai citam! Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic Čeki rakstāmi: Sterling Star Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī

7 Trešdien, gada 14. maijā Laikraksts Latvietis 7. lpp. Guntis Gailītis Austrālijas latviešu centros Īsa intervija pirms lidojuma Svētdien, 25. maijā, Adelaides Latviešu biedrība rīko savas pastāvēšanas 65 darba gadiem veltītas svētku pusdienas Adelaides Latviešu namā Tālava Lielajā zālē. Starp viesiem ir arī Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis. Jau gatavojoties lidojumam, īsa iepazīšanās saruna ar G. Gailīti. Ilze Nāgela: Kāds ir Jūsu Austrālijas apmeklējuma iemesls, mērķis? Guntis Gailītis: gadā mani uzrunāja, aicināja atbraukt un pārstāvēt RLB (Rīgas Latviešu biedrību) Adelaides Latviešu biedrības 65 gadu svinībās Adelaidē. IN: Kuros Austrālijas latviešu centros, t.i., kurās pilsētās esat paredzējis būt? GG: Pēc piekrišanas doties uz Adelaidi, saņēmu lūgumu viesoties vēl tautiešu centros Brisbanē, Sidnejā, Kanberā, Melburnā. IN: Kādas ir tās tēmas, par kurām runāsit? GG: Katrā vietā devu priekšlikumus par ko runāt, un katrs centrs atsūtīja savu vēlmi kā galvenā katrā vietā būs tēma par mūsu lielajiem nacionālajiem simboliem Rīgas Brāļu kapiem, Brīvības pieminekli un Rīgas Latviešu biedrību. Brisbanē aktuālā šī gada tēma Jānim Cimzem 200. Sidnejā Jaņa Rozentāla freskas gleznojums uz RLB fasādes, Kanberā RLB situācija šodien, Melburnā Latviešu nacionālā opera Baņuta laikmetu griežos, Adelaidē Nacionālais svētums Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi, Protams, tēmu loks var paplašināties pēc intereses un situācijas uz vietas kultūras un izglītības, vēstures u.c. tēmas. Runas papildinās arī vizuālais materiāls. IN: Vai esat pirmo reizi Austrālijā? Vai lidosiet viens pats, vai kopā ar kundzi? GG: Austrālijā būšu pirmo reizi un viesošos viens bez kundzes, jo tas taču ir darba brauciens un vizīšu programma ir intensīva. IN: Jūs esat Rīgas pieminekļu aģentūras direktors un arī atbildīgs par Rīgas Brāļu kapiem. Austrālijas latvieši atbalstīja depozitāriju atjaunošanu. Vai tas darbs ir beidzies? Kas būtu nākamais darāmais darbs Brāļu kapos? GG: Stāstīšu par lielisko sadarbību ar Austrālijas latviešiem un fonda palīdzību RBK. IN: Vai ir bijusi kāda sadarbība starp Rīgas Latviešu biedrību (RLB) un Latviešu biedrībām Austrālijā, ASV vai Rietumeiropā? GG: RLB jau agrāk sadarbojās ar LB pasaulē arī Austrālijā. IN: Vai citās Latvijas pilsētās ir līdzīgas biedrības kā Rīgas Latviešu biedrībā? Vai ar tām ir sadarbība? GG: LB ir arī citās Latvijas pilsētās un dara svētīgus darbus, sadarbība ir daļēja. Pie šī jautājuma atgriezīsimies, kad RLB būs tikusi vaļā no atstātā smagā mantojuma. IN: Kādā veidā Latvijas valsts atbalsta RLB? GG: Tikpat kā nemaz, bet pie šī jautājuma strādājam. IN: Vai RLB namā ēkā, zinot, kas tur bija padomju laikos, ir vēl redzamas okupācijas rētas? GG: Ēkai kā trīskāršam kultūras piemineklim nepieciešams kapitāls remonts restaurācija. Pie tā strādājam. Padomju laikā māja maz cietusi. IN: Par Jūsu radu rakstiem: vai Jūs esat rados ar Paulu Gailīti, kas Latvijā bija Pieminekļu pārvaldes direktors no gadam, tika deportēts gada 14. jūnijā uz Vjatlagu un miris cietumā gadā? GG: Gailīšu zars nāk no Valkas un būtu interesanti sākt pētīt dzimtas celmu. Tas ir manos plānos arī par Paulu Gailīti. IN: Pateicos par sarunu, turpināsim to pēc Jūsu viesošanās Austrālijā! * * * Īsa Gunta Gailīša CV Augstāko izglītību ieguvis gan Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā, gan Latvijas Universitātē, kā arī ieguvis papildizglītību vairākos kursos dažādās Eiropas valstīs. Brīvi pārvalda latviešu un krievu valodas, labi angļu valodu. Visgarāko laiku no gada līdz gadam nostrādājis Latvijas Nacionālajā operā, sākot ar režisora palīga, vēlāk režisora asistenta posteni, līdz kamēr ilgus gadus bija režisors un galvenais režisors Operā. Darba pieredzes sarakstu turpinot, jāmin Rīgas Pieminekļu Aģentūras (RPA) direktora postenis kopš gada, darbs kā Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējam docenta vietas izpildītājam no līdz gadam gadā bijis pasniedzējs, doc. v.i. un vadījis Meistarklases Skotijas karaliskajā drāmas un mūzikas akadēmijā. Pie zīmīgajiem paveiktajiem darbiem jāmin vairāk nekā 500 visdažādāko kultūras pasākumu, festivālu, koncertu veidošana un režija, tai skaitā Latvijas un rajonu Dziesmu un deju svētki, kino festivāls Baltijas Pērle, No kreisās: Lita Beiris, Guntis Gailītis, Ilze Nāgela. galvenais režisors Latvijas nacionālā diena Hanoverā EXPO-2000; pieminekļu un dažādu kultūras objektu atklāšanas ceremonijas, Latvijas Nacionālo kultūras b-bu asociācijas mākslas festivāls Vienoti dažādībā, Rotary International 100gades Forums, SBBF Rīga, 1. pasaules karā kritušo strēlnieku piemiņas pasākumi Brāļu kapos, Eiropas Kultūras mantojuma dienu atklāšana g. Zinātniski praktiskā SanktPēterburgā Pieminekļu restaurācija un uzturēšana Rīgā un SanktPēterburgā. Pieredze un prakse g. oktobris, u.c. No gada līdz gadam veikti vairāk kā 50 operu inscenējumi. Daudzi operu iestudējumi veikti sadarbībā ar citu valstu diriģentiem, režisoriem, scenogrāfiem un solistiem, gaismu un kostīmu māksliniekiem. Pirmo reizi Latvijā sākta aktīva brīvdabas operu izrāžu prakse: Madona, Cēsis, Sigulda, Dobele, Jēkabpils, Piebalga u.c., sākot no gada. Liels skaits dažādu operu un to fragmenti iestudējumi LMA Operklasē. 1997/98 sezonā kā labākie operu iestudējumi Latvijā nominētas operas R. Kalsona Pazudušais dēls un Verdi Nabuko. Oriģināliestudējumi ārvalstīs Igaunijā, Vācijā. Viesizrādēs un koncertturnejās ar LNO u.c. daudzās valstīs, tai skaitā Bulgārija, Beļģija, Igaunija, Lietuva, Taivāna, Nīderlande, Francija, Spānija, Lielbritānija, Īrija, Vācija, Somija, Zviedrija, Krievija u.c. Raidījumi TV un radio, publikācijas presē, kultūras programmu prezentācijas u.c. Literārā darbība un līdzdalība izdevējdarbībā: scenāriji skatuves darbiem un dažādiem pasākumiem, libreti, raksti bukletos, publikācijas presē, mēdijos u.c. Operas Baņuta librets 5 valodās, Latgales koka baznīcas akadēmiķa A. Krūmiņa zinātnisks darbs, Kristaps Morbergs monogrāfija par Rīgas būvuzņēmēju un mecenātu, Rotary-100 pasaulē un Latvijā, jubilejas izdevums Rīgas Brāļu kapi un citi. Piln- Turpinājums 12. lpp. FOTO Gunārs Nāgels

8 8. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 14. maijā Trīs mākslinieki, viena godalga Izstāde Sidnejā Sidnejas latviešu mākslinieki Biruta Klārka (Clark), Jānis Supe un Ojārs Greste piedalās ar pieciem mākslas darbiem izstādē, ko organizējusi Fērfīldas mākslas sabiedrība (Fairfield Art Society) Sidnejā. Ojārs Greste par fotoportretu saņēma otro godalgu mūsdienu nodaļā (contemporary) no 40 māksliniekiem ar 70 izstādītiem darbiem. Par portretu O. Greste raksta: Herberts Bisenieks bija kluss, nepretenciozs cilvēks vēlos 80os gados, un pēc sievas aiziešanas aizsaulē pirms dažiem gadiem dzīvoja viens. Šo fotogrāfiju uzņēmu Herberta dzimšanas dienā gadā, kad biju atvedis viņu mājās no baznīcas. Biju viņu agrāk saticis, bet nezināju neko par viņa dzīvi. Herberta mājā mēs papļāpājām un ar lielu interesi uzzināju, ka, starp citu, Herberts bijis konditors. Viņam pašam bijis savs veikals no sākuma Latvijā, tad vēlāk Sidnejā, un viņš apgādāja daudz Sidnejas latviešus ar Kreisā pusē Ojārs Greste ar godalgoto fotoportretu, un labā pusē Fērfīldas mākslas sabiedrības vadītājs Jānis Supe. kūkām un citiem gardumiem. Herberts man pozēja ar vienu no saviem diviem akordeoniem. Herberts aizgāja mūžībā gadā. Biruta Klarka piedalās izstādē ar divām gleznām, Jānis Supe ar vienu grafiku un Greste izstādīja godalgoto fotogrāfiju kopā ar zīmējumu ogles tehnikā. Jānis Supe ir Fērfīldas Mākslas sabiedrības vadītājs. Izstāde skatāma Club Marconi telpās: Prairie Vale Rd, Bossley Park, Sidnejā, un ir atvērta līdz gada 18. maijam. Ojārs Greste FOTO Baiba Bērziņa Arfiste Ženevjēva Langa koncertā Sidnejā Latviešu arfiste spēlēja latviešu komponistu darbus Latviete Ženevjēva mu. Koncerta beigās bija rets prieks Langa (Genevieve Lang) ir izcila arfiste, ko latviešu mūzikas cienītāji vienu, bet divas dzirdēt ne tikai pazīst no viņas koncertiem ar vairākiem Aus- spēlējot trīs arfas kopā duetā, fran- trālijas simfoniskiem orķestriem, kā arī koncertiem daudzās Austrālijas Latviešu kultūras dienās gada 3. maijā sidnejiešiem bija izdevība dzirdēt Ženevjēvu intīmā koncertā kopā ar arfisti Alīsi Džails (Alice Giles). Koncerts bija par labu Vispasaules arfu kongresam, kas notiks Sidnejā gada jūlijā. Koncerts notika Watsons Bay priekšpilsētas Svētā Pētera baznīcas zālē. Programmā Ženevjēva spēlēja divus latviešu komponistu darbus: Tālivalža Ķeniņa Senā dziesma, kurai cauri vijās latviešu tautas dziesma Ej, saulīte, drīz pie Dieva un Pētera Plakida Meditācija. Ženevjēva spēlēja arī austrāliešu komponista Rosa Edvarda (Ross Edwards) kompozīciju Arfa un mēness. Austrāliete Alīse Džails ir viena no pasaules izcilākajām arfistēm, kas ir spēlējusi gan solo, gan ar orķestriem Eiropā, Amerikā un Austrālijā. Viņa spēlēja četrus darbus, vienu ar tiem kopā ar savas meitas flautas pavadīju- No kreisās: Ženevjēva Langa, komponists Ross Edvards (Ross Edwards), flautiste Laura Vīsele (Laura Wiesel) un arfiste Alīse Džails (Alice Giles). ču arfista Karlos Salzedo (Carlos Salzedo) kompozīcijas. Ženevjēva ilgus gadus bija galvenā arfiste Tasmānijas Simfoniskajā orķestrī. Viņa pašlaik strādā kā mūzikas administratore un pasniedzēja Sidnejas Simfonisko orķestrī, ir redaktore orķestra vēstnesim un arī regulāri spēlē ar šo orķestri. Viņa piedalās septiņu arfu ansamblī, kas aktīvi pasūta un spēlē jaunus austrāliešu komponistu darbus. Ženevjēva vada Pinchgut Opera kompāniju, kas regulāri sniedz reti dzirdētas baroka operas Sidnejā. Viņa arī palīdz organizēt Vispasaules arfu kongresu, un ap kongresa laiku būs māte jaunam ģimenes pieaugumam! Ženevjēva ir pazīstamā Austrālijas latviešu kordiriģenta Kaspara Svennes mazmeita. Par Vispasaules arfu kongresu var uzzināt tīmekļa vietnē www. whcsydney2014.com Ojārs Greste FOTO Ojārs Greste

9 Trešdien, gada 14. maijā Laikraksts Latvietis 9. lpp. Lietoto mantu tirdziņš Melburnā Lietoto mantu tirdziņš darbinieki. Vīni un smalki ēdieni Adelaide ir viena no tām jaukākām pilsētām, kur var dzīvot, jo nekas nav par tālu. Adelaide uzbūvēta uz līdzenuma ap 10 km platumā starp jūru un kalniem. Ja meklē, kur var izbraukt atpūsties, tad izvēle ir liela: vai braukt gar jūras krastu, izbaudot svaigu jūras gaisu un apbrīnot skaisto jūru, vai pastaigāties basajām kājām pa mīkstām baltām smiltīm. Vai braukt pretējā virzienā kalnos, izbaudīt rudens krāsas un apstāties kādā klusā kafejnīcā un ieēst garšīgu kūkas gabalu ar kafiju. Un tad mums ir vīnotavas gan uz austrumiem, gan dienvidiem, gan ziemeļiem. Šoreiz Margota izvēlējās aizvest aprūpētājus uz dienvidiem: Maklarenveilas (McLaren Vale) Maksvela FOTO Nora Žubecka Paldies visiem darbiniekiem! Sestdien, 3. maijā plkst sākās lietoto mantu tirdziņš Svētā Krusta baznīcas zālē un tas bija ļoti sekmīgs ienākumi $2088,15. Paldies visiem, kas ziedoja savas mantas; visiem, kas mantas izpakoja un uzstādīja tās uz 15 galdiem! Paldies arī mūsu mācītājam Dainim, kurš gatavojoties tirdziņam tur bija katru dienu. Bija 15 cilvēki, kas nodarbojās ar pārdošanu; kā arī bija tējas un kafijas galds un Trevors mūsu BBQ vīrs, kurš pārdeva visas izceptās desas! Mums bija varena cilvēku komanda, kuri strādāja mūsu baznīcas labā. Viena mazliet humoristiska piezīme; bija pilna kaste ar drēbēm par $1, un bija patiešām jocīgi skatīties, kā sievietes cīnījās par tām, lai tās dabūtu. Kārlis Kasparsons uzlika afišas plkst no rīta, bet kad viņš atgriezās baznīcā, cilvēki bija jau visur, un tobrīd Kārlis bija viens pats ar visiem šiem cilvēkiem, kuri metās virsū 15 galdiem. Paldies, Kārli, ka saglabāji Lietoto mantu tirdziņa darbinieki. vēsu mieru! Bija liels prieks strādāt ar cilvēkiem, kuri bija sajūsmā par darbošanos, un daudzi izrādīja savas pārdošanas mākas. Mums jārīko vēl viens lietoto mantu tirdziņš nākamgad, bet agrā rudenī būtu labāk. Mums bija arī izklaides diena! Dzintra Samule Sarīkojuma vadītāja Adelaides Laimas aprūpētāji atpūšas vīnotavā (Maxwells) vīnotava slavena ar pašu taisīto medus vīnu. Vīnotava atrodas uz kalniņa ar plašu skatu pāri ieleju, kur saredzams līdz apvārsnim rinda pēc rindas vīnogu stādus. Kaut normāli vīnotava nepiedāvā pusdienas ceturtdienas, bet tā kā mēs bijām 18 cilvēku, viņi bija ar mieru mums sagādāt speciālu ēdienkarti, kas mums dos iespēju nogaršot viņu šefa pazīstamos ēdienus. Piemēram, pirmā ēdienā mums bija iespēja nogaršot: Zucchini flowers with Hindmarsh Valley Chevre, preserved lime and zucchini salad Smoked ocean trout with heirloom beets, Maxwell honey and mustard BBQ Berkshire Pork belly with almond, red elk & cabernet vinegar. Knapi bijām izbraukuši no Biedrības mājas 1. maijā, kad visi apskatīja ēdienkarti un sāka spriest, kas tas par ēdienu, ko mums dos ēst. Kad visa ēdienkarte bija pārrunāta un visi zināja, apmēram, ko pasūtīs, tad sākās nopietnas pārrunas par visu, kas bija noticis kopš pēdējo reizi tikās. Bija ļoti patīkami redzēt jaunas sejas, kas mums piebiedrojās šinī braucienā. Mūsu šoferis Ints kā vienmēr, ļoti pacietīgs un laipns, nodrošina, ka visi iekāpuši un gatavi braukt. Kaut laiks apmācies, zilas debesis bija redzamas pie apvāršņa un lietu nesolīja. Satiksme bija ļoti liela, un brauciens ilga ilgāk nekā sagaidījām, jo pusceļš bija slēgts. Un tieši šinī brīdī uz ceļa bija daudz furgonu, autobusu lielu un mazu un, kā parasti, vieglo mašīnu. Vismaz bija iespēja ilgāk paskatīties uz kalniem un Turpinājums 14. lpp. FOTO Nora Žubecka Vīnu degustēšana pirms pusdienām. FOTO Margota Puķīte Skats no loga. FOTO Margota Puķīte

10 10. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 14. maijā Vidzemes akmeņainā jūrmala Sešu stundu pārgājiens gar klintīm pa akmeņiem Aicinu pārgājienā pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu, bet jābūt dūšīgiem gājējiem! Nesenajās ekspedīcijās uz Kurzemes bākām man laimējās iepazīties ar bāku fotogrāfu Raimondu Rātu, un nu viņa dāvinātais šī gada kalendārs ar autogrāfu man atgādina, ka arī Vidzemes jūrmalā ir bākas. Raimonds mani uzaicināja pārgājienā, bet man gribējās nošaut divus zaķus vienā braucienā; pamainījām maršrutu tā, ka apskatam vienu bāku un Vidzemes jūrmalas stāvkrastus, kurus, man pat kauns atzīties, savā mūžā nebiju redzējusi. 28. aprīlī devāmies ceļā ar sabiedrisko transportu: vilciens Sloka-Rīga; autobuss Rīga-Ainaži, bet izkāpām Vidzemes jūrmala. Meleku līcis pārgājiena sākums. Dzeņos, tad kājām pa jūras krastu līdz Tūjai; ar autobusu līdz Saulkrastiem; vilciens Saulkrasti-Rīga un es tālāk Rīga-Sloka (jo dzīvoju Jūrmalā). Pats pārgājiens Kājām sanāca 6 stundas. Autobuss liels un ērts, braucēju pamaz, pēc apmēram pusotras stundas brauciena izkāpām pieturā Dzeņi meža vidū. Šajā pieturā izkāpa arī viens dienvidniecisks ārzemnieks krēmkrāsas uzvalkā, gandrīz baltās kurpēs un ar koferi... viņu aizveda balts auto laikam uz viesu māju. Mēs pa baltu lauku ceļu nogriezāmies uz jūras pusi uz Meleku līci. Ceļmalas grāvī zied purenes, zaļā pļavā jūras krastā pastaigājas stārķis īsta lauku idille. Pametām ceļu un tālāk devāmies pa pludmali. Jūras krasts izgrauzts vienos līcīšos, pa smiltīm sanāk iet arvien mazāk, jo vienuviet visa krastmala arī ūdenī ir Vidzemes jūrmala. Klinšu stāvkrasti. klāta palieliem un lieliem akmeņiem. Iet nav grūti, tikai jāiemanās lēkājot, lai necilpotu pārlieku ātri. Vietām akmeņi ir slapji un spoži, vietām ūdens malā kā ar pielaizītām frizūrām zaļu ūdenszāļu matiem. Iztraucējam dažādus neredzētus ūdensputnus, redzējām divus beigtus ronēnus un vienu vēl saodām. Par akmeņiem Tie visa ceļa garumā bija vienkārši apbrīnojami: tik dažādas struktūras un formas, par krāsu jau nemaz nerunājot. Daži lieli akmeņi bija kā sasprāguši sašķēlušies. Akmeņu krāvumi, protams, pasargā stāvkrastus, bet glābt no nobrukumiem tomēr nespēj. Krastmalas koku saknes savijušās kā tīklā ar mezgliem, bet viņi krīt viens pēc otra. Skaudra dzīve jūras krastā. Stāvkrastu augstums ir apmēram no 2 līdz 4-6 metriem, vietām smilts un māls, vietām smilšakmens klintis dažādos toņos no gandrīz baltām līdz Vidzemes jūrmala. Zvejnieki pie Ķurmraga. ķieģeļsarkanām. Kraujas augšā iet lauku ceļš, kas savieno zvejnieku mājas piekrastē. No katrām mājām uz pludmali pavieglākas. Šur tur augšā pie mājām redzējām ļaudis un ved koka kāpnes lepnākas un ne tik lepnas. Ik pa brīdim krastā piesietas laivas, pārsvarā stabilas koka, svaigi lai ietu pa ceļu, jo nebija vajadzības visas upītes/urdziņas liedagā skraidīja arī bērni. Mēs ne reizi nekāpām augšā, nodarvotas, bet vietumis arī mūsdienu plastmasas, tādas pārgājām sausām kājām. Trīs vīrus sastapām pie Veczemju klintīm; tie krāsoja zaļā krāsā atjaunotas koka laipas/trepes kempinga teritorijā. Mēs patērzējām par laiku, par ievziedu un ceriņu ziedēšanu, salīdzinot ar Rīgu. Klinšainos krastus izmaina katra lielāka vētra, pēc gada vētras krasta nobrukumi atsedza Zivtiņu klintis, kuras agrāk nebija redzamas. Ķurmrags Jau pa lielu gabalu ir redzams Ķurmrags, līdz tam arī krasts ir akmeņains. Ķurmrags ar savu bāku jau izsenis ir ievērības cienīgs. Lai arī šajā līča pusē nav lielo kuģu ceļu un bākas tiem nav nepieciešamas, tad Ķurmraga bijusī bāka bija ļoti svarīga kontrabandistiem; tiem, kas veda alkoholu no Igaunijas. Bāka celta gadā; gada vētra to izpostīja un tās uguni nodzēsa gada vētras laikā bāka ar visu akmens pamatu tika noskalota lejā no Vidzemes jūrmala. Ķurmraga bāka. FOTO Aina Gailīte Turpinājums 11. lpp. FOTO Aina Gailīte FOTO Aina Gailīte FOTO Aina Gailīte

11 Trešdien, gada 14. maijā Laikraksts Latvietis 11. lpp. Priecīgas pēdas LELBA labdarības pasākums Šī gada janvārī Vasaras vidusskolā Dzintaros, Adelaidē viesmācītājs no Mineapoles māc. Dāgs Demandts uzrunāja skolniekus par labdarības akciju Priecīgas pēdas, ko organizē Latviešu evanģēliski luteriskā baznīcā Amerikā (LELBA) kā daļu no luterāņu baznīcas jauniešu kalpošanas darba. Idejas iniciatori bija Garezera Vasaras vidusskolas III klases audzēkņi. Labdarības akcijas mērķis ir Walk-a-thon vai līdzīga pasākuma rīkošanas rezultātā saziedot naudu trūcīgām ģimenēm Kurzemē apavu iegādei. II klases skolnieku Tomu Grosu no Melburnas šī ideja uzrunāja, un Toms izdomāja, ka Austrālijas jauniešiem arī jāiesaistās šinī projektā. Toms Melburnā ir Koonung Secondary College 10. klases skolnieks, ir absolvējis Melburnas Latviešu skolu Daugava, pašlaik ir Melburnas Latviešu vidusskolas audzēknis un ir Melburnas Latviešu ev. lut. draudzes loceklis. Tā radās ideja par Bike-a-thon, kur ieinteresētas personas visās vecuma grupās varētu pieteikties, tai pat laikā lūdzot atbalstu no sava paziņu loka sponsorēt vai atbalstīt viņu braucienu tā, lai saziedotā naudiņa tiktu izmantota labam mērķim iegādāties apavus kurzemniekiem ar ierobežotiem naudas līdzekļiem. Projekta izdale (kur Toms arī piedalīsies) plānota no 15. līdz 22. jūnijam, Kurzemē, Latvijā. Līdz šim ASV un Kanādā jau atsaukušās 12 pilsētas; Melburna sanāks 13. pilsēta: Mineapole, Otava, Denvera, Filadelfija, Sietla, Hamiltona, Vašingtona, Demoina, Bostona, Kalamazū, Lansinga un Milvoki. Toms aicina visus, kam ir interese piedalīties, pieteikties caur sekojošo mājaslapu līdz 25. maijam: priecigaspedas.info/register un Toms katram nosūtīs pledge anketas, kā arī sīkāku informāciju par šo pasākumu. Sīkāku informāciju arī var iegūt, rakstot Tomam Grosam: Bike-a-thon notiks 8. jūnijā no plkst Brauciens būs no Lilydale dzelzceļa stacijas līdz Warburton pilsētiņai, braucot 40 km pa slaveno Lilydale-Warburton divriteņu ceļu. Ceļš ir samērā lēzens un nesagādātu grūtības ģimenēm ar vecāko pamatskolas klašu vecuma bērniem. Ceļš vijas caur skaisto, kalnaino Yarra Ranges rajonu. Sīkāku informāciju par maršrutu var iegūt: vic.gov.au/things_to_do/lilydale_to_ warburton_rail_trail Brauciena beigās braucējiem un viņu atbalstītājiem būs iespēja kopīgi paēst pusdienas. Toms Gross. Ja nebrauciet, bet nāciet braucējus atbalstīt, varat arī pievienoties iepriekš piesakoties info pusdienu maksa būs $10. Ja paši nevarat piebiedroties braucienam vai nākt līdzi to atbalstīt, ir arī iespējams ziedot naudu šim mērķim, sūtot čeku Melburnas Latviešu Ev. Lut draudzei vai iemaksājot naudu draudzes kontā, kā mērķi uzdodot Priecīgas pēdas. Piebiedrojieties Tomam, izvingrināsim muskuļus un saziedosim naudu vērtīgam mērķim! Daina Grosa Laikrakstam Latvietis FOTO Daina Grosa Vidzemes akmeņainā jūrmala Turpinājums no 10. lpp. krasta kantes. Arī šodien tā sašķiebta stāv liedagā un ir saskatāma jau no tālienes. Šeit mēs patukšojām savu mugursomu saturu, ēdām labu, labo latviešu rupjmaizi ar Švarcvaldes šķiņķi. Un tad mēs abi ar Raimondu Rātu ar kamerām skraidījām apkārt bākai un iemūžinājām to gan pa saulei, gan pret sauli. Uzkāpu arī stāvkrastā pa koka kāpnēm, kuru augšdaļa bija slēgta ar ķēdē iekārtu uzrakstu privātīpašums. Es to apgāju, jo ļoti gribējās nobildēt no augšas vēl esošās bākas paliekas, jo, kas to zin, kad būs nākamā vētra. Absolūti nekādu postu nenodarīju, tik pagāju kādus 20 metrus pa iestaigātu taciņu. Toties lejā es ievēroju, ka stāvkrasta mālu izskalo avoti vairākās vietās, diemžēl tas piepalīdz jūrai. Pie Ķurmraga jūrā trijās laivās darbojās zvejnieki lika tīklus, un saulē jūra bija kā ar zvaigznēm piebirusi. Caur Tūju uz mājām Ejot tālāk uz Tūjas pusi, apmēram 5,5 km, orientieris ir ķieģeļu fabrikas skurstenis; krasta akmeņu kļuva arvien mazāk, un bija jau jābrien pa smiltīm. Ar Tūjas ķieģeļu fabrikā ražotajiem augstas klases ķieģeļiem ir apšūts pat Rīgas Pulvertornis! Visi plānotie objekti bija safotografēti, bijām saskatījušies tik skaistus skatus, ka atlika vien sekot pulkstenim, lai laicīgi nokļūtu Tūjā uz autobusu. Pirms vecā Tūjas jūras mola mūs apstādināja Zaķupīte: vai nu bija jābrien pāri, vai jāgriežas atpakaļ un jāmeklē ceļš starp privātīpašumiem, lai tiktu uz autobusu. Man likās par sarežģītu noaut kājas... gar žogiem atradām taku, tad autobusā, mīkstā sēdeklī un Saulkrastu stacijā. Saule jau slēpās aiz Vidzemes jūrmala. Smaržo pēc darvas. koku galotnēm, kļuva vēsāks, apavi ar tā kā par mazu vai bija tapuši... Pārgājiens bija galā, sešas stundas bijām vērojuši pasakainus skatus, pat savā ziņā unikālus, bijām iedeguši, apavos savākuši kaudzi smilšu, un es pat biju iemanījusies savus baltos matus klinšu alās sasmērēt sarkanus. Mazliet stīvumu kaulos jutu, kāpjot no autobusa Saulkrastos, bet tas tik īsu brīdi. Esmu pateicīga Raimondam par šo skaisto dienu, un nebijām vēl tikuši līdz Rīgai, kad jau norunājām, ka jābrauc uz Salacgrīvu un Ainažiem, jo es vēl neesmu redzējusi tās bākas. No Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai aiziesim kājām. Iesaku pievienoties! Ceru, ka jūs ar manu stāstiņu un bildēm arī bijāt pārgājienā! ceļotāja Aina Gailīte FOTO Aina Gailīte

12 12. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 14. maijā 9. maijs Rīgā Turpinājums no 1. lpp. policija ierosināja gājienu aizliegt, un Rīgas domes izpilddirektors piekrita. Tiesa pēc tam aizliegumu apstiprināja. Rodina savā mājas lapā izmanto melīgu propagandu, kuras saturs varētu mudināt uz agresīvu rīcību. Šogad, 9. maija pēcpusdienā, aplūkojot Uzvaras laukumā notiekošo, pirmo ieraudzīju profesionālo provokatoru Vladimiru Lindermanu. Tas 3,5 m garā kātā plivināja jauno Doņeckas Tautas republikas karogu. Kāta galā vēl piestiprināts mazs karodziņš ar uzrakstu uzvara. Lindermanam blakus stāvēja divi kolēģi vienam Luhanskas Tautas republikas karogs, otram milzīga oranž-melna Georga lentīte karoga formā. Lindermanam klāt nāca cilvēki, viens pēc otra, lai sasveicinātos. Pastaigājos tālāk un ieraudzīju pēdējo Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru, bijušo cietumnieku, Eiropas Parlamenta deputātu Alfredu Rubiku. Tātad, varu apstiprināt klīstošo baumu, ka 9. maija pasākumu apmeklē arī latvieši. Rubiks staigāja, rokās turot tulpes, kuras viņš nolika pie pieminekļa pakājes. Viņam arī nāca klāt cilvēki, sasveicinājās un pasniedza jaunus ziedus. Uzvaras svētku rīkotāja biedrība 9. maijs bija spējusi savervēt lielu skaitu Latvijas krievu jauniešus un apģērbt viņus ar speciāli gatavotiem sarkaniem t-krekliem ar zvaigzni un 9. maija simboliku. Jaunieši sakārtoja apmeklētāju izveidoto ziedu jūru pie pieminekļa. Nav skaidrs, kā mazā biedrība 9. maijs tiek pie apjomīgiem līdzekļiem, lai Uzvaras laukumā 9. maijā. FOTO Nīls Ebdens sarīkotu tik lielu pasākumu, kuru dienas gaitā apmeklē vairāk nekā cilvēku. Bija uzbūvēta liela skatuve un divi lieli ekrāni. Uzstājas dažādi runātāji un muzikālas apvienības no Latvijas un citām valstīm. Pasākums pārsvarā notika krievu valodā, obligāto informāciju par drošības aspektiem tulkoja latviski. Uzvaras laukumā 9. maijā. Vispār palika iespaids, ka pasākuma rīkotāji, kā arī apmeklētāji nav īpaši ieinteresēti dialogā ar latviešiem vai citiem, kas krievu valodu nesaprot. Bez maksas dalīja kādu avīzi. Tā, protams, arī bija tikai krievu valodā. Apkārt piemineklim cilvēki drūzmējās pie šašliku stendiem. Pie galdiem ēdienus notiesāja kopā ar līdzpaņemtajiem grādīgiem dzērieniem. Alkoholisko dzērienu tirdzniecība bija aizliegta. Pieminekļa teritorijas dienvidu Uzvaras laukumā 9. maijā. malā bija izvietoti vairāki rakšanas biedrību stendi. Aktīvisti nodarbojas ar neapzināto kritušo karavīru mirstīgo atlieku, kā arī kara materiālu meklēšanu bijušā Padomju savienības teritorijā. Bet biedrības Ordenis biedri neslēpj savas politiskās simpātijas, Padomju armijas tērpos pozējot fotogrāfiem kopā ar Rubiku un Lindermanu. Turpat pulcējas arī Afganistānas veterāni. Vienai biedrības Ordenis aktīvistei mugurā sarkans džemperis ar Padomju simboliku un uzrakstu kirilicā CCCP (SSSR krieviski PSRS). Šo simbolu izmantošana saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu ir aizliegta. Izcēlās gara diskusija ar policistiem. Aktīviste nevēlējās piekrist, ka pārkāpusi likumu. Tika atsaukti augstāka ranga policisti, kuriem arī neizdevās sievieti pārliecināt mainīt apģērbu. Piebrauca policijas busiņš un sievieti nešus aiznesa uz to, jo staigāt uz busiņu viņa atteicās. Apkārt stāvošais pūlis policistiem sauca pakaļ: Fašisti, fašisti.... Uzvaras laukumā 9. maijā. Devos prom no Uzvaras laukuma, redzēts bija diezgan. Vēlāk vakarā, pēc pasākuma noslēdzošās uguņošanas liels skaits svētku dalībnieku kājām nāca pāri Akmens tiltam un devās cauri Vecrīgai. Stāvēju pie Grēcinieku ielas, kad viens piedzēries pūlis dūres vicinādams bļaustījās: Ra-si-ja, Rasi-ja...! un Pobeda! (uzvara). Labi, ka lija lietus, jo tas varbūt nodzēsa dzirksteli, par kuru baidījās, ka tā varētu Ukrainas krīzes iespaidā izraisīt lielākas nekārtības. Nīls Ebdens FOTO Nīls Ebdens FOTO Nīls Ebdens FOTO Nīls Ebdens Guntis Gailītis Austrālijā Turpinājums no 7. lpp. metrāžas dokumentālās filmas Dānija Latvijai producents (1994.) Dantes Aligjeri biedrības Latvijas nodaļas biedrs no gada, Rīgas Rotary kluba biedrs (1989. g.) prezidents ( g.) un apgabala 2410 gubernatora palīgs, Rīgas Latviešu biedrības biedrs un domnieks, priekšsēdētājs g., nod. Baņutas Fonds direktors, nod. Dejas varavīksne valdes pr-tājs, Teātra savienības biedrs un Valdes loceklis (90tie gadi). Lielākie apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis virsnieks g., Rotary International Paul Harris Fellow Atzinības medaļa un goda diploms g., Dantes biedrības Lielā gada balva 2009, LZA Goda loceklis g., Māras zemes krusts Igaunijas ordenis 2012, al Merito della Repubblica Italiana Ufficiale Itālijas ordenis 2013.g. u.c. Pērk skaistu meža īpašumu Latvijā. Var ar vecām mājām. Samaksa darījuma dienā. tel. nr e-pasts: destiny77777@inbox.lv

13 Trešdien, gada 14. maijā Laikraksts Latvietis 13. lpp. Gļēvā politiskā altruisma... Turpinājums no 1. lpp. (Krievijas) ar militāru spēku realizētās Latvijas okupācijas un kolonizācijas nelikvidētās sekas. Lai saliedētu sabiedrību, nevar balstīties uz meliem un puspatiesībām. Katram valsts iedzīvotājam, vai tas ir valsts pilsonis vai nav, ir jāzina savs tiesiskais statuss un no tā izrietošie pienākumi. Nevis piederība citai tautībai vai nabadzība, kā tiek uzsvērts TV reklāmā, šķeļ mūsu sabiedrību, bet gan nesavienojamās ideoloģijas un mērķi. Vilks nepārstāj būt vilks, ja to nosaucam par jēru. Ievērības cienīgu precedentu etniskajā jautājumā gadā ir devis Kārlis Ulmanis: Mums nav iebildumu, ka mūsu sveštautieši dara visu, lai vairotu slavu viņu valstij. Mums nav nekā pretim, ka viņi paliek pie savas valodas un ka viņi neatsakās no savām īpatnējām paražām un tikumiem. Bet mēs prasām, lai katrā laikā tagad un visā nākotnē mūsu Latvijas pavalstnieki sveštautieši pirmā vietā stādītu un turētu Latviju lai viņi strādātu un pūlētos Latvijas garā. Visiem viņu darbiem jābūt vērstiem uz to, lai vispirms nāktu labums tai valstij, kuras aizsardzību un kuras likumu labumu viņi baudīs, šeit dzīvodami. Ne slikts padoms nepilsoņu problēmas risināšanai saklausāms arī interneta Veidenbauma izteikumā: Tagad nav runa par to, kā un ko ievēro Krievija. Runa ir par to, ka Latvija neievēro ANO ieteikumus. Pamatojoties teiktajā, būtu nekavējoties jāatgriežas pie putekļiem klātās gada 22. augustā 6. Saeimas pieņemtās Deklarācijas par Latvijas okupāciju, kas aicināja pasaules valstis un starptautiskās organizācijas atzīt Latvijas okupācijas faktu, palīdzēt likvidēt okupācijas sekas, atbalstīt centienus citu etnosu personām atgriezties savās etniskajās dzimtenēs. Atsaucoties uz starptautiskajām tiesībām un praksi, nacionālas drošības apdraudējuma gadījumos valsts drīkst veikt ārkārtas pasākumus, un tie tiek kvalificēti kā leģitīmi. Lai nepilsoņu problēmu atrisinātu, nav cita ceļa, kā vien runāt patiesību atgriezt tiem pēc būtības saprotamo un starptautiski atzīto vārdu kolonisti. Šajā sakarībā: 1) jāpieņem deokupācijas un dekolonizācijas likumu, kas nodrošinātu alternatīvu neapmierinātajiem kolonistiem (nepilsoņiem) civilizētas iespējas pārcelties uz dzīvi tur, kur viņi justos labi. Būt maksimāli atsaucīgiem Krievijas prezidenta, Novgorodas un Kaļiņingradas (Kēnigsbergas) gubernatoru aicinājumiem tautiešiem atgriezties savā etniskajā dzimtenē; 2) Latvijā latviešus un cittautiešus šķeļ provokatori. Lai apturētu šo tendenciozo pretlatvisko elementu ārdīšanos, pieņemt likumu, kas dod tiesības izraidīt no Latvijas valsts drošību apdraudošo nacionālā un etniskā naida kurinātāju impēriski šovinistisko fašistu, t.s., antifašistu iniciatorus un barvežus; 3) apturēt naturalizācijas procesu, kamēr nav pieņemti likumi un jaunpilsoņu zvērests, kas nodrošina latviešu tautai un Latvijas valstij lojālu cittautiešu uzņemšanu pilsonībā. Pilsoņa zvērestam jānovērš jebkādas domstarpības par latviešu tautas tiesisko mērķi ilgtspējīgu latvisku Latviju; 4) Saeimas deputātiem, cittautiešiem, kas nav pirmās Latvijas brīvvalsts pilsoņi un kas pārkāpuši zvērestu, deputāta mandātu un pilsonību atņemt; 5) lai labotu pielaistās kļūdas jaunpilsoņu motivācijas un valstiskās atbildības veidošanā, visiem kopš Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas naturalizētajiem jaunpilsoņiem, jādod parakstīt latviešu tautai un Latvijas valstij lojalitāti apliecinošu zvērestu. Tiem, kas atsakās zvērestu parakstīt, pilsonība tiek anulēta; 6) pieņemt likumus: kas nepieļauj pretvalstisku organizāciju veidošanos; kas politiskajās partijās atļauj darboties tikai Latvijas pilsoņiem; kas nodrošina citvalstu pilsoņu par noziedzīgiem nodarījumiem atvieglotu izraidīšanu no valsts; 7) ar g. 1. septembri visās valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs un bērnudārzos pāriet uz mācībām un audzināšanu valsts valodā. Tas neizslēdz tiesības par privātiem (ne Latvijas valsts) līdzekļiem organizēt skolas citā mācību valodā, taču ar mācību programmu, ko noteikusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. Sākot ar pamatskolas 3. klasi, mācīt Latvijas valsts vēsturi kā atsevišķu priekšmetu ar obligātu gala eksāmenu; 8) Saeimas, pašvaldību un EP vēlēšanās aizliegt kandidēt personām, kas pārkāpušas deputāta zvērestu (svinīgo solījumu) vai izrādījušas nelojalitāti latviešu tautai un Latvijas valstij. 9) Stiprināt Latvijas bruņotos spēkus un Zemessardzi. Mācību iestādēs ieviest obligāto jauniešu sagatavošanu valsts aizsardzībai. Atjaunot obligāto karadienestu. Andrejs Lucāns, Burtniekos, g. 22. aprīlī Kurzemes cietoksnis Turpinājums no 2. lpp. cietokšņa kaujās bija milzīgi zaudējumu, tiek minēts, ka tas bija ap karavīru, bet viņi visā kampaņas laikā nepavirzījās tālāk par 40 km nevienā frontes vietā. Dažās vietās viņi pat tika uz priekšu tikai dažus kilometrus no sākuma pozīcijām. Kad gada 8. maijā Ezeres muižā vācu ģenerālmajors Rauzers un sarkanarmijas ģenerālpulkvedis Popovs parakstīja kapitulācijas līgumu, gūstā padevās apmēram kareivju, to starpā apmēram latviešu karavīri. Tomēr, tā kā kara beigās Kurzemes cietokšņa karavīriem vairs nebija sakaru savā starpā, daudzi tikai par kapitulācijas pavēli dabūja zināt 10. maijā. Daudzu kareivju un citu latviešu starpā tie karavīri, kas padevās, tika uzskatīti kā nodevēji. Tie karavīri, kuri nepadevās, aizgāja Kurzemes mežos, lai turpinātu cīņu kā partizāni jeb Meža brāļi. Pēc kapitulācijas padomju spēki pārbaudīja visus vīriešus no 16 līdz 60 gadu vecuma šajā apkārtnē un izcirta mežus, lai nebūtu pretošanās. Tomēr partizānu cīņas turpinājās līdz pat gadam. Ar gada 8. maija līguma parakstīšanu arī izbeidzās Otrais pasaules karš Eiropā. Neaizmirsīsim nekad mūsu varoņus Kurzemes cietokšņa karavīrus gan tos, kas krita Kurzemes cietoksnī, gan tos, kuri pēc kara turpināja cīņu kā meža brāļi, kā arī tos, kuri sekoja pavēlei un padevās sarkanarmijai, lai tiktu izsūtīti uz Sibīriju, no kurienes daudzi neatgriezās. Jānis Kārkliņš Melburnas DV Nodaļas valdes priekšsēdis Sidnejas ev. lut. latv. draudzei... Turpinājums no 4. lpp. turpināt mācītāja Kraukļa iesākto darbu vēl ilgus gadus un smelt spēku un izturību no sava draudzes gana un no Dieva vārda. Draudzes priekšnieks E. Timermanis pateicās par izteiktiem sveicieniem, pateicās draudzei, ka bija atnākuši svinēt šo jubileju tik kuplā skaitā, un it sevišķu pateicību izteica Dāmu kopai par rosīgo darbu sagādājot tik brīnišķīgu mielastu. Dievkalpojumā himnas uz ērģelēm pavadīja Ināra Gedgova. Mielastā mūziku spēlēja un kopdziesmas pavadīja Imants Līcis, spēlējot elektroniskās ērģeles. Īss foto pārskats par dievkalpojumu un turpmāko jubilejas atzīmēšanu ir redzams video filma ar vīru kora pavadījumu: watch?v=-ggjuvnpxuq Ojārs Greste

14 14. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 14. maijā Savā 92. mūža gadā no mums šķīrusies mūsu mīļotā LILIJA ALMA RUDZĪTE, dzim. Sēriņa dzimusi Rīgā, 23. februārī, g. mirusi Brisbanē, 30. aprīlī, g. Nu kopā ar dzīves biedru Oskaru un dēliem Arni un Andri. Jau saulīte zemu, zemu, Māmulīte tālu, tāl, Teku, teku, nepanāku, Saucu, saucu, nesasauc. Pēc viņas sēro Gunta ar ģimeni Adelaidē un radi un tuvinieki Brisbanē un Latvijā Lilija Rudzīte Brisbanes latviešu sabiedrības stūrakmens Mūžībā aizgājusi gada 30. aprīlī Visās vietās un lietās Lilija meklēja daiļo un latvisko. Dzīve bez ziediem, bez mūzikas, bez latviska rotājuma un bez smaida nebija viņai iedomājama. Lilija bija apdāvināta šuvēja un rokdarbniece. Brisbanes dāmas viņa ietērpa gan iesvētību, gan kāzu, gan vakarkleitās; šuva kleitas korim un formas Vanadzēm, un pat skatuves aizkarus Latviešu namam. Tautas deju grupas Senatne puiši varēja dižoties viņas šūtajos tautas tērpa svārkos, un Brisbanes teātra ansambli viņa ietērpa skatuves kostīmos. Iesēdusies lielajās stellēs, viņa auda lielus paklājus un sienas segas. Lilija arī spēlēja teātri un piedalījās pašmāju, Kultūras Dienu un teātra festivālu izrādēs. Taču vislielākā mīlestība Lilijas dzīvē bija mūzika, sevišķi, dziedāšana. Brisbanes korī Beverīna pie Ērika Ozoliņa, viņa nodziedāja no tā dibināšanas turpat sešdesmit gadus. Neapmierinājusies ar kori vien, viņa savu lirisko soprānu izskoloja pie pazīstamā Brisbanes tenora Jāņa Franka, un kopā ar viņu sarīkoja koncertu, sniegdama operu un operešu ārijas un duetus. Viņas izvadīšanā 7. maijā klausījāmies vēlreiz viņas skaisto balsi no šī koncerta. Daiļumu Lilija meklēja arī dārzā. Viņa mīlēja krāsas, stādus un ziedus, sevišķi viņas vārda māsas lilijas, un istabā uz galda vienmēr bija ziedi. Ar dziļu cieņu Lilija nēsāja savu Zemgales tautas tērpu. Viņai tas nebija vienkārši apģērba gabals, bet rota, kas izteica viņa dziļāko mīlestību pret savu zemi un tautu. Kora koncertos un Jāņos (kur viņa bieži bija Jāņu māte) viņa izcēlās ar tērpa daiļumu. Tagad tērps aizceļos uz Latviju, pēc viņas pašas norādījumiem. Lilija bija ilggadēja Daugavas Vanadze; apbalvota ar visiem atzinības rakstiem un DV krūšu nozīmi zeltā. Jau gadā, Brisbanes sabiedrība viņai izteica pateicību un atzinību ar Lielo Sabiedrības Balvu. Kur vien vajadzēja, Lilija vienmēr bija klāt ar strādīgām rokām un gudru padomiņu, un kas var aizmirst viņas svētku kliņģerus un garšīgo rupjmaizi, kuru viņa cepa vēl lielā vecumā, līdz beidzamai saslimšanai. Brisbanes Latviešu nams viņai bija kā otrās mājas, un latviešu valoda svētums. Dzīve pret Liliju ne vienmēr bija laipna, un jau bērnībā viņa mācījās patstāvību un atbildību par sevi. Agrie trimdas laiki, grūtais sākums Austrālijā, divu vīru un, it sevišķi, divu dēlu zaudējums viņu smagi skāra. Iekšējais stiprums un gribasspēks palīdzēja pārdzīvot visu sāpīgo. Vienmēr atcerēsimies visu jauko, skaisto un saulaino, ko Lilija ienesa tik daudzu cilvēku dzīvēs. Gunta R. Adelaides Laimas aprūpētāji... Turpinājums no 9. lpp. rudens lapām, un ievērot, cik tālu jaunais ceļš ir uz nobeigšanu. Nemaz nebija tik ilgi, kad uz ceļa redzama šilte Maxwell Winery; nu esam galā. Pa logu jau redzējām skaisti uzklātu galdu. Mēs tūlīt stājamies pie letes degustēt vīnu, lai varētu pareizo vīnu iedzert ar pusdienām. Tiem, kuriem neinteresēja vīni, apbrīnoja skatu un izbaudīja tās skaistās rudens krāsas acu priekšā. Logu rāmis bija kā rāmis gleznai un ļoti labi iederējās ar esošo gleznu izstādi pie sienas. Pirmais ēdiens bija ļoti interesants; kad to apēdām, vēderi jau dažiem pilni. Neskatoties uz to, ka varbūt pārēdīsimies, turpinājām ēst galveno ēdienu gan lēnākā tempā un ar baudu. Kad pusdienas bijām paēduši, ieteikums nāca no apkalpes, lai aizbraucam tepat netālu uz jaunu skaistu vīnotavu. Mēs arī to izdarījām, jo zinājām, ka būs grūti sēdēt autobusā ar tik pilniem puncīšiem. Un te bija iespēja pasūtīt kafiju vai turpināt degustēt vīnu, vai apmest īsu līkumu gar vīnogulāju lauku. Nemaz nepamanījām, cik ātri laiks skrien uz priekšu un jāsāk domāt par mājās braukšanu, jo saulīte arī riet agrāk; esam jau pulksteņus pārstādījuši uz ziemas režīmu. Brauciens mājās bija klusāks, jo viss runājamais jau izrunāts, un tagad tāds jauks nogurums. Bija ļoti patīkami braucot klausīties kaseti, kurā spēlēja pazīstamās latviešu meldijas. Atgriezāmies sveiki un veseli Latviešu biedrības mājā un pirms atvadīšanās noskaidrojām, kur un kad nākamā aktivitāte. Izrādās, ka piedāvātas biļetes uz muzikāla izrādi pat nākamā nedēļā. Kas par prieku nebūs garlaicīga nedēļas nogale! Margota Puķīte Mums vēl ir vieta Jūsu paziņojumiem. Cena $6 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $35.