Ilgars Grosvalds 1, Uldis Alksnis 2, 1-2 Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs

Transcription

1 Maerial Science and Applied Chemisry ISSN prin / online Gumijas, ādu, laku, krāsu, plasmasu, eksilmaeriālu un sinēisko šķiedru ražošana Lavijā ( ) Ilgars Grosvalds 1, Uldis Alksnis 2, 1-2 Lavijas Ķīmijas vēsures muzejs Kopsavilkums. Pēckara periodā ( ) Lavijā srauji aīsījās ķīmiskā rūpniecība. Tai bija jāapmierina ne vien Lavijas PSR, be arī PSRS vajadzības. Gumijas un gumijas izsrādājumu ražošanā specializējās rūpnīcas Sarkanais kvadrās, Meeors, un Varonis. Par lieliem uzņēmumiem izvērās ādu ražošanas apvienība Kosmoss un kažokādu fabrika Elekra. Laku un krāsu ražošana bija koncenrēa divos uzņēmumos: Rīgas laku un krāsu fabrikā un Rīgas ķīmiskajā kombināā Plasmasu pārsrādi gadā uzsāka Rīgas polieilēna rūpnīca, be par lielāko plasmasu pārsrādāāju Lavijā kļuva Olaines plasmasu pārsrādes rūpnīca. Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca, kuru ekspluaācijā nodeva gadā, polimerizējo kaprolakāmu, ieguva kapronu, korda un kaprona zīda diegus gadā Lavijā ražoja 13 milj. pāru gumijas apavu, 59 ūks. laku un krāsu, 31.7 ūks. sinēisko sveķu un plasmasu un 38.4 ūks. sinēiskās šķiedras. Aslēgas vārdi: gumija, ādas, lakas, krāsas, plasmasa, sinēiskā šķiedra. I. GUMIJA UN GUMIJAS IZSTRĀDĀJUMI Gumijas ražošanai galvenais izejmaeriāls bija dabiskais un sinēiskais kaučuks. Dabisko kaučuku (C 5 H 8 ) n ieguva, karsējo vai koagulējo kaučukkoka piensulu laeksu, kura sasāvā ir apmēram 35% kaučuka, be sinēisko kaučuku polimerizējo buadiēnu 1-3 (CH 2 =CH-CH=CH), izoprēnu, hloroprēnu u.c. diēnus vai kopolimerizējo diēnus ar sirolu, izobuilēnu. Gumijas izsrādājumus izgaavoja no jēlgumijas maisījuma, kas saurēja 100 daļas kaučuka, kuram bija pievienoas daļas sēra, 1-3 daļas vulkanizācijas paārināāju, 1-10 daļas plasifikaoru un pildvielu, daļas gumijas novecošanas kavēāju (sabilizaoru) un daļas krāsvielu, vulkanizējo jēlgumiju 130 o -150 o C. Gumijas izsrādājumus veidoja kalandrējo, presējo plāksnes vai lejo zem spiediena. Asevišķus izsrādājumus izgaavoja līmējo. Līmi ieguva, dabisko kaučuku sajauco ar sēru un ciiem komponeniem un izšķīdino os benzīnā gadā Lavijā gumijas rūpniecībā nodarbināja 1941 cilvēku, no iem fabrikā Kvadrās 969, Varonis 547 un Meeors 425. Tika saražoa produkcija 6.9 milj. lau vērībā, izgaavoi 1959 ūks. pāru gumijas apavu. Pēc kara gumijas fabrikas ajaunoja un specializēja. Varonis ražoja ap 1000 dažādus ehniskās gumijas izsrādājumus, ai skaiā dzensiksnas, ransporlenes un šļūenes, be Sarkanais kvadrās un Meeors gumijas apavus. Meeors izgaavoja gumijas linoleja relīna plānes, kas sasāvēja no divām kārām: apakšējās zemākas kvaliāes gumijas, kuras izgaavošanai izmanoja ražošanas akriumus, un virsējās augsākās kvaliāes krāsainās gumijas gadā visas rīs fabrikas apvienoja vienā uzņēmumā Sarkanais kvadrās. Tajā gadā srādāja 2003 cilvēki [1-4]. 1. TABULA GUMIJAS, LAKU, KRĀSU, PLASTMASU UN SINTĒTISKĀS ŠĶIEDRAS RAŽOŠANA LATVIJĀ ( ) [5] Gadi Gumijas apavi, ūks. pāru Laku un krāsu maeriāli, Polieilēna plēve, Sinēiskie sveķi un plasmasas, Termoplasu caurules un deaļas, Sinēiskā šķiedra, Korda audumi, milj. m gadā Lavijā ražoja 6571 ūks. pāru, gadā ūks. pāru, gadā 9717 ūks. pāru gumijas apavu (ska. 1.abulu) [5] gadā 70% no Lavijā saražoajiem gumijas izsrādājumiem un 87.6% no gumijas apaviem izveda uz ciām PSRS republikām. Tika izveidoas jaunas ražones Rīgā, Dobelē un Cēsīs. Gumijas ražošanas apvienībā Ausma (dibināa 1971.g. Rīgā) ražoja gumijas roaļlieas, ās filiālēs Sunažos un Baldonē arī vaskadrānas un piepūšamos maračus. Dobele izgaavoja plaša paēriņa gumijas priekšmeus, be Cēsu auoremona rūpnīca specializējās riepu proekoru ajaunošanā. Varonis Rīgā, Brīvības ielā 155, gadā saražoja 150 ūks. m 2 dzensiksnu, 6 ūks. m 2 gumijas ransporleni, be gadā jau 652 ūks. m 2 un 61 ūks. m 2 minēo produku. Sarkanais kvadrās Rīgā, Maskavas ielā 312, gadā izgaavoja 1.6 milj. pāru apavu. To skais gadā sasniedza 2.4 milj., be gadā 1.9 milj. pāru. Savukār Meeors gadā saražoja 1.3 milj., be gadā 4.6 milj. pāru apavu. II. ĀDAS UN ĀDU IZSTRĀDĀJUMI Ādas izsrādājumu izgaavošanai izmanoja iepriekš izsrādāas kailādas, kuras miecēja ozolu, priežu, egļu, kārklu mizu eksrakos. Miecvielu saurs ozolu mizā ir ap 12%, egļu 7-16%, priežu 5-9% un kārklu mizā 6-15%. Pirms miecēšanas jēlādas apsrādāja ar Ca(OH) 2 un Na 2 S suspensiju, 61

2 Maerial Science and Applied Chemisry 2013 / 27 kas noārdīja ādas epidermu un izšķīdināja globulārās sinēiskos zoļu maeriālus gadā ādas apavu ražošana olbalumvielas. Miecēās ādas izskaloja ar ūdeni, žāvēja, sasniedza ūks. pāru gadā. mehāniski mīksināja valčos, krāsoja un ieaukoja. Zoļu ādas 2. TABULA izgaavoja no liellopu ādām, miecējo ozolkoka vai kasaņkoka ĀDU UN ĀDAS APAVU RAŽOŠANA LATVIJĀ ( ) [5] eksrakos. Balo zoļu ādām izmanoja govju vai zirgu ādas, kuras pēc miecēšanas balināja. Juhādas, ko izgaavoja no Ādas labām govju ādām, miecēja kārklu vai egļu mizu eksrakos. Gadi Cieās Mākslīgās Hromādas, Juhādas, Hromādu izgaavošanai izmanoja hroma sāļus, kas ādas, milj. dm 2 milj. dm 2 mīksās ādas, milj. dm ašķirībā no ar augu eksrakiem miecēām ādām bija vieglākas, elasīgākas, siluma, ūdens un sviedru izurīgākas Hrommiecēšanai izmanoja hroma alauna KCr(SO 4 ) 2 vai hroma hlorīda CrCl 3 šķīdumu, pievienojo nedaudz sodas Na 2 CO 3, lai veidoos bāziskie hroma sāļi Cr(OH)SO 4 vai Cr(OH)Cl 2. Pēc miecēšanas kālija dihromāa šķīdumā, kuru reducēja ar K 2 Cr 2 O 7 par bāzisko hroma sāli, ādas ievieoja Na 2 S 2 O 3 šķīdumā, lai pasiprināu miecvielas saisīšanos ar ādas šķiedrām. Izmiecēās ādas skaloja ūdenī, vājā sodas vai boraka šķīdumā, ieaukoja un krāsoja. Hromādas izmanoja visdažādāko ādas izsrādājumu izgaavošanai, galvenokār apavu virsādām un ehniskām ādām Zamšādu izgaavošanai izmanoja ikai nepiesāināos dzīvnieku aukus. Lai kailādas uzsūku vairāk aukvielu, kļūu irdenākas un plasiskākas, ās ilgsoši apsrādāja ar kalcija III. LAKAS UN KRĀSAS sārmu Ca(OH) 2, ieziešanu ar aukiem akāroja līdz ādas os Laku un krāsu (emalju) sākonējā funkcija bija izveido vairs neuzsūca. pārklājumus uz meāla, koka u.c. izsrādājumiem, lai Lielākie ādu un ādu izsrādājumu ražošanas uzņēmumi aizsargāu os no korozijas, amosfēras un mikroorganismu gadā bija Rīgas ādu fabrika ar 136 srādniekiem un iedarbības. Laku un krāsu izgaavošanai izmanoja dabiskos Uzvara Rīgā ar 110 srādniekiem, ādu fabrika Jelgavā ar 101 un sinēiskos sveķus, minerālos un organiskos pigmenus, srādnieku un Apavi Liepājā ar 102 srādniekiem. pildvielas, organiskās krāsvielas, šķīdināājus, ašķaidīājus, Uzņēmumi gadā saražoja cieo ādu un 30.4 milj. m 2 plasifikaorus un sikaīvus. hromādu, kopā par 21 milj. lau. 91% produkcijas izlieoja Izšķīdino dabīgās un sinēiskās saisvielas (plēves vieējam paēriņam. veidoājus) viegli gaisošos organiskos šķīdināājos, ieguva Pēc II Pasaules kara noika ādu rūpniecības lakas, be disperģējo ajās pigmenus un pildvielas emaljas. indusrializācija gadā čeras ādu fabrikas Rīgā Eļļas krāsu izgaavošanai izmanoja žūsošās augu eļļas un apvienoja ar ādu fabrikām Jelgavā un Liepājā, izveidojo pernicas. Krāsu īpašības modificēja, pievienojo plasifikaorus ražošanas apvienību Kosmoss gadā lielākie un cius komponenus, be lai paārināu žūšanu sikaīvus uzņēmumi bija ražošanas apvienība Kosmoss ar 980 [9,11,12]. srādniekiem un kažokādu fabrika Elekra ar 608 Laku un krāsu ražošana Lavijā līdz gadam srādniekiem [6-8]. galvenokār bāzējās uz linu un ciām augu eļļām, ievesiem Hromādas ražoja no cūku un liellopu ādām. Ražošanas dabīgiem sveķiem un vaskiem. Pēc kara arvien lielāku nozīmi apvienība Kosmoss gadā izgaavoja 212 milj. dm 2 ieguva dažādi sinēiskie sveķi, kurus sinezēja no nafas, ogļu hromādu un 73.5 milj. dm 2 šķelādu. Produkcijas realizācijas un koksnes pārsrādes produkiem. kopējais apjoms gadā bija 33.4 milj. rubļu. Kosmoss gadā Lavijā ražoja 53.5 ūks. dažādu laku un krāsu, apgādāja ar gaavām ādām ne vien republikas uzņēmumus, be ai skaiā 16.2 ūks. uz kondensācijas sveķu un 7.8 ūks. uz arī izveda ās uz ciām padomju republikām (42% cieo ādu, polimerizācijas sveķu bāzes. Tika saražoas 6.3 ūks. biezo 20% mīkso ādu). Daļu ādu eksporēja uz Ungāriju, Zviedriju, eļļas krāsu, 1.2 ūks. pernicas un 8.8 ūks.. sauso balo Dienvidslāviju un Somiju. Galvenās jēlādu piegādāājas bija pigmenu gadā Lavijā ražoja 2.2% no visas PSRS laku Vidusāzijas republikas [8] gadā Lavijā ražoja 3131 un krāsu produkcijas gadā uz ciām PSRS republikām cieo ādu, 212 milj. dm 2 hromādu un 227 milj. dm 2 mākslīgās izveda 80.1% ražoo laku un krāsu [2]. ādas (2. abula) [5]. Laku un krāsu ražošana Lavijā bija koncenrēa Rīgā divos Galanērijas priekšmeu un apavu ražošanā plaši izmanoja uzņēmumos: Rīgas laku un krāsu rūpnīcā (agrākā M. Kalniņa mākslīgās ādas, kas pēc izskaa agādināja dabisko ādu. Tās ķīmiskā fabrika) un Rīgas ķīmiskajā kombināā (agrākā I. saņēma no eksperimenālās mākslīgās ādas rūpnīcas Koha ķīmiskā laku un krāsu fabrika). Ozolnieki Jelgavas uvumā gadā ā ražoja 201 milj. Rīgas laku un krāsu fabrikā Rīgā, Daugavgrīvas ielā dm 2 mākslīgo ādu. 63/65, darbojās 9 cehi. Uzņēmums ražoja 80% no Lavijas Ādas apavu uzņēmumi Pirmais Maijs un Rekords Rīgā laku un krāsu produkcijas gadā ekspluaācijā nodeva un Daugava Daugavpilī līdzās dabiskām hromādām un alkīdsveķu un laku cehu. Polieserus alkīdsveķus ieguva no juhādām apavu izgaavošanai izmanoja mākslīgās ādas un daudzvērīgiem spiriem glicerīna, penaerirīa, polikondensējo os ar karbonskābēm (adipīnskābi, fālskābi, maleīnskābi). Reakcijas produkus ašķaido ar benzīnu, 62

3 Maerial Science and Applied Chemisry ieguva eļļas lakas, kā arī augsas kvaliāes poliesera mēbeļu Rīgas polieilēna rūpnīca laku ПЭ-200, kas bija karsuma un miruma izurīga gadā uz ķīmiskās fabrikas Spodrība bāzes ika gadā darbu uzsāka cinka baluma cehs. Roācijas izveidoa Rīgas polieilēna rūpnīca, kas specializējās krāsnī augsā emperaūrā cinks ika izvaicēs un gāzes fāzē polieilēna plēvju ražošanā gadā ā pirmā Padomju oksidēs, iegūso cinka oksīdu (ZnO) jeb cinka balumu. Savienībā apguva liela diamera cm polieilēna plēvju Pirmajā emalju cehā ražoja emaljas uz kondensēo sveķu ražošanu ar izpūšanas meodi. bāzes. Pigmenus disperģējo saisvielā, izgaavoja pasu, kuru Polieilēna plēvi izgaavoja ar eksrūzijas meodi, polimēra ašķaido ar laku, ieguva krāsainas emaljas, ajā skaiā grīdu kausējumu izspiežo caur riņķveida formējošo galvu un krāsošanai. izpūšo (formējo) o ar saspiesu gaisu. No plēves izgaavoja Orajā cehā emalju ražošanai kā plēves veidoāju izmanoja maisiņus, galdauus, dokumenu mapes un amlīdzīgus perhlorvinilsveķu šķīdumu organiskos šķīdināājos. Ražoās izsrādājumus. Rūpnīca izgaavoja arī spaiņus, bļodas, kārbas, emaljas krāsas izmanoja lauksaimniecības mašīnu un kuģu vāciņus u.c. plaša paēriņa priekšmeus [2]. krāsošanai. Tika apgūa speciālu neapaugošu krāsu ražošana Olaines plasmasu pārsrādes rūpnīca kuģu zemūdens daļas aizsardzībai, kas saurēja oksiskas Olaines plasmasu pārsrādes rūpnīcu nodeva ekspluaācijā vielas, lai iznīcināu mikroorganismus gadā, un ā kļuva par lielāko šāda veida uzņēmumu Pigmenu cehā emalju un krāsu ražošanai sagaavoja Lavijā. Tajā uzsādīja modernas preses, liešanas, eksrūzijas mūmiju (dabas dzelzs oksīdu pigmens sarkani brūnā krāsā, un vakuuma formēšanas iekāras. Ražoja presēos kuru veido māla minerāli, kas iekrāsoi ar rīsvērīgās dzelzs izsrādājumus mašīnbūves, ķīmiskajai un pārikas rūpniecībai, oksīdu Fe 2 O 3 ) un dzelzs oksīdus. kā arī lauksaimniecības vajadzībām. Izgaavoja lieos gadā ika nodos ekspluaācijā eksperimenālais cehs izsrādājumus aparābūvei un saniārai ehnikai, pārikas un maleīnskābes anhidrīda iegūšanai no furfurola. Pēdējo parfimērijas rūpniecībai. Izsrādājumu izpūšanai un liešanai izmanoja ne vien sinēisko sveķu un mazgāšanas līdzekļu, izmanoja ermoplasus galvenokār polieilēnu be arī kā svarīgu piedevu mākslīgās vilnas nirona šķiedras polipropilēnu, polisirolu, polivinilhlorīdu u.c. polimērus, ražošanai [3,4]. presēšanai arī ermoreakīvos polimērus fenoplasus, gadā V. Hjorda un I. Koha laku un krāsu fabrikas aminoplasus u.c. Liela izmēra caurules (diamers 16 cm) nacionalizēja. I. Koha fabriku Rīgā, Krūzes ielā 3, nosauca par ražoja celniecībai un lauksaimniecībai. Srādāja ar ievesām Zasulauka rieciennieku. Abas fabrikas apvienojo, izveidoja izejvielām, kuras saņēma no Padomju Savienības ķīmiskās un Rīgas ķīmisko kombināu. nafas rūpniecības uzņēmumiem. No Olaines plasmasu Rīgas ķīmiskajam kombināam gadā pievienoja pārsrādes rūpnīcas deaļas saņēma Rīgas elekromašīnu ķīmisko fabriku Jugla Rīgā, Brīvības gavē 195. Bez rūpnīca, Rīgas vagonu rūpnīca un Jelgavas lauksaimniecības galvenās produkcijas veida lakām un emaljām, kuras mašīnbūves rūpnīca. Plasmasas aru rūpnīca piegādāja izgaavoja uz kondensācijas sveķu bāzes, kombinās ražoja Spodrībai Dobelē un Aerosolam Rīgā gadā Olaine kolofoniju, erpenīnu, apavu krēmu, grīdas vasku, šķidro ražoja plasmasas izsrādājumu [13-16]. siklu un silikālīmi. Ar laiku minēo produkciju, izņemo Ražošanas apvienība Ausma šķidro siklu un silikālīmi, pārņēma cii uzņēmumi. Par Plasmasu un gumijas izsrādājumu ražošanas apvienību galveno ražoni izveidoja iecirkni Krūzes ielā 3, kas ražoja Ausma Rīgā, Radioehnikas ielā 73, izveidoja, apvienojo alkīdsveķu lakas un emaljas, arī sinēiskās miecvielas un plasmasu pārsrādes rūpnīcu Ausma ar gumijas sausās krāsas. izsrādājumu fabriku Vizma, Vissavienības firmu Rīgas ķīmiskā kombināa darbinieku grupa izsrādāja Melodija un Rīgas skaņu plašu fabriku Kalnciema ielā. Tika poliesera lakas HKL iegūšanas ehnoloģiju, par ko saņēma izveidoas arī jaunas ražones Sunažos un Baldonē. Lavijas PSR Valss prēmiju. Ražošanas apvienība Ausma specializējās roaļlieu un Kā pirmais Padomju Savienībā kombinās apguva jaunu vairāk nekā 40 dažādu sadzīves izsrādājumu galanērijas, sinēiskā menola ražošanas meodi, kas bija nepieciešams saimniecības un kancelejas preču, spora piederumu ražošanā. parfimērijas, pārikas un farmaceiiskajā rūpniecībā. Menola Rīgas skaņuplašu rūpnīcā ika izgaavoi 9 milj. ilgspēlējošo sinēzei ika izmanos nafas pārsrādes produks dikrezols. plašu un 1.69 milj. mazgabarīa kasešu. Ražošanai izmanoja Pirms am 1 menola ražošanai bija nepieciešama 1 polieilēnu, polipropilēnu, polisirolu, poliamīdu, piparmēru eļļas, kuras ieguvei ika paērēas 100 piparmēru. polivinilhlorīdu u.c. polimērus [5]. Kombināā āpa ražoja vīnogu, cukurbiešu un abakas Ražošanas apvienības realizācijas kopapjoms pārsniedza 30 augšanas paārināājus auksīnus [10]. milj. rubļu. Bez minēajiem uzņēmumiem Lavijā darbojās plasmasu IV. PLASTMASAS pārsrādes cehi vairāk nekā 25 uzņēmumos. Lieli specializēi Plasmasas izsrādājumu ražošanu Lavijā uzsāka cehi bija Valss elekroehniskajā fabrikā VEF un Rīgas gadā, izmanojo ievesās izejvielas. Vienīgi Daugavpils elekromašīnu rūpnīcā. Ogres būvmaeriālu cehs izgaavoja ķīmiskās šķiedras rūpnīca, polimerizējo kaprolakāmu, ieguva dažādus plasmasas sanehnikas izsrādājumus un apdares poliamīdu kapronu, kuru izmanoja sinēiskās šķiedras plāksnes. Kalnciema būvmaeriālu kombinās ražoja profilēos ražošanai [11,12]. izsrādājumus kāpņu margas, grīdlīses un apdares plāksnes, Plasmasas izsrādājumu ražošanai izmanoja gan izmanojo ar alku un kaolīnu pildīu dažādu krāsu ermoplasus, gan reakoplasus, no ermoplasiem visplašāk polivinilhlorīdu. polieilēnu. 63

4 Maerial Science and Applied Chemisry 2013 / gadā Lavijā ražoja 1626 polieilēna plēves un Kokvilnas audumu balināšanai lieoja kalcija hipohlorīu pārsrādāja sinēisko sveķu un plasmasu, be (hlorkaļķi) Ca(OCl) 2, kālija hipohlorīu, bārija un nārija gadā aiecīgi 2108 un minēo maeriālu [5]. peroksīdus: Republikā ika veiks pēnieciskais darbs polimēru sinēzes, Ca(OCl) modifikācijas un pārsrādes jomās. LZA Koksnes ķīmijas 2 + 2H 2 O Ca(OH) 2 + 2HClO HClO HCl + O insiūs izsrādāja polimēru iegūšanas meodi no koksnes noārdīšanas produkiem skābeņskābes, levoglukozāna. LZA Sadaloies hlorīam, izdalījās aomārais skābeklis, kas Polimēru mehānikas insiūā plaši pēīja dažādu polimēru darbojās kā balināājs. Balino audumu, o novārīja kaļķu mehāniskās īpašības, be Rīgas Poliehniskajā insiūā Ca(OH) 2 šķīdumā, lai adalīu aukus un vaskus, pēc am adhēzijas palielināšanas iespējas uz robežvirsmas polimērsmeāls, apsrādāja sodas Na 2 CO 3 šķīdumā un beigās balināāja. ā rezulāā ika izsrādāa meālplasu ražošanas ehnoloģija [20]. V. SINTĒTISKĀ ŠĶIEDRA Viena no jaunākajām rūpniecības nozarēm Lavijā bija sinēiskās šķiedras rūpniecība [17]. Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcu nodeva ekspluaācijā gada beigās. Tās eriorija aizņēma vairāk nekā 35 ha, be galvenais korpuss 11 ha. Galveno izejvielu kaprolakāmu rūpnīca saņēma no Dzeržinskas, Lisoščukas un Ščeninas rūpnīcām [18,19]. Kaprolakāma polimerizācija noika nepārraukas darbības reakoros o C emperaūrā sundas slāpekļa amosfērā. Izspiežo izkausēo polimēru caur filjerām, ieguva ievus, caurspīdīgus pavedienus. Kaprona diegus izmanoja korda auduma aušanai, be pašu audumu riepu ražošanā. Daļu diegu paērēja zvejas un īklu fabrikas, daļu pārvēra elpiskos-ciroos vilnai līdzīgos diegos, kurus izmanoja zeķu fabrika Aurora un cias fabrikas, sieviešu un vīriešu bezizmēra zeķu ražošanai [19]. Rūpnīcas produkcija bija daudzveidīga. Bez kaprona korda auduma riepām, rūpnīca ražoja ķīļsiksnas, ransporlenes, ehnisko šķiedru zvejas īkliem, virvēm un gumijas izsrādājumiem, kā arī kaprona zīdu eksilrūpniecībai. Rūpnīcā srādāja vairāk nekā 5 ūksoši darbinieku gadā ā saražoja 45 ūks. ķīmisko šķiedru un diegu gadā ika izveidoa ražošanas apvienība Ķīmiskā šķiedra, kas gadā pārapa akciju sabiedrībā Daueks. VI. TEKSTILIZSTRĀDĀJUMI Teksilizsrādājumu ražošanā ne mazāka loma kā mehāniskiem procesiem ir ķīmiskai apsrādei balināšanai, krāsošanai, apdrukāšanai [21,22,23]. Linu pirmsapsrādē, lai iegūu šķiedru no linu siebriem, būiski bija adalī pekīnvielas, kas šķiedras saisa ar koksni. To panāca, linus mērcējo ūdenī, kad anaerobās bakērijas noārdīja daļu pekīnvielu, izdalo sviesskābi un ūdeņradi. Tālāk linus apžāvēja, balināja, kulsīja un sukāja, adalo no pakulām. Linu šķiedras balināja, izklājo uz lauka. Preiļu un Ludzas linu fabrikās uzcēla ķīmiskās mērcēšanas cehu, abrīvojo linu audzēājus no linu mērcēšanas mārkos un ilināšanas uz lauka. Fabrikas pārgāja no sezonas uz pasāvīgu darbu. Lielākais linu apsrādes uzņēmums Lavijā bija Lavijas lini, kokvilnas Rīgas manufakūra, vilnas Rīgas eksils, Parīzes komūna, Teksiliāna un Asoais mars, be zīda Rīgas audums gadā Lavijā ražoja 19.4 milj. m 2 linu, 61 milj. m 2 kokvilnas, 16.1 milj. m 2 vilnas un 26 milj. m 2 zīda audumu. SECINĀJUMI Pēckara periodā ( ) Lavijas ķīmiskās rūpniecības aīsībā iezīmējās sekojošas endences: 1) noika mazo ķīmisko rūpniecības uzņēmumu apvienošana lielākos vai ražošanas apvienībās; o specializēšanās konkrēu produkcijas grupu ražošanā; 2) ika izveidoi lieli, jauni moderni uzņēmumi, kas ar savu produkciju apgādāja ne vien Laviju, be arī cias Padomju Savienības republikas; 3) asevišķi Lavijas uzņēmumi kā pirmie PS apguva jaunas ražošanas ehnoloģijas; 4) izejvielas produkcijas ražošanai Lavijā galvenokār ika ievesas no ciām PS republikām, be saražoās preces izvesas uz ām. LITERATŪRAS SARAKSTS [1] Gumijas izsrādājumu ražošana. Lavijas enciklopēdija, 2.sēj. Rīga, V.Belokoņa izdevn., lpp. [2] J.Jankevics, U.Kauliņš, V.Zamahs. Ķīmiskās šķiedras rūpniecība. Plasmasas izsrādājumu rūpniecība. Tehniskās gumijas izsrādājumu un gumijas apavu rūpniecība. Laku un krāsu rūpniecība. Lavijas Padomju enciklopēdija, 5 2.sēj. Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, lpp. [3] V.Rienberga, V.Dombrovska. Ķīmija Lavijā agrāk un agad. Rīga, Zināne, lpp. [4] V.Rienberga, V.Dombrovska. Lavijas PSR ķīmiskā rūpniecība, Rīga, lpp. [5] Lavijas PSR Tauas saimniecība 1957., 1960., 1976., 1980., un Lavijas auas saimniecība 90 izdevumi, Rīga, [6] Z.Melbārde. Ādu, kažokādu un apavu rūpniecība. Lavijas Padomju enciklopēdija 5 2 sēj. Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, lpp. [7] Ādu, kažokādu un apavu rūpniecība / V.Āķe, K.Bērziņš, J.Kalniņš, A.Skule. Lavijas PSR Mazā enciklopēdija, 1.sēj. Rīga, Zināne, lpp. [8] Kosmoss. Enciklopēdija Rīga. Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, lpp. [9] V.Čeboarevskis. Lakas un krāsas auas saimniecībā. Rīga, Lavijas Valss izdevniecība, lpp. [10] V.Danemane. Rīgas ķīmiskais kombinās. Lavijas PSR Mazā enciklopēdija, 3.sēj. Rīga, Zināne, lpp. [11] G.Duburs. Plasmasas ienāk dzīvē. Rīga, [12] A.Alksnis. Plasmasas un o apsrāde. Rīga, lpp. [13] O.Kienkass. Kā dzima Olaine. Olaines Avīze, dec., Nr.49. [14] I.Grosvalds, I.Cepīe. Olaine Lavijas ķīmiskās rūpniecības cenrs. RTU Zināniskie raksi, 8.sēr. Humaniārās un sociālās zinānes, Zināņu un augsskolu vēsure, 18.sēj., Rīga, RTU, lpp. [15] U.Līviņš. Olaines plasmasu pārsrādes rūpnīca. Lavijas PSR Mazā enciklopēdija, 2.sēj. Rīga, Zināne, lpp. [16] A.Lūsis. Olainē: plasmasas, reakīvi, preparāi. Zināne un Tehnika, 1963, Nr.3, 7. lpp. [17] J.Dzenis. Lielā ķīmija Daugavpilī. Zināne un ehnika, 1964, Nr.2, lpp. [18] J.Ambainis. Daugavpils sinēiskās šķiedras rūpnīca. Lavijas PSR Mazā enciklopēdija, 1.sēj. Rīga, Zināne, lpp. [19] L.Kronis. Telpiskie diegi. Zināne un ehnika, 1965, Nr.3, lpp. 64

5 Maerial Science and Applied Chemisry [20] М.Kalnin. i dr. Аgdezija napolnennih kompoziov na osnove polieilena. Меhanikа polimerov, 1966,.2, s. [21] V.Lagzdiņa. Vieglā rūpniecība Lavijas PSR. Ģeogrāfija, 2. izd. Rīga, Zināne, lpp. [22] Z.Melnbārde. Teksilrūpniecība. Lavijas Padomju enciklopēdija, 5 2.sēj. Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, lpp. [23] Linu rūpniecība / K.Bērziņš, V.Gibnere, J.Kalniņš, A.Skule. Lavijas PSR Mazā enciklopēdija, 2.sēj. Rīga, Zināne, lpp. Ilgars Grosvalds, Dr.sc.ing., Direcor of he Lavian Museum of Hisory of Chemisry (since 1975), Senior Researcher of he Deparmen of Silicae Technology of Riga Polyechnic Insiue (since 1992 Riga Technical Universiy) ( ). Direcions of research: he hisory of Lavian science, chemical echnology. Lavian Museum of Hisory of Chemisry Address: 4 Kronvald Boulevard, Riga, LV 1586, Lavia. Phone: ; Irena.Kalnina@ru.lv Uldis Alksnis, Assisan Professor, Dr.chem., Collaboraor of he Lavian Museum of Hisory of Chemisry (since 2000). Educaor of he Deparmen of Chemisry of he Lavian Universiy ( ). Direcions of research: elecrochemical properies of oxide elecrodes, he hisory of Lavian chemisry. Lavian Museum of Hisory of Chemisry Address: 4 Kronvald Boulevard, Riga, LV 1586, Lavia Phone: Ilgars Grosvalds, Uldis Alksnis. The Producion of Rubber, Leaher, Varnishes, Pains, Plasics, Texile Maerials and Synheic Fibres in Lavia ( ) Afer he Second World War ( ), here was a fas developmen of chemical indusry in Lavia. I had o saisfy no only he needs of he Lavian SSR bu also he Republics of he whole Sovie Union. Rubber and indusrial rubber aricles were produced by hree main rubber plans. Rubber plans Sarkanais Kvadrās and Meeors specialised in he producion of rubber foowear, bu Varonis in various indusrial rubber aricles. In he branch of leaher producion, a leaher facory producion union Kosmoss became he leading enerprise. Facories Pirmais Maijs, Blāzma, Rekords, Liepājas apavi produced leaher foowear; he combined enerprise Somdaris made fashionable leaher consumer goods and he fur processing facory Elecra furs and furriery goods. In he pain indusry, here was an ever growing use of synheic resins. This branch of indusry was concenraed in wo enerprises Riga Varnish and Pains Facory, which produced abou 80% of varnishes and pains made in Lavia, and Riga Inegraed Chemical Plan, which produced componens for perfumery, food and pharmaceuical indusry, for example, menhol. In many branches of indusry and everyday life, plasics became a popular maerial. For he firs ime, polyehylene processing sared a Riga Polyehylene Facory in For he processing of plasics, Olaine Plasics Processing Plan became a leading enerprise, which supplied wih plasic producs machine-building, insrumen-making, chemical and food indusry enerprises, as well as agriculure. The plasics processing and rubber aricle producion union Ausma specialized in he producion of oys and differen household goods. Producion of synheic fibres was sared a Daugavpils Chemical Fibre Facory in 1964, where capron (polycaprolacam or nylon-6) was produced from caprolacam by polymerizaion. The hreads of echnical capron were used o produce exiles for car ire cords and fishing nes, bu capron silk hreads were used for he producion of women s sockings and men s socks. There were produced abou 13 million pairs of rubber foowear, 59 housand ons of varnishes and pains and 38.4 housand ons of synheic fibres; for differen purposes 31.7 housand ons of synheic resins and plasics were used in Lavia in Илгарс Гросвалдс, Улдис Алкснис. Производство резины, кожи, лаков, красок, пластмасс, текстиля и синтетического волокна в Латвии ( ) После Второй Мировой войны ( ) в Латвии происходило быстрое развитие химической промышленности. Продукция предназначалась не только для удовлетворения нужд Латвийской ССР, но также для других республик Советского Союза. По производству резины и резинотехнических изделий специализировались резиновые фабрики «Сарканайс квадратс» и «Метеорс», выпускающие резиновую обувь, а «Варонис» различные резинотехнические изделия. В отрасли по производству кожи самыми крупными предприятиями стали фабрика по производству кож производственное объединение «Космос», обувные фабрики «Пирмаис Майс», «Блазма», «Рекордс», «Лиепаяс апави», комбинат производства кожаной галантереи «Сомдарис» и фабрика меха «Электра». В производстве лаков и красок все шире стали применяться синтетические смолы. Производство концентрировалось в двух предприятиях Рижском заводе лаков и красок, где производилось около 80% всех лаков и красок Латвии, и Рижском химическом комбинате, который выпускал также продукцию, необходимую для парфюмерной, пищевой и фармацевтической промышленности, например ментол. Во всех отраслях промышленности и в повседневной жизни стали применяться пластмассы. В 1959 году переработка пластмасс началась на Рижском полиэтиленовом заводе. Самым крупным переработчиком пластмасс стал Олайнский завод по переработке пластмасс, который снабжал изделиями из пластмасс машиностроительную, химическую и пищевую промышленность, предприятия приборостроения, а также сельское хозяйство. Производственное объединение по переработке пластмасс и производству резиновых изделий «Аусма» специализировалось по изготовлению игрушек и различных изделий для повседневной жизни. В 1964 году был сдан в эксплуатацию Даугавпилсcкий завод химического волокна и начат выпуск новой продукции капронового волокна путем полимеризации капролактама. Из ниток технического капрона производилась кордовая ткань для автопокрышек и рыболовные сети, а капроновые шелковые нити использовались для производства женских чулок и мужских носков. В 1980 году в Латвии производились около 13 миллион пар резиновой обуви, 59 тысяч тонн лаков и красок, 38.4 тысячи тонн синтетического волокна, перерабатывалось 31.7 тысяч тонн синтетической смолы и пластмасс. 65