research studio PIESPIEDU DARBA MRA GRUPAS IZPTE REZULTTU PRSKATS FACTUM Rga, gada novembris

Transcription

1 !"#$" %&%& '''() *+, research studio PIESPIEDU DARBA MRA GRUPAS IZPTE FACTUM Rga, 006. gada novembris

2 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris SATURS SATURS... KOPSAVILKUMS U REKOMEDCIAS... METODOLOIA... IEVADS Valsts probcijas dienesta un darbinieku vrtjums Valsts probcijas dienesta vrtjums VPD darbinieku vrtjums Sadarbba ar darba devjiem.... Piespiedu darba vrtjums..... Informcija par piespiedu darbu..... Piespiedu darba veikšana un uztvere..... Piespiedu darba k soda veida nozme un efektivitte... 6 PIELIKUMS r.: Aptaujas anketa... 9 PIELIKUMS r.: Kriminllikuma panti, par kuriem aptaujtajiem piespriests piespiedu darbs...

3 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris KOPSAVILKUMS U REKOMEDCIAS Analizjot kvantitatv ptjuma rezulttus, Valsts probcijas dienesta (turpmk ar VPD) klientu piespiedu darba veicju mra grup, jem vr dots aptaujas izlases veidošanas patnbas. Valsts probcijas dienesta darbinieki, lai vartu sniegt ptjuma veicjiem potencilo respondentu kontaktinformciju, sazinjs ar saviem klientiem un noskaidroja viu gatavbu piedalties ptjum. Tdjdi ptjuma izlas iekuva tikai tie klienti, kuri piekrita intervijai. K parda ar ptjuma rezultti, šie notiestie pieder pie apzingkajiem un mazk problemtiskajiem piespiedu darba veicjiem. Td, lai ieg tu pilngku ainu par piespiedu darba veikšanu un organizšanu, nodergi ir ar ptjuma ietvaros veikto ekspertu interviju ar VPD darbiniekiem rezultti, kas vairk sniedz priekšstatu par pastvošajm problmm t saucamo neapzingo vai problemtisko un intervijs nesasniedzamo klientu grup. Valsts probcijas dienesta darbbu, kas aptaujto skatjum galvenokrt izpaužas caur VPD darbiniekiem, aptaujtie piespiedu darba veicji vrt pozitvi. Tomr pozitvk tiek vrtts tieši konkrto VPD darbinieku veikums, kuri ir atbildgi par piespiedu darba organizšanu. Vrtjot VPD darbiniekus, oti pozitvi ir novrtta viu iej tg individualizt pieeja, risinot katra konkrt klienta problmas. T izpaužas centienos atrast piemrotko darba devju, pie kura notiestajam atstrdt piespiedu darba stundas, k ar atbilstoša darba grafika piedvšana, emot vr notiest dzves vietu, nodarbintbu, profesiju, veselbas stvokli u.c. svargus faktorus. Par piespiedu darbu izpildi atbildgo VPD darbinieku veikts regulrs notiesto kontroles vairum gadjumu atztas k piemrotas un taktiskas, kas tiekot papildintas ar pretimnkšanu un sapratni daždu problemtisku situciju risinšan. Lielk daa notiesto ir izjutuši atbalsta un paldzbas sniegšanu no VPD darbinieku puses, k ar samuši uzslavas par piespiedu darb paveikto. Savukrt pazemojošu vai citdi negatvu attieksmi nav izjutis neviens ptjuma dalbnieks. Aptaujtie piespiedu darba veicji ir kopum visai apmierinti ar sadarbbu ar piespiedu darba devjiem. Piespiedu darba veicju un darba devju attiecbas ir lietišas un uz sadarbbu vrstas. Piespriest soda izciešanas laik piespiedu darba veicji augstu novrt pateicbu un uzslavas par paveikto, kuras no darba devju puses ir samuši ap 80% aptaujto. Apmram ceturt daa no aptaujtajiem uzskata, ka nav iepazstinti ar darba drošbas noteikumiem, un neliela daa no respondentiem atzst, ka nav tikuši nodrošinti ar nepieciešamajiem darba rkiem un darba aizsardzbas ldzekiem. Kopum informciju par piespiedu darbu t samji uzskata par pietiekamu. Piespiedu darba veicji, kas bija zinjuši par piespiedu darbu k kriminlsodu pirms viiem tas tika piemrots, galvenokrt informciju par to bija ieguvuši neformlo kontaktu ce no radiem, draugiem vai pazim. Uzzinot par piemroto soda veidu, izskaidrojošu informciju par piespiedu darba izpildi visai liels skaits notiesto netika samuši - gan tie, kam tiesa piemroja šo soda veidu, gan tie (lai gan skaitliski mazk), kuriem ir prokurora priekšraksts par sodu. Btu nepieciešams piestrdt pie informatvo bukletu izdales mehnisma, kas garanttu, ka tiek stenota visu notiesto pilnvrtga informšana. To vartu atrisint, ciešk sadarbojoties soda mra izpildes uzraudzbas institcijai Valsts probcijas dienestam - ar soda mra piemrotjiem. a šdu informciju ir paredzts izplatt tiesas ku informcijas stendos, tad šiem stendiem btu jatrodas visiem viegli pamanm un redzam viet. K otrs risinjums btu VPD un tiesnešu/ prokuroru

4 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris savstarpj vienošans par to, ka šie informatvie materili notiestajiem tiek izsniegti pret parakstu vai reiz ar rakstisko tiesas lmumu. Vairkums aptaujto zinja par nosacjumu, ka darbdienu laik pc tiesas sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu stšans spk ir jierodas reistrties VPD, un gandrz visi to ir ar izdarjuši. Tomr, k atzst intervtie eksperti, šda aktivitte raksturga tikai mazkajai piespiedu darba veicju daai jeb apzingkajiem klientiem. Vairum gadjumu VPD darbiniekiem pašiem nkas atgdint par pienkumu reistrties pc sprieduma stšans spk. K galven ar piespiedu darba izpildi saistt problma ir notiesto gr tbas apvienot strdšanu sav pamatdarb ar piespiedu darba veikšanu. Š iemesla d zinms skaits ptjuma dalbnieku labprt izvltos kdu citu soda veidu, piemram, naudas sodu. Problmas aktualitti uzsvra ar ekspertu intervijs aptaujtie VPD darbinieki. a likums autu piespiedu darba veicjus nodarbint ldz 8 stundm dien, ldzšinjo stundu viet, tas dotu lielku elastbas iespju atbildgajam VPD darbiniekam, izstrdjot gan notiestajam, gan darba devjam piemrotko piespiedu darba stenošanas grafiku. Piespiedu darbu t veicji paši uzskata par sodu, kas vairk auj viiem izpirkt savu vainu gan sav, gan sabiedrbas priekš, nevis liek justies nerti, izjust kaunu un slpties no apkrtjiem. Turklt vairums aptaujto ir izjutuši gandarjumu par darb paveikto un uzskata to par sabiedrbai dergu, kaut ar bez pašm gr tbm paveicamu pienkumu. Vairums piespiedu darba veicju dom, ka tiesas piemrotais stundu skaits ir atbilstošs viu noziedzgajam nodarjumam. Tomr, ja autu izvlties, tikai nedaudz vairk par pusi notiesto k sev piemrotko izvltos piespiedu darbu. Prjie priekšroku dotu naudas sodam un piespiedu darbam nosacti kombincij ar kdu no VPD programmm. emot vr to, ka ar ekspertu intervijs VPD darbinieki socils uzvedbas korekcijas programmas minja k piespiedu darba efektivitti paaugstinošu instrumentu, ptjums apliecina nepieciešambu izskatt sodu kombincijas piemrošanas iespjas un veikt izmai as Kriminllikum, nosakot VPD programmu apmeklšanu k obligtu soda izpildes nosacjumu. K viens no argumentiem šdu izmai u ieviešanai var kalpot ar fakts, ka kopum piespiedu darba veicji ir pozitvi noska oti (6% no visiem aptaujas dalbniekiem) pret piedalšanos kd no VPD organiztajm socils uzvedbas korekcijas programmm piespiedu darba ietvaros. o aptaujtajiem piespiedu darba veicjiem tikai 0% atzina, ka bija apsvruši iespju izvairties no piespiedu darba izpildes. Galvenie iemesli, kas attur no šdiem minjumiem, ir piespiedu darba k soda veida pozitvais novrtjums un uzskats, ka piespiedu darbs ir visvieglkais no iespjamajiem soda veidiem, td izvairties no t nav jgas. Izvairties no piespiedu darba veikšanas, vienojoties ar piespiedu darba devjiem vai VPD darbiniekiem, ir visai sarežti un neiespjami, tomr, ja b tu nepieciešams, tad ar darba devjiem b tu vieglk vienoties nek ar VPD darbiniekiem. Vrtjot piespiedu darba k kriminlsoda efektivitti, lielk daa respondentu atzst, ka piespiedu darbs ir saldzinoši viegls soda veids, kas ir pietiekami efektvs nelielu noziedzgu nodarjumu gadjum. Kopum piespiedu darbs ir pozitvi vrtjams ar k rels un pat morlu gandarjumu sniedzošs soda veids. Aptaujtaj mra grup soda izpilde vairumam ptjuma dalbnieku kalpo k barjera turpmku pretlikumgu darbbu veikšanai.

5 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris Mra grupa: Ptjuma mri: Izlases lielums: Metodoloija: Izlases metode: Izlases struktra: METODOLOIA Piespiedu darbos notiests personas gan tie, kas intervijas brd veica, gan tie, kas jau bija pabeiguši piespriesto piespiedu darbu izpildi. ovrtt piespiedu darba k soda efektivitti mra grupas skatjum; Atklt notiesto personu attieksmi pret Valsts probcijas dienestu k soda izpildes instit ciju un ts darbbas vrtjumu; oskaidrot tr kumus un priekšrocbas ldzšinjai sadarbbai ar atširgiem darba devjiem. 8 respondenti Piespiedu darbos notiesto personu mra grupas izptei tika izmantota daji strukturto interviju metode. Tiešs intervijas veica paši apmcti un instruti intervtji šdu interviju veikšanai piemrots viets. Anket izmantoti gan slgtie, gan atkltie jautjumi un rezulttu apstrd izmantotas kvalitatvs teksta kodšanas un kvantitatvs statistisks datu apstrdes metodes. Vairkpakpju stratifict kvotu izlase tika izveidota sadarbojoties ar Valsts probcijas dienestu. Pas ttjs nodrošinja ptjuma veicjus ar to potencilo respondentu kontaktinformciju, kuri piekrita tam, ka šos datus VPD darbinieki nodos ptjuma veicjiem. Skaits Skaits ODARBITBAS STATUSS Ptjuma laik veica piespiedu darbus 7... pašnodarbinta persona Piespiedu darbus bija pabeiguši 8... algots darbinieks IZGLTBA... bezdarbnieks, mekljat darbu Pamata vai nepabeigta vidj 6... mjsaimniece Vidj... students/ skolnieks Vidj specil Cits Augstk REIOS DZIMUMS Rgas rajons Sieviete Vidzeme 8 Vrietis 6 Kurzeme 7 TAUTBA Zemgale 7 Latvietis/-e 8 Latgale Cittautietis/-e 7 Rga 7 Izlases lielums 8 Ptjuma veikšanas laiks: Ptjumu veica: Atskait izmantotie sasinjumi: 006. gada septembris Projekta vadba, metodoloijas izstrde Lelde Kpia Interviju veikšana un koordinšana Santa Lele, Evita Puzne, Eva Olševska, Sandija Vze Prskata gatavošana Renrs Felcis, Iveta Bitne Dzimums: S - sieviete, V - vrietis Tautba: LV - latvietis/-e, CIT - cittautietis/-e Respondentam tiek piedvti jau iepriekš izstrdti atbilžu varianti. etiek piedvti gatavi atbilžu varianti, bet respondentam pašam jformul savs viedoklis.

6 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris IEVADS Ptjuma gaita Ptjuma ietvaros tika intervtas 8 personas, kurm piemrots piespiedu darbs, visos Latvijas reionos Rg, Rgas rajon, Kurzem, Vidzem, Zemgal un Latgal. Daji strukturts tiešs intervijas notika intervtju piedvtajs interviju veikšanai piemrots viets pc respondentu izvles. Mra grupas apraksts Ptjum piedaljs 8 respondenti vecum no 8 ldz 60 gadiem, kuriem ir personga pieredze piespiedu darba strdšan, kas viiem piemrots k kriminlsoda paveids. Ptjuma norises laik 7 no viiem vl veica piespiedu darbu, bet 8 to jau bija pabeiguši. Lielkajai daai respondentu ir pamata, nepabeigta vidj, vidj vai vidj specil izgltba; un tikai ptjuma dalbniekiem ir augstk izgltba. Viena ceturtdaa no visiem respondentiem ir sievietes. o visiem aptaujtajiem piespiedu darba veicjiem tikai cilvki intervijas veikšanas laik bija bezdarbnieki. Gandrz pusei (8%) respondentu piespiedu darbs piespriests par transportldzeka vadšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekm (6. pants). Prjos % sastda cilvki, kuriem piemroti daždi kriminllikuma panti ar nenozmgu notiesto patsvaru katr no tiem (skatt Pielikumu r. ). 6

7 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris. Valsts probcijas dienesta un darbinieku vrtjums Galvenie secinjumi Piespiedu darba veicji Valsts probcijas dienestu k instit ciju kopum vrt pozitvi. Tomr augstk nek Valsts probcijas dienestu kopum, respondenti novrtja konkrtos VPD darbiniekus, kuri organizja piespiedu darbu izpildi. Viu attieksme tiek vrtta k pretimnkoša un izprotoša. Aptaujtie pozitvi vrt piespiedu darbu veicju nodarbinšanas kontroli, ko vairum gadjumu VPD darbinieki veic reizi ned un biežk. oti augstu tiek vrtta dienesta darbinieku ieinterest attieksme pret piespiedu darba veicjiem, organizjot viu piespiedu nodarbintbu, taj skait, visatbilstošks piespiedu darba vietas atrašana, algot un piespiedu darba laika grafiku saskaošana un izpratne, paldzot respondentiem risint citas problmsitucijas. Lielk daa notiesto samuši VPD darbinieku atbalstu, paldzbu, k ar uzslavas par piespiedu darb paveikto. Praktiski neviens piespiedu darba veicjs nav izjutis VPD darbinieku pazemojošu vai citdi negatvu attieksmi pret sevi.. attls. Valsts Probcijas dienesta un t darbinieku vrtjums. gadjumu skaits oti labi Drzk labi e labi, ne slikti Drzk slikti /A, Gr ti pateikt VPD darbbas vrtjums 0 8 VPD darbinieka, kurš organizja piespiedu darba izpildi vrtjums 7 6 0% 0% 0% 0% 0% 0% 60% 70% 80% 90% 00% Bze: Piespiedu darba veicji, n=8 Piezme: Gadjumu skaits attiecas uz skaitlisko attlojumu stabiu diagramms, bet uz ass attlots procentulais sadaljums (patsvars). Gandrz divas trešdaas (6%) aptaujto VPD klientu Valsts probcijas dienesta darbbai devuši visaugstko vrtjumu. K redzams. attl, kopum pozitvi (atbildes oti labi un drzk labi ) dienesta darbbu vrt 86% aptaujto. Tomr respondenti pozitvk novrt VPD darbiniekus, kuri organizja viu piespiedu darba izpildi, nevis dienesta darbbu. Aptaujto piespiedu darba veicju absol tais vairkums (9%) VPD darbiniekus novrtjuši pozitvi (atbildes oti labi un drzk labi kop). 7

8 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris Redzams, ka probcijas dienesta un t darbinieku saemt vrtjuma atširbas ir tikai pozitv vrtjuma izteiktbas pakp: darbiniekiem biežk nek dienestam respondenti devuši visaugstko novrtjumu, attiecgi 87% un 6%... Valsts probcijas dienesta vrtjums Analizjot sniegt novrtjuma pamatojumu vrojams, ka respondenti VPD darbbu un dienesta darbinieku, kurš organizja piespiedu darba izpildi, vrt ar ldzgiem vai pat identiskiem izteikumiem atsaucgs, pretimnkošs, pozitvs, saprotošs, laba attieksme, labi dara savu darbu, regulri prbauda. Tas liecina, ka piespiedu darbu veicju attieksmi pret VPD k instit ciju liel mr veido viu sadarbbas pieredze ar konkrtajiem VPD darbiniekiem, kuri organizja piespiedu darba veikšanu. Tdjdi, ar pamatojot savu vrtjumu par VPD darbbu, respondenti patiesb vrt VPD darbinieku, uzsverot izjusto pretimnkošo un pozitvo attieksmi, k ar nez došo ieinterestbu tieši no paša darbinieka puses visa soda izpildes procesa laik. Tomr netieš veid tas tomr ir ar probcijas dienesta vrtjums, apliecinot, ka dienest pieemtie darbinieku atlases principi un pamatnostdnes darb ar klientiem nodrošina šdam darba veidam atbilstoša personla atlasi. Pozitv kontekst tiek minta piespiedu darba veicju kontrole, ko veic VPD darbinieki. Aptaujtie atzst, ka dienesta darbinieki regulri seko ldz un interesjas par piespiedu darba izpildtja paveikto korekt veid, k ar sniedz savu paldzbu sarežts situcijs. Savstarpj sapratne starp VPD darbinieku un probcijas klientu piespiedu darba organizšanas proces respondentiem ir svarga ar td, ka vairk k puse no viiem ir nodarbinti algot darb. Td vairums piespiedu darba veicju paši augstu novrt VPD darbinieku centienus piemeklt viiem iespjami rtkas darba vietas, piemram, tuvk dzvesvietai, k ar to, ka sastdot piespiedu darba laika grafiku, VPD darbinieki em vr notiest nodarbintbu algot darb. Ar iespja izvlties vlamko darbu, k ar iespja vienoties par laiku, kur to veikt, tiek minti k galvenie faktori, kas veido kopjo pozitvo iespaidu par VPD un dienesta darbinieku darbbu. Tpc, ka visu laiku kontrolja - brauca, zvanja. Laipni. (LV, V) o visu laiku prbaudja, skatjs, lai btu laik darb, lai stundas tiktu atstrdtas utt. Savas funkcijas labi izpildja. (LV, V) va izvlties darbu no esošajiem variantiem. Saprotoša, pretimnkoša attieksme. (LV, S) Pretimnkoši, pozitvi. Var strdt tad, kad pats cilvks var. (LV, S) Ir saprotoši - deva darbu tuvk dzvesvietai. (LV, V) oti pretimnkošas, saprotošas darbinieces, var izrunties par visdm tmm, var dabt kdu padomu. Izturas k pret ldzvrtgu cilvku. (CIT, S) Tikai divi respondenti ir negatvi vrtjuši dienesta un VPD darbinieka darbu, k iemeslu minot piespiedu darba izpildes gait pamants organizatorisks un kontroles nepilnbas. Attiecb uz viu - samr labi, bet princip var vienoties par nenkšanu uz darbu. epietiekama kontrole. (CIT, V) [par VPD darbbu] Dokumentcijas d kavjs. [..] Vajadztu biežk prbaudt, k cilvks strd. (LV, V) [..] atstrdšanas noteikumi nav prdomti. (LV, V) 8

9 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris.. VPD darbinieku vrtjums VPD darbinieku vrtjuma pamatojumam tiek lietoti tie paši vrdi un pazmes k runjot par probcijas dienesta darbbu kopum. Izdalot tos pašus pozitvi vrttos aspektus, par galvenajiem vrtšanas kritrijiem respondenti izmanto dienesta darbinieka aktivittes, kas atbilst via amata pienkumiem, t.i., komunikcija ar piespiedu darba veicju, vairku iespjamo piespiedu darba vietu piedvšana, sekošana ldzi darba izpildes gaitai, k ar š procesa kontrolšana un paldzbas sniegšana piespiedu darba veicjam problmsitucijs. Vrtjot VPD darbiniekus pc nosauktajiem kritrijiem, tiek akcentta viu pozitv un ieinterest attieksme pret probcijas klientiem un pretimnkšana dažds situcijs, gan organizjot piespiedu darba izpildi (nodarbintja izvle, darba grafika izveide), gan gadjumos, kad notiestajam rodas kdas problmas. Visbiežk VPD darbinieku paldzba notiestajiem ir nepieciešama gadjumos, kad, strdjot piespiedu darbu, notiestajiem rodas problmas apvienot strdšanu algot darb ar piespiedu darba izpildi. Šda veida problmu atrisinšana ir pilnb VPD darbinieku zi, gan piemekljot atbilstošus nodarbintjus, gan saskaojot darba laikus. Visu apstku ievrošana un veiksmga salgošana tiek visatzingk novrtta no notiesto puses. Labi veic savus pienkumus - bieži prbauda. (LV, V) Brauca prbaudt, laba attieksme, ieinterests. (LV, V) Individula pieeja, pretimnkošs. (LV, V) Visu nokrtoja ar darba devju. Interesjas, k kljas. Ir saprotoša, laipna. Visum savu darbu veic oti labi. (CIT, S) ormli aprunjs, piedvja izvlties darba vietu. (LV, S) Tpc, ka reli skatjs uz situciju - nca pret, paldzja salikt kop pastvgo darbu un piespiedu darbu. (LV, V) Visu izskaidroja, bija pretimnkošs - piedvja daždus variantus, k ar varja vienoties, piemram, skt un beigt darbu man pieemam laik, uzticjs. (LV, S) Gandrz visi piespiedu daba veicji atzst, ka ir samuši visus pakalpojumus, kurus piespiedu darba organizšan jnodrošina VPD un t darbiniekiem. 98% respondentu atbildes liecina, ka VPD darbinieki apsprieda ar viiem veicam piespiedu darba izpildes gaitu. Analizjot VPD darbinieku aktivitti veicot notiesto kontroli viu piespiedu darba izpildes viets, redzam, ka vairum gadjumu (6%) VPD darbinieki ir tikušies ar respondentiem - reizes ned vai pat biežk. Savukrt trešdaa aptaujto (%) apgalvo, ka VPD darbinieku kontrole ir notikusi retk nek vienu reizi ned. Ekspertu intervijs, kas š projekta ietvaros tika veiktas ar Valsts probcijas dienesta teritorilo strukt rvienbu darbiniekiem, daudzi VPD darbinieki pauda, ka viu pienkumu loks ir visai plašs. Taj ietilpst piespiedu un sabiedrisk darba organizšana, potencilo darba devju meklšana, tikšans un lgumu slgšana ar nodarbintjiem un pašvaldbu vadtjiem, probcijas klientu apmeklšana piespiedu darba izpildes viets, izvrtšanas ziojumu rakstšana, sarakste ar tiesu instit cijm u.c.. Tomr k svargkais uzdevums, kas sniedz ar lielko gandarjumu, viu skatjum ir atbalsta un paldzbas sniegšanu notiestajiem. Piespiedu darba veicju aptaujas dati liecina, ka lielk daa (89%) notiesto ir samuši atbalstu no VPD darbinieku puses. edaudz vairk par pusi aptaujto (%) minja, ka VPD darbinieki vius ir uzklausjuši gadjumos, kad rads kdas problmas. Lai gan gandrz puse (%) no aptaujtajiem nav apsprieduši nekdas problmas ar VPD darbinieku, tomr varam secint, ka VPD darbinieki šobrd jau sniedz atbalstu notiestjiem un ir potencili labs paldzbas resurss visiem piespiedu darba veicjiem viu problmu risinšan. 9

10 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris Valsts probcijas dienesta darbinieku visprjais pozitvais vrtjums ir daji veidojies ar pateicoties tam, ka praktiski neviens piespiedu darba veicjs nav izjutis pazemojošu vai citdi negatvu attieksmi no VPD darbinieku puses, turklt vairk par pusi no visiem ptjuma dalbniekiem ir tikuši uzslavti. (. attls). attls. Pazemojuma izjušana un uzslavu sa emšana no VPD darbinieka gadjumu skaits /A, Gr ti pateikt Kaut reizi izjusta pazemojoša vai citdi negatva attieksmi no VPD darbinieka 8 0 Kaut reizi saemtas uzslavas no VPD darbinieka 8 0% 0% 0% 0% 0% 0% 60% 70% 80% 90% 00% Bze: Piespiedu darba veicji, n=8 Piezme: Gadjumu skaits attiecas uz skaitlisko attlojumu stabiu diagramms, bet uz ass attlots procentulais sadaljums (patsvars). 0

11 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris. Sadarbba ar darba devjiem Galvenie secinjumi Piespiedu darba veicji sadarbbu ar savu piespiedu darba devju kopum vrt pozitvi. Kopum to raksturo lietišas darba attiecbas, kuru laik praktiski neviens notiestais nav izjutis pazemojošu vai citdi negatvu attieksmi. Lielk daa no aptaujtajiem piespiedu darba veicjiem ir samuši pateicbu un uzslavas par paveikto darbu. Vairums no notiestajiem, pildot piespiedu darbus, tiek nodrošinti ar nepieciešamajiem darba rkiem un darba aizsardzbas ldzekiem, tomr daa respondentu tos nav samuši. e visi piespiedu darba veicji iepazstinti ar darba drošbas noteikumiem.. attls. Sadarbbas ar piespiedu darba devju vrtjums gadjumu skaits oti labi Drzk labi e labi, ne slikti Drzk slikti /A, Gr ti pateikt Sadarbbas ar piespiedu darba devju vrtjums % 0% 0% 0% 0% 0% 60% 70% 80% 90% 00% Bze: Piespiedu darba veicji, n=8 Piezme: gadjumu skaits attiecas uz skaitlisko attlojumu stabiu diagramms, bet uz ass attlots procentulais sadaljums (patsvars).. attl redzamais aptaujas atbilžu sadaljums liecina par notiesto visai augstu apmierintbu ar darba devjiem. Sadarbba tiek vrtta tikai pozitvos ( oti labi, drzk labi ) vai neitrlos ( ne labi, ne slikti ) terminos. eviens respondents nav sniedzis negatvu vrtjumu sadarbbai ar darba devju. Respondentu skaidrojumos par sniegto vrtjumu sadarbbai ar darba devju domin tdi raksturojumi k pretimnkošs, laba attieksme, saprotošs, nebija pretenziju. Piespiedu darba veicju un darba devju attiecbas kopum varam raksturot k lietišas un formlas attiecbas, kurs notiestais nav izjutis nekda veida negatvu attieksmi. ebija pretenziju, visu varja sarunt. (CIT, V) erjs, izturjs oti labi. (LV, V) Laba attieksme, ir sapratne. (LV, V) Darbu dod, bieži nav klt. av t, ka stvtu klt, prmestu. Labi novrt paveikto. (LV, V) Atsaucgs, pretimnkošs darba devjs. (LV, S) Ko viš deva dart, tas tika izdarts. Viš bija apmierints. (LV, V)

12 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris Par pozitvo sadarbbas pieredzi liecina ar tas, ka praktiski neviens piespiedu darba veicjs nav izjutis pazemojošu vai citdi negatvu attieksmi no darba devju puses, bet katrs astotais ptjuma dalbnieks ir samis uzslavas piespiedu darba veikšanas viet (.attls).. attls. Pazemojuma izjušana un uzslavu sa emšana darba devja puses gadjumu skaits /A, Gr ti pateikt Kaut reizi izjusta pazemojoša vai citdi negatva attieksme no darba devja 8 0 Kaut reizi saemtas uzslavas no darba devja % 0% 0% 0% 0% 0% 60% 70% 80% 90% 00% Bze: Piespiedu darba veicji, n=8 Piezme: Gadjumu skaits attiecas uz skaitlisko attlojumu stabiu diagramms, bet uz ass attlots procentulais sadaljums (patsvars). Darba devji prsvar ir nodrošinjuši piespiedu darba veicjus ar nepieciešamajiem darba rkiem un darba aizsardzbas ldzekiem. Apstiprinošu atbildi uz šiem jautjumiem ir snieguši 86% jeb 7 respondenti. % jeb 0 respondenti uzskata, ka nav bijuši nodrošinti ar nepieciešamajiem darba rkiem un aizsardzbas ldzekiem, un diviem respondentiem šaj jautjum bija atbilde gr ti pateikt. Interesanti, ka ar darba rkiem un darba aizsardzbas ldzekiem ir tikušas nodrošintas pilngi visas aptaujas dalbnieces. Lielk daa (80%), bet tomr ne visi ptjuma dalbnieki piespiedu darba veikšanas viets ir tikuši iepazstinti ar darba drošbas noteikumiem. 9% aptaujto (6 respondenti) norda, ka nav iepazstinti ar darba drošbas noteikumiem, viens ptjuma dalbnieks nav sniedzis atbildi.

13 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris. Piespiedu darba vrtjums Galvenie secinjumi Kopum informciju par piespiedu darbu k soda veidu t samji uzskata par pietiekamu. Piespiedu darba veicji, kas zinjuši par piespiedu darbu pirms viiem tas tika piemrots pašiem, galvenokrt uzzinjuši par to neformlo kontaktu ce (no draugiem, radiem, pazim). Tikai 60% no tiem respondentiem, kam tiesa piemroja šo soda veidu, ties sama informatvo bukletu par piespiedu darbu k kriminlsodu. Saldzinoši lielka daa informciju samušo (80%) ir to vid, kuriem ir prokurora priekšraksts par sodu. Vairkums aptaujto zinja par to, ka jpiesaks VPD darbdienu laik pc tiesas sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu stšanos spk, un to ir ar izdarjuši. K galven ar piespiedu darba izpildi saistt problma ir notiesto gr tbas apvienot algot darba un piespiedu darba veikšanu. Lielk daa respondentu, neskatoties uz to, ka piespiedu darbu uzskata par soda veidu, ir izjutuši gandarjumu par darb paveikto. Vairum gadjumu veicamais darbs raksturots k sabiedrbai dergs, bet ar viegli izpildms darbs. Tikai trešdaa no aptaujtajiem atzina, ka izjutuši nertbas vai kauna saj tu par to, ka viiem ir bijis jveic piespiedu darbs. Vl mazk respondentu ir slpuši no apkrtjiem faktu, ka vii ir bijuši notiesti ar piespiedu darbu. Turklt gandrz visi aptaujtie piespiedu darba izpildes laik ir izjutuši saprotošu vai atbalstošu attieksmi no apkrtjiem. Tieši izjustais gandarjums par piespiedu darb paveikto un t lietderba sabiedrbai, k ar apzinšans, ka tiesu sistma ir devusi iespju izciest sodu sabiedrb, ir bijuši galvenie motivjošie faktori piespiedu darbu pildt apzingi. Apmierintba ar darbu, darba devju, darba koliem un VPD darbinieku attieksme ir citi biežk mintie motivjošie faktori. Par soda izciešanai vlamkajiem vai piemrotkajiem aptaujtie uzskata darbu celtniecb (vislielkais patsvars) un telpu/ apkrtnes uzkopšanas darbus. Vairums piespiedu darba veicju dom, ka tiesas piemrotais stundu skaits ir atbilstošs viu nodarjumam. Tie uztver piespiedu darbu k pozitvi vrtjamu soda veidu, kura izpilde ir kalpojusi k mcba turpmk izvairties no pretlikumgu darbbu veikšanas. Vairk par pusi no aptaujtajiem, ja b tu iespjams izvlties, no iespjamajiem soda veidiem dotu priekšroku piespiedu darbam. Tomr liela daa labk izvltos naudas sodu un piespiedu darbu nosacti, kas kombints ar kdu no VPD programmm. Kopum piespiedu darba veicjiem ir visai pozitva attieksme pret piedalšanos kd no VPD organiztajm socils uzvedbas korekcijas programmm piespiedu darba ietvaros. Tikai 0% no visiem aptaujtajiem ir kdreiz apsvruši iespju izvairties no piespiedu darba izpildes. Galvenokrt no t attur bailes no bargka soda saemšanas un tas, ka piespiedu darbs pats par sevi tiek uzskatts par visvieglko no visiem iespjamajiem soda veidiem, no kura nav vrts izvairties.

14 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris.. Informcija par piespiedu darbu 66% piespiedu darba veicju par piespiedu darbu k kriminlsodu bija dzirdjuši pirms viiem piemroja šo soda veidu. Informcija par piespiedu darbu k soda veidu vairum gadjumu ir ieg ta neformlo kontaktu ce nedaudz vairk k divas trešdaas (7%) no tiem, kas par šo soda veidu bija zinjuši pirms t piemrošanas, par to uzzinja no radiem, draugiem, pazim. Savukrt tie piespiedu darba veicji, kuri nebija dzirdjuši par piespiedu darbu k kriminlsodu pirms viiem tas tika piemrots, primro informciju bija samuši no tiesneša (79%) un/vai prokurora (7%). 80% no tiem, kuriem ir prokurora priekšraksts par sodu, no prokurora bija samuši nepieciešamo informciju par piespiedu darbu. Savukrt tikai 60% no visiem respondentiem, kuri par sev piespriesto soda veidu uzzinja ties, tur ar sama informatvo bukletu par piespiedu darbu k kriminlsodu. Tomr kopum vairums aptaujto (80%) uzskata, ka saemt informcija ir pilngi vai drzk pietiekama. Lielk daa no tiem jeb divas trešdaas no visiem respondentiem atzinuši informciju par pilngi pietiekamu. Lielk daa respondentu (78%) ir zinjuši ar par nosacjumu, ka darbdienu laik pc tiesas nolmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spk stšans ir jierodas reistrties Valsts probcijas dienest. 90% no tiem, kas par to bija zinjuši, ar bija pieteikušies dienest šo minto dienu laik. Šda aktivitte liecina, ka aptaujto kopums vairk atbilst tai piespiedu darbos notiesto grupai, ko ekspertu (VPD darbinieku) interviju respondenti apzmja k apzingos vai neproblemtiskos klientus... Piespiedu darba veikšana un uztvere Lielk daa (7%) aptaujto atzst, ka izjutuši gandarjumu par piespiedu darb paveikto. Piespiedu darbu veikt apzingi motiv (vai vartu motivt) gan paša cilvka apzinga attieksme pret soda izpildi, atbildba, vainas apzia par nodarjumu, gandarjums par piespiedu darb paveikto un t lietderbu sabiedrbai, apzia, ka labk veikt piespiedu darbu, nek izciest sodu cietum, k ar tdi rjie faktori k darbs sav nozar, darba devja, darba kolu un VPD darbinieku pozitv attieksme un kontrole. Raksturojot piespiedu darb veicamos pienkumus, no piedvtajm atbildm visvairk respondentu k atbilstošks ir izvljušies atbildes sabiedrbai oti dergs darbs un darba izpilde man neradja problmas (. attls).. attls. Veicam darba vrtjums gadjumu skaits Darba izpilde man neradja problmas Sabiedrbai oti dergs darbs 8 8 etrs darbs Interesants darbs 9 7 Fiziski smags darbs Cits 7 0% 0% 0% 0% 0% 0% 60% 70% 80% 90% 00% Bze: Piespiedu darba veicji, n=8 Vairkatbilžu jautjums

15 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris Savukrt nosaucot piespiedu darb vlamkos uzdevumus, vairums ptjuma dalbnieku dotu priekšroku darbam celtniecb, telpu un apkrtnes uzkopšanas darbiem. Daži izteica vlmi piespiedu darbu veikt, strdjot sav specialitt, lai darot to, ko prot vislabk, sniegtu lielku labumu ar sabiedrbai. Tikai 7% aptaujto saskrs ar kdm problmm, pildot piespiedu darbu. Vii galvenokrt uzsvra gr tbas apvienot strdšanu sav pamatdarb ar piespiedu darba veikšanu. Citas mints problmas attiecas uz nepietiekamu darba inventra nodrošinjumu, notiesto veselbas problmm un kauna izj tu no apkrtjiem, veicot piespiedu darbu. ogurums - jo bija gan pastvgais darbs, gan piespiedu darbs. (LV, V) Laika saskaošanas grtbas. (CIT, V) Problmas apvienot piespiedu darba izpildi ar pastvgo darbu. Tas radja pris nertbas. (CIT, V) onsti, salauzti darba rki. Mazliet biedjoši, ka park sui bez uzpuriem skraidja. ebija traktoru park, kas aizvestu atkritumus. (CIT, V) Izpildes laik bija kua iekaisums. Skum vienalga lika strdt. Kad atnesa rsta zmi, tad iedeva brvdienas. (CIT, V) Morli nepatkami, nerti. (LV, V) Absol ts vairkums aptaujto (9%) piespiedu darbu uzskata par soda veidu, kaut gan paši neizj t morlus prdzvojumus par š soda izciešanu. Tikai viena trešdaa aptaujto atzinuši, ka viiem ir bijis nerti vai kauns par to, ka viiem ir vai bijis jveic piespiedu darbs. Vl mazk tikai viena ceturtdaa respondentu un galvenokrt tie, kas jutušies nerti, ir slpuši no apkrtjiem faktu, ka vii ir bijuši notiesti ar piespiedu darbu. Biežkais nodarjums, par kuru ptjuma dalbniekiem ir ticis piemrots piespiedu darbs k kriminlsods, ir Kriminllikuma 6. pant noteiktais - transportldzeka vadšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekm. Piespiedu darbs par šo nodarjumu ir piemrots 8% no visiem respondentiem. Viu vid nav daudz tdu respondentu, kuriem bijis nerti vai izjutuši kaunu par piespiedu darba veikšanu (%). Saldzinjumam, prjo ptjuma dalbnieku vid, kuriem sods ir piemrots par citu nodarjumu, % atzst, kas ir jutušies nerti vai bijis kauns par piespiedu darba veikšanu. Subjektv kauna un nertbas izj ta, iespjams, liecina par izteiktku vlmi noslpt un aizmirst savu nodarjumu, kamr šdas saj tas neesamba par augstku vainas saj tu un lielku nozmi vajadzbai pc iekšjas vai publiskas iespjas izpirkt savu vainu. Vajadzba pc publiska attaisnojuma visbiežk ir stenojusies 9% aptaujtie piespiedu darba veicji no imenes loceku, radu, draugu un citu apkrtjo puses prsvar ir izjutuši saprotošu vai atbalstošu attieksmi. Divas trešdaas piespiedu darba veicju (67%) no apkrtjiem izjutuši vairk sapratni, bet ceturtdaa notiesto samuši atbalstu no tuvkaj apkrtn esošajiem. Lielk daa respondentu uzskata, ka viiem piespriest soda veida kvantitatvais mrs piespiedu darba stundas ir atbilstošs viu noziedzgajam nodarjumam. T uzskata 7% aptaujto, k piemrotko atbildi izvloties ne par daudz, ne par maz. Savukrt piekt daa (6 respondenti) no aptaujtajiem piespiedu darba veicjiem uzskata, ka tiesas piemrotais stundu skaits ir bijis neadekvti augsts viu nodarjumam. Tikai viens soda izcietjs uzskata, ka piemroto stundu skaits ir bijis prk mazs par nodarjumu, savukrt pieci nej tas pelnjuši piemroto stundu skaitu vispr. Saldzinot objektvi pieširto stundu skaitu un subjektvo vrtjumu par piespiedu darba stundu atbilstbu nodarjumam, redzams, ka tie, kuri nej tas ts pelnjuši vispr, bija strdjuši mazk stundu, bet tie, kam bija jstrd vairk stundas, uzskata, ka pieširtais sods ir bijis prk liels par attiecgo noziedzgo nodarjumu.

16 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris.. Piespiedu darba k soda veida nozme un efektivitte Lielk daa (7%) piespiedu darba veicju ir apstiprinoši atbildjuši uz jautjumu Vai piespiedu darba veikšana ir kaut ko mainjusi viu dzv/ uzskatos vai attieksm pret lietm?. Savukrt atbilds par to, kas tieši ir mainjies viu dzv, domin tdi atbilžu varianti k otrreiz ar to saskarties nevltos; mcba, ka alkohola reibum nevar ssties pie stres; attieksme pret likumu k uva nopietnka. Dzika šo atbilžu analze liek secint, ka ts drzk sniedz atbildi par to, cik efektvs notiesto skatjum ir piespiedu darbs k kriminlsods. Lielk daa respondentu (7%) piespiedu darbu k soda veidu vrt pozitvi. (6. attls) 6. attls. Piespiedu darba k soda vrtjums gadjumu skaits Pozitvi Drzk pozitvi e pozitvi, ne negatvi Drzk negatvi egatvi Piespiedu darbu k soda veidu vrt % 0% 0% 0% 0% 0% 60% 70% 80% 90% 00% Bze: Piespiedu darba veicji, n=8 Piezme: Gadjumu skaits attiecas uz skaitlisko attlojumu stabiu diagramms, bet uz ass attlots procentulais sadaljums (patsvars). Aptaujtie, motivjot savu vrtjumu piespiedu darbam k labam soda veidam, bieži izmanto saldzinjumu ar citiem soda veidiem. o vienas puses, piespiedu darbs vairum gadjumu tiek atzts par labku soda veidu nek cietumsods un/vai naudas sods. o otras puses, neliela noziedzga nodarjuma un piespriesto stundu skaita gadjum aptaujtie labk izvltos naudas sodu vai pat izciestu sodu aresta veid. To bieži pamato ar gr tbm apvienot strdšanu pamatdarb ar piespiedu darba veikšanu. Savukrt piespiedu darbs saldzinoši labks par naudas sodu šiet nepietiekama finansil nodrošinjuma (zemku ienkumu) gadjum. Citi biežkie piespiedu darba vrtjumi saists ar vainas apziu un nepieciešamo sodu par nodarjumu. Daudziem šis soda veids liek prdomt savu rcbu, tdjdi g stot no t mcbu, kas, iespjams, turpmk kalpos k barjera ldzgiem nodarjumiem. Vrtjumam ir ar racionli lietdergs pamatojums tas ir sabiedrbai dergs darbs, saldzinjum ar arestu vai naudas sodu, kuru gadjum devums sabiedrbai nav redzams. Piespiedu darbi ir labki nek naudas sods vai cietumsods. (CIT, S) a cilvks tiek pieerts vienu reizi veicot prkpumu - braucis dzrum pie stres, tad labi, ka var saemt maigku soda veidu. (CIT, V) a saldzina ar naudas sodu, tad labi, ka ir iespja dart piespiedu darbus, jo nebtu naudas, ko samakst. (LV, S) Grti apvienot pamatdarbu ar piespiedu darbu. Labk naudas sods. (LV, V) Labk atsdtu, ja arests btu neliels. Grti savienot ar pamatdarbu. (LV, V) a ir vaings, tad par to jatbild. (LV, V) Katram cilvkam jsaem tas, ko pelnjis; jpilda tas, kas piespriests. (LV, V) Prmca. Vairk nedartu to, par ko piesprieda. (LV, V) Labk k cietums, izprku vainu, strdjot sabiedrbas lab. (LV, V) Sods tomr tas ir. o cilvka ir kaut 6

17 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris Visbeidzot respondenti atzst šo soda veidu par saldzinoši viegli izciešamu un piemrojamu likumprkpjiem par saldzinoši nenozmgiem nodarjumiem. kds labums - ir prieks par paveikto. (LV, V) Saldzinoši viegls soda veids. (LV, S) Adekvts veids nelielam prkpumam. (CIT, S) a b tu izvles iespja, piespiedu darbu k sev piemrotko soda veidu izvltos 60% no tiem respondentiem, kuriem sodu piemroja tiesa. Tie ptjuma dalbnieki, kuri neizvltos piespiedu darbu, ja tiesa tdu iespju dotu, priekšroku dotu naudas sodam. piebilst, ka naudas sodu vairk ir izvljušies respondenti ar lielkiem ienkumiem. K otra izvle tiek mints piespiedu darbs nosacti kombincij ar kdu no VPD programmm. Piespiedu darba veicji kopum ir pozitvi noskaoti pret piedalšanos kd no VPD organiztajm socils uzvedbas korekcijas programmm piespiedu darba ietvaros. 6% aptaujto šdu iespju vrt pozitvi, % - drzk pozitvi, bet % - neitrli ( ne pozitvi, ne negatvi ). Tomr viena ceturt daa respondentu jeb 6% šdu soda veidu vrt negatvi (atbildes drzk negatvi un negatvi kop). Iespju izvairties no piespiedu darba izpildes ir apsvris tikai katrs desmitais piespiedu darba veicjs. Vl mazks patsvars to, kas atzst, ka ir domjuši par iespju izvairties no piespiedu darba veikšanas, ir starp tiem aptaujtajiem, kuri piespiedu darbu jau ir pabeiguši. Galvenie argumenti, lai nemintu izvairties no piespiedu darba, ir nevlšans saemt stingrku sodu, piemram, relu brvbas atemšanu. Turklt daai respondentu jau skotnji piespiedu darbs k soda veids ir šitis k vieglkais iespjamais soda veids, no kura nav vrts izvairties. Citi mintie iemesli, kas mazina vlmi izvairties no piespiedu darba izpildes, ir saistmi ar darba izpildes uzraudztju kontroli darba veikšanas laik, k ar paša notiest atbildbas saj tu pret imeni. Savukrt tiem piespiedu darba veicjiem, kuri izj t vainas apziu par nodarjumu un pozitvi vrt piespiedu darbu (gan kopum, gan k viegli un vienkrši izpildmu soda veidu), izvairšans no piespiedu darba izpildes pat neienk prt vai nav aktula. Zinju no pieredzes, ka labk atstrdt, nek pc tam par izvairšanos atsdt cietum. (LV, V) Veselais saprts - starp ieslodzjumu un piespiedu darbiem labk izvlos piespiedu darbus, jo tomr iznk bt brvb. (LV, V) Tas, ka rads priekšstats par VPD, ka t ir nopietna iestde. Labk nejokot. Un tas, ja tiesa piesprieda, tad, ja nestrds - bs sts sods. (CIT, V) Sirdsapzia. a dabts, tad jstrd. Strdjot trk tiks gal. (LV, V) Pat neienca prt izvairties - ja piespriests, tad ar likumu ''nestrdos''. (LV, S) 7

18 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris 7. attls. Izvairšans vai piemroto piespiedu darba stundu skaita samazinšanas iespjas, vienojoties ar atbildgajiem par to. gadjumu skaits oti viegli Visai sarežti /A, Gr ti pateikt e prk viegli, bet iespjams Pilngi neiespjami Vienojoties ar VPD darbinieku Vienojoties ar piespiedu darba devju 9 0% 0% 0% 0% 0% 0% 60% 70% 80% 90% 00% Bze: Piespiedu darba veicji, n=8 Piezme: gadjumu skaits attiecas uz skaitlisko attlojumu stabiu diagramms, bet uz ass attlots procentulais sadaljums (patsvars). Piespiedu darba veicju izpratn izvairšans no š soda ir teju vai neiespjama. Par to liecina aptaujas rezultti, kur gandrz puse 9 aptaujtie - uzskata, ka ir pilngi neiespjami vienoties ar piespiedu darba devju par izvairšans iespjm vai piespiedu darba stundu skaita samazinšanu. Bet vairk k puse (0 respondenti) atzst, ka ir pilngi neiespjami ldzgi vienoties ar VPD darbinieku. (7. attls) Tomr piespiedu darba veicji (no 8 kopum) uzskata par gr tu, bet iespjamu vienošanos ar VPD darbinieku par izvairšanos no piespriest soda veida, un 8 piespiedu darba veicji uzskata, ka ir iespjams izvairties no piespiedu darba veikšanas, vienojoties ar darba devju. Apskatot šdi atbildjušos respondentus skk, ir iespjams izdalt dažas demogrfisks pazmes, lai raksturotu, kuri cilvki ir prliecintki par iespjm izvairties no š soda veida. atzm, ka kopum šs atširbas daždu demogrfisko pazmju ietvaros nav lielas. Piespiedu darba veicji ar zemku izgltbu (pamata vai nepabeigta vidj izgltba) ir mazk prliecinti par šdu iespjambu, nek piespiedu darba veicji ar augstku izgltbu. Zemgale ir reions, kur saldzinjum ar citiem reioniem, ir lielks patsvars ar šo soda veida notiesto, kuri uzskata par iespjamu izvairties no piespiedu darba veikšanas gan vienojoties ar darba devju, gan ar VPD darbiniekiem. edaudz lielks ir sieviešu patsvars sieviešu kopskait, kas uzskata par iespjamu vienoties ar darba devju par iespjm izvairties no piespiedu darba veikšanas. K redzams, no aptaujtajiem 8 piespiedu darba veicjiem etri apgalvoja, ka izvairties no piespiedu darba veikšanas, vienojoties ar darba devju, ir pavisam viegli. 8

19 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris PIELIKUMS APTAUAS AKETA Piespiedu darbs Tieš intervija PIELIKUMS r. ITERVT! Anketas tekst burtu sasinjuma VPD viet lietot Valsts probcijas dienests! Labdien, mani sauc... (vrds, uzvrds) un es prstvu ptniecisko aentru FACTUM. Pašlaik Valsts probcijas dienesta (VPD) uzdevum ms veicam ptjumu ar mri uzlabot piespiedu darba k kriminlsoda efektivitti un VPD darbbu kopum. Bsim pateicgi, ja s velttu mazliet laika, lai atbildtu uz anketas jautjumiem. su anonimitti garantjam visas atbildes tiks izmantotas tikai apkopot veid ptnieciskiem mriem. Msu saruna ilgs apmram 0-0 mintes. D Atzmjiet intervijas uzskšanas laiku: stunda min tes D Vai piespiedu darbu s...? B Vai s par piespiedu darbu k kriminlsodu bijt jau dzirdjis/-usi pirms ums pašam/-ai tika piemrots šis soda veids?... vl veicat... vai jau esat pabeidzis/-gusi /A B B B B o k s bijt dzirdjis/-usi par piespiedu darbu k kriminlsodu? Iespjamas vairkas atbildes. B o k s sa mt informciju par to, ka ums jveic piespiedu darbs (par piemroto sodu: piespiedu darbs)? Iespjamas vairkas atbildes. Televzija Radio Avzes/ žurnli Radi/ draugi/ pazias Cits (ierakstiet):... Prokurors Tiesnesis Policijas darbinieks VPD darbinieks Cits (ierakstiet):...,,,,, 6, Ba,,,, Bb 6 Ba Vai prokurors, pirms piemroja ums prokurora priekšrakstu par sodu, sniedza ums informciju par to, kas ir piespiedu darbs? B Bb Vai s ties sa mt VPD informatvo bukletu par piespiedu darbu k kriminlsodu? B Iedodiet kartti B Vai kopum sa emt informcija par piespiedu darbu bija pietiekama? Pilngi pietiekama Drzk pietiekama Drzk nepietiekama Pilngi nepietiekama Tagad daži jautjumi par sa emto informciju: B Vai s zinjt, ka ums dienu laik pc tiesas sprieduma/ prokurora priekšraksta par sodu stšans spk ir jpiesaks Valsts probcijas dienest? B6 B7 B7

20 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris PIELIKUMS APTAUAS AKETA B6 Un vai s šo dienu laik pieteicties VPD? B7 Iedodiet kartti B7 K s vrtjat piespiedu darbu k soda veidu? Pozitvi Drzk pozitvi e pozitvi, ne negatvi Drzk negatvi egatvi 6 B7a Kpc? Ldzu pamatojiet savu vrtjumu. Ierakstiet: Kods: B8 Iedodiet kartti B8 K s vrtjat VPD darbbu? oti labi Drzk labi e labi, ne slikti Drzk slikti oti slikti 6 B8a B9 Kpc? Ldzu pamatojiet savu vrtjumu. Ierakstiet: Iedodiet kartti B8 oti labi K s vrtjat VPD darbinieku, kurš Drzk labi organizja su piespiedu darba izpildi? e labi, ne slikti Drzk slikti oti slikti Kods: 6 B9a Kpc? Ldzu pamatojiet savu vrtjumu. Ierakstiet: Kods: B0 Vai s sajutt atbalstu no VPD darbinieka puses? B Vai VPD darbinieks prrunja ar ums piespiedu darba izpildes gaitu? B Cik bieži VPD darbinieks tiks ar ums piespiedu darba izpildes laik? reizes ned vai pat biežk reizi ned Retk nek reizi ned ezina/ grti pateikt B Vai VPD darbinieks uzklausja ar su problmas, ja tdas bija? eapspriedu problmas ar VPD darbinieku B Vai s kaut reizi izjutt pazemojošu vai citdi negatvu attieksmi no... puses? a b... VPD darbinieka... darba devja /A, grti pateikt 0

21 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris PIELIKUMS APTAUAS AKETA B Vai s kaut reizi sa mt uzslavas par paveikto piespiedu darb no... a b... VPD darbinieka?... darba devja? /A, grti pateikt B6 Vai s izjutt gandarjumu par piespiedu darb paveikto? B7 Kas motiv (vai vartu motivt) piespiedu darbu pildt apzingi? Ierakstiet: Kods: B8 Vai piespiedu darba veikšana ir kaut ko mainjusi su dzv/ su uzskatos vai attieksm pret lietm? B9 B0 B0 B9 Kas tieši ir mainjies? Ierakstiet: Kods: B0 Cik piespiedu darba stundas ums tika piemrotas? Ierakstiet: I stundas B Iedodiet kartti B K s vrtjat tiesas piemroto stundu skaitu par su nodarjumu? Vai tas ir...? Atzmt tikai vienu atbildi... prk daudz... ne par daudz, ne par maz (atbilstošs manam nodarjumam)... prk maz... nejtos to pelnjis vispr B Iedodiet kartti B K s vrtjat pašu darbu, ko ums bija jveic? Vai tas bija...? Iespjamas vairkas atbildes... fiziski smags darbs... netrs darbs... darba izpilde man neradja problmas... interesants darbs... sabiedrbai oti dergs darbs Cits (ierakstiet):,,,,, 6,... 7 B Kdu darbu s labprt izvltos piespiedu darba veikšanai? Ierakstiet: B Ba Vai s saskrties ar kdm problmm, pildot piespiedu darbu? Ar kdm? Ba B B

22 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris PIELIKUMS APTAUAS AKETA B Iedodiet kartti B8 K s vrtjat sadarbbu ar savu piespiedu darba devju? Ba Kpc? Ldzu pamatojiet savu vrtjumu. Ierakstiet: oti labi Drzk labi e labi, ne slikti Drzk slikti oti slikti Ierakstiet: Kods: 6 Kods: B6 Vai s tikt iepazstints/-a ar darba drošbas noteikumiem? Grti pateikt/ neatceras B7 Vai darba devjs s nodrošinja ar nepieciešamajiem darba rkiem un darba aizsardzbas ldzekiem? B8 Vai s apsvrt iespju izvairties no piespiedu darba izpildes? B8a B8b B8a Kd veid? Iespjamas vairkas atbildes a /A vai grti pateikt, tad piedvt Kartti B8a! Samaksjot darba devjam Samaksjot VPD darbiniekam Mainot dzvesvietu Izvairoties no VPD darbinieka Aizs tot uz darbiem citu personu Cits (ierakstiet):,,,,, 6, B Kartte B8b Kas no t atturja? Ierakstiet: Kods: B9 Iedodiet kartti B9 suprt, cik viegli vai grti ir izvairties vai samazint piemroto piespiedu darba stundu skaitu, vienojoties ar VPD darbinieku? oti viegli e prk viegli, bet iespjams Visai sarežti Pilngi neiespjami B0 Iedodiet kartti B9 suprt, cik viegli vai grti ir izvairties vai samazint piemroto piespiedu darba stundu skaitu, vienojoties ar piespiedu darba devju? oti viegli e prk viegli, bet iespjams Visai sarežti Pilngi neiespjami B Vai piespiedu darbs ums liekas k sods?

23 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris PIELIKUMS APTAUAS AKETA B Vai ums ir/ bija nerti vai kauns par to, ka ir/ bija jveic piespiedu darbi? B Vai s slpt vai slpjat no apkrtjiem to, ka esat/ bijt notiests/-a ar piespiedu darbu? B Iedodiet kartti B Kda ir/ bija apkrtjo - su imenes loceku/ radu/ draugu/ pazi u - attieksme pret to, ka esat/ bijt notiests/-a ar piespiedu darbu? Saprotoša Atbalstoša osodoša/ negatva eizprotoša B!!! B6 Iedodiet kartti B7 a tiesa piemrotu ums 00 stundas piespiedu darba, no kurm 0 stundas ums btu jpiedals kd no VPD organiztajm socils uzvedbas korekcijas programmm (piemram, VPD programma Cie pilnu attiecbu veidošana personm, kuras notiestas par goda un cie as aizskaršanu vai vardarbgu attieksmi pret imenes locekiem), k s vrttu šdu soda veidu? autjums tiem, kam piespiedu darbu ir piemrojusi tiesa B atzmta atbilde! a tiesa autu izvlties soda veidu, vai s izvltos piespiedu darbu? Pozitvi Drzk pozitvi e pozitvi, ne negatvi Drzk negatvi egatvi 6 D B7 B7 B7 Iedodiet kartti B7 Kuru no šiem soda veidiem s labprtk izvltos piespiedu darba viet? audas sods Brvbas atemšana (6 mneši 0 gadi) Mantas konfiskcija Arests ( dienas 6 mneši) Piespiedu darbs nosacti + VPD programma* Brvbas atemšana nosacti + VPD programma* 6 * ITERVT! Piespiedu darbs/ brvbas atemšana nosacti + VPD programma nozm to, ja notiestais neapmekl programmu, tad viam tiek piemrots piespiedu darbs vai rela brvbas atemšana. DEMOGRFIA Daži jautjumi par ums. D Cik jums ir pilni gadi? Ierakstiet: gadi D Kda ir jsu tautba? Latvietis/-e Krievs/-iete Cita D Ar ko kop s dzvojat su imen? Atzmt visus atbilstošos Vrs/ sieva (t.sk. civillaulb) Vecki Brni Bri/ msas, citi radinieki Citi (nav radinieki) Viens pats,,,,, 6

24 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris PIELIKUMS APTAUAS AKETA D6 Kda ir su izgltba? Pamata vai nepabeigta vidj Vidj Vidj specil Augstk D7 Iedodiet kartti IEKUMI Kdi pagjuš mnes bija su imenes IEKUMI uz vienu cilvku imen pc nodoku nomaksas, emot vr visus ienkumus algas, stipendijas, pabalstus, pensijas, piemaksas utt.? Ldz Ls 0 Ls 00 Ls 0 Ls 0 0 Ls 0 Ls 00 Ls 60 Ls 0 00 Ls 6 70 Ls 0 00 Ls Ls Ls Ls Ls Ls Ls Ls 80 un vairk 9 D8 D9 Ls pašnodarbinta persona... algots darbinieks... bezdarbnieks, mekljat darbu... pensij/ invalds... mjsaimniece... students, skolnieks Cits (ierakstiet):... Iedodiet kartti D8 s pašlaik esat...? Atzmt tikai vienu atbildi, kas atbilst respondenta pamatstatusam! Pc kura kriminllikuma panta s tikt notiests/-a? Pateicamies par su atsaucbu! Ierakstiet: I pants AIZPILDA ITERVTS TLT PC ITERVIAS: D0 Intervijas beigšanas laiks: stunda min tes D Intervijas datums: diena mnesis, 006 D Respondenta dzimums Sieviete Vrietis D Intervijas valoda Latviešu Krievu D Reions Rgas rajons Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale D Intervtjs (vrds, uzvrds):... Kods Apliecinu, ka intervija notika atbilstoši noteikumiem un anket atzmts atbildes patiesi atspoguo respondenta viedokli Intervtja paraksts:... Piezmes vai komentri: AIZPILDA CETR D6 Anketas valoda Latviešu Krievu D7 Anketas numurs

25 Piespiedu darba mra grupas aptauja 006.gada septembris novembris PIELIKUMS Kriminllikuma panti, pc kuriem notiesti aptaujas respondenti Pc kura kriminllikuma panta s tikt notiests/-a? Kriminllikuma pants un t apraksts PIELIKUMS r. otiesto skaits patsvars (%) 6. pants. Transportldzeka vadšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekm pants. Zdzba, krpšana, piesavinšans neliel apmr 6 7. pants. Zdzba 0. pants. Tšs viegls miesas bojjums. pants. oziedzg krt ieg tas mantas iegdšans un realizšana 8. pants. Mantas tša izncinšana un bojšana. pants. Makstnespjas pieteikuma neiesniegšana un nepatiesa pieteikuma iesniegšana. pants. Izvairšans no tiesas piespriest soda izciešanas 70. pants. Izvairšans no uzturšanas 7. pants. Cietsirdba un vardarbba pret nepilngadgo 0. pants. Soda noteikšana par vairkiem noziedzgiem nodarjumiem 00. pants. Apzinti nepatiesa liecba, atzinums, tulkojums un paskaidrojums 0. pants. Cietsirdga izturšans pret dzvniekiem 0. pants. Kredta un citu aizdevumu negodprtga saemšana un izmantošana 6. pants. Tšs vidja smaguma miesas bojjums. pants. daa, 6. pants. daa. Valsts paši aizsargjamo dzvnieku un augu izncinšana un bojšana, slepkavba. 77. pants. Krpšana 90. pants Kontrabanda 86. pants. Mantas izncinšana un bojšana aiz neuzmanbas. pants. eziošana par noziegumu 7. pants. Grmatvedbas un statistisks informcijas noteikumu prkpšana. pants. Spirta un alkoholisko dzrienu uzglabšanas un prvadšanas noteikumu prkpšana 7. pants. Dokumenta, zmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zmoga un spiedoga realizšana un izmantošana. av atbildes Kop 8 00