Att st bas scen riji Piesardz go att st bas scen riju Progres vo att st bas scen riju Radik lo att st bas scen riju

Transcription

1 Vrtjums par Par jauna Latvijas sabiedrisk elektronisk medija izveidi projektu un rcbas plnu par Latvijas Televzijas veicamajm darbbm saistb ar koncepcijas stenošanu. Attstbas scenriji Nacionls elektronisko plašsazi!as ldzek"u padomes (tupmk tekst - NEPLP) prstvju un ekspertu darba grupa jaun Latvijas sabiedrisk elektronisk medija (turpmk tekst LSM) attstšanai ir izvrtjusi esošo situciju Latvij un!musi vr ar starptautisko praksi no vairkm Eiropas valstm rezultjoši piedvjot trs LSM tlks attstbas scenrijus: 1. Piesardz go att st bas scenriju - paredzot, ka sabiedriskais medijs finansjumu sa!ems no valsts budžeta un dalbas reklmas tirg0, ar vidja mroga izmai!m saglabjot pašreizjo normatvo bzi sabiedrisko mediju uzraudzb un prvald, konsolidjot sabiedrisko mediju administratvs funkcijas, bet saglabjot katra kanla producšanas patstvbu un neveicot infrastrukt0ras konsolidciju, radot da"ju veicamo aktivitšu un ldz ar to ar izdevumu dublšanos Š mode"a ieviešanas izmaksas aplstas LVL 52,5 milj. apmr, 2. Progres vo att st bas scenriju paredzot jauktu finansšanas avotu modeli, un ka aptuveni divu, trs gadu prejas laik valsts budžeta finansjuma un reklmas ie!mumu patsvars sabiedrisk medija finansjum samazinsies, bet pieaugs sabiedrbas ldzfinansjums un intelektul reklma vai sponsorings. Šis scenrijs paredz b0tiskas izmai!as mediju likumdošan nodrošinot tiem turpmku politisko un finanšu neatkarbu, redakcionlo atbildgumu, tehnolo5isks attstbas lmeni, kas ir vitli svargi turpmkai konkurtspjgai attstbai. Š mode"a ieviešanas izmaksas aplstas LVL 42,9 milj. apmr. Pie š mode"a ieviešanas intelektuls, finanšu un tehnolo5iju siner5ijas efekts b0tu ieg0stams visaugstk, saldzinot ar attstbas Piesardzgo vai trešo - Radiklo attstbas scenriju. 3. Radiklo att st bas scenriju šis scenrijs ir orientts uz augstu skotnjo ekonomiju (budžetjams izmakasas aplstas LVL 15,5 milj. apmr), nodrošinot tikai minimlu sabiedrisk medija funkciju realizšanu. Šin variant sabiedrisk medija satura veidošanas un tiešraides pakalpojuma nodrošinšanai tiktu izmantota rpakalpojumu sniedzju infrastrukt0ra un resursi, vienlaicgi palielinot sabiedrisk medija autonomijas un neatkarbas riskus. Šda scenrija ieviešanai b0tu nepieciešami vairki gadi, un tam ir vairkas negatvs puses. Ilgtermi! sabiedrisk medija finansjumu veidotu sabiedrbas ldzfinansjums un "'intelektul reklma". Izvrtjot LSM piemrotkos attstbas virzienus ir!emta vr ar citu valstu - Zviedrijas, >ehijas un Lietuvas pieredze sabiedrisko mediju attstb, k ar atseviš?u elementu analz ir vrtta Dnijas, Arijas, Turcijas pieredze un 2011.gad publiskotais mediju kvalittes un demokrtijas kvalittes ptjums, kas veikts Media and Democracy un Central and Estern Europe projekta ietvaros.

2 Plašsaziu ldzeklis un sabiedriskais pastjums Saska! ar Elektronisko plašsazi!as ldzek"u likuma 64.pantu sabiedriskie plašsazi!u ldzek"i ir vairku valsts organizciju, tostarp VSIA Latvijas Radio un VSIA Latvijas Televzija tiesbu un saistbu pr!mji. Sabiedrisk elektronisk plašsazi!u ldzek"a galvenais uzdevums, ievrojot Elektronisko plašsazi!as ldzek"u likuma 5. un 71. pant noteikto, ir sabiedrisk pas0tjuma programmu veidošana un izplatšana, nodrošinot sabiedrbai plašu un daudzveidgu programmu kopumu, kuru finans un uzrauga sabiedrba. Vieni no sabiedrisk pas0tjuma uzdevumiem ir veicint patriotisku attieksmi pret neatkargs Latvijas valstiskumu, ts demokrtisko valsts iekrtu, veicint cilvktiesbu un pamattiesbu stenošanu, sekmt demokrtijas un tikas principu nostiprinšanos, atspogu"ojot sabiedrbas viedok"u daudzveidbu, nodrošint objektvu, neatkargu un tematiski ldzsvarotu zi!u, analzes un komentru veidošanu par notikumiem Latvij, Eiropas Savienb un pasaul, izgltot iedzvotjus un veicint vi!os pilsonisku izpratni par politikas, ekonomikas, kult0ras, tiesbu, vides, drošbas un socilajiem jautjumiem, nodrošinot to sistmisku aptvrumu, veicint sabiedrbas integrciju un saliedtbu uz latviešu valodas pamata, nodrošint latviešu valodas saglabšanu, attstbu un lietošanu, ts k valsts valodas funkcionšanu piln apjom, it seviš?i veicinot latviešu valodas k visu Latvijas iedzvotju kopjs sazi!as valodas lietošanu, nodrošint latviešu kult0ras attstbu, it seviš?i veicinot ori5inlraidjumu veidošanu latviešu valod, veicint cie!u pret latviešu valodu, popularizt Latvijas vsturi un kult0ras vrtbas, sekmt nacionls identittes apzinšanos Latvijas, Eiropas un globlaj telp, k ar re5ionls un lokls identittes izpausmes un attstbu Latvij, novrtt, saglabt un izplatt nacionlo un Eiropas kult0ras mantojumu, nodrošint brnu un jaunatnes auditorijai atbilstošus informcijas, izgltbas, kult0ras un izklaides resursus, attstt m0sdiengus un daudzveidgus žanrus un formtus, paredzt raidjumus mazkumgrupm un cilvkiem ar pašm vajadzbm, paredzt atseviš?u raidjumu pieejambu cilvkiem ar redzes un dzirdes traucjumiem, iek"aut programmu un raidjumu satur re5ionlo elektronisko plašsazi!as ldzek"u sagatavoto informciju, kas atbilst attiecg sabiedrisk elektronisk plašsazi!as ldzek"a mr?iem un uzdevumiem, nodrošint atbildgu un ilgtspjgu žurnlistiku, kas garant informcijas izpti un analzes kvalitti un veicina profesionlo cilvkresursu attstbu, veikt Latvijas Radio kora fondu ierakstus, lai nodrošintu kult0rvsturisk mantojuma saglabšanu. Latvijas Sabiedrisk elektronisk medija koncepcija Izstrdt Koncepcija par jauna Latvijas Sabiedrisk elektronisk medija izveidi (turpmk tekst Koncepcija), kas tapusi saska! ar Elektronisko plašsazi!as ldzek"u nozares attstbas nacionls strat5ijas gadam noteikto izstrdes krtbu un ievrojot 2009.gada 13. oktobra MK noteikumus Nr.1178 Attstbas plnošanas dokumentu izstrdes un ietekmes izvrtšanas noteikumi, vrt un nosaka piemrotk un ilgtspjgk risinjuma izvli LSM attstbai un turpmks rcbas plnojumam vaicot analzi par iespjamm LSM izveides alternatvm, izvrtjot ES normatvo reguljumu, priorittes, saistošo normatvo bzi, esošo situciju Latvij, starptautisko pieredzi, iespjamo alternatvo risinjumu ieguvumus, riskus un finansilos aspektus, k ar citu b0tisku informciju. Par š brža situciju Šobrd abi Latvijas sabiedriskie mediji VSIA Latvijas Radio (turpmk tekst LR) un VSIA Latvijas Televzija (turpmk tekst LTV) ir divas atseviš?as valsts kapitlsabiedrbas, kuru galvenais uzdevums saska! ar Elektronisko plašsazi!as ldzek"u likumu ir sabiedrisk pas0tjuma programmu veidošana un izplatšana. Neskatoties uz to, ka abi uz!mumi ir

3 makstspjgi un pilda ar likumu uzdotos pienkumus, abu sabiedrbu praktiskaj darbb ir novrojamas daudz problmas, ieskaitot: - Tiek nepilngi apmierintas sabiedrbas jauno, tehnolo5iski izgltotko, paaudžu vajadzbas (informcijas aprites veida mai!a, konkurtspjga un kvalitatva satura nodrošinšana, jauns žurnlistikas ienkšana tirg0); - Abu uz!mumu ražošanas procesos tiek izmantotas novecojušas tehnolo5isks platformas (ražošanas, satura veidošanas un izplatšanas instrumentu kopums, kas ietver tehnolo5iskos risinjumus tiešraides un interaktvajai nodrošinšnanai un arhvu pieejambai). - Abu uz!mumu turpmk kvalitatv un konkurtspjg attstb novrojams nepietiekams finansjums, k rezultt, jo paši VSIA Latvijas Televzija, ar veidotajm prraidm un programmm nespj izpildt ts misij, vzij un mr?os noteikto: uzlabot Latvijas iedzvotju dzves kvalitti, veidojot jgpilnu programmu saturu, kas inform, iesaista, izglto un iedvesmo, visas sabiedrbas sl!os respektabla televzija ar daudzveidgu programmu, kas balsts uz modernm tehnolo5ijm un pieejama daždos uztveršanas veidos un kalpot Latvijas sabiedrbas interesm. Par tuvks nkotnes darbbas vziju Kopš 2012.gada pubiliskaj telp regulri izskan ievrojami liela sabiedrbas neapmierintba saistb ar sabiedrisk pas0tjuma atbilstbu sabiedrbas interesm pc satura, formas, pieejambas un kvalittes. Es uzskatu, ka šis ir "oti spcgs, diemžl jau da"ji novlots, signls nekavjošu darbbu un paskumu veikšanai sabiedrisk elektronisko plašsazi!u ldzek"a galven uzdevuma izpild kvalitatva, šodienas prasbm atbilstoša pakalpojuma nodrošinšan, ar mr?i informt, izgltot un noturt esošo auditoriju un piesaistt auditoriju, kas ir uzskusi vai jau pie!musi lmumu par plašsazi!u ldzek"a mai!u. Organizatorisks darbbas stermi Ldz ar to, stermi!a problma, kas nekavjoši b0tu jrisina, ir vairk saistta ar mediju saturu, kvalitti un atbilstbu sabiedriskam pas0tjumam. Nedaudz pakrtotks jautjums ir par satura pieejambu no citm platformm vai no arhva. Finansils darbbas stermi Astermi! b0tu nepieciešams novrtt, vai ir ražošanas, prdošanas vai prjs saimniecisks darbbas izmaksas, no kurm vartu stermi! izvairties novrtjot to ietekmi uz kapitlsabiedrbu turpmku darbbu. Par ilgtermia darbbas vziju Infrastruktra Šobrd pasaules ekonomiks noris globalizcijas procesi, atstjot savu ietekmi uz visprjiem un nišu attstbas, ražošanas vai prdošanas procesiem. IT&T ir viena no pirmajm pieminmajm sfrm, kur attstba jizvrt ne tikai funkcionlaj griezum, bet tieši no tehnolo5isks attstbas aspekta. IT&T vid aktvu lietdergais lietošanas laiks ir "oti ss notiekot globlai, pastvgai un "oti straujai tehnolo5iskajai attstbai, bieži vien pat lcienveidgai. Ldz ar to, ar sabiedrisk elektronisk medija uzdevums ir izveidot pakalpojumu risinjumu sniegšanas tehnolo5isko arhitekt0ru ar attstbas perspektvi, t lai tai mainoties tehnolo5ijm nkotn vartu

4 pielgot esošos ražošanas, arhivšanas un sniegto pakalpojumu procesus ar pc iespjas mazk resursiem. NEPLP prstvju un ekspertu darba grupa jaun Latvijas sabiedrisk elektronisk medija attstb k alternativus ir ietikusi trs attstbas scenrijus Piesardz go, Progres vo un Radiklo att st bas scenriju. Atsaucoties uz iepriekš izklstto un izvrtjot šos trs attstbas scenrijus, k ar!emot vr tehnolo5isk progresa faktora ietekmi uz sabiedrisk plašsazi!u ldzek"a attstbu jau šobrd un nkotn, un ar raugoties no uz!mumu labas prakses prvaldbas viedok"a, es uzskatu, ka Progres v att st bas scenrija ieviešana btu racionla no finansil, ekonomisk un operacionl aspekta gan vid%j termi, gan ilgtermi. Š scenrija realizšanas gait tiktu izveidota organizcija ar vienotu LSM infrastrukt0ru un vadbu, nodrošinot caurskatmu un labu prvaldbu, un b0tiski samazinot iegdes un izveides, prvaldbas, operacionls darbbas, ekspluatcijas un uzturšanas izmaksas Latvija ir neliela valsts ar nelielu iedzvotju skaitu 2 milj., un ldz ar to ar relatvi nelielu mr?a auditoriju. Ierobežota pieprasjuma un resursu laikmet katram pakalpojumu sniedzjam

5 jo paša uzmanba b0tu jpievrš ieguldjuma apjomam un t atdevei. Atš?irb no daždu audio un video tehnolo5isko procesu un platformu attstbas pagtn, šodienas infrastrukt0ras iekrtu attstba un inovatvs tehnolo5ijas nodrošina datu nesju savietojambu un šo platformu savstarpju integrciju. Tirg0 tiek piedvti produkti, kur vienas infrastrukt0ras ietvaros var nodrošint visu platformu - radio, televzijas, interneta, mobilo aplikciju un citu platformu vienlaicgu, integrtu darbbu. Gan VSIA Latvijas Televzija, gan VSIA Latvijas Radio ražošanas procesos izmanto novecojušas tehnolo5ijas, kuru uzturšana un ekspluatcija ir drga un riskanta no procesu neprtrauktbas viedok"a, k ar papildus radot b0tiskus riskus vsturisk fonda materila saglabšanai un apstrdei. Abm kapitlsabiedrbm ir vitli svargi atjaunot gan tehnolo5isks platformas, gan citus pamatldzek"us. Savukrt, vienotas infrastrukt0ras iegde un izveide ilgtermi! nodrošintu augstku efektivitti, ieguldjuma atdevi, un ts relatvs izmaksas uz vienu ieguldto latu b0tu mazkas k atseviš?u sistmu atjauninšan un izveid. Pie šdas apvienotas infrastrukt0ras risinjuma izveides vienlaicgi b0tu iespjams nodrošint gan virszemes TV un FM radio apraidi, gan TV un radio interneta straumšanu izvrst interneta portl, caur sacilajiem tkliem, mobilajm aplikcijm, un interakvi uz pieprasjumu. Attiecb par infrastrukt0ras izvietošanu - VSIA Latvijas Radio un VSIA Latvijas Televzijas infrastrukt0ras šobrd ir izvietotas m0sdienu prasbm neatbilstošs novecojušs un nepiemrots telps, k rezultt šo telpu ekspluatcija un uzturšana rada augstkas izmaksas k b0tu pie"aujams. Izveidojot vienotu infrastrukt0ru un apvienojot kapitlsabiedrbas, to darbbu vartu prcelt uz telpm Za?usalas krastmal 3 ts atbilstoši rekonstrujot. Piedvtais Radiklai att st bas scenrijs pc savas strukturls b0tbas ir ldzgs Progres vajam att st bas scenrijam, iz!emot, ka sabiedrisk medija satura veidošanas un tiešraides pakalpojuma nodrošinšanai tiktu izmantota rpakalpojumu sniedzju infrastrukt0ra un resursi, ar visiem no t izrietošajiem riskiem, to b0tu iespjams realizt vairku gadu laik, un t finansšanas modelis b0tu balstts uz licenou maksm no mr?auditorijas un ar prejas periodu no valsts budžeta dotcijas. Uzskatu, ka šobrd šda mode"a akceptšana Latvij b0tu prsteidzga. Finans%šana Pie jebkura no trs attstbas scenrijiem ir nepieciešams finansjums, un k var secint no VSIA Latvijas Televzija un VSIA Latvijas Radio neaudittajiem finanšu rdtjiem, izveidojot jaunu Latvijas sabiedrisko elektronisko mediju, nevienam no scenrijiem investciju apjoms bez rju resursu piesaistes nav pietiekošs. Sabiedriskajam medijam, lai pildtu t pamatuzdevumus, ir jb0t nodrošintai redakcionlai un finanšu neatkarbai, ldz ar to, lai stenotu jebkuru no attstbas scenrijiem, ir jpiesaista rjs finansjums no valsts budžeta, no Eiropas Savienbas fondiem Eiropas socil fonda (ESF), Eiropas Re5ionls attstbas Fonda (ERAF), vai izmantojot tiešo Eiropas Savienbas finansšanas instrumentu un citu rvalstu paldzbas programmu finansjumu. Ir j!em vr, ka lai iztr0kstošos ldzek"us investciju projektam piesaisttu 2014.gad, projekta izstrde un iesniegšana izvrtšanai ESF, ERAF vai citm finansšanas instrumentu programmm jveic jau 2013.gada 1.ceturksn.