ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA OGRES, IKŠĶILES, LIELVĀRDES, ĶEGUMA UN BALDONES NOVADU PAŠVALDĪBU ADMINISTRATĪVAJĀS TERITORIJĀS

Transcription

1 ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA OGRES, IKŠĶILES, LIELVĀRDES, ĶEGUMA UN BALDONES NOVADU PAŠVALDĪBU ADMINISTRATĪVAJĀS TERITORIJĀS FINANŠU UN EKONOMISKIE APRĒĶINI Gala ziņojums Pasūtītājs: Ogres novada dome 2011.g. decembris 1

2 SATURS SAĪSINĀJUMU SARAKSTS 3 KOPSAVILKUMS 5 IEVADS ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN PROJEKTA ĪSTENOŠANAS PAMATOJUMS Vispārējā informācija par pašvaldībām Esošais atkritumu apsaimniekošanas modelis novados Pašvaldības attīstība, investīciju prioritātes, budžets un kredītspēja ES un citu fondu līdzfinansējuma piesaistes iespējas Vienotas Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Baldones novadu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides un uzturēšanas nepieciešamība Projekta atbilstība plānošanas dokumentiem un ietekme uz tautsaimniecību Esošās situācijas un projekta īstenošanas nepieciešamības izpētes secinājumi PROJEKTA STANDARTS UN ĪSTENOŠANAS TEHNISKĀS IESPĒJAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS Atkritumu apsaimniekošana plānošanas dokumentu un normatīvo aktu nosacījumi Projekta tehnisko alternatīvu izvērtējums Atkritumu šķirošanas intensitātes Scenāriju izvērtējums Projekta apraksts PROJEKTA ĪSTENOŠANAS TIESISKĀS PIEĻAUJAMĪBAS PAMATOJUMS Projekta īstenošanas un darbības tiesiskais ietvars Projekta īstenošanas tiesiskās pieļaujamības analīzes secinājumi PROJEKTA ĪSTENOŠANAS ALTERNATĪVAS Publiskās un privātās partnerības modeļu vispārīgs apraksts Bāzes modeļa nosacījumi Partnerības iepirkuma modeļa nosacījumi Koncesijas modeļa nosacījumi Institucionālās partnerības modeļa nosacījumi Projekta īstenošanas alternatīvu analīzes secinājumi PROJEKTA ALTERNATĪVU FINANŠU UN EKONOMISKĀ ANALĪZE Latvijas ekonomikas attīstības prognozes Finanšu un ekonomiskās analīzes pieņēmumi Risku identificēšana, kvalificēšana un novērtējums FINANŠU UN EKONOMISKIE APRĒĶINI Jūtīguma analīze Ieguldījumam atbilstošās vērtības noteikšana Ietekme uz pašvaldības budžetu un PPP līguma cena Finanšu un ekonomiskās analīzes secinājumi PROJEKTA AKTIVITĀŠU PLĀNS UN LAIKA GRAFIKS SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS Secinājumi Rekomendācijas IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS Tiesību akti Litertūra Internets PIELIKUMI 111 2

3 SAĪSINĀJUMU SARAKSTS Apzīmējums APL CFLA DRN EK ERAF ES FEA FM Saīsinājuma skaidrojums Atkritumu apsaimniekošanas likums Valsts aģentūra Centrālā finanšu un līgumu aģentūra Dabas resursu nodoklis Eiropas Komisija Eiropas Reģionālās attīstības fonds Eiropas Savienība Finanšu un ekonomiskie aprēķini Latvijas Republikas Finanšu ministrija g. Gads IAV Iedz. IKP IUB Km L LIAA LR Ls LVL MK Nov. NPV OND p/a Ieguldījumam atbilstošā vērtība Iedzīvotāji Iekšzemes kopprodukts Iepirkumu uzraudzības birojs Kilometrs Litrs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Latvijas Republika Lats Latvijas lats Ministru kabinets Novads Naudas plūsmas diskontētā vērtība Ogres novada dome Pašvaldības aģentūra 3

4 PPP PVN RED. SIA Sk. T Tūkst. VARAM VP VSAOI Publiskā un privātā partnerība Pievienotās vērtības nodoklis Redakcija Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Skatīt Tonna Tūkstotis Vides un reģionālās attīstības ministrija Visas Projektā iesaistītās pašvaldības Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 4

5 KOPSAVILKUMS Baldones, Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres pašvaldības ir nolēmušas īstenot projektu Atkritumu apsaimniekošana Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Baldones novadu pašvaldību administratīvajās teritorijās (turpmāk Projekts). Atkritumu apsaimniekošanas organizēšana pašvaldību funkcija Likuma Par pašvaldībām 15.panta 1.apakšpunkts nosaka, ka pašvaldības autonoma funkcija ir sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana pašvaldības teritorijā neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Saskaņā ar APL, pašvaldību pienākums ir organizēt sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apglabāšanu savā administratīvajā teritorijā, kā arī piedalīties reģionālo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveidē. Tāpat pašvaldības pieņem lēmumus par jaunu atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtu izvietošanu, izdod vietējos saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā, par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu apmaksas kārtību. Pašvaldības var pieņemt lēmumu par sadarbību ar citām pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī veikt vai finansēt poligonu, izgāztuvju vai atkritumu pārstrādes vietu slēgšanu un rekultivāciju. Reģionālās vides pārvaldes veic vides kvalitātes kontroli, izdod atļaujas atkritumu apsaimniekošanai (vai arī A vai B kategorijas atļaujas), kā arī pārbauda izsniegto atļauju nosacījumu ievērošanu, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk arī - VARAM) pienākumi ir koordinēt atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna ieviešanu un sagatavot atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošu normatīvo aktu projektus. Tāpat VARAM koordinē reģionālos atkritumu apsaimniekošanas projektus un organizē finansējumu sadzīves atkritumu poligonu būvniecībai, kā arī izdod atļaujas atkritumu ievešanai pārstrādei. Vides valsts dienests kontrolē visu veidu atkritumu apsaimniekošanas noteikumu ievērošanu. Sadzīves atkritumu radītāji Viens no būtiskiem sistēmas veidotājiem ir arī atkritumu radītāji, kuriem ir jāapsaimnieko atkritumus atbilstoši normatīvajiem aktiem vai /un pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kā arī jāsedz atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Atbilstoši APL, sadzīves atkritumu radītājs vai valdītājs piedalās pašvaldības organizētā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot pašvaldības saistošos noteikumus un noslēdzot līgumu ar sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas uzņēmumu, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību; sedz sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanas izmaksas, ietverot dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas izmaksas. No kopējā Projekta īstenošanas teritorijas iedzīvotāju skaita ~42 tūkst. dzīvo novadu centros Ogres, Lielvārdes, Ķeguma, Ikšķiles un Baldones pilsētās, savukārt ~29 tūkst. dzīvo ārpus novadu centriem. Iedzīvotāju skaits un to izkliede nav viendabīga novadu centros un pagastu teritorijās novadu centros sasniedzot vismaz 350 iedzīvotājus uz 1 km2, bet pagastu teritorijās iedzīvotāju blīvums svārstās starp 6 līdz 37 iedzīvotājiem uz 1 km2. Iedzīvotāju izvietojums ģeogrāfiskajā teritorijā ietekmē arī atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, tā kā atkritumu apsaimniekotāju izmaksas, veicot atkritumu savākšanu no mājsaimniecībām ārpus novadu centriem uz 1 m 3 savākto atkritumu būs salīdzinoši augstākas, kā veicot atkritumu savākšanu pilsētu teritorijās. Ņemot vērā analizēto iedzīvotāju skaitu un struktūru, kā arī nodarbinātības un uzņēmējdarbības mijiedarbības faktorus, Projekta teritorijas ekonomiskā aktivitāte kopumā ir vērtējama pozitīvi. 5

6 Iedzīvotāju ienākumu jeb darba samaksas līmenis ir augstāks nekā citos Latvijas reģionos (izņemot Rīgu), kas samazina pieprasījuma risku, kas saistīts ar galalietotāju maksātspēju. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas novērtējums pašvaldībās Projekta īstenošanā iesaistīto novadu lielākās pilsētas ģeogrāfiski atrodas Pierīgas teritorijā ar labi nodrošinātu novadus savienojošo infrastruktūru, kā arī SIA Getliņi EKO atkritumu apglabāšanas poligonu, kas noteikts kā Projekta īstenošanas teritoriju atkritumu apglabāšanas poligons. Pēc pašvaldību apvienošanas novados, tika pārņemtas arī to līgumiskās saistības, kā rezultātā šobrīd Projekta īstenošanas teritorijās vienlaicīgi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz 3 atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi: SIA Ķilupe, SIA Marss un SIA L&T Hoetika, ar kuriem pašvaldības pirms apvienošanās noslēdza līgumus. Taču kopumā jāsecina, ka visi atkritumu radītāji Projekta pašvaldībās nav noslēguši līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem, līdz ar to nav precīzu datu par patieso radīto atkritumu daudzumu pašvaldībās un gala lietotāju skaitu. Ogres novada Lauberes, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagastos (kopējais iedzīvotāju skaits 5034) vadošās tirgus pozīcijas ir SIA L&T Hoetika. Pārējās Ogres novada teritorijās vērojama situācija, ka lielāko daļu sadzīves atkritumu savāc un apsaimnieko galvenokārt SIA Ķilupe un/vai SIA Marss, savukārt SIA L&T Hoetika veic sadzīves atkritumu savākšanu un/vai apsaimniekošanu mazākos apmēros. Vienīgais Ogres novadā esošais šķiroto atkritumu laukums jeb dalīto sadzīves atkritumu pieņemšanas laukums atrodas Ogres pilsētā (Akmeņu ielā 62a). Laukums paredzēts Ogres novada iedzīvotāju sašķirotajiem atkritumiem, kurus iedzīvotāji paši nogādā uz laukumu jau iepriekš sašķirotā veidā un to izmanto arī tuvāko novadu iedzīvotāji Lielvārdes novada Jumpravas pagastā (2 093 iedzīvotāji) atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu apmēram vienādos apmēros īsteno gan SIA Marss, gan arī SIA L&T Hoetika. Baldones novadā (5 736 iedzīvotāji) pilnīgi visus atkritumus apsaimnieko SIA Marss. Uzņēmums par saviem līdzekļiem ir izveidojis divus sadzīves atkritumu dalītas vākšanas punktus un tuvākajā laikā paredzēts izveidot vēl 3 laukumus (Baldones pilsētas iedzīvotāju blīvums ir 454,42 iedzīvotāji uz km2). Ķeguma novadā (6260 iedzīvotāji) ir mazākais iedzīvotāju blīvums (12,72 iedzīvotāji uz km2) un tajā atkritumus apsaimnieko SIA Ķilupe, SIA Marss un SIA L&T Hoetika. Ikšķiles novadā (8255 iedzīvotāji) atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz SIA Ķilupe, SIA Marss un SIA L&T Hoetika. Reģionos strādājošās atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrības ievieš atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un attīsta atkritumu otrreizējo izmantošanu/pārstrādi, tomēr tas notiek lēni, jo pastāv augsts risks investīcijas neatgūt salīdzinoši īsajos atkritumu apsaimniekošanas līgumu darbības periodos, kā arī biežā atkritumu apsaimniekotāju maiņa negatīvi ietekmē vēsturisko informāciju par saražoto atkritumu apjomu jeb pieprasījumu. FEA izmantotie dati no esošajiem atkritumu apsaimniekotājiem liecina, ka 2010.gadā visā projekta teritorijā kopā ir savākti ap m 3 atkritumu. Projekta ideja un apjoms Projekta mērķis, kas sasniedzams Projekta īstenošanas rezultātā ir Projekta īstenošanas teritorijā radīto sadzīves atkritumu šķirošanas uzlabošana, savākto sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas veicināšana un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma pieejamības un kvalitātes uzlabošana. 6

7 Pamatojoties uz esošās situācijas izvērtējumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, arī ņemot vērā Projekta īstenošanas pamatnostādnes ilgtermiņa periodā, ilgtermiņa atkritumu apsaimniekošanas galvenie faktori ir tieši saistāmi ar Plāna nosacījumiem, un to veido šādi galvenie nosacījumi: - Sadzīves atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas īstenošana ilgtermiņa (10-20 gadu) periodā sniedz finansiālas iespējas atkritumu apsaimniekotājam īstenot investīcijas infrastruktūras izveidē, kas veicinās sadzīves atkritumu šķirošanu, apstrādi un nodošanu pārstrādei; - Apdzīvoto vietu teritorijās radīto sadzīves atkritumu savākšanu paredzams realizēt gan no konteineriem, kas izvietoti atkritumu radītāju tiešā tuvumā, gan arī sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktiem un šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem; - Pilsētu teritorijās paredzams nodrošināt atkritumu savākšanu no mājsaimniecībām (atkritumu radītājiem) 100% apmērā, ārpus pilsētu teritorijām vismaz 80% apmērā. Projekta īstenošanas ilgtermiņa periods sniedz iespēju veikt sabiedrības informēšanas pasākumus, nodrošinot arī augstāku atkritumu apsaimniekošanas īpatsvaru ārpus pilsētām; - Vienlīdzīgu nosacījumu radīšanai, visiem Projekta īstenošanas teritorijā esošajiem sadzīves atkritumu radītājiem paredzams piemērot vienotu, skaidri izprotamu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu. No atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģiskā risinājuma izriet, ka Projekts sastāv no šādām būtiskām sastāvdaļām: 1) sadzīves atkritumu savākšana, 2) sadzīves atkritumu apsaimniekošana (ietver šķirošanu, apstrādi, apglabāšanu utt.). Projekta īstenošanas alternatīvas FEA izstrādes gaitā tika aplūkoti divi atkritumu šķirošanas intensitātes scenāriji, novērtējot to ietekmi uz gala lietotāju (iedzīvotāju) izdevumiem par atkritumu apsaimniekošanu: - zemas atkritumu šķirošanas intensitātes scenārijs; - augstas atkritumu šķirošanas intensitātes scenārijs. Kā vēlamākais tika noteikts augstas atkritumu šķirošanas scenārijs, kas paredz intensīvāku atkritumu dalīšanas veicināšanu, kā arī nešķiroto atkritumu priekšapstrādi, tādā veidā samazinot apglabājamo atkritumu īpatsvaru. Kopumā šāda scenārija īstenošana radītu mazākus tēriņus iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu. FEA ietvaros kā Projekta īstenošanas modeļu alternatīvas tika apskatītas: publiskais iepirkums un publiskās un privātās partnerības modeļi (koncesija, partnerības iepirkums un institucionālā partnerība). Alternatīvu apkopojums sniegts 1.tabulā. 7

8 TABULA NR.1 PROJEKTA ĪSTENOŠANAS ALTERNATĪVAS Bāzes modelis Būvniecības (infrastruktūras izveides) risks Aprīkojuma iegādes risks Pieejamības risks Ekspluatācijas risks Ieņēmumu risks Maksājumu iekasēšanas risks Publiskais iepirkums Publiskais partneris Privātais partneris Publiskais partneris Partnerības iepirkums Publiskā un privātā partnerības modeļi Privātais partneris Publiskais partneris Koncesija Privātais partneris Institucionālā partnerība Publiskais partneris X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X Privātais partneris Projekta alternatīvu ietvaros: - Privātais partneris nodrošina sadzīves atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu; - Privātais partneris izveido nepieciešamo infrastruktūru sadzīves atkritumu savākšanai un apsaimniekošanai vai slēdz līgumus par šādas infrastruktūras nodrošināšanu ar trešajām personām; - PPP līguma termiņš 10 gadi. Finanšu un ekonomiskie aprēķini Katrai Projekta īstenošanas alternatīvai (bāzes alternatīva, partnerības iepirkuma, koncesijas, institucionālās partnerības alternatīvas) ir veikti aprēķini saskaņā ar SIA KPMG Baltics 2009.gadā sagatavoto Publiskās un privātās partnerības finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādes vadlīniju aprēķinu formām. Visu projekta īstenošanas alternatīvu pamatā ir ticis izmantots augstas atkritumu šķirošanas intensitātes scenārijs, jo tas ilgtermiņa periodā nodrošinātu izdevīgākus atkritumu apsaimniekošanas nosacījumus iedzīvotājiem un samazinātu iedzīvotāju izdevumus atkritumu apglabāšanas maksas pieauguma gadījumā. Projekta īstenošanas alternatīvas ir tikušas salīdzinātas, piemērojot vienotu pieņēmumu kopumu attiecībā uz Projekta īstenošanas izmaksu un ieņēmumu struktūru un apjomiem. Attiecībā uz publiskā partnera kopējo naudas plūsmu atkarībā no izvēlētas Projekta īstenošanas alternatīvas veida ir izvirzāmi šādi secinājumi: 8

9 - Bāzes alternatīvas īstenošanas scenārijā publiskais partneris neuzņemas neviena veida risku, un publiskajam partnerim nevienā gadā neveidojas kvantificējama naudas plūsma, NPV rādītājam esot 0 LVL. - Partnerības iepirkuma modeļa gadījumā publiskā partnera naudas plūsmu veido maksājumu saņemšana no sadzīves atkritumu sākotnējime radītājiem vai valdītājiem, un pieejamības maksājuma veikšanas privātajam partnerim. Publiskā partnera kopējo naudas plūsmu veido maksājumu iekasēšanas un ieņēmumu risku vērtība, kā rezultātā publiskā partnera projekta dzīves cikla kopējais naudas plūsmas NPV rādītājs ir aprēķināts: - ( ) LVL. - Institucionālās partnerības modeļa gadījumā publiskā partnera naudas plūsma veidojas kā bāzes modelī, attiecinot to pret paredzamo dalību kopsabiedrības pamatkapitālā (konkrētajā gadījumā 5% apmērā), un attiecīgi uzņemoties projekta īstenošanas risku daļu. Rezultātā publiskā partnera kopējās naudas plūsmas NPV rādītājs ir aprēķināts: - (17 885) LVL. - Koncesijas scenārija gadījumā publiskajam partnerim nav veicami maksājumi privātajam partnerim un visas risku izmaksas uzņemas privātais partneris. Rezultātā publiskā partnera kopējās naudas plūsmas NPV rādītājs ir aprēķināts: 0 LVL apmērā. Labākās alternatīvas raksturojums Pamatojoties uz ieguldījumam atbilstošās vērtības aprēķiniem kā projekta īstenošanas izdevīgākā alternatīva ir noteikts Koncesijas modelis, pie kura pieņēmumiem Publiskais partneris neveic maksājumus privātajam partnerim un visas risku izmaksas uzņemas privātais partneris. Ieguldījumam atbilstošā vērtība tiek aprēķināta kā starpība starp publiskā partnera un gala lietotāju kopējās naudas plūsmas NPV un attiecīgā modeļa (partnerības iepirkuma modelis, institucionālās partnerības vai koncesijas modelis) publiskā partnera un gala lietotāju kopējās naudas plūsmas NPV. Rezultātā ieguldījumam atbilstošā vērtība ir aprēķināta LVL apmērā. Izdevīgākās projekta alternatīvas koncesijas, īstenošanas gaitā un privātā sektora sadarbībai vajadzētu tikt īstenotai ņemot vērā šādus nosacījumus: - Privātais partneris veic projekta īstenošanu, finansējuma piesaisti, tehnisko apsaimniekošanu, sniedz atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus. - Privātais partneris atgūst ieguldītās investīcijas no sadzīves apsaimniekošanas pakalpojuma gala lietotāju maksātājumiem par saņemto pakalpojumu, saskaņā ar noteikto apsaimniekošanas maksu, kā arī ieņēmumiem no otrreizēji izmantojamo atkritumu realizācijas. - Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa 1.projekta īstenošanas gadam ir tikusi noteikta pie nosacījuma, ka Privātajam partnerim tiek nodrošināta iekšējās rentabilitātes likme no projekta īstenošanas 7% apmērā. - PPP līguma termiņš ir nosakāms 10 gadi. Privātais partneris uzņemas būvniecības, aprīkojuma iegādes, pieejamības, ieņēmumu un maksājumu iekasēšanas riskus. - Projekta īstenošanas līgumcena (visi privātā partnera ienākumi no projekta īstenošanas, nediskontētā vērtībā) veido LVL

10 IEVADS APRĒĶINU IZSTRĀDES MĒRĶIS Projekta īstenošanai Baldones, Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres pašvaldības 2011.gadā ir pieņēmušas lēmumus 1 uzsākt finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādi par vienotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi. Līdz 2005.gadam, kad stājās spēkā jaunais Atkritumu apsaimniekošanas likums (turpmāk arī APL), nozares normatīvajā regulējumā netika ierobežots apsaimniekotāju skaits ar ko pašvaldība bija tiesīga slēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumus, kā arī pakalpojuma cenu noteica Sabiedrisko pakalpojumu regulators. APL noteica arī stingrākas prasības atkritumu otrreizējai pārstrādei un samazināšanai, ko efektīvāk var veikt palielinot atkritumu apsaimniekotājam nododamo pakalpojuma teritoriālo apjomu, kā arī nodrošinot garāku līguma termiņu, kurā būtu iespējams atpelnīt ieguldītās investīcijas. FEA izstrādes mērķis ir atkritumu apsaimniekošanas īstenošanas alternatīvu, kas atbilst publiskās un privātās partnerības veidiem 2, izvērtējums Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Baldones novadu pašvaldību administratīvajās teritorijās, nosakot izdevīgāko publiskās un privātās partnerības vai tradicionālā iepirkuma modeli šīs pašvaldības funkcijas īstenošanai. Šī finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrādi veica sabiedrība ar ierobežotu atbildību NK Konsultāciju birojs (turpmāk Konsultants) saskaņā ar 2011.gada 26.oktobrī noslēgto iepirkumu līguma Nr.4-7/151/2011 darba uzdevumu. APRĒĶINU VEIKŠANAS STRUKTŪRA Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumu Nr.1152 Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai 3 4.punktu Finanšu un ekonomiskie aprēķini sastāv no: - esošās situācijas raksturojuma un projekta īstenošanas pamatojuma; - projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzinājuma; - projekta īstenošanas labākās alternatīvas novērtējuma. 1 Par vienošanās noslēgšanu par koncesijas procedūras organizēšanu Atkritumu apsaimniekošanas tiesību nodošana Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Baldones novadu pašvaldībās administratīvajās teritorijās : Ogres novada domes lēmums Nr Pieejams: Par sadarbības līguma noslēgšanu par koncesijas procedūras organizēšanu Atkritumu apsaimniekošanas nodošana Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Baldodes novadu teritorijās : Ikšķiles novada domes lēmums Nr Pieejams: Par sadarbības līguma noslēgšanu par koncesijas procedūras organizēšanu Atkritumu apsaimniekošanas nodošana Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Baldodes novadu teritorijās : Lielvārdes novada domes lēmums Nr Pieejams: Par vienošanās noslēgšanu par koncesijas procedūras organizēšanu Atkritumu apsaimniekošanas tiesību nodošana Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Baldones novadu pašvaldībās administratīvajās teritorijās : Ķeguma novada domes lēmums Nr Pieejams: Par sadarbības līguma noslēgšanu par koncesijas procedūras organizēšanu Atkritumu apsaimniekošanas nodošana Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Baldodes novadu teritorijās : Baldones novada domes lēmums Nr Pieejams: 2 Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1152 Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai. 3 Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai: MK noteikumi Nr Latvijas Vēstnesis oktobris, Nr

11 Ņemot vērā darba uzdevumu, kas izstrādāts saskaņā ar minētajiem noteikumiem, FEA izstrāde Projektam sastāv no šādiem savstarpēji saistītiem posmiem: 1. Esošās situācijas raksturojums un projekta īstenošanas pamatojums; Posma ietvaros tika veikts esošās situācijas izvērtējums, analizējot sociālos un ekonomiskos aspektus, lai izvērtētu pašreizējo situāciju attiecībā uz projekta nozari (sadzīves atkritumu apsaimniekošanu) ietverot: - Vispārēju informācija par pašvaldībām; - Esošo atkritumu apsaimniekošanas modeli pašvaldībās; - Pašvaldības attīstību, investīciju prioritātes, budžetu un kredītspēju; - ES un citu fondu līdzfinansējuma piesaistes iespējas; - Vienotas Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Baldones novadu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides un uzturēšanas nepieciešamību; - Projekta atbilstību plānošanas dokumentiem un tā ietekmi uz tautsaimniecību; - Esošās situācijas un projekta īstenošanas nepieciešamības izpētes secinājumus. 2. Projekta iespējamo risinājumu un tiesisko aspektu analīze; Projekta iespējamo risinājumu noteikšana ir balstīta uz tradicionālā iepirkuma, publiskās un privātās partnerības un citu Projekta īstenošanas iespējamo alternatīvu izpēti. FEA ietvaros tika noteikts principiālais atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģiskais modelis, novērti divi atkritumu šķirošanas intensitātes scenāriji (zemas un augstas atkritumu šķirošanas intensitātes scenāriji), kā arī analizētas projekta īstenošanas modeļu alternatīvas (tradicionālais publiskais iepirkums, PPP modeļi). Projekta īstenošanas tiesisko aspektu analīzes ietvaros tika aprakstīts Projekta īstenošanas un darbības tiesiskais ietvars un noteikta ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamība. 3. Projekta alternatīvu finanšu un ekonomiskā analīze; Posma ietvaros tiek analizēti Projekta finanšu un ekonomiskie ieguvumi, izstrādāta naudas plūsmas prognoze visam projekta periodam, aprēķinātas nepieciešamās investīcijas, kvalificēti un kvantificēti riski utt. publiskās un privātās partnerības Projekta īstenošanas alternatīvām un tradicionālajam iepirkumam vai arī Projekta īstenošanas alternatīvai, kad publiskais partneris pats turpina attiecīgās funkcijas nodrošināšanu. Šajā etapā katrai analizētajai PPP alternatīvai tika aprēķināta ieguldījumam atbilstošā vērtība. 4. Finanšu un ekonomiskā pamatojuma gala izstrāde. Šī posma ietvaros tika izstrādāts Projekta īstenošanas laika grafiks, apkopoti secinājumi un izstrādātas rekomendācijas Projekta īstenošanai un Projekta īstenošanas līgumā iekļaujamajiem obligātajiem nosacījumiem. Posma noslēgumā ir veikta finanšu un ekonomisko aprēķinu gala noformēšana. Finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas struktūra grafiski ir attēlota 1.attēlā FEA izstrādes struktūra. 11

12 1. ATTĒLS. FEA IZSTRĀDES STRUKTŪRA. Aprēķinu izstrādes mērķi Informācijas avoti Plānošanas dokumentu un normatīvā regulējuma analīze Esošās atkritumu apsaimniekošanas situācijas analīze Sākotnējā tehnisko risinājumu analīze (labās prakses izvērtējums) Esošās situācijas raksturojums un projekta īstenošanas pamatojums Projekta standarts un īstenošanas tehniskās iespējamības novērtējums Projekta īstenošanas tiesiskās pieļaujamības pamatojums Projekta īstenošanas alternatīvu analīze Bāzes modelis (publiskā sektora iepirkums) Publiskās un privātās partnerības modeļi Izvēlēto projekta alternatīvu finanšu un ekonomiskā analīze FEA gala redakcijas izstrāde (projekta aktivitāšu plāns un laika grafiks, secinājumi un rekomendācijas, Projekta īstenošanas līgumā iekļaujamie obligātie nosacījumi u.c.) Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos veicamās izpētes ir savstarpēji saistītas un papildinošas, līdz ar to visas uzskaitītās finanšu un ekonomisko aprēķinu sadaļas ir nepieciešamas, lai sasniegtu finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem izvirzīto galveno mērķi - publiskās un privātās partnerības piemērojamības noteikšana konkrētā projekta īstenošanā no publiskās personas finanšu resursu racionālas un efektīvas izmantošanas viedokļa. IZMANTOTĀ METODOLOĢIJA 12

13 FEA izstrāde ir veikta saskaņā ar šādu dokumentu prasībām un ieteikumiem: 1. Publiskās un privātās partnerības jomā: - Publiskās un privātās partnerības likums; MK Noteikumi Nr Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai ; - Publiskās un privātās partnerības finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādes vadlīnijas (SIA KPMG Baltics, 2009.g.); - Vadlīnijas institucionālās publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai (ZAB Eversheds Bitāns, 2009.g.); LR Finanšu ministrijas publicētas Makroekonomisko pieņēmumu un prognožu skaitliskās vērtības. - Vadlīnijas līgumisko valsts un privātās partnerības projektu īstenošanai (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, 2008.g.); - Risku novērtēšanas metodoloģija publiskās un privātās partnerības projektiem (SIA KPMG Baltics, 2008.g.). 2. Atkritumu apsaimniekošanas jomā: - Atkritumu apsaimniekošanas likums; - No Atkritumu apsaimniekošanas likuma izrietošie normatīvie akti; - Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns gadam; - Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns gadam. FEA veikšanā tika izmantoti arī publiski pieejamie (literatūra, internets, u.c.) Latvijas un ārvalstu metodoloģiskie materiāli un labākās prakses piemēri par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas kārtību un pieņēmumiem publiskās un privātās partnerības projektiem. APRĒĶINU VEIKŠANAS IEROBEŽOJUMI Baldones, Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres pašvaldības par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēguši līgumus ar komercsabiedrībām, attiecīgi, atkritumu apjoma dati, kā arī noslēgto līgumu ar iedzīvotājiem skaits tiek uzskaitīts komercsabiedrībās. Esošās situācijas izpēte liecina, ka precīzu uzskaiti un datubāzi uztur tikai viens no trīs Projekta teritorijā strādājošiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Projekta teritorijai saistošs ir Pierīgas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāns gadam (turpmāk Plāns), kurā ir iekļauta arī izvērsta atkritumu daudzuma prognoze periodam līdz 2013.gadam. Minētā prognoze ir izstrādāta par pamatu izmantojot pieņēmumus attiecībā uz 1 iedzīvotāja saražoto atkritumu normām, kas ir šādas: - 1,5 m 3 vai 0,3 t pilsētās ar iedzīvotāju skaitu lielāku nekā (Ogres pilsēta); - 1,2 m 3 vai 0,24 t pilsētās, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par (Ikšķiles, Baldones, Ķeguma, Lielvārdes pilsētas); - 0,85 m 3 vai 0,17 t lauku teritorijās, ieskaitot arī ciemus. Saskaņā ar norādīto, pieņemtais aprēķins attiecībā uz sadzīves atkritumu apjoma un svara rādītāju kopsakarībām, ir 1 tonna = 5 m 3 sadzīves atkritumu. Šāda attiecība ir izmantota par pamatu arī FEA aprēķinos. IZMANTOTĀS INFORMĀCIJAS AVOTI 13

14 FEA izstrādei tika izmantoti šādi informācijas avoti: 1. Publiskās un privātās partnerības likums; 2. Valsts pārvaldes iekārtas likums; 3. Komerclikums; 4. Likums Par pašvaldībām ; 5. Likums Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu ; 6. Likums Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām ; 7. Atkritumu apsaimniekošanas likums; 8. Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumi Nr.1152 Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai ; 9. Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumi Nr.1099 Noteikumi par koncesijas procedūras paziņojuma saturu, to iesniegšanas kārtību un paziņojumu veidlapu paraugiem ; 10. Ministru kabineta 2009.gada 13.oktobra noteikumi Nr.1181 Publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrācijas un uzskaites kārtība ; 11. Ministru kabineta 2009.gada 20.oktobra noteikumi Nr.1216 Noteikumi par uzraudzības institūcijas darbību un publiskā partnera vai tā pārstāvju līguma izpildes pārskatu sniegšanu ; 12. Citi specifiskie normatīvie akti, kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanas nozari; 13. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi pašvaldībās; 14. Finanšu ministrijas apstiprinātās makroekonomisko pieņēmumu un prognožu vērtības; 15. Valsts aģentūras Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izstrādātā metodika Risku novērtēšanas metodoloģija publiskās un privātās partnerības projektiem ; 16. Publiskās un privātās partnerības finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādes vadlīnijas, KPMG Baltics SIA, 2009; 17. Eiropas Komisijas komunikācija COM (2005) 568 final Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions on Public Private Partnerships and Community Law on Public Procurement and Concessions (Komisijas komunikācija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālajai komitejai un Reģionu komitejai par publiskajām privātajām partnerībām un Kopienas tiesībām par publiskajiem iepirkumiem un koncesijām); 18. Eiropas Komisijas skaidrojošās komunikācijas par koncesiju Kopienas tiesību ietvaros (Commission Interpretative Communication on Concessions Under Community Law); 19. PPP projektu ne-finanšu ieguvumi: metodoloģijas un koncepciju apskats (The Non-Financial Benefits of PPPs: A Review of Concepts and Methodology); 20. Vadlīniju ceļvedis: kā sagatavot, iepirkt un īstenot PPP projektus (The Guide to Guidance: How to Prepare, Procure and Deliver PPP Projects); 21. Atbilstošās Eiropas Kopienu Tiesu prakses, kas ir attiecināma uz izpētes un analīzes objektu. 14

15 1. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN PROJEKTA ĪSTENOŠANAS PAMATOJUMS Esošās situācijas raksturojums sniedz pašreizējās situācijas pašvaldībās izvērtējumu attiecībā uz Projekta nozari un to ietekmējošo faktoru analīzi iedzīvotāju skaitu, nodarbinātību, pašvaldības finanšu stāvokli, u.c VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA PAR PAŠVALDĪBĀM Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009.gada 1.jūlijā esošo piecu pašvaldību administratīvajās teritorijās tika apvienotas 16 pašvaldības, t.i.: - Baldones pilsēta ar lauku teritoriju (Baldones novads); - Ikšķiles novads (Ikšķiles novads); - Birzgales pagasts un Ķeguma novads (Ķeguma novads); - Jumpravas, Lēdmanes pagasti un Lielvārdes novads (Lielvārdes novads); - Ogres novads (Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts) un Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu, Taurupes pagasti (Ogres novads). Projekta īstenošanas teritoriju veido pieci novadi, t.sk., 17 pagasti un 5 pilsētas ar kopējo teritoriju 2 020,5 km2 jeb 3,1% no visas Latvijas teritorijas (sk attēlu). ATTĒLS NR NOVADU KARTE Iedzīvotāju skaits un struktūra Informācijas avots: Rīgas plānošanas reģiona mājas lapa. Kopējais teritorijas iedzīvotāju skaits 2011.gada jūlijā bija iedzīvotāji. No tiem lielākais iedzīvotāju skaits ir Ogres novadā, Lielvārdes novadā , Ikšķiles novadā 8 825, Ķeguma novadā un Baldones novadā Pēdējo desmit gadu laikā ( g.) tieši Pierīgas teritorijās ir notikusi pastiprināta dzīvojamo ēku apbūve, rezultātā arī iedzīvotāju skaits kopumā novada teritorijās ir palielinājies par 3,9% (sk attēlu). Visstraujāk iedzīvotāju skaits ir palielinājies 15

16 Ikšķiles novadā (+36%) un Baldones novadā (16,1%) gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, iedzīvotāju skaits ir nedaudz samazinājies tikai Ķeguma (-2,9%) un Ogres (-1,2%) novados. ATTĒLS NR IEDZĪVOTĀJU SKAITA DINAMIKA, GADS Informācijas avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2011.g. Otrs būtisks novada ekonomisko aktivitāti raksturojošais lielums ir iedzīvotāju vecuma struktūra, un no 2009.gada līdz 2011.gadam kopumā ir vērojamas pozitīvas tendences, t.i., palielinājums. Iedzīvotāju skaita darbspējas vecuma īpatsvarā ir vērojams pieaugums tikai Ikšķiles un Baldones novados, pārējos novados iedzīvotāju skaita darbspējas vecumā īpatsvars ir nedaudz samazinājies (sk attēlu). ATTĒLS NR IEDZĪVOTĀJU STRUKTŪRA NO Informācijas avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2011.g. 16

17 Nodarbinātība Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem reģistrētā bezdarba līmenis (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā) Baldones novadā bija 4,9%, Ikšķiles novadā 5%, Ķeguma novadā 6,2%, Lielvārdes novadā 6,2%, Ogres novadā 6,3%. Jāatzīmē, ka rādītāji ir mazāki nekā vidēji valstī (8,9%).Visaugstākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars bija Ķeguma (67,6%) un Lielvārdes (66,2%) novados. Iedzīvotāju blīvums Baldones, Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres pašvaldībām ir ne tikai atšķirīga platība (no 179m2 990m2), bet arī atšķirīgs iedzīvotāju blīvums. Piemēram, Ikšķiles novadā tas ir 67,37 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, savukārt Ķeguma novadā tikai 12,72. Tāpat iedzīvotāju skaits un to izkliede nav viendabīga novadu centros un pagastu teritorijās novadu centros sasniedzot vismaz 350 iedzīvotājus uz 1 km2, bet pagastu teritorijās iedzīvotāju blīvums svārstās starp 6 līdz 37 iedzīvotājiem uz 1 km2 (sk tabulu). TABULA NR IEDZĪVOTĀJU SKAITS UN BLĪVUMS PAŠVALDĪBU TERITORIJĀS ADMINISTRATĪVĀ TERITORIJA IEDZĪVOTĀJU SKAITS, (FAKTS UZ 2011.G. JŪLIJU) ADMINISTRATĪVĀS TERITORIJAS PLATĪBA IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS ADMINISTRATĪVAJĀ TERITORIJĀ, IEDZ./KM2 BALDONES NOVADS ,04 BALDONE ,2 454,42 BALDONES PAGASTS ,1 18,83 IKŠKILES NOVADS ,37 IKŠKILE ,2 1841,36 TINUŽU PAGASTS ,9 36,75 KEGUMA NOVADS ,72 BIRZGALES PAGASTS ,27 KEGUMS ,8 363,82 REMBATES PAGASTS ,29 15,92 TOMES PAGASTS ,18 6,04 LIELVARDES NOVADS ,69 JUMPRAVAS PAGASTS ,4 23,95 LEDMANES PAGASTS ,3 17,45 LIELVARDE ,8 685,41 LIELVARDES PAGASTS ,5 13,47 OGRES NOVADS ,88 KRAPES PAGASTS ,7 10,39 KEIPENES PAGASTS ,2 12,81 LAUBERES PAGASTS ,29 9,44 17

18 ADMINISTRATĪVĀ TERITORIJA IEDZĪVOTĀJU SKAITS, (FAKTS UZ 2011.G. JŪLIJU) ADMINISTRATĪVĀS TERITORIJAS PLATĪBA IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS ADMINISTRATĪVAJĀ TERITORIJĀ, IEDZ./KM2 MADLIENAS PAGASTS ,96 11,29 MAZOZOLU PAGASTS ,36 MENGELES PAGASTS ,75 7,25 OGRE ,6 1919,71 OGRESGALA PAGASTS ,71 37,02 SUNTAŽU PAGASTS ,5 13,08 TAURUPES PAGASTS ,4 7,18 Informācijas avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. No kopējā Projekta īstenošanas teritorijas iedzīvotāju skaita ~42 tūkst. dzīvo novadu centros Ogres, Lielvārdes, Ķeguma, Ikšķiles un Baldones pilsētās, savukārt ~29 tūkst. dzīvo ārpus novadu centriem. Iedzīvotāju izvietojums ģeogrāfiskajā teritorijā ietekmē arī atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, tā kā atkritumu apsaimniekotāju izmaksas, veicot atkritumu savākšanu no mājsaimniecībām ārpus novadu centriem uz 1 m 3 savākto atkritumu būs salīdzinoši augstākas, kā veicot atkritumu savākšanu pilsētu teritorijās. Minētais galvenokārt saistāms ar nobraucamo kilometru skaitu, kas nepieciešams 1 m 3 sadzīves atkritumu savākšanai. Uzņēmējdarbība un ārvalstu tiešās investīcijas Saskaņā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2010.gadā visaugstākā iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte bija Ikšķiles novadā, kurā uz iedzīvotājiem bija 61 ekonomiski aktīva tirgus sektora statistikas vienība (komercsabiedrība, pašnodarbinātās personas, u.c.), savukārt Ogres novadā 51, Ķeguma novadā 51, Lielvārdes novadā 45 un Baldones novadā 42. Kopsummā 2010.gadā lielākais uzņēmumu skaits novadā darbojās lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (19,8%) un vairumtirdzniecības/ mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē (15,2%) sk tabulu. TABULA NR EKONOMISKI AKTĪVĀS TIRGUS STATISTIKAS VIENĪBAS SADALĪJUMĀ PĒC GALVENĀ DARBĪBAS VEIDA 2010.GADĀ NOZARE (NACE 2.RED.) BALDONES NOV. IKŠĶILES NOV. ĶEGUMA NOV. LIELVĀRDES NOV. OGRES NOV. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) Ieguves rūpniecība (B) Apstrādes rūpniecība (C) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D) Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E) Būvniecība (F) Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G) Transports un uzglabāšana (H) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) Informācijas un komunikāciju pakalpojumi (J)

19 NOZARE (NACE 2.RED.) BALDONES NOV. IKŠĶILES NOV. ĶEGUMA NOV. LIELVĀRDES NOV. OGRES NOV. Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N) Izglītība Veselības aizsardzība (Q) Māksla, izklaide un atpūta (R) Citi pakalpojumi (S) Mājsaimniecību kā darba devēju darbība (T) Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība (U) Kopā: Informācijas avots: Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze gadā no visām ekonomiski aktīvajām tirgus sektora statistikas vienībām 93,6% Baldones, Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres pašvaldībās bija mikrouzņēmumi, savukārt lielie uzņēmumi (trīs) darbojās tikai Ogres novadā (sk attēlu). ATTĒLS NR EKONOMISKI AKTĪVĀS TIRGUS STATISTIKAS VIENĪBU SKAITS SADALĪJUMĀ PA LIELUMA GRUPĀM, 2010.GADS Informācijas avots: Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze. Pēc apgrozījuma apjoma lielākie uzņēmumi 2010.gadā Ogres novadā bija SIA Fazer maiznīcas (darbības nozare maizes ražošana), Ikšķiles novadā SIA IMPRO ceļojumi (darbības nozare tūrisma operatoru pakalpojumi), Lielvārdes novadā SIA Lielvārds (darbības nozare grāmatu izdošana), Ķeguma novadā SIA Baltic-Calves (darbības nozare lopu vairumtirdzniecība) un Baldones novadā SIA Vīgranti (darbības nozare mežsaimniecība, kokapstrāde) (sk tabulu). 19

20 TABULA NR LIELĀKIE UZŅĒMUMI PĒC APGROZĪJUMA (LATOS), 2010.GADS NR.P.K. BALDONES NOVADS IKŠĶILES NOVADS ĶEGUMA NOVADS LIELVĀRDES NOVADS OGRES NOVADS SIA Vīgranti, LVL, mežsaimniecība, kokapstrāde SIA OKTĀNS-A, LVL, degvielas tirdzn. SIA KUDREX, LVL, arhitektūras pakalp. SIA Būvelementi, LVL, būvmateriālu ražošana SIA MARNORI, LVL, kokapstrāde SIA IMPRO ceļojumi, LVL, tūrisma operatoru pak. SIA Pērkoni Unitrade, LVL, graudu, sēklu vairumtirdz. SIA Jēkaba aģentūra, LVL, ceļojumu biroju pakalpojumi SIA DIŽOZOLS PLUS, LVL, mēbeļu ražošana SIA RINGLA PLUS, LVL, kūdras vairumtirdzn. SIA Baltic- Calves, LVL, lopu vairumtirdzn. SIA KILA, LVL, zooveikali SIA Rubeņi, LVL, gaļas produktu ražošana SIA Jaunzeltiņi, LVL, kraušanas pakalpojumi SIA JARO, LVL, kravu pārvadājumi SIA Lielvārds, LVL, grāmatu izdošana SIA Preiss Būve, LVL, būvniecība SIA VEINA PLUS, LVL, mazumtirdzniecība SIA MARK INVEST LATVIA, LVL, karjeru izstrāde SIA MRK Serviss, LVL, apkures iekārtu uzstādīšana SIA Fazer maiznīcas, LVL, maizes ražošana SIA Ogres Jumis, LVL, mazumtirdzniecība SIA Vecpīrāgi, LVL, eļļu ražošana SIA TMMetal Baltic, LVL, metālizstrādājumu ražošana SIA Ogres trikotāža, LVL, trikotāžas izstrādājumu ražošana Informācijas avots: Lursoft datu bāze. Saskaņā ar Lursoft datu bāzes datiem Ogres novads laika posmā no līdz ar LVL bija 21.vietā starp Latvijas pašvaldībām pēc ārvalstu tiešo investīciju (turpmāk ĀTI) kopapjoma. Salīdzinājumam, Ikšķiles novadā ĀTI bija LVL (71.vieta Latvijā), Lielvārdes novadā LVL (72.vieta), Ķeguma novadā LVL (99.vieta), bet Baldones novadā LVL (104.vieta). Iedzīvotāju ienākumi Kā būtisks pieprasījuma riska ietekmējošais faktors jāatzīmē iedzīvotāju maksātspēja, ko veido vidējās darba samaksas lielums tabulas dati liecina, ka Pierīgas reģionā bruto darba samaksa 2010.gadā bija vidēji 423 LVL mēnesī, savukārt, 2011.gada pirmajos 9 mēnešos darba samaksa bija vidēji 432 LVL mēnesī. Rādītāji vērtējami pozitīvi, jo ir tikai nedaudz zemāki par Rīgas plānošanas reģiona un Rīgas reģiona datiem, attiecīgi mazina privātā partnera pieprasījuma risku. TABULA NR STRĀDĀJOŠO MĒNEŠA VIDĒJĀ BRUTO DARBA SAMAKSA LATVIJAS REĢIONOS PA MĒNEŠIEM 2010 I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII LATVIJA Rīgas plānošanas reģions Rīgas reģions (Rīga) Pierīgas reģions Vidzemes reģions Kurzemes reģions Zemgales reģions Latgales reģions I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII LATVIJA

21 Rīgas plānošanas reģions Rīgas reģions (Rīga) Pierīgas reģions Vidzemes reģions Kurzemes reģions Zemgales reģions Latgales reģions Informācijas avots: Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze. Nosakot plānoto atkritumu apsaimniekošanas tarifu, tika ņemti vērā pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa izdevumu sastāvu un struktūru Rīgas un Pierīgas reģionā 2010.gadā. Dati liecina, ka Pierīgas reģiona komunālajiem izdevumiem vidēji tika tērēti 27,75 LVL uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, t.i., 17,2% no kopējo izdevumu apjoma. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2011.gadu vēl nav pieejami, taču var pieņemt, ka 2011.gadā komunālo pakalpojumu izdevumu pozīcija ir augusi, ņemot vērā inflācijas un elektroenerģijas cenas kāpumu. TABULA NR PATĒRIŅA IZDEVUMU SASTĀVS UN STRUKTŪRA STATISTISKAJOS REĢIONOS VIDĒJI UZ VIENU MĀJSAIMNIECĪBAS LOCEKLI MĒNESĪ (LS, %) 2010 Rīgas reģions Latos % Pierīgas reģions Rīgas reģions Pierīgas reģions PAVISAM Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni Alkoholiskie dzērieni, tabaka Apģērbi un apavi Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana Veselība Transports Sakari Atpūta un kultūra Izglītība Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas Dažādas preces un pakalpojumi Informācijas avots: Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze. Ņemot vērā analizēto iedzīvotāju skaitu un struktūru, kā arī nodarbinātības un uzņēmējdarbības mijiedarbības faktorus, Projekta teritorijas ekonomiskā aktivitāte kopumā ir vērtējama pozitīvi. Iedzīvotāju ienākumu jeb darba samaksas līmenis ir augstāks nekā citos Latvijas reģionos (izņemot Rīgu), kas samazina pieprasījuma risku, kas saistīts ar galalietotāju maksātspēju. Jāatzīmē, ka novadiem nav tieša pienākuma organizēt rūpniecisko atkritumu apsaimniekošanu, tādēļ novadu teritorijas uzņēmumi var individuāli izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju ar kuru sadarboties, tomēr, 21

22 gadījumā, ja novadā minēto pakalpojumu nodrošina viens uzņēmums, visticamāk, ka uzņēmums izvēlēsies to, nevis kādu citu atkritumu apsaimniekotāju ESOŠAIS ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS MODELIS NOVADOS Projekta īstenošanā iesaistīto novadu lielākās pilsētas ģeogrāfiski atrodas Pierīgas teritorijā ar labi nodrošinātu novadus savienojošo infrastruktūru, kā arī SIA Getliņi atkritumu apglabāšanas poligonu, kas noteikts kā Projekta īstenošanas teritoriju atkritumu apglabāšanas poligons. Attālumi no novadu administratīvajiem centriem līdz Rīgai: - no Baldones 33 km; - no Ikšķiles 28 km; - no Ķeguma 46 km; - no Lielvārdes 52 km; - no Ogres 36 km. Pēc pašvaldību apvienošanas novados, tika pārņemtas arī to līgumiskās saistības, kā rezultātā šobrīd Projekta īstenošanas teritorijās vienlaicīgi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz 3 atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi: SIA Ķilupe, SIA Marss un SIA L&T Hoetika, ar kuriem pašvaldības pirms apvienošanās noslēdza līgumus. Ogres novada Lauberes, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagastos (kopējais iedzīvotāju skaits 5034) vadošās tirgus pozīcijas ir SIA L&T Hoetika. Pārējās Ogres novada teritorijās vērojama situācija, ka lielāko daļu sadzīves atkritumu savāc un apsaimnieko galvenokārt SIA Ķilupe un/vai SIA Marss, savukārt SIA L&T Hoetika veic sadzīves atkritumu savākšanu un/vai apsaimniekošanu mazākos apmēros. Vienīgais Ogres novadā esošais šķiroto atkritumu laukums jeb dalīto sadzīves atkritumu pieņemšanas laukums atrodas Ogres pilsētā (Akmeņu ielā 62a). Laukums paredzēts Ogres novada iedzīvotāju sašķirotajiem atkritumiem, kurus iedzīvotāji paši nogādā uz laukumu jau iepriekš sašķirotā veidā. Šķiroto atkritumu laukums ir ierīkots ar Ogres novada domes, Latvijas Vides aizsardzības fonda un SIA Ķilupe atbalstu. Laukumu apsaimnieko SIA Ķilupe, kas sašķirotos atkritumus nogādā pārstrādes uzņēmumos. Ogres novada iedzīvotājiem ir iespējams šķirot sadzīves atkritumus šķiroto atkritumu punktos. Šie punkti atrodas Ogrē, daudzdzīvokļu māju rajonos (ak attēlu). 22

23 ATTĒLS NR ŠĶIROTO ATKRITUMU PUNKTU ATRAŠANĀS VIETAS OGRES PILSĒTĀ Šķiroto atkritumu punktus ir izveidojusi Ogres novada dome sadarbībā ar p/a Mālkalne un nākotnē punktu skaitu pašvaldībā ir paredzēts palielināt ar mērķi nodrošināt pēc iespējas lielākam skaitam novada iedzīvotāju iespējas šķirot sadzīves atkritumu. Iepriekšminētos šķiroto atkritumu konteinerus Ogres pilsētā apkalpo atkritumu savākšanas uzņēmums SIA Ķilupe. Ogresgala pagastā (3 580 iedzīvotāji), kas ģeogrāfiski atrodas netālu no Ogres pilsētas, izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, viena no komercsabiedrībām ir paredzējusi izbūvēt atkritumu šķirošanas staciju ar nepieciešamo saistīto infrastruktūru un bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumu, projekta kopējām izmaksām sasniedzot LVL. Atkritumu šķirošanas stacijas ietvaros ir paredzēta šādas infrastruktūras izveide: ceļi, laukumi ar asfaltbetona segumu, inženierkomunikācijas, angārs šķirošanas līnijas izvietošanai, mehāniskā priekšapstrādes/šķirošanas iekārta (ar jaudu ~ tonnas gadā), manuālā šķirošanas iekārta - šķirošanas līnija (ar jaudu ~7000 tonnas gadā), šķirošanas līnijas apkalpošanai nepieciešamā tehnika (iekrāvējs), kompostēšanas laukums ~3500m2. Attiecīgi var secināt, ka uzņēmumiem ir interese un ekonomiskais pamatojums darboties teritorijā, kurā ir ne tikai liels iedzīvotāju skaits, bet arī to koncentrācijas blīvums (Ogrē tas ir augstākais visā projekta teritorijā, t.i., 1 919,71 iedzīvotājs uz km2). Lielvārdes novada Jumpravas pagastā (2 093 iedzīvotāji) atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu apmēram vienādos apmēros īsteno gan SIA Marss, gan arī SIA L&T Hoetika. Baldones novadā (5 736 iedzīvotāji) pilnīgi visus atkritumus apsaimnieko SIA Marss. Uzņēmums par saviem līdzekļiem ir izveidojis divus sadzīves atkritumu dalītas vākšanas punktus un tuvākajā laikā paredzēts izveidot 3 šķiroto atkritumu savākšanas laukumus (Baldones pilsētas iedzīvotāju blīvums ir 454,42 iedzīvotāji uz km2). Ķeguma novadā (6260 iedzīvotāji) ir mazākais iedzīvotāju blīvums (12,72 iedzīvotāji uz km2) un tajā atkritumus apsaimnieko SIA Ķilupe, SIA Marss un SIA L&T Hoetika. 23

24 Ikšķiles novadā ( iedzīvotāji) atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz SIA Ķilupe, SIA Marss un SIA L&T Hoetika. Reģionos strādājošās atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrības ievieš atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un attīsta atkritumu otrreizējo izmantošanu/pārstrādi, tomēr tas notiek lēni, jo pastāv augsts risks investīcijas neatgūt salīdzinoši īsajos atkritumu apsaimniekošanas līgumu darbības periodos, kā arī biežā atkritumu apsaimniekotāju maiņa negatīvi ietekmē vēsturisko informāciju par saražoto atkritumu apjomu jeb pieprasījumu. FEA izmantotie dati no esošajiem atkritumu apsaimniekotājiem liecina, ka 2010.gadā visā Projekta teritorijā kopā ir savākti ap m 3 atkritumu (sk tabulu). TABULA NR SAVĀKTO ATKRITUMU SKAITS PAŠVALDĪBĀS, 2010.G. ADMINISTRATĪVĀ TERITORIJA REĀLI SAVĀKTO ATKRITUMU APMĒRS, M 3 SAVĀKTIE ATKRITUMI UZ 1 IEDZĪVOTĀJU, 2010.GADĀ, M 3 MĀJSAIMNIECĪBU NOSLĒGTIE LĪGUMI PAR SADZĪVES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANU PIEZĪMES BALDONES NOVADS BALDONE UN BALDONES PAG IKŠKILES NOVADS IKŠKILE ND ND ND TINUŽU PAGASTS ND ND ND KEGUMA NOVADS KEGUMS ,42 89 TOMES PAGASTS 264 0,40 30 REMBATES PAGASTS 782 0,61 32 BIRZGALES PAGASTS , LIELVARDES NOVADS LIELVĀRDE UN LIELVĀRDES PAG. LEDMANES PAGASTS JUMPRAVAS PAGASTS , ND ND ,7 322 OGRES NOVADS OGRE , KRAPES PAGASTS 228 0,30 60 KEIPENES PAGASTS 602 0,54 59 LAUBERES PAGASTS 650 0,86 1 NAV INFORMĀCIJAS PAR SIA L&T HOETIKA NOSLĒGTO 24

25 ADMINISTRATĪVĀ TERITORIJA REĀLI SAVĀKTO ATKRITUMU APMĒRS, M 3 SAVĀKTIE ATKRITUMI UZ 1 IEDZĪVOTĀJU, 2010.GADĀ, M 3 MĀJSAIMNIECĪBU NOSLĒGTIE LĪGUMI PAR SADZĪVES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANU PIEZĪMES LĪGUMU SKAITU MADLIENAS PAGASTS MAZOZOLU PAGASTS MENGELES PAGASTS OGRESGALA PAGASTS 664 0,35 4 NAV INFORMĀCIJAS PAR SIA L&T HOETIKA NOSLĒGTO LĪGUMU SKAITU 593 0,96 7 NAV INFORMĀCIJAS PAR SIA L&T HOETIKA NOSLĒGTO LĪGUMU SKAITU 712 1,09 0 NAV INFORMĀCIJAS PAR SIA L&T HOETIKA NOSLĒGTO 678 0, LĪGUMU SKAITU SUNTAŽU PAGASTS ,89 ND NAV INFORMĀCIJAS PAR SIA L&T HOETIKA NOSLĒGTO LĪGUMU SKAITU TAURUPES PAGASTS 501 0,55 13 Informācijas avots: Pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtā informācija. Norādītais sadzīves atkritumu apmērs ir būtiski pieaudzis salīdzinājumā ar Plānā iekļauto informāciju par Ogres rajonu un Baldones pilsētu, jo 2005.gadā kopējais teritorijā saražoto atkritumu apmērs bija tikai m 3. FEA izmantotos pieņēmumus negatīvi ietekmē ilgāka laika posma vēsturiskās informācijas neesamība. Tas skaidrojams ar to, ka pienākums atkritumu apsaimniekotājam veikt savākto atkritumu daudzuma, kā arī noslēgto līgumu uzskaiti tika noteikts tikai ar jauno Atkritumu apsaimniekošanas likumu, attiecīgi Projekta teritorijā noslēgtajos līgumos nebija noteikts par pienākumu veikt detalizētu datu uzkrāšanu un sistematizēšanu PAŠVALDĪBAS ATTĪSTĪBA, INVESTĪCIJU PRIORITĀTES, BUDŽETS UN KREDĪTSPĒJA Reģiona novadi izprot investīciju veikšanas nepieciešamību atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmas izveidē, un ir gatavi investēt līdzekļus minētās sistēmas izveidei un/vai slēgt ilgtermiņa līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem/u, paredzot no komercsabiedrību puses konkrētas investīcijas atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmas izveidei. Novadi savas kompetences un pilnvaru ietvaros ir veikuši un veic šādus pasākumus uzņēmējdarbības vides un dzīves kvalitātes uzlabošanai: - Domes komisiju izveidošana uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumu risināšanai (Ogres novada domes Uzņēmējdarbības attīstības komisija, Lielvārdes novada domes Tautsaimniecības komiteja un Attīstības un ekonomikas komiteja, Ikšķiles novada domes Tautsaimniecības komiteja, Ķeguma novada domes Tautsaimniecības komiteja). 25

26 - Atļaujas saimnieciskās darbības veikšanai izsniegšana pašnodarbinātajiem (Pašvaldības, izskatot iedzīvotāju pašnodarbināto iesniegumus, izsniedz atļaujas atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai savā administratīvajā teritorijā (piem., tirdzniecībai publiskās vietās ar pārtikas produktiem, u.c.). - Platību, zemju izīrēšana pašvaldībai piederošā nekustamā īpašumā (Izskatot saņemtos iesniegumus, pašvaldība sniedz atļaujas/noslēdz īres līgumus ar juridiskām personām, kas vēlas veikt kādu no darbības veidiem, piemēram, komercdarbības veikšanai). - Citu uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu izveide (Ogres Biznesa un Inovāciju inkubators). Pašvaldību attīstība, investīciju prioritātes Pašvaldību attīstības plāni, mērķi, investīciju prioritātes un stratēģiskie attīstības virzieni ir noteikti pašvaldību attīstības programmās 4. Projekta īstenošana atbilst pašvaldību attīstības mērķiem, kuri noteikti konkrētās pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos: - Ogres novada attīstības programmā gadam noteikts uzdevums attīstīt privāto un publisko partnerību (turpmāk arī - PPP) un arī projekta mērķis un joma atbilst gan ilgtermiņa, gan vidēja termiņa prioritātēm. Piemērām, ilgtermiņa 2.prioritāte Daudzveidīga un inovatīva ekonomika un 3.Ilgtermiņa prioritāte Vidi saudzējoša infrastruktūra, 1.vidēja termiņa prioritāte Uzņēmējdarbību atbalstoša pašvaldība un 1.1.rīcības virziens Uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas pilnveidošana, kā arī 2.vidēja termiņa prioritāte 2.3.Rīcības virziens Moderna atkritumu apsaimniekošanas sistēma. - Lielvārdes novada attīstības programmā gadam projekta īstenošana atbilst 2.7.rīcībai Nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu, kas attiecīgi izriet no 2.Ilgtermiņa prioritātes Nodrošināt kvalitatīvu un ilgtspējīgu dzīves un atpūtas telpas izveidi iedzīvotājiem un novada viesiem, 2.2.Vidēja termiņa prioritātes Infrastruktūras uzlabošana un attīstība un 2.3.mērķa Efektīva resursu saglabāšana un izmantošana ilgtspējīgai attīstībai. Projekta īstenošana atbilst arī 3.1.rīcībai Veicināt pašvaldības un privātā sektora sadarbību uzņēmējdarbības attīstībai, t.sk., 3.Ilgtermiņa prioritātei Stimulēt darba telpas attīstību, sekmējot cilvēkresursu piesaisti un paaugstinot iedzīvotāju labklājības līmeni, 3.1.Vidēja termiņa prioritātei Uzņēmējdarbības vides attīstība un efektīva brīvo teritoriju un ēku izmantošana uzņēmējdarbības veikšanai, piesaistot investorus un veidojot jaunas darba vietas novada iedzīvotājiem. - Ikšķiles novada attīstības programmā gadam noteikts konkrēts uzdevums uzturēt un attīstīt ūdenssaimniecību un atkritumu saimniecību. Šāds uzdevums izriet no 1.Ilgtermiņa prioritātes Iedzīvotāju labklājība, 1.Vidēja termiņa prioritātes Novada konkurētspējas paaugstināšana un nodarbinātības veicināšana, kā arī 3.Rīcības virziena Komunālās saimniecības un pakalpojumu uzturēšana un attīstība. - Ķeguma novada teritorijas plānojuma gadam (1.sējums Ķeguma novada attīstības programma ) projekts atbilst 1. un 4. prioritārajam virzienam. 1.Prioritārajais virziens ir Saimnieciskā attīstība un attiecas uz atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai/dažādu organizāciju, firmu, mācību un zinātnisko iestāžu, kā arī investoru savstarpējas sadarbības veicināšanu. Savukārt, 4.Prioritātārais virziens ir Dzīves kvalitātes 4 Attīstības programma ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgās pašvaldības attīstības prioritātes. 26

27 paaugstināšana un tas attiecas uz vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu, kā arī uz sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidi. - Ogres rajona Birzgales pagasta attīstības stratēģijas vispārējie mērķi nosaka radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai, kā arī sekmēt veselīgu, labvēlīgu un drošu vidi saimnieciskajai darbībai un visiem pagasta iedzīvotājiem. - Baldones pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojumā gadam noteikta attīstības vīzija 2017, t.i., zaļa, klusa kūrortpilsēta, kas ir ekskluzīva, dabai tuva, ērta dzīves vieta Pierīgā. Ņemot vērā, ka minētos mērķus nevar sasniegt bez sakārtotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, projekta mērķi iekļaujas arī Baldones pilsētas ar lauku teritoriju plānošanas dokumentos. Pašvaldības investīciju prioritātes (t.i. finansējamie projekti), ņemot vērā budžeta iespējas, tiek iekļautas finansēšanai ikgadējā pašvaldības budžeta projektā un pamatā tiek finansētas piesaistot kredītlīdzekļus. Pašvaldību budžets un kredītspēja Ogres, Lielvārdes, Ikšķiles, Ķeguma un Baldones pašvaldību pamatbudžeta un saistību analīze sniedz detalizētu pašvaldību finansiālās situācijas novērtējumu, kā arī ļauj izvērtēt pašvaldību turpmākās budžeta attīstības tendences un finansiālās iespējas (kredītspēju). Pašvaldības darbības pamatnosacījumus un kompetenci reglamentē likums Par pašvaldībām, savukārt pašvaldības budžets tiek veidots, lai prognozētu ieņēmumus un pamatotu to sadali, nosakot nepieciešamo līdzekļu apjomu normatīvajos aktos paredzēto pašvaldības funkciju, kā arī brīvprātīgo iniciatīvu izpildei. Pamatbudžeta ieņēmumi. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi tika analizēti triju gadu periodā no 2009.gada līdz 2011.gadam gada un 2010.gada pamatbudžeta pārskats atspoguļo faktisko budžeta izpildi, bet 2011.gada pamatbudžeta pārskats ir š.g. plāns (uz 2011.gada decembri). Kopumā laikā no 2009.gada līdz 2011.gadam pašvaldību ieņēmumi ir samazinājušies par 8,7% (sk tabulu). Visstraujākais ieņēmumu samazinājums ir bijis Ikšķiles pašvaldībā (-21,4%), bet Ķeguma pašvaldības ieņēmumi minētajā laika posmā ir palielinājušies par 11,9%. TABULA NR PAŠVALDĪBU IEŅĒMUMI UN IZDEVUMI, GADS (PLĀNS) PAŠVALDĪBA IEŅĒMUMI IZDEVUMI IEŅĒMUMI IZDEVUMI IEŅĒMUMI IZDEVUMI Ogres novads Ikšķiles novads Ķeguma novads Lielvārdes novads Baldones novads Kopā: Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati. Pamatbudžeta ieņēmumus veido nodokļu ieņēmumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis un azartspēļu nodoklis), nenodokļu ieņēmumi (nodevas, budžeta iestāžu ieņēmumi, 27

28 sodi, u.c.), valsts un pašvaldību budžeta transferti (mērķdotācijas pedagogu algām, ES projektu līdzfinansējums, u.c.) gadā nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetos veidoja 41% - 63% no kopējiem ieņēmumiem (sk attēlu). ATTĒLS NR PAŠVALDĪBU PAMATBUDŽETU IEŅĒMUMU STRUKTŪRA, 2010.GADS Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi pašvaldību budžetos ir nozīmīgākais nodokļu ieņēmumu veids un to īpatsvars nodokļu ieņēmumos Ogres novadam 2010.gadā bija 91,7%, Ikšķiles novadam 93,5%, Lielvārdes novadam 93,3%, Ķeguma novadam 89,8% un Baldones novadam 90%. Pamatbudžeta izdevumi. Atkarībā no konkrētajā gadā īstenotajiem investīciju projektiem un attīstības prioritātēm, budžeta izdevumu īpatsvars pašvaldībās atšķiras, tomēr lielākā izdevumu pozīcija gandrīz visās pašvaldībās ir izglītība gadā izglītībai Ogres novadā tika tērēti 33% no visiem izdevumiem, Lielvārdes novadā 54%, Ikšķiles novadā 19%, Ķeguma novadā 43% un Baldones novadā 54% (sk attēlu). ATTĒLS NR PAŠVALDĪBU PAMATBUDŽETA IZDEVUMI FUNKCIJU SKATĪJUMĀ, 2010.GADS 28

29 Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati. Pašvaldību kredītspēja. Pašvaldību kopējās saistības veidojas no visiem pašvaldību aizņēmumiem, galvojumiem un citām saistībām. Pašvaldībās aizņēmumi ņemti, galvenokārt, izglītības, kultūras, sporta iestāžu būvniecībai un rekonstrukcijai, ielu rekonstrukcijai, kā arī citu infrastruktūras attīstības projektu (siltumapgādes, ūdens un atkritumu saimniecības attīstībai) īstenošanai un līdzfinansējuma nodrošināšanai ES līdzfinansētajiem projektiem gada novembrī kopējās Ogres novada saistības (aizņēmumi, galvojumi, u.c.) kopsummā bija LVL apjomā, Ikšķiles novada LVL, Lielvārdes novada LVL, Ķeguma novada LVL un Baldones novada LVL. Visaugstākais saistību apjoms 2011.gadā bija Baldones novadam 12,39 % no pamatbudžeta ieņēmumiem, bet viszemākais Ikšķiles novadam 1,06% (sk tabulu). TABULA NR PAŠVALDĪBU SAISTĪBU APJOMS % NO PAMATBUDŽETA IEŅĒMUMIEM, GADS PAŠVALDĪBA Ogres novads 3,98 4,31 4,05 3,82 2,89 2,55 2,5 Ikšķiles novads 1,06 1,06 0,97 0,88 0,88 0,88 0,88 Lielvārdes novads 7,15 7,77 7,8 7,61 7,35 7,32 6,8 Ķeguma novads 6,6 6,27 5,54 6,79 4,63 4,62 4,56 Baldones novads 12,39 9,08 8,82 8,53 8,27 6,84 6,61 Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati. Turpmākajos gados (līdz 2017.gadam) pašvaldību ikgadējo saistību apmērs samazināsies (pie nosacījuma, ja pašvaldības neuzņemsies jaunas kredītsaistības un nesamazināsies to pamatbudžetu ieņēmumi), tādejādi radot iespēji jaunu investīciju projektu īstenošanai piesaistot kredītlīdzekļus. Ņemot vērā, ka Projekta īstenošanā nav paredzēti pašvaldību maksājumi privātajam partnerim, jāsecina, ka Projekts pašvaldību saistības negatīvi neietekmēs ES UN CITU FONDU LĪDZFINANSĒJUMA PIESAISTES IESPĒJAS Projekts tiek īstenots atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas atbilst Valsts stratēģiskā ietvardokumenta apakšaktivitātēm Nr Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība un Nr Dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība. Abām apakšaktivitātēm atbildīgā iestāde ir VARAM, bet sadarbības iestāde ir CFLA. Veiksmīgai dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanai būtisks nosacījums ir atkritumu šķirošanas stacijas izveide, un tā tiek atbalstīta apakšaktivitātes Nr Dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība ietvaros. Saskaņā ar CFLA mājas lapā norādīto informāciju, 1.atlases kārtā tika noslēgti trīs līgumi par dalītās atkritumu šķirošanas stacijas izveidi (sk tabulu), bet otrā atlases kārtā divi līgumi (sk tabulu). TABULA NR ATLAES KĀRTĀ NOSLĒGTIE LĪGUMI Sadzīves atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijas izveide Projekta nosaukums Brocēnu novadā Kohēzijas fonda finansējuma saņēmējs Kohēzijas fonda finansējuma saņēmēja juridiskā adrese Projekta īstenošanas vieta Projekta kopējās attiecināmās izmaksas (LVL) SIA "Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija" Meža iela 9, Brocēni, Brocēnu novads Brocēnu novads, Kurzeme ,58 29

30 ES fonda līdzfinansējums (LVL) ,29 Privātais attiecināmais finansējums (LVL) ,29 Projekta apstiprināšanas datums Projekta īstenošanas laiks (mēneši) Projekta ietvaros veicamās darbības Projekta nosaukums Kohēzijas fonda finansējuma saņēmējs Kohēzijas fonda finansējuma saņēmēja juridiskā adrese Projekta īstenošanas vieta Projekta kopējās attiecināmās izmaksas (LVL) 13 Atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijas izveide: atkritumu otrreizējās šķirošanas līnijas, ēku un palīgēku izbūve, teritorijas labiekārtošana, ārējās ūdensapgādes, sadzīves un lietus kanalizācijas izbūve; dalīto atkritumu savākšanas punktu izveide. Sadzīves atkritumu šķirošanas un kompostēšanas laukuma izbūve Ogres novadā SIA "Ķilupe" Preses iela 2, Ogre, Ogres novads Ogres novads, Vidzeme ,92 ES fonda līdzfinansējums (LVL) ,96 Privātais attiecināmais finansējums (LVL) ,96 Projekta apstiprināšanas datums Projekta īstenošanas laiks (mēneši) Projekta ietvaros veicamās darbības Projekta nosaukums Kohēzijas fonda finansējuma saņēmējs Kohēzijas fonda finansējuma saņēmēja juridiskā adrese Projekta īstenošanas vieta Projekta kopējās attiecināmās izmaksas (LVL) 18 Atkritumu šķirošanas stacijas ar nepieciešamo saistīto infrastruktūru un bioloģisko atkritumu kompostēšanas laukuma izbūve: stacijas ceļu un laukumu izbūve, angāra izbūve šķirošanas līnijas izveidošanai, mehānisko priekšapstrādes / šķirošanas iekārtu un manuālo šķirošanas iekārtu - šķirošanas līniju un šķirošanas līniju apkalpošanai nepieciešamās tehnikas iegāde, autosvaru un kontroles, reģistrācijas sistēmas ierīkošana, kompostēšanas laukuma ierīkošana, būvprojekta izstrāde, ekspertīze un būvdarbu autoruzraudzība, būvdarbu inženiertehniskā uzraudzība. SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība Kuldīgas pilsētā SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" Dzirnavu iela 18, Kuldīga, Kuldīgas novads Kuldīga, Kuldīgas novads, Kurzeme ,07 ES fonda līdzfinansējums (LVL) ,03 Privātais attiecināmais finansējums (LVL) ,04 Projekta apstiprināšanas datums Projekta īstenošanas laiks (mēneši) Projekta ietvaros veicamās darbības 9 Dalīto atkritumu šķirošanas - pārkraušanas centra izveide; vertikālās presēšanas iekārtas piegāde un uzstādīšana; atšķiroto atkritumu uzglabāšanas tvertņu piegāde un uzstādīšana. Informācijas avots: Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājas lapā pieejamā informācija. 30

31 TABULA NR ATLAES KĀRTĀ NOSLĒGTIE LĪGUMI Sadzīves bīstamo atkritumu savākšanas punkta izveide Salaspils Projekta nosaukums novadā Kohēzijas fonda finansējuma saņēmējs Kohēzijas fonda finansējuma saņēmēja juridiskā adrese Projekta īstenošanas vieta Projekta kopējās attiecināmās izmaksas (LVL) SIA "Dīlers" Brīvības gatve 214c, Rīga Salaspils pagasts, Salaspils novads, Rīgas reģions ,74 ES fonda līdzfinansējums (LVL) ,37 Privātais attiecināmais finansējums (LVL) ,37 Projekta apstiprināšanas datums Projekta īstenošanas laiks (mēneši) Projekta ietvaros veicamās darbības Projekta nosaukums Kohēzijas fonda finansējuma saņēmējs Kohēzijas fonda finansējuma saņēmēja juridiskā adrese Projekta īstenošanas vieta Projekta kopējās attiecināmās izmaksas (LVL) 8 Projekta vadība; publicitātes pasākumi; iepirkuma procedūras; būvdarbi; konteineru iegāde bīstamo atkritumu savākšanai un uzglabāšanai. Šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošana Baldones, Ikšķiles, Lielvārdes un Ogres novadā Ogres SIA "Marss" Preses iela 2, Ogre, Ogres novads Ogre, Ogres novads, Rīgas reģions ,80 ES fonda līdzfinansējums (LVL) ,40 Privātais attiecināmais finansējums (LVL) ,40 Projekta apstiprināšanas datums Projekta īstenošanas laiks (mēneši) Projekta ietvaros veicamās darbības 12 Šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izbūve Lielvārdes novadā, Ogres novadā (Madlienā), Baldones novadā, Ikšķiles novadā; atkritumu šķirošanas konteineru piegāde; nepieciešamo sadzīves telpu ierīkošana; ugunsdzēsības aprīkojums; būvprojekta izstrāde, ekspertīze un būvdarbu autoruzraudzība; būvdarbu inženiertehniskā uzraudzība. Informācijas avots: Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājas lapā pieejamā informācija. Analizējot apgūto ES fondu līdzfinansējumu dalītās atkritumu vākšanas sistēmas izveidei, var secināt, ka divi no pieciem noslēgtajiem līgumiem ir Projekta īstenošanas teritorijā, kā arī viens līgums noslēgts no Projekta īstenošanas teritorijas netālu esošajā Salaspils novadā. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju mājas lapā apakšaktivitātei Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība projektu uzsaukumu termiņš bija paredzēts līdz 2011.gada 4.ceturksnim, savukārt, apakšaktivitātei Dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība papildu projektu iesniegumu atlases kārtas plānotas līdz 2012.gada 2.ceturksnim un pieejamais finansējums ir LVL. Ņemot vērā, ka Projekta ieviešanu ietekmē gan attiecīgo atzinumu saņemšanas ilgums no FM un CFLA, gan iepirkuma procedūras norise, šobrīd nav iespējams prognozēt, vai privātais partneris paspētu piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu vēl šī plānošanas perioda ietvaros. Ja līgums tiek noslēgts pirms projektu iesnieguma atlases kārtas beigu termiņa un 31

32 pietiekami laicīgi, lai būtu iespējams sagatavot kvalitatīvu pieteikumu, saņemot projekta līdzfinansējumu var tikt samazināts kopējais investīciju apjoms, attiecīgi arī atkritumu tarifs. Vienlaicīgi jāvērš izmanība, ka Projekta īstenošanas teritorijā jau tiek ieviesti ES projekti dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei, tādēļ pārmērīga ES līdzfinansēto, vienas jomas projektu koncentrācija vienā teritorijā visdrīzāk var netikt atbalstīta. Konsultants, izvērtēja iespējas iekļaut Projekta teritorijā izveidoto privāto infrastruktūru Projekta īstenošanas līgumā, lai ES fondu līdzfinansēto projektu īstenotāji spētu uzņemties projekta iesniegumos un līgumos par projektu īstenošanu uzņemtās saistības (projektu iesniegumam bija jāpievieno parakstīts līgums vai vienošanās, vai nodomu protokols ar pašvaldībām vai kapitālsabiedrībām par atkritumu pieņemšanu šķirošanas un pārkraušanas centrā). Tā kā ES fondu līdzfinansēto projektu īstenotāji paši arī var piedalīties kā Projekta īstenotāji, rodas jautājums, kā atrisināt ierobežots konkurences apstākļus. Tika izvērtēta iespēja, noteikt šķirošanas un pārkraušanas centra pakalpojumu tarifu, kuru iekļaut konkursa nolikumā un kurš tiktu izmantots piedāvājuma sagatavošanā. Iepirkumu uzraudzības birojs 2012gada 17.februāra vēstulē Nr.1-3.2/720 Par prasībām atkritumu apsaimniekotāja izvēles procedūrā vērsa uzmanību uz to, ka šādam tarifam, par kādu attiecīgajā pārkraušanas stacijā pieņems sadzīves atkritumus, būtu jābūt noteiktam objektīvi, piemērojot skaidru, arī pretendentiem darītu zināmu metodoloģiju tarifa aprēķināšanā, ņemot vērā to, ka noteiktais tarifs ietekmēs tā pretendenta, ar kuru tiks noslēgts līgums par atkritumu apsaimniekošanu, izmaksas. Vienlaikus vēršam (..) uzmanību uz to, ka sabiedrībai (ES fondu projekta īstenotājai Konsultanta piez.), ja tā piedalītos atkritumu apsaimniekotāja izvēles procedūrā kā pretendents, varētu būt konstatējamas priekšrocības procedūrā, kas tādējādi varētu deformēt konkurenci un rezultātā novest pie līguma noslēgšanas ar sabiedrību. 5 Ņemot vērā minēto, Konsultanti nolēma neizskatīt iespēju iekļaut ES fondu līdzfinansēto infrastruktūru Projekta ieviešas līgumā un ES fondu projektu nosacījumu izpilde paliek attiecīgo projektu īstenotāju risks. ES fondu gadam plānošanas periods tuvojas noslēgumam, bet nākamā perioda prioritātes un atbalsta intensitāte vēl nav noteikta. Jāatzīmē, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums ir noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no IKP (vienādu visām dalībvalstīm), kas ir būtiski mazāk nekā 3,7% no ekonomikas kopapjoma, ko Latvija saņem laikā no gadam. Šāda griestu ieviešana nozīmē ES finansējuma samazinājumu atsevišķām mazāk attīstītajām valstīm, tajā skaitā Latvijai, kurai ES fondu finansējums ir praktiski vienīgais finansējuma avots ekonomikas izaugsmei un attīstībai.6 Ņemot vērā minēto, pastāv augsts risks, ka nākamajā plānošanas periodā varētu būtiski mainīties apakšaktivitātēm paredzēto līdzekļu apjoms vai mainīties prioritātes kā rezultātā atkritumu apsaimniekošanas jomai netiktu paredzēts atbalsts. Pamatojoties uz informācijas trūkumu par nākamā plānošanas perioda prioritārajām jomām un tām plānotā līdzfinansējuma apjomu, kā arī uz to, ka līdz 2012.gada 2.ceturksnim pastāv risks nepaspēt sagatavot projekta piedāvājumu, FEA netiek ņemti vērā finansiāli pieņēmumi par ES līdzfinansējuma piesaistīšanu. 5 Iepirkumu uzraudzības biroja 2012.gada 17.februāra vēstule Nr.1-3.2/720 Ogres novada pašvaldībai Par prasībām atkritumu apsaimniekotāja izvēles procedūrā. 6 Beļkeviča A. A.Vilks ar ES reģionālās politikas un budžeta komisāriem pārrunā Latvijas intereses pēc gada. Pieejams: 32

33 1.5. VIENOTAS OGRES, IKŠĶILES, LIELVĀRDES, ĶEGUMA UN BALDONES NOVADU ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMAS IZVEIDES UN UZTURĒŠANAS NEPIECIEŠAMĪBA Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide un uzturēšana ir noteikta Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem, organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, nosaka ievērot šādas prasības (minētajā prioritārajā secībā): 1) novērst atkritumu rašanās cēloņus; 2) samazināt radīto atkritumu daudzumu (apjomu) un bīstamību; 3) veicināt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai; 4) atkārtoti izmantot pienācīgi sagatavotus atkritumus; 5) veicināt atkritumu pārstrādi; 6) veikt atkritumu reģenerāciju citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju; 7) veikt atkritumu apglabāšanu tādā veidā, lai netiktu apdraudēta vide, cilvēku dzīvība un veselība; 8) slēgt izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī nodrošina slēgto izgāztuvju un atkritumu poligonu rekultivāciju. ES ilgtermiņa mērķis ir kļūt par sabiedrību, kas izmanto atkritumus kā otrreizējos resursus (sk attēlu). ATTĒLS NR ATKRITUMU IZMANTOŠANAS HIERARHIJA Informācijas avots: Latvijas Zaļais punkts mājas lapa. Saskaņā ar APL, pašvaldību pienākums ir organizēt sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apglabāšanu sadzīves atkritumu poligonā, kā arī piedalīties reģionālo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveidē. Tāpat pašvaldības pieņem lēmumus par jaunu atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtu izvietošanu, izdod vietējos saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā, par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu apmaksas kārtību. Pašvaldības var pieņemt lēmumu par sadarbību ar citām pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanas 33

34 jomā, kā arī veikt vai finansēt poligonu, izgāztuvju vai atkritumu pārstrādes vietu slēgšanu un rekultivāciju attēlā ilustrēti visi atkritumu apsaimniekošanas sistēmas dalībnieki, kas noteikti Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā gadam. ATTĒLS NR ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMAS DALĪBNIEKI Atkritumu apsaimniekošana VARAM Pašvaldības Valsts vides dienests Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Atkritumu radītājs Reģionālās vides pārvaldes Informācijas avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapa. Reģionālās vides pārvaldes veic vides kvalitātes kontroli, izdod atļaujas atkritumu apsaimniekošanai (vai arī A vai B kategorijas atļaujas), kā arī pārbauda izsniegto atļauju nosacījumu ievērošanu, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk arī - VARAM) pienākumi ir koordinēt atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna ieviešanu un sagatavot atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošu normatīvo aktu projektus. Tāpat VARAM koordinē reģionālos atkritumu apsaimniekošanas projektus un organizē finansējumu sadzīves atkritumu poligonu būvniecībai, kā arī izdod atļaujas atkritumu ievešanai pārstrādei. Vides valsts dienests kontrolē visu veidu atkritumu apsaimniekošanas noteikumu ievērošanu. Viens no būtiskiem sistēmas veidotājiem ir arī atkritumu radītāji, kuriem ir jāapsaimnieko atkritumus atbilstoši normatīvajiem aktiem vai pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kā arī jāsedz atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Atbilstoši APL, sadzīves atkritumu radītājs vai valdītājs piedalās pašvaldības organizētā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot pašvaldības saistošos noteikumus un noslēdzot līgumu ar sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas uzņēmumu, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību; sedz sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanas izmaksas, ietverot dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas izmaksas. Turpretim, atkritumu apsaimniekotājs saskaņā ar APL definīciju ir komersants, arī atkritumu tirgotājs un atkritumu apsaimniekošanas starpnieks, kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju atkritumu apsaimniekošanai. Atkritumu apsaimniekotājs nodarbojas ar atkritumu savākšanu, transportēšanu viena vai vairāku novadu teritorijā, saņem atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamās atļaujas un noslēdz līgumu ar novadu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Paralēli iepriekš minētajam, uzņēmumam jāveic uzskaite par sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem (piemēram, savāktais atkritumu daudzums utt.) un jāiesniedz šī 34

35 informāciju VARAM vai tās pilnvarotai institūcijai un novadiem. Jāatzīmē, ka šāda prasība ir spēkā tikai ar jauno APL, tādēļ līdz šim ne visi atkritumu apsaimniekotāji ir veikuši vēsturisko datu uzkrāšanu. Būtiskākais atkritumu apsaimniekošanas mērķis ir atkritumu apjoma mazināšana, kas tiek noglabāts atkritumu poligonos, tādēļ ar vienotās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi primāri ir nodrošināt atkritumu šķirošanu, kas sniedz iespēju samazināt dabā nonākošo atkritumu daudzumu, un racionāli izmantot cilvēcei pieejamos dabas resursus, kā arī samazinātu atkritumu apglabāšanas izmaksas. Lai šis process dotu rezultātus, tajā ir jāiesaistās katrai mājsaimniecībai, taču vienlaicīgi novada uzdevums ir nodrošināt šādas iespējas pieejamību institucionālā līmenī PROJEKTA ATBILSTĪBA PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM UN IETEKME UZ TAUTSAIMNIECĪBU Attīstītas atkritumu saimniecības izveides un realizācijas pamatā ir atbilstoša valsts politikas un normatīvo aktu izstrāde un pieņemšana. Tā kā Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, tad tās galvenie mērķi un uzdevumi valsts atkritumu apsaimniekošanas politikā, saskaņā ar ES atkritumu apsaimniekošanas politiku, ir samazināt atkritumu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Latvijā atkritumu apsaimniekošanas nozares plānošanas dokumenti iedalās: - nacionāla līmeņa plāni; - reģionālie plāni (atkritumu apsaimniekošanas reģionu); - vietējo pašvaldību plāni. Augstāk minētie atkritumu apsaimniekošanas plānošanas dokumenti gan Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns gadam, gan apstiprinātie reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni un pašvaldībās izdoti saistošie noteikumi ietver šādus kopīgus mērķus: - atkritumus apglabāt tikai cilvēku veselībai un videi drošā veidā; - apstrādāt un apglabāt atkritumus pēc iespējas tuvāk to rašanās vietai; - novērst atkritumu apjoma palielināšanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei un pieaugot dzīves līmenim; - samazināt kopīgo atkritumu daudzumu, izmantojot labākos tehniskos paņēmienus un palielinot resursu izmantošanas efektivitāti; - nodrošināt, ka sadzīves atkritumu poligonos nenonāk bīstamie atkritumi, radot riskus videi un veselībai; - atkārtoti izmantot atkritumus vai tos atgriezt vidē noderīgā un nekaitīgā formā (komposts). Projekta teritorijai saistošais reģiona plānošanas dokuments ir Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns g. Plāns ir uzskatāms par būtiskāko politikas plānošanas dokumentu attiecībā uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un tā ietvaros divi būtiskākie priekšnosacījumi Plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai ir: - Iedzīvotāju iesaistīšana centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, sasniedzot 100% rādītāju pilsētu iedzīvotājiem un 80% lauku iedzīvotājiem (sākot ar 2010.gadu). - Infrastruktūras izveidošana atkritumu savākšanai, t.sk., arī atkritumu dalītajai vākšanai un pirmapstrādei, kā arī atkritumu kompostēšanai un speciālo atkritumu veidu. 35

36 Ņemot vērā, ka norādītie priekšnosacījumi ir uzskatāmi par īpaši būtiskiem, lai atkritumu apsaimniekošana Projekta teritorijā atbilstu Plānam, FEA aprēķinos izmantots pieņēmums, ka saražotie sadzīves atkritumi pilsētās tiks apsaimniekoti 100% apmērā, lauku teritorijās 80%, un visiem sadzīves atkritumiem tiks veiktas atkritumu pirmsapstrādes procedūras. Papildus minētajiem, Plāns nosaka arī šādu pasākumu izpildi, kuri būtu skatāmi kopsakarā ar iepriekš norādīto mērķu sasniegšanu: - atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveide reģionā (laukumu izveide šķiroto atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem katrā no reģiona pilsētām/novadu centriem, t.i., Baldonē, Ikšķilē, Ķegumā, Lielvārdē, Ogrē); - atkritumu dalītās savākšanas punktu izveide, paredzot 1 šādu punktu uz 500 iedzīvotājiem pilsētās un 300 iedzīvotājiem lauku ciematos; - pašvaldību (tajās strādājošo atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrību) sadarbības attīstība vai sadarbības ar SIA Zaļais punkts un SIA Zaļā josta iepakojuma atkritumu apsaimniekošanai attīstība, kur tā vēl nenorisinās; - atkritumu šķirošanas stacijas ierīkošana Ogres novadā. Plāna mērķu sasniegšanai jau šobrīd dažos novados atkritumu apsaimniekotāji ir uzsākuši pasākumus, kas veicina Plāna mērķu sasniegšanu. Piemēram, SIA Ķilupe ir uzsākta ESF līdzfinansētā projekta Sadzīves atkritumu šķirošanas stacijas un kompostēšanas laukuma izbūve Ogres novadā ieviešana. Ieviešot vienotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Projekta reģionā, paredzēts uzlabot iespējas sadzīves atkritumus vākt dalītā veidā - izveidojot 13 laukumus šķiroto atkritumu pieņemšanai no iedzīvotājiem, 4 atkritumu šķirošanas stacijas, 2 atkritumu pārstrādes centrus, tādā veidā nodrošinot Plānā u.c. plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu. Vienotas atkritumu sistēmas izveide tautsaimniecību ietekmē no vides aizsardzības viedokļa, kā arī, nodrošina ES regulās noteikto par atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu, attiecīgi mazina risku, ka Latvijas Republikai būtu jāmaksā sods par regulas noteikumu neievērošanu ESOŠĀS SITUĀCIJAS UN PROJEKTA ĪSTENOŠANAS NEPIECIEŠAMĪBAS IZPĒTES SECINĀJUMI Esošās situācijas un Projekta īstenošanas nepieciešamības izpētes secinājumi ir šādi: 1. Lai sasniegtu Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā gadam izvirzītos mērķus, viens no uzdevumiem ir ieviest atkritumu šķirošanu visās pašvaldībās, izveidojot reģionālos šķirošanas centrus (tas ļautu gan optimizēt atkritumu apsaimniekotāja transporta izmaksas, kas rodas nogādājot visus nešķirotos atkritumus uz atkritumu glabāšanas poligonu (SIA Getliņi ), gan arī samazināt atkritumu apjoma rašanos, nododot tos otrreizējās atkritumu pārstrādes uzņēmumiem. 2. Lai atkritumu apsaimniekotājs varētu atpelnīt ieguldītās investīcijas, nepieciešams palielināt tā darbības teritoriju, kā arī nodrošināt ilgtermiņa sadarbības līgumu. 3. Projekta teritorijā pašreizējā atkritumu apsaimniekošanas modelī ir atzīmējamas sekojošas rezerves uz kā pamata būtu iespējams panākt augstāku atkritumu apsaimniekošanas efektivitāti: - Izmaksu ekonomija atkritumu izvešanas maršrutu savstarpējās pārklāšanās rezultātā; - Atkritumu apsaimniekotāja fiksēto izmaksu ekonomija, 36

37 - Papildus investīciju projektu īstenošana, kas tiktu akcentēta uz kompostēšanas laukuma/laukumu, un šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošanu, - Ieņēmumu gūšana no atkritumu šķirošanas rezultātā realizēto otrreizējo atkritumu realizācijas. 37

38 2. PROJEKTA STANDARTS UN ĪSTENOŠANAS TEHNISKĀS IESPĒJAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS Sadaļā sniegta informācija par plānošanas un normatīvajos dokumentos noteiktajām prasībām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas organizāciju, definēts atkritumu apsaimniekošanas modelis (tehnoloģiskais risinājums), kas tiek izmantots par pamatu Projekta saturam un tālākiem aprēķiniem, kā arī analizēti atkritumu šķirošanas intensitātes scenāriji ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA PLĀNOŠANAS DOKUMENTU UN NORMATĪVO AKTU NOSACĪJUMI Plānošanas dokumenti Nozīmīgākais plānošanas dokuments attiecībā uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Projekta īstenošanas teritorijā ir Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.g g.. Tā ietvaros ir noteikti sekojoši īpaši būtiski nosacījumi, kas tieši ietekmē arī plānoto projekta īstenošanu prognozes periodā: Paredzams uzsākt bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanu vairākos kompostēšanas laukumos (šāda iespēja tiks nodrošināta, piemētam SIA Ķilupe uz doto brīdi īstenojamā projektā Sadzīves atkritumu šķirošanas stacijas un kompostēšanas laukuma izbūve Ogres novadā ), Paredzams uzlabot iespējas sadzīves atkritumus vākt dalītā veidā - izveidojot 13 laukumus šķiroto atkritumu pieņemšanai no iedzīvotājiem, 4 atkritumu šķirošanas stacijas, 2 atkritumu pārstrādes centrus. Šobrīd ir uzsākta atsevišķu būtisku projektu īstenošana, kā rezultātā Projekta īstenošanas teritorijā tiks nodrošināta iespēja veikt sadzīves atkritumu šķirošanas un atkārtotas pārstrādes darbības: Reģionā strādājošās atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrības ievieš atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un attīsta atkritumu otrreizējo izmantošanu/pārstrādi. Saskaņā ar Pasūtītāja iesniegto informāciju uz 2011.g. decembri Ogresgala pagastā, izmantojot ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu ir paredzēts izbūvēt atkritumu šķirošanas staciju ar nepieciešamo saistīto infrastruktūru un bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumu, projekta kopējām izmaksām sasniedzot LVL. Atkritumu šķirošanas stacijas ietvaros ir paredzēta šādas infrastruktūras izveide: ceļi, laukumi ar asfaltbetona segumu, inženierkomunikācijas, angārs šķirošanas līnijas izvietošanai, mehāniskā priekšapstrādes/šķirošanas iekārta (ar jaudu ~ tonnas jeb m 3 gadā), manuālā šķirošanas iekārta - šķirošanas līnija (ar jaudu ~7000 tonnas gadā), šķirošanas līnijas apkalpošanai nepieciešamā tehnika (iekrāvējs), kompostēšanas laukums ~3500m2. SIA Marss Baldonē par saviem līdzekļiem ir izveidojis divus sadzīves atkritumu dalītas vākšanas punktus (tuvākajā laikā paredzēts izveidot vēl 3 punktus). Izmantojot ERAF līdzfinansējumu ir uzsākta šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošana Baldones, Ikšķiles, Lielvārdes un Ogres novados. Papildus iepriekš norādītājiem pieņēmumiem, kas ir tikuši definēti Pierīgas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2007.g g. ietvaros, finanšu un ekonomisko aprēķinu gaitā ir nepieciešams ievērot arī sekojošus nosacījumus: 38

39 Tiesību akti Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu gadam, līdz 2015.gada beigām ir noteikta nepieciešamība nodrošināt izlietotā iepakojuma reģenerāciju 60% apmērā. 7 Valsts vides politika kā vienu no sasniedzamajiem mērķiem nosaka līdz 2015.g. pēc iespējas vairāk atkritumu pārstrādāt un saglabāšanu poligonos īsteno pēc iespējas mazākā apmērā. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu nosaka šādus atkritumu pārstrādes un reģenerācijas mērķus: - līdz 2015.gadam izveidot dalītas vākšanas sistēmu vismaz papīram, metālam, stiklam, plastmasai; - līdz 2020.gadam sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde papīram, plastmasai, metālam un stiklam no mājsaimniecībām un līdzīgiem avotiem ir jānodrošina vismaz 50% apmērā; - līdz 2020.gadam jānodrošina, ka tiek reģenerēti, izmantojot arī aizpildīšanu, vismaz 70% no nebīstamiem celtniecības un nojaukšanas atkritumiem, izņemot dabiskos materiālus. Minētā direktīva nosaka, ka vienā teritorijā ir jābūt vienam atbildīgajam par visu tur radīto atkritumu apsaimniekošanu, lai novērstu apdraudējumu un tā risku videi un cilvēka veselībai. Prasības atkritumu apsaimniekošanai Latvijā nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums un no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi un ieteikumi. Atkritumu dalītā vākšana tiek sekmēta ar dabas resursu nodokļa (turpmāk DRN) atbrīvojumu piešķiršanu par videi kaitīgām precēm un iepakojumu. Atkritumu apsaimniekotājs, saņemot minēto atbrīvojumu no DRN, uzņemas pienākumu zināmu apjomu tirgū novietoto videi kaitīgo preču pēc nolietošanas savākt atpakaļ un reģenerēt. Caur šīm sistēmām tiek popularizēta atkritumu šķirošana, ieviesti arvien vairāk dalīto atkritumu pieņemšanas punkti. MK 2011.gada 22.novembra noteikumos Nr.898 "Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām ir definēts sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts, šķiroto atkritumu savākšanas laukums, atkritumu šķirošanas un pārkraušanas centrs vai stacija u.c. Sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts ir speciāli aprīkota vieta, kur konteineros dalīti savāc un īslaicīgi uzglabā dažādu veidu sadzīves atkritumus pirms to pārvadāšanas ne ilgāk kā nedēļu bioloģiskos atkritumus un ne ilgāk kā sešas nedēļas pārējos sadzīves atkritumus. Sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktā nodrošina ne mazāk kā divu veidu sadzīves atkritumu dalītu savākšanu. Šķiroto atkritumu savākšanas laukums ir speciāli aprīkota norobežota vieta, kur konteineros savāc un uzglabā dažādu veidu atkritumus pirms to apglabāšanas vai pārstrādes ne ilgāk kā divas nedēļas bioloģiskos atkritumus un ne ilgāk kā trīs mēnešus pārējos sadzīves atkritumus. Videi kaitīgu preču atkritumus, sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, mēbeļu atkritumus un būvniecības atkritumus šķiroto atkritumu savākšanas laukumā drīkst uzglabāt ne ilgāk par gadu pēc to savākšanas dienas. 7 Kopumā valstī. Uz Projekta teritoriju nav attiecināms kāds noteikts procentuāls apjoms. 39

40 Atkritumu šķirošanas un pārkraušanas centrs vai stacija (turpmāk šķirošanas centrs) ir speciāli aprīkota vieta savākto atkritumu šķirošanai, lai atlasītu pārstrādei izmantojamos materiālus vai pārkrautu un apstrādātu atkritumus, kas paredzēti transportēšanai lielos attālumos. Šķirošanas centrā veic vienu no šādām darbībām: - atkritumu šķirošana un pārkraušana; - atkritumu šķirošana; - atkritumu pārkraušana. Minētajos noteikumos ir noteiktas prasības atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu ierīkošanai un apsaimniekošanai, kā arī prasības bioloģisko atkritumu kompostēšanas vietu ierīkošanai un apsaimniekošanai. Ja atkritumu savākšanas un šķirošanas vietas vai bioloģisko atkritumu kompostēšanas vietas ir nodotas ekspluatācijā vai to būvprojekti normatīvajos aktos noteiktā kārtībā akceptēti līdz 2009.gada 9.septembrim, minēto vietu īpašnieki nodrošina to atbilstību MK 2011.gada 22.novembra noteikumu Nr.898 "Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām prasībām ar 2014.gada 1.janvāri. Kopējā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas shēma ir attēlota attēlā. MK 2011.gada 2.augusta noteikumi Nr.598 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" nosaka atkritumu kategorijas un termiņus, kādos pašvaldības sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem organizē sadzīves atkritumu, tai skaitā papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumu, dalītu savākšanu pašvaldību administratīvajās teritorijās, atkārtoti izmantojamu, pārstrādājamu vai reģenerējamu, tajā skaitā izrakto tilpju aizpildīšanai izmantojamu, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu veidus, minēto atkritumu atkārtotas izmantošanas, pārstrādes vai materiālu reģenerēšanas apjomu un termiņu. Minētie noteikumi nosaka, ka pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem organizē sadzīves atkritumu dalītu savākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam, atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem plāniem un normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas, šķirošanas un bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietām, līdz 2014.gada 31.decembrim izveidojot dalītas savākšanas sistēmu šādu atkritumu kategorijām: - papīru saturoši atkritumi; - metālus saturoši atkritumi; - plastmasas saturoši atkritumi; - stiklu saturoši atkritumi. Atkritumu apsaimniekotāji, kuri sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai un pārstrādā tos, līdz 2019.gada 31.decembrim nodrošina atkritumu (īpaši sadzīvē radušos papīru, metālu, plastmasu un stiklu saturošu atkritumu) sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi 50 % apmērā (pēc svara). FEA izstrādes brīdī Projekta īstenošanas teritorijā ir veiktas iestrādes sadzīves atkritumu šķirošanas un atkārtotās pārstrādes nodrošināšanai. Tomēr gandrīz visi sadzīves atkritumi tiek nogādāti uz apglabāšanu poligonā Getliņi, būtiski neveicot atkritumu šķirošanu un nodošanu tālākai pārstrādei. 40

41 ATTĒLS NR ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMA Sadzīves atkritumu radīšana IEDZĪVOTĀJI IESTĀDES UN APKALPOJOŠIE UZŅĒMUMI RAŽOJOŠIE UZŅĒMUMI Sadzīves atkritumu savākšana Bioloģiskie sadalošie atkritumi Otrreizēji pārstrādājamie materiāli Noglabājamie atkritumi Zaļie dārza atkritumi Pārtikas un pārtikas tehnoloģijas atkritumi Papīrs Plastmasa Stikls Metāls Noglabājamie atkritumi Šķirotu atkritumu pirmapstrāde Papīrs Stikls Plastmasa Metāls Nepiesārņoti atkritumi ar lielu siltumspēju Sadzīves atkritumu pārstrāde Bioloģiskās atkritumu pārstrādes metodes Atkritumu sadedzināšana Otrreizējo izejvielu izmantošana rūpniecībā 41 Atkritumu noglabāšana

42 2.2. PROJEKTA TEHNISKAIS RISINĀJUMS Pastāvošais tiesiskais regulējums un atkritumu apsaimniekošanas prakse pieļauj virkni dažādu tehnoloģisko risinājumu, kas nodrošinātu Projekta mērķu sasniegšanu. Atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģiskais risinājums ir atkarīgs no atkritumu apsaimniekotāja darbības apjoma, tehniskās bāzes u.c. faktoriem, līdz ar to Projekta aprēķinu veikšanai (publiskā iepirkuma un publiskās un privātās partnerības alternatīvas salīdzinājumam) par pamatu tiks izmantots principiālais tehnoloģiskais risinājums, kas ietver tikai normatīvajos aktos noteiktās prasības un principus, skatīt attēlu. 42

43 ATTĒLS NR TEHNOLOĢISKAIS MODELIS. Transportēšanas izmaksas (auto un darbaspēks) Konteineru, laukumu u.c. infrastruktūras uzturēšanas izmaksas Saražotie sadzīves atkritumi Šķirošanas centrs Savāktie sadzīves atkritumi Dalīti savāktie atkritumi Pāršķirošana Sākotnējā šķirošana, priekšapstrāde Realizācijai derīgie atkritumi Realizācija Bioloģiski noārdāmie atkritumi Realizētie atkritumi pārstrādei Kompostēšana Nešķirotie atkritumi Uzglabāšana, presēšana Apglabājamie atkritumi Apglabāšana poligonā Getliņi Nogādāšana poligonā Getliņi 43

44 Atkritumu apsaimniekošanas modeļa tehnoloģisko posmu apraksts, kā arī FEA aprēķiniem nepieciešamo investīciju, izmaksu un ieņēmumu pozīciju apraksts sniegts tabulā. TABULA NR ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS MODEĻA TEHNOLOĢISKO POSMU APRAKSTS ĪSTENOŠANAS POSMS POSMA APRAKSTS NEPIECIEŠAMĀS INVESTĪCIJAS IZMAKSAS / IEŅĒMUMI NEPIECIEŠAMIE DATI FINANŠU APRĒĶINIEM 1.POSMS NEŠĶIROTO UN DALĪTO SADZĪVES ATKRITUMU SAVĀKŠANA IZMANTOJOT SPECIALIZĒTO AUTOTRANSPORTU TIEK SAVĀKTI NEŠĶIROTIE SADZĪVES ATKRITUMI NO KONTEINERIEM, KĀ ARĪ ŠĶIROTIE ATKRITUMI NO DALĪTĀS ATKRITUMU SAVĀKŠANAS PUNKTIEM UN ŠĶIROTO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS LAUKUMIEM. SPECIALIZĒTAIS AUTOTRANSPORTS, ATKRITUMU SAVĀKŠANAS KONTEINERI IEDZĪVOTĀJIEM, DALĪTO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS PUNKTU UN ŠĶIROTO ATKRITUMU SAVĀKŠANAS LAUKUMU IZVEIDE. ATKRITUMU SAVĀKŠANAS IZMAKSAS. SARAŽOTO ATKRITUMU DAUDZUMS. SAVĀKTO ATKRITUMU DAUDZUMS. NEPIECIEŠAMAIS KM SKAITS ATKRITUMU SAVĀKŠANAI. 2.POSMS ATKRITUMU PIRMSAPSTRĀDE UN ŠĶIROŠANA DAĻAS NEŠĶIROTO ATKRITUMU PIRMSAPSTRĀDE, VEICOT PĀRDODAMO ATKRITUMU VEIDU IZDALĪŠANU NO KOPĒJĀS ATKRITUMU MASAS. DALĪTI SAVĀKTO ATKRITUMU ŠĶIROŠANA/ SAGATAVOŠANA PĀRDOŠANAI. SAVĀKTO ATKRITUMU DAUDZUMS. ŠĶIROTO ATKRITUMU DAUDZUMS. ATKRITUMU PRIEKŠAPSTRĀDES PAKALPOJUMA IZMAKSAS. 3.POSMS ŠĶIROTO ATKRITUMU REALIZĀCIJA PAPĪRA, KARTONA, STIKLA, PET, METĀLA ATKRITUMU DAĻAS REALIZĀCIJA PĀRSTRĀDĀTĀJIEM. SPECIALIZĒTS AUTOTRANSPORTS. IEŅĒMUMI NO ATKĀRTOJAMI IZMANTOJAMO ATKRITUMU REALIZĀCIJAS. REALIZĒJAMO ATKRITUMU DAUDZUMS, REALIZĒJAMO ATKRITUMU CENAS.. 4.POSMS NEPĀRSTRĀDĀJAMO ATKRITUMU APGLABĀŠANA ATKRITUMU NOGĀDE UZ APGLABĀŠANAS POLIGONU GETLIŅI. SPECIALIZĒTS AUTOTRANSPORTS. ATKRITUMU APGLABĀŠANAS IZMAKSAS. APGLABĀJAMO ATKRITUMU DAUDZUMS, APGLABĀŠANAS MAKSA. Papildus iepriekš norādītajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem, iespējami arī citi atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģiskie procesi (piemēram, bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana, reģenerācija u.c.), taču to pielietojums atkarīgs no izmantotās infrastruktūras specifikas, kā arī citiem plānošanas un ekonomiskiem faktoriem, līdz ar to šie risinājumi FEA netiek apskatīti. Projekta 3.tehnoloģiskajā posmā ir paredzēts īstenot dalīti savākto atkritumu nodošanu atkārtotai pārstrādei, pieņemot, ka tikai 50% no dalīti savāktajiem atkritumiem būs realizējami. Tiek pieņemts, ka pārējā daļa dalīti savākto atkritumu tiks apglabāta, ņemot vērā neatbilstību pārstrādātāju noteiktajām prasībām. Papildus dalīti savāktajiem atkritumiem, atkārtotai pārstrādei nododamie atkritumi var rasties arī nešķiroti savākto atkritumu priekšapstrādes procesā. Indikatīvā atkārtoti pārstrādājamo atkritumu proporcija FEA aprēķinu ietvaros ir noteikta, pamatojoties uz Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāna gadam ietvaros norādīto mājsaimniecību atkritumu morfoloģisko sastāvu, saskaņā ar Starptautiskās cieto atkritumu asociācijas (ISWA) datiem : 44

45 - papīrs/kartons 35%; - pārtikas atkritumi 25%; - plastmasas 11%; - stikls 6%; - metāli 2%; - lupatas 2%; - alumīnija bundžas 1%; - citi 18% ATKRITUMU ŠĶIROŠANAS INTENSITĀTES SCENĀRIJU IZVĒRTĒJUMS Atkritumu apsaimniekošanas nozari regulējošie normatīvie akti un plānošanas dokumenti nenosaka precīzus nosacījumus vai ierobežojumus projekta īstenošanas tehnoloģiskajam risinājumam, taču tie nosaka atkritumu apsaimniekošanas rādītājus, kas jāsasniedz vidējā un ilgtermiņā: Normatīvais akts/ Plānošanas dokuments Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu. Rādītāji, kas jāsasniedz Izveidot dalītas vākšanas sistēmu vismaz papīram, metālam, stiklam, plastmasai. Termiņš Līdz 2015.gadam. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu. Sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde papīram, plastmasai, metālam un stiklam no mājsaimniecībām un līdzīgiem avotiem ir jānodrošina vismaz 50% apmērā. Līdz 2020.gadam. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu. Jānodrošina, ka tiek reģenerēti, izmantojot arī aizpildīšanu, vismaz 70% no nebīstamiem celtniecības un nojaukšanas atkritumiem, izņemot dabiskos materiālus. Līdz 2020.gadam. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns gadam Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 50% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma 2013.gada 16.jūlijs 45

46 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns gadam Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 35 % no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma 2020.gada 16.jūlijs Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns gadam MK 2011.gada 2.augusta noteikumi Nr.598 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" Nodrošināt, ka tiek reģenerēti 60% no izlietotā iepakojuma un ka tiek sasniegti šādi minimāli pārstrādes mērķi: - 60% pēc svara stiklam; - 60% pēc svara papīram un kartonam; - 50% pēc svara metāliem; % pēc svara plastmasām, uzskaitot tikai tādus materiālus, kas pārstrādāti plastmasā; - 15% pēc svara kokam. Atkritumu apsaimniekotāji, kuri sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai un pārstrādā tos nodrošina atkritumu (īpaši sadzīvē radušos papīru, metālu, plastmasu un stiklu saturošu atkritumu) sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi 50 % apmērā (pēc svara) gada 31.decembris 2019.gada 31.decembris MK 2011.gada 2.augusta noteikumi Nr.598 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" Izveidot dalītas savākšanas sistēmu šādu atkritumu kategorijām: - papīru saturoši atkritumi; - metālus saturoši atkritumi; - plastmasas saturoši atkritumi; - stiklu saturoši atkritumi gada 31.decembris 46

47 Normatīvie akti nenosaka precīzus sasniedzamos rādītājus attiecībā uz atkritumu šķirošanas intensitāti īstermiņā, taču tā kā atkritumu šķirošanas intensitāte var ilgtermiņā veidot būtisku ekonomisko ietekmi uz apsaimniekošanas izmaksām, FEA ietvaros tika analizēti divi atšķirīgi atkritumu šķirošanas intensitātes scenāriji, kas savstarpēji atšķiras ar dalītā (šķirotā) veidā savākto sadzīves atkritumu, kā arī nešķiroti savākto atkritumu priekšapstrādes intensitātes līmeni. Atkritumu šķirošanas intensitātes scenāriju kopsavilkums ir sniegts tabulā. TABULA NR ATKRITUMU ŠĶIROŠANAS INTENSITĀTES SCENĀRIJU SALĪDZINĀJUMS, 2012.G G. ATKRITUMU SAVĀKŠANAS SCENĀRIJS DALĪTI SAVĀKTO (ŠĶIROTO) ATKRITUMU ĪPATSVARS (NO PRIEKŠAPSTRĀDEI NODOTO ATKRITUMU ĪPATSVARS (NO NEŠĶIROTI SAVĀKTO ATKRITUMU DAUDZUMA) REALIZĒTO ATKRITUMU DAUDZUMS, % NO KOPĒJĀ SAVĀKTO ATKRITUMU DAUDZUMA APGLABĀJAMO ATKRITUMU DAUDZUMS, % NO KOPĒJĀ SAVĀKTO ATKRITUMU DAUDZUMA KOPĒJĀ SAVĀKTO ATKRITUMU DAUDZUMA) ZEMAS 2.5% - 11% 4.2% % 5% - 25% VIENMĒRĪGS 95% - 75% ŠĶIROŠANAS INTENSITĀTES SCENĀRIJS VIENMĒRĪGS PIEAUGUMS 10 GADU PERIODĀ VIENMĒRĪGS PIEAUGUMS 10 GADU PERIODĀ PIEAUGUMS 10 GADU PERIODĀ VIENMĒRĪGS SAMAZINĀJUMS 10 GADU PERIODĀ AUGSTAS 2.5% - 25% 4.2% % 5% - 55% VIENMĒRĪGS 95% - 45% ŠĶIROŠANAS INTENSITĀTES SCENĀRIJS VIENMĒRĪGS PIEAUGUMS 10 GADU PERIODĀ VIENMĒRĪGS PIEAUGUMS 10 GADU PERIODĀ PIEAUGUMS 10 GADU PERIODĀ VIENMĒRĪGS SAMAZINĀJUMS 10 GADU PERIODĀ 47